25.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/75

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un valstu parlamentiem “ES budžeta pārskatīšana” ”

COM(2010) 700 galīgā redakcija

2011/C 248/13

Ziņotājs: MALOSSE kgs

Līdzziņotājs: DANTIN kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 19. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un valstu parlamentiem “ES budžeta pārskatīšana” ”

COM(2010) 700 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 31. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 472. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. jūnijā (16. jūnija sēdē), ar 175 balsīm par, 2 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   ES budžeta pārskatīšana nav skaitļu jautājums, bet gan politiska projekta instruments. Pašlaik Eiropas Savienībai nav budžeta līdzekļu, ne lai īstenotu politisko stratēģiju, ne lai pildītu savas saistības, kuras noteiktas Lisabonas līgumā.

1.2   Ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās ASV, smagi skāra Eiropu un izraisīja sērijveida budžeta deficīta pieaugumu vairumā dalībvalstu. Šāds stāvoklis nenovēršami ietekmē 2014.–2020. gada finanšu plāna sagatavošanu, tomēr Eiropas Savienībai nav jābūt situācijas ķīlniecei.

1.3   Tādēļ ir jāparāda izdoma, lai izstrādātu pārdomātu Eiropas budžetu, kas nodrošinās ES ar mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, vienlaikus nepalielinot vispārējo nodokļu slogu, kas gulstas uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.4   “Taisnīgas atdeves” (juste retour) jēdziens ir jānoraida, jo tas ir pretrunā Eiropas integrācijas vērtībām — solidaritātei un savstarpējam labumam. Gluži pretēji — ir svarīgi piemērot subsidiaritāti, pārnesot uz ES līmeni to, kam valstu līmenī vairs nav jēgas vai efektivitātes. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosinājumu atgriezties pie principa par pašu resursiem, kurus var radīt no jauna vai ar kuriem var aizvietot valstu nodokļus.

1.5   Eiropas budžets ir jānostiprina, un tam ir jānodrošina sviras efekts. EESK dod priekšroku valstu budžetu un Eiropas budžeta papildināmībai; tā ļautu veikt apjomradītus ietaupījumus, lai īstenotu lielos ES politiskos mērķus. ES pasākumu efektivitāti nostiprinātu arī regulāra EIB aizdevumu izmantošana, publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, kā arī eiroobligāciju ieviešana ieguldījumiem.

1.6   Turklāt, lai pierādītu, ka Eiropas līmenī katrs euro tiks labāk izmantots, ES jāsāk īsta revolūcija procedūru jomā — tās pašlaik ir pārāk sarežģītas — un savā darbībā jākoncentrējas uz projektiem, kas ir pamanāmi iedzīvotājiem.

1.7   Vienīgais veids, kā veiksmīgi izstrādāt vērienīgu budžetu, ir iegūt sabiedrības atbalstu. Tas ir iemesls, kāpēc EESK vēlas, lai tiktu veikti un publicēti pētījumi par Eiropas pasivitātes izmaksām, uzsverot dublēšanos valstu budžetos. Tādējādi EESK atbalsta Eiropas Parlamenta iniciatīvu un sniegs tajā savu ieguldījumu.

1.8   Lai ES budžets pārliecinātu ES iedzīvotājus, tam jābūt parauga cienīgam pārvaldības, efektivitātes un administratīvo izdevumu samazināšanas jomā.

2.   Jaunu mērķi meklējot

2.1   Paziņojumā Komisija neslēpj savu vēlmi — definēt mērķtiecīgu pieeju, kas būtu pamatā ES finanšu plānam pēc 2013. gada. EESK to vērtē atzinīgi, jo Lisabonas līgums ir radījis priekšnosacījumus stiprai Eiropas Savienības politiskajai identitātei.

