52010PC0781

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2010

COM(2010) 781 galīgā redakcija

2010/0377 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību SEC(2010) 1590 galīgā redakcijaSEC(2010) 1591 galīgā redakcija

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu avāriju briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (turpmāk „Seveso II direktīva”), mērķis ir tādu lielu avāriju novēršana, kuros iesaistīti lieli daudzumi bīstamo vielu (vai to maisījumu), kas uzskaitītas I pielikumā, un šādu avāriju seku mazināšana attiecībā uz cilvēkiem un vidi. Kontroles jomā ir vairāku līmeņu pieeja, kas nosaka, ka uz lielākiem vielu daudzumiem attiecas stingrāki noteikumi.

Direktīva ir jāgroza bīstamo vielu ES klasifikācijas sistēmas izmaiņu dēļ, uz kuru attiecas minētā direktīva. To ņemot vērā, 2008. gadā tika nolemts sākt plašāku pārskatīšanu, jo direktīvas pamatstruktūra un tās galvenās prasības ir palikušas būtībā nemainītas kopš tās pieņemšanas. Kaut arī pārskatīšana apstiprināja, ka kopumā esošie noteikumi atbilst mērķim un nav vajadzīgas būtiskas izmaiņas, tika identificētas vairākas jomas, kurās būtu lietderīgi ierobežoti grozījumi, lai precizētu un aktualizētu dažus noteikumus un uzlabotu īstenošanu un izpildāmību, vienlaikus saglabājot vai nedaudz paaugstinot veselības un vides aizsardzības līmeni.

Priekšlikuma nolūks ir risināt šos jautājumus.

Vispārīgais konteksts

Rūpnieciskām avārijām, kurās iesaistītas bīstamās vielas, bieži ir ļoti nopietnas sekas. Tādās plaši zināmās lielās avārijās kā Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē, Enshedē, Tulūzā un Bansfīldā gāja bojā daudz cilvēku, un/vai tās nodarīja kaitējumu videi un radīja miljardiem euro lielus zaudējumus. Pēc šādām avārijām ir pastiprinājusies politiskā izpratne, apzinoties to riskus un attiecīgu preventīvu pasākumu nozīmi iedzīvotāju un kopienu aizsardzības nodrošināšanā.

Seveso II direktīva, kas attiecas uz apmēram 10 000 uzņēmumu Eiropas Savienībā, ir instruments ķīmisku avāriju iespējamības un to seku mazināšanai. Tomēr joprojām pastāv vajadzība nodrošināt esošo augsto aizsardzības līmeņu saglabāšanu un, ja iespējams, turpmāku paaugstināšanu.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Esošie noteikumi ir izveidoti ar Seveso II direktīvu. Mērķis ir pārskatīt šos noteikumus.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Seveso II direktīvas pārskatīšanas galvenais iemesls ir tās I pielikumu saskaņot ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (turpmāk tekstā „ CLP regula”), ar kuru groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK, uz ko pašlaik atsaucas Seveso II direktīva. CLP noteikumi kļūst noteicoši no 2015. gada 1. jūnija.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm

Visā pārskatīšanas procesa laikā pēdējos divus gadus ar ieinteresētajām pusēm (atsevišķiem uzņēmumiem, nozaru asociācijām, NVO, dalībvalstu kompetentajām iestādēm) tika rīkota apspriešanās dažādos veidos, tostarp izmantojot visām ieinteresētajām pusēm pieejamas aptaujas veidlapas tīmeklī, apspriešanās ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kompetento iestāžu komitejas ( CCA ) regulāras sanāksmes un attiecīgus seminārus; par I pielikuma pieskaņošanu, izmantojot daudzu ieinteresēto pušu tehnisko darba grupu, kurā apvienoti speciālisti no dalībvalstīm, nozarēm un ar vides aizsardzību saistītajām NVO (tās tehniskais ziņojums ir pieejams Vides ĢD tīmekļa vietnē) un ieinteresēto pušu apspriedi Briselē 2009. gada 9. novembrī, kurā piedalījās ap 60 pārstāvjiem no valstu un Eiropas rūpniecības nozarēm un ar vides aizsardzību saistītajām NVO, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem, pēc kuras tika saņemti apmēram 50 rakstiski iesniegumi.

Tika panākta vispārēja vienošanās, ka nav vajadzīgs izdarīt būtiskas izmaiņas direktīvā. Tika pausts plašs vispārējs atbalsts turpmākai noteikumu precizēšanai un aktualizācijai, lai gan attiecībā uz konkrētiem jautājumiem viedokļi bija atšķirīgi.

Plašāka informācija atrodama ietekmes novērtējumā un Vides ĢD tīmekļa vietnē adresē http://ec.europa.eu/environment/seveso/review.htm).

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Pārskatīšanas procesa ietvaros ārēji līgumslēdzēji veica vairākus pētījumus. Tajos tika ietverti divi direktīvas efektivitātes pētījumi un divi pētījumi dažādu politikas izvēles variantu ekonomiskās, sociālās ietekmes, kā arī ietekmes uz vidi ietekmes novērtējuma atbalstam.

Vērā ņemti tika arī dalībvalstu trīs gadu īstenošanas ziņojumos minētie konstatētie fakti.

Plašāka informācija atrodama ietekmes novērtējumā un Vides ĢD tīmekļa vietnē adresē http://ec.europa.eu/environment/seveso/review.htm).

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā ietvertās galvenās problēmas saistījās ar I pielikuma saskaņošanai ar CLP regulu un tās ietekmei uz direktīvas darbības jomu, kas bija galvenais jautājums. Saistībā ar šo jautājumu bija iespējami citi I pielikuma tehniskie grozījumi, kā arī procedūras I pielikuma pielāgošanai nākotnē. Citi jautājumi attiecās uz sabiedrības informēšanu un informācijas pārvaldības sistēmām, kā arī zemes izmantošanas plānošanu, attiecībā uz kuriem līdz šim gūtā īstenošanas pieredze norāda uz dažām uzlabojumu iespējām vai jaunām prasībām, un varētu būt lietderīgi precizēt vai aktualizēt citus sīki izstrādātus noteikumus, lai dažos gadījumos skaidrāk atspoguļotu pašreizējo praksi.

Ietekmes novērtējumā tika vērtēti vairāki politikas iespēju varianti, lai noteiktu izmaksu ziņā efektīvu pasākumu kopumu, kas vajadzīgs šo jautājumu risināšanai. Šis novērtējums rosināja Komisiju ierosināt vairākus grozījumus, no kuriem turpmāk izklāstīti galvenie.

Attiecībā uz I pielikuma saskaņošanu nav iespējamas vienkāršas atsauču izmaiņas vai vecās klasifikācijas sistēmas burtiska pārnešana uz CLP regulu galvenokārt tāpēc, ka attiecībā uz bīstamību veselībai vecajā bīstamības klasifikācijā kategorijas “toksisks” un “ļoti toksisks” neatbilst jaunajā CLP regulā ieviestajai “akūtajai toksicitātei” 1–3, kas sīkāk tiek iedalīta atbilstoši tās dažādiem iedarbības ceļiem (orāli, caur ādu un ieelpojot). Papildu sarežģījums ir tas, ka saskaņā ar CLP regulu laika gaitā vielas tiek klasificētas vai pārklasificētas, tas automātiski ietekmēs Seveso tiesību aktu darbības jomu. Komisija ierosina variantu, ar kuru papildus ļoti ierobežotai ietekmei uz darbības jomu, kas ir kopēja ar citiem variantiem, tiek apvienota arī augsta līmeņa aizsardzība ar praktisku vienkāršību. Lai risinātu situācijas, kas saskaņošanas dēļ var rasties laika gaitā, ja, iekļaujot direktīvā/izslēdzot no tās vielas, kas rada/nerada lielu avāriju bīstamību, tiek piedāvāts korektīvu mehānismu kopums I pielikuma pielāgošanai, izmantojot deleģētus tiesību aktus.

Attiecībā uz informāciju sabiedrībai u.c. tiek ierosināts uzlabot informācijas līmeni un kvalitāti, un risināts jautājums, vai tā tiek vākta, pārvaldīta, darīta pieejama, aktualizēta, un vai tās apmaiņa notiek efektīvi un racionāli. Tas direktīvu vairāk pieskaņotu Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, aktualizētu tās procedūras, ņemot vērā tādas attīstības tendences informācijas pārvaldības sistēmās kā internets un notiekošos centienus uzlabot tādu sistēmu efektivitāti kā, piemēram, kopīgas vides informācijas sistēmas ( SEIS ) iniciatīva un INSPIRE direktīva (2007/2/EK).

Citi piedāvātie grozījumi ir salīdzinoši mazākas nozīmes esošo noteikumu tehniski pielāgojumi.

Potenciālās izmaiņas kopumā paredz mērenu direktīvas pielāgošanu un būtiski neietekmē aizsardzības līmeni vai direktīvas izmaksas. Vispārīgi vērtējot, to izmaksas ir nelielas salīdzinājumā ar direktīvas kopējām izmaksām.

Ietekmes novērtējums ir iesniegts kopā ar šo priekšlikumu.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt direktīvu, lai to saskaņotu ar CLP regulu, kā arī precizētu, uzlabotu un pievienotu atsevišķus noteikumus, ar kuriem nodrošināt labāku, konsekventāku šo tiesību aktu īstenošanu un izpildāmību ar mērķi panākt augsta līmeņa aizsardzību, ja iespējams, vienlaicīgi vienkāršojot tiesību aktus un samazinot administratīvo slogu.

Juridiskais pamats

Direktīvas galvenais mērķis ir vides aizsardzība. Tādējādi šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts. 320

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips ir piemērojams tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Šā priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar sekmīgi sasniegt, jo Seveso II direktīvā ir noteikti tālāki un tuvāki mērķi lielu avāriju novēršanai un kontrolei visā Eiropas Savienībā. Minētais princips tiek saglabāts priekšlikumā. Turklāt daudzām avārijām var būt pārrobežu ietekme. Visas dalībvalstis var skart šādas avārijas, tādēļ tām jāveic pasākumi, lai katrā dalībvalstī varētu samazināt risku attiecībā uz iedzīvotājiem un vidi.

Ar Kopienas rīcību tiks labāk sasniegti priekšlikuma mērķi, jo starp dalībvalstīm ir jānovērš aizsardzības līmeņu būtiskas atšķirības, jo īpaši, ja ņem vērā to rezultātā iespējamos konkurences izkropļojumus. Priekšlikumā paredzēts, ka attiecīgās iestādes pieņem lēmumus par sīki izstrādātiem īstenošanas, atbilstības nodrošināšanas un izpildes līdzekļiem.3

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Tas turpina mērķu izvirzīšanas pieeju, kas raksturīga Seveso II direktīvai, paredzot pietiekamu elastīgumu dalībvalstīm noteikt pašām, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Jaunie noteikumi nepārsniedz objektīvi vajadzīgo, kā arī tiek saglabāta pašreizējā pieeja par samērību, kurā kontroles līmeņa pamatā ir bīstamu vielu daudzumi uzņēmumos.

332

Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments ir direktīva. Ņemot vērā, ka spēkā esošajos tiesību aktos ir izvirzīti Kopienas mērķi, šo mērķu sasniegšanai vajadzīgo pasākumu izvēli atstājot dalībvalstu ziņā, labākais juridiskais instruments ir direktīva. Ņemot vērā izmaiņu raksturu un apjomu attiecībā pret pašreizējo direktīvu, nebūtu lietderīgi pārskatīšanu veikt, direktīvu grozot vai pārstrādājot. Tādēļ tiek ierosināts jaunas direktīvas priekšlikums.

IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

Vienkāršošana

Dažiem no priekšlikuma elementiem būtu jāpalīdz mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstu līmenī veicinot koordinētas inspekcijas, prasību lielāku integrāciju attiecībā uz informāciju un procedūrām, kā arī vienkāršojot un racionalizējot ziņošanas prasību īstenošanu, pakāpeniski veidojot paplašinātu kopēju informācijas sistēmu. Esošo noteikumu precizējumi arī uzlabos saprotamību un piešķirs lielāku juridisku noteiktību.

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ spēkā esošā direktīva.

Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula. 560

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz jautājumu, kas skar EEZ, tāpēc tas būtu jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. 570

Sīkāks priekšlikuma izskaidrojums

Turpmāk sniegta informācija par atsevišķiem pantiem. Ja vien nav noteikts citādi, noteikumi būtībā nav mainīti salīdzinājumā ar noteikumiem, kas norādīti Direktīvā 96/82/EK.

1. pants

Šajā pantā norādīti direktīvas galvenais mērķis un uzdevumi.

2. pants

Direktīvas 2. pantā norādīta tās darbības joma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kurā I pielikumā norādīto bīstamo vielu daudzumi pārsniedz paredzētās robežvērtības. Salīdzinājumā ar Direktīvu 96/82/EK 2. panta noteikumi nav būtiski mainīti. Tomēr ir mainīta I pielikuma 1. un 2. daļas secība tā, lai I pielikuma 1. daļā tiktu uzskaitītas bīstamo vielu kategorijas atbilstoši to vispārējās bīstamības klasifikācijai (saskaņā ar CLP regulu), bet 2. daļā tiktu uzskaitīti to bīstamo vielu vai vielu grupu nosaukumi, kas, neskatoties uz to vispārējās bīstamības klasifikāciju, ir pamatoti jāuzskaita īpaši.

Galvenās šā pielikuma satura atšķirības ir šādas.

Galvenā izmaiņa attiecas uz bīstamību veselībai. Bijusī kategorija “ļoti toksisks” ir saskaņota ar CLP kategoriju “akūti toksisks 1”, bet “toksisks” – “akūti toksisks 2” un “akūti toksisks 3”.

Vairākas citas CLP kategorijas attiecībā uz fizisko bīstamību, kas nebija iepriekš, aizstāj vispārīgākās vecās kategorijas saistībā ar oksidēšanos, sprādzienbīstamību un uzliesmojamību. Tās kopā ar vides apdraudējuma kategorijām ir tieši pārnesamas un iespējami pilnīgi saglabā pašreizējo darbības jomu attiecībā uz šiem bīstamības veidiem. Attiecībā uz uzliesmojošu aerosolu jauno kategoriju robežvērtības ir pielāgotas atbilstoši tām, ko piemēro patlaban, pamatojoties uz to uzliesmošanas īpašībām un sastāvdaļām; un konsekvences ievērošanas nolūkā ir pilnveidota piroforo vielu grupa, tajā iekļaujot piroforās cietvielas.

I pielikuma jaunajā 2. daļā ir saglabāts būtiski nemainīts vecās 1. daļas saturs. Vienīgās izmaiņas ir aktualizēta atsauce uz CLP regulu sašķidrinātām uzliesmojošām gāzēm; lai arī iepriekš uz šīm vielām attiecās to bīstamības kategorijas, bezūdens amonjaka, bora trifluorīda un sērūdeņraža iekļaušana atbilstoši nosaukumiem izveidotajā vielu sarakstā nerada izmaiņas to robežvērtībās; mazuta iekļaušana ierakstā pie naftas produktiem; precizējumi piezīmēs saistībā ar amonija nitrātu; dioksīnu toksiskās ekvivalences koeficientu aktualizācija.

Turklāt šeit ir norādīti no direktīvas izslēgtie noteikumi, kas iepriekš bija iekļauti Direktīvas 96/82/EK 4. pantā. Šie noteikumi ir saglabāti ar šādām izmaiņām:

- lai novērstu jebkādas iespējamas bažas, izņēmums attiecībā uz minerālu ieguvi raktuvēs, karjeros vai urbumos izslēgšanu tiek grozīts, iekļaujot tajā pazemes gāzes krātuves;

- iespēja izslēgt vielas no to vielu saraksta, kuras netiek uzskatītas par bīstamām vielām direktīvas nolūkā, jo tās nerada lielu avāriju bīstamību (sk. 4. pantu).

Starp izslēgtajām jomām ir minerālu, tostarp ogļūdeņražu, izpēte un ieguve atklātā jūrā. Kā norādīts jaunākajā paziņojumā “ Facing the challenge of safety of offshore oil and gas operations ” – ”Par naftas un gāzes ieguves darbību drošumu jūrā”, ņemot vērā avāriju uz naftas ieguves platformas Meksikas līcī, Komisija novērtēs piemēroto veidu, kā stiprināt tiesību aktus vides jomā, paredzot noteikumus, kas varētu būt nepieciešami, lai papildinātu esošos tiesību aktus vides jomā attiecībā uz piesārņojuma kontroli, inspekcijām un avāriju novēršanu, un pārvaldību attiecībā uz atsevišķiem objektiem atklātā jūrā, šādās darbībās nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem spēkā esošo tiesību aktu darbības joma tiks attiecināta uz naftas un gāzes objektiem atklātā jūrā vai tiks izveidota atsevišķa iniciatīva par šādām darbībām.

3. pants

Šajā pantā noteikti direktīvā izmantotie galvenie termini. Salīdzinājumā ar Direktīvu 96/82/EK ir jāvērš uzmanība uz šādām izmaiņām:

- ir precizētas terminu “uzņēmums” un “operators” definīcijas, “operatora” definīciju vairāk pieskaņojot Rūpniecisko emisiju direktīvā dotajai definīcijai;

- atsauce uz “bīstamu vielu klātbūtni” Direktīvas 96/82/EK 2. pantā ir pārcelta uz šo pantu;

- ir pievienotas definīcijas attiecībā uz dažādiem uzņēmumu veidiem, uz kuriem attiecas direktīvas darbības joma un “inspekcijas”. Ir pievienotas arī terminu “sabiedrība” un „ieinteresētā sabiedrības daļa” definīcijas atbilstoši ES tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Orhūsas konvenciju;

- “objekta” definīcija ir precizēta, lai nodrošinātu to, ka tiek ietverti arī pazemes objekti.

