52010PC0624

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.11.2010

COM(2010) 624 galīgā redakcija

2010/0312 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai novērtētu Šengenas acquis pareizu piemērošanu. Šis novērtēšanas mehānisms ir paredzēts, lai starp dalībvalstīm saglabātu savstarpēju uzticību to spējai efektīvi piemērot papildu pasākumus, kas dod iespēju saglabāt zonu bez iekšējām robežām.

Jaunā mehānisma vispārējiem mērķiem būtu jābūt nodrošināt Šengenas acquis pārredzamu, efektīvu un konsekventu īstenošanu, vienlaikus atspoguļojot arī juridiskās situācijas izmaiņas pēc Šengenas acquis integrācijas Eiropas Savienības regulējumā.

2004. gada Hāgas programmā – tieslietu un iekšlietu daudzgadu programmā – Komisija tika aicināta, „ tiklīdz ir pabeigta kontroles pie iekšējām robežām atcelšana, iesniegt priekšlikumu, lai esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, nodrošinot dalībvalstu ekspertu pilnīgu iesaistīšanu un ietverot nepaziņotas pārbaudes ”.

Reaģējot uz šo pieprasījumu, kā arī lai iekļautu EK tiesību sistēmā Šengenas novērtēšanas mehānismu un novērstu esošajā sistēmā konstatētos trūkumus, Komisija 2009. gada martā pieņēma divus priekšlikumus[1] par pārskatītu mehānismu Šengenas novērtēšanai. Bija nepieciešami divi atsevišķi juridiski instrumenti („pirmā pīlāra” regula un „trešā pīlāra” lēmums), lai visu Šengenas sadarbības jomu iekļautu saskaņotā regulējumā. Eiropas Parlaments 2009. gada oktobrī noraidīja šos priekšlikumus, apgalvojot, ka Komisijai tas bija jāiesaista priekšlikumu pieņemšanā saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā „trešā pīlāra” priekšlikums tagad ir novecojis. Tas tika atcelts 2009. gada decembra „apvienotajā paziņojumā”[2].

Stokholmas programmā[3], ko Eiropadome pieņēma 2009. gada decembrī, „uzskata, ka Šengenas telpas novērtēšanai arī turpmāk būs svarīga nozīme un ka tā tādēļ būtu jāuzlabo, stiprinot Frontex nozīmi šajā jomā”.

Tāpēc tagad tiek iesniegts šis jaunais priekšlikums. Tajā pašā laikā tiek atcelts atlikušais iepriekšējais priekšlikums („pirmā pīlāra” regula).

Šajā jaunajā priekšlikumā ņemtas vērā apspriedes Padomē par 2009. gada marta priekšlikumiem. Jo īpaši tajā ierosināta lielāka dalībvalstu loma novērtēšanas mehānismā, lai saglabātu savstarpēju uzticību un nodrošinātu lielāku elastību mehānisma īstenošanā. Koplēmuma procedūra ir ierosināta kā likumdošanas procedūra, Eiropas Parlamentam (EP) esot pilnvērtīgam dalībniekam tieslietu un iekšlietu jomā. Lai palielinātu pārredzamību, tiek ierosināts regulāri sniegt ziņojumus Padomei un EP par veiktajiem novērtējumiem, novērtējumos izdarītajiem secinājumiem un attiecīgo dalībvalstu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

- Vispārīgais konteksts

Ar Šengenas acquis izveidoto zonu bez iekšējām robežām – Šengenas zonu – astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā starpvaldību līmenī izveidoja dalībvalstis, kas vēlējās atcelt kontroli pie iekšējām robežām un īstenot papildu pasākumus šajā nolūkā, piemēram, kopējus noteikumus par kontroli pie ārējām robežām, kopēju vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi. Kopienas regulējuma ietvaros nebija iespējams atcelt kontroli pie iekšējām robežām, jo dalībvalstis nevarēja vienoties par to atcelšanas nepieciešamību, lai sasniegtu mērķi par personu brīvu pārvietošanos (EK līguma 14. pants). Tomēr gadu gaitā visas toreizējās dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, ir pievienojušās Šengenas zonai.

Šengenas acquis kļuva par Eiropas Savienības regulējuma sastāvdaļu, 1999. gadā stājoties spēkā Amsterdamas Līgumam[4].

Šengenas zonas pamatā ir dalībvalstu savstarpēja uzticība to spējai pilnībā īstenot papildu pasākumus, kas ļauj atcelt kontroli pie iekšējām robežām. Piemēram, dalībvalstu veiktās pārbaudes pie ārējām robežām ne tikai aizsargā to pašu intereses, bet ir arī to visu citu dalībvalstu interesēs, uz kurām cilvēki varētu ceļot pēc Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanas.

Lai iegūtu un saglabātu šo savstarpējo uzticību, Šengenas dalībvalstis 1998. gadā izveidoja pastāvīgo komiteju. Tās mandāts ir noteikts Šengenas Izpildu komitejas lēmumā (SCH/Com-ex (98) 26 def) un ietver divus atsevišķus uzdevumus.

1. Pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas vēlas pievienoties Šengenai, ir izpildījušas visus priekšnosacījumus Šengenas acquis piemērošanai (t.i., robežkontroles atcelšanai) („piemērošana”).

2. Pārbaudīt, ka dalībvalstis, kas īsteno acquis („īstenošana”), pareizi piemēro Šengenas acquis .

Tādējādi šis mehānisms nodala „piemērošanu” un „īstenošanu”. Tāpēc, pirmkārt, jāveic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi savstarpējai uzticībai, pirms var piemērot acquis . Otrkārt, savstarpējā uzticība jāsaglabā, pārbaudot acquis pareizu īstenošanu. Šengenas starpvaldību posmā bija vajadzīgas īpašas normas, lai pārbaudītu pareizu īstenošanu.

Šengenas acquis integrēja Eiropas Savienības regulējumā bez atkārtotām sarunām. Tādējādi pastāvīgā komiteja un tās 1998. gada mandāts tika pārņemts bez izmaiņām, izņemot to, ka pastāvīgā komiteja kļuva par Šengenas Novērtēšanas darba grupu ( SCH-EVAL ) Padomē.

