52010PC0417

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 2.8.2010

COM(2010)417 galīgā redakcija

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2009/031 DK/Linak no Dānijas)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] (28. punkts) ļauj izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus ne vairāk kā 500 miljonu euro apmērā gadā papildus finanšu shēmas attiecīgajām izdevumu kategorijām.

EGF ieguldījuma piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[2].

Dānija 2009. gada 8. septembrī iesniedza pieteikumu EGF/2009/031 DK/Linak par EGF finansiālo ieguldījumu pēc 198 darbinieku atlaišanas A/S Linak Dānijā.

Pēc rūpīgas pieteikuma pārbaudes Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantu secināja, ka minētajā regulā paredzētie nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE

Galvenie dati:

EGF atsauces Nr. EGF/2009/031

Dalībvalsts Dānija

2. pants c)

Iesaistītie uzņēmumi Linak A/S

NUTS II reģions DK03 - Syddanmark

NACE 2. redakcijas nodaļa nepiemēro

Pārskata periods 01/11/2008 – 30/06/2009

Individualizēto pakalpojumu sākuma datums 01/10/2009

Piemērošanas diena 08/09/2009

Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā 198

Atlaistie darbinieki, kam paredzēts atbalsts 139

Individualizētie pakalpojumi: budžets (EUR) 1 771 544

Izdevumi par EGF īstenošanu[3]: budžets (EUR) 95 393

Izdevumi (%) par EGF īstenošanu 5,1 %

Kopējais budžets (EUR) 1 866 936

EGF ieguldījums (EUR) (65 %) 1 213 508

1. Pieteikums tika iesniegts Komisijai 2009. gada 8. septembrī un vēlāk tam pievienota papildu informāciju, kas iesniegta 2010. gada 30. martā.

2. Pieteikums atbilst EGF izmantošanas noteikumiem, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta c) apakšpunktā, un tas iesniegts minētās regulas 5. pantā noteiktajā desmit nedēļu termiņā.

Saikne starp atlaišanu un lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas vai globālās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ

3. Lai noteiktu saikni starp atlaišanu un globālo finanšu un ekonomisko krīzi, Dānija norāda, ka darbinieku atlaišana A/S Linak ir tiešas sekas tam, ka ekonomiskās krīzes un ar to saistītās recesijas dēļ pēkšņi samazinājās pieprasījums pēc mehāniskām un elektroniskām iekārtām. Tā kā pierādījumu sniedz Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikas datus, kas liecina, ka labvēlīgā ražošanas attīstība iekārtu un aprīkojuma ražošanas nozarē ES 2008. gada ceturtajā ceturksnī bija krasi mainījusies. Laikā no 2008. gada 4. ceturkšņa līdz 2009. gada 3. ceturksnim gan Dānijā, gan Vācijā (vadošais ES ražotājs) ražošana samazinājās par 25 % un vairāk.

Krīzes izraisītais ražošanas apjoma samazinājums jau tā grūto situāciju šīs nozares uzņēmumiem saasināja vēl vairāk. Āzijas, kur darbaspēka izmaksas veido tikai nelielu daļu salīdzinājumā ar darbaspēka izmaksām ES, izmaksu spiediena dēļ ražošana pakāpeniski tika pārvietota no ES, tostarp no Dānijas, uz valstīm ārpus ES.

Izmaksu spiediens ietekmēja arī A/S Linak . Dānija atzīst, ka darbinieku atlaišana Linak un citos šīs nozares uzņēmumos notiktu jebkurā gadījumā, taču tā būtu notikusi ilgākā laika periodā, tādēļ to būtu vieglāk plānot un ar to tikt galā.

Tā kā A/S Linak ir ģimenes uzņēmums, tas nepublicē finanšu informāciju, bet uzņēmuma personāldirektors citēts presē, apgalvojot, ka darbinieku atlaišana ir tieši saistīta ar apgrozījuma rādītāju pasliktināšanos. A/S Linak darbojas tajā pašā nozarē, kur Danfoss Group , kurā – arī tajā pašā reģionā – ir ievērojami samazināts darbinieku skaits saistībā ar būtisku apgrozījuma samazinājumu visā pasaulē.

