52010PC0753

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 15.12.2010

COM(2010) 753 galīgā redakcija

2010/0360 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai parakstītu Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to

SEC(2010) 1559 galīgā redakcija

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Eiropas Parlaments un Padome 1998. gada 20. novembrī pieņēma Direktīvu 98/84/EK par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to[1].

2. Ar šo direktīvu ir radīts visai Eiropas Savienībai kopējs tiesiskais regulējums, lai apkarotu nelikumīgus līdzekļus, ar kuriem var neatļauti piekļūt maksas tālraides pakalpojumiem, un efektīvi aizsargātu minētos pakalpojumus. Šī aizsardzība attiecas kā uz televīzijas pārraižu apraidi un klasisko radioapraidi, tā arī uz datu pārraidi pa internetu.

3. Direktīvas pirmais mērķis bija izveidot juridisku aizsardzību visiem pakalpojumiem, samaksa par kuriem atkarīga no ierobežotas piekļuves , tas ir, kad aizsargātajam pakalpojumam var piekļūt tikai tad, ja iepriekš saņemta individuāla atļauja[2]. Konkrēti šī aizsardzība izpaužas tā, ka par nelikumīgu tiek uzskatīta jebkura komercdarbība, kurā izmanto aprīkojumu, kas dara iespējamu vai atvieglo piekļuvi pakalpojumiem bez atļaujas, nesamaksājot to sniedzējam, un ka tiek ieviestas attiecīgas sankcijas.

4. Tādējādi pakalpojumu sniedzēji, lai likumīgi darītu pieejamus piedāvātos pakalpojumus, izmanto ierobežotas piekļuves iekārtu , proti, jebkuru ierīci vai programmu, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam[3]. Pretstatā tam nelikumīga iekārta ir jebkura iekārta vai programma, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas[4].

5. Šādā kontekstā direktīva nelikumīgu darbību definē saistībā ar nelegālām iekārtām. Pirmkārt, tas nozīmē šādu iekārtu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu vai turēšanu, bet, otrkārt, to ieviešanu, nomainīšanu, uzturēšanu tehniskajā kārtībā vai uzstādīšanu. Visbeidzot, par nelikumīgu darbību tiek uzskatīta arī komerciālu paziņojumu izmantošana, lai veicinātu piratēšanas iekārtu izplatību un lietošanu. Jāpiebilst, ka iepriekš minētās darbības par nelikumīgām uzskatāmas vienīgi tad, ja tās notiek komerciālā vidē.

6. Par nelikumīgas darbības veikšanu piemērojamie sodi pilnībā tiek atstāti dalībvalstu ziņā, kurām jāievēro Kopienas tiesību vispārējie principi. Sankcijām jābūt „efektīvām, preventīvām un proporcionālām”[5] pieļautajiem pārkāpumiem.

7. Turklāt dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai jebkura ierobežotas piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā būtu piemēroti tiesiskie līdzekļi panākt tā veicamās darbības nelikumīgas aizskaršanas pārtraukšanu (piemēram, ar rīkojumiem), kā arī saņemt nelikumīgās darbības rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu.

8. Eiropas Padome 1999. gadā sāka gatavot Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

9. Kļuvis skaidrs, ka pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, plaša un efektīva aizsardzība ir īpaši vajadzīga. Patiešām, daudzas Eiropas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, var kļūt par atbalsta punktiem ierobežotas piekļuves pakalpojumu piratēšanas iekārtu izstrādei un izplatībai, ja to tiesību sistēma neparedz sankcijas pret šo ļoti specifisko piratēšanas darbību. Tādējādi bija vēlams paplašināt Direktīvas 98/84/EK darbības jomu un radīt kopīgu un efektīvu Eiropas mēroga tiesisko regulējumu šo pakalpojumu aizsardzībai.

10. Padome šādam nolūkam ar 1999. gada 22. jūnija lēmumu[6] pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā piedalīties sarunās par konvenciju.

