2.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 259/54

—

apstiprina, ka LIFE programma jau vairākkārt apliecinājusi savu lietderību, tāpēc programmas darbības termiņš būtu jāpagarina arī uz nākamo finanšu periodu, īpašu uzmanību pievēršot programmas sadaļai “Bioloģiskā daudzveidība”;

—

prasa vienkāršot administratīvās procedūras, palielināt maksimālo līdzfinansējuma likmi, paredzēt iespēju projektu sagatavošanas izmaksas finansēt no LIFE līdzekļiem, ja projektu apstiprina, un atkal atļaut vietējām un reģionālajām pašvaldībām personāla izmaksas pilnībā iekļaut pašu kapitālā;

—

rosina nākamās LIFE programmas sadaļā “Bioloģiskās daudzveidība” paredzēt plašāku bioloģiskās daudzveidības koncepciju. Lai programmai LIFE būtu liela nozīme Natura 2000 finansēšanā, tajā būtu jāparedz finansējums regulāriem dabas objektu apsaimniekošanas pasākumiem;

—

ierosina, ka vides komponents jaunajā LIFE programmā jāsaglabā kā nozīmīgs stimuls vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sekmējot augšupēju atbilstību pirms stājas spēkā ES vides tiesību akti, kā arī centienus iet tālāk par tiesību aktu prasībām un izmantot novatoriskas tehnoloģijas un ekoloģiskus risinājumus; tāpēc projektiem jābūt ar augstu reprodukcijass potenciālu, lai veicinātu uz publisko sektoru orientētu ekoinovāciju;

—

atbalsta Komisijas priekšlikumu palielināt LIFE efektivitāti un paredzēt iespēju īstenot lielāka mēroga “integrētus LIFE projektus”, kas ir efektīvs veids, kā maksimāli izmantot LIFE katalītisko vērtību, veidojot strukturētu saikni ar citiem ES fondiem;

—

uzsver, ka arī jaunā LIFE programma ļauj atbalstīt komunikācijas un informācijas projektus un tajā īpaša uzmanība pievērsta izglītībai un tādu projektu sekmēšana, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības un kuriem ir būtiska ietekme ES līmenī.

Ziņotāja

Daiva MATONIENĖ (LT/EA), Šauļu pilsētas domes locekle

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums “LIFE+ regulas vidusposma pārskats”, COM(2010) 516 galīgā redakcija

1.

uzskata, ka vides aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgs dzīves kvalitātes priekšnoteikums Eiropā, un tādēļ tas nav tikai valstu valdību, vietējo un reģionālo pašvaldību (turpmāk — VRP) vai ES iestāžu uzdevums, bet arī jautājums, kas rūp visiem eiropiešiem;

2.

uzsver, ka viens no Eiropas Savienības uzdevumiem, ņemot vērā vides aizsardzības jomā izvirzītos mērķus, ir sekmēt ilgtspējīgu, nevis sasteigtu izaugsmi, ko var negatīvi ietekmēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās; vides aizsardzības jomā ES ir piešķirtas arvien plašākas pilnvaras, kas ir atspoguļotas LESD 192. pantā, kurš nosaka ES kompetenci šajā jomā;

3.

atzīst, ka ar Regulu (EEK) Nr. 1973/92 ieviestā un turpmāk atjauninātā LIFE programma ir īpašs ES vides aizsardzības finansēšanas instruments, ar kura palīdzību līdz šim finansēti 3 115 vides projekti kopsummā par 2,2 miljardiem euro  (1), un tāpēc tā ir svarīgs līdzeklis, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām finansēt vides politikas pasākumus un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību (2);

4.

apzinās un atzīst LIFE programmas nozīmību, tomēr brīdina, ka nedrīkst pārvērtēt tās iespējas. Ar aptuveni 340 miljoniem euro, kas katru gadu pieejami LIFE programmai, iespējams atbalstīt virkni projektu, no kuriem daudzi lielā mērā var kļūt par labiem piemēriem un stimuliem pozitīvu pieeju īstenošanai vides politikā. Tomēr ar šiem līdzekļiem, kas veido apmēram 0,2 % no ES gada budžeta, nepietiek, lai atrisinātu visas problēmas, kuras rodas nepietiekamā finansējuma dēļ citās vides aizsardzības programmās vai ES fondos;

5.

atzīmē, ka LIFE+ programma ir būtiski veicinājusi vides pārvaldības plānu pieņemšanu un īstenošanu, vērtīgu dzīvotņu un nozīmīgu sugu populācijas atjaunošanu un Natura 2000 tīkla paplašināšanu. LIFE+ programma arī palīdzēja izveidot partnerattiecības un līdz ar to arī stiprināt sadarbības struktūras, kas savukārt atviegloja dažādu interešu grupu un politisko lēmumu pieņēmēju pieredzes un informācijas apmaiņu;

6.

aicina veidot vietējā līmeņa partnerības, jo tās ir vislabākais veids, kā apvienot LIFE programmas resursus ar citiem valsts iekšējiem un ES līmeņa finanšu līdzekļiem;