Ņemot vērā tā starpvaldību raksturu, Šengenas novērtējums ir bijis un joprojām ir pilnīgā dalībvalstu pārziņā, Komisijai piedaloties kā novērotājai. Tā joprojām ir loģiska pieeja attiecībā uz mandāta pirmo daļu, jo ES tieslietu un iekšlietu acquis nav nekā līdzīga šim nodalījumam starp „piemērošanu” un „īstenošanu”. Turklāt 2004. un 2007. gada paplašināšanās laikā lēmumu pieņemšanas procedūra kontroles atcelšanai pie iekšējām robežām un Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai tika noteikta pievienošanās līgumos, t.i., primārajos tiesību aktos. Pievienošanās aktos bija paredzēts Padomes lēmums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Komisijai nav paredzētas iniciatīvas tiesības.

Tomēr šī pieeja ir mazāk loģiska attiecībā uz mandāta otro daļu. Tādējādi jau acquis integrācijas laikā Komisija izdeva deklarāciju, paziņojot, ka tā „uzskata, ka izpildu komitejas lēmuma, ar ko izveido Šengenas Īstenošanas konvencijas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def, 16.9.1998.), integrācija Savienības regulējumā nekādā veidā neietekmē tās pilnvaras, kas izriet no Līgumiem, un jo īpaši tās kā Līgumu uzraudzītājas atbildību.”

Tā kā novērtējums pirms piemērošanas ir būtisks dalībvalstīm, lai iegūtu savstarpēju uzticību, šķiet pamatoti, ka par to joprojām ir atbildīgas dalībvalstis. Komisija turpinās pilnībā piedalīties šajos novērtējumos kā novērotāja.

Tomēr šie atšķirīgie pienākumi nerada atšķirīgus novērtēšanas standartus, bet tikai atspoguļo atšķirīgas institucionālās realitātes. Padome var lemt arī izmantot ierosināto struktūru, lai novērtētu dalībvalstis pirms kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām.

- Nepieciešamība uzlabot acquis pareizas piemērošanas novērtēšanu

Kopš 1999. gada ir bijušas vairākas apspriedes starp dalībvalstīm un Komisiju par Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitātes palielināšanu, jo īpaši par mandāta otro daļu, proti, acquis pareizas piemērošanas pārbaudi pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām. Ir konstatēti šādi galvenie trūkumi:

1. pašreizējais novērtēšanas mehānisms ir neatbilstošs. Noteikumi par novērtējumu konsekvenci un biežumu nav skaidri. Netiek veikti nepaziņoti apmeklējumi uz vietas;

2. jāizstrādā metodika prioritāšu noteikšanai, pamatojoties uz riska analīzi;

3. jānodrošina konsekventi augsta ekspertu kvalitāte novērtēšanas pasākuma laikā. Ekspertiem, kas piedalās novērtēšanā, būtu jābūt pietiekamām juridiskām zināšanām un praktiskai pieredzei. Eksperta nosūtīšana no katras dalībvalsts katrā apmeklējumā uz vietas varētu mazināt pasākuma efektivitāti. Jānosaka piemērots ekspertu skaits dalībai apmeklējumos;

4. jāuzlabo pēcnovērtēšanas mehānisms, lai novērtētu to ieteikumu turpmāku pārbaudi, kas sniegti pēc apmeklējumiem uz vietas, jo pasākumi, kas veikti trūkumu novēršanai, un termiņš, kurā tie jānovērš, dažādās dalībvalstīs atšķiras;

5. esošajā novērtēšanas sistēmā nav atspoguļota Komisijas kā Līgumu uzraudzītājas institucionālā atbildība.

Turpmākie punkti ir paredzēti, lai novērstu esošajā mehānismā konstatētos trūkumus.

Novērtēšanas metode un Frontex loma

Ar šo priekšlikumu tiek ieviestas daudzgadu un gada programmas paziņotiem un nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas. Dalībvalstis joprojām tiks regulāri novērtētas, lai nodrošinātu acquis vispārēju pareizu piemērošanu. Novērtējumu var veikt attiecībā uz visām Šengenas acquis daļām.

Šā novērtējuma pamatā var būt atbildes uz anketām, apmeklējumi uz vietas vai abu apvienojums.

Pēdējos gados dalībvalstīm nav bijusi vajadzība veikt novērtējumus uz vietas attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās vai ieroču un narkotiku jomā. Arī datu aizsardzība ne vienmēr ir bijusi pakļauta novērtējumiem uz vietas.

Tomēr apmeklējumi uz vietas neaprobežojas ar ārējām robežām un vīzām, bet var ietvert Šengenas acquis visas daļas, tostarp noteikumus kontroles atcelšanai pie iekšējām robežām. Tomēr attiecībā uz ieročiem, kad acquis integrēja ES regulējumā, Šengenas acquis attiecīgie noteikumi tika aizstāti ar Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli[5]. Minētās direktīvas pareizas transponēšanas pārbaude tika uzticēta Komisijai saskaņā ar Līgumu. Tā kā dalībvalstīm nekad nav bijusi vajadzība veikt novērtējumus uz vietas, nav vajadzības šajā priekšlikumā iekļaut direktīvas pareizas transponēšanas pārbaudi.

Turklāt, ja spēkā esošajos ES tiesību aktos jau ir paredzēts konkrēts novērtējums, nav nepieciešams papildu novērtējums šā mehānisma kontekstā, bet tikai Šengenas acquis piemērošanas nolūkā.

Jo īpaši datu aizsardzības gadījumā, kas papildus tam, ka ir daļa no Šengenas acquis , horizontāli attiecas uz visām politikas jomām, novērtējums būtu jākoncentrē uz datu aizsardzības aspektiem saistībā ar SIS un jāveic SIS novērtējumu kontekstā, lai izmantotu esošo sinerģiju.

Konkrēto vajadzību pēc apmeklējumiem uz vietas noteiks Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu, procedūru vai organizācijas izmaiņas, kā arī Frontex nodrošināto riska analīzi par ārējām robežām un vīzām.