11. Komisijai tika dotas sarunu vadlīnijas, lai panāktu, ka Eiropas konvencija pieņem tādas definīcijas un pasākumus, kas būtu kopējas ar Direktīvā 98/84/EK noteiktajām definīcijām un pasākumiem, un ka saderība starp abiem juridiskajiem instrumentiem ir maksimāla.

12. Sarunas noritēja ar panākumiem, un konvencija, ko pieņēma 2001. gada 24. janvārī, ir pilnībā saderīga ar Direktīvu 98/84/EK.

13. Konvencijā iekļauti būtiskākie Direktīvas 98/84/EK noteikumi. Ierobežotas piekļuves nodrošināšanas un ierobežotas piekļuves sistēmas tādējādi ir aizsargātas pret tām pašām nelikumīgajām darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvā 98/84/EK.

14. Starp abiem tekstiem ir tikai nelielas redakcionālas atšķirības. Tādējādi konvencija inkriminē ne tikai nelikumīgo iekārtu izgatavošanu, bet arī to ražošanu. Konvencijā skaidrāk definētas arī sankcijas, kas paredzētas par darbībām, kuras atzītas par nelikumīgām, jo tajā paredzēts, ka tās ir kriminālas, administratīvas vai cita veida. Tomēr tāpat kā Direktīvā 98/84/EK sankcijām jābūt proporcionālām, preventīvām un efektīvām. Secinot, Eiropas Padomes konvencijas teksta redakcionālās atšķirības nekādi negroza Kopienas direktīvas saturu un nozīmi.

15. Konvencija Eiropas Savienībai ir pieejama parakstīšanai. Turklāt tās 11. panta 4. punktā skaidri paredzēts, ka Puses, kas ir Eiropas Kopienas dalībvalstis, to savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas likumus un tātad šos no konvencijas izrietošos noteikumus piemēro tikai tad, ja nav neviena Kopienas likuma, ar kuru reglamentē attiecīgu īpašu jautājumu. Šī nošķīruma klauzula par labu Eiropas Savienības dalībvalstīm nodrošina ES likumu prioritāti.

16. Otrajā Direktīvas 98/84/EK novērtējuma ziņojumā, ko Komisija pieņēma 2008. gada 30. septembrī[7], tā norādīja, ka tam, ka Eiropas Savienība paraksta konvenciju, vajadzētu mudināt Eiropas Padomes dalībvalstis raitāk to ratificēt un tādējādi ierobežotas piekļuves pakalpojumu juridisko aizsardzību paplašināt aiz ES robežām.

17. Tāpēc Komisija iesaka Padomei parakstīt šo konvenciju, kas ļaus paplašināt tā tiesiskā regulējuma piemērošanas jomu, kas izveidots ar Direktīvu 98/84/EK, un tādējādi ļaus efektīvi cīnīties pret aizsargāto pakalpojumu izmantošanas pārkāpumiem.

2010/0360 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai parakstītu Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[8],

tā kā:

18. Padome (…) pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas Eiropas Padomē par Eiropas konvenciju attiecībā uz tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

19. Eiropas konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, tika pieņemta 2001. gada 24. janvārī.

20. Ar konvenciju tiek ieviests tiesiskais regulējums, kas ir gandrīz tāds pats kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvā 98/84/EK par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to[9].

21. Konvencijas parakstīšana nepārprotami apliecinātu šīs konvencijas lielo nozīmi un tādējādi veicinātu Direktīvas 98/84/EK noteikumu piemērošanas jomas paplašināšanu ārpus ES robežām un ieviestu ierobežotas pieejas pakalpojumu tiesības, kas būtu kopējas visai Eiropai kā pasaules daļai.