7.

uzsver, ka jaunie uzdevumi vides aizsardzības jomā, aizvien progresējošā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ES attīstība rada jaunas, ar Eiropas vides aizsardzību saistītas problēmas, kurām iespējami drīz jārod efektīvi un jaunā finanšu plāna ietvaros īstenojami risinājumi;

8.

uzskata, ka Eiropas VRP ir neatsverama nozīme, īstenojot ES tiesību aktus vides jomā un informējot plašāku sabiedrību par ekoloģiskiem jauninājumiem un labas prakses piemēriem;

9.

iesaka, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jābūt visu ES vides aizsardzības politikas nozaru augstākajai prioritātei. Tā kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir transversāls jautājums, jānodrošina arī, ka tas tiek ņemts vērā visās svarīgākajās politikas jomās;

10.

aicina ES vides aizsardzības politikā ņemt vērā jaunās problēmas, kas saistītas ar ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) straujo attīstību un to vēl nepietiekami plaši izpētīto ietekmi uz vietējām sugām;

11.

atzīmē, ka noteiktos apstākļos rodas pretrunas starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un citu ilgtspējīgas attīstības elementu mērķiem. Tāpēc, ņemot vērā šādu pretrunu rašanās iespēju, ir ļoti svarīgi jaunajā plānošanas periodā panākt dažādu ar ilgtspējīgu attīstību saistīto vides mērķu elastīgāku saskaņošanu un nodrošināt visu īstenoto pasākumu saskanību, lai noteikumi un pasākumi vienā jomā neizraisa stāvokļa pasliktināšanos citā jomā vai pat nemazina vispārējo risinājumu kvalitāti;

12.

uzsver, ka LIFE projekti, kaut gan tie ir skaidri vērsti uz vides mērķiem, var sniegt sociālu un ekonomisku labumu vietējiem iedzīvotājiem, tostarp ekosistēmu pakalpojumus, ko nodrošina LIFE sadaļā “Daba un bioloģiskās daudzveidība” īstenotie projekti. RK atzinīgi vērtē šādu iespējamo ieguvumu aprakstu iekļaušanu LIFE projektu pieteikumu veidlapās jau kopš šā gada. Eiropas Komisijas būtu jāturpina iesāktais un, pamatojoties uz visaptverošiem rādītājiem, jāsagatavo ziņojums par visas LIFE programmas sociālo un ekonomisko ietekmi;

13.

uzskata, ka LIFE+ programmas sadaļa “Daba un bioloģiskā daudzveidība” būtiski sekmēja Putnu un Biotopu direktīvu ieviešanu un, pateicoties tai, arī izdevās izpildīt vismaz dažus no paziņojumā “Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana līdz 2010. gadam” izvirzītajiem mērķiem. Tomēr LIFE+ programmas darbības jomā ietilpst tikai daļa no Putnu un Biotopu direktīvās paredzētajiem pasākumiem, un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ierobežošana vēl aizvien ir jautājums, kam jāvelta īpaša uzmanība;

14.

prasa, lai tādēļ LIFE+ programma arī turpmāk būtu ES vides aizsardzības politikas svarīga sastāvdaļai, īpašu uzmanību pievēršot programmas sadaļai “Bioloģiskā daudzveidība”, un visas iespējamās pūles jāvelta tam, lai līdz 2020. gadam izdotos izpildīt šim laikposmam izvirzītos mērķus ierobežot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

15.

vērš uzmanību uz tālāko reģionu īpašo stāvokli: to neto ieguldījums bioloģiskajā daudzveidībā ir vislielākais visā ES un tajos ir vairāk nekā 200 Natura 2000 tīklā iekļautu ES nozīmes teritoriju; šiem reģioniem ir ļoti būtiska nozīme mērķa apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos īstenošanā;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest “Natura 2000 prioritārās rīcības pamatprogrammas”(PAF) Natura 2000 finansēšanai, un tās būs makropārvaldības plāni reģionālā vai valstu līmenī, nodrošinot skaidru un saistošu sistēmu citiem ES un valstu finanšu līdzekļiem, kas paredzēti Natura 2000 objektu un prioritāro sugu saglabāšanai attiecīgajās teritorijās (3).

17.

uzsver, ka nesenā ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi arī virkni problēmu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ietekmējusi to plānus piešķirt līdzfinansējumu dažādām iniciatīvām, tostarp bioloģiskās daudzveidības jomā. Tāpēc RK aicina valstu un ES iestādes īstenot pieredzes apmaiņu un ieviest labāko praksi šajā jomā, piemēram, Polijas labas prakses modeli, kur valsts valdība ir izveidojusi valsts fondu, kas garantē līdzfinansējumu sekmīgiem LIFE projektu pieteikumiem (4);

18.

