52010PC0105

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 24.3.2010

COM(2010) 105 galīgā redakcija

2010/0067 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES),

ar kuru īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā

{COM(2010) 104 galīgā redakcija}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

1.1 Pamatinformācija

Komisija 2006. gada 17. jūlijā, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 61. panta c) apakšpunktu un 67. panta 1. punktu (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punkts), pieņēma priekšlikumu[1] Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003[2] attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām ("Roma III"). Mērķis bija panākt, ka Padomei būtu vienbalsīgi jāpieņem šis priekšlikums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlaments sniedza atzinumu par priekšlikumu 2008. gada 21. oktobrī[3].

No 2006. gada oktobra Komisijas priekšlikums tika apspriests Civiltiesību jautājumu darba grupā (Roma III). Tomēr nebija iespējams panākt vienbalsību par visiem ierosinātajiem risinājumiem attiecībā uz regulā iekļautajām piemērojamo tiesību normām un uz ierosinātajām atkāpēm. Padome 2008. gada 5. un 6. jūnijā attiecīgi atzīmēja, ka nav vajadzīgās vienbalsības, lai tālāk virzītu Romas III regulas pieņemšanu, un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas padara vienbalsību neiespējamu tajā brīdī un tuvākā nākotnē. Tā novēroja, ka Romas III mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus.

Padome 2008. gada 25. jūlijā atzīmēja, ka vismaz astoņas dalībvalstis plāno lūgt Komisiju iesniegt priekšlikumu par ciešāku sadarbību un ka pārējās dalībvalstis varētu iesaistīties, tiklīdz Komisija būs izstrādājusi šādu priekšlikumu. Tā uzskatīja, ka tikai pēc šo dalībvalstu oficiāla pieprasījuma tiktu iesniegts Komisijas priekšlikums, kas ļautu katrai delegācijai pašai izlemt, vai ciešāka sadarbība ir piemērota un vai tajā iesaistīties. Tā secināja, ka iespējamais vismaz astoņu dalībvalstu pieprasījums Komisijai iesniegt priekšlikumu par ciešāku sadarbību neskartu pārējo procedūru un jo īpaši atļaujas piešķiršanu, kas tiktu lūgta Padomei.

2008. gada 28. jūlijā un 12. augustā un 2009. gada 12. janvārī pavisam desmit dalībvalstis[4] iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās vēlas savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā, un lūdza Komisijai tālab iesniegt priekšlikumu Padomei. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu.

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā un šis priekšlikums Padomes regulai, ar kuru īsteno šādu ciešāku sadarbību, ko Komisija ir pieņēmusi vienlaicīgi, ir Komisijas atbilde uz deviņu dalībvalstu (turpmāk "iesaistītās dalībvalstis") pieprasījumu. Padomes lēmuma priekšlikumā ir iekļauts sīks izvērtējums juridiskajiem nosacījumiem, kuri regulē ciešākas sadarbības ieviešanu laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, kā arī tās ieviešanas piemērotību.

2. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2.1 TIESISKāS NOTEIKTīBAS UN PAREDZAMīBAS NOSTIPRINāšANA

Starptautiska rakstura laulības lietu tiesvedībā valstu tiesību aktu atšķirības, jo īpaši attiecībā uz tiesību kolīziju normām, rada būtisku tiesisko nenoteiktību. Dalībvalstu tiesību kolīziju normu lielo atšķirību un komplicētības dēļ starptautiskiem pāriem ir ļoti grūti paredzēt, kuras tiesības tiks piemērotas viņu laulības lietas vai laulāto atšķiršanas tiesvedībā. Iesaistītās dalībvalstis nepieļauj nekādu iespēju laulātajiem izvēlēties šādā tiesvedībā piemērojamās tiesības. Šā iemesla dēļ var rasties situācijas, kad laulātie tikai vāji saistīti ar tiesībām, kuras tiek piemērotas, un sekas, kas neatbilst viņu tiesiskajai paļāvībai. Tas arī nerosina panākt mierizlīgumu.