22. Konvencija ir stājusies spēkā 2003. gada 1. jūlijā, un tajā paredzēts, ka to paraksta Kopiena.

23. Ņemot vērā tās noslēgšanas iespēju nākotnē, šī konvencija ir jāparaksta ES vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kam ir tiesības ES vārdā parakstīt Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Eiropas konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas Kopiena, šīs konvencijas parakstītājas,

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību tās dalībvalstu starpā,

paturot prātā Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (91) 14 par kodēto televīzijas apraides pakalpojumu juridisko aizsardzību,

ņemot vērā, ka kodēto televīzijas apraides pakalpojumu dekodētāju piratēšana joprojām ir visas Eiropas problēma,

ievērojot, ka kopš minētā ieteikuma pieņemšanas parādījušies jaunu veidu ierobežotas piekļuves pakalpojumi un iekārtas, kā arī jauni nelikumīgas piekļuves veidi tiem,

ievērojot lielo atšķirību, kāda pastāv starp Eiropas valstīm to tiesību aktu jomā, ar kuriem reglamentē pakalpojumus, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to,

ievērojot, ka nelikumīgā piekļuve apdraud to organizāciju dzīvotspēju, kuras sniedz radioapraides pakalpojumus un informācijas sabiedrības pakalpojumus, un rezultātā ietekmē sabiedrībai piedāvāto programmu un pakalpojumu dažādību,

pārliecinātas par vajadzību īstenot kopīgu politiku, lai aizsargātu pakalpojumus, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to,

pārliecinātas par to, ka kriminālām, administratīvām vai cita veida sankcijām var būt efektīva ietekme to nelikumīgo darbību novēršanā, kas vērstas pret ierobežotas piekļuves pakalpojumiem,

uzskatot, ka īpaša uzmanība jāvelta nelikumīgajām darbībām, kuras veic komerciālos nolūkos,

ņemot vērā esošos starptautiskos juridiskos instrumentus, kuros ietilpst noteikumi attiecībā uz to pakalpojumu aizsardzību, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to,

ir vienojušās par turpmāko.

I iedaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants — Temats un mērķis

Šī konvencija attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem un radioapraides pakalpojumiem par maksu, kuri pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai kuriem ir ierobežota piekļuve. Šīs konvencijas mērķis ir Pušu teritorijā noteikt par nelikumīgām noteiktu skaitu darbību, ar kurām panāk neatļautu piekļuvi aizsargātiem pakalpojumiem, un tuvināt Pušu tiesību aktus šajā jomā.

2. pants — Definīcijas

Šajā konvencijā

a) "aizsargāts pakalpojums" nozīmē turpmāk uzskaitītos pakalpojumus, ko sniedz par maksu un pamatojoties uz ierobežotu piekļuvi:

- televīzijas programmu pakalpojumi, kā tie definēti grozītajā Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju,

- radioapraides pakalpojumi, proti, tādas radioprogrammas pa vadiem vai ēterā, ieskaitot satelītpārraidi, kas paredzētas plašai sabiedrībai,

- informācijas sabiedrības pakalpojumi, ko sniedz elektroniskā ceļā, pa attālumu un pēc pakalpojumu adresāta individuāla pieprasījuma,

vai ierobežotas piekļuves sniegšanu iepriekš minētajiem pakalpojumiem, kuru uzskata par atsevišķu pakalpojumu;

b) "ierobežota piekļuve" ir jebkurš tehnisks pasākums un/vai līdzeklis, saskaņā ar kuru piekļuve saprotamā formā kādam no šā panta a) punktā minētajiem pakalpojumiem ir atkarīga no tā, vai ir dota iepriekšēja individuāla atļauja;

c) "ierobežotas piekļuves iekārta" ir jebkura ierīce vai programma un/vai iekārta, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi kādam no šā panta a) punktā minētajiem pakalpojumiem;

d) "nelikumīga iekārta" ir jebkura ierīce vai programma un/vai iekārta, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi kādam no šā panta a) punktā minētajiem pakalpojumiem bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas.