4. pants

Šis jaunais pants nosaka korekcijas mehānismus, lai pēc vajadzības pielāgotu I pielikumu, izmantojot deleģētos tiesību aktus. Tas jo īpaši ir vajadzīgs, lai novērstu nevēlamu ietekmi, ko var radīt I pielikuma saskaņošanas ar CLP regulu un turpmāki minētās regulas pielāgojumi, kas varētu radīt vielu un, iespējams, maisījumu automātisku iekļaušanu vai izslēgšanu no direktīvas neatkarīgi no tā, vai tās rada lielu avāriju bīstamību vai nē. Šie mehānismi būtu izstrādāti kā ES mēroga atkāpes attiecībā uz vielām un īpašas atkāpes uzņēmumiem dalībvalstu līmenī, pamatojoties uz harmonizētiem kritērijiem attiecībā uz vielām/maisījumiem, kas ietvertas darbības jomā, bet ir izslēdzamas, un, no otras puses, paredzot drošības klauzulu, kas ļautu ietvert neiekļautu bīstamību. Šo atkāpju kritēriju pamatā varētu būt kritēriji, kas noteikti Komisijas Lēmumā 98/433/EK, un tos līdz 2013. gada 30. jūnijam varētu noteikt ar deleģētiem tiesību aktiem.

5. pants

Šajā pantā ir atkārtotas Direktīvas 96/82/EK 5. pantā iekļautās prasības, kurās noteikti operatoru vispārējie pienākumi.

6. pants

Šajā pantā informēšanas pienākums saistībā uz paziņojumiem, kas minēti Direktīvas 96/82/EK 6. pantā, ir paplašināts, iekļaujot informāciju par kaimiņos esošiem uzņēmumiem u.c. neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas direktīvas darbības joma, kas vajadzīgi 8. panta nolūkā saistībā ar domino efektu. Turklāt operatoriem ir noteikta prasība aktualizēt paziņojumus vismaz reizi piecos gados. Tas viss kompetentajām iestādēm ļaus efektīvāk vadīt direktīvas īstenošanu.

7. pants

Direktīvas 96/82/EK 7. pants tiek grozīts, lai precizētu, ka visiem uzņēmumiem ir jāizstrādā to bīstamībai atbilstoša lielu avāriju novēršanas politika ( MAPP ). Tiek precizēta arī MAPP darbības joma un tās saistība ar drošības pārvaldības sistēmām ( SMS ), kas paredzētas 9. pantā un III pielikumā, uz pēdējo svītrojot atsauci.

Ir ieviesti jauni noteikumi, ar kuriem paredz, ka MAPP jābūt pieejamai rakstveidā, un tā jānosūta kompetentajai iestādei, tā jāaktualizē vismaz reizi piecos gados atbilstoši 6. pantā paredzēto paziņojumu aktualizācijas periodiskumam.

8. pants

Šis pants attiecas uz t.s. domino efektu. Tajā ir saglabāts kompetento iestāžu pienākums identificēt uzņēmumus, kuri atrodas tik tuvu viens no otra, ka var padarīt smagākas lielu avāriju sekas. Tomēr teksts ir precizēts, lai skaidri noteiktu, ka šie noteikumi attiecas gan uz bīstamības augstāka līmeņa, gan uz zemāka līmeņa uzņēmumiem, un ka galvenais mērķis ir nodrošināt, lai operatori apmainītos ar informāciju ar kaimiņos esošiem uzņēmumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas direktīvas darbības joma.

9. pants

Šajā pantā ir saglabāta pamatprasība attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem sagatavot drošības pārskatu, kas iepriekš bija iekļauta Direktīvas 96/82/EK 9. pantā. Galvenās pārmaiņas ir noskaidrot saikni ar MAPP un SMS , jo īpaši attiecībā uz pienākumiem, kas saistībā ar SMS ir zemāka līmeņa uzņēmumiem. Uzsvērta ir arī vajadzība pēc samērīguma pieejas izmantošanas.

Prasības, kas noteiktas attiecībā uz drošības pārskata saturu, ir sīki izklāstītas II pielikumā, un nav būtiski mainītas (sk. turpmāk). Turklāt ir uzsvērta nepieciešamība pārskatā apliecināt, ka tajā ir ņemti vērā iespējamie lielu avāriju norišu scenāriji.

Attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmām ( SMS ) izmaiņas ir ieviestas III pielikumā (sk. turpmāk), lai atceltu atsauces uz MAPP , kuras tiek paredzētas attiecībā uz zemāka līmeņa uzņēmumiem. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka SMS , jo īpaši attiecībā uz zemāka līmeņa uzņēmumiem, ja to pieprasa dalībvalsts, jābūt samērīgām ar bīstamību un riskiem.

Tiek saglabāti noteikumi periodiski aktualizēt drošības pārskatu, bet ir iekļauta skaidra prasība aktualizētos pārskatus nekavējoties nosūtīt kompetentajām iestādēm.

10. pants

Šis pants operatoriem paredz aktualizēt to pārvaldības sistēmas un procedūras, jo īpaši to MAPP un drošības pārskatu, saistībā ar būtisku pārveidošanu savā uzņēmumā. Nelielas izmaiņas ir ieviestas saskaņā ar izmaiņām attiecīgajos noteikumos.

11. pants

11. pantā ir saglabātas prasības saistībā ar operatīvās rīcības plānošanu augstāka līmeņa uzņēmumiem, kas agrāk bija iekļautas Direktīvas 96/82/EK 11. pantā; uz tām attiecas divas nelielas izmaiņas: prasība, lai sabiedriskā apspriešana par ārējās operatīvās rīcības plāniem atbilstu principiem atbilstošajos noteikumos Direktīvā 2003/35/EK, ar kuru īsteno Orhūsas konvenciju; un precizēt atbildības sadalījumu operatoru un kompetento iestāžu starpā saistībā ar iekšējās un ārējās operatīvās rīcības plānu pārskatīšanu, testēšanu un aktualizāciju. Turklāt, lai novērstu ievērojamu aizkavēšanos plānu izstrādes pabeigšanā, kas ir būtiski attiecībā uz atbilstošu sagatavotību un reaģēšanu avāriju gadījumos, kompetentajām iestādēm ir paredzēts jauns pienākums izstrādāt ārējās operatīvās rīcības plānu 12 mēnešu laikā pēc vajadzīgās informācijas saņemšanas no operatora.

IV pielikumā ir sīki izklāstīta informācija, kas ir jāietver šajos plānos, un pārnestas prasības, kas noteiktas attiecīgajā Direktīvas 96/82/EK pielikumā, ieviešot dažus grozījumus (sk. turpmāk).

12. pants

Šajā pantā ir ietverti noteikumi par zemes izmantošanas plānošanu. Tas salīdzinājumā ar Direktīvu 96/82/EK nav būtiski mainīts, ja neskaita tādas nelielas izmaiņas kā precizējums, ka mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī cilvēka veselību, un ka tas attiecas uz visiem uzņēmumiem; paredzēt pasākumus, izņemot pietiekamu attālumu ievērošanu (kas var būt neiespējams), lai aizsargātu īpaši jutīgas vai īpašas nozīmes dabas zonas; un, ja iespējams, nodrošināt zemes izmantošanas plānošanas procedūru integrāciju ar Direktīvā par ietekmes uz vidi novērtējumu un līdzīgos tiesību aktos noteiktajām procedūrām; kā arī nodrošināt kompetentajām iestādēm zemes izmantošanas plānošanas vajadzībām iespēju pieprasīt zemāka līmeņa uzņēmumiem sniegt pietiekamu informāciju par riskiem. Šīs izmaiņas vairāk pieskaņos tekstu mērķiem, kā arī precīzāk atspoguļos esošo praksi.

13. pants

Šajā pantā ir saglabātas patlaban spēkā esošās prasības, ka informācija ir aktīvi jādara pieejama personām, kuras var skart lielas avārijas, kā arī tai jābūt pastāvīgi pieejamai. Paliek neatbildēts jautājums, kas atbild par šādas informācijas sniegšanu. Galvenās izmaiņas ir paplašināt šo informāciju, iekļaujot tajā pamatinformāciju par visiem uzņēmumiem (nosaukums, adrese un darbība), ko iesniedz Komisijai saskaņā ar pašreizējās direktīvas 19. pantu, bet nepublisko; un attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem – lielu avāriju scenāriju kopsavilkums un ārējās operatīvās rīcības plāna pamatinformācija; un, neskarot citus saziņas veidus, pienākums nodrošināt sabiedrības pastāvīgu piekļuvi šai informācijai tiešsaistē, kā arī tās nosūtīšanu centrālajai datubāzei Savienības līmenī, kā paredzēts 20. pantā.

Informācijas konfidencialitāte, vajadzības gadījumā un ja tas ir lietderīgi, ir nodrošināta ar 21. pantu.

Šīs izmaiņas sabiedrībai atvieglos piekļuvi attiecīgai informācijai, un sabiedrība būs labāk informēta, kad izziņota avārija. Tas atvieglos arī kompetento iestāžu uzdevumu uzraudzīt, vai informācija ir pieejama un aktualizēta.

14. pants

Šis ir jauns pants, kas balstās uz tām pašām prasībām, tās paplašinot, kas jau noteiktas esošās direktīvas 13. panta 5. punktā, kurā paredzēts, ka sabiedrībai ir jābūt iespējai paust savu viedokli noteiktos gadījumos attiecībā uz zemes izmantošanas plānošanu, esošu uzņēmumu pārveidošanu, ārējās operatīvās rīcības plāniem u.c. Šo noteikumu pamatā galvenokārt ir Direktīva 2003/35/EK, un to mērķis ir Seveso II direktīvu vairāk pieskaņot attiecīgajiem Orhūsas konvencijas noteikumiem.

15. un 16. pants

Šie abi panti attiecas uz operatoru un attiecīgi kompetento iestāžu pienākumu ziņot par lielām avārijām. Galvenās izmaiņas 12 mēnešu termiņa noteikšana pārskata iesniegšanai, lai novērstu ilgu kavēšanos, dalībvalstīm sniedzot ziņas par avārijām. Tas kopā ar izmaiņām daudzumu robežvērtībās, kas noteiktas VI pielikumā, ar kurām tiek noteikti kritēriji par paziņojamajām avārijām (sk. turpmāk), palīdzēs novērst avārijas turpmāk, ļaujot savlaicīgi paziņot un veikt analīzi par avārijām un avārijas situācijām, kurās iesaistīti lieli daudzumi bīstamo vielu, tā, lai varētu apmainīties ar informāciju un gūto pieredzi.

17., 18., 19. un 27. pants

Šajos pantos saglabāti un papildināti esošie noteikumi saistībā ar kompetento iestāžu uzdevumiem un atbildību ar mērķi nodrošināt efektīvāku īstenošanu un izpildi.

Ar 17. pantu ir ieviesta prasība dalībvalstīm ar vairākām kompetentajām iestādēm izraudzīties vienu, kas uzņemsies koordinējošo darbību vadību. Tajā ir arī ietverta sadarbības kārtība starp kompetentajām iestādēm un Komisiju darbībās īstenošanas atbalstam, izmantojot esošo kompetento iestāžu komiteju (“forumu”) un attiecīgās tehniskās darba grupas, piemēram, tādās darbībās kā norādījumu izstrāde, labas prakses apmaiņa un paziņojumu apsvēršana, kas tiek sniegti saskaņā ar 4. pantu.

19. pants nostiprina esošās prasības par inspekcijām. Jauno noteikumu pamatā lielā mērā ir Ieteikums 2001/331/EEK, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs, un Rūpniecisko emisiju direktīva. Tiek uzsvērta vajadzība nodrošināt resursu pietiekamību inspekciju veikšanai, kā arī nepieciešamība veicināt informācijas apmaiņu, piemēram, Savienības līmenī, inspekciju organizēšanai izmantojot pašreizējo Savstarpējo kopīgo apmeklējumu programmu.

18. un 27. pants (jauns pants) nosaka pasākumus, kas veicami neatbilstību gadījumos, tostarp izmatošanas aizliegumi un citas sankcijas.

20. pants

Šis pants attiecas uz Komisijas rīcībā esošās informācijas pieejamību par uzņēmumiem un lielu avāriju gadījumiem. Galvenā izmaiņa pašreizējās direktīvas noteikumos ir tā, ka tie ir uzlaboti un tos nostiprina pašreizējās Seveso uzņēmumu informācijas izguves sistēmas ( SPIRS ) datubāzes paplašināšana, tajā ietverot informāciju sabiedrībai, kas minēta 13. pantā un V pielikumā, kā arī šīs datubāzes pieejamības nodrošināšana sabiedrībai. Piekļuvi varētu veidot, izmantojot saites uz tieši sistēmā augšuplādētiem dokumentiem vai saites uz dalībvalstu un/vai operatoru tīmekļa vietnēm. Apmainīšanās ar informāciju palīdzētu sabiedrību nodrošināt ar vajadzīgo informāciju, kā arī operatoriem un kompetentajām iestādēm mācīties no citu labākas prakses pieredzes.

Arī datubāzi dalībvalstis varētu izmantot ziņu sniegšanas mērķiem par īstenošanu, kas racionalizētu un vienkāršotu pašreizējo kārtību.

21. pants

Šajā pantā norādīti jauni konfidencialitātes noteikumi, pamatojoties uz Direktīvu 2003/4/EK, ar kuru tiek īstenoti Orhūsas konvencijas noteikumi par vides informācijas publisku pieejamību, kuros liels uzsvars ir likts uz atklātumu un pārredzamību, vienlaicīgi paredzot pietiekami pamatotos gadījumos neizpaust informāciju, kad konfidencialitāte tiek prasīta tādā nolūkā kā saistībā ar drošību.

22. pants

Šis pants ir jauns noteikums, kas direktīvu tuvina Orhūsas konvencijai, nosakot, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai, tostarp ieinteresētajām NVO vides jomā, ir piekļuve administratīvā vai tiesvedības ceļā izskatīt problēmas, ko rada darbība vai bezdarbība, kas var radīt tiesību pārkāpumu saistībā ar piekļuvi informācijai, kā noteikts 13. pantā un 21. panta 1. punktā, vai apspriešanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kā noteikts 14. pantā.

23.–26. pants

23. pants nosaka, ka I–VII pielikums tiks pielāgots tehnikas attīstībai, izmantojot deleģētos tiesību aktus (kuri tiks izmatoti arī atkāpju kritēriju izveidei atbilstoši 4. panta 4. punktam un atkāpju noteikšanai par vielām, kas minētas I pielikuma 3. daļā). Pārējie panti ir standarta noteikumi saistībā ar šādu izpildes pilnvaru deleģēšanas īstenošanu, kā arī atsaukšanas un iebildumu iesniegšanas procedūrām.

28.–31. pants

Šie panti attiecas uz transponēšanu dalībvalstīs, jaunās direktīvas stāšanos spēkā un Direktīvas 96/82/EK atcelšanu. Diena, kad dalībvalstis piemēro šo direktīvu, t. i., 2015. gada 1. jūnijs, ir diena, kad CLP regula pilnībā stājas spēkā.

Citi pielikumi

II pielikumā ir iekļauti jautājumi, kas jāiekļauj 9. pantā paredzētajā drošības pārskatā. Šā pielikuma daļu saturs visumā nav mainīts salīdzinājumā ar Direktīvas 96/82/EK II pielikumu. Galvenās izmaiņas ir papildu prasības saistībā ar informāciju par kaimiņos esošiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamu domino efektu, un citiem ārējiem riskiem un bīstamību, piemēram, riskiem attiecībā uz vidi un bīstamību videi (1. daļas C punkts un 4. daļas A punkts); par notikušajās avārijās gūto pieredzi (4. punkta c) punkts); un iekārtām, ar ko mazināt lielu avāriju radītās sekas (5. punkta a) apakšpunkts).

III pielikums attiecas uz informāciju par vadības sistēmām un organizatoriskajiem faktoriem, uz ko attiecas drošības pārskats. Galvenās izmaiņas ir atsauču uz MAPP svītrošana, lai precizētu to, ka drošības pārvaldības sistēmai jābūt samērīgai un ka jāņem vērā tādas starptautiski atzītas sistēmas kā ISO un OSHAS ; tajā ir arī ietvertas atsauces uz drošības kultūru. Vēl viena izmaiņa ir atsauce uz drošības stāvokļa rādītāju iespējamo izmantošanu, kas varētu būt efektīvs instruments drošības uzlabošanai un uzraudzības, novērtēšanas un izpildes atbalstam, un uz vajadzīgajām izmaiņām, kas jāveic pēc drošības pārvaldības sistēmu audita un pārskatīšanas.

IV pielikumā ir norādīta informācija, kas iekļaujama iekšējos un ārējos operatīvās rīcības plānos, kuri paredzēti saskaņā ar 11. pantu. Tas ir tāds pats kā Direktīvas 96/82/EK IV pielikums, izņemot to, ka ārējās operatīvās rīcības plānam tiek paplašināta darbības joma, lai padarītu skaidrākas atsauces uz vajadzību novērst iespējamu domino efektu un veikt pasākumus seku mazināšanai ārpus uzņēmumiem, lai risinātu problēmas saistībā ar lielu avāriju scenārijiem, kam ir ietekme uz vidi.