2.2   Tāpat kā Komisija, EESK uzskata, ka “taisnīgas atdeves” jēdziens pašlaik ir vēl mazāk pieņemams nekā Eiropas integrācijas sākumā. Šis jēdziens, kas, monopolizējot debates, pārāk bieži ir traucējis Eiropas veidošanu, lielā mērā ir tās trūkumu, kavējumu un neveiksmju pamatā. Tas ir pretrunā valstu un tautu savienības garam, kā arī jebkuram racionālam ekonomiskam pamatojumam. Ekonomikas, monetārajā un politikas savienībā priekšrocībām un pievienotajai vērtībai pēc savas būtības jābūt izdevīgai visiem. Panākumi, ko guvusi Eiropas Savienība, pamatojas uz kopējas darbības daudzkāršojošu ietekmi, un tas ir pilnīgā pretrunā “taisnīgas atdeves” jēdzienam.

2.3   Ņemot vērā šos apsvērumus, Komiteja jau 2008. gadā norādīja: “Budžeta politikas veidošanā jāņem vērā būtiska izvēle: federālisms vai starpvaldību sistēma. Eiropas integrācijas attīstības pakāpi neapšaubāmi nosaka arī budžeta finansēšanas kārtība.” (1)

2.4   Tādējādi Komiteja vēlas arī, lai tiktu ņemti vērā visi secinājumi, ko var gūt no pašreizējā budžeta darbības objektīvas analīzes. Komisija pamatoti norāda uz kavējumiem programmu sākšanā, uz sistēmas sarežģītību un uz izpildes decentralizāciju, kura nav devusi sekmīgus rezultātus. Šīs nepilnības ir padziļināti jāanalizē kopā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai izdarītu atbilstošus secinājumus, kā tās labot.

2.5   EESK atbalsta Komisijas ierosinātās četras galvenās prioritātes: svarīgāko politikas prioritāšu īstenošanu, pievienotās vērtības pastiprināšanu, orientāciju uz rezultātiem, solidaritātes radīto kopīgo ieguvumu optimizāciju. EESK arī vēlas pievienot vēl kādu prasību, proti, publisko atpazīstamību.

2.5.1   No šāda viedokļa ES budžeta pasākumu pašreizējā bilance nav apmierinoša. Šis trūkums ir šķērslis Eiropas integrācijai, jo tā dēļ ir grūti panākt iedzīvotāju patiesu atbalstu un dalībvalstīm tas ir arguments, lai mazinātu ES budžeta izaugsmi. Šo nepilnību vajadzētu novērst gan budžeta procedūrā, kas iedzīvotājiem ir ļoti nepārredzama, gan praktiskajā darbībā, kura bieži vien ir konfidenciāla, sadrumstalota mazos projektos vai apslēpta sarežģītā līdzfinansējuma ietvarā.

2.6   EESK uzskata, ka šādai ES budžeta politikas pārskatīšanai tieši jāsaistās ar Kopienas metodes atjaunināšanas mērķi; tas nepārprotami tika minēts Komitejas 2010. gada oktobra atzinumā, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu (2).

3.   Labāka papildināmība starp valstu līmeni un ES līmeni

3.1   Komitejai nav pieņemams, ka Eiropas integrācijas process, kas ir atkarīgs no tam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, kļūst par valstu budžeta deficīta samazināšanas ķīlnieku. Šāda pieeja tieši apdraudētu Eiropas Savienības politiskos mērķus, kas noteikti Lisabonas līgumā un stratēģijā “Eiropa 2020”.

3.2   Tādēļ EESK ierosina veidot papildināmību starp valstu budžetiem un ES budžetu, pamatojoties uz kopējiem mērķiem, it sevišķi, izmantojot stratēģijas “Eiropa 2020” attīstības un ieguldījumu partnerības līgumus. Tādējādi tā būtu valstu un ES līdzekļu “gudra” saskaņošana ar mērķi īstenot apjomekonomiku, panākt sviras efektu un samazināt valstu budžetu deficītus, pateicoties resursu apvienošanas pozitīvajām sekām.