3. pants — Adresāti

Šo konvenciju piemēro visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas sniedz tādu aizsargātu pakalpojumu, kāds tas definēts 2. pantā, neatkarīgi no to valstspiederības un no tā, vai tās ir vai nav vienas Puses kompetencē.

II iedaļa — Nelikumīgas darbības

4. pants — Pārkāpumi

Vienas Puses teritorijā par nelikumīgām tiek uzskatītas šādas darbības:

a) nelikumīgu iekārtu izgatavošana vai ražošana komerciāliem mērķiem;

b) nelikumīgu iekārtu importēšana komerciāliem mērķiem;

c) nelikumīgu iekārtu izplatīšana komerciāliem mērķiem;

d) nelikumīgu iekārtu pārdošana vai iznomāšana komerciāliem mērķiem;

e) nelikumīgu iekārtu turēšana komerciāliem mērķiem;

f) nelikumīgu iekārtu uzstādīšana, uzturēšana tehniskajā kārtībā vai nomainīšana komerciāliem mērķiem;

g) nelikumīgu iekārtu komerciāla veicināšana, mārketings vai reklāma.

Katra Puse jebkurā brīdī ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka tā pasludinās par nelikumīgām arī citas darbības, kas nav minētas šā panta 1. punktā.

III iedaļa — Sankcijas un tiesiski līdzekļi

5. pants — Sankcijas, ar kurām soda par nelikumīgām darbībām

Puses pieņem pasākumus, ar kuriem 4. pantā minētās nelikumīgās darbības kļūst krimināli, administratīvi vai citādi sodāmas. Sankcijām jābūt efektīvām, preventīvām un proporcionālām iespējamajām pārkāpuma sekām.

6. pants — Konfiskācijas pasākumi

Puses pieņem attiecīgus pasākumus, kas varētu būt vajadzīgi, lai ļautu atņemt un konfiscēt tās nelikumīgās iekārtas vai veicināšanas, mārketinga vai reklāmas materiālus, kurus izmanto pārkāpuma izdarīšanai, kā arī konfiscēt visus ieguvumus un finanšu peļņu, ko gūst no nelikumīgās darbības.

7. pants — Civiltiesību procedūras

Puses pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to aizsargāto pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuru intereses aizskartas ar kādu no 4. pantā minētajām darbībām, būtu piemēroti tiesiski līdzekļi, un jo īpaši, lai tie varētu iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un panākt rīkojuma vai kāda cita preventīva pasākuma pieņemšanu, kā arī, vajadzības gadījumā, prasīt, lai nelikumīgās iekārtas tiktu izņemtas no komerciālās aprites.

IV iedaļa — Īstenošana un grozījumi

8. pants — Starptautiskā sadarbība

Puses apņemas sniegt savstarpēju palīdzību šīs konvencijas īstenošanai. Puses saskaņā ar starptautiskajiem instrumentiem, kas ir spēkā starptautiskajā sadarbībā krimināltiesību vai administratīvo tiesību jomā, un saskaņā ar to iekšējām tiesībām savstarpēji vienojas par iespējami visplašākajiem sadarbības pasākumiem izmeklēšanā un tiesu procedūrās attiecībā uz kriminālajiem vai administratīvajiem pārkāpumiem, kas noteikti saskaņā ar šo konvenciju.

9. pants — Daudzpusējās apspriedes

1. Puses divu gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā un pēc tam reizi divos gados vai, jebkurā gadījumā, kad viena Puses to pieprasa, notur daudzpusējas apspriedes Eiropas Padomē, lai izskatītu, kā šī konvencija tiek piemērota un vai ieteicams to pārskatīt vai paplašināt kādu no tās noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz 2. pantā minētajām definīcijām. Šīs apspriedes notiek sanāksmēs, ko sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.

2. Katra Puse daudzpusējās apspriedēs var sevi pārstāvēt ar vienu vai vairākiem delegātiem. Katrai Pusei ir balsstiesības. Katrai šīs konvencijas dalībvalstij ir viena balss. Savas kompetences ietvaros Eiropas Kopiena izmanto savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas atbilst tās dalībvalstu — šīs Konvencijas dalībvalstu — skaitam. Eiropas Kopiena nebalso, ja balsošana notiek par jautājumu, kas nav tās kompetencē.