V pielikumā ir norādīta informācija, kas sniedzama sabiedrībai saskaņā ar 13. pantu. Galvenās izmaiņas šo prasību sarakstā attiecas uz 1. daļu un skar visus uzņēmumus, jo tiek ietvertas šādas ziņas: sīka informācija par lielu avāriju bīstamību, kas norādīta MAPP vai drošības pārskatā (5. punkts), veiktajām pārbaudēm (6. punkts) un kur pieejama plašāka informācija (7. punkts); kā arī 2. daļu, attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem, lielu avāriju scenāriju galveno veidu iekļaušana (1. punkts), atbilstoša informācija, kas sniegta ārējā operatīvās rīcības plānā (5. punkts), un saistībā ar attiecīgu pārrobežu ietekmi (6. punkts).

VI pielikums būtībā ir tāds pats kā pašreizējā direktīvā; tajā norādīti kritēriji ziņošanai par avārijām. Vienīgās izmaiņas ir ziņošanas sistēmā ietverts vairāk avāriju, samazinot 1.1. iedaļā norādīto daudzuma robežvērtību līdz 1 % no augstāka līmeņa robežvērtības.

VII pielikumā būs uzskaitīti kritēriji atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 4. pantu. Saskaņā ar 4. panta 4. punktu šos kritērijus līdz 2013. gada 30. jūnijam pieņem ar deleģētu tiesību aktu.

2010/0377 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Padomes 2006. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu avāriju briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas[4], paredz noteikumus attiecībā uz dažu rūpniecisku darbību izraisītu lielu avāriju novēršanu un to seku ierobežošanu uz cilvēka veselību un vidi.

2. Lielām avārijām, kādas notika, piemēram, Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē, Enshedē, Tulūzā un Bansfīldā, bieži ir nopietnas sekas. Turklāt to ietekme var sniegties pāri valstu robežām. Tas apstiprina vajadzību nodrošināt atbilstīgus preventīvus pasākumus, kas visā Savienībā nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem, kopienām un videi

3. Direktīva 96/82/EK ir mazinājusi šādu avāriju iespējamību un to sekas, radot labākus aizsardzības līmeņus visā Savienībā. Direktīvas pārskatīšana apstiprināja to, ka esošie noteikumi atbilst mērķim un nav vajadzīgas būtiskas izmaiņas. Tomēr ar Direktīvu 96/82/EK izveidotā sistēma ir jāpielāgo Savienības bīstamo vielu klasifikācijas sistēmas izmaiņām, uz kuru tā attiecas. Turklāt jāprecizē un jāaktualizē vairāki citi noteikumi.

4. Tāpēc ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 96/82/EK, lai nodrošinātu esošo augsto aizsardzības līmeņu saglabāšanu un uzlabošanu, izstrādājot vēl efektīvākus un racionālākus noteikumus, kā arī, ja iespējams, neietekmējot drošību, ar racionalizāciju vai vienkāršošanu samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu. Tajā pašā laikā jaunajiem noteikumiem lai veicināt to īstenošanu un izpildāmību, ir jābūt skaidriem, saskaņotiem un viegli saprotamiem.

5. ANO Eiropas Ekonomikas komisijas ( UN / ECE ) Konvencijā par rūpniecības negadījumu pārrobežu ietekmi, ko Savienības vārdā apstiprināja ar Padomes 1998. gada 23. marta Lēmumu 98/685/EK par Konvencijas noslēgšanu par ražošanas negadījumiem ar pārrobežu ietekmi[5], ir paredzēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu rūpniecības avārijas, būtu gatavībā un varētu rīkoties, ja notiek rūpniecības avārijas, kurām var būt pārrobežu sekas, kā arī starptautiski sadarbotos šajā jomā. Direktīva 96/82/EK šo konvenciju īsteno Savienības tiesību aktos.

6. Lielas avārijas var radīt sekas aiz valstu robežām, un ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas nākas uzņemties ne tikai avārijas skartajam uzņēmumam, bet arī attiecīgajai dalībvalstij. Tāpēc jāveic pasākumi, kas nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni visā Savienībā.

7. Šīs direktīvas noteikumi jāpiemēro, neierobežojot Savienības noteikumus par veselību un drošību darbavietās.

8. Direktīvas darbības jomā nav jāiekļauj dažas rūpnieciskas darbības savu specifisko īpašību dēļ. Uz šīm darbībām attiecas citi tiesību akti Savienības vai valstu līmenī, nodrošinot līdzvērtīgu drošības līmeni. Komisijai tomēr būtu jāturpina nodrošināt to, lai esošajos reglamentējošos noteikumos nebūtu būtisku nepilnību, jo īpaši saistībā ar jauniem un potenciāliem riskiem, ko rada citas darbības, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgi jārīkojas.

9. Direktīvas 96/82/EK I pielikumā ir iekļautas bīstamās vielas, uz kurām attiecas tās darbības joma, cita starpā atsaucoties uz Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvu 67/548/EK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu[6], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu[7]. Šīs direktīvas ir aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu[8], ar kuru Savienībā īsteno Ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācijas Globālo harmonizēto sistēmu (GHS), kas Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrā ir pieņemta starptautiski. Ar minēto regulu ievieš jaunas bīstamības klases un kategorijas, kuras tikai daļēji atbilst tām, kas izmantotas saskaņā ar iepriekšējo kārtību. Tādēļ Direktīvas 96/82/EK I pielikums ir jāgroza, lai to pielīdzinātu minētajai regulai, tajā pašā laikā saglabājot esošos minētās direktīvas aizsardzības līmeņus.

10. Ir vajadzīgs elastīgums, lai būtu iespējams grozīt I pielikumu ar mērķi novērst jebkādas nevēlamas sekas, ko var radīt tā pielīdzināšana Regulai (EK) Nr. 1272/2008 un tās turpmākie pielāgojumi minētajai regulai, kas ietekmē bīstamu vielu klasifikāciju. Pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem, kas tiks izstrādāti, varētu piešķirt atkāpes attiecībā uz vielām, kas, neskatoties uz savu bīstamības klasifikāciju, nerada lielu avāriju risku. Vajadzētu būt arī attiecīgam korekcijas mehānismam attiecībā uz vielām, kuras jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, ņemot vērā to lielu avāriju riska potenciālu.

11. Operatoriem par vispārēju pienākumu būtu jāuzliek visu pasākumu veikšana, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas. Ja uzņēmumos atrodas bīstamas vielas lielākos daudzumos par noteiktajiem, operatoram būtu jāsniedz kompetentajai iestādei pietiekama informācija, kas tai ļautu identificēt attiecīgo uzņēmumu, tajā esošās bīstamās vielas un potenciālās briesmas. Operatoram būtu jāsagatavo un jānosūta kompetentajai iestādei arī lielu avāriju novēršanas politika, kurā būtu noteikta operatora vispārējā nostāja un pasākumi, tostarp atbilstošas drošības vadības sistēmas lielu avāriju risku pārvaldībai.

12. Lai mazinātu domino efekta risku gadījumos, kad uzņēmumu izvietojuma dēļ vai tādēļ, ka tie ir cieši blakus, palielinās lielu avāriju varbūtība un iespējamība vai padara smagākas to sekas, operatoriem būtu jāsadarbojas attiecīgas informācijas apmaiņas nolūkā un sabiedrības informēšanā, tostarp to blakus esošo uzņēmumu informēšanā, kurus var skart ietekme.

13. Lai apliecinātu, ka ir darīts viss nepieciešamais lielu avāriju novēršanai un lai izstrādātu operatīvās rīcības plānus un reaģēšanas pasākumus, tādu uzņēmumu operatoriem, kuros atrodas bīstamas vielas lielos daudzumos, attiecīgajai kompetentajai iestādei drošības pārskatu veidā jāsniedz sīka informācija par uzņēmumu, bīstamajām vielām, objektiem vai glabātavām, kas tajā atrodas, par lielu avāriju iespējamajiem scenārijiem un risku analīzi, novēršanas un intervences pasākumiem un pieejamajām vadības sistēmām, kas ļautu novērst un mazināt lielu avāriju risku un veikt to seku mazināšanai vajadzīgos pasākumus.

14. Lai nodrošinātos pret ārkārtējām situācijām, uzņēmumiem, kuros bīstamās vielas atrodas ievērojamos daudzumos, ir jāizstrādā ārējās un iekšējās operatīvās rīcības plāni, kā arī sistēmas, kā nodrošināt tādu plānu pārbaudi, vajadzības gadījumā pārskatīšanu un to īstenošanu, ja notiek liela avārija vai rodas tās iespējamība. Izstrādājot iekšējās operatīvās rīcības plānus, jākonsultējas ar uzņēmuma personālu, bet, izstrādājot ārējās operatīvās rīcības plānus, jākonsultējas ar sabiedrību.

15. Lai nodrošinātu lielāku aizsardzību dzīvojamajiem rajoniem, sabiedriski plaši izmantotām vietām un videi, tostarp teritorijām, kuru daba ir īpaši interesanta vai aizsargājama, dalībvalstīm, izstrādājot zemes izmantošanas un/vai citu attiecīgu politiku, jāņem vērā vajadzība ilgtermiņā saglabāt pietiekamu attālumu starp minētajām vietām vai teritorijām un bīstamiem uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz jau uzceltiem uzņēmumiem veikt papildu tehniskus pasākumus tā, lai nepalielinātos risks cilvēkiem. Pieņemot lēmumus, būtu jāņem vērā pietiekama informācija par riskiem un tehniskas konsultācijas par šiem riskiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, ja iespējams, šīs procedūras ir jāiekļauj procedūrās, kas paredzētas citos Savienības tiesību aktos.

16. Lai veicinātu piekļuvi informācijai par vidi saskaņā ar Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ko Savienības vārdā apstiprināja ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem[9], būtu jāuzlabo sabiedrībai sniedzamās informācijas līmenis un kvalitāte. Konkrēti, personām, kuras varētu skart lielas avārijas, jāsniedz pietiekama informācija par to, kā pareizi rīkoties tādos gadījumos. Papildus aktīvai informācijas nodrošināšanai bez attiecīga pieprasījuma iesniegšanas un neizslēdzot citus informācijas izplatīšanas veidus, aktualizētai informācijai ir jābūt pastāvīgi pieejamai internetā. Lai cita starpā risinātu ar drošību saistītus jautājumus, vienlaicīgi būtu jāparedz atbilstoši konfidencialitātes aizsargpasākumi.

17. Informācijas pārvaldības veidam jāatbilst Kopīgai vides informācijas sistēmai ( SEIS ) – iniciatīvai, kas ieviesta ar Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu ( SEIS )[10]. Tam ir jāatbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā ( INSPIRE )[11], kā arī tās īstenošanas noteikumiem, kuru mērķis ir radīt iespējas nodrošināt kopīgu telpisko informāciju vides jomā visām valsts sektora organizācijām, kā arī veicināt labāku sabiedrības piekļuvi telpiskajai informācijai visā Savienībā. Informācija Savienības līmenī būtu jāglabā publiski pieejamā datubāzē, kas veicinātu arī īstenošanas uzraudzību un ziņojumu sniegšanu.

18. Ņemot vērā Orhūsas konvencijas noteikumus, ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem būtu jānodrošina tiesas pieejamība, lai tiktu dots ieguldījums personu tiesību aizsardzībā dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.

19. Lai nodrošinātu, ka, notiekot lielai avārijai, tiek veikti atbilstoši operatīvās reaģēšanas pasākumi, operatoram par avāriju nekavējoties jāziņo kompetentām iestādēm un jāsniedz visa informācija, kas tām vajadzīga, lai novērtētu avārijas ietekmi.

20. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un novērstu līdzīgu avāriju turpmāku atkārtošanos, dalībvalstīm jānosūta Komisijai informācija par to teritorijā notikušajām lielajām avārijām, lai Komisija varētu analizēt to bīstamību un nodrošināt sistēmu informācijas izplatīšanai, jo īpaši attiecībā uz lielām avārijām un tajās gūto pieredzi. Minētajā informācijā jāiekļauj arī par avārijas situācijām - “gandrīz notikušām avārijām”, kurās gūto tehnisko pieredzi dalībvalstis uzskata par īpaši noderīgu citu lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai.

21. Dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kas nodrošina, lai operatori izpildītu savus pienākumus. Vajadzības gadījumā vienai iestādei būtu jāuzņemas vadība, lai koordinētu dažādas iesaistītās iestādes un organizācijas. Kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai veiktu tādas darbības īstenošanas atbalstam kā, piemēram, attiecīgu norādījumu izstrāde un informācijas apmaiņa par labu praksi. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, nepieciešamības gadījumā informēšanas pienākumi būtu jāiekļauj pienākumos, kas noteikti ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

22. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus gadījumos, kad netiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās prasības. Lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un izpildi, būtu jāizveido inspekciju sistēma, kurā ietilpst plānotu regulāru inspekciju programma un pēkšņas negaidītas inspekcijas. Attiecīgos gadījumos inspekcijas jāsaskaņo ar citos Savienības tiesību aktos paredzētajām pārbaudēm. Svarīgi, lai būtu pieejams pietiekams skaits kvalificētu inspektoru. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz atbilstošs atbalsts, izmantojot attiecīgus, arī Savienības līmeņa, pieredzes apmaiņas un zināšanu konsolidācijas instrumentus un mehānismus.

23. Saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz kritēriju noteikšanu atkāpēm un šīs direktīvas pielikumu grozījumiem.

24. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas valsts noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

25. Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami sasniegt šīs direktīvas mērķus, t.i., nodrošināt cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, un tāpēc tie labāk sasniedzami Savienības līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantu. Ievērojot minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz tikai šo mērķu sasniegšanai vajadzīgos pasākumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir lielas avārijas, kurās iesaistītas bīstamās vielas, kā arī mazināt šādu avāriju seku ietekmi uz cilvēkiem un vidi tā, lai visā Savienībā konsekventi un efektīvi nodrošinātu to augstu aizsardzības līmeni.

2. pants

Darbības joma

26. Šī direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kuros atrodas bīstamās vielas I pielikuma 1. un 2. daļā norādītajā vai par to lielākā daudzumā.

27. Šī direktīva neattiecas uz :

a) militāriem uzņēmumiem, objektiem vai glabātavām;

b) jonizējošā starojuma bīstamību;

c) bīstamo vielu pārvadājumiem un pagaidu glabāšanu uz autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai gaisa satiksmes transporta līdzekļiem ārpus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, arī iekraušanu un izkraušanu vai transportēšanu uz citiem transportlīdzekļiem vai no tiem dokos, piestātnēs vai šķirotavās;

d) bīstamo vielu transportu pa cauruļvadiem, arī uz sūkņu stacijām, kas atrodas ārpus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva;

e) minerālizejvielu ieguvi (izpēti, ieguvi un pārstrādi) raktuvēs, karjeros vai ar urbumiem, izņemot gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs dabiskos slāņos un neizmantotās šahtās, I pielikumā minēto bīstamo vielu ķīmiskās un termiskās pārstrādes operācijas un ar šīm operācijām saistīto glabāšanu;

f) minerālizejvielu, tostarp ogļūdeņražu, izpēti un ieguvi atklātā jūrā;

g) atkritumu poligoniem, arī atkritumu pazemes glabātavām, izņemot pārstrādes operāciju atkritumu uzglabāšanas objektus, tostarp pārstrādes atkritumu dīķus vai krātuves, kurās ir I pielikumā minētās bīstamās vielas, jo īpaši tad, ja tos izmanto saistībā ar minerālizejvielu ķīmisko un termisko pārstrādi;

h) I pielikuma 3. daļā minētajām vielām.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

28. “uzņēmums” ir visa operatora pārziņā esošā teritorija, kuras vienā vai vairākos objektos atrodas bīstamās vielas, uz kurām attiecas šī direktīva, tostarp kopīgas vai saistītas infrastruktūras vai darbības;

29. “zemāka līmeņa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā bīstamās vielas ir I pielikuma 1. daļas tabulas 2. ailē un 2. daļas tabulas 2. ailē norādītajā daudzumā vai to pārsniedz, bet ir ne vairāk par I pielikuma 1. daļas tabulas 3. ailē un 2. daļas tabulas 3. ailē norādīto daudzumu;

30. “augstāka līmeņa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā bīstamās vielas atrodas I pielikuma 1. daļas tabulas 3. ailē un 2. daļas tabulas 3.ailē norādītajā daudzumā vai to pārsniedz;

31. “jauns uzņēmums” ir no jauna uzbūvēts uzņēmums vai darbību vēl nesācis uzņēmums;

32. “esošs uzņēmums” ir uzņēmums, uz kuru attiecas Direktīvas 96/82/EK darbības joma;

33. “turpmāk iekļauts uzņēmums” ir uzņēmums, kas darbojas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā un uz kuru iepriekš neattiecās Direktīvas 96/82/EK darbības joma, bet kas turpmāk tiek iekļauts šīs direktīvas darbības jomā;

34. “objekts” ir uzņēmuma tehniska vienība, kurā ražo, lieto, apstrādā vai glabā bīstamās vielas, tostarp pazemes vienība, un ar šo terminu apzīmē visas iekārtas, būves, cauruļvadus, mašīnas, darbarīkus, privātus dzelzceļu atzarus, dokus, izkraušanas piestātnes objektu apkalpošanai, molus, noliktavas vai līdzīgas būves, arī peldošas vai citādas, kas vajadzīgas objekta ekspluatācijai;

35. “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic objekta vai uzņēmuma ekspluatāciju vai nodrošina tā kontroli, vai gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz uzņēmuma vai objekta tehnisko ekspluatāciju;