3.3   Šajā sakarā Komiteja lūdz Komisijai piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties novērtētu Eiropas pasivitātes izmaksas, kuras nav aprēķinātas kopš Cecchini kga ziņojuma (3) iesniegšanas pirms 23 gadiem. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta vēlmi uzņemties iniciatīvu šajā jomā. Savukārt Komiteja vēlas pilnībā piedalīties darbos par minēto jautājumu un sniegt aktīvu ieguldījumu šajā atjaunināšanā.

3.3.1   Eiropas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem būtu jāzina rēķina summa, kas tagad viņiem ir jāmaksā divkāršo izmaksu dēļ, kuras radījuši administrācijas un ekonomikas jomā vēl joprojām pastāvošie šķēršļi. Viņiem jābūt informētiem par apjomradītiem ietaupījumiem, ko ES publiskajā politikā varētu izmantot, pateicoties lielākai integrācijai ES mērogā. Piemēram, tas, ka nav izveidota Eiropas transporta sistēma, lai gan tāda bija paredzēta Romas līgumā, nozīmē iedzīvotājiem kavēšanos un neērtības ikdienā, kā arī nepietiekamu produktivitāti uzņēmumos. Tas pats sakāms par nepietiekami atvērtu publiskā iepirkuma tirgu; Cecchini ziņojumā teikts, ka minētā tirgus atvēršana ES teritorijā ļautu radīt 2 miljonus jaunu darba vietu.

3.4   EESK uzsver to, ka, pamatojoties uz šādiem apjomradītiem ietaupījumiem, ES budžeta palielināšana sevišķi sekmēs uzņēmējdarbību. Ieguvumi produktivitātes ziņā ļautu mazināt negatīvās sekas, ko radījuši bargie pasākumi valstu publisko finanšu jomā, un būtu iespējams saskaņot vajadzību pēc budžeta disciplīnas, kura nepieciešama deficīta dēļ, ar vajadzību pēc sociālekonomiskās atveseļošanas, kas Eiropai palīdzētu izkļūt no krīzes un stiprināt izaugsmi.

3.5   Šāds atbalsts ekonomikai pozitīvi ietekmētu arī nodokļu ieņēmumus un attiecīgi arī uzlabotu valstu finanšu stāvokli. Pateicoties saprātīgai ES budžeta palielināšanai, varētu dot impulsu un veicināt atbilstīgu ekonomikas un budžeta apriti, kuras pamatā ir savstarpējas papildināmības izmantošana. Lai ilgtermiņā nostiprinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā, minētā papildināmība jāizmanto valstu un ES līmenī.

4.   Lielākas budžeta autonomijas iespējas

4.1   EESK uzskata, ka ES budžeta palielināšana ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama, ņemot vērā to, cik daudzpusīgas ir jaunās problēmas un ka tās jārisina kopīgi.

4.2   Tādēļ Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka priekšroka jādod tādai sistēmai, kuras pamatā ir pašu resursi, no kuriem ieņēmumi nonāk nevis valstu budžetos, bet gan uzreiz Eiropas Savienības budžetā. EESK uzskata, ka ES budžeta reforma būs efektīva tikai tad, ja izdosies atgriezties pie autonomiem, konkrētiem un noturīgiem pašu resursiem un tādējādi aizstāt valstu maksājumu shēmu, kas ieviesta 1980. gadā, īpašas priekšrocības piešķirot Apvienotajai Karalistei, un pēc tam 1984. gadā iemūžināta ar Fontainebleau vienošanos, ar kuru nostiprina kļūdaino “taisnīgas atdeves” koncepciju.

4.3   Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā ir minēti dažādi priekšlikumi par jauniem resursiem, tostarp saistībā ar finanšu darījumiem un CO2. Lai gan pašreizējā posmā EESK nepauž viedokli par to, kādiem jābūt jaunajiem pašu resursiem, tā uzsver, ka ir jāizanalizē visu šajā jomā iesniegto priekšlikumu ietekme, lai varētu tos labāk izvērtēt. Komiteja uzskata, ka būtu jāizpēta arī iespēja pašreizējos valstīs iekasējamos nodokļus, piemēram, PVN, vai daļu no nodokļiem, novirzīt Eiropas Savienībai. Ja pastāvētu vienota nodokļa bāze, varētu novirzīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā teikts Eiropas Komisijas priekšlikumā.