3. Ikviena 12. panta 1. punktā minētā dalībvalsts vai Eiropas Kopiena, kas nav šīs konvencijas Puse, apspriežu sanāksmēs var sevi pārstāvēt ar novērotāju.

4. Pēc katras apspriedes Puses Eiropas Padomes Ministru komitejai iesniedz ziņojumu par apspriedi un par šīs konvencijas darbību, iekļaujot tajā, ja tās uzskata par vajadzīgu, priekšlikumus konvencijas grozījumiem.

5. Ņemt vērā šīs Konvencijas noteikumus, Puses izstrādā apspiežu sanāksmju iekšējo reglamentu.

10. pants — Grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumus.

2. Visus konvencijas grozījumu priekšlikumus paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kas tos paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un ikvienai valstij, kas nav dalībvalsts, bet kas ir pievienojusies šai konvencijai vai tikusi aicināta tai pievienoties saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

3. Katru grozījumu, kas ierosināts saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc tā nodošanas Ģenerālsekretāram izskata kādā no daudzpusējās apspriedes sanāksmēm, kur šo grozījumu var pieņemt ar divām trešdaļām to dalībvalstu balsu, kuras ratificējušas konvenciju.

4. Daudzpusējās apspriedes sanāksmē pieņemto tekstu apstiprina Ministru komiteja. Pēc apstiprināšanas grozījuma tekstu nodod Pusēm pieņemšanai.

5. Ikviens labojums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas dalībvalstis būs informējušas Ģenerālsekretāru, ka tās šo labojumu pieņem.

6. Ministru komiteja, pamatojoties uz daudzpusējās apspriedes sanāksmes izdotu ieteikumu, ar Eiropas Padomes statūtu 20.d pantā paredzēto balsu vairākumu un ar to Pušu pārstāvju vienbalsīgu balsojumu, kuras ir tiesīgas būt par komitejas dalībniecēm, var lemt, ka noteikts grozījums stāsies spēkā pēc divu gadu laikposma beigām, sākot no dienas, kad tas iesniegts pieņemšanai, izņemot, ja viena Puse paziņojusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par iebildumu pret tā stāšanos spēkā. Ja šāds iebildums ir paziņots, grozījums stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad tā konvencijas Puse, kas iebildumu paziņoja, ir iesniegusi savu pieņemšanas instrumentu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

7. Ja grozījumu apstiprinājusi Ministru komiteja, bet tas vēl nav stājies spēkā saskaņā ar 5. un 6. punkta noteikumiem, dalībvalsts vai Eiropas Kopiena nevar izteikt savu piekrišanu atzīt konvenciju par saistošu, tajā pašā laikā nepieņemot arī šo grozījumu.

11. pants — Saikne ar citām konvencijām vai nolīgumiem

1. Šī konvencija neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no daudzpusējām starptautiskām konvencijām attiecībā uz īpašiem jautājumiem.

2. Konvencijas Puses var savā starpā noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus par jautājumiem, kurus reglamentē šī konvencija, lai papildinātu vai pastiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai atvieglotu to principu piemērošanu, kurus tā izvirza.

3. Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas nolīgumu vai līgumu par jautājumu, uz kuru attiecas šī konvencija, vai kad tās savas attiecības par šo jautājumu izveidojušas citādi, tās šīs konvencijas vietā varēs piemērot minēto nolīgumu, līgumu vai vienošanos, ja vien tas atvieglo starptautisko sadarbību.

4. Puses, kas ir Eiropas Kopienas dalībvalstis, to savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas likumus un tātad no šīs konvencijas izrietošos noteikumus piemēro tikai tad, ja nav neviena Kopienas likuma, ar kuru reglamentē attiecīgo īpašo jautājumu.