Ievērojot atbilstošās daļas Komisijas priekšlikuma 2006. gada 17. jūlija regulai (Roma III) paskaidrojuma rakstā, šā regulas priekšlikuma mērķis ir ieviest skaidru tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā, kas attiektos uz laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesību normām un sniegtu pusēm noteiktu izvēles brīvību attiecībā uz piemērojamām tiesībām. Atšķirībā no Komisijas sākotnējā priekšlikuma ciešākās sadarbības pasākums attiecas tikai uz piemērojamām tiesībām, nevis jurisdikciju, jo tā mērķis ir izvairīties no ietekmes uz Savienības tiesībām, proti, uz Regulu (EK) Nr. 2201/2003, kuru grozīt bija paredzēts sākotnējā priekšlikumā. Lai gan 20.e-1 pants bija starp Civiltiesību jautājumu darba grupas (Roma III)[5] iekļautajiem noteikumiem, tas nav iekļauts šajā regulas priekšlikumā. Minētais pants būtībā satur normu par jurisdikciju un ir cieši saistīts ar 7.a pantu par forum necessitatis , kurš arī nav iekļauts, jo arī tas attiecas uz jurisdikciju.

2.2 Elastības palielināšana, ieviešot noteiktu pušu autonomiju

Patlaban laulības lietās pušu autonomija ir ļoti ierobežota. Priekšlikums padara tiesisko regulējumu elastīgāku, ieviešot ierobežotu iespēju laulātajiem izvēlēties citas tiesības kā to laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietu tiesvedībai piemērojamās tiesības. Lai izvairītos no tādu tiesību piemērošanas, ar ko laulātajiem ir maza saistība vai tādas vispār nav, laulāto izvēle aprobežojas ar tiesībām, ar kurām tiem ir cieša saistība.

Ļaut laulātajiem vienoties par šīm lietām īpaši lietderīgi būs tajos gadījumos, kad laulību šķir pēc abpusējas vienošanās. Tas darbosies kā spēcīgs pamudinājums attiecīgajiem pāriem jau iepriekš risināt iespējamās laulības iziršanas sekas un rosinās panākt laulības šķiršanu mierīgā ceļā, kas ir būtiski tādu pāru gadījumā, kuriem ir bērni. Regula "Roma III" arī palīdzēs trešo valstu valstspiederīgajiem integrēties, sniedzot tiem iespēju aizstāt to valstu tiesības ar jaunās dzīvesvietas valsts tiesībām.

Ir paredzēti īpaši drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka laulātie apzinās savas izvēles sekas, un aizstāvētu vājāko laulāto.

2.3 Otra laulātā apsteigšanas novēršana

Visbeidzot, priekšlikumā risināta arī „apsteigšanas sacīkstes” problēma, t.i., kad viens laulātais cenšas apsteigt otru laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanā, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē tiesības, kuras tas uzskata par savām interesēm labvēlīgākām. Šā iemesla dēļ var rasties tādas situācijas, kad piemēro tiesības, ar kurām otram laulātajam ir maza saistība vai kuras neņem vērā viņa vai viņas intereses. Tas arī apgrūtina samierināšanas centienus un atstāj maz laika starpniecībai.

Saskaņotu tiesību kolīziju normu ieviešanai būtu ievērojami jāsamazina „apsteigšanas sacīkstes” risks, jo jebkura tiesa, kurā laulātie vērstos vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, piemērotu tiesības, kas noteiktas, pamatojoties uz kopējām normām.

Ja laulātie neizdara izvēli, tad piemērojamās tiesības noteiktu, pamatojoties uz saistošo faktoru skalu, kas dod priekšroku laulāto pastāvīgās dzīvesvietas tiesībām, kas nodrošinās, ka laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietu tiesvedību regulē tā tiesību sistēma, ar kuru pāris ir cieši saistīts. Gan attiecīgajiem laulātajiem, gan tiesību praktiķiem tas palielinās tiesisko noteiktību un paredzamību.