4.4   EESK cer, ka, pateicoties šādai reformai, ilgtermiņā varēs, iespējams, atcelt korektīvos valstu mehānismus, kas vairs nebūs pamatoti, ņemot vērā pārskatīto ES budžetu, kurš nodrošinās lielāku pievienoto vērtību visām dalībvalstīm.

4.5   EESK arī uzskata, ka, lai ES budžeta resursu reforma būtu veiksmīga, svarīgi ir trīs turpmāk aplūkoti principi.

4.5.1

Budžeta pašu resursu reformas rezultātā nedrīkst palielināties nodokļu slogs Eiropas Savienībā.

4.5.2

Iespējamās jaunās nodevas ES līmenī nedrīkst nedz pārmērīgi diskriminēt atsevišķas dalībvalstis to nacionālo īpatnību dēļ, nedz arī traucēt Eiropas Savienībā esošo uzņēmumu darbību. Turklāt nedrīkst pārlieku apgrūtināt iedzīvotājus — it sevišķi tos, kas ir visnelabvēlīgākajā stāvoklī —, kā tas ir PVN gadījumā.

4.5.3

Reorganizēšana būtu jāveic nolūkā panākt, ka spiediens vispārējo finanšu jomā kļūst racionālāks un līdzsvarotāks un iekļaujas ES konkurētspējas un nodarbinātības mērķos. Turklāt ES izdevumi būtu vairāk jānovirza ES prioritātēm un jomām, kurās var sasniegt apjomradītus ienākumus. Pēc EESK domām, tas ir priekšnoteikums, kas jāizpilda, pirms būtiski palielināt ES budžetu.

4.6   Tādēļ EESK uzskata, ka līdz brīdim, kad būs sasniegts augstāks ES integrācijas līmenis, varētu lietot inovatīvus risinājumus, kas ar īpašu aģentūru starpniecību vai kādā citā veidā ļautu izmantot gan valstu, gan ES budžetu tādās jomās kā pētniecība un izstrāde, inovācija, atbalsts attīstībai un lielu infrastruktūru finansējums. Šādi risinājumi ļautu patiešām apvienot vienkopus prioritātes un līdzekļus, turklāt katram politiskās atbildības līmenim, t.i., gan valsts, gan ES līmenim, saglabātos attiecīgās kontroles iespējas.

5.   Pasākumi ar lielāku virzību uz Eiropas pievienoto vērtību

5.1   Komiteja uzsver, ka jānodrošina ES budžeta atbilstība stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un saistībām. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi ne tikai attiecīgi budžeta līdzekļi, bet arī saikne starp budžetā paredzētajiem pasākumiem un dažādajiem stratēģijas “Eiropa 2020” pīlāriem.

5.2   Komiteja sevišķi uzsver, ka efektīvi budžeta pasākumi vajadzīgi jomās, kas ir Eiropas Savienības kompetencē, proti, pirmām kārtām ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšanā, ES dalībvalstu solidaritātes uzlabošanā, kā arī no Lisabonas līguma izrietošu jaunu politikas pasākumu īstenošanā tādās jomā kā enerģētika un klimats, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika.

5.3   Nesenās krīzes, kas norisinājās euro zonā, apliecinājušas, ka solidaritāte sevišķi jāveicina ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Pieejamie ES budžeta instrumenti sniedza lietderīgu, steidzami nepieciešamu atbalstu, pirms tika izveidots Stabilitātes fonds. Lēmums par minētā stabilizācijas mehānisma iekļaušanu Līgumā iezīmē jaunu posmu ES solidaritātes kontekstā un virzībā uz politisko un ekonomisko integrāciju, kas ilgtermiņā ļauj nostiprināt ekonomisko un monetāro savienību, kurai ir liela nozīme Eiropas projekta un vienotā tirgus ekonomiskās un sociālās kohēzijas panākumu nodrošināšanā. Tādēļ, piemēram, steidzami jādod jauni stimuli ekonomiskajai savienībai, kas salīdzinājumā ar monetāro savienību ir atstāta novārtā un tātad to vājina. Ja netiks mazināta šī plaisa, stratēģija “Eiropa 2020” negūs pietiekamus panākumus. Šo aspektu būtu vajadzējis plašāk izskatīt Komisijas dokumentā.