atzinīgi vērtē to, ka ar LIFE+ ir ieviesti valstu indikatīvie piešķīrumi, jo īpaši, ja šim pasākumam ir pagaidu raksturs un tā mērķis ir palielināt apstiprināto pieteikumu skaitu no jaunajām ES dalībvalstīm; vienlaikus atzīmē, ka ir skaidri jānorāda uz šo pasākumu pagaidu raksturu, un aicina Eiropas Komisiju arī turpmāk atbalstīt apmācības programmas valstu kontaktpunktiem un dalībvalstīm, kurās programmu izmanto mazāk. Komiteja rosina šīs dalībvalstis palielināt valsts un reģionālo kontaktpunktu veiktspēju, lai tie aktīvi atbalstītu pieteikumu iesniedzējus;

19.

uzsver, ka pietiekama uzmanība noteikti ir jāvelta vietējo un reģionālo pašvaldību interesēm, kuras skar minētā regula, jāsaglabā pietiekams elastīgums, nosakot PAF prioritātes, un jāsniedz iespēja reģionālajām pašvaldībām pārvaldīt PAF programmas, lai pašvaldības gūtu labumu no šā jaunā pasākuma;

20.

rosina Eiropas Komisiju arī turpmāk uzlabot sniegumu LIFE+ sadaļā “Vides politika un pārvaldība”, finansējot projektus, kas veicina tiesību aktu izpildi un pirms likumdošanas procesa ļauj apzināt, kādi finanšu līdzekļi ir vajadzīgi, lai īstenotu jaunos ES tiesību aktus, izmēģinājuma projektus “zaļā” iepirkuma jomā, ar kuriem pārbauda iespējas pilsētās vai reģionos īstenot liela mēroga “zaļā” iepirkuma programmas, kā arī demonstrējumu projektus tādās jomās kā resursu izmantošanas efektivitāte, videi draudzīga izaugsmi un ilgtspējīgu ražošana;

21.

uzsver, ka būtu jārod papildu iespējas finansēt NVO iniciatīvas vides aizsardzības jomā, tā nodrošinot pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību vides aizsardzības jomā pieņemto ES tiesību aktu izpildē, sabiedrību aktīvāk iesaistot jaunu mērķu izvirzīšanā un palielinot tās izpratni par vides aizsardzības jautājumiem un apkopojot paraugprakses piemērus un zinātību;

22.

vērš uzmanību uz faktu, ka vairums programmas sadaļā “Daba” īstenoto projektu bija paredzēti tikai dažu apdraudēto sugu, kurām draud izzušana (piemēram, brūnā lāča — Ursus arctos, sarkanvēdera ugunskrupja — Bombina bombina vai skabiozu pļavraibeņa — Euphydryas aurinia), aizsardzībai, par ko sabiedrība saņēma plašu informāciju. Turpretī daudzas citas apdraudētās sugas tika pilnībā ignorētas. Pilnveidojot LIFE+ programmu, būtu jārosina to izmantot arī citu — varbūt mazāk populāru — sugu aizsardzībai;

23.

atgādina, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām prasībām ar programmas sadaļas “Daba” atbalstu īstenojamajiem projektiem jāatbilst paraugprakses kritērijiem un/vai jābūt novatoriskiem. Tomēr daudzos gadījumos, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, nav vajadzīgas inovācijas, bet gan jāturpina jau sāktais darbs un jāapkopo un jāizplata laba prakse. Tādēļ būtu ļoti svarīgi paredzēt iespēju uz projektiem, kas īstenojami ar minētās programmas sadaļas atbalstu, mazāk attiecināt prasību par atbilstību paraugprakses un novatorisma kritērijiem, bet pievērst lielāku uzmanību Natura 2000 teritoriju īpašajām vajadzībām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumiem noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā. Būtu pietiekami, ja šie projekti būtu balstīti uz paraugpraksi, kuru var ieviest arī citos reģionos;

24.

uzsver: ņemot vērā tās problēmas, ar kurām jaunajās dalībvalstīs jāsaskaras VRP un sabiedrībai, cenšoties izpildīt nosacījumus dalībai Eiropas Savienībā, ir svarīgi šajās valstīs aktīvi veicināt LIFE+ programmas un citu īpašu programmu īstenošanu;

25.

uzsver: lai panāktu iespējami lielāku sinerģijas efektu, jau pašreizējā finanšu periodā būtu jācenšas LIFE+ programmu pēc iespējas vairāk saskaņot ar citām ES programmām, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar vides aizsardzību, piemēram, ar Septīto pētniecības pamatprogrammu, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), struktūrfondiem un Kohēzijas fondu;

26.

atzīmē, ka ir lietderīgi sekmēt privātā sektora līdzdalību bioloģiskās daudzveidības aizsardzības iniciatīvu īstenošanā un nostiprināt pārliecību par to, ka LIFE+ programmas mērķi veicina ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu ekonomikas attīstību;

27.

norāda uz ieguvumiem, ko sniedz akadēmisko aprindu plašāka iesaistīšana LIFE pasākumos, un aicina minētās aprindas sadarboties ar galvenajiem programmas izmantotājiem, jo zinātnieki iniciatīvas var papildināt ar jaunām zinātniskām atziņām, ļaujot kopīgās problēmas risināt jaunā skatījumā;

28.

