52010PC0283

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 31.5.2010

COM(2010)283 galīgā redakcija

2010/0150 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Ar 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 663/2009[1] izveidoja Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), līdz 2010. gadam piešķirot EUR 3,98 miljardus. EEPEA ir finanšu instruments, kura vispārīgais mērķis ir sekmēt atveseļošanu pēc lejupslīdes, kas iedragāja ES ekonomiku, vienlaikus palīdzot sasniegt mērķus ES enerģētikas prioritāšu jomā, proti, energoapgādes drošību un diversifikāciju, iekšējā enerģētikas tirgus darbību un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Šo Kopienas finansējumu piešķīra trim apakšprogrammām, proti, gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projektiem, jūras vēja enerģijas ( OWE ) projektiem un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ( CCS ) projektiem.

Komisija pieņēma lēmumus par līdzekļu piešķiršanu katrai apakšprogrammai: 2009. gada 9. decembrī tika pieņemts lēmums par OWE un CCS apakšprogrammām, savukārt 2010. gada 4. martā – par gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projektiem. Komisijas 2010. gada 27. aprīļa ziņojumā[2] par EEPEA īstenošanu tiek lēsts, ka 2010. gada pavasarī būs sadalīts gandrīz viss EEPEA finanšu piešķīrums (EUR 3,98 miljardi). Aptuveni EUR 114 miljoni netiks sadalīti saskaņā ar 2009. gada 13. jūlijā pieņemto EEPEA regulu. Ziņojumā ir norādīts, ka paredzams, ka šī summa paliks nemainīga, taču ir arī atzīmēts, ka kāds vai vairāki projektu īstenotāji var juridisku, finansiālu vai tehnisku iemeslu dēļ neatbilst dotāciju piešķiršanas nosacījumiem un ka tādā gadījumā nesadalīts paliks lielāks finansējums, ko paredz 2009. gada 13. jūlijā pieņemtā EEPEA regula. Precīza nesadalīto līdzekļu summa būs zināma 2010. gada rudenī.

Enerģijas taupīšana ir visātrākais un rentablākais veids, kā var risināt ES stratēģiskos mērķus klimata pārmaiņu apkarošanas, energoapgādes drošības, ekonomikas un sociālās attīstības ilgtspējas sasniegšanas jomā. Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai atjaunojamo resursu turpmāka attīstība un energoefektivitātes sekmēšana veicinātu videi draudzīgāku izaugsmi, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas izveidi un klimata pārmaiņu novēršanu. Sekmējot šīs politikas jomas, Eiropa radīs jaunas darba vietas un videi draudzīga tirgus iespējas, tādējādi veicinot konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību.

Lai gan 2010. gada pirmajā pusē IKP pieauguma prognozēs atzīmēts mērens uzlabojums, 2010. gadam prognozētais izaugsmes temps Eiropas Savienībā lielākoties ir nemainīgs, proti, 0,7 %. Turklāt rūpnieciskās ražošanas un mazumtirdzniecības apjomi bijuši mazāk daudzsološi salīdzinājumā ar citiem rādītājiem, kā arī ieguldījumi joprojām ir vāji. Tāpat arī finanšu tirgi joprojām ir nestabili un nedroši[3]. Pastāvot arī vājam darba tirgum, Eiropu joprojām ietekmē ekonomikas krīze, kam vajadzīga ātra un efektīva rīcība ES līmenī atbilstīgi politiskajiem mērķiem.

Finanšu stimula un tehniskas palīdzības nodrošināšana ir galvenais aspekts, mazinot ierobežojumus augsto priekšapmaksu dēļ un informācijas trūkuma dēļ, kā arī sekmējot ilgtspējīgus uzlabojumus enerģētikas jomā. Tirgū, ko ietekmē pastāvošā ekonomikas krīze, un laikā, kad komercbankas izrāda piesardzību, nosakot zemas procentu likmes, pastāv papildu ierobežojumi tādu projektu finansēšanai, kuri sekmētu šo politikas jomu. Eiropā gūtā pieredze parāda, kā mērķtiecīgi un labi izstrādāti finansiālās palīdzības politikas virzieni var veicināt apjomīgus uzlabojumus un var stimulēt ilgtspējīgas enerģijas potenciāla attīstību.