Turklāt vajadzības gadījumā gada programmā var iekļaut arī tematiskus vai reģionālus novērtējumus.

Papildus šiem regulārajiem novērtējumiem var veikt nepaziņotus apmeklējumus uz vietas, pamatojoties uz Frontex nodrošināto riska analīzi vai jebkuru citu avotu, kas liecina par vajadzību veikt nepaziņotu apmeklējumu.

Vajadzības gadījumā var pielāgot gan daudzgadu, gan gada programmas.

Dalībvalstu eksperti

Dalībvalstu eksperti tiek iesaistīti arī pareizas piemērošanas pārbaudē citās ES tiesību aktu jomās, piemēram, aviācijas un jūras satiksmes drošībā. Tā kā to papildu pasākumu pareiza īstenošana, kas ļauj atcelt kontroli pie iekšējām robežām, ir svarīga dalībvalstu iekšējai drošībai, dalībvalstu ekspertiem joprojām būs svarīga loma novērtēšanas procesā. Tie piedalīsies paziņotos un nepaziņotos apmeklējumos un tiks iesaistīti daudzgadu un gada novērtēšanas programmu sagatavošanā, kā arī apmeklējumos uz vietas, ziņojumu sniegšanā un turpmākajā darbā, izmantojot komiteju procedūru. Lai garantētu ekspertu augstu kvalitāti, dalībvalstīm jānodrošina, lai ekspertiem būtu atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskās zināšanas un praktiska pieredze novērtējuma jomās, kā arī padziļinātas zināšanas par apmeklējumu uz vietas principiem, procedūrām un metodēm.

Attiecīgajām organizācijām (piemēram, Frontex ) būtu jāorganizē atbilstīgas mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis novērtēšanas jomā (piemēram, mācības par tās Savienības rīcības prioritātēm, kas pieņemta saskaņā ar Ārējo robežu fonda izveidotajiem noteikumiem)[6].

Ņemot vērā nepieciešamību samazināt iesaistīto ekspertu skaitu, lai nodrošinātu efektīvu novērtēšanu uz vietas, to ekspertu skaits, kas piedalās paziņotos apmeklējumos, būtu jāierobežo līdz astoņām personām. Tā kā varētu būt grūtāk nekavējoties nodrošināt ekspertu pieejamību nepaziņotiem apmeklējumiem, to ekspertu skaits, kas piedalās šādos apmeklējumos, būtu jāierobežo līdz sešām personām.

Pasākumu pareiza īstenošana, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 26. pantu, neietekmē citu dalībvalstu iekšējo drošību, tāpēc novērtējumu par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām var pilnībā uzticēt Komisijai. Jāatzīmē, ka uz kontroles pie iekšējām robežām atcelšanas pārbaudi neattiecas starpvaldību mandāts.

Novērtēšanas papildu pasākumi

Lai efektīvi novērstu konstatētos trūkumus un nepilnības, katrs ziņojuma konstatējums būtu jāiedala vienā no trīs kategorijām – atbilst; atbilst, bet nepieciešams uzlabojums; neatbilst. Divu nedēļu laikā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz savi apsvērumi par ziņojumu un viena mēneša laikā pēc ziņojuma pieņemšanas– rīcības plāns trūkumu novēršanai. Dalībvalsts pienākums būs sešu mēnešu laikā ziņot par tās rīcības plāna īstenošanu. Atkarībā no konstatētajiem trūkumiem Komisija var plānot paziņotus vai nepaziņotus apmeklējumus uz vietas, lai pārbaudītu rīcības plāna pareizu īstenošanu. Nopietnu nepilnību gadījumā Komisijai nekavējoties jāinformē Padome.

Tas nekādā veidā neietekmē Komisijas tiesības jebkurā novērtēšanas posmā sākt pienākumu neizpildes procedūru. Dalībvalsts varētu neievērot acquis , piemēram, ja tā atsaka ieceļošanu personām, kurām ir citas dalībvalsts izdota derīga Šengenas vīza. Šādos gadījumos nav apdraudēta dalībvalsts iekšējā drošība, bet tā tomēr pārkāpj Savienības tiesību aktus.

Šengenas acquis integrācija Eiropas Savienības regulējumā

Ņemot vērā Komisijas pienākumus saskaņā ar Līgumu, Komisijai ir svarīgi uzņemties vadību Šengenas novērtēšanas procesā, lai novērtētu acquis pareizu piemērošanu pēc kontroles pie iekšējām robežām atcelšanas. Tomēr ir svarīga arī dalībvalstu pieredze, lai varētu pārbaudīt īstenošanu uz vietas un saglabātu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm.

Dalībvalstu ekspertu dalības izmaksas segs no ES budžeta.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Izpildu komitejas lēmums, ar ko izveido Šengenas Īstenošanas konvencijas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def, 16.9.1998.)

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Eiropas Savienības pašreizējiem politikas virzieniem un mērķiem, jo īpaši mērķim izveidot un saglabāt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopš 1999. gada Padomes darba grupā „Šengenas novērtēšana” ir notikušas vairākas apspriedes, lai palielinātu Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitāti. Grupa vienojās, piemēram, ierobežot to ekspertu skaitu, kas piedalās novērtējumos. Tomēr šī vienošanās nav juridiski saistoša, un jebkurai dalībvalstij joprojām ir tiesības sūtīt ekspertu novērtēšanas apmeklējumos, kas dažreiz apgrūtina šo apmeklējumu nevainojamu norisi. Ir apspriests arī novērtējumu biežums un metodika.

Komisija 2008. gada aprīlī organizēja ekspertu sanāksmi. Dalībvalstis piekrita Komisijas konstatēto trūkumu novērtējumam. Lai gan dalībvalstis atzina nepieciešamību mainīt esošo mehānismu, dažas dalībvalstis pauda šaubas par Komisijas institucionālo lomu jaunajā Šengenas novērtēšanas mehānismā.