Norma par piemērojamām tiesībām izvēles neesības gadījumos ir paredzēta, lai aizsargātu vājāko laulāto, piešķirot prioritāti tās valsts tiesībām, kurā bija ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta pirms šķiršanās, neatkarīgi no tiesas, kurā prasību iesniedzis viens vai otrs laulātais. Līdz ar to laulātie varēs viegli paredzēt, kuras tiesības tiks piemērotas viņu laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedībai.

3. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ciešākas sadarbības pasākuma ietekmes novērtējums

PIRMS KOMISIJAS 2006. GADA JūLIJA PRIEKšLIKUMA PUBLICēšANAS NOTIKA PLAšA APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM. PēDēJā REDAKCIJA, KURU IZSTRāDāJA PēC SARUNāM PADOMē UN KURU KOMISIJA DAļēJI PāRņEM SAVā PRIEKšLIKUMā, IEVēROJAMI NEATšķIRAS NO KOMISIJAS 2006. GADA JūLIJA PRIEKšLIKUMA. ŠAJā REDAKCIJā IR SAGLABāTI TIE PAšI PRINCIPIāLIE RISINāJUMI LAULīBAS šķIRšANAI UN LAULāTO ATšķIRšANAI PIEMēROJAMO TIESīBU JOMā (PIEMēRAM, PIEMēROJAMO TIESīBU IZVēLE, LAULāTO PASTāVīGā DZīVESVIETA Kā GALVENAIS VIENOJOšAIS APSTāKLIS, SABIEDRISKāS KāRTīBAS NOSACīTAIS IZņēMUMS U.C.).

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kuru tā pievienoja savam sākotnējam 2006. gada jūlija priekšlikumam. Tas joprojām attiecas uz jautājumu par piemērojamām tiesībām, un uz to šeit tiks izdarīta atsauce[6]. Ar šo Komisijas priekšlikumu tiek īstenota ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. panta otro punktu ciešāku sadarbību drīkst izmantot tikai kā galēju līdzekli. Tādējādi Komisija drīkst ierosināt ciešāku sadarbību, un Padome drīkst dod savu piekrišanu tikai jautājumos, kurus Padome jau ir izskatījusi un par kuriem tā ir secinājusi, ka nav atrasts cits risinājums, ciktāl "Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus". No tā izriet, ka Komisija nevar izmainīt nedz ciešākas sadarbības jomu, kas šajā gadījumā ir laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības, nedz tiesību akta pamatnoteikumus, kā paredzēts dokumenta pēdējā redakcijā, par ko vienojusies Padome. Turklāt Komisijas priekšlikuma par ciešāku sadarbību saturu ierobežo darbības joma, kas precizēta iesaistīto dalībvalstu pieprasījumos par ciešāku sadarbību, proti, laulības lietās piemērojamās tiesības. Tādēļ šajā gadījumā nešķiet, ka būtu lietderīgi veikt jaunu ietekmes novērtējumu, kas attiecas uz to pašu jomu.

4. Priekšlikuma juridiskie elementi

4.1 JURIDISKAIS PAMATS

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punkts, ar kuru Padomei tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pasākumus par ģimenes tiesībām, kurām ir pārrobežu elementi, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Priekšlikums attiecas uz laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām. Šos jautājumus regulē ģimenes tiesības. Priekšlikuma noteikumi par piemērojamām tiesībām tiek izmantoti tikai starptautiskās situācijās, piemēram, kad laulātajiem ir dažādas pilsonības vai viņi dzīvo dažādās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kuras pilsonis nav vismaz viens no viņiem. Līdz ar to ir izpildīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punkta pārrobežu nosacījums.