36. “bīstamā viela” ir I pielikuma 1. vai 2. daļā minēta viela vai maisījums izejvielas, produkta, blakusprodukta, ražošanas atkritumu vai starpprodukta veidā, arī vielas, par kurām ir pamatoti uzskatīt, ka tās varētu veidoties, notiekot avārijai;

37. “maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

38. “bīstamo vielu klātbūtne” ir bīstamo vielu faktiska vai paredzama klātbūtne uzņēmumā, arī tādu bīstamu vielu klātbūtne, kas var veidoties, ja kāds ražošanas ķīmiskais process kļūst nekontrolējams, un šo vielu daudzums ir vienāds vai lielāks par I pielikuma 1. un 2. daļā norādītajām robežvērtībām;

39. “liela avārija” ir notikums, ko izraisa nekontrolējamas norises tādu uzņēmumu ekspluatācijas laikā, uz kuriem attiecas šī direktīva, piemēram, liela apjoma emisija, ugunsgrēks vai eksplozija, kas nekavējoties vai pēc kāda laika pašā uzņēmumā, vai ārpus tā nopietni apdraud cilvēka veselību, īpašumu vai vidi un kas saistīts ar vienu vai vairākām bīstamajām vielām;

40. “bīstamība” ir tāda bīstamajai vielai vai reālajai situācijai raksturīga īpašība, kuras dēļ var tikt nodarīts kaitējums cilvēka veselībai vai videi;

41. “risks” ir konkrētas ietekmes iespējamība noteiktā laikā vai noteiktos apstākļos;

42. “glabāšana” ir kāda bīstamu vielu daudzuma klātbūtne, šīs vielas glabājot noliktavās, droši deponējot vai turot krājumos;

43. “sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kā arī to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi;

44. “ieinteresētā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt lēmumi 14. panta 1. punktā minētajos jautājumos, vai ir ieinteresēti ar tiem saistīto lēmumu pieņemšanā, arī vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, kuras atbilst visām attiecīgajām valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;

45. “inspekcija” ir visas darbības, tostarp objektu apmeklējumi, iekšējo pasākumu, sistēmu, pārskatu un paveiktā darba kontroles dokumentu pārbaudes un pēcpasākumi, ko veic kompetentā iestāde tās vārdā, lai pārbaudītu un veicinātu uzņēmumu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Atkāpju un drošības klauzulas

46. Ja tiek pierādīts, ka, pamatojoties uz šā panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, vielas, uz kurām attiecas I pielikuma 1. vai 2. daļas noteikumi, nevar radīt lielu avāriju bīstamību, jo īpaši to fizikālā stāvokļa, īpašību, klasifikācijas, koncentrācijas vai iepakojuma dēļ, Komisija izmantojot deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 24. pantu, tās var iekļaut vielu sarakstā I pielikuma 3. daļā.

47. Ja dalībvalsts uzskata, ka I pielikuma 1. vai 2. daļā norādītās bīstamās vielas nevar izraisīt radīt lielu avāriju bīstamību un tās saskaņā ar šā panta 1. punktu var iekļaut sarakstā I pielikuma 3. daļā, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju.

Komisija par šādiem paziņojumiem informē 17. panta 2. punktā minēto forumu.

48. Ja, pamatojoties uz šā panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, kompetentā iestāde atzīst, ka konkrētās vielas, kas atrodas atsevišķā uzņēmumā vai jebkurā tā vietā un uz kurām attiecas I pielikuma 1. vai 2. daļa, nevar radīt lielu avāriju bīstamību tādu īpašu uzņēmumā ievērotu apstākļu dēļ kā izmantotais iepakojuma un ietvēruma veids, vai atrašanās vieta un daudzumi, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu attiecībā uz šo uzņēmumu nepiemērot šīs direktīvas 7. līdz 19. pantā noteiktās prasības.

Šā punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu uzņēmumu sarakstu kopā ar attiecīgo bīstamo vielu uzskaitījumu. Attiecīgā dalībvalsts norāda atbrīvojuma pamatojumu.

Šā punkta otrajā daļā minētos sarakstus Komisija katru gadu informācijas nolūkā iesniedz forumam, kas minēts 17. panta 2. punktā.

49. Lai noteiktu kritērijus izmantošanai attiecīgi šā panta 1. un 3. punkta mērķiem, kā arī lai atbilstoši grozītu VII pielikumu, Komisija līdz 2013. gada 30. jūnijam saskaņā ar 24. pantu pieņem deleģētos tiesību aktus.

50. Ja dalībvalsts uzskata, ka bīstamās vielas, kas nav norādītas I pielikuma 1. vai 2. daļā, var radīt lielu avāriju bīstamību, tā var veikt atbilstošus pasākumus, un par tiem paziņo Komisijai.

Komisija par paziņojumiem, kas izdarīti atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, informē forumu, kas minēts 17. panta 2. punktā.

Vajadzības gadījumā Komisija, saskaņā ar 24. pantu izmantojot deleģētos tiesību aktus, var šā punkta pirmajā daļā minētās vielas iekļaut I pielikuma 1. vai 2. daļā.

5. pants

Operatora vispārīgi pienākumi

51. Dalībvalstis nodrošina, ka operatora pienākums ir veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas attiecībā uz cilvēka veselību un vidi.

52. Dalībvalstis nodrošina, ka operatoram ir pienākums jebkurā laikā pierādīt 17. pantā minētajai kompetentajai iestādei (turpmāk tekstā “kompetentā iestāde”), jo īpaši 19. pantā minēto inspekciju un kontroles pasākumu nolūkā, ka tas veicis visus šajā direktīvā noteiktos pasākumus.

6. pants

Paziņošana

53. Dalībvalstis pieprasa, ka operators nosūta kompetentajai iestādei paziņojumu ar šādu informāciju:

a) operatora uzvārds/nosaukums vai tirdzniecības markas nosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese;

b) operatora uzņēmējdarbības reģistrētā vieta un tās pilna adrese;

c) ja atšķiras no a) apakšpunktā minētā, par uzņēmumu atbildīgās personas uzvārds vai ieņemamais amats;

d) attiecīgās bīstamās vielas vai to kategorijas identificēšanai pietiekama informācija;

e) vienas vai vairāku attiecīgo bīstamo vielu daudzums un fizikālais stāvoklis;

f) objekta vai glabātavas esošā vai plānotā darbība;

g) uzņēmuma tiešā vide, faktori, kas varētu izraisīt lielas avārijas vai padarīt smagākas to sekas, tostarp sīka informācija par visiem kaimiņos esošiem uzņēmumiem, neatkarīgi vai uz tiem attiecas šī direktīva, par citām teritorijām, zonām un norisēm, kas varētu palielināt lielas avārijas risku, padarīt smagākas tās sekas un par tās domino efektiem.

54. Paziņojumi kompetentajai iestādei jānosūta šādos termiņos:

a) par jauniem uzņēmumiem pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas;

b) par esošiem uzņēmumiem vienu gadu pēc 28. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa;

c) par turpmāk iekļautajiem uzņēmumiem vienu gadu pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

55. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro esošiem uzņēmumiem, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām 28. panta 1. punkta otrajā daļā norādītajā termiņā jau ir nosūtījis paziņojumu un tajā iekļautā informācija atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām un netiek mainīta.

56. Operators nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei šādos gadījumos:

a) tās klātesošās bīstamās vielas daudzums, kas norādīta paziņojumā, ko operators iesniedzis atbilstīgi 1. punktam, vērā ņemami palielinās, vai būtiski mainās vielas īpašības vai fizikālais stāvoklis, vai mainās procesi, kuros to izmanto,

b) uzņēmumā vai objektā ir notikuši pārveidojumi, kuriem var būtiski palielināt lielu avāriju bīstamību,

c) objektu slēdz pavisam.

57. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumus, operators paziņojumu vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā to aktualizē. Aktualizēto paziņojumu operators nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

7. pants

Lielu avāriju novēršanas politika

58. Dalībvalstis pieprasa operatoram izstrādāt dokumentu, kurā aprakstīta lielu avāriju novēršanas politika (turpmāk tekstā “ MAPP ”), un nodrošinātu tās pienācīgu īstenošanu. MAPP sagatavo rakstveidā. Tajā jāparedz cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzība. Tai jābūt samērīgai ar lielu avāriju bīstamību. Tajā ietver operatora vispārīgos mērķus un darbības principus, vadības uzdevumus un atbildību, kā arī risina drošības kultūras jautājumus attiecībā uz lielu avāriju bīstamības samazināšanu.

59. MAPP kompetentajai iestādei jānosūta šādos termiņos:

a) par jauniem uzņēmumiem pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas;

b) par esošiem uzņēmumiem vienu gadu pēc 28. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa;

c) par turpmāk iekļautajiem uzņēmumiem vienu gadu pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

60. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro esošiem uzņēmumiem, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām 28. panta 1. punkta otrajā daļā norādītajā termiņā jau ir nosūtījis MAPP un tajā iekļautā informācija atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām un netiek mainīta.

61. Operators MAPP vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā to aktualizē. Aktualizēto MAPP operators nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

8. pants

Domino efekts

62. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes, izmantojot informāciju, ko tā saskaņā ar 6. un 9. pantu saņēmuši no operatoriem, vai ieguvuši inspekcijās saskaņā ar 19. pantu, identificē visus zemāka un augstāka līmeņa uzņēmumus vai uzņēmumu grupas, kuros lielu avāriju vai to seku varbūtība un iespējamība var būt paaugstināta šādu uzņēmumu atrašanās vietas vai tuvuma dēļ, vai tajos esošo bīstamo vielu krājumu dēļ.

63. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu identificēto uzņēmumu operatori:

a) apmainās ar vajadzīgo informāciju tā, lai šādi uzņēmumi savā lielu avāriju novēršanas politikā ( MAPP ), drošības pārvaldības sistēmās, drošības pārskatos un iekšējās operatīvās rīcības plānos varētu ņemt vērā lielas avārijas vispārīgas bīstamības raksturu un apjomu;

b) sadarbojas sabiedrības un to blakus esošo uzņēmumu informēšanā, uz kuriem šī direktīva neattiecas, un informācija sniegšanā par ārējās operatīvās rīcības plānu izstrādāšanu atbildīgajai iestādei.

9. pants

Drošības pārskats

64. Dalībvalstis augstāka līmeņa uzņēmumu operatoriem pieprasa iesniegt drošības pārskatu šādiem mērķiem:

a) lai parādītu, ka atbilstīgi III pielikumā noteiktajai informācijai spēkā stājusies lielu avāriju novēršanas politika ( MAPP ) un tās īstenošanai vajadzīgā drošības pārvaldības sistēma;

b) lai parādītu, ka ir apzināta lielu avāriju bīstamība un lielu avāriju iespējamie scenāriji un veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai šādas avārijas novērstu un mazinātu to seku ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

c) lai parādītu, ka tādu objektu, glabātavu, iekārtu un objekta ekspluatācijai vajadzīgo infrastruktūru projektēšanā, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas uzņēmumā saistīti ar lielu avāriju bīstamību, pietiekami ņemti vērā drošības un izturības aspekti;

d) lai parādītu, ka ir izstrādāti iekšējās operatīvās rīcības plāni, un sniegtu informāciju, kas vajadzīga ārējās operatīvās rīcības plānu izstrādāšanai;

e) lai kompetentajām iestādēm sniegtu pietiekamu informāciju lēmumu pieņemšanai par jaunām darbībām vai norisēm esošo uzņēmumu apkārtnē.

65. Drošības pārskatā ietver vismaz datus un informāciju, kas minēta II pielikumā. Tajā norāda attiecīgās organizācijas, kas piedalās pārskata sagatavošanā. Turklāt pārskatā iekļauj aktualizētu pārskatu par uzņēmumā klātesošajām bīstamajām vielām

66. Drošības pārskats kompetentajai iestādei jānosūta šādos termiņos:

a) par jauniem uzņēmumiem pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas;

b) par esošiem uzņēmumiem vienu gadu pēc 28. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa;

c) par turpmāk iekļautajiem uzņēmumiem divus gadus pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

67. Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro esošiem uzņēmumiem, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām 28. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā jau ir nosūtījis drošības pārskatu un tajā iekļautā informācija atbilst šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām un netiek mainīta.

68. Operators drošības pārskatu vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā to aktualizē.

Jebkurā laikā pēc operatora ierosinājuma vai kompetentās iestādes pieprasījuma, ja ir kļuvuši zināmi jauni fakti vai jāņem vērā jaunas tehniskās zināšanas drošības jautājumos, tostarp zināšanas, kas iegūtas, analizējot avārijas vai iespēju robežās “gandrīz notikušas avārijas”, kā arī jaunas zināšanas, kas attiecas uz bīstamības novērtēšanu.

Aktualizēto drošības pārskatu nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

69. Pirms operators sāk būvdarbus vai uzņēmuma darbību, kā arī gadījumos, kas minēti 3. punkta b) un c) apakšpunktā un 5. punktā, kompetentā iestāde pietiekamā laikā pēc pārskata saņemšanas:

a) operatoram paziņo par drošības pārskata izskatīšanas secinājumiem,

b) saskaņā ar 18. pantu aizliedz attiecīgā uzņēmuma darbības sākšanu vai turpmāku darbību.

70. Dalībvalstis zemāka līmeņa uzņēmumiem var pieprasīt īstenot to MAPP , izmantojot ar lielas avārijas bīstamību un uzņēmuma organizācijas vai darbības sarežģītībai samērīgu drošības pārvaldības sistēmu.

10. pants

Objektu, uzņēmumu vai glabātavu pārveidošana

Objektu, uzņēmumu, glabātavu vai tajos izmantoto procesu pārveidošanas gadījumos, vai mainoties bīstamo vielu īpašībām vai daudzumiem, kas varētu būtiski ietekmēt lielu avāriju bīstamību, dalībvalstis nodrošina, ka operator:

a) pārskata un vajadzības gadījumā veic izmaiņas MAPP ;

b) veic pārskatīšanu un vajadzības gadījumos 9. pantā minēto drošības pārskatu, drošības pārvaldības sistēmu un procedūru izmaiņas, un pirms šādiem pārveidojumiem par attiecīgajām izmaiņām iepriekš sniedzot precīzus datus kompetentajai iestādei.

11. pants

Operatīvās rīcības plāni

71. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem:

a) to operatori izstrādā iekšējās operatīvās rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, kas veicami uzņēmumā;

b) to operatori kompetentajām iestādēm sniedz nepieciešamo informāciju, kas tām vajadzīga ārējās operatīvās rīcības plānu izstrādāšanai;

c) viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas no operatora saskaņā ar b) apakšpunktu iestādes, ko attiecīgajam mērķim izraudzījušās dalībvalstis, izstrādā ārējās operatīvās rīcības plānus, kurā norādīti ārpus uzņēmuma veicamie pasākumi.

72. Operatoriem 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie pienākumi jāizpilda šādos termiņos:

a) par jauniem uzņēmumiem pirms to darbības sākšanas;

b) par esošiem uzņēmumiem vienu gadu pēc 28. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja vien šajā datumā iekšējās operatīvās rīcības plāns ir sagatavots atbilstoši valsts tiesību aktiem un tajā ietvertā informācija atbilst šā panta noteikumiem un tā nav mainīta;

c) par turpmāk iekļautajiem uzņēmumiem vienu gadu pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

73. Operatīvās rīcības plānus izstrādā šādiem mērķiem:

a) incidentu ierobežošanai un novēršanai, mazinot to sekas un kaitējumu cilvēka veselībai, videi un īpašumam;

b) lai īstenotu pasākumus, kas vajadzīgi cilvēka veselības un vides aizsardzībai pret lielu avāriju ietekmi;

c) lai sniegtu vajadzīgo informāciju sabiedrībai un attiecīgā rajona dienestiem vai iestādēm;

d) vides atjaunošanai un attīrīšanai pēc lielām avārijām.

Operatīvās rīcības plānos iekļauj IV pielikumā norādīto informāciju.

74. Neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumus, dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā paredzēto iekšējās operatīvās rīcības plānu izstrādāšana notiktu, apspriežoties ar uzņēmumā strādājošo personālu, tostarp ar personālu, kas strādā saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem, bet ārējās operatīvās rīcības plānu izstrādāšana vai aktualizācija notiek, apspriežoties ar sabiedrību. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedriskā apspriešana ir saskaņā ar 14. pantu.

75. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori vai attiecīgi izraudzītās iestādes ne retāk kā reizi trīs gados pārskata, testē un vajadzības gadījumos groza un aktualizē iekšējās un ārējās operatīvās rīcības plānus. Pārskatīšanā ņem vērā attiecīgajos uzņēmumos vai attiecīgajos avārijas dienestos notiekošās pārmaiņas, jaunas tehniskās zināšanas un zināšanas par operatīvo rīcību lielu avāriju gadījumos.

Attiecībā uz ārējās operatīvās rīcības plāniem dalībvalstis ņem vērā, ka jāveicina ciešāka sadarbība civilās aizsardzības pasākumu jomā lielu avāriju gadījumos.

76. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un vajadzības gadījumos šim mērķim izraudzīta kompetentā iestāde nekavējoties izmantot operatīvās rīcības plānus, notiekot lielai avārijai vai rodoties tādai nekontrolējamai avārijas situācijai, kas sava rakstura dēļ varētu izraisīt lielu avāriju.

77. Kompetentā iestāde, savu lēmumu pamatojot un ņemot vērā drošības pārskatā iekļauto informāciju, var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktā minēto prasību par ārējās operatīvās rīcības plāna izstrādāšanu.