uzsver, ka jaunajā finanšu periodā vides aizsardzības iniciatīvu īstenošanai Eiropā jāparedz pietiekami līdzekļi, lai varētu nodrošināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, Eiropas iedzīvotājiem saglabāt kvalitatīvi augstvērtīgu dzīves vidi un visā pasaulē uzlabot cilvēku izpratni par vides aizsardzību;

29.

atgādina, ka vides problēmu skaits ir praktiski neierobežots un parasti trūkst līdzekļu to risināšanai. Tādēļ īpaši efektīviem jābūt visiem tiem pasākumiem, kuri paredzēti vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Eiropas efektīvai darbībai atbilstoši devīzei “vienotība daudzveidībā” ir atbalsta līdzekļu elastīgs izlietojums, lai atšķirīgās valstīs un reģionos iesaistītās personas, ievērojot vietējos nosacījumus, varētu nodrošināt pēc iespējas lielāku ES finansējuma pievienoto vērtību;

30.

atkārtoti pauž pārliecību, ka Eiropas iedzīvotāju kvalitatīvi augstvērtīgas un ar bioloģisko daudzveidību bagātinātas dzīves vides nodrošināšanā īpaša nozīme ir un arī turpmāk būs vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tāpēc vispirms jārūpējas par to, lai VRP patiešām izmantotu dažādos vides aizsardzības instrumentus un tās varētu pēc iespējas plašāk piedalīties šo instrumentu izstrādāšanā un pilnveidošanā;

31.

apstiprina, ka 1992. gadā ieviestā LIFE programmas jau vairākkārt apliecinājusi savu lietderību. Tāpēc programmas darbības termiņš būtu jāpagarina arī uz nākamo finanšu periodu, iespējami plaši izmantojot pašreizējā finanšu periodā gūto pozitīvo un arī negatīvo pieredzi;

32.

ņem vērā rezultātus, kas iegūti konsultācijā par nākamās LIFE programmas ietekmes novērtējumu (5) un kas norāda uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir noteikušas divus visefektīvākos veidus vietējās vides politikas uzlabošanai un īstenošanai, proti, palielināt dažādo dalībnieku izpratni par vides problēmām un par nepieciešamību rast risinājumus, kā arī sekmēt inovāciju attiecībā uz metodēm, kas ļauj uzlabot (īpaši kompetentu iestāžu veikto) vides pārvaldību; tādēļ aicina Komisiju jebkādās LIFE programmas reformās vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās veiktspējas stiprināšanu un sabiedrības izpratnes sekmēšanu paturēt kā galvenās prioritātes;

33.

pauž stingru pārliecību, ka arī jaunajā plānošanas periodā LIFE programma jāsaglabā kā galvenais finanšu instruments, kas paredzēts dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ko raksturo izmaksu efektivitāte un augsta projektu un programmu kvalitāte. Tāpēc programmas turpmākai pilnveidošanai vienmēr jābūt vērstai uz piemērošanas un administratīvo procedūru vienkāršošanu un tās atvērtību plašam piemērotu pieteikumu iesniedzēju lokam;

34.

aicina jaunajā LIFE+ programmas finanšu periodā atkal atļaut vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī citām publisko tiesību struktūrām personāla izmaksas pilnībā iekļaut pašu kapitālā, lai tās vēl labāk spētu izmantot LIFE programmu;

35.

uzsver, ka LIFE programmas mērķu pilnīgu sasniegšanu, iespējams, kavē arī lēnās administratīvās procedūras un zems līdzfinansējuma apmērs (parasti 50 %, ar iespējamiem izņēmumiem LIFE+ sadaļā “Daba”). Tādēļ programmā būtu jāparedz, kā vienkāršot administratīvās procedūras (piemērošanu, ieviešanu, mazāka apjoma projektu atbilstību), un vajadzētu palielināt maksimālo līdzfinansējuma likmi;

36.

atkārtoti norāda uz joprojām pastāvošajām atšķirībām informēšanas līmeņa un finansiālo iespēju ziņā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm un tāpēc, lai nodrošinātu programmas pieejamību, iesaka izveidot attiecīgus mehānismus, kas ļautu īpaši atbalstīt pieteikumu iesniedzējus un finansējuma saņēmējus no jaunākajām dalībvalstīm. Šai palīdzībai jābūt vērstai uz projektu priekšlikumu izstrādi un administratīviem jautājumiem, un to varētu organizēt, pastiprinot valstu kontaktpunktu sistēmu vai arī izveidojot reģionālus kontaktpunktus vietās, kur tie vēl nedarbojas;

37.

ierosina pieteikuma procedūrās ņemt vērā rūpes par ilgtspējību un izmantot pieejamās IT iespējas, proti, jāizstrādā tiešsaistes procedūras projektu pieteikumu pieņemšanai, vērtēšanai, saziņai starp pārvaldības struktūrām un pieteikumu iesniedzējiem, tostarp, izmantojot tiešsaistes sistēmu pieteikumu iesniedzēju reģistrēšanai un datu apstrādei;