4.2 Subsidiaritātes princips

Priekšlikuma mērķus var sasniegt tikai Savienības līmenī, pieņemot piemērojamās tiesības regulējošas kopējas normas, nepieciešamības gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību. Šīm kolīziju normām ir jābūt identiskām, ja priekšlikuma mērķis ir panākt lielāku juridisko noteiktību, paredzamību un elastību pilsoņiem. Tādēļ dalībvalstu vienpusēja rīcība būtu pretrunā šiem mērķiem. Patlaban nav spēkā esošas starptautiskas dalībvalstu konvencijas laulības lietās piemērojamo tiesību jautājumā. Apspriešanās ar sabiedrību un Komisijas 2006. gada jūlija priekšlikuma laikā īstenotais ietekmes novērtējums ir apliecinājis, ka problēmu joma, kas aplūkota šajā priekšlikumā, ir būtiska un katru gadu skar desmitiem tūkstošus pilsoņu. Ņemot vērā problēmas raksturu un mērogu, mērķi ir sasniedzami vienīgi Savienības līmenī.

4.3 Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas stingri aprobežojas ar to, kas nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķus. Tas neuzliks nekādu papildu finansiālu vai administratīvu slogu pilsoņiem, bet radīs tikai ļoti ierobežotu papildu slogu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm.

4.4 Instrumenta izvēle

Atbilstoši priekšlikuma raksturam un mērķim tā īstenošanai nepieciešamais instruments ir regula. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību, ir vajadzīgas skaidras, vienotas tiesību normas. Ierosinātās normas attiecībā uz piemērojamām tiesībām ir sīki izstrādātas un precīzas, un nav vajadzīga to transponēšana dalībvalstu tiesību aktos. Atstājot iesaistītajām dalībvalstīm jebkādu rīcības brīvību šo normu īstenošanā, tiktu apdraudēts mērķis – tiesiskā noteiktība un paredzamība.

4.5 Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas nostāja

Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās sadarbībā Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļā paredzētajos jautājumos, ja vien tās nepaziņo par vēlēšanos tajā piedalīties saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienibas darbību, Dānija nepiedalās ierosinātās regulas pieņemšanā, un Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro.

5. Ietekme uz budžetu, vienkāršošana un saskanība ar citām Savienības politikas jomām

5.1 IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmēs Savienības budžetu.

5.2 Vienkāršošana

Priekšlikums radīs vienkāršotas administratīvās procedūras gan pilsoņiem, gan tiesību praktiķiem. Jo īpaši tiesību kolīziju normu saskaņošana ievērojami vienkāršos procedūras, ļaujot tiem noteikt piemērojamās tiesības, pamatojoties uz vienu normu kopumu, kas aizstāj esošās iesaistīto dalībvalstu tiesību kolīziju normas.

5.3 Saskanība ar citām Savienības politikas jomām un ar Savienības mērķiem

Priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīti par Savienības tiesību vispārējiem principiem.

6. Pantu skaidrojums

1. pants

Ierosinātā regula attiecas uz visām situācijām, kurās pastāv tiesību kolīzijas, proti, situācijām, kurās pastāv tādi lietas aspekti, kuru rezultātā tā iziet ārpus vienas valsts sociālās dzīves, un kuri var būt saistīti ar vairākām tiesību sistēmām. Tādēļ to piemēro tikai starptautiskās situācijās, piemēram, ja laulātajiem ir dažādas pilsonības vai ja tie dzīvo dažādās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kuras pilsonis nav vismaz viens no viņiem („starptautiskie pāri”).

Ierosinātās normas par piemērojamām tiesībām aprobežojas tikai ar laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu un neattiecas uz laulības atzīšanu par neesošu tiesvedību, kurai par nepiemērotu uzskata gan pušu autonomiju, gan citu tiesību izvēli, kā tai tiesai piemērojamās tiesības, kurā iesniegta prasība. Ciktāl tas attiecas normām par jurisdikciju, uz laulības anulēšanu tāpat kā uz laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu attiecas Regula (EK) Nr. 2201/2003.