Kompetentā iestāde sniedz sava lēmuma pamatojumu.

12. pants

Zemes izmantošanas plānošana

78. Dalībvalstis nodrošina, ka, izstrādājot zemes izmantošanas vai citu attiecīgu politiku, tiek ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu attiecībā uz cilvēka veselību un vidi. Minētos mērķus dalībvalstis cenšas sasniegt, kontrolējot:

a) jaunu uzņēmumu izvietošanu;

b) pārveidojumus esošajos uzņēmumos saskaņā ar 10. pantu;

c) jauninājumus, tostarp transporta infrastruktūras, sabiedrības plaši apmeklētas vietas un dzīvojamos rajonus esošu uzņēmumu tuvumā, ja objektu izvietojums vai paši jauninājumi varētu palielināt lielu avāriju risku vai to sekas.

79. Dalībvalstis nodrošina, ka to zemes izmantošanas un citos attiecīgos politikas virzienos un to īstenošanas procedūrās tiek ilgtermiņā ņemta vērā vajadzība:

a) saglabāt pietiekamus drošības attālumus starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un dzīvojamajiem rajoniem, sabiedriskajām ēkām un vietām, galvenajiem transporta ceļiem, cik tas ir iespējams, un atpūtas zonām;

b) aizsargāt īpaši aizsargājamas vai jutīgas dabas teritorijas uzņēmumu apkārtnē, uz kuriem attiecas šī direktīva, pēc vajadzības nosakot atbilstošus drošības attālumus vai citus atbilstošus pasākumus;

c) esošos uzņēmumos veikt papildu tehniskus pasākumus saskaņā ar 5. pantu tā, lai nepalielinātos bīstamības riski cilvēka veselībai un videi.

80. Dalībvalstis nodrošina, ka visas kompetentās iestādes un plānošanas iestādes, kas attiecīgajā teritorijā atbild par lēmumu pieņemšanu, ievieš piemērotas apspriešanas procedūras, lai veicinātu atbilstoši 1. punktam izstrādāto politikas virzienu īstenošanu. Šīs procedūras jāizstrādā tā, lai operatoriem nodrošinātu pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un lēmumu pieņemšanai būtu pieejamas tehniskās konsultācijas par šiem riskiem katrā konkrētajā gadījumā vai vispārīgi.

Dalībvalstis nodrošina, ka zemāka līmeņa uzņēmumu operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un ir vajadzīga zemes izmantošanas plānošanas vajadzībām.

81. Šā panta 1., 2. un 3. punkta prasības piemēro neatkarīgi no noteikumiem, kas paredzēti Padomes Direktīvā 85/337/EEK[12] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK[13]. Ja iespējams un ir lietderīgi, dalībvalstis paredz saskaņotas vai kopējas procedūras, lai pildītu šajā pantā un minētajās direktīvās norādītās prasības ar mērķi inter alia novērst novērtēšanas vai apspriešanas dublēšanos.

13. pants

Sabiedrības informēšana

82. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pastāvīgi pieejama V pielikumā minētā informācija, arī elektroniskā veidā. Informāciju vismaz reizi gadā pārskata un vajadzības gadījumā aktualizē.

83. Attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem dalībvalstis arī nodrošina, ka:

a) visas personas, kuras varētu skart liela avārija, regulāri un vispiemērotākajā veidā bez īpaša pieprasījuma saņem informāciju par drošības pasākumiem un atbilstošu rīcību, notiekot avārijai;

b) ievērojot 21. panta 3. punkta noteikumus, drošības pārskats sabiedrībai ir pieejams pēc pieprasījuma; gadījumos, uz kuriem attiecas 21. panta 3. punkts, tam jābūt pieejamam kopsavilkuma veidā, kas nesatur tehniskus datus un kurā ir vismaz vispārīga informācija par lielu avāriju bīstamību, to iespējamo ietekmi un atbilstošu rīcību, notiekot avārijai;

c) ievērojot 21. panta 3. punkta noteikumus, bīstamo vielu uzskaitījums sabiedrībai ir pieejams pēc pieprasījuma.

Informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, iekļaujama vismaz V pielikumā minētā informācija. Šī informācija turklāt ir jāsniedz arī visām iestādēm, kas kalpo sabiedrībai, tostarp skolām un slimnīcām, un par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 8. pants, visiem tiem kaimiņos esošajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek sniegta un ka to periodiski vismaz reizi piecos gados pārskata un aktualizē.

84. Uz piekļuves pieprasījumiem direktīvas 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajai informācijai attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK[14] 3. un 5. panta noteikumi.

85. Ievērojot iespējamību, ka kādā uzņēmumā, uz kuru attiecas 9. panta noteikumi, varētu notikt liela avārija ar pārrobežu ietekmi, dalībvalstis sniedz pietiekamu informāciju potenciāli apdraudētajām dalībvalstīm tā, lai potenciāli apdraudētās dalībvalstis attiecīgos gadījumos varētu piemērot visus 11., 12. un šā panta noteikumus.

86. Ja attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu, ka kāds uzņēmums, kas atrodas tuvu citas dalībvalsts teritorijai, ārpus valsts robežām nevar radīt lielu avāriju bīstamību 11. panta 6. punkta nozīmē, un tāpēc tam nepieprasa izstrādāt ārējās operatīvās rīcības plānu saskaņā ar 11. panta 1. punktu, tā par to informē šo citu dalībvalsti.

87. Šo pantu piemēro, ievērojot 21. panta noteikumus.

14. pants

Sabiedriska apspriešana un līdzdalība lēmumu pieņemšanā

88. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir iespējas izteikt viedokli šādos gadījumos:

a) plānojot jaunus uzņēmumus, kā paredzēts 12. pantā;

b) kad saskaņā ar 10. pantu tiek pārveidoti esoši uzņēmumi, ja uz šādiem pārveidojumiem attiecas šajā direktīvā paredzētie pienākumi attiecībā uz plānošanu;

c) par jauninājumiem esošu uzņēmumu tuvumā, ja to atrašanās vieta vai norises varētu palielināt lielu avāriju risku vai to sekas, kā paredzēts 12. pantā;

d) par ārējās operatīvās rīcības plāniem, kā paredzēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

89. Sabiedrību ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, lēmuma pieņemšanas agrīnā posmā vai vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, informē par šādiem jautājumiem:

a) par jautājumiem, kas minēti 1. punktā;

b) attiecīgā gadījumā par to, ka lēmums jāpieņem pēc valsts vai pārrobežu mēroga ietekmes uz vidi novērtējuma vai pēc dalībvalstu konsultācijām saskaņā ar 13. panta 4. punktu;

c) ziņas par kompetento iestādi, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurā var saņemt attiecīgu informāciju, un kam var iesniegt piezīmes vai jautājumus, kā arī piezīmju vai jautājumu iesniegšanas termiņiem;

d) par iespējamo lēmumu būtību, vai gadījumos, kad tas ir tikai viens lēmums, par lēmuma projektu;

e) norādi uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu vai veidu;

g) par noteikumiem sabiedrības informēšanai un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 5. punktu.

90. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejami:

a) būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentajai iestādei vai iestādēm ir izdoti laikā, kad ieinteresētā sabiedrības daļa tika informēta saskaņā ar 2. punktu;

b) cita 2. punktā neminēta informācija saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK noteikumiem, kas attiecas uz konkrēto lēmumu un kas kļūst pieejama tikai pēc ieinteresētās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar 2. punktu.

91. Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētā sabiedrības daļa ir tiesīga pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas kompetentajai iestādei izteikt piezīmes un viedokļus, un ka pieņemot lēmumu, pienācīgi tiek ievēroti saskaņā ar 1. punktu rīkotās apspriešanas rezultāti.

92. Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus par sabiedrības informēšanu un par sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresēto sabiedrības daļu.

Dažādajos lēmumu pieņemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, dodot pietiekamu laiku sabiedrības informēšanai un ļaujot ieinteresētajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.

93. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu:

a) lēmuma saturu un tā pieņemšanas pamatojumu, arī tā turpmākas aktualizācijas;

b) pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rīkotās apspriešanas rezultātus un paskaidrojumu par to, kā tie ir ņemti vērā minētajā lēmumā.

15. pants

Informācija, ko sniedz operators pēc lielas avārijas

94. Dalībvalstis nodrošina to, ka pēc lielas avārijas, tiklīdz iespējams, operatoram ar piemērotiem līdzekļiem:

a) jāinformē kompetentās iestādes;

b) jāsniedz kompetentām iestādēm šāda informāciju, tiklīdz tā saņemta:

i) avārija apstākļi,

ii) iesaistītās bīstamās vielas,

iii) dati, kas pieejami, lai novērtētu avārija ietekmi uz cilvēka veselību un vidi,

iv) veiktie operatīvie pasākumi;

c) jāinformē kompetentās iestādes par plānotiem pasākumiem:

i) avārijas ietekmes mazināšanai vidējā termiņā un ilgtermiņā,

ii) šādas avārijas iespējamas atkārtošanās novēršanai,

d) jāaktualizē sniegtā informācija, ja turpmākā izmeklēšanā atklājas papildu fakti, kas maina attiecīgo informāciju vai izdarītos secinājumus.

95. Dalībvalstis pieprasa, ka kompetentā iestāde:

a) nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie steidzamie, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi,

b) veicot inspekcijas, izmeklēšanu, vai citiem piemērotiem līdzekļiem vāktu informāciju, kas vajadzīga attiecīgās lielās avārijas tehnisko, organizatorisko un vadības aspektu pilnīgai analīzei;

c) attiecīgi rīkojas, nodrošinot, ka operators veic visus vajadzīgos seku likvidēšanas, un

d) dod rekomendācijas par turpmākiem aizsargpasākumiem.

16. pants

Informācija, ko pēc lielas avārijas sniedz dalībvalstis

96. Lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas, dalībvalstis par to teritorijā notikušām lielām avārijām, kas atbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, iespējami drīz informē Komisiju. Dalībvalstis sniedz Komisijai šādas ziņas:

a) attiecīgā dalībvalsts un par pārskatu atbildīgās iestādes nosaukums un adrese;

b) lielas avārijas notikuma diena, laiks un vieta, tostarp operatora pilns vārds un attiecīgā uzņēmuma adrese;

c) avārijas apstākļu īss apraksts, tostarp iesaistītās bīstamās vielas un tūlītējā ietekme uz cilvēka veselību un vidi;

d) īss apraksts par veiktajiem operatīvajiem pasākumiem un neatliekamiem drošības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu avārijas atkārtošanos.

97. Dalībvalstis iespējami drīz, un vēlākais viena gada laikā pēc avārijas, izmantojot 20. panta 5. punktā minēto datubāzi, informē Komisiju par to veiktās analīzes rezultātiem un rekomendācijām.

Dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas paziņošanu var atlikt tikai tad, ja tas vajadzīgs tiesvedības pabeigšanai gadījumos, kad ziņošana varētu tiesvedību ietekmēt.

98. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā attiecīgu paziņojuma veidlapu. Dalībvalstis šo paziņojuma veidlapu izmanto 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanai.

99. Dalībvalstis paziņo Komisijai tādu iestāžu nosaukumus un adreses, kuru rīcībā varētu būt attiecīga informācija par lielām avārijām un kuras varētu konsultēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām jāiesaistās, notiekot šādai avārijai.

17. pants

Kompetentā iestāde

100. Neatkarīgi no operatora atbildības dalībvalstis izveido vai izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kurām uztic atbildību par šajā direktīvā paredzēto pienākumu veikšanu, kā arī vajadzības gadījumā iestādes, kuras varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm tehniskos jautājumos. Dalībvalstis, kas izveido vai izraugās vairākas kompetentās iestādes, ieceļ vienu kompetento iestādi, kas atbild par šo iestāžu pienākumu izpildes procedūru koordināciju.

101. Komisija regulāri sasauc forumu, ko izveido no dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem. Kompetentās iestādes un Komisija sadarbojas, veicot pasākumus šīs direktīvas īstenošanas atbalstam.

102. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes no operatoriem pieņem ekvivalentu informāciju, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, kura šīs direktīvas nolūkā atbilst šīs direktīvas prasībām. Šādos gadījumos kompetentā iestāde nodrošina šīs direktīvas prasību ievērošanu.

18. pants

Ekspluatācijas aizliegums

103. Dalībvalstis aizliedz uzņēmumu, objektu, glabātavu vai to daļu ekspluatāciju vai nodošanu ekspluatācijā, ja pasākumiem, kurus operators veicis lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, ir būtiski trūkumi.

Dalībvalstis var aizliegt uzņēmumu, objektu, glabātavu vai to daļu ekspluatāciju vai nodošanu ekspluatācijā, ja operators laikus nav iesniedzis šajā direktīvā norādītos paziņojumus, pārskatus vai citu informāciju.

104. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentu iestāžu aizliegumus, kas izdoti saskaņā ar 1. punktu, var pārsūdzēt attiecīgā iestādē, kas noteikta valsts tiesību aktos un procedūrās.

19. pants

Inspekcijas

105. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido inspekciju sistēmu.

106. Inspekcijām jābūt attiecīgā uzņēmuma veidam atbilstošām. Tās nedrīkst būt atkarīgas no drošības pārskata vai citu pārskatu iesniegšanas. Tām jābūt pietiekamām uzņēmumā ieviesto tehnisko, organizatorisko vai pārvaldības sistēmu plānotām un sistemātiskām pārbaudēm ar mērķi jo īpaši nodrošināt, ka:

a) operators var parādīt, ka tas attiecībā uz uzņēmumā veicamajām darbībām veicis atbilstošus pasākumus, lai novērstu lielas avārijas;

b) operators var parādīt, ka tas nodrošinājis atbilstošus līdzekļus lielu avāriju seku mazināšanai uzņēmumā un ārpus tā;

c) drošības pārskatā vai citos iesniegtos pārskatos iekļautie dati un informācija pietiekami atspoguļo apstākļus uzņēmumā;

d) sabiedrībai ir sniegta informācija atbilstoši 13. panta 1. punktam.

107. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionāla vai vietēja mēroga inspekcijas plānos tiek iekļauti visi uzņēmumi un ka šos plānus regulāri pārskata un vajadzības gadījumā aktualizē.

Katrā inspekcijas plānā iekļauj:

a) attiecīgo drošības jautājumu vispārīgu novērtējumu;

b) inspekcijas plānā iekļauto ģeogrāfisko apgabalu;

c) uzņēmumu un objektu sarakstu, uz ko attiecas konkrētais plāns;

d) uzņēmumu grupu sarakstu, kuri var būt domino efekta cēlonis saskaņā ar 8.pantг, ņemot vērā kaimiņos esošos uzņēmumus, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma;

e) uzņēmumu sarakstu, kuros konkrēti ārējie riski vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas avārijas risku vai tās sekas;

f) plānoto inspekciju procedūras, tostarp šādu inspekciju programmas saskaņā ar 4. punktu;

g) ārpuskārtas inspekciju procedūras saskaņā ar 6. punktu;

h) noteikumu par sadarbību starp dažādām inspekcijas iestādēm.

108. Pamatojoties uz 3. punktā paredzētajiem inspekciju plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā plānoto inspekciju programmas visiem uzņēmumiem, nosakot arī dažādu veidu uzņēmumu apmeklējumu biežumu.

Konkrēta uzņēmuma apmeklējumu periodiskumu nosaka, ņemot vērā sistemātisku lielas avārijas bīstamības novērtējumu, un augstāka līmeņa uzņēmumiem tas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, zemāka līmeņa uzņēmumiem attiecīgi trīs gadus. Ja inspekcijā identificēta būtiska neatbilstība šīs direktīvas prasībām, sešu mēnešu laikā jāveic papildu apmeklējums.

109. Sistemātiska bīstamības novērtējuma pamatā jābūt vismaz šādiem kritērijiem:

a) konkrēto uzņēmumu potenciālā un faktiskā ietekme uz cilvēka veselību un vidi, ņemot vērā lielas avārijas bīstamību, vietējās vides jutīgumu un avāriju risku;

b) dokumenti, kas apliecina atbilstību šīs direktīvas prasībām;

c) operatora piedalīšanās Savienības vides pārvaldības un audita sistēmā ( EMAS ) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009[15].

Attiecīgos gadījumos ņem vērā arī saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veiktajās pārbaudēs konstatēto.

110. Lai iespējami drīzāk izmeklētu nopietnas sūdzības, lielas avārijas vai avārijas situācijas, incidentus vai neatbilstības gadījumus, veic ārkārtas inspekcijas.

111. Kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc katra objekta apmeklējuma operatoram paziņo secinājumus par apmeklējumu un identificētās nepieciešamās darbības. Kompetentā iestāde nodrošina, ka operators pietiekami īsā laikā pēc paziņojuma saņemšanas veic visas nepieciešamās darbības.

112. Inspekcijas pēc iespējas vairāk koordinē un vajadzības gadījumā apvieno ar pārbaudēm, ko veic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

113. Dalībvalstis nodrošina, lai pietiekamā skaitā būtu pieejams personāls ar prasmēm un kvalifikāciju, kas vajadzīga efektīvai inspekciju veikšanai. Dalībvalstis rosina kompetentās iestādes nodrošināt mehānismus un instrumentus pieredzes apmaiņai un zināšanu apvienošanai, un attiecīgos gadījumos piedalīties šādos mehānismos Savienības līmenī.

114. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentajām iestādēm sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai šīs iestādes varētu veikt apmeklējumus uz vietas un savākt visu vajadzīgo informāciju savu uzdevumu izpildei šīs direktīvas nolūkā, jo īpaši, lai iestāde varētu pilnībā novērtēt lielu avāriju iespējamību un noteikt iespējamo lielu avāriju varbūtības vai to smaguma palielināšanos, lai sagatavotu ārējās operatīvās rīcības plānu un ņemtu vērā vielas, kurām to fizikālā stāvokļa, īpašu apstākļu vai atrašanās vietas dēļ var būt jāiekļauj papildus.

20. pants

Informācijas sistēma un apmaiņa

115. Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz gūto pieredzi, apmainās ar informāciju par lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu. Jo īpaši apmainās ar tādu informāciju, kas attiecas uz šajā direktīvā paredzēto pasākumu darbību.

116. Dalībvalstis nodrošina, ka V pielikumā minētā informācija vai tās kopsavilkums attiecībā uz informāciju, kas minēta V pielikuma 2. daļā, Komisijai tiktu iesniegta elektroniskā veidā un pastāvīgi aktualizēta.

117. Komisija izveido un aktualizē elektronisko datubāzi ar informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2015. gada 1. janvārim jāizveido automatizētas datu apmaiņas sistēmas un paziņojuma formāts 2. punktā minētās informācijas sniegšanai.

118. Dalībvalstis reizi trīs gados sniedz Komisijai pārskatu par šīs direktīvas īstenošanu. Tās elektroniskā veidā iesniedz arī 2. punktā minētās informācijas kopsavilkumu vai norāda datubāzes, kurās var piekļūt šai informācijai.

Komisija reizi trīs gados elektroniskā veidā publisko šo pārskatu vispārējo kopsavilkumu.

119. Komisija izveido un nodod dalībvalstu rīcībā datubāzi, kurā jo īpaši sniegtas ziņas par dalībvalstu teritorijās notikušajām lielām avārijām ar mērķi:

a) visu kompetento iestāžu starpā ātri izplatīt informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu;

b) nodot kompetentajām iestādēm lielu avāriju cēloņu analīzi un tajās gūto pieredzi;

c) kompetentajām iestādēm sniegt informāciju par preventīvajiem pasākumiem;

d) nodrošināt informāciju par organizācijām, kas spēj sniegt konsultācijas vai informāciju attiecībā uz lielām avārijām, to novēršanu un seku mazināšanu.

120. Šajās datubāzēs iekļauj vismaz:

a) informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktam;

b) avāriju cēloņu analīzi;

c) avārijās gūto pieredzi;

d) avāriju atkārtošanās novēršanai nepieciešamos preventīvos pasākumus.

121. Komisija dara sabiedrībai pieejamas 3. un 5. punktā minētās datubāzes.

21. pants

Konfidencialitāte

122. Lai panāktu pārredzamību, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes informāciju, kas saņemta atbilstoši šai direktīvai, dara pieejamu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas to pieprasa.

123. Pieprasījumu sniegt informāciju, ko kompetentās iestādes saņēmušas atbilstīgi šai direktīvai, var noraidīt, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 2. punktā.

124. Piekļuvi pilnai informācijai, kas minēta 13. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un ko ieguvušas kompetentās iestādes, var atteikt, ja operators ir lūdzis neizpaust noteiktas drošības pārskata daļas vai bīstamo vielu uzskaitījumu atbilstoši iemesliem, kas norādīti Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 2. punkta b), d), e) vai f) apakšpunktā.

Kompetentā iestāde to pašu iemeslu dēļ var izlemt, ka noteiktas pārskata vai uzskaitījuma daļas nav atklājamas. Tādos gadījumos pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas operators iesniedz iestādei un dara pieejamu sabiedrībai pārskata vai uzskaitījuma grozīto variantu, kurā attiecīgās daļas nav iekļautas.

22. pants

Iespējas vērsties tiesās

125. Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētās sabiedrības daļas pārstāvji saskaņā ar 6. pantu Direktīvā 2003/4/EK var lūgt izskatīt kompetentās iestādes darbību vai bezdarbību saistībā ar jebkādu informācijas pieprasījumu atbilstoši šīs direktīvas 13. pantam vai 21. panta 1. punktam. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar konkrētās valsts tiesību sistēmu ieinteresētās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja ierosināt lietu tiesā vai citā ar likumu noteiktā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību gadījumos, uz ko attiecas 14. pants, ja:

a) tiem ir pietiekamas intereses,

b) uztur prasību par savu tiesību aizskārumu, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.

Dalībvalstis nosaka, kurā posmā minētos lēmumus, darbību vai bezdarbību var apstrīdēt.

126. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamām interesēm un tiesību aizskārumu, ņemot vērā mērķi nodrošināt ieinteresētajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību. Šajā nolūkā 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem par pietiekamām uzskata tādas nevalstiskas organizācijas intereses, kura atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Arī organizācijas, kas minētas pirmajā teikumā, 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā ir uzskatāmas par tādām, kuru tiesības var būt pārkāptas.

127. Ar 2. punktu netiek liegts lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un, ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība, tas neietekmē prasību pirms tiesu izskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā izskatīšanas procedūrā.

128. Procedūrām, kas minētas 1. un 2. punktā, jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un tās nedrīkst būt pārmērīgi dārgas. Vajadzības gadījumos tiek sniegti pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi šīm procedūrām.

23. pants

Pielikumu grozījumi

Neatkarīgi no 4. panta noteikumiem I līdz VII pielikuma pielāgošanai tehnikas attīstībai saskaņā ar 24. pantu Komisija pieņem deleģētos tiesību aktus.

24. pants

Deleģējuma īstenošana

129. Pieņemt 4. un 23. pantā minētos deleģētos tiesību aktus Komisija ir pilnvarota uz nenoteiktu laiku.

130. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

131. Uz Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt deleģētos tiesību aktus attiecas 25. un 26. pantā paredzētie noteikumi.

25. pants

Deleģējuma atsaukšana

132. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

133. Institūcija, kas ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģējuma atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas pietiekami savlaicīgi informē otru institūciju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, un šīs atsaukšanas pamatojumu.

134. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Šāds lēmums neietekmē jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esību. Tas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

26. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

135. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto tiesību aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par vienu mēnesi.

136. Ja līdz šā perioda beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome neiebilst par deleģēto tiesību aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā publikācijā norādītajā dienā.

Deleģēto tiesību aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus.

137. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izvirza iebildumus par deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Institūcija, kas izvirza iebildumus, norāda pamatojumu iebildumiem pret deleģēto tiesību aktu.

27. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Par šiem noteikumiem dalībvalstis informē Komisiju vēlākais līdz 2015. gada 1. jūlijam, un tās nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

28. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam stājas spēkā šīs direktīvas prasību izpildīšanai vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti. Tās nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus no 2015. gada 1. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

29. pants

Atcelšana

138. Direktīvu 96/82/EK atceļ no 2015. gada 1. jūnija.

139. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta VIII pielikumā.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

31. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikumu saraksts

I pielikums. Bīstamo vielu saraksts

II pielikums. Dati un informācija, kas obligāti jāiekļauj 9. pantā minētajā drošības pārskatā

III pielikums. 9. pantā minētā informācija attiecībā uz uzņēmuma pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu

IV pielikums. Dati un informācija, kas jāiekļauj 11. pantā minētajos operatīvās rīcības plānos

V pielikums. Informācija, kas jāsniedz sabiedrībai saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu

VI pielikums. Kritēriji, pēc kuriem par avārijām jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 16. panta 1. punktu

VII pielikums. Kritēriji atkāpēm saskaņā ar 4. pantu

VIII pielikums. Atbilstības tabula

I PIELIKUMS

Bīstamo vielu saraksts

1. DAĻA

Vielu un maisījumu kategorijas

I pielikuma 1. daļa attiecas uz visām vielām un maisījumiem, kas iedalītas bīstamības kategorijās, kuras norādītas tabulas 1. ailē.

1. aile | 2. aile | 3. aile |

Bīstamo vielu un maisījumu kategorijas | Vielu kritiskais daudzums (tonnās), kā noteikts 3. panta 9. punktā, lai piemērotu |

zemākās pakāpes prasības | augstākās pakāpes prasības |

“H” iedaļa – BĪSTAMĪBA VESELĪBAI |

H1 AKŪTA TOKSISKUMA 1. kategorija, visi iedarbības ceļi | 5 | 20 |

H2 AKŪTA TOKSISKUMA 2. kategorija, visi iedarbības ceļi 3. kategorija, iedarbības ceļš caur ādu un ieelpojot (sk. 7. piezīmi) | 50 | 200 |

H3 MĒRĶORGĀNIEM SPECIFISKA TOKSICITĀTE (STOT ) - VIENREIZēJA IEDARBĪBA STOT 1. kategorija | 50 | 200 |

“P” sadaļa – FIZISKA BĪSTAMĪBA |

P1a SPRĀDZIENBĪSTAMI MATERIĀLI (sk. 8. piezīmi) - Nestabili sprādzienbīstami materiāli vai - Sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupā, vai - Vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 440/2008 A.14 metodi (sk. 9. piezīmi) un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā | 10 | 50 |

P1b SPRĀDZIENBĪSTAMI MATERIĀLI (sk. 8. piezīmi) Sprāgstvielas, 1.4. apakšgrupa (sk. 10. piezīmi) | 50 | 200 |

P2 UZLIESMOJOŠAS GĀZES Uzliesmojošas gāzes, 1. un 2. kategorija | 10 | 50 |

P3a UZLIESMOJOŠI AEROSOLI (sk. 11.1. piezīmi) “Īpaši viegli uzliesmojoši” vai “uzliesmojoši” aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi | 150 | 500 |

P3b UZLIESMOJOŠI AEROSOLI (sk. 11.1. piezīmi) “Īpaši viegli uzliesmojoši” vai “uzliesmojoši” aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi (sk. 11.2. piezīmi) | 5,000 | 50,000 |

P4 OKSIDĒJOŠAS GĀZES Oksidējošas gāzes, 1. kategorija | 50 | 200 |

P5a UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI - 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi vai - 2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas punktu, vai - Citi šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤ 60°C, ko glabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas punktu (sk. 12. piezīmi) | 10 | 50 |

P5b UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI - 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuriem īpašos apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var būt lielu avāriju bīstamība, vai - Citi šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤ 60°C, kuriem īpašos apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var būt lielu avāriju bīstamība (sk. 12. piezīmi) | 50 | 200 |

P5c UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b | 5,000 | 50,000 |

P6a PAŠREAĢĒJOŠAS VIELAS UN MAISĪJUMI un ORGANISKIE PEROKSĪDI A vai B tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi, vai A vai B tipa organiskie peroksīdi | 10 | 50 |

P6b PAŠREAĢĒJOŠAS VIELAS UN MAISĪJUMI un ORGANISKIE PEROKSĪDI C, D, E vai F tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F tipa organiskie peroksīdi | 50 | 200 |

P7 PIROFORI ŠĶIDRUMI UN CIETVIELAS 1. kategorijas pirofori šķidrumi 1. kategorijas piroforas cietvielas | 50 | 200 |

P8 OKSIDĒJOŠI ŠĶIDRUMI UN CIETVIELAS 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi vai 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas | 50 | 200 |

“E” iedaļa – BĪSTAMĪBA VIDEI |

E1 Ūdens videi bīstama viela, 1. akūta toksiskuma vai 1. hroniska toksiskuma kategorija | 100 | 200 |

E2 Ūdens videi bīstama viela, 2. hroniska toksiskuma kategorija | 200 | 500 |

“O” iedaļa – CITA BĪSTAMĪBA |

O1 Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014 | 100 | 500 |

O2 Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija | 100 | 500 |

O3 Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029 | 50 | 200 |

2. DAĻA

Konkrētas vielas

Ja kāda 2. daļā minēta viela vai vielu grupa ietilpst arī kādā 1. daļā minētā kategorijā, tad izmanto 2. daļā uzskaitītos kritiskos daudzumus.

1. aile | CAS numurs[16] | 2. aile | 3. aile |

Kritiskais daudzums (tonnās), lai piemērotu |

Bīstamās vielas |

Zemākās pakāpes prasības | Augstākās pakāpes prasības |

Amonija nitrāts (sk. 13. piezīmi) | - | 5000 | 10000 |

Amonija nitrāts (sk. 14. piezīmi) | - | 1250 | 5000 |

Amonija nitrāts (sk. 15. piezīmi) | - | 350 | 2500 |

Amonija nitrāts (sk. 16. piezīmi) | - | 10 | 50 |

Kālija nitrāts (sk. 17. piezīmi) | - | 5000 | 10000 |

Kālija nitrāts (sk. 18. piezīmi) | - | 1250 | 5000 |

Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un/vai tās sāļi | 1303-28-2 | 1 | 2 |

Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un/vai tās sāļi | 1327-53-3 | 0,1 |

Broms | 7726-95-6 | 20 | 100 |

Hlors | 7782-50-5 | 10 | 25 |

Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, trīsvērtīgā niķeļa disulfīds, divvērtīgā niķeļa trioksīds | - | 1 |

Etilēnimīns | 151-56-4 | 10 | 20 |

Fluors | http://www.answers.com/topic/cas-registry-number7782-41-4 | 10 | 20 |

Formaldehīds (koncentrācija ( 90 %) | 50-00-0 | 5 | 50 |

Ūdeņradis | 1333-74-0 | 5 | 50 |

Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze) | 7647-01-0 | 25 | 250 |

Svina alkilsavienojumi | - | 5 | 50 |

1. vai 2. CLP kategorijas sašķidrinātās uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze) un dabasgāze | - | 50 | 200 |

Acetilēns | 74-86-2 | 5 | 50 |

Etilēnoksīds | 75-21-8 | 5 | 50 |

Propilēnoksīds | 75-56-9 | 5 | 50 |

Metanols | 67-56-1 | 500 | 5000 |

4,4-metilēnbis(2-hloranilīns) un/vai tā sāļi, pulverveidā | 101-14-4 | 0,01 |

Metilizocianāts | 624-83-9 | 0,15 |

Skābeklis | 7782-44-7 | 200 | 2000 |

2,4-toluoldiizocianāts 2,6-toluoldiizocianāts | 584-84-9 91-08-7 | 10 | 100 |

Karbonildihlorīds (fosgēns) | 75-44-5 | 0,3 | 0,75 |

Arsīns (arsēntrihidrīds) | 7784-42-1 | 0,2 | 1 |

Fosfīns (ūdeņraža fosfīds) | 7803-51-2 | 0,2 | 1 |

Sēra dihlorīds | 10545-99-0 | 1 | 1 |

Sēra trioksīds | 7446-11-9 | 15 | 75 |

Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni (t.sk. TCDD), aprēķināti TCDD ekvivalentā (sk. 19. piezīmi) | - | 0,001 |

Šādi KANCEROGĒNI vai maisījumi, kuru sastāvā ir šādi kancerogēni koncentrācijā, kas ir lielāka par 5 % masas: 4-aminobifenils un/vai tā sāļi, benztrihlorīds, benzidīns un/vai tā sāļi, bis(hlormetil)ēteris, hlormetilmetilēteris, 1,2-dibrometāns, dietilsulfāts, dimetilsulfāts, dimetilkarbamilhlorīds, 1,2-dibrom-3-hlorpropāns, 1,2-dimetilhidrazīns, dimetilnitrozamīns, heksametilfosforskābes triamīds, hidrazīns, 2-naftilamīns un/vai tā sāļi, 4-nitrodifenils un 1,3-propānsultons | - | 0,5 | 2 |

Naftas produkti a) benzīni un ligroīni, b) petrolejas (arī reaktīvo dzinēju degviela), c) gāzeļļas (arī dīzeļdegvielas, šķidrais kurināmais mājokļiem un gāzeļļas sajaukšanas strūklas), d) mazuts | - | 2500 | 25000 |

Bezūdens amonjaks | 7664-41-7 | 50 | 200 |

Bora trifluorīds | 7637-07-2 | 5 | 20 |

Ūdeņraža sulfīds | 7783-06-4 | 5 | 20 |

3. DAĻA

Vielas un maisījumi, kas nav iekļautas šajā direktīvā saskaņā ar 2. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 4. panta 1. punktu

Vielas/maisījuma nosaukums | CAS numurs | Daudzums (attiecīgos gadījumos) | Citi apstākļi (attiecīgos gadījumos) |

I PIELIKUMA PIEZĪMES

1. Vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008[17].

2. Maisījumus pielīdzina vielām tīrā veidā ar nosacījumu, ka tajos nav pārsniegtas koncentrācijas, kas atbilstīgi to īpašībām noteiktas 1. piezīmē norādītajā regulā vai vēlākos tās pielāgojumos tehnikas attīstībai, ja vien nav īpaši norādīts sastāvs procentos vai dots cits raksturojums.

3. Turpmāk uzskaitītie kritiskie daudzumi attiecas uz katru uzņēmumu.

Daudzumi, kas jāņem vērā, piemērojot attiecīgos pantus, ir maksimālie daudzumi, kas atrodas vai jebkurā brīdī varētu atrasties attiecīgajā vietā. Bīstamās vielas, kuru daudzums uzņēmumā ir 2 % no attiecīgā kritiskā daudzuma vai mazāks, neņem vērā, aprēķinot kopējo klātesošo vielu daudzumu, ja vien bīstamo vielu novietojums uzņēmumā nevar izraisīt lielu avāriju citviet uzņēmumā.

4. Vajadzības gadījumā piemēro šādus noteikumus, ar kuriem reglamentē atsevišķu vai kategorijās iekļautu bīstamu vielu daudzumu palielināšanos.