Dānija uzskata, ka liela daļa darbavietu, kas zaudētas Linak , Dānijā netiks atjaunotas arī pēc krīzes. Izmaksu spiediens nozarē, kā arī tas, ka aizvien pieaug Āzijas un citu reģionu ārpus ES tirgus nozīmība, visticamāk nodrošinās, ka jebkura jauna ražotspēja tiks veidota ārpus ES.

Atlaišanas gadījumu skaita pierādījums un atbilstība 2. panta c) apakšpunkta kritērijiem

4. Dānija iesniedza šo pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta c) apakšpunkta intervences kritērijiem, kuri izņēmuma gadījumos ļauj dalībvalstīm, ja attiecīgā dalībvalsts to pienācīgi pamatojusi, iesniegt pieteikumu par EGF ieguldījumu arī tad, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie intervences kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darbinieku atlaišana īpaši negatīvi ietekmēs nodarbinātību un vietējo tautsaimniecību.

Darbinieku atlaišana A/S Linak notika tajā pašā vietā un laikā, kad notika cits būtisks darbinieku atlaišanas gadījums, par kuru iesniegts atsevišķs EGF pieteikums (EGF/2009/015/DK/ Danfoss Group ), kas attiecas uz 1443 darbinieku atlaišanu trīs saistītos mašīnbūves nozares uzņēmumos Sonderborgā Dānijas dienviddaļā. Sonderborga ir pašvaldība, kurā dzīvo aptuveni 76 000 cilvēku, samērā izolētā Dānijas daļā. Darbinieku atlaišana Linak notika tajā pašā pašvaldībā, tajā pašā laikā, un tā skāra darbiniekus vienā no nozarēm, kurās darbojās Danfoss Group .

Darbinieku atlaišana Danfoss Group notika divās dažādās NACE 2. redakcijas nodaļās (27. un 28.), un A/S Linak darbinieku atlaišana notika NACE 2 27. nodaļā. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. pantu nav iespējams iesniegt kopīgu pieteikumu, kas attiektos uz visiem darbiniekiem.

Ietekme uz vietējo darba tirgu būs īpaši liela, un attiecīgi atlaistajiem darbiniekiem būs mazākas iespējas. Kopumā abiem atlaišanas gadījumiem bija postoša ietekme uz vietējo darba tirgu, kurā bezdarba līmenis laikā no 2008. gada vidus līdz 2009. gada vidum pieauga par 250 %.

Dānija apgalvo, ka abu šo atlaišanas gadījumu sakritība izraisa neparastu un sarežģītu situāciju darbiniekiem un attiecīgajam reģionam, tādēļ šo lietu ( A/S Linak ) var aplūkot kā izņēmuma gadījumu.

5. Šis pieteikums ir atkāpe no Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) apakšpunkta kritērija, jo atlaišanas gadījumu skaits deviņu mēnešu laikā ir mazāks par 500, kā noteikts minētajā pantā. Dānija apgalvo, ka lielais atlaisto darbinieku skaits atsevišķā EGF pieteikumā attiecībā uz Danfoss Group , no kuriem daudzi atlaisti tajā pašā NACE 2 nodaļā, liecina par to, ka nozare ir piedzīvojusi smagu ekonomisko sagrāvi.

6. Pieteikumā ir minēti 198 darbinieku atlaišanas gadījumi A/S Linak laikā no 2008. gada 1. novembra līdz 2009. gada 30. jūnijam. Visi darbinieku atlaišanas gadījumi tika aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas otro ievilkumu.

Dānija apgalvo, ka šis pieteikums ir izņēmuma gadījums un tas pamato EGF intervenci ar to, ka darbinieku atlaišana ir notikusi tajā pašā nozarē, tajā pašā laikā un tajā pašā reģionā, kā tā, kas jau minēta pieteikumā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (lieta EGF/2009/015 DK/ Danfoss Group ). Šī lieta ir īpaša tādēļ, ka šī faktoru kombinācija kopā izraisa neparastu un sarežģītu situāciju skartajiem darbiniekiem un reģionam.

Paskaidrojums par minēto atlaišanas gadījumu neparedzēto raksturu

7. Dānija apgalvo, ka globālā ekonomiskā un finanšu krīze saasināja jau tā sarežģīto uzņēmumu situāciju mašīnbūves nozarē. Izmaksu spiediens bija izraisījis spiedienu uz uzņēmumiem valstīs ar augstām izmaksām un pieprasījuma, kā arī ražošanas samazināšanās, ko izraisīja krīze, nesniedza A/S Linak citu alternatīvu, kā vien slēgt ražotnes, kas izraisa zaudējumus. Krīzes pēkšņā iestāšanās nozīmēja, ka alternatīvas nevarēs atrast ātri, un lejupslīdes apmērs nozīmēja, ka zaudējumi, kas radās Grupai, bija nepastāvīgi.