2. pants

Saskaņā ar 2. pantu šī ir universāla regula, kas nozīmē to, ka tās vienotās tiesību kolīziju normas var noteikt iesaistītās dalībvalsts tiesības, neiesaistītās dalībvalsts tiesības vai tādas valsts tiesības, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Šis ir stingri nostiprināts tiesību princips attiecībā uz tiesību kolīziju normām, kas jau pastāv 1980. gada Romas Konvencijā, konvencijās, kas noslēgtas Hāgas konferences ietvaros, un iesaistīto dalībvalstu kolīziju normās. Ir ieviestas drošības klauzulas, lai novērstu tādu ārvalstu tiesību aktu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu piemērošanu, kuri nav saderīgi ar Eiropas Savienības kopējām vērtībām. Ja ir norādītas kādas citas dalībvalsts tiesības, tad Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās var palīdzēt tiesām izprast ārvalstu tiesību saturu.

3. pants

Dalībvalstu tiesību kolīziju normas lielākoties paredz tikai vienu konkrētas situācijas risinājumu. Ar šo priekšlikumu paredzēts sniegt laulātajiem lielāku elastību, ļaujot tiem izvēlēties laulības šķiršanai un laulāto atšķirtībai piemērojamās tiesības. Vienīgās tiesības, kuras var izvēlēties, ir tās, ar kurām laulātajiem ir cieša saistība, ko nosaka pastāvīgā dzīvesvieta vai pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no viņiem tur vēl dzīvo, viena laulātā pilsonība un lex fori .

Laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai ir jāpiemēro vienas un tās pašas tiesību kolīziju normas, jo daudzos gadījumos laulāto atšķiršana ir laulības šķiršanas priekšnoteikums. Iesaistītās dalībvalstis, kuras atzīst laulāto atšķiršanu, piemēro vienas un tās pašas tiesību kolīziju normas laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

Šādi palielinātā pušu autonomija sniegs laulātajiem lielāku tiesisko noteiktību un paredzamību. Ir jāievēro dažas formālas prasības, lai nodrošinātu to, ka abi laulātie apzinās savas izvēles sekas, un aizstāvētu vājāko laulāto. Komisija pievienojas Eiropas Parlamenta viedoklim, ka ir jānovērš tas, ka pusēm sniegtās piemērojamo tiesību izvēles rezultātā tiktu piemērotas tiesības, kas ir pretrunā pamattiesībām un Savienības tiesībām. Tādēļ dokumentā ir paredzēti ierobežojumi, ļaujot pusēm izvēlēties tikai tādas ārvalstu tiesības par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu, kuri ir saderīgas ar Eiropas Savienības kopējām vērtībām.

4. pants

Ja laulātie neizdara izvēli, tad piemērojamās tiesības noteiktu, pamatojoties uz secīgu saistošo faktoru gradāciju, pamatojoties vispirms uz laulāto pastāvīgo dzīvesvietu. Šis vienotais noteikums nodrošinās tiesisko noteiktību un paredzamību. Saskaņotu tiesību kolīziju normu ieviešanai būtu ievērojami jāsamazina „apsteigšanas sacīkstes” risks, jo jebkura tiesa, kurā laulātie iesniegtu prasību iesaistītajās dalībvalstīs, piemērotu tās pašas tiesības, kas noteiktas, pamatojoties uz kopējām normām.

Tā kā noteikuma galvenais pamats ir laulāto pastāvīgā dzīvesvieta un, ja tās nav, tad pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no laulātajiem joprojām tur dzīvo, tad lielākajā daļā gadījumu tiks piemērotas tās tiesas, kurā iesniegta prasība, valsts tiesības (bet ne vienmēr, kā, piemēram, gadījumā, ja viens no laulātajiem atgriežas savā mītnes zemē un iesniedz prasību tās valsts tiesā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2201/2003 paredzētajiem jurisdikcijas noteikumiem). Tādēļ to lietu skaits, kurām piemēros ārvalstu tiesības, būs ļoti mazs.