Ja uzņēmumā neatrodas atsevišķas vielas vai maisījumi tādā daudzumā, kas atbilst vai pārsniedz attiecīgo kritisko daudzumu, izmanto turpmāk norādīto formulu, lai noteiktu, vai uz šo uzņēmumu attiecas šīs direktīvas attiecīgās prasības.

Šo direktīvu piemēro, ja summa, ko iegūst pēc formulas

q1/QU1 + q2/QU2 + q3/QU3 + q4/QU4 + q5/QU5 + . . ., ir vienāda vai lielāka par 1,

kur qx = bīstamās vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. un 2. daļā,

un QUX = attiecīgais vielas vai vielu kategorijas x kritiskais daudzums, kas norādīts 1. vai 2. daļas 3. ailē.

Šo direktīvu, izņemot 9., 11. un 13. pantu, piemēro, ja summa, ko iegūst pēc formulas

q1/QL1 + q2/QL2 + q3/QL3 + q4/QL4 + q5/QL5 + . . ., ir vienāda vai lielāka par 1,

kur qx = bīstamās vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. un 2. daļā,

un QLX = attiecīgais vielas vai vielu kategorijas x kritiskais daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. vai 2. daļas 2. ailē.

Šo noteikumu izmanto, lai novērtētu vispārīgu lielu avāriju bīstamību, kas aprakstīta trīs iepriekšējās iedaļās: bīstamība veselībai, fiziska bīstamība un bīstamība videi. Tādējādi tas ir jāizmanto trīs reizes:

a) 2. daļā minēto un akūtas toksicitātes 1., 2. un 3. kategorijā iekļauto vielu un maisījumu daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar vielām un maisījumiem, ko iekļauj H iedaļā: H1 līdz H3.

b) 2. daļā minēto vielu un maisījumu, kā arī to vielu un maisījumu, kas klasificētas kā sprāgstvielas, uzliesmojošas gāzes, uzliesmojoši aerosoli, oksidējošas gāzes, uzliesmojoši šķidrumi, pašreaģējošas vielas un maisījumi, organiskie peroksīdi, pirofori šķidrumi, oksidējoši šķidrumi un cietvielas, daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar vielām un maisījumiem, ko iekļauj P iedaļā: P1 līdz P8.

c) 2. daļā minēto un par ūdens videi bīstamām klasificēto akūtas toksicitātes 1. vai hroniskas toksicitātes 1. vai 2. kategorijā iekļauto vielu un maisījumu daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar vielām un maisījumiem, ko iekļauj E iedaļā: E1 un E2.

Šīs direktīvas attiecīgos noteikumus piemēro tad, ja kāda no summām, kas aprēķināta a), b) vai c) gadījumā, ir vienāda ar 1 vai lielāka par to.

5. Gadījumos, kad vielas un maisījumi nav iekļauti I pielikumā, tostarp atkritumi, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties uzņēmumā un kam konkrētā uzņēmuma apstākļos piemīt vai varētu piemist ekvivalentas īpašības, kas varētu izraisīt lielu avāriju, dalībvalstis tās provizoriski iedala analogā Seveso kategorijā/pielīdzina konkrētai vielai (līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 5. punktu).

6. Vielām un maisījumiem, kurus atbilstoši to īpašībām var iedalīt vairākās kategorijās, šīs direktīvas nolūkā piemēro mazāko kritisko daudzumu. Tomēr, ja izmanto 4. piezīmē norādīto formulu, katrreiz jāizmanto kritiskais daudzums, kas atbilst attiecīgajai klasifikācijai.

7. Vielām un maisījumiem, kas klasificējamas bīstamības klasē H2 AKŪTA TOKSISKUMA 3. kategorija , iedarbība caur ādu un ieelpojot, ja dati par šiem iedarbības ceļiem nav pieejami, jāizdara ekstrapolācija pēc citiem iedarbības ceļiem, izmantojot pieeju, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (tās 1. pielikuma 3.1.3.6.2.1. punkta a) apakšpunktā un 3.1.2. tabulā), un Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ) (tās I pielikuma 5.2 iedaļā (iedarbības novērtēšana)), kā arī attiecīgos norādījumos, kas pieejami http://guidance.echa.europa.eu/docs/guidance_document/clp_en.pdf (204. lpp.).

8. Sprādzienbīstamo materiālu kategorijā ir ietverti arī sprādzienbīstami izstrādājumi (sk. CLP regulas I pielikuma 2.1. sadaļu). Ja ir zināms sprādziembīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, šīs direktīvas mērķiem tas ir jāņem vērā. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, šīs direktīvas mērķiem viss izstrādājums ir uzskatāms par sprādzienbīstamu izstrādājumu.

9. Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšana ir nepieciešama tikai tad, ja saskaņā ar UN Manual of Tests and Criteria – [ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas][18] 6. papildinājumā (3. daļā) norādītajām procedūrām tiek konstatēts, ka vielai/maisījumam ir iespējamas sprādzienbīstamas īpašības.

10. Ja 1.4. apakšgrupā minētās vielas, maisījumus un izstrādājumus izpako vai iepako atkārtoti, uz tām attiecas ieraksts P3, ja vien bīstamība nav norādīta kā arvien atbilstoša 1.4. apakšgrupai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

11.1. Uzliesmojošus aerosolus klasificē saskaņā ar Aerosola izsmidzinātāju direktīvu 75/324/EEK[19]. Direktīvā 75/324/EEK minētie “īpaši viegli uzliesmojoši” un “uzliesmojoši” aerosoli atbilst attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošiem aerosoliem.

11.2. Lai varētu izmantot šo ierakstu, ir jābūt dokumentētam, ka aerosola iepakojums nesatur ne 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošu gāzi, ne 1. kategorijas uzliesmojošu šķidrumu.

12. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.6.4.5. punktu šķidrumi, kuru uzliesmošanas punkts ir augstāk par 35°C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja tie neuztur degšanu. Tomēr šis nosacījums nav spēkā tādos apstākļos kā paaugstinātā temperatūrā vai augsta spiediena gadījumā, tāpēc šie šķidrumi iekļauti šajā ierakstā.

13. Amonija nitrāts (5000/10 000): mēslošanas līdzekļi ar pašsadalīšanās spēju

Tas attiecas uz kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir amonija nitrāts (kombinēti/salikti mēslošanas līdzekļi satur amonija nitrātu ar fosforu un/vai kāliju) un kuri saskaņā ar UN Trough Test piemīt pašsadalīšanās spēja (sk. United Nations Recommendations on the Transport of Dangerous Goods: Manual of Tests and Criteria, Part III, subsection 38.2 ), un kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā ir

- no 15,75 %[20] līdz 24,5 %[21] masas, kā arī tādi, kuros vai nu degošu / organisko materiālu kopējā masas daļa ir mazāka vai vienāda ar 0,4 %, vai kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003[22] III pielikuma 2. daļā noteiktajām prasībām;

- mazāks vai vienāds ar 15,75 % masas, un degošu materiālu saturs netiek ierobežots.

14. Amonija nitrāts (1250/5000): mēslošanas līdzekļu klases

Tas attiecas parastajiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, un saliktiem mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir amonija nitrāts un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. daļas prasībām, un kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā

- ir lielāks par 24,5 % masas, izņemot tikai amonija nitrātu saturošu parasto mēslošanas līdzekļu maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %,

- ir lielāks par 15,75 % masas amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījumiem,

- ir lielāks par 28 % masas[23], tikai amonija nitrātu saturošu parasto mēslošanas līdzekļu maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %.

15. Amonija nitrāts (350/2500): tehniskais

Tas attiecas uz amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā

- ir no 24,5 līdz 28 % masas un satur ne vairāk par 0,4 % degošu vielu,

- ir lielāks par 28 % masas un satur ne vairāk par 0,2 % degošu vielu.

Tas attiecas arī uz amonija nitrāta ūdens šķīdumiem, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir lielāka par 80 % masas.

16. Amonija nitrāts (10/50): Specifikācijai neatbilstoši materiāli un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas testu

Tas attiecas uz

- ražošanas procesā izbrāķētu materiālu, amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, tikai amonija nitrātu saturošiem vienkāršajiem mēslošanas līdzekļiem, un kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, kas minēti 2. un 3. piezīmē un ko galīgais lietotājs nosūta vai ir nosūtījis atpakaļ ražotājam, pagaidu glabāšanā, vai uz rūpnīcu uzlabošanai, atkārtotai pārstrādei vai attīrīšanai, lai to lietošana būtu droša, jo tie vairs neatbilst 2. un 3. piezīmē norādītajām specifikācijām,

- 1. piezīmes pirmajā ievilkumā un 2. piezīmē minētajiem mēslošanas līdzekļiem, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. daļā noteiktajām prasībām.

17. Kālija nitrāts (5000 / 10000)

Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (mikrogranulu un granulu veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

18. Kālija nitrāts (1250 / 5000)

Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (kristāliskā veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

19. Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni

Polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumus aprēķina, izmantojot šādus koeficientus:

PVO 2005 TEF |

2,3,7,8 - TCDD | 1 | 2,3,7,8 - TCDF | 0,1 |

1,2,3,7,8-PeCDD | 1 | 2,3,4,7,8-PeCDF | 0,3 |

1,2,3,7,8-PeCDF | 0,03 |

1,2,3,4,7,8-HxCDD | 0,1 |

1,2,3,6,7,8-HxCDD | 0,1 | 1,2,3,4,7,8-HxCDF | 0,1 |

1,2,3,7,8,9-HxCDD | 0,1 | 1,2,3,7,8,9-HxCDF | 0,1 |

1,2,3,6,7,8-HxCDF | 0,1 |

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD | 0,01 | 2,3,4,6,7,8-HxCDF | 0,1 |

OCDD | 0,0003 | 1,2,3,4,6,7,8-HpCDF | 0,01 |

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF | 0,01 |

OCDF | 0,0003 |

(T = tetra, P = penta, Hx = heksa, Hp = hepta, O = okta) |

Atsauce – Van den Berg et al: The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds - Pasaules Veselības organizācijas cilvēku un zīdītāju toksiskuma ekvivalences koeficientu 2005. gada atkārtots novērtējums dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem savienojumiem |

II PIELIKUMS

DATI UN INFORMĀCIJA, KAS OBLIGĀTI JĀIEKĻAUJ 9. PANTĀ MINĒTAJĀ DROŠĪBAS PĀRSKATĀ

140. Informācija par uzņēmuma pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu

Šajā informācijā jābūt III pielikumā norādītajiem elementiem.

141. Uzņēmuma vides raksturojums

a) teritorijas un tās vides apraksts, tostarp ģeogrāfiskais izvietojums, meteoroloģiskie, ģeoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi, kā arī vajadzības gadījumā vēsture;

b) to uzņēmuma objektu un darbību uzskaitījums, kas varētu radīt lielu avāriju bīstamību;

c) kaimiņos esošu uzņēmumu, kā arī citu teritoriju, zonu un norišu apzināšana, kas varētu palielināt lielu avāriju vai domino efekta risku vai sekas;

d) to zonu apraksts, kurās varētu notikt lielas avārijas.

142. Objekta apraksts

a) apraksts, kas aptver galvenās darbības un produktus tajās uzņēmuma daļās, kuras ir svarīgas no drošības viedokļa, lielu avāriju riska avotiem un apstākļiem, kādos lielas avārijas varētu notikt, kā arī ierosināto preventīvo pasākumu apraksts;

b) procesu apraksts, jo īpaši ekspluatācijas metožu apraksts;

c) bīstamo vielu apraksts:

i) bīstamo vielu uzskaitījums, tostarp

- bīstamo vielu identifikācija: ķīmiskais nosaukums, CAS numurs, nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru,

- klātesošo vai iespējami klātesošo bīstamo vielu maksimālais daudzums;

ii) to fizikālās, ķīmiskās un toksikoloģiskās īpašības un norāde uz tūlītēju, gan arī vēlāku bīstamību cilvēka veselībai un videi;

iii) fizikālās un ķīmiskās īpašības parastos ekspluatācijas apstākļos vai paredzamos avārijas apstākļos.

143. Avārija risku identifikācija un analīze, to novēršanas metodes

a) lielas avārijas iespējamo scenāriju sīks apraksts un to varbūtība vai apstākļi, kādos tie varētu notikt, tostarp notikumu uzskaitījums, kuri varētu kļūt par cēloni katram no minētajiem scenārijiem, aprakstot gan iekšējos, gan ārējos cēloņus attiecībā uz objektu, tostarp jo īpaši:

i) darbības radīta apdraudējuma avoti;

ii) iekšējie riska un bīstamības avoti, domino efekta izraisīti un tādi, ko rada citi objekti, zonas un norises, kas varētu palielināt lielu avāriju risku vai padarīt smagākas to sekas;

iii) vides risku un bīstamības avoti, piemēram, zemestrīces vai plūdi;

b) identificētu lielu avāriju seku un smaguma novērtējums, iekļaujot kartes, attēlus vai, attiecīgus ekvivalentus aprakstus, norādot zonas, kuras var skart šādas no uzņēmuma darbības izrietošas avārijas, ievērojot 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 21. panta noteikumus;

c) pārskats par pagātnē notikušām līdzīgām avārijām un incidentiem ar tām pašām vielām procesiem, ņemot vērā tajās gūto mācību, un tiešas norādes uz īpašiem pasākumiem, kas veikti šādu avāriju novēršanai;

d) tehnisko parametru un iekārtu apraksts, ko izmanto objektu drošības garantēšanai.

144. Aizsardzības un glābšanas pasākumi avārijas seku mazināšanai

a) lielu avāriju seku ierobežošanai attiecībā uz cilvēka veselību un vidi uzstādīto iekārtu apraksts, tostarp detektoru/aizsardzības sistēmas, tehniskās ierīces nejaušas izplūdes apjomu samazināšanai (tostarp ūdens smidzināšanas ierīces, tvaika aizsegi, avārijas uztvērēji vai savākšanas tvertnes, slēgvārsti, inertizācijas sistēmas, ugunsgrēka dzēšanai lietotā ūdens uztveršana);

b) trauksmes brīdinājumu un glābšanas darbu organizācija;

c) mobilizējamo iekšējo un ārējo resursu apraksts;

d) a), b) un c) apakšpunktā minētās informācijas kopsavilkums, kas vajadzīgs iekšējās operatīvās rīcības plāna izstrādāšanai saskaņā ar 11. pantu.

III PIELIKUMS

9. PANTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBAS SISTĒMU UN ORGANIZĀCIJU SAISTĪBĀ AR LIELU AVĀRIJU NOVĒRŠANU

Operatora drošības pārvaldības sistēmas īstenošanā jāņem vērā šādi elementi:

a) drošības pārvaldības sistēmai jābūt atbilstošai uzņēmuma bīstamībai, tajā veicamo darbību un organizācijas sistēmas sarežģītībai, un tās pamatā ir jābūt riska novērtējumam. Tajā jāietver vispārējās vadības sistēmas daļa, kas saistīta ar organizatorisko struktūru, pienākumiem, praksi, procedūrām, procesiem un resursiem, kas vajadzīgi lielu avāriju novēršanas politikas izstrādāšanai un īstenošanai. Jāņem vērā citas pārvaldības sistēmas, tostarp ISO , OSHAS , EMAS ;

b) drošības pārvaldības sistēmā jābūt ietvertiem šādiem jautājumiem:

i) organizācija un personāls – lielu avāriju likvidācijā iesaistītā personāla uzdevumi un pienākumi visos organizācijas līmeņos. Šiem darbiniekiem identificētā apmācību vajadzība un šādas identificētās apmācības nodrošināšana. Uzņēmuma darbinieku un saskaņā ar apakšlīgumu strādājošo darbinieku iesaistīšana;

ii) augstas bīstamības identificēšana un novērtēšana – procedūru pieņemšana un īstenošana paaugstinātas bīstamības sistemātiskai identifikācijai ekspluatācijas normālos vai ārkārtējos apstākļos, šādas bīstamības iespējamības un smaguma pakāpes izvērtēšana;

iii) ekspluatācijas kontrole – procedūru un instrukciju pieņemšana un īstenošana drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tostarp attiecībā uz objektu uzturēšanu, procesiem, iekārtām, trauksmes stāvokļa pārvaldību un īslaicīgu apturēšanu;

iv) pārmaiņu vadība – procedūru pieņemšana un īstenošana esošo objektu, procesu vai glabātavu pārveidošanas plānošanai, vai jaunu objektu, procesu vai glabātavu projektēšanai;

v) drošības kultūra – pasākumi drošības kultūras novērtēšanai un uzlabošanai;

vi) plānošana avārijas situācijām – procedūru noteikšana un īstenošana paredzamo avārijas situāciju identificēšanai, veicot sistemātisku analīzi, izstrādātu, testētu un pārskatītu operatīvās rīcības plānus avārijas situāciju gadījumiem un attiecīgā personāla īpašu apmācību nodrošināšanai. Šo apmācību nodrošina visiem uzņēmumā strādājošajiem, tostarp arī darbiniekiem, kas tajā strādā saskaņā ar apakšlīgumu;

vii) darbības monitorings – procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko nepārtraukti vērtēt atbilstību mērķiem, kas ietverti operatora izstrādātajā lielu avāriju novēršanas politikā un drošības pārvaldības sistēmā, ka arī mehānismi izmeklēšanas un korektīvo darbību veikšanai neatbilstību gadījumos. Šīs procedūras attiecas arī uz sistēmu, saskaņā ar kuru operators ziņo par lielām avārijām vai avārijas situācijām, jo īpaši tām, kas saistītas ar preventīvo pasākumu neefektivitāti, to izmeklēšanu un turpmākajiem pēcpasākumiem, ņemot vērā gūto pieredzi. Procedūrās var iekļaut arī tādus darbības rādītājus kā drošības stāvokļa rādītājus un/vai citus attiecīgus rādītājus;

viii) audits un pārskatīšana –procedūru izstrādāšana un īstenošana periodiskai sistemātiskai lielu avāriju novēršanas politikas un drošības pārvaldības sistēmas efektivitātes un piemērotības novērtēšanai; šīs politikas un drošības pārvaldības sistēmas darbības dokumentēta pārskatīšana un tās pilnveidošana, ko veic augstākā līmeņa vadība, tostarp auditā identificēto vajadzīgo pārmaiņu ņemšana vērā un iekļaušana.