To uzņēmumu, kuri atlaida darbiniekus, un mērķa darbinieku noteikšana

8. Pieteikumā ir minēti 198 darbinieku atlaišanas gadījumi uzņēmumā A/S Linak.

Dānija lēš, ka palīdzību no EGF saņems 70 % no visiem atlaistajiem darbiniekiem (139). Pārējie 30 % varētu atrast darbu pēc savas iniciatīvas, nepieprasot palīdzību no EGF.

9. Darbinieku, kam paredzēta palīdzība, sadalījums ir šāds:

Kategorija | Skaits | Procenti |

Vīrieši | 65 | 46,8 % |

Sievietes | 74 | 53,2 % |

ES pilsoņi | neattiecas | neattiecas |

Personas, kas nav ES pilsoņi | neattiecas | neattiecas |

15 līdz 24 gadus veci | 23 | 16,5 % |

25 līdz 54 gadus veci | 111 | 79,9 % |

Vecāki par 54 gadiem | 5 | 3,6 % |

10. Sadalījums pa profesionālajām kategorijām ir šāds:

Kategorija | Skaits | Procenti |

Kvalificēti darbinieki | 11 | 7,9 % |

Tehniķi un profesionāli palīgi | 17 | 12,2 % |

Rūpnīcas un iekārtu operatori un montieri | 111 | 79,9 % |

11. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu Dānija ir apliecinājusi, ka tika piemērota sieviešu un vīriešu līdztiesības un nediskriminēšanas politika un ka tā tiks piemērota arī dažādajos īstenošanas posmos, jo īpaši saistībā ar piekļuvi EGF.

Attiecīgās teritorijas un tās iestāžu un ieinteresēto personu raksturojums

12. Attiecīgā teritorija ir Sonderborgas pašvaldība, kas izveidota 2007. gada 1. janvārī, apvienojoties septiņām iepriekšējām pašvaldībām. Tajā ir 76 647 iedzīvotāji. Ģeogrāfiski to veido divas dažādas daļas: Als sala un Sundeved pussala, kuras Sonderborgas galvenajā pilsētā savieno divi tilti. Uz Alsas salas ir prāmja līnija pāri Mazajam Beltam uz Finu, bet galvenā transporta maģistrāle Jitlandes dienvidos ir uz pašvaldības rietumiem. Jo īpaši Alsas ziemeļdaļa, kur atrodas Linak galvenā mītne, ir attāla teritorija. No Sonderborgas pilsētas līdz Vācijas robežai pa ceļu ir tikai 30 km, un daļa pašvaldības atrodas uz Flensburgas Fjorda ziemeļu daļā, un neilga brauciena attālumā pāri ūdeņiem atrodas Vācijas dienvidu krasts. Tādējādi pašvaldība ir daļa no pierobežas reģiona. Taču kaimiņu teritorija – ziemeļos esošā Šlēsviga-Holšteina – nav Vācijas “attīstības reģions”. Patiesībā pēdējo desmit gadu laikā ir notikusi būtiska darbaspēka migrācija no Vācijas uz Jitlandes dienviddaļu.Ja ap uzņēmumu Danfoss nebūtu izveidojies mehatronikas uzņēmumu klasteris, Alsa noteikti kļūtu par perifēru teritoriju, līdzīgi kā kaimiņos esošā Finas dienviddaļa un Dienvidu Finas arhipelāgs. Teritorijai raksturīgs samērā liels vidējais iedzīvotāju vecums, un demogrāfiskās prognozes, neņemot vērā pēkšņās ekonomiskās lejupslīdes ietekmi, liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos turpmākajos desmit gados. Lai gan vidējais izglītības un mācību līmenis ir samērā augsts, minētajai teritorijai joprojām raksturīga liela to iedzīvotāju daļa, kuri nodarbināti nekvalificētos ražošanas darbos. Lielā mērā tieši šo iedzīvotāju daļu tagad ietekmē globalizācija.