2009. gada martā priekšlikumi tika apspriesti attiecīgajā Padomes darba grupā trīs sanāksmēs par vispārējo pieeju un vēl trīs sanāksmēs par būtību[7]. Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumus 2009. gada 20. oktobrī[8], apgalvojot, ka Komisijai to vajadzēja iesaistīt priekšlikumu pieņemšanā saskaņā ar koplēmuma procedūru. Tikmēr Šengenas novērtēšanas grupa ir strādājusi arī pie pašreizējo darba metožu turpmākas uzlabošanas. Šajā jaunajā priekšlikumā ņemtas vērā apspriedes Padomē un Eiropas Parlamentā par 2009. gada marta priekšlikumiem.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Instruments paredz jaunu Šengenas novērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Šengenas acquis pārredzamu, efektīvu un konsekventu īstenošanu. Tas atspoguļo arī juridiskās situācijas izmaiņas pēc Šengenas acquis integrācijas Eiropas Savienības regulējumā.

- Juridiskais pamats

- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts.77. pantā paredzēta kontroles pie iekšējām robežām atcelšana kā galīgais mērķis personu brīvas pārvietošanās telpai Eiropas Savienībā, kā paredzēts LESD 26. pantā. Kontroles pie iekšējām robežām atcelšana jāpapildina ar pasākumiem ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotiku apkarošanas politikas jomā. Šo pasākumu pareiza piemērošana ļauj saglabāt telpu bez kontroles pie iekšējām robežām. Tāpēc šo pasākumu pareizas piemērošanas novērtējums kalpo galīgajam politikas mērķim – saglabāt telpu bez kontroles pie iekšējām robežām.

- Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosinātās regulas mērķi, proti, palielināt pašreizējā Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitāti, par ko pašlaik ir atbildīga Padome, var sasniegt tikai ES līmenī.

Šis priekšlikums iekļaujas pašreizējā regulējumā, tajā pašā laikā ierobežojot iesaistīto ekspertu skaitu un palielinot efektivitāti. Tas neparedz neko tādu, kas nebūtu samērīgs ar to, kas ir nepieciešams tā mērķa sasniegšanai.

- Juridiskā instrumenta izvēle

Pēc savas būtības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, nevar pieprasīt dalībvalstu rīcību, lai to transponētu valstu tiesību aktos. Šā iemesla dēļ izvēlētais instruments ir regula.

4. Ietekme uz budžetu

Šā priekšlikuma pielikumā pievienots finanšu pārskats. Pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi būs jāpiešķir Komisijai, kas būs atbildīga par jauno Šengenas novērtēšanas mehānismu. Tiks atlīdzinātas arī dalībvalstu ekspertiem radušās izmaksas.

5. Papildu informācija

Līgumiem pievienoto dažādo protokolu un ar trešām valstīm noslēgto asociācijas nolīgumu sekas

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļa. Tāpēc piemēro „mainīgās ģeometrijas” sistēmu, kas paredzēta protokolos par Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas nostāju un Šengenas protokolā.

Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis . Tāpēc jāņem vērā šāda ietekme uz dažādajiem protokoliem.

Apvienotā Karaliste un Īrija . Šis priekšlikums paredz novērtēšanas mehānismu, lai saglabātu telpu bez kontroles pie iekšējām robežām, kura īstenošanā Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā un Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Tāpēc Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalīsies šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nebūs saistoša un nebūs jāpiemēro.

Dānija . Saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās pasākumos, ko Padome pieņem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, izņemot tos „pasākumus, kas nosaka, kuru trešo valstu pilsoņiem vajadzīgas vīzas, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumus, kas attiecas uz vīzu formu vienādību”.

Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis . Saskaņā ar protokola 4. pantu „sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi pasākumu par kādu priekšlikumu vai ierosinājumu, kura mērķis ir attīstīt Šengenas acquis [saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu] …, Dānija izlemj, vai transponēt šo pasākumu savos tiesību aktos”.

Šengenas acquis papildinošo instrumentu īstenošanas divpakāpju procedūras ietekme uz Bulgāriju, Kipru un Rumāniju

2003. gada Pievienošanās akta[9] 3. panta 1. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta[10] 4. panta 1. punktā noteikts, ka Šengenas acquis un to papildinošo vai ar to citādi saistīto aktu noteikumi, kas uzskaitīti attiecīgi šo aktu I un II pielikumā, attiecīgajās dalībvalstīs būs saistoši un piemērojami no to pievienošanās dienas. Pielikumos neminētie noteikumi un akti, kuri arī ir saistoši šīm dalībvalstīm no to pievienošanās dienas, tajās būs piemērojami tikai tad, ja šādā nolūkā pieņemts Padomes lēmums saskaņā ar minētajiem pantiem.

Šī ir divpakāpju īstenošanas procedūra, saskaņā ar kuru atsevišķi Šengenas acquis noteikumi ir saistoši un piemērojami no pievienošanās dienas Savienībai, savukārt citi, jo īpaši tie, kas ir cieši saistīti ar kontroles pie iekšējām robežām atcelšanu, ir saistoši no pievienošanās dienas, taču piemērojami jaunajās dalībvalstīs tikai pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par to.

Šis instruments nosaka, kā jānodrošina acquis pareiza īstenošana pēc kontroles pie iekšējām robežām atcelšanas.

Norvēģija un Īslande . Attiecībā uz Norvēģiju un Īslandi šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[11].

Šveice . Attiecībā uz Šveici šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus Nolīguma starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[12] nozīmē.

Lihtenšteina . Attiecībā uz Lihtenšteinu šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[13].

2010/0312 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar Līguma 294. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, tostarp datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotiku apkarošanas politikas jomā.

(2) Ar Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu[14] tika izveidota Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgā komiteja. Pastāvīgajai komitejai tika piešķirts mandāts, pirmkārt, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi, lai atceltu kontroli pie iekšējām robežām ar kandidātvalsti, un, otrkārt, nodrošināt, lai Šengenas acquis pienācīgi piemērotu valstis, kas jau pilnībā īsteno acquis .