Ieguldījumi ilgtspējīgā enerģijā var būt visefektīvākie un var sniegt vislielākos ieguvumus, ja tiek veikti pašvaldību un vietējā līmenī. Mājokļu energoapgādes atjaunošana, atjaunojamās enerģijas iekārtu decentralizēšana un pilsētu mobilitātes plāni ir darbības, kam vajadzīgs liels profesionāļu darba ieguldījums, un šo profesionāļu darba vietas nedrīkst delokalizēt. Tādēļ šīs darbības ir ļoti intensīvas attiecībā uz darba vietu radīšanu. Turklāt ilgtspējīga enerģija vietējā mērogā noteikti sekmē citas politikas jomas, piemēram, sociālo integrāciju un dzīves kvalitātes uzlabojumus, kā arī vietējo kopienu pievilcību uzņēmējiem un tūristiem.

Šajā kontekstā tehniskā palīdzība un finansiālie stimuli var būt noderīgi, lai līdz optimālam apjomam mobilizētu līdzekļus no esošajiem struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem.

Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā[4] Eiropas Komisija paziņoja par nodomu uzsākt jaunu ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvu, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm (SFI), lai izveidotu piemērotus finansēšanas mehānismus, kas veicinātu plašu attīstību saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju.

Finansiālas palīdzības sniegšana, izmantojot tādus finanšu starpniekus kā SFI, ļauj maksimāli efektīvi izmantot ES finansējumu, kā arī palielināt tā īstermiņa ietekmi, gūstot lielākos iespējamos ieguvumus attiecībā uz saimniecisko darbību un darba vietu radīšanu. Ar finansējumu tehniskajai palīdzībai, ko sniedz projektu izstrādei, kopā ar inovatīvām finansiālo stimulu shēmām (piemēram, garantijas, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem un labvēlīgām procentu likmēm, instrumentu kombinācijas un projektu finansējums) var nodrošināt spēcīgu sviras efektu starp ES finansējumu un kopējo mobilizēto ieguldījumu.

Šos aspektus ņēma vērā, izstrādājot šo priekšlikumu.

Tiek ierosināts izmantot EEPEA regulas II nodaļā paredzēto, bet nesadalīto finansējumu un izveidot mērķtiecīgu finanšu instrumentu, kas atbalstītu energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas iniciatīvas saistībā ar ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvu. Finanšu mehānisms atbalstīs stabilas energoefektivitātes attīstību un atjaunojamās enerģijas projektus, kā arī veicinās ieguldījumu finansēšanu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, it sevišķi pilsētvidē. Lai veicinātu lielu skaitu decentralizētu ieguldījumu, finansējuma saņēmēji būs pašvaldību, vietējās un reģionālās valsts iestādes. Pieejas pamatā būs vairāk nekā 1600 Eiropas reģionu un pilsētu parakstītā Pilsētas mēru pakta sekmīga īstenošana.

Ilgtspējīgas enerģijas projekti, kas saņems finansējumu, ietver sabiedriskās un privātās ēkas, augstu energoefektivitātes koģenerāciju un centralizētus apkures/dzesēšanas tīklus (it sevišķi izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus), decentralizētus vietējos atjaunojamos enerģijas avotus, ekoloģisku pilsētu transportu un vietējo infrastruktūru, piemēram, viedos tīklus, efektīvu ielu apgaismojumu un viedās mērierīces.