13. Galvenās ieinteresētās personas ir Sonderborgas pašvaldība un Dānijas dienvidu reģions.

Gaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietējā mērogā, reģionā vai valstī

14. Nodarbināto skaits dzelzs un metālapstrādes nozarē veido aptuveni 25 % no visiem nodarbinātajiem Sonderborgas pašvaldībā. 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis palielinājās par vairāk nekā 300 %, un šajā pašā laikā minētajā nozarē tika atlaisti vairāk nekā 1600 darbinieku.

15. Dānija ir sniegusi pierādījumus tam, ka bezdarba pieaugums Sonderborgā laikā no 2008. gada vidus līdz 2009. gada vidum bijis lielāks nekā vidēji Dānijā. Bezdarbnieku skaits Sonderborgā šajā periodā pieauga par aptuveni 250 %.

16. Mašīnbūves nozare ar aptuveni 15 % darbaspēka bija lielākā vienotā nozare šajā apgabalā, un A/S Linak atlaistos darbiniekus citi uzņēmumi nepieņems. Bez pārkvalificēšanās atlaistajiem darbiniekiem būs grūti atrast darbu. Jo īpaši būtiski šajā gadījumā ir tas, ka arī citi nozares lielie darba devēji Sonderborgā atlaida lielu skaitu darbinieku. Tādēļ darbinieku iespējas atrast darbu šajā nozarē ir būtiski samazinājušās.

Saskaņota individualizēto pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, tostarp tās papildināmība ar struktūrfondu finansētām darbībām

17. Dānija atlaisto darbinieku atbalstam ierosina tādu pasākumu paketi, kas balstās uz trīs pīlāriem, kas tiek īstenoti pēc sākotnējās arodkonsultēšanas un sadales: izglītība un mācības, nodarbinātības iniciatīvas un uzņēmējdarbības sākšanas stimulēšana. Šie pasākumi ir izstrādāti, ņemot vērā darbinieku izglītības līmeni, viņu mobilitāti un esošās vai potenciālās darba iespējas reģionā. Lai gan sākotnējā konsultēšanā un sadalē piedalīsies visi mērķa darbinieki, citas darbības var būt paredzētas mazākam skaitam darbinieku, turklāt daži var gūt labumu no vairākām darbībām..

18. Sākotnējā arodkonsultēšana un sadale tiek veikta, lai apzinātu labākās iespējas katram atsevišķam darbiniekam. Katram mērķa darbiniekam piedāvā pamatapmācību, lai apzinātu viņa prasmes un piemeklētu labākos pieejamos aktīvā darba tirgus pasākumus. Tiek lēsts, ka no šīs darbības labumu gūs 70 % atlaisto darbinieku un paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku būs EUR 3 356.

19. Pīlāru “izglītība un mācības” veido piecas atsevišķas darbības:1) papildu mācības tūrisma jomā . Tiek lēsts, ka 18 darbinieki, galvenokārt darbinieki ar zemu izglītības līmeni, gūs labumu no šīs darbības, kuras paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 6 644. Darbības mērķis ir sniegt darbiniekiem prasmes, kas saistītas ar augošo tūrisma nozari reģionā, tostarp reklāmu, mārketingu, zīmolu veidošanu, pakalpojuma koncepciju un uzņēmējdarbības pārvaldību;2) papildu mācības energotehnoloģijas jomā . Tā kā galvenais mērķis ir ilgtspēja, reģionā ir gaidāms pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem no maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Ciešā sadarbībā ar esošajiem reģiona darba devējiem ir piedāvāts apmācīt aptuveni 12 darbiniekus, pārsvarā tos, kam ir zems izglītības līmenis, lai tie iekļautos šajā nozarē. Paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 6644;3) jauniešu pievēršana izglītībai un noturēšana tajā . Sonderborgā dzīvo daudz jaunu cilvēku, kuriem nav izglītības. Ir īstenotas dažādas iniciatīvas, lai to risinātu, taču tās nav devušas vēlamo rezultātu. Šīs darbības mērķis ir gados jaunos atlaistos darbiniekus no jauna pievērst izglītībai, kam nepieciešams papildu atbalsts, tostarp ieteikumi, materiāli un finansiāls atbalsts, lai atvieglotu pāreju no darba uz studijām. Tiek lēsts, ka 18 darbinieki ar zemu izglītības līmeni gūs labumu no šīs darbības, kuras paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 6 711;4) izglītība un mācības uzņēmējdarbības pārvaldības jomā. Deviņiem darbiniekiem, jo īpaši tiem, kuriem ir zems izglītības līmenis, piedāvās izglītoties uzņēmējdarbības pārvaldības jomā, piemēram, grāmatvedībā, plānošanā, komunikācijā un stratēģiskajā pārvaldībā. Mācības ietvers gan mācības klasē, gan praktisko apmācību (darba vietā). Paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 7 114;5) kompensējošā izglītība . Aptuveni 48 gados vecākiem darbiniekiem (vecumā no 40 līdz 60 gadiem) ar ļoti zemu izglītības līmeni piedāvās kompensējošo izglītību tādās jomās kā lasīšana, pareizrakstība un matemātika, lai tie varētu izmantot citas izglītības un nodarbinātības iespējas. Paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 5 302.