IV PIELIKUMS

DATI UN INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA 11. PANTĀ MINĒTAJOS OPERATĪVĀS RĪCĪBAS PLĀNOS

145. Iekšējās operatīvās rīcības plāni

To personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas sākt operatīvu rīcību, tās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kura koordinē un atbild par avārijas seku mazināšanu uzņēmumā.

a) Tās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kurai uzdots uzturēt sakarus ar iestādi, kas atbild par ārējās operatīvās rīcības plānu.

b) Attiecībā uz paredzamiem apstākļiem vai notikumiem, kas varētu izraisīt lielu avāriju, apraksts par darbībām, kuras veicamas, lai kontrolētu tādus apstākļus vai notikumus un mazinātu to sekas, tostarp drošības iekārtu un pieejamo resursu apraksts.

c) Kārtība, kādā ierobežot riskus uzņēmumā esošajiem cilvēkiem, tostarp tas, kā tiek izziņoti brīdinājumi, un kā cilvēkiem jārīkojas, saņemot brīdinājumu.

d) Kārtība, kādā par incidentu operatīvi brīdina iestādi, kas atbild par ārējās operatīvās rīcības plāna īstenošanas sākšanu, kā arī informācija, kas jāiekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtība, kādā sniedzama sīkāka informācija, tiklīdz tā ir pieejama.

e) Kārtība, kādā sniedzams atbalsts seku mazināšanas darbībām ārpus uzņēmuma.

146. Ārējās operatīvās rīcības plāni

a) To personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas sākt operatīvu rīcību, kā arī to personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas uzņemties atbildību par operatīvo rīcību ārpus uzņēmuma un to koordinēt.

b) Kārtība, kādā laikus tiek saņemti operatīvie brīdinājumi par starpgadījumiem, kā arī trauksmes izziņošanas un izsaukumu procedūras.

c) Kārtība, kādā tiek koordinēti ārējās operatīvās rīcības plāna īstenošanai vajadzīgie resursi.

d) Kārtība, kādā sniedzams atbalsts seku mazināšanas darbībām uzņēmumā.

e) Kārtība, kādā sniedzama palīdzība seku mazināšanas darbībām ārpus uzņēmuma, tostarp reakcija uz lielu avāriju scenārijiem, kā norādīts drošības pārskatā, arī attiecībā uz sekām, kurām ir ietekme uz vidi.

f) Kārtība, kādā saskaņā ar 8. pantu sabiedrībai un kaimiņos esošiem uzņēmumiem sniedzama īpaša informācija saistībā ar avārijām, un to attiecīgo rīcību.

g) Kārtība, kādā sniedzama informācija citu dalībvalstu avārijas dienestiem, notiekot lielai avārijai ar iespējamām pārrobežu sekām.

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ SABIEDRĪBAI SASKAŅĀ AR 13. PANTA 1. PUNKTU UN 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTU

1. daļa

Par visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

147. Operatora vārds, uzvārds, nosaukums vai komercnosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese.

148. Apliecinājums tam, ka uzņēmumam piemēro normatīvos un/vai administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva, un ka kompetentajai iestādei ir iesniegts 6. panta 1. punktā minētais paziņojums vai 9. panta 1. punktā minētais drošības pārskats.

149. Vienkāršs skaidrojums par uzņēmumā veicamo darbību vai darbībām.

150. Par vielām un maisījumiem, kurus izmanto uzņēmumā un kuri varētu izraisīt lielu avāriju, norādot galvenās bīstamās īpašības, jāmin to ikdienas nosaukumi, vai attiecībā uz bīstamām vielām, uz kurām attiecas I pielikuma 1. daļa, vispārējie kategoriju nosaukumi vai vispārējā bīstamības klasifikācija.

151. Vispārīga informācija par lielu avāriju bīstamību, tostarp par to potenciālo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, saskaņā ar izklāstu lielu avāriju novēršanas politikā vai drošības pārskatā.

152. Ziņu apkopojums par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar 19. pantu, un galvenie konstatētie fakti, pamatojoties uz pēdējās inspekcijas secinājumiem, kam pievienota atsauce vai saite uz attiecīgo inspekciju plānu.

153. Ziņas par to, kur iegūt attiecīgu papildu informāciju, ievērojot 21. pantā noteiktās prasības par konfidencialitāti.

2. daļa

Par augstāka līmeņa uzņēmumiem papildus informācijai, kas minēta šā pielikuma 1. daļā:

154. Ziņu apkopojums par lielu avāriju scenāriju galvenajiem veidiem un galvenajiem notikumu veidiem, kuri varētu kļūt par iemeslu katram no šiem scenārijiem.

155. Adekvāta informācija par to, kā lielas avārijas gadījumā tiek brīdināti un informēti apdraudētie iedzīvotāji.

156. Atbilstīga informācija par to, kas jādara attiecīgajiem iedzīvotājiem un kā viņiem jārīkojas, notiekot lielai avārijai.

157. Apliecinājums, ka operatoram uzņēmumā jānodrošina noteikta kārtība, jo īpaši sakari ar avārijas dienestiem, lai spētu rīkoties, notiekot lielām avārijām, un mazināt to sekas.

158. Atbilstoša informācija par ārējās operatīvās rīcības plānu, kas izstrādāts, lai novērstu avārijas ietekmi ārpus uzņēmumam. Tajā jāietver aicinājums avārijas laikā ievērot avārijas dienestu instrukcijas vai prasības.

159. Attiecīgos gadījumos saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas ( UN/ECE ) Konvenciju par rūpniecības avāriju pārrobežu iedarbību norāde uz to, ka uzņēmums atrodas citas dalībvalsts teritorijas tuvumā ar pārrobežu seku iespējamību lielu avāriju gadījumos.

VI PIELIKUMS

KRITĒRIJI, PĒC KURIEM PAR AVĀRIJĀM JĀPAZIŅO KOMISIJAI SASKAŅĀ AR 16. PANTA 1. PUNKTU

I. Komisijai jā paziņo par avārijām, uz kurām attiecas 1. punkts vai kuras izraisa vismaz vienas no sekām, kas aprakstītas 2., 3., 4. un 5. punktā.

160. Iesaistītās vielas

Ugunsgrēki, eksplozijas vai tādu bīstamo vielu neparedzētas noplūdes, kuras pārsniedz vismaz 1 % no I pielikuma tabulu 3. ailē minētā kritiskā daudzuma.

161. Kaitējums personām un nekustamajam īpašumam

Avārijas, kurā tieši iesaistīta kāda bīstama viela un kuras izraisa vienu no šādiem notikumiem:

a) nāve;

b) uzņēmumā ievainoti seši cilvēki, kas hospitalizēti vismaz uz 24 stundām;

c) vismaz uz 24 stundām hospitalizēts viens ar uzņēmumu nesaistīts cilvēks;

d) avārijas rezultātā ārpus uzņēmuma bojātas un kļuvušas neizmantojamas dzīvojamās ēkas,

e) cilvēku evakuācija vai aizturēšana ilgāk par 2 stundām (cilvēki × stundas): rezultāts vismaz 500,

f) dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes piegādes, vai telefonu sakaru pakalpojumu pārtraukums ilgāk par 2 stundām (cilvēki × stundas): rezultāts vismaz 1000.

162. Tūlītējais kaitējums videi

a) pastāvīgs vai ilgtermiņa kaitējums sauszemes dzīvotnēm:

i) 0,5 ha vai vairāk dzīvotnes, kas dabas aizsardzības vai saglabāšanas nozīmes dēļ aizsargāta ar likumu,

ii) 10 ha vai lielākā platībā plašāk izplatītas dzīvotnes, tostarp lauksaimniecības zemes,

b) vērā ņemams vai ilgtermiņa kaitējums saldūdens vai jūras dzīvotnēm:

i) 10 km vai vairāk upju vai kanālu garumā,

ii) 1 ha vai lielākā platībā ezeros vai dīķos,

iii) 2 ha vai lielākā platībā deltās,

iv) 2 ha vai lielākā platībā gar krasta līniju vai atklātā jūrā,

c) būtisks kaitējums ūdensnesējiem horizontiem vai pazemes ūdeņiem:

i) 1 ha vai lielākā platībā.

163. Kaitējums īpašumam

a) kaitējums īpašumam uzņēmumā: vismaz par 2 milj. euro,

b) kaitējums īpašumam ārpus uzņēmuma: vismaz par 0,5 milj. euro.

164. Pārrobežu kaitējums

Avārijas, kurās tieši iesaistīta kāda bīstama viela un kurām ir ietekme ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

II. Komisijai jāpaziņo par avārijām vai "gandrīz notikušām avārijām", kuru laikā gūto tehnisko pieredzi dalībvalstis uzskata par īpaši noderīgu citu lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, lai gan tie neatbilst iepriekš norādītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem.

VII PIELIKUMS

KRITĒRIJI ATKĀPĒM SASKAŅĀ AR 4. PANTU

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 96/82/EK | Šī direktīva |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. punkta pirmā daļa | 2. panta 1. punkts |

2. panta 1. punkta otrā daļa | 3. panta 11. punkts |

2. panta 2. punkts | --- |

3. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkts |

3. panta 2. punkts | 3. panta 7. punkts |

3. panta 3. punkts | 3. panta 8. punkts |

3. panta 4. punkts | 3. panta 9. punkts |

3. panta 5. punkts | 3. panta 12. punkts |

3. panta 6. punkts | 3. panta 13. punkts |

3. panta 7. punkts | 3. panta 14. punkts |

3. panta 8. punkts | 3. panta 15. punkts |

--- | 3. panta 2.–6. punkts, 10. un 11. punkts un 16.–18. punkts |

4. pants | 2. panta 2. punkta a)–g) apakšpunkts |

--- | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. panta 1. punkts | 6. panta 2. punkts |

6. panta 2. punkta a)–g) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts |

--- | 6. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

6. panta 3. punkts | 6. panta 3. punkts |

6. panta 4. punkts | 6. panta 4. punkts |

--- | 6. panta 5. punkts |

7. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts |

--- | 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |

7. panta 1.a punkts | 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

7. panta 2. punkts | --- |

7. panta 3. punkts | --- |

--- | 7. panta 3. punkts |

--- | 7. panta 4. punkts |

8. pants | 8. pants |

9. panta 1. punkts | 9. panta 1. punkts |

9. panta 2. punkta pirmā daļa | 9. panta 2. punkts |

9. panta 2. punkta otrā daļa | --- |

9. panta 3. punkts | 9. panta 3. punkts |

9. panta 4. punkts | 9. panta 6. punkts |

9. panta 5. punkts | 9. panta 5. punkts |

9. panta 6. punkts | --- |

--- | 9. panta 4. un 7. punkts |

10. pants | 10. pants |

11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 11. panta 2. punkts |

11. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

11. panta 2. punkts | 11. panta 3. punkts |

11. panta 3. punkts | 11. panta 4. punkts |

11. panta 4. punkts | 11. panta 5. punkta pirmā daļa |

11. panta 4.a punkts | 11. panta 5. punkta otrā daļa |

11. panta 5. punkts | 11. panta 6. punkts |

11. panta 6. punkts | 11. panta 7. punkts |

12. panta 1. punkta pirmā daļa | 12. panta 1. punkts |

12. panta 1. punkta otrā daļa | 12. panta 2. punkts |

12. panta 1.a punkts | --- |

12. panta 2. punkts | 12. panta 3. punkts |

--- | 12. panta 4. punkts |

13. panta 1. punkta pirmā daļa | 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |

13. panta 1. punkta otrās daļas pirmais un trešais teikums | 13. panta 1. punkta pirmā daļa un 13. panta 2. punkta otrās daļas pēdējais teikums |

13. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums | 13. panta 1. punkta pirmā daļa |

13. panta 1. punkta trešā daļa | 13. panta 1. punkta pirmā daļa un 13. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums |

--- | 13. panta 1. punkta otrā daļa |

13. panta 2. punkts | 13. panta 4. punkts |

13. panta 3. punkts | 13. panta 5. punkts |

13. panta 4. punkts | 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

13. panta 5. punkts | 14. panta 1. punkts |

13. panta 6. punkts | 13. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

--- | 13. panta 3. punkts |

--- | 13. panta 6. punkts |

--- | 14. panta 2.–7. punkts |

14. pants | 15. pants |

15. pants | 16. pants |

16. pants | 17. panta 1. punkts |

--- | 17. panta 2. un 3. punkts |

17. pants | 18. pants |

18. panta 1. punkts | 19. panta 1. un 2. punkts |

18. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 19. panta 4. punkts |

18. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts | 19. panta 7. punkts |

18. panta 3. punkts | 19. panta 10. punkts |

--- | 19. panta 3., 5., 6., 8. un 9. punkts |

19. panta 1. punkts | 20. panta 1. punkts |

19. panta 1.a punkta pirmā daļa | 20. panta 2. punkts |

19. panta 1.a punkta otrās daļas pirmais teikums | 20. panta 3. punkts |

19. panta 1.a punkta otrās daļas otrais teikums | --- |

19. panta 2. punkta pirmā daļa | 20. panta 5. punkts |

19. panta 2. punkta otrā daļa | 20. panta 6. punkts |

19. panta 3. punkts | --- |

19. panta 4. punkts | 20. panta 4. punkts |

20. panta 1. punkta pirmā daļa | 21. panta 1. punkts |

20. panta 1. punkta otrā daļa | 21. panta 2. punkts |

20. panta 2. punkts | --- |

--- | 21. panta 3. punkts |

--- | 22. pants |

21. pants | 23. pants |

22. pants | --- |

23. pants | 29. pants |

24. pants | 28. pants |

25. pants | 30. pants |

26. pants | 31. pants |

--- | 24.–27. pants |

I pielikuma ievaddaļas 1.–5. punkts | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 1.–4. punkts |

I pielikuma ievaddaļas 6. un 7. punkts | --- |

I pielikuma 1. daļa | I pielikuma 2. daļa |

I pielikuma 1. daļas piezīmes | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 13.-19. punkts |

I pielikuma 2. daļa | I pielikuma 1. daļa |

I pielikuma 2. daļas piezīmes, 1. punkts | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 1. un 5.–7. punkts |

I pielikuma 2. daļas piezīmes, 2. punkts | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 8.–10. punkts |

I pielikuma 2. daļas piezīmes, 3. punkts | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 11. un 12. punkts |

I pielikuma 2. daļas piezīmes, 4. punkts | I pielikums, I pielikuma piezīmes, 4. punkts |

--- | I pielikuma 3. daļa |

II pielikuma I.–III. punkts | II pielikuma 1.–3. punkts |

II pielikuma IV daļas A punkts | II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts |

--- | II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums |

II pielikuma IV daļas B punkts | II pielikuma 4. punkta b) apakšpunkts |

--- | II pielikuma 4. punkta c) apakšpunkts |

II pielikuma IV daļas C punkts | II pielikuma 4. punkta d) apakšpunkts |

II pielikuma V daļa | II pielikuma 5. punkts |

III pielikuma ievaddaļa un a) un b) punkts | III pielikuma ievaddaļa |

III pielikuma c) punkta i)–iv) apakšpunkts | III pielikuma i)–iv) apakšpunkts |

--- | III pielikuma v) apakšpunkts |

III pielikuma c) punkta v)–vii) apakšpunkts | III pielikuma vi)–viii) apakšpunkts |

IV pielikums | IV pielikums |

V pielikuma 1. punkts | V pielikuma 1. daļas 1. punkts |

V pielikuma 2. punkts | --- |

V pielikuma 3.–6. punkts | V pielikuma 1. daļas 2.–5. punkts |

--- | V pielikuma 1. daļas 6. punkts |

V pielikuma 7.–10. punkts | V pielikuma 2. daļas 2.–5. punkts |

V pielikuma 11. punkts | V pielikuma 1. daļas 7. punkts |

--- | V pielikuma 2. daļas 1. un 6. punkts |

VI pielikuma I daļa | VI pielikuma I daļa |

VI pielikuma II daļa | --- |

--- | VII pielikums |

--- | VIII pielikums |

[pic][pic][pic]

[1] OV C […], […], […], lpp.

[2] OV C […], […], […], lpp.

[3] OV C […], […], […], lpp.

[4] OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

[5] OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

[6] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

[7] OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

[8] OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

[9] OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.

[10] COM(2008) 46 galīgā redakcija.

[11] OV L 107, 25.4.2007., 1. lpp.

[12] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[13] OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

[14] OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

[15] OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

[16] CAS numurs dots tikai norādei.

[17] OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

[18] Vairāk norādījumu attiecībā uz testēšanas atcelšanu var atrast A.14. metodes aprakstā, sk. 2008. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.)

[19] OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

[20] Slāpekļa saturs 15,75 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 45 % amonija nitrātam.

[21] Slāpekļa saturs 24,5 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 70 % amonija nitrātam.

[22] OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

[23] Slāpekļa saturs 28 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 80 % amonija nitrātam.