5. pants

Šajā noteikumā ir ietverta norma, kuras nolūks ir izvairīties no diskriminācijas. Noteiktās situācijās, ja piemērojamās tiesības neparedz laulības šķiršanu vai, pamatojoties uz dzimumu, nepiešķir vienam laulātajam vienādu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai būtu jāpiemēro tās tiesas valsts tiesības, kurā iesniegta prasība.

6. pants

Pieļaujot atgriezenisko norādi, tiktu apdraudēts tiesiskās noteiktības mērķis. Piemērojamo tiesību noteikšana saskaņā ar vienotām tiesību kolīziju normām attiecīgi nozīmē to, ka tiek norādītas piemērojamo tiesību materiālo tiesību normas, nevis to starptautisko privāttiesību norma.

7. pants

Valsts sabiedriskās kārtības nosacīto izņēmumu mehānisms ļauj tiesai noraidīt kolīziju normas norādītās ārvalstu tiesības, ja ārvalstu tiesību piemērošana konkrētā gadījumā būtu pretrunā tiesas, kurā iesniegta prasība, valsts sabiedriskajai kārtībai. Vārds „acīmredzami” nozīmē, ka sabiedriskās kārtības nosacītie izņēmumi var būt tikai izņēmuma gadījumi.

8. pants

Ja valsti veido vairākas teritoriālās vienības, katra ar savām materiālajām tiesībām laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, šai regulai ir jāattiecas arī uz šo teritoriālo vienību tiesību kolīzijām, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, paredzamību un Eiropas Savienības normu vienādu piemērošanu visās kolīziju situācijās.

9. pants

Šis noteikums pilsoņiem nodrošina iesaistītajās dalībvalstīs laulību līgumiem piemērojamo normu pārredzamību. Komisija darīs šo informāciju publiski pieejamu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās interneta vietnē.

10. pants

Šis pants attiecas uz dokumenta piemērošanas laiku.

11. pants

Ierosināto noteikumu mērķis ir nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp iesaistīto dalībvalstu atbilstību starptautiskām saistībām, no vienas puses, un patiesas Eiropas tiesiskuma telpas izveides mērķi, no otras puses. Šā panta 1. punktā ir atļauts iesaistītajām dalībvalstīm pēc šīs regulas pieņemšanas turpināt piemērot tiesību kolīziju normas, kas iekļautas divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kuru līgumslēdzējas puses tās ir. Tomēr divu paralēlu sistēmu līdzāspastāvēšana, kad dažas iesaistītās dalībvalstis piemēro to nolīgumu normas, kurus tās ratificējušas, un citas iesaistītas dalībvalstis piemēro ierosinātās regulas normas, būtu pretrunā Eiropas tiesiskuma telpas pienācīgai darbībai.

12. un 13. pants

Panti par dokumenta pārskatīšanu, stāšanos spēkā un piemērošanu ir standarta noteikumi.

2010/0067 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES),

ar kuru īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes […] gada […] Lēmumu […], ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā[7],

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[8],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

1) Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi.

2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu Padome nosaka pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme

3) Komisija 2005. gada 14. martā pieņēma Zaļo grāmatu par laulības šķiršanai piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju. Ar zaļo grāmatu tika uzsākta plaša sabiedriska apspriešana par iespējamiem to problēmu risinājumiem, kuras var rasties pašreizējos apstākļos.

4) Komisija 2006. gada 17. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām.

5) Padome 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē Luksemburgā secināja, ka nav vienbalsības par priekšlikumu un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas padara vienbalsību neiespējamu gan tajā brīdī, gan tuvākajā nākotnē. Tā konstatēja, ka priekšlikuma mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus.

6) Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā, un lūdza Komisiju tālab iesniegt priekšlikumu Padomei. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu.

7) Padome […] gada […] pieņēma Lēmumu […], ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā.

8) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās ievēro minētos nosacījumus un šajā sakarā jau pieņemtos aktus.

9) Šai regulai iesaistītajās dalībvalstīs būtu jānodrošina skaidrs un visaptverošs tiesiskais regulējums laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, jāsniedz pilsoņiem pienācīgs rezultāts tiesiskās noteiktības, paredzamības un elastības ziņā, kā arī jānovērš tādas situācijas rašanās, kad viens no laulātajiem iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē konkrētas tiesības, kuras viņš vai viņa uzskata par savām interesēm labvēlīgākām.

10) Lai skaidri norādītu šīs regulas teritoriālo darbības jomu, ir jāprecizē ciešākā sadarbībā iesaistītās dalībvalstis.

11) Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tiesas, kurā iesniegta prasība, rakstura.

12) Lai dotu laulātajiem iespēju izvēlēties piemērojamās tiesības, ar kurām tie ir cieši saistīti, vai, ja puses neizdara izvēli, lai šīs tiesības būtu piemērojamas to laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai, attiecīgās tiesības būtu jāpiemēro pat tādā gadījumā ja tās nav iesaistītās dalībvalsts tiesības. Ja ir norādītas kādas citas dalībvalsts tiesības, tad tīkls, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās[10], var palīdzēt tiesām izprast ārvalstu tiesību saturu.

13) Līdz ar pieaugošo pilsoņu mobilitāti ir nepieciešama gan lielāka elastība, gan tiesiskā noteiktība. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, sniedzot laulātajiem ierobežotu iespēju izvēlēties laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai piemērojamās tiesības. Šāda iespēja nebūtu jāattiecina uz laulības atzīšanu par neesošu, kas ir cieši saistīta ar tās likumīgas esības priekšnoteikumiem; šādā gadījumā pušu autonomija ir nepiemērota.

14) Laulātajiem būtu jābūt iespējai izvēlēties tās valsts tiesības, ar kuru tiem ir īpaša saistība, vai lex fori kā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības. Laulāto izvēlētajām tiesībām ir jābūt saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām. Iespēja izvēlēties laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt vissvarīgākās – bērna intereses.

15) Ir svarīgi, lai pirms piemērojamo tiesību norādīšanas laulātajiem būtu pieeja aktuālai informācijai par būtiskiem aspektiem valstu un Savienības tiesībās, kā arī procedūrās, kas regulē laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu. Lai nodrošinātu pieeju pienācīgai un kvalitatīvai informācijai, Komisija to regulāri atjaunina internetā sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

16) Abu laulāto apzināta izvēle ir šīs regulas pamatprincips. Abiem laulātajiem būtu precīzi jāapzinās piemērojamo tiesību izvēles juridiskās un sociālās sekas. Iespēja izvēlēties piemērojamās tiesības pēc kopīgas vienošanās nedrīkstētu ietekmēt abu laulāto tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to tiesnešiem dalībvalstīs būtu jāapzinās, cik liela nozīme ir abu laulāto apzinātai izvēlei attiecībā uz noslēgtās tiesību izvēles vienošanās juridiskajām sekām.

17) Būtu jāievieš īpaši drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka laulātie apzinās savas izvēles sekas. Būtu vismaz jānoslēdz rakstiska vienošanās par piemērojamo tiesību aktu izvēli, kam būtu pievienots vienošanās datums un ko parakstītu abas puses. Tomēr gadījumā, ja iesaistītās dalībvalsts, kurā abi no laulātajiem pastāvīgi dzīvo, tiesībās ir noteiktas papildu oficiālas normas, šīs normas ir jāievēro. Piemēram, šādas papildu oficiālas prasības var būt spēkā iesaistītā dalībvalstī, kurā vienošanās ir iekļauta laulību līgumā.