(3) Ir vajadzīgs īpašs novērtēšanas mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienotus standartus Šengenas acquis praktiskajā piemērošanā un saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez kontroles pie iekšējām robežām. Šāda mehānisma pamatā būtu jābūt ciešai sadarbībai starp Komisiju un šīm dalībvalstīm.

(4) Hāgas programmā[15] Komisija tiek aicināta, „tiklīdz ir pabeigta kontroles pie iekšējām robežām atcelšana, iesniegt priekšlikumu, lai esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, nodrošinot dalībvalstu ekspertu pilnīgu iesaistīšanu un ietverot nepaziņotas pārbaudes”.

(5) Stokholmas programmā[16] „uzskata, ka Šengenas telpas novērtēšanai arī turpmāk būs svarīga nozīme un ka tā tādēļ būtu jāuzlabo, stiprinot Frontex nozīmi šajā jomā”.

(6) Tāpēc būtu jāpārskata 1998. gadā izveidotais novērtēšanas mehānisms attiecībā uz pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta otro daļu. Pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta pirmā daļa būtu joprojām jāpiemēro, kā noteikts 1998. gada 16. septembra lēmuma I daļā.

(7) Iepriekšējos novērtējumos gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu novērtēšanas mehānismu, kas attiecas uz visām Šengenas acquis jomām, izņemot tās, kurās īpašs novērtēšanas mehānisms jau ir paredzēts ES tiesību aktos.

(8) Dalībvalstis būtu cieši jāiesaista novērtēšanas procesā. Pasākumi šīs regulas īstenošanai būtu jāpieņem ar vadības procedūru, kas paredzēta 4. pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(9) Ar novērtēšanas mehānismu būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro novērtējumiem, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un novērtējumu konstatējumu turpmāko pārbaudi. Jo īpaši metodei būtu jānodrošina nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, lai papildinātu paziņotus apmeklējumus uz vietas, sevišķi attiecībā uz robežkontroli un vīzām.

(10) Novērtēšanas mehānismā būtu jāietver arī to attiecīgo tiesību aktu pārbaude, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām un pārbaudes valsts teritorijā. Ņemot vērā īpašo raksturu, kas piemīt šiem noteikumiem, kuri neietekmē dalībvalstu iekšējo drošību, attiecīgie apmeklējumi uz vietas būtu jāuztic tikai Komisijai.

(11) Novērtēšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību ievērošanai Šengenas acquis piemērošanā.

(12) Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām[17] (turpmāk „Frontex”) būtu jāatbalsta mehānisma īstenošana, galvenokārt riska analīzes jomā saistībā ar ārējām robežām. Būtu jābūt iespējai balstīt mehānismu uz aģentūras kompetenci, lai veiktu speciālus apmeklējumus uz vietas pie ārējām robežām.

(13) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai apmeklējumiem uz vietas pieejamiem ekspertiem būtu vajadzīgā pieredze un viņi būtu pabeiguši īpašas mācības šajā nolūkā. Attiecīgajām organizācijām (piemēram, Frontex ) būtu jāorganizē atbilstīgas mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm to pasākumu veikšanai, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis novērtēšanas jomā, izmantojot esošos finanšu instrumentus un to pilnveidošanu.

(14) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, Dānijai saskaņā ar iepriekš minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas ir jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15) Šī regula pilnveido noteikumus Šengenas acquis , kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[18]. Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(16) Šī regula pilnveido noteikumus Šengenas acquis , kuros Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[19]. Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(17) Attiecībā uz Norvēģiju un Īslandi šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[20].

(18) Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[21].

(19) Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts protokolā, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[22].

(20) Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir ar to saistīts, kā paredzēts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(21) Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir ar to saistīts, kā paredzēts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(22) Tomēr Kipras, Bulgārijas un Rumānijas ekspertiem būtu jāpiedalās Šengenas acquis visu daļu novērtēšanā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

Ar šo regulu tiek izveidots novērtēšanas mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām pilnībā attiecas Šengenas acquis .

Eksperti no dalībvalstīm, kuras saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem vēl pilnībā nepiemēro acquis , tomēr piedalās acquis visu daļu novērtēšanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā

„Šengenas acquis ” ir Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības regulējumā ar protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, kopā ar aktiem, kas to papildina vai kā citādi ir ar to saistīti.

3. pants

Atbildība

1. Komisija ir atbildīga par šī novērtēšanas mehānisma īstenošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar Eiropas organizāciju atbalstu, kā noteikts šajā regulā.

2. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai tā varētu pildīt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju arī novērtējumu sagatavošanas, apmeklējuma uz vietas, ziņojumu sniegšanas un turpmākas pārbaudes posmos.

4. pants

Novērtējumi

Novērtējumi var ietvert anketas un apmeklējumus uz vietas. Abus var papildināt ar novērtētās dalībvalsts prezentācijām novērtējuma jomā. Apmeklējumus uz vietas un anketas var izmantot neatkarīgi vai apvienojumā saistībā ar konkrētām dalībvalstīm un/vai konkrētām jomām. Var būt paziņoti un nepaziņoti apmeklējumi uz vietas.

5. pants

Daudzgadu programma

1. Komisija izveido daudzgadu novērtēšanas programmu piecu gadu periodam saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nākamā piecu gadu perioda sākuma.

2. Daudzgadu programmā ir to dalībvalstu saraksts, kas jānovērtē katru gadu. Katru dalībvalsti novērtē vismaz vienreiz katra piecu gadu perioda laikā. Novērtējamo dalībvalstu secība tiks balstīta uz riska analīzi, ņemot vērā migrācijas spiedienu, iekšējo drošību, laiku, kas pagājis kopš iepriekšējā novērtējuma, un līdzsvaru starp novērtējamajām Šengenas acquis dažādajām daļām.

3. Vajadzības gadījumā daudzgadu programmu var pielāgot saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru.

6. pants

Riska analīze

1. Ne vēlāk kā līdz katra gada 30. septembrim Frontex iesniedz Komisijai riska analīzi, kurā ņemts vērā migrācijas spiediens un sniegti ieteikumi attiecībā uz novērtējumu prioritātēm nākamajā gadā. Ieteikumi attiecas uz konkrētām ārējo robežu daļām un konkrētām robežšķērsošanas vietām, kas jānovērtē nākamajā gadā daudzgadu programmas ietvaros. Komisija nodrošina šīs riska analīzes pieejamību dalībvalstīm.