38.

rosina pievērst pienācīgu uzmanību projektu pieteikumu vērtēšanas procesam, kas šobrīd aizņem aptuveni pusotru gadu kopš uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta uzsākšanas. Šajā sakarā varētu izmantot efektīvāko teritoriālās sadarbības programmu “apvienoto tehnisko sekretariātu” labākās vadības piemērus;

39.

norāda: atvieglinot pieteikšanās procedūras un vadoties no teritoriālās sadarbības programmu prakses, jāparedz iespēja projektu sagatavošanas izmaksas finansēt no LIFE līdzekļiem vai kompensēt vienreizēja maksājuma veidā (piemēram, atkarībā no projekta kopējā budžeta), ja projektu apstiprina;

40.

atzīmē, ka būtu maksimāli jāvienkāršo jaunās LIFE īstenošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka ar programmas palīdzību finansētajos projektos galveno uzmanību varētu veltīt nevis grāmatvedības jautājumiem, bet gan mērķtiecīgai vides aizsardzībai un informatīvai darbībai;

41.

atgādina, ka ne mazāk būtiska nozīme vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības iniciatīvu īstenošanā arī turpmāk būs pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpēc jaunajā LIFE programmā īpaša uzmanība būtu jāvelta nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības informēšanai. Vienlaicīgi būtu jānodrošina arī mazāku vietējo NVO un zinātnieku iespējas gūt labumu no minētās programmas;

42.

uzsver: ieviešot izmaiņas LIFE+ programmā, ir svarīgi arī pievērsties būtiskajām pretrunām starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem un faktiskajiem rezultātiem; šīs pretrunas skaidrojamas ar to, ka projekti bieži vien izstrādāti īsam laika posmam, savukārt rezultāti kļūst pamanāmi tikai pēc ilgāka laika. Tādēļ jāizmanto atbilstošas vērtēšanas metodes;

43.

rosina definēt LIFE+ programmu, pamatojoties uz vieglāk atpazīstamiem un sasniedzamiem mērķiem. Tas nozīmē, ka uzmanība vairāk jāpievērš rezultātiem, nevis jāvērtē, cik pareizi ir bijuši izdevumi;

44.

ierosina: tā kā programma ir orientēta uz ilgtermiņa mērķiem, pieteikumu iesniedzēji būtu jāmotivē īstenot un/vai finansēt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību pēc projekta pabeigšanas, kura ietver projekta ilgtermiņa ietekmes monitoringu. Šāds stimuls varētu būt papildu novērtējuma punktu piešķiršana pretendentiem, kas pieteikumos paredzējuši attiecīgu pārraudzības sistēmu, kuru apņemas finansēt ar pašu līdzekļiem;

45.

norāda, ka jaunajā LIFE+ programmā jāiekļauj arī tādi projekti, kuru mērķi, iespējams, atbilst reģionālajās stratēģijās, piemēram, Baltijas jūras stratēģijā, izvirzītajiem mērķiem;

46.

balstoties uz praktisku pieredzi, ir pārliecināta, ka visefektīvākais mehānisms ir projektu finansēšana (darbības nodrošināšanas dotācijas) un tam arī turpmāk jābūt galvenajam LIFE atbalsta instrumentam, kas ļauj palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām veikt vides politikas pasākumus un attiecīgus ieguldījumus. Varētu apsvērt novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu, it īpaši LIFE programmas vides aizsardzības daļā, taču šie instrumenti būtu izmantojami tikai kā papildu līdzekļi, nevis kā tiešās projektu finansēšanas aizstājēji;

47.

uzskata, ka LIFE programmas pašreizējā centralizētā pārvaldība ir pierādījusi savu efektivitāti, ko raksturo tas, ka administrēšanas vajadzībām ir paredzēta relatīvi neliela programmas finansējuma daļa; tāpēc RK, atkārtojot jau iepriekš izteiktos iebildumus pret šā instrumenta “renacionalizāciju” (6), iesaka arī turpmākajā LIFE programmā izmantot centralizētu vadības sistēmu, ko nodrošina Eiropas Komisija;

48.

norāda: ņemot vērā, ka projekta īstenošanas gaitā var būt ļoti sarežģīti sasniegt konkrētus rezultātus kādas ekosistēmas kontekstā, jaunajā ES finanšu periodā būtu jāparedz arī ar LIFE+ programmas palīdzību īstenoto projektu izvērtēšana, izmantojot atšķirīgus kritērijus. Tomēr lielākā uzmanība būtu jāvelta nevis ziņojumu iesniegšanas laikā sasniedzamajiem rezultātiem, bet gan iecerētajiem pasākumiem, to apjomam un projektu iespējamajai ilgtermiņa ietekmei;

49.

uzskata, ka jaunajai LIFE programmai jābūt pietiekami elastīgai un arī saskaņotai ar citiem tādiem atbalsta instrumentiem, kuriem katrā ziņā nav jābūt saistītiem ar vides aizsardzību, taču kuros ir iekļauti atsevišķi vides aspekti;

50.

uzskata, ka ir jāsekmē kopīga un saskaņota stratēģija, ietverot tajā gan dabas saglabāšanas, gan lauku attīstības aspektus, jo īpaši Natura 2000 tīkla reģionos, kuriem ir būtiska nozīme zemes izmantošanā lauksaimniecībā un lopkopībā, kā arī uzsver nepieciešamību nodrošināt efektīvu saskaņošanu ar turpmākajiem instrumentiem Kopējā lauksaimniecības politikā, kuras mērķis, visticamāk, būs konkurētspēja vides risinājumu ziņā.