Mehānismu īstenos viens vai vairāki finanšu starpnieki, piemēram, SFI. Atlasi veiks, pamatojoties uz finanšu starpnieku spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu. Finanšu starpnieki ieviesīs finansējuma shēmas, kas nodrošinās spēcīgu sviras efektu starp ES finansējumu un kopējo ieguldījumu, lai būtiski palielinātu ieguldījumus ES. Šī sviras efekta panākšana būs priekšnoteikums finansiālas palīdzības saņemšanai. Finanšu starpniekiem piemēros pārredzamu pārvaldību un atskaišu procedūras, lai nodrošinātu stingru Komisijas uzraudzību attiecībā uz līdzekļu izmantojumu; šiem finanšu starpniekiem atlīdzinās tikai pārvaldības izmaksas vai izdevumus, kas saistīti ar mehānisma izveidošanu un īstenošanu. Visbeidzot sarunas ar SFI var organizēt paralēli likumdošanas procedūrai, kas sekmēs līdzekļu agrīnu sadali.

Saskaņā ar EEPEA regulu mehānisma ietvaros finansēs tikai tos pasākumus, kam ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu ES, kas palielina energoapgādes drošību un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Saskaņā ar mehānismu finansējamo pasākumu atlasei pilnā apmērā piemēro 2009. gada 13. jūlijā pieņemtajā EEPEA regulā noteiktos kritērijus. Šie kritēriji ir pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība, finanšu paketes nodrošinājums, projekta gatavība, tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu, un tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulēs publiskā un privātā sektora finansējumu, kā arī sociālekonomiskā ietekme un ietekme uz vidi. Kā būtisks elements jāņem vērā arī projektu ģeogrāfiskā izvietojuma līdzsvars.

Šis priekšlikums pilnībā atbilst EEPEA regulas[5] 7. apsvērumā minētajam Komisijas paziņojumam[6], kurā tā informē par nolūku, 2010. gadā ziņojot par šīs regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā ierosināt pasākumus, kurus īstenojot būtu iespējams piešķirt nesadalītos līdzekļus un finansēt projektus energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu jomā.

2010/0150 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 663/2009[10] izveidoja Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), līdz 2010. gadam piešķirot EUR 3,98 miljardus.

2. Daļa šo līdzekļu netiks sadalīta Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļā noteiktajām apakšprogrammām.

3. Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai atjaunojamo resursu turpmāka attīstība un energoefektivitātes sekmēšana veicinātu videi draudzīgāku izaugsmi, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas izveidi un klimata pārmaiņu novēršanu. Sekmējot šīs politikas jomas, Eiropa radīs jaunas darba vietas un videi draudzīga tirgus iespējas, tādējādi veicinot konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību.

4. Lielāka finanšu stimula nodrošināšana ir galvenais aspekts, lai mazinātu ierobežojumus, ko rada augstas priekšapmaksas, un veicinātu ilgtspējīgus uzlabojumus enerģētikas jomā. Ieguldījumu atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas jomā var būt visefektīvākais un sniegt vislielākos ieguvumus, ja tiek īstenots vietējā līmenī.

5. Tādēļ jāizveido mērķtiecīgs finanšu instruments, atbalstot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvas saistībā ar ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvu[11], lai izmantotu Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļā paredzēto, bet nesadalīto finansējumu. Šim finanšu mehānismam jāatbalsta stabila energoefektivitātes attīstība un atjaunojamās enerģijas projekti, kā arī jāveicina vietējo un reģionālo iestāžu ieguldījumu finansēšana energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, it sevišķi pilsētvidē.

6. Lai palielinātu ES finansējuma īstermiņa ietekmi, mehānisms jāpārvalda vienam vai vairākiem finanšu starpniekiem, piemēram, starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI). Izvēle jāizdara, pamatojoties uz finanšu starpnieku parādīto spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu, kā arī nodrošināt spēcīgāko sviras efektu starp ES finansējumu un kopējo ieguldījumu, lai palielinātu būtiskus ieguldījumus ES.

7. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 663/2009 mehānisma ietvaros jāfinansē tikai tie pasākumi, kuriem ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu ES un kuri palielina energoapgādes drošību un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Saskaņā ar mehānismu finansējamo pasākumu atlasei un attiecināmībai pilnībā piemēro Regulā (EK) Nr. 663/2009 noteiktos kritērijus. Kā būtisks elements jāņem vērā arī projektu ģeogrāfiskā izvietojuma līdzsvars.