2. Tajā pašā termiņā, kas norādīts 1. punktā, Frontex iesniedz Komisijai atsevišķu riska analīzi, kurā sniegti ieteikumi par prioritātēm attiecībā uz novērtējumiem, kas nākamajā gadā jāīsteno, izmantojot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas. Šie ieteikumi var attiekties uz reģionu vai konkrētu apgabalu, un tie ietver sarakstu ar vismaz desmit konkrētām ārējo robežu daļām un desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām.

7. pants

Anketa

1. Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 15. augustam nosūta standarta anketu dalībvalstīm, kas jānovērtē nākamajā gadā. Standarta anketas attiecas uz atbilstīgajiem tiesību aktiem, kā arī organizatoriskajiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir pieejami Šengenas acquis īstenošanai, un statistikas datiem par katru novērtēšanas jomu.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai atbildes uz anketu sešu nedēļu laikā pēc tās paziņošanas. Komisija dara šīs atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm.

8. pants

Gada programma

1. Ņemot vērā Frontex saskaņā ar 6. pantu iesniegto riska analīzi, atbildes uz 7. pantā minēto anketu un nepieciešamības gadījumā citus attiecīgus avotus, Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 30. novembrim izveido gada novērtēšanas programmu. Programmā var paredzēt novērtējumu par:

- acquis vai acquis daļu piemērošanu vienā dalībvalstī, kā noteikts daudzgadu programmā;

un papildus attiecīgā gadījumā:

- acquis konkrētu daļu piemērošanu vairākās dalībvalstīs (tematiski novērtējumi);

- acquis piemērošanu dalībvalstu grupā (reģionāli novērtējumi).

2. Tās programmas pirmajā daļā, kas pieņemta saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru, uzskaita dalībvalstis, kas jānovērtē nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu programmu. Šajā daļā uzskaita novērtējamās jomas un apmeklējumus uz vietas.

3. Komisija sagatavo programmas otro daļu, kurā uzskaitīti nākamajā gadā veicamie nepaziņotie apmeklējumi uz vietas. Šī daļa uzskatāma par konfidenciālu un netiek paziņota dalībvalstīm.

4. Vajadzības gadījumā gada programmu var pielāgot saskaņā ar 2. un 3. punktu.

9. pants

Ekspertu saraksts

1. Komisija izveido to ekspertu sarakstu, kurus dalībvalstis izraudzījušās dalībai apmeklējumos uz vietas. Sarakstu paziņo dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis norāda katra eksperta kompetences jomas, atsaucoties uz šīs regulas pielikumā uzskaitītajām jomām. Dalībvalstis pēc iespējas drīz paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām.

3. Saskaņā ar 10. panta 5. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstis norāda, kuru ekspertu pieejamību var nodrošināt nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas.

4. Ekspertiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, tostarp pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei jomās, uz kurām attiecas novērtēšanas mehānisms, kā arī padziļinātām zināšanām par novērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm un jāspēj efektīvi sazināties kopējā valodā.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai to izraudzītie eksperti atbilstu iepriekšējā punktā noteiktajām prasībām, tostarp norādot mācības, kuras eksperti apmeklējuši. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka eksperti pastāvīgi apmeklē mācības, lai saglabātu viņu atbilstību šīm prasībām.

10. pants

Par apmeklējumiem uz vietas atbildīgās darba grupas

1. Apmeklējumus uz vietas veic Komisijas ieceltas darba grupas. Darba grupās ir eksperti no 9. pantā minētā ekspertu saraksta un Komisijas ierēdņi. Komisija nodrošina katrā darba grupā iekļauto ekspertu ģeogrāfisko līdzsvaru un kompetenci. Dalībvalstu eksperti nedrīkst piedalīties apmeklējumā uz vietas tajā dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.

2. Komisija var aicināt Frontex , Eiropolu, Eurojust vai citas attiecīgās Eiropas organizācijas izvirzīt pārstāvi, kas kā novērotājs piedalīsies apmeklējumā attiecībā uz jomu, kurai piemērojams viņa mandāts.

3. To ekspertu skaits (tostarp novērotāju), kas piedalās novērtēšanas apmeklējumos, nedrīkst pārsniegt astoņas personas paziņotos apmeklējumos uz vietas un sešas personas nepaziņotos apmeklējumos uz vietas.

4. Paziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija informē tās dalībvalstis, kuru eksperti iecelti saskaņā ar 1. punktu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas. Dalībvalstis vienas nedēļas laikā apstiprina ekspertu pieejamību.

5. Nepaziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija informē tās dalībvalstis, kuru eksperti iecelti saskaņā ar 1. punktu, ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas. Dalībvalstis 48 stundu laikā apstiprina ekspertu pieejamību.

6. Vadošais eksperts apmeklējumiem uz vietas ir Komisijas ierēdnis un dalībvalsts eksperts, ko pirms apmeklējuma uz vietas kopīgi ieceļ ekspertu darba grupas locekļi.

11. pants

Apmeklējumu uz vietas veikšana

1. Darba grupas apmeklējumiem uz vietas veic visus vajadzīgos sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu apmeklējumu uz vietas efektivitāti, precizitāti un konsekvenci.

2. Attiecīgā dalībvalsts tiek informēta:

- vismaz divus mēnešus pirms paredzētā paziņotā apmeklējuma uz vietas;

- vismaz 48 stundas pirms paredzētā nepaziņotā apmeklējuma uz vietas.

3. Apmeklējuma uz vietas darba grupas locekļiem katram ir identifikācijas dokuments, kas viņiem ļauj veikt apmeklējumus uz vietas Eiropas Savienības uzdevumā.

4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai ekspertu darba grupa varētu tieši sazināties ar attiecīgajām personām. Tā nodrošina darba grupas piekļuvi visām jomām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi novērtēšanai. Tā nodrošina, lai darba grupa varētu izmantot savu mandātu pārbaudīt darbības novērtējamajās jomās.