5.4   Komisija pamatoti uzsver, ka vēl viena svarīga ES budžeta prioritāte ir uzlabot politikas pasākumus “maģiskajā trijstūrī”, proti, pētniecībā, inovācijā un izglītībā, kas globalizācijas kontekstā ir ļoti nozīmīgas jomas.

5.4.1   Tomēr, ņemot vērā starptautisko problemātiku, situāciju nevarēs būtiski mainīt ar finanšu līdzekļiem, kas veido tikai 4 % no ES publiskā sektora pētniecības budžeta. Jāatrod līdzekļi, it sevišķi finanšu līdzekļi, lai ES programmas pārveidotu lietderīgos instrumentos, kas palielina ES rūpniecības konkurētspēju.

5.4.2   Lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un kritiskās masas efektu, ir ļoti svarīgi valstu programmas integrēt Eiropas pētniecības pamatprogrammā. Turklāt būs svarīgi nodrošināt, ka uzmanība tiek pievērsta galvenajām nozarēm, ka tiek ņemta vērā katrai valstij raksturīgā sākotnējā situācija un ka tiek novērsti visi konstatētie trūkumi, piemēram, tāda administratīvā prakse, kas apgrūtina vai palēnina procedūras.

5.4.3   ES inovācijas politikai, ko Komisija līdz šim ir uzskatījusi vienīgi par pētniecības pasākumu “blakusproduktu”, jākļūst par galveno pētniecības sastāvdaļu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas uzdevums bija ierosināt būtiskas izmaiņas, un tas tika izdarīts nesenajā paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” (COM(2010) 546 galīgā redakcija).

5.4.4   EESK atgādina, ka ir aicinājusi izstrādāt mērķtiecīgāku politiku, kas atbalstu uzņēmējdarbībai un šķēršļu likvidēšanu starp valsts atbalsta un inovācijas popularizēšanas tīkliem ļautu saistīt ar ES klasteru politiku, lai tādējādi valsts vadošo tirgus dalībnieku vietā rastos ES vadošie tirgus dalībnieki. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemts lēmums veikt labāku koordinēšanu, lai ieviestu Kopienas patentu. Tas būtu jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai atrisinātu situāciju, kas jau vairākus gadu desmitus būtiski kavē ES konkurētspēju.

5.4.5   Attiecībā uz izglītības jomu EESK ir aicinājusi izvirzīt tālejošākas iniciatīvas, piemēram, atvērt jaunas “Eiropas skolas”, kas būtu visiem pieejamas un apliecinātu spēcīgu Eiropas identitāti, dibināt patiesi eiropeiskas universitātes (4) un izstrādāt Eiropas politiku attiecībā uz jaunām prasmēm jaunās darba vietās (5).

5.4.6   Eiropas Komisijai lielāka uzmanība būtu jāvelta ES politiku ietekmes objektīvai analīzei un jānodrošina pielikumos sniegtās informācijas precīza atbilstība galvenajam dokumentam.