51.

atzinīgi vērtē ideju, ka par “Natura 2000 prioritārās rīcības pamatprogrammām” (PAF) atbild reģionālās pašvaldības, kā arī uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamas rīcības iespējas turpmāku izmaiņu ieviešanai PAF;

52.

piekrīt Padomei, kas uzsver to, cik nozīmīga ir LIFE+ regula un cik “vajadzīgas ir visas tās sastāvdaļas”, un tāpēc ir svarīgi to atspoguļot ES finanšu shēmā, “paturot prātā sinerģijas ar citiem ES finanšu instrumentiem, kas palīdz sasniegt ES mērķus vides jomā” (7);

53.

rosina noteikt, ka LIFE programmai jābūt vismaz formāli saistītai ar jauno kopējo stratēģisko sistēmu;

54.

rosina nākamās LIFE programmas struktūru saglabāt līdzīgu pašreizējai, paredzot tajā 3 sadaļas: LIFE Bioloģiskā daudzveidība (iekļaujot pašreizējo sadaļu LIFE+ Daba un bioloģiskā daudzveidība), LIFE Vide un LIFE Pārvaldība (iekļaujot pašreizējo sadaļu LIFE+ Informācija un komunikācija);

55.

rosina nākamās LIFE programmas sadaļu “Bioloģiskās daudzveidība” neierobežot tikai ar Natura 2000, bet gan ietvert plašāku bioloģiskās daudzveidības koncepciju. Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens, kas aptver tādus aspektus kā ekosistēmas pakalpojumi, zaļā infrastruktūra, invazīvas svešzemju sugas u.c. Kaut gan daudzi no šiem aspektiem attiecas uz Natura 2000, kas arī turpmāk paliek pamatkoncepcija, ir aspekti, kuri tikai daļēji ir vai nemaz nav iekļauti, kas norāda uz nepieciešamību izmantot plašāku bioloģiskās daudzveidības koncepciju;

56.

norāda: lai programmai LIFE būtu liela nozīme Natura 2000 finansēšanā, LIFE būtu arī jāparedz finansējums regulāriem dabas objektu apsaimniekošanas pasākumiem, neaprobežojoties ar paraugpraksi vai novatoriskiem projektiem, kā minēts LIFE+ regulas 3. pantā; taču, lai nodrošinātu atbalstāmo projektu un pasākumu augstu kvalitāti, LIFE programmā būtu jānosaka obligātie standarti attiecībā uz ierosinātajiem projektiem, to uzraudzības kārtība un prasība, kas sabiedrība ir jāinformē par to rezultātiem;

57.

ierosina, ka vides komponents jaunajā LIFE programmā jāsaglabā kā nozīmīgs stimuls vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras vēlas iet tālāk par tiesību aktu prasībām un izmantot novatoriskas tehnoloģijas un ekoloģiskus risinājumus. Šis komponents varētu ietvert sākotnējo finansējumu, tādējādi paverot ceļu ilgtermiņa ieguvumiem (8);

58.

atgādina: tā kā finansējums ir ierobežots, LIFE atbalstu var turpināt tikai ierobežotam skaitam vietējo un reģionālo pašvaldību, savukārt acquis īstenošanas uzdevums attiecas uz lielāko daļu pašvaldību un reģionu. Tāpēc turpmākajiem LIFE projektiem jābūt ar augstu reprodukcijas potenciālu, lai veicinātu uz publisko sektoru orientētu ekoinovāciju (9); vēl viena prioritāte ir LIFE Vides komponenta atpazīstamības palielināšana;

59.

uzsver, ka nākotnē LIFE Vides komponents ir jākoncentrē ne tikai uz dažiem tematiskiem jautājumiem (10), tā sekmējot atvērtību unikāliem uzdevumiem un iespējām tajās vietās, ko šī programmas sadaļa aptver. Piešķiršanas kritēriji jānosaka, ievērojot programmas stratēģiskos mērķus un iespējamo atbalsta saņēmēju vietējās prioritātes. Lai saglabātu ilgtspējību, katrā LIFE sadaļā varētu noteikt divgadu prioritātes, kas saistītas ar ES prioritātēm;

60.

rosina LIFE Vide ietvaros atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotus vides integrētas pārvaldības projektus, kā arī augšupēju atbilstības veicināšanu pirms ES vides tiesību aktu spēkā stāšanās;

61.