20. Pīlāru “nodarbinātības stimulēšana” veido trīs atsevišķas darbības:1) stimuli gados vecākiem cilvēkiem, kuri vēlas mainīt profesiju . Šīs darbības mērķis ir motivēt gados vecākus metālapstrādes nozarē strādājušus darbiniekus (vecumā no 40 līdz 60 gadiem) izmantot iespējas citās nozarēs. Atzīstot, ka metālapstrādes nozare šajā reģionā tuvākajā nākotnē diez vai atkopsies, šādiem darbiniekiem jāpalīdz atrast darbu citās nozarēs. Šajā darbībā būs iekļauts ieteikumu un mobilitātes atbalsts un tiek plānots, ka to varēs izmantot 12 darbinieki, un paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku būs EUR 4 952;2) stažēšanās un mentorings . Tiek plānots, ka 36 gados jauni darbinieki ar zemu izglītības līmeni gūs labumu no stažēšanās un mentoringa ciešā sadarbībā ar reģiona uzņēmējiem, kuriem ir panākumi darbinieku pieņemšanā no citām nozarēm. Paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 5 161. Šīs darbības mērķis ir nodrošināt, lai šie darbinieki paliktu ciešā saskarē ar darba tirgu un lai viņiem atvieglotu pēc iespējas ātrāku iekļaušanos tajā;3) uzņēmumā veiktas mācības . Lai atvieglotu bezdarbnieku reintegrāciju darba tirgū, šī darbība piedāvā mācības darbā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, īpaši uzsverot prasmes, kas šādiem uzņēmumiem ir nepieciešamas. Tiek lēsts, ka no šās darbības labumu gūs 36 atlaistie darbinieki, un paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku ir EUR 5 772.

21. Pīlāru “stimuli uzņēmējdarbības sākšanai” veido trīs atsevišķas darbības, kuras visas galvenokārt ir paredzētas gados vecākiem atlaistajiem darbiniekiem ar zemu izglītības līmeni:1) finansiāls atbalsts personām, kuras sāk uzņēmējdarbību augošās nozarēs . Atlaistajiem darbiniekiem, kas dibinātu jaunus uzņēmumus augošās nozarēs, piemēram, brīvā laika vai sociālās aprūpes nozarē, tiks piedāvāta finansiāla palīdzība aizdevuma veidā, par kuru jāmaksā tikai procenti. Gaidāms, ka no tā labumu gūs seši cilvēki. Finansiālo atbalstu var saņemt tad, ja atlaistais darbinieks savā jaunajā uzņēmumā pieņem darbiniekus. Tiek plānots, ka vidējais aizdevuma lielums vienam uzņēmējam būs EUR 26 846;2) uzņēmēju konsultēšana un mentorings darba gaitā . Lai palīdzētu jauniem uzņēmējiem gūt panākumus, ar šīs darbības palīdzību tiem ir iespēja izmantot konsultēšanu un mentoringu darba gaitā. Gaidāms, ka labumu no tās gūs deviņi darbinieki un paredzamās izmaksas uz vienu uzņēmēju būs EUR 4 027. Katram uzņēmējam tiks iedalīts mentors, kuram būs zināšanas par attiecīgo nozari un kurš regulāri konsultēs uzņēmēju un sniegs viņam padomus. Mentoringa shēmu plānots īstenot vienu gadu un vienlaikus plānots veidot esošo un potenciālo augošo nozaru tīkla grupas, kurās uzņēmēji var tikties, apspriesties un sadarboties;3) atbalsts augošo uzņēmēju reklamēšanai un zīmolu veidošanai . Šī darbība paredzēta tam, lai nodrošinātu profesionālus reklāmas aģentūras padomus par zīmolu veidošanu un jaunu uzņēmumu reklamēšanu. Gaidāms, ka divi darbinieki gūs labumu no šīs darbības, kas turpināsies sešus mēnešus, un paredzamās izmaksas uz vienu darbinieku būs EUR 8 054.