5.5   Arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politika ir tieša solidaritātes izpausme Eiropas Savienībā. EESK iebilst pret jebkādu mēģinājumu izbeigt šo politiku, kas ir cilvēku vienotības simbols. EESK aicina tomēr pārskatīt minēto politiku, lai tā kļūtu efektīvāka, pateicoties, piemēram, vienkāršotām pārvaldības metodēm, svarīgiem projektiem, kuros lielāka uzmanība pievērsta ES prioritātēm, un ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku lielākas līdzdalības nodrošināšanai. Tādēļ ES uzdevums ir reaģēt uz neaizsargātāko iedzīvotāju grupu atstumšanu un atbalstīt attālākās valstis un reģionus, kas tiem raksturīgo īpatnību dēļ ir nelabvēlīgākā situācijā. Tas ļautu tiem pilnībā piedalīties ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. No šāda viedokļa raugoties un ņemot vērā situāciju nodarbinātības jomā, Eiropas Sociālais fonds — sevišķi finansējuma ziņā — ir prioritārais instruments, kas ļauj īstenot Eiropas Nodarbinātības stratēģiju. Tam būtu jāpievērš galvenā uzmanība integrējošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”.

5.6   Par vienu no svarīgākajām Kopienas budžeta prioritātēm, kas cieši saistīta ar Savienības mērķi — vienlaikus kļūt gan efektīvākai, gan solidārākai, gan tuvākai iedzīvotājiem —, būtu jāizvirza lielāki ieguldījumi Eiropas sabiedriskajā labumā. Komisija to pamatoti norādījusi kā prioritāti. Tomēr tā ir precizējama un konkretizējama. Lai noskaidrotu mērķus un vajadzības, EESK kopā ar ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem ir gatava rūpīgi izpētīt šo jautājumu. Šajā saistībā EESK jau tagad vērš uzmanību uz vairākām turpmāk aplūkotām prasībām.

5.6.1   EESK uzsver, ka, lai nodrošinātu pārdomātu organizāciju un Eiropas drošību jomās, kas ir ES kolektīvajā atbildībā, pats svarīgākais ir Eiropas līmenī veidot īstus vispārējas nozīmes pakalpojumus, papildinot valstu administratīvo iestāžu darbu un strādājot partnerībā ar pakalpojumu lietotājiem.

5.6.1.1   Tas īpaši attiecas uz iekšējā tirgus un muitas organizāciju, taču arī uz jaunām jomām, kurās dalībvalstis ir nolēmušas deleģēt savas pilnvaras, proti, uz patvēruma un migrācijas politiku, tieslietām un iekšlietām, Eiropas diplomātiskā un ārlietu dienesta izveidi, kā arī uz ārējo robežu sargāšanu.

5.6.2   EESK arī uzsver, ka ir jāpastiprina Eiropas ieguldījumi infrastruktūrās, arī nolūkā atbalstīt Eiropas vispārējas nozīmes pakalpojumus un nodrošināt to sekmīgu darbību. Kopš 1993. gada, kad Jacques Delors iepazīstināja ar Komisijas Balto grāmatu, kuras ieteikumi un metodika tikpat kā nav pārvērtusies reālā rīcībā, ir pārāk daudz nepadarītā. Šo trūkumu dēļ liela daļa Eiropas teritorijas — galvenokārt valstis, kas ES pievienojušās nesen, — palikusi nozīmīgo tirdzniecības plūsmu nomalē. Par svarīgākajiem ar infrastruktūru saistītajiem uzdevumiem EESK uzskata strukturālus projektus, piemēram, Eiropas vienotās gaisa telpas specifikācijas (6), ātrgaitas dzelzceļa līnijas vai kuģojamu kanālu tīklus. Lai panāktu lielāku neatkarību energoapgādes ziņā un nodrošinātu ieguldījumus drošībā, energoefektivitātē un atjaunojamu avotu izmantošanā, vērienīgi Eiropas mēroga ieguldījumi vajadzīgi arī enerģētikas politikā.

5.6.3   Kopīgi inovatīvi ieguldījumi nepieciešami arī jauno konkurences un drošības problēmu risināšanai telekomunikāciju, vides un civilās aizsardzības jomā.