norāda uz notiekošajām debatēm par to, cik efektīvi būtu saglabāt divus atsevišķus ekoinovāciju finansēšanas instrumentus (11), kurus abus pārvalda Vides ģenerāldirektorāts. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju turpmākās LIFE programmas ietekmes novērtējumā izvērtēt šo aspektu, ņemot vērā, ka patlaban abi instrumenti kalpo dažādiem mērķiem un ir vērsti uz dažādiem atbalsta saņēmējiem (12). Tādēļ jebkuram pēc šīm debatēm pieņemtam lēmumam būtu jānodrošina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības arī turpmāk būs atbalsta saņēmēju vidū, jo tām, esot ciešā kontaktā ar sabiedrību, ir īpaši liela nozīme vides jomas labākās prakses popularizēšanā plašākai auditorijai, tādējādi palielinot informētību un veicinot attieksmes maiņu;

62.

rosina nākamās LIFE programmas sadaļā “Pārvaldība” paredzēt zināšanu apmaiņas veicināšanu par ES vides tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, atbalstot tīklu, apmācības un paraugprakses apmaiņas projektus Eiropas līmenī, piemēram, IMPEL vai LIFE + Eiropas galvaspilsētu bioloģiskās daudzveidības projektu (13);

63.

rosina LIFE sadaļā “Pārvaldība” pārskatīt finansējumu nevalstiskajām organizācijā, kas darbojas vides jomā; tas jādara, lai efektīvāk atbalstītu to centienus veicināt ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaisti ES politiskajos procesos. Šis ieteikums ietver arī pāreju no ikgadējām uz daudzgadu darbības dotācijām, kā arī paredz palielināt to dalībvalstu skaitu, kuras iekļautas konkrētā projekta partnerībā, tādējādi nodrošinot nepieciešamās tīklu struktūras un praktisko pieredzi;

64.

atkārtoti rosina Eiropas Komisiju izvērtēt, vai Pilsētas mēru pakta koncepciju “var attiecināt uz citām galvenajām ES vides politikas jomām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, trokšņu un gaisa piesārņojumu, zemes izmantošanu” (14), proti, no nākamās LIFE programmas finansēt Pilsētas mēru pakta paplašināšanu, lai energoefektivitātes mērķi papildinātu ar resursu izmantošanas ziņā efektīvu un videi draudzīgu pilsētu koncepciju;

65.

atbalsta Komisijas priekšlikumu palielināt LIFE efektivitāti un samazināt administratīvās izmaksas, paredzot iespēju īstenot lielāka mēroga “integrētus LIFE projektus” vai “LIFE rīcības programmas”, kas būtu jaunas LIFE projektu kategorijas. Šāda veida projektus varētu izmantot, lai risinātu ļoti daudzas problēmas, jo īpaši tādās jomās kā saldūdens resursu apsaimniekošana, daba un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī resursu ilgtspējīga izmantošana un atkritumu apsaimniekošana (15). Tomēr līdz šim īstenotie atsevišķie LIFE projekti būtu jāsaglabā, jo tie ļauj mazākām NVO, kas darbojas vietējā līmenī, ieinteresētajām personām un pašvaldībām kļūt par atbalsta saņēmējiem;

66.

uzskata, ka integrētajos projektos varētu paredzēt iespēju atbalstīt kādu noteiktu tematu vai attiecīgā reģiona vai dalībvalsts teritorijas lielu daļu (piemēram, mitrāju atjaunošanas projektus upju baseinos, pasākumus apdraudēto sugu saglabāšanai to migrācijas maršrutos, dabas objektu apsaimniekošanas plānu izstrādi un īstenošanu visos vai līdzīgos Natura 2000 objektos attiecīgajā reģionā saskaņā ar Natura 2000 prioritārās rīcības pamatprogrammu);

67.

ierosina, ka integrētajos projektos varētu būt iekļauta pamatstruktūra un vadlīnijas atsevišķu LIFE projektu un citu projektu izstrādei, tostarp plāns, kā apvienot citus ES, valsts, reģionālā, vietējā un privātā finansējuma veidus, lai finansētu ierosinātos pasākumus; šo projektu ietvaros varētu izveidot arī pastāvīgas darba grupas, kurās iesaistītas dažādu valstu komandas un kuru uzdevums būtu analizēt vidusposma un ilgtermiņa rezultātus, kas gūti jau īstenotajos LIFE projektos. Šādas grupas var veidot tīklus, izmantojot sanāksmes, konferences, tiešsaistes forumus un citus saziņas veidus;

68.

aicina nodrošināt iespēju publiskajām iestādēm, NVO un ieinteresētajām personām, kuras darbojas reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī minēto grupu partnerībām pretendēt uz atbalstu integrētu projektu īstenošanai. Minēto projektu ilgumam vajadzētu būt lielākam (piemēram, 5–10 gadi), un šajā laikposmā varētu izstrādāt un īstenot atsevišķus saistītos LIFE projektus;

69.