8. Tā kā precīza nesadalīto līdzekļu summa būs zināma tikai 2010. gada beigās, līdz 2011. gada 31. martam jāuzņemas atsevišķas juridiskas saistības budžeta saistību izpildei.

9. Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Eiropas Savienības steidzamās vajadzības pēc enerģijas, izdevumi jāuzskata par attiecināmiem, sākot no 2009. gada 13. jūlija, jo daudzi dalībnieki saskaņā ar 112. pantu Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ir pieprasījuši izdevumus uzskatīt par attiecināmiem, sākot no dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

10. Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Eiropas Savienības steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šai regulai ir jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 663/2009

Regulu (EK) Nr. 663/2009 groza šādi:

11. Regulas 1. pantam pievieno šādu ceturto daļu:

„Ar šo regulu nodrošina iespēju izveidot finanšu instrumentus, lai atbalstītu energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju iniciatīvas.”

12. Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„Atsevišķas juridiskas saistības saskaņā ar II nodaļu 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei uzņemas līdz 2010. gada 31. decembrim. Atsevišķas juridiskas saistības saskaņā ar 22. pantu uzņemas līdz 2011. gada 31. martam.”

13. Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„ 22. pants Finansējums, ko nevar sadalīt saskaņā ar II nodaļu vai kas nebūs pieejams līdz 2010. gada 31. decembrim

1. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu apropriācijas, kam nevarēja piemērot atsevišķas juridiskas saistības saskaņā ar II nodaļu par summu EUR 114 miljonu apmērā, kā arī apropriācijas, kas laika gaitā kļūs pieejamas II nodaļā paredzēto projektu pilnīgas vai daļējas neīstenošanas gadījumā, novirza finanšu mehānismam saistībā ar ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvu[12].

2. Panta 1. punktā minēto finanšu mehānismu īsteno saskaņā ar II pielikumu. Nepiemēro 23. panta 1. punkta noteikumus.”

14. Regulas 23. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„Izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem, sākot no 2009. gada 13. jūlija.”

15. Pielikumu nosauc par I pielikumu un no jauna pievieno II pielikumu:

„ II pielikums Finanšu mehānisms saistībā ar ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvu

I. Finanšu mehānisma īstenošana ilgtspējīgas enerģijas projektiem

Finanšu mehānisms atbalsta stabilas energoefektivitātes attīstību un atjaunojamās enerģijas projektus, kā arī veicina pašvaldību, vietējo un reģionālo iestāžu ieguldījumu finansēšanu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Šo mehānismu īsteno saskaņā ar budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.

Mehānismu izmanto ilgtspējīgas enerģijas projektiem it sevišķi pilsētvidē. Tas ietver:

a) projektus sabiedriskajām un privātajām ēkām, ietverot atjaunojamās enerģijas un/vai energoefektivitātes risinājumus, tostarp risinājumus, kuru pamatā ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana;

b) ieguldījumus augstas energoefektivitātes koģenerācijā un centralizētajos apkures/dzesēšanas tīklos, it sevišķi tajos, kur izmanto atjaunojamos enerģijas avotus;

c) decentralizētus vietējos atjaunojamos enerģijas avotus;

d) ekoloģisku pilsētas transportu, lai atbalstītu energoefektivitātes palielinājumu un atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju;

e) vietējo infrastruktūru, tostarp efektīvu ielu apgaismojumu, viedās mērierīces un viedos tīklus, kas maksimāli izmanto IKT.

Šo mehānismu var izmantot stimulu nodrošināšanai, tehniskai palīdzībai, kā arī valsts iestāžu un vietējo pašvaldību darbinieku informētības paaugstināšanai, kas nodrošina struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu optimālu izmantošanu, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas izmantošanas uzlabojumiem dzīvojamās ēkās un citu veidu ēkās.