22. Izdevumi par EGF īstenošanu, kas ietverti pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantu, attiecas uz sagatavošanas, pārvaldības, kontroles, informēšanas un reklāmas pasākumiem.

23. Individualizētie pakalpojumi, kurus piedāvā Dānijas iestādes, ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas iekļaujas piemērotajās darbībās, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā. Saskaņā ar Dānijas iestāžu aplēsēm šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir EUR 1 771 544, un izdevumi par EGF īstenošanu ir EUR 95 363 jeb 5,1 % no kopējās summas. Kopējais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 213 508 jeb 65 % no kopējām izmaksām.

Darbības | Paredzamais mērķa darbinieku skaits | Paredzamās izmaksas par vienu mērķa darbinieku (EUR) | Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR) |

Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa) |

Arodkonsultēšana un izvietošana | 139 | 3356 | 466 443 |

Izglītība un mācības |

Papildu mācības tūrisma jomā | 18 | 6644 | 119 597 |

Papildu mācības energotehnoloģijas jomā | 12 | 6644 | 79 732 |

Jauniešu pievēršana izglītībai un noturēšana tajā | 18 | 6711 | 120 805 |

Izglītība un mācības uzņēmējdarbības pārvaldības jomā | 9 | 7114 | 64 027 |

Kompensējošā izglītība | 48 | 5302 | 254 497 |

Nodarbinātības iniciatīvas |

Stimuli gados vecākiem cilvēkiem, kuri vēlas mainīt profesiju | 12 | 4953 | 59 436 |

Stažēšanās un mentorings | 36 | 5161 | 185 799 |

Uzņēmumā veiktas mācības | 36 | 5772 | 207 785 |

Uzņēmējdarbības sākšanas stimulēšana |

Finansiāls atbalsts personām, kuras sāk uzņēmējdarbību augošās nozarēs | 6 | 26 846 | 161 074 |

Uzņēmēju konsultēšana un mentorings darba gaitā | 9 | 4027 | 36 242 |

Atbalsts augošo uzņēmēju reklamēšanai un zīmolu veidošanai | 2 | 8054 | 16 107 |

Apakšsumma par individualizētiem pakalpojumiem | 1 771 544 |

Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa) |

Sagatavošanas darbības | 14 309 |

Pārvaldība | 47 696 |

Informēšana un reklāmas pasākumi | 14 309 |

Kontroles pasākumi | 19 079 |

Izdevumu par EGF īstenošanu apakšsumma | 95 393 |

Kopējās paredzamās izmaksas | 1 866 936* |

EGF ieguldījums (65 % no kopējām izmaksām) | 1 213 508 |

[* noapaļošanas dēļ kopējās summas nesakrīt]

24. Dānija apliecina, ka iepriekš minētie pasākumi papildina darbības, kas tiek finansētas no struktūrfondiem.

Datums(-i), kurā(-os) sākti vai plānots sākt individualizētos pakalpojumus skartajiem darbiniekiem

25. Dānija attiecīgajiem darbiniekiem individualizētos pakalpojumus, kas iekļauti saskaņotajā paketē, kurai pieprasīts līdzfinansējums no EGF, sāka sniegt 2009. gada 1. oktobrī. Tādēļ šis datums iezīmē perioda sākumu, kad iespējams saņemt palīdzību, kuru varētu piešķirt EGF.

Procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem

26. Dānijas dienvidu reģions un Sonderborgas pašvaldība pieteikumu sagatavoja kopā, piesaistot dažādus sociālos partnerus, tostarp rūpniecības asociācijas, arodbiedrības un izglītības un mācību iestādes. Notika arī publiska šā jautājuma apspriešana, par kuru ziņoja vietējā un reģionālā presē, un tajā varēja piedalīties visas ieinteresētās personas.

27. Dānijas iestādes apstiprināja, ka ir ievērotas prasības, kas attiecībā uz kolektīvu atlaišanu noteiktas valsts un Kopienas tiesību aktos.