V iedaļa — Nobeiguma noteikumi

12. pants — Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī konvencija būs pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kuras ir Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstis, kā arī Eiropas Kopienai. Šīs valstis un Eiropas Kopiena var izteikt savu piekrišanu atzīt konvenciju par saistošu ar:

24. parakstu bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai

25. ratificējamu, pieņemamu vai apstiprināmu parakstu un sekojošu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

3. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā trīs valstis ir piekritušas atzīt konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta prasībām.

4. Attiecībā uz visām parakstītājām dalībvalstīm vai Eiropas Kopienu, kas piekrīt atzīt konvenciju par saistošu vēlāk, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā tās saskaņā ar 1. punkta noteikumiem izteikušas savu piekrišanu atzīt konvenciju par saistošu.

13. pants — Nedalībvalstu pievienošanās konvencijai

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar konvencijas Pusēm, varēs uzaicināt jebkuru valsti, kas nav minēta 12. panta 1. punktā, pievienoties šai konvencijai ar lēmumu, kas pieņemts ar Eiropas Padomes statūtu 20.d pantā paredzēto balsu vairākumu un ar to līgumslēdzēju valstu pārstāvju vienbalsīgu balsojumu, kuras ir tiesīgas būt par komitejas dalībniecēm.

2. Ikvienai valstij, kura pievienojas, šī konvencija stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās instruments.

14. pants — Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts var, parakstīšanas vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta deponēšanas laikā, noteikt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām piemērojama šī konvencija.

2. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena turpmāk jebkurā brīdī ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu jebkurai teritorijai, kas norādīta deklarācijā. Šajā teritorijā konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Ikviena saskaņā ar abiem iepriekšējiem punktiem sagatavota deklarācija attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju var tikt atcelta ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu ziņojumu. Šāda atcelšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

15. pants — Atrunas

Nekādas atrunas konvencijā nav paredzētas.

16. pants — Strīdu izšķiršana

Ja starp Pusēm rodas strīdi par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, Puses centīsies panākt strīda mierizlīgumu ar sarunām vai citu miermīlīgu līdzekli pēc to izvēles, tostarp strīda iesniegšanu šķīrējtiesā, kas pieņems strīda Pusēm saistošus lēmumus.

17. pants — Nolīguma darbības izbeigšana

1. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo konvenciju ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs šo paziņojumu saņem.

18. pants — Paziņojumi

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām valstīm, kas ir Eiropas kultūras konvencijas dalībnieces, Eiropas Kopienai un valstīm, kuras šai konvencijai pievienojušās, par:

a) ikvienu parakstīšanu saskaņā ar 12. pantu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu saskaņā ar 12. un 13. pantu;

c) ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 12. un 13. pantu;

d) ikvienu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 4. pantu;

e) ikvienu grozījumu priekšlikumu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu;

f) jebkuru citu aktu, paziņojumu vai ziņojumu saistībā ar šo konvenciju.

Piekrišanu apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam pilnvaroti, ir parakstījuši šo konvenciju.

Strasbūrā, 2001. gada 24. janvārī, franču un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, ko deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, citām valstīm, kas ir Eiropas kultūras konvencijas dalībnieces, Eiropas Kopienai un jebkurai valstij, kas ir aicināta pievienoties šai konvencijai.

[1] OV L 320, 1998. gada 28. novembris, 54. lpp.

[2] Direktīvas 98/84/EK 2. panta b) punkts.

[3] Direktīvas 98/84/EK 2. panta c) punkts.

[4] Direktīvas 98/84/EK 2. panta e) punkts.

[5] Direktīvas 98/84/EK 5. pants

[6] OV nav publicēts. Atsauces Nr. 9556/99.

[7] COM(2008) 593 galīgā redakcija, OV vēl nav publicēta.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV L 320, 1998. gada 28. novembris, 54. lpp.