5.7   Saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) EESK atkārtoti pauž atbalstu šīs politikas jomas pārskatīšanai (7). Tā jāpielāgo jaunajiem uzdevumiem, vienlaikus nenododot to atpakaļ valstu pārziņā un neatsakoties no tās nozīmīgākajiem pamatprincipiem: iekšējās un ārējās solidaritātes, pārtikas produktu kvalitātes, Kopienas priekšrokas principa un teritoriālās kohēzijas, kuras mērķis ir stimulēt lauku apvidus, sevišķi kalnu un salu reģionus. Nedrīkst aizmirst, ka viens no svarīgākajiem KLP uzdevumiem ir celt lauksaimnieku funkciju vērtību. Turklāt ar KLP palīdzību jāspēj nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rast konkrētus risinājumus nopietnajiem uzdevumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (8).

5.8   Attiecībā uz ārpolitiku un attīstības palīdzību trešām valstīm EESK atgādina, ka tā atbalsta ES un dalībvalstu pārstāvības pilnveidošanu un līdzās valstu sniegtajam atbalstam iesaka stiprināt arī Eiropas atbalsta efektivitāti, ciešāk sadarbojoties ar tieši iesaistītajiem ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem.

5.9   Runājot par attīstības palīdzību un par nepieciešamību nodrošināt to, lai būtu iespējams izsekot līdzekļu izlietojumam, EESK uzskata, ka būtu lietderīgi apvienot atsevišķu valstu un Eiropas programmas; tas veicinātu gan efektivitāti un saskaņotību, gan padarītu Eiropas sniegto palīdzību redzamāku. Šajā saistībā EESK atgādina, ka tieši pēc Komitejas iniciatīvas Kotonū nolīgumos savulaik tika iekļauta klauzula, kas paredz 15 % no EAF atbalsta novirzīt nevalstiskajiem dalībniekiem. Komiteja ierosina šo principu piemērot arī citām attīstības programmām.

6.   Tiecoties pēc efektivitātes

6.1   Šajā Eiropas publiskajām finansēm tik sarežģītajā laikā Eiropas budžetam jākļūst par labas pārvaldības paraugu. Neieslīgstot paviršā demagoģijā par Eiropas iestāžu administratīvajām izmaksām, kuras patiesībā ir proporcionāli daudz mazākas nekā valstu administratīvie tēriņi (piemēram, Eiropas Komisijas darbinieku skaits nav lielāks par Parīzes pašvaldībā strādājošo skaitu!), EESK iesaka veikt pasākumus, kuru mērķis būtu uzsvērt Eiropas iestāžu līdzdalību dalībvalstu veiktajos administratīvo izdevumu ietaupījumos. Vienlaikus iestādēm, tostarp EESK, pieņemot darbā un paaugstinot amatā darbiniekus, jāievēro Līgumā noteiktais iespēju vienlīdzības un nediskriminēšanas princips. Tomēr EESK uzsver, ka laba pārvaldība nozīmē arī nodrošināt Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pilnvērtīgi piedalīties debatēs, kas saistītas ar Eiropas jautājumiem.

6.2   Arī atbalsts, ko dalībvalstīm sniedz no Eiropas budžeta, būtu saistāms ar papildu nosacījumiem, proti, atbalsta saņēmējiem ir jāievēro Kopienas noteikumi un Tiesas nolēmumi, un ir jānodrošina, ka Kopienas atbalsts nav pretrunā konkurences noteikumiem.

6.3   Attiecībā uz pārbaudījumiem, kas saistīti ar ekonomikas politikas konverģenci ekonomiskās un monetārās savienības ietvaros, atbalsts būtu vairāk jānovirza tam, lai panāktu atbilstību pakta “Euro plus” nosacījumiem.

6.4   Finanšu atbalstam, ko sniedz trešām valstīm, ir jābūt atkarīgam no tā, vai līdzekļu izlietojumam iespējams izsekot, no saistību izpildes — it sevišķi no tādu ekonomikas un sociālo reformu veikšanas, kuru mērķis ir atklātība —, no savstarpējas partnerības un no sociālo un profesionālo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības.