Informācija par darbībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts likumiem vai atbilst koplīgumiem

28. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem Dānijas iestādes savā pieteikumā:

29. apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, kuri, ievērojot valsts likumus vai koplīgumus, jāveic uzņēmumiem,

30. pierādīja, ka darbības nodrošina atbalstu atsevišķiem darbiniekiem un netiek izmantotas, lai pārstrukturētu uzņēmumus vai nozares,

31. apliecināja, ka par attiecīgajām 17.–24. punktā minētajām darbībām netiek saņemta palīdzība no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

32. Dānija paziņoja Komisijai, ka finansiālos ieguldījumus pārvaldīs un kontrolēs tās pašas iestādes, kas pārvalda un kontrolē Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Dānijā.

Finansējums

33. Pamatojoties uz Dānijas pieteikumu, ierosinātais EGF finansējums saskaņotajai individualizēto pakalpojumu paketei ir EUR 1 213 508, kas veido 65 % no kopējām izmaksām. Komisijas ierosinātais fonda piešķīrums ir noteikts, balstoties uz Dānijas sniegto informāciju.

34. Ņemot vērā maksimālo iespējamo EGF finansiālā ieguldījuma apjomu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punktu, kā arī apropriāciju pārdales vērienu, Komisija ierosina izmantot EGF iepriekš minētajai kopējai summai, to piešķirot saskaņā ar finanšu shēmas 1.a kategoriju.

35. Ņemot vērā ierosināto finansiālā ieguldījuma apjomu, vairāk nekā 25 % no EGF maksimālā gada apjoma paliks pieejami piešķīrumiem pēdējos četros gada mēnešos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā.

36. Komisija, nākot klajā ar priekšlikumu par EGF izmantošanu, sāk vienkāršoto trīspusējo sarunu procedūru atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkta prasībām, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas atbilstīgā politiskā līmenī panāk vienošanos par EGF izmantošanas priekšlikuma projektu, informēt otru iestādi un Komisiju par tās nodomiem. Nesaskaņu gadījumā starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme.

37. Komisija atsevišķi iesniedz līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai tos iekļautu 2010. gada budžeta īpašajās saistību un maksājumu apropriācijās, kā to paredz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkts.

Maksājumu apropriāciju avots

38. Paredzams, ka pašreizējā īstenošanas stadijā maksājumu apropriācijas, kas 2010. gadā pieejamas budžeta pozīcijā 01.04 05 “Uzņēmumu programmu pabeigšana: finanšu vides uzlabošana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)”, šajā gadā netiks pilnībā izmantotas.Maksājumu apropriācijas atbilstoši prasītajam tiek pārvietotas uz trasta kontiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Investīciju fonds (EIF) var jebkurā laikā veikt izmaksas finanšu starpniekiem.Finanšu krīze ir būtiski ietekmējusi finanšu instrumentu, jo īpaši riska kapitāla, izmaksu raksturu. Saskaņā ar Eiropas Riska kapitāla asociācijas ( EVCA ) ziņām laikā no 2007. līdz 2009. gadam investīcijas un atsavināšanas (izstāšanās) ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar pirmskrīzes situāciju. Šie notikumi ir būtiski ietekmējuši arī prognozes attiecībā uz izmaksām 2010. gadā.Visu iepriekš minēto faktu rezultātā 2010. gadā maksājumu apropriācijas, kas paredzētas 2010. gada budžetā, būs vajadzīgas tikai daļēji, tādēļ pārvietošanai pieejamā summa ir EUR 1 213 508.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2009/031 DK/Linak no Dānijas)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENīBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[4] un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[5] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[6],

tā kā:

1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu tiem atkal iesaistīties darba tirgū.

2) EGF darbības joma tika paplašināta attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2009. gada 1. maija, iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti no darba globālās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ.

3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot ne vairāk kā 500 miljonu euro apmērā gadā.

4) Dānija iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu saistībā ar darbinieku atlaišanu A/S Linak . Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 1 213 508 apmērā.

5) Tādēļ jāizmanto EGF, lai nodrošinātu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Dānijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izmanto, lai nodrošinātu summu EUR 1 213 508 apmērā saistību un maksājumu apropriācijām.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Sagatavots, [...]

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[2] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešo daļu.

[4] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[5] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[6] OV C […], […], […] lpp.