Mehānisma atbalsta saņēmēji ir valsts iestādes – vēlams, lai tās būtu reģionālās un vietējās iestādes, – vai privāti uzņēmumi, kas darbojas šo valsts iestāžu vārdā. Īpašu uzmanību pievērsīs piedāvājumiem, kas ietver šādu iestāžu sadarbību ar mājokļu kooperatīviem un attīstības aģentūrām.

II. Sadarbība ar finanšu starpniekiem

Mehānismu īsteno viens vai vairāki finanšu starpnieki, piemēram, starptautiskās finanšu institūcijas (SFI). Izvēli izdarīs, pamatojoties uz finanšu starpnieku spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem.

Finanšu starpnieki nodrošina atbilstību attiecīgajām budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, it sevišķi attiecībā uz iepirkuma noteikumiem, iekšējo kontroli, grāmatvedību un ārējo revīziju. Šiem finanšu starpniekiem atlīdzina tikai to vadības maksas vai izmaksas, kas saistītas ar mehānisma izveidošanu un īstenošanu.

Mehānisma sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecībā uz uzraudzību un kontroli, nosaka, noslēdzot vienošanos(-ās) starp Komisiju un finanšu starpniekiem.

III. Finansēšanas nosacījumi, atlases un attiecināmības kritēriji

Mehānisma ietvaros finansē tikai tos pasākumus, kam ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanos ES, kas palielina energoapgādes drošību un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Pienācīgu uzmanību pievērsīs spēcīga sviras efekta nodrošināšanai starp kopējo ieguldījumu un ES finansējumu, lai būtiski palielinātu ieguldījumus ES. Valsts iestādēm, kas saņem finansējumu, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) tām jāpauž politiska apņemšanās mazināt klimata pārmaiņas, ietverot precīzus mērķus;

b) tām jāatsakās no emisijas pārskata un jāizstrādā daudzgadu stratēģijas, lai sasniegtu savus mērķus;

c) tām jāpieņem, ka tās būs publiski atbildīgas par savas vispārējās stratēģijas rezultātiem.

Pasākumiem, ko finansē saskaņā ar mehānismu, jāatbilst šādiem atlases un attiecināmības kritērijiem:

i) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

ii) finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam;

iii) projektu ģeogrāfiskais līdzsvars;

iv) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic pēc iespējas ātrāk;

v) tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

vi) tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulē publiskā un privātā sektora finansējumu;

vii) kvantitatīva sociālekonomiskā ietekme;

viii) kvantitatīva ietekme uz vidi.”

2. pants Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā.

[2] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai īstenošanu, COM(2010)191, galīgā redakcija.

[3] Komisijas 2010. gada 25. februāra starpposma ekonomiskās prognozes, ECFIN 2010. gada 25. februāra paziņojums presei.

[4] Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats (2008. gada 13. novembris), ES Energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns, COM(2008)781.

[5] EEPEA regulas 7. apsvērumā ir teikts: „Gadījumam, ja līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams piešķirt visus līdzekļus, Komisija ir paziņojusi par saviem nodomiem, attiecīgā gadījumā, 2010. gadā ziņojot par šīs regulas īstenošanu, ierosināt pasākumus, kurus īstenojot būtu iespējams atbilstīgi atveseļošanas plānam finansēt projektus, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu jomā.”

[6] Komisijas paziņojumā ir teikts: „Ja Komisija, sniedzot 2010. gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar regulas 28. pantu, konstatē, ka līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams ieguldīt visus līdzekļus, kas paredzēti regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem, tā – vajadzības gadījumā un ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā – ierosinās regulā grozījumu, lai būtu iespējams finansēt projektus energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, papildus minētajām ierosmēm, tostarp atbilstības kritērijus, kas līdzinās kritērijiem, kurus piemēro šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem.”

[7] OV C , , . lpp.

[8] OV C , , . lpp.

[9] OV C , , . lpp.

[10] OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.

[11] Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats (2008. gada 13. novembris), COM(2008)781.

[12] Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats (2008. gada 13. novembris), COM(2008)781 .