atzīmē šādu integrēto projektu pievienoto vērtību un, jo īpaši, nozīmīgo lomu, kas tajos paredzēta reģionālajām pašvaldībām kā potenciālajiem galvenajiem atbalsta saņēmējiem; tās arī bieži vien ir kompetentās iestādes, kuras atbild par lauku attīstības finansējumu, struktūrfondu darbības programmām un nākamajām Natura 2000 prioritārās rīcības pamatprogrammām. Turklāt šādi projekti ir efektīvs veids, kā veicināt papildināmību un maksimāli izmantot LIFE katalītisko vērtību: tie veido strukturētu saikni un projektu finansēšanas kanālus citiem ES fondiem, tādējādi veicinot to ieguldījumu vides jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Tā varētu arī novērst ES struktūrfondu pašreizējo nepietiekamo izlietojumu bioloģiskās daudzveidības un vides jomā — problēmu, kurai RK jau ir pievērsusies iepriekšējos atzinumos (16);

70.

rosina jaunajā LIFE+ programmā ievērot, ka ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību saistītās problēmas ir aktuālas arī ārpus ES ārējām robežām. Tāpēc atsevišķos gadījumos varētu paredzēt iespēju noteiktus pasākumus īstenot ES tuvākajās kaimiņvalstīs;

71.

uzskata, ka LIFE+ termiņa vidusposma novērtējuma rezultāti ir apmierinoši; novērtējums liecina, ka publiskās iestādes un attīstības aģentūras bija vislielākā atbalsta saņēmēju grupa visās trīs LIFE+ sadaļās (42 % nozīmīgāko atbalsta saņēmēju 2007. un 2008. gadā, turklāt šie rādītāji pieaug līdz 51 % sadaļā “Daba un bioloģiskā daudzveidība”) (17); uzsver, ka jāveicina VRP aktīva līdzdalība vides aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

72.

aicina uzlabot valstu īstenoto informēšanas politiku, lai sekmētu potenciālo dalībnieku informētību par LIFE+ programmas sniegtajām iespējām. Tāpēc, ievērojot subsidiaritātes principu un konkrēto dalībvalstu dabīgās atšķirības, būtu nepieciešama informācijas politikas decentralizācija, valstīs pilnveidojot informācijas centrus un atsevišķos gadījumos informācijas kampaņas par minēto programmu finansējot arī reģionālajā līmenī;

73.

aicina nākamajā LIFE programmā paredzēt darbības dotācijas vietējo un reģionālo pašvaldību tīkliem, kas aktīvi darbojas LIFE popularizēšanā pašvaldību un reģionu vidū (18);

74.

uzsver, ka arī jaunā LIFE programma ļauj atbalstīt komunikācijas un informācijas projektus un tajā īpaša uzmanība pievērsta izglītībai un tādu projektu sekmēšana, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības un kuriem ir būtiska ietekme ES līmenī;

75.

atzīmē: lai komunikācija sniegtu papildu pievienoto vērtību, programmā jāliek lielāks uzsvars uz mērķtiecīgiem un tādējādi efektīvākiem veidiem, kā īstenot komunikācijas pasākumus katrā LIFE projektā. Jo īpaši, šādām darbībām jābūt galvenokārt vērstām uz veiktspējas palielināšanu un apmācību, kā arī galveno ieinteresēto personu iesaistīšanu, nevis tikai uz sabiedrības informēšanu ar bukletu vai plakātu palīdzību;

76.

atgādina, ka nevalstisko organizāciju īstenotās iniciatīvas, kas saistītas ar informēšanu par LIFE+ programmu, līdz šim bija vērstas tikai uz Briselē esošo Eiropas NVO finansēšanu. 2007. gadā visā Eiropas Savienībā šādā veidā finansējumu piešķīra 30, 2008. gadā — 33 un 2009. gadā — 32 nevalstiskajām organizācijām. Lai arī lielāko daļu no tām veido savstarpēji saistītas struktūras, nav šaubu, ka tas ir nepietiekami. Tādēļ ir ļoti svarīgi sniegt lielāku atbalstu organizācijām, kuras darbojas dalībvalstīs, sevišķi vietējā līmenī, jo tieši tās parasti ir vislabāk informētas par vietējām vajadzībām;

77.

iesaka: lai nodrošinātu NVO īstenoto informatīvo kampaņu patiesu efektivitāti, šīm organizācijām jābūt iespējai pievērsties faktiskai darbībai vides aizsardzības un informēšanas jomā, nevis finansēšanas pieteikumiem un grāmatvedībai. Būtu arī lietderīgi, ja Komisija piekristu noslēgt ilgtermiņa vienošanās, kuru darbības termiņš būtu vismaz divi līdz trīs gadi;

78.

apņemas arī turpmāk izplatīt informāciju par LIFE+ programmas sniegtajām iespējām, veicināt vietējo pieteikumu iesniedzēju līdzdalību minētajā programmā, apkopot Eiropas VRP viedokļus un, pamatojoties uz praktisko pieredzi, sniegt Komisijai ieteikumus par programmas pilnveidošanu un ES iespēju izstrādāt papildinstrumentu dabas un bioloģiskās daudzveidības atbalstam paralēli jaunajai LIFE programmai.