6.5   Arī euro attīstība un nepieciešamība konsolidēt euro zonas kohēziju attiecībā pret tirgiem sniedz līdz šim neizmantotas iespējas inovatīvai Eiropas līmeņa aizņēmumu un aizdevumu politikai, kas varētu papildināt no Eiropas budžeta sniegto atbalstu. EESK aicina pirmkārt un galvenokārt ciešāk koordinēt ECB, Eurogrupas un EIB darbu. Komiteja atzinīgi vērtē pirmo eiroobligāciju daudzsološos rezultātus un vēlētos, lai tās tiktu izmantotas arī apmācībā, pētniecībā, rūpniecībā un Eiropas infrastruktūrā. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti stingri noteikumi un disciplīna, šīs “Eiropas dārgumu krātuves” izveidi varētu izmantot arī ievērojamas Eiropas dalībvalstu parādu daļas apvienošanai. Šādi instrumenti varētu būt papildu pierādījums Eiropas Savienības iekšējai solidaritātei un vienlaikus apliecināt tās politisko pārliecību par euro neatgriezeniskumu.

6.6   EESK atbalsta nostādni, ka skaidrāk jānorāda uz Eiropas Savienības atbalstītajiem projektiem, īpaši uzsverot tos, kuriem ir lielāka Eiropas pievienotā vērtība. Tāpēc EESK aicina “papildināmības noteikumu” padarīt elastīgāku un vērtēt to nevis atsevišķu projektu līmenī, bet gan plašākā skatījumā — dalībvalstu partnerību kontekstā.

6.7   Arī prioritāšu noteikšanas un kredītu piešķiršanas procedūras paātrināšana var dot iespēju reaģēt uz atsevišķām vajadzībām. EESK jau ir norādījusi, ka būtu jāapsver, kā plašāk izmantot vai nu specializētās aģentūras, vai vispārējas subsīdijas vietējā līmeņa struktūrām, piemēram, reģioniem vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pēdējā no minētajām metodēm, kurai priekšroku dod arī EESK, jau veiksmīgi izmantota reģionālajā politikā, un to var piemērot visās ES finanšu darbības jomās.

6.8   Izmantojot tiesisko regulējumu, kā EESK jau norādījusi vienā no atzinumiem (9), lielos investīciju projektos jāmudina izmantot arī EIB aizdevumus un privāto finansējumu. To pilnveidojot jaunā pakāpē, varētu atgūt Eiropas infrastruktūras izveidē nokavēto, kā arī finansēt lielus tehnoloģijas projektus, kas noteiks mūsu konkurētspēju globalizācijas laikmetā.

6.8.1   Visbeidzot, spriežot pēc Globalizācijas pielāgošanas fonda parauga, EESK secina, ka ārkārtas situācijās var būt nepieciešams vairāk elastīguma un piemērotāki mehānismi (10).

---

(1)  EESK atzinums “ES budžeta reforma un turpmākais finansējums”, OV C 204, 9.8.2008., 113. lpp.

(2)  EESK atzinums par tematu “Kopienas metodes atjaunināšana (vadlīnijas)”, OV C 51, 17.2.2011., 29. lpp.

(3)  Cecchini ziņojums par tematu “Eiropas pasivitātes izmaksas” (Le coût de la non-Europe), Paolo Cecchini, 1988. gads.

(4)  EESK atzinums par tematu “Augstskolas Eiropai”, OV C 128, 18.5.2010., 48. lpp.

(5)  EESK atzinums “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, OV C 128, 18.5.2010., 74. lpp.

(6)  EESK atzinums “Eiropas vienotā gaisa telpa”, OV C 182, 4.8.2009., 50. lpp.

(7)  EESK atzinums “Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares modeļa nostiprināšana”, OV C 18, 19.1.2011., 1. lpp.

(8)  EESK atzinums “KLP nākotne”, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp.

(9)  EESK atzinums “Privātā un publiskā sektora ieguldījumi”, OV C 51, 17.2.2011., 59. lpp.

(10)  EESK atzinums “ES budžeta reforma un turpmākais finansējums”, OV C 204, 9.8.2008., 113. lpp.

---