5. Attiecīgā dalībvalsts ar visu veidu līdzekļiem savu likumīgo tiesību ietvaros palīdz darba grupai tās uzdevuma izpildē.

6. Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā Komisija attiecīgajām dalībvalstīm iepriekš paziņo darba grupas ekspertu vārdus. Attiecīgā dalībvalsts izraugās kontaktpersonu praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu uz vietas.

7. Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu saistībā ar savu ekspertu braucienu un izmitināšanu. Komisija atlīdzina to ekspertu ceļa un izmitināšanas izmaksas, kuri piedalās apmeklējumos.

12. pants

Personu brīvas pārvietošanās pārbaude pie iekšējām robežām

Neatkarīgi no 10. panta darba grupās nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas, lai pārbaudītu kontroles pie iekšējām robežām neesamību, ir tikai Komisijas ierēdņi.

13. pants

Novērtējuma ziņojumi

1. Pēc katra novērtējuma sagatavo ziņojumu. Ziņojuma pamatā ir attiecīgi apmeklējuma uz vietas konstatējumi un anketa.

6. Ja novērtējuma pamatā ir tikai anketa vai nepaziņots apmeklējums, ziņojumu sagatavo Komisija.

7. Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā ziņojumu sagatavo darba grupa apmeklējuma laikā. Komisijas ierēdnis ir kopumā atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu un tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu. Nesaskaņu gadījumā darba grupa cenšas panākt kompromisu. Atšķirīgos viedokļus var iekļaut ziņojumā.

2. Ziņojumā analizē attiecīgi kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un uzskaita jebkādus trūkumus vai nepilnības, kas konstatētas novērtējuma laikā. Ziņojumā iekļauj ieteikumus koriģējošai rīcībai un termiņus tos īstenošanai.

3. Uz katru no ziņojuma konstatējumiem attiecas viena no šādām klasifikācijām:

8. atbilst;

9. atbilst, bet ir vajadzīgi uzlabojumi;

10. neatbilst.

4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumu attiecīgi sešu nedēļu laikā pēc apmeklējuma uz vietas vai atbilžu uz anketu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus par ziņojumu divu nedēļu laikā.

5. Komisijas eksperts iesniedz ziņojumu un dalībvalsts atbildi komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas sniegt apsvērumus par atbildēm uz anketu, ziņojumu un attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem.

Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem ieteikumus par 3. punktā minēto konstatējumu klasifikāciju.

Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc ziņojuma pieņemšanas iesniedz Komisijai rīcības plānu par to, kā novērst konstatētos trūkumus.

Pēc apspriešanās ar ekspertu darba grupu Komisija iesniedz rīcības plāna atbilstības novērtējumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt apsvērumus par rīcības plānu.

6. Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanu sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas un pēc tam turpina to darīt reizi trijos mēnešos, kamēr rīcības plāns nav pilnībā īstenots. Atkarībā no konstatēto trūkumu būtiskuma un veiktajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var ieplānot paziņotus apmeklējumus, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Komisija var arī ieplānot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas.

Komisija regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu, par rīcības plāna īstenošanu.

7. Ja apmeklējumā uz vietas tiek atklāta būtiska nepilnība, kas, iespējams, ievērojami ietekmē vienas vai vairāku dalībvalstu vispārējo drošības līmeni, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas drīz informē Padomi un Eiropas Parlamentu.

14. pants

Konfidenciāla informācija

Darba grupas uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tās iegūst savu pienākumu izpildes laikā. Ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, klasificējami kā ierobežotai lietošanai paredzēti. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru ziņojuma daļu drīkst publiskot.

15. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4., 7. un 8. pantu.

16. pants

Pārejas noteikumi

1. Pirmo daudzgadu programmu saskaņā ar 5. pantu un pirmo gada programmu saskaņā ar 8. pantu izveido sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Abu programmu sākuma datumi ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Pirmo riska analīzi, ko Frontex sniedz saskaņā ar 6. pantu, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. Dalībvalstis izraugās savus ekspertus saskaņā ar 9. pantu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

17. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Komisija informē Eiropas Parlamentu par ieteikumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 13. panta 5. punktu.

18. pants

Ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par:

- iepriekšējā gadā veiktajiem novērtējumiem un

- secinājumiem saistībā ar katru novērtējumu un stāvokli attiecībā uz koriģējošu rīcību.

19. pants

Atcelšana

Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmuma, ar ko izveido Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def), II daļa ar nosaukumu “Īstenošanas komiteja valstīm, kas jau piemēro konvenciju” tiek atcelta vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

20. pants

Padome var nolemt veikt Šengenas novērtējumus, kas minēti Pievienošanās aktos, kuri noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar šo regulu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMIEM, KAS IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu

2. ABM / ABB (BUDžETA LīDZEKļU VADīBA VAI SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

Politikas joma. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (18. sadaļa)

Darbība. Solidaritāte – Ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās (18.02. nodaļa)

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

18.02. nodaļā (Solidaritāte – Ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās) izveido 18 02 07. pantu ar nosaukumu „Šengenas izvērtēšana”*

*Budžeta pozīcija izveidota 2011. gada budžeta projektā

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Darbību plānots sākt 2011. vai 2012. gadā. Tā būs pastāvīga.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | Šengenas asociēto valstu iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Skatīt 3.1. iedaļā | Fakult. | Dif.[23] | JĀ | JĀ | NĒ | Nr. [3A] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2011. gads | 2012. | 2013. | 2014. | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[24] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | p.m. | 0,562 | 0,730 | 0,730 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[25] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | p.m. | 0,562 | 0,730 | 0,730 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | p.m. | 0,562 | 0,730 | 0,730 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[26] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,122 | 0,610 | 0,854 | 0,854 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | p.m. | 0,065 | 0,097 | 0,097 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,122 | 1,237 | 1,681 | 1,681 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,122 | 1,237 | 1,681 | 1,681 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu[27]. Vajadzības gadījumā finanšu apropriācijas 2011. gadam darīs pieejamas ar pārvietojumu 18.02. nodaļas ietvaros

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[28] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis , kā noteikts Padomes Lēmumā 1999/437/EK. Trešās valstis, kas asociētas Šengenas acquis , Īslande un Norvēģija[29], kā arī Šveice[30] un Lihtenšteina[31] tādējādi piedalās izmaksu segšanā.

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 1 | 5 | 7 | 7 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā Šengenas acquis starpvaldību izcelsmi, esošais Šengenas novērtēšanas mehānisms ir uzticēts Padomei. Izdevumus, kas radušies novērtējumu ietvaros, sedz no to dalībvalstu valsts budžeta, kuru eksperti piedalās novērtējumos. Pēc Šengenas acquis integrācijas Eiropas Savienības regulējumā jānodrošina arī tiesiskais regulējums, kurā šos novērtējumus var veikt. Rezultātā izmaksas, kas radušās saistībā ar šo mehānismu, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu ekspertu dalību (ceļa izdevumu atlīdzināšana un izmitināšana apmeklējuma uz vietas laikā), sedz no ES budžeta. Dalībvalstu ekspertu dienas naudu joprojām segs no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Savienības iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Šengenas zonas kā brīvas pārvietošanās zonas bez iekšējām robežām saglabāšana ir atkarīga no efektīva mehānisma papildu pasākumu novērtēšanai. Šengenas starpvaldību novērtēšanas regulējums ir jāpielāgo ES regulējumam, un Komisija kā Līgumu uzraudzītāja uzņemsies pienākumus, tajā pašā laikā pilnībā nodrošinot dalībvalstu ekspertu dalību, lai saglabātu savstarpēju uzticību.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Vispārējais mērķis ir Šengenas acquis pareiza piemērošana visās papildu pasākumu jomās, tādējādi dodot iespēju saglabāt zonu bez kontroles pie iekšējām robežām.

Darbība Nr. 1. Novērtēšana, vai nu izmantojot apmeklējumus uz vietas, vai arī pamatojoties uz anketām šādās politikas jomās: ārējās robežas, vīzas, policijas sadarbība pie iekšējām robežām, Šengenas Informācijas sistēma, datu aizsardzība, narkotikas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās.

Rādītājs. Acquis pareizas piemērošanas novērtējums ziņojumos (atbilst pilnībā; atbilst, bet ir vajadzīgi uzlabojumi; neatbilst).

Darbība Nr. 2. Novērtēšana, izmantojot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas.

Rādītājs. Acquis pareizas piemērošanas novērtējums, lai novērstu konkrētas nepilnības. Pēc katra apmeklējuma tiks sagatavots ziņojums, kurā norādīta atbilstība ES tiesību aktiem.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Ierosinātā regula paredz izveidot novērtēšanas mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis pareizu piemērošanu. Acquis pareiza piemērošana tiks novērtēta novērtēšanas ziņojumos, norādot atbilstības pakāpi. Komisija iesniegs gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai mehānismam bez ierobežojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1037/1999.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[34] (XX 01 01) | A*/AD | 1 | 4 | 6 | 6 |

B*, C*/AST | 1 | 1 | 1 |

Personāls, ko finansē[35] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[36] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1 | 5 | 7 | 7 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas (1)

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru 2010. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā (2 – 2012. gadam un 1 – 2013. gadam)

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana) (3)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kas ir saistīti ar pašreizējo Komisijas apņemšanos līdz 2013. gadam nepieprasīt jaunas amata vietas, cilvēkresursu vajadzības tiks segtas no ģenerāldirektorāta personāla, kas jau iesaistīts darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēts ģenerāldirektorāta ietvaros, kopā ar jebkuriem papildu iedalītajiem resursiem, ko var piešķirt vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi )

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 1 | 5 | 7 | 7 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,122 | 0,610 | 0,854 | 0,854 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi |

XX 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 — Komitejas[38] (Vadības procedūra) | p.m. | 0,065 | 0,097 | 0,097 |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | p.m. | 0,065 | 0,097 | 0,097 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | p.m. | 0,065 | 0,097 | 0,097 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Aprēķina bāze 27 locekļi (1 no katras dalībvalsts) * EUR 600/personai * 4 sanāksmes pirmajā gadā un 6 sanāksmes turpmākajos gados. |

[1] COM(2009) 102 un COM(2009) 105.

[2] COM(2009) 665 galīgā redakcija.

[3] Padomes dokuments 17024/09, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī.

[4] Tādā nolūkā bija jādefinē Šengenas acquis (Padomes Lēmums 1999/435/EK, OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.) un Līgumos jānosaka juridiskais pamats visām normām un lēmumiem, kas veido šo acquis (Padomes Lēmums 1999/436/EK, OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.). Katra acquis norma ieguva juridisku pamatu pirmā vai trešā pīlāra ietvaros. Tās Šengenas acquis normas, kurām nebija iespējams noteikt vienu juridisko pamatu (t.i., SIS normas), tika uzskatītas par trešā pīlāra sastāvdaļu. Visiem grozījumiem šajos acquis ir vajadzīgs atbilstīgs juridiskais pamats saskaņā ar Līgumiem.

[5] OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.

[6] OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[7] Dok. 11076/09, 11087/09, 13831/1/09 un 13832/09.

[8] A7-0034/2009.

[9] OV L 236, 23.10.2003., 33. lpp.

[10] OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.

[11] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[12] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[13] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[14] OV L 239, 22.9.2000., 138. lpp.

[15] OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp. (1.7.1. punkts).

[16] Padomes dokuments 17024/09, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī.

[17] Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

[18] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[19] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[20] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[21] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[22] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[23] Diferencētās apropriācijas.

[24] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[25] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[26] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[27] Novērtēšanas mehānismu turpinās īstenot pēc 2013. finanšu gada.

[28] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[29] 12. panta 1. punkta pēdējā daļa Nolīgumā starp Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.).

[30] 11. panta 3. punkta otrā daļa Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

[31] 3. pants protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.).

[32] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[33] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[34] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[35] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[36] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[37] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[38] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.