18) Būtu jābūt iespējai noslēgt un izmainīt vienošanos par piemērojamo tiesību norādīšanu vēlākais tad, kad tiesā tiek iesniegta prasība, un pat tiesvedības gaitā, ja tas paredzēts lex fori . Tādā gadījumā būtu jāpietiek ar šādas norādīšanas reģistrēšanu tiesā saskaņā ar lex fori .

19) Gadījumos, kad piemērojamo tiesību izvēle nav notikusi, un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību un lai novērstu tādas situācijas rašanās, kad viens no laulātajiem iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē konkrētas tiesības, kuras viņš vai viņa uzskata par savām interesēm labvēlīgākām, ar šo regulu ir jāievieš saskaņotas tiesību kolīziju normas, pamatojoties uz secīgu saistošo faktoru gradāciju, kuras pamatā ir laulāto ciešas saistības esība ar attiecīgajām tiesībām. Šie saistošie faktori ir izraudzīti tā, lai laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedību regulētu tiesības, ar kurām laulātajiem ir cieša saistība, un to pamatā, pirmkārt, ir laulāto pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesības.

20) Noteiktās situācijās, piemēram, gadījumos, kad piemērojamās tiesības neparedz laulības šķiršanu vai nepiešķir vienam laulātajam vienādu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai, pamatojoties uz dzimumu, tomēr būtu jāpiemēro tās tiesas valsts tiesības, kurā iesniegta prasība.

21) Sabiedrības interesēs dalībvalstu tiesām būtu jādod iespēja izņēmuma apstākļos atteikties konkrētajā gadījumā piemērot ārvalstu tiesības, ja tas būtu nepārprotamā pretrunā tiesas atrašanās valsts sabiedriskajai kārtībai. Tomēr tiesām nebūtu jādod iespēja piemērot sabiedriskās kārtības nosacīto izņēmumu, lai noraidītu citas dalībvalsts tiesības, ja šāda rīcība būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 21. pantam, kurā aizliegta jebkāda veida diskriminācija.

22) Tā kā ir valstis un iesaistītās dalībvalstis, kurās attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šī regula, ir spēkā divas vai vairākas tiesību sistēmas vai normu kopumi, būtu jāparedz noteikums, kas regulē to, cik lielā mērā šo regulu piemēro dažādās attiecīgo valstu un iesaistīto dalībvalstu teritoriālajās vienībās.

23) Tā kā šīs regulas mērķus – tiesiskās noteiktības, paredzamības un elastības palielināšanu starptautiska rakstura laulības tiesvedībā un līdz ar to personu brīvas pārvietošanās veicināšanu Eiropas Savienībā – nevar pietiekami īstenot tikai dalībvalstu līmenī, jo to nosaka šīs regulas mērogs un ietekme, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, vajadzības gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību šo dalībvalstu starpā saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

24) Šajā regulā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 21. pantā ietvertās pamattiesības un principi, kur noteikts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šī regula ir jāpiemēro iesaistīto dalībvalstu tiesās, ievērojot šīs tiesības un principus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa. Darbības joma

1. pantsMateriālā darbības joma

1. Šo regulu piemēro laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai tiesību kolīziju situācijās.

2. Šajā regulā "iesaistītā dalībvalsts" nozīmē dalībvalsti, kura piedalās ciešākā sadarbībā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, ņemot vērā Padomes […] gada […] Lēmumu […], ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā.

2. pantsUniversālums

Ar šo regulu norādītās tiesības piemēro neatkarīgi no tā, vai tās ir iesaistītās dalībvalsts tiesības.

II nodaļa. Vienotas normas par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām

3. pantsPušu izvēlētās piemērojamās tiesības

1. Laulātie var pēc savstarpējas vienošanās izvēlēties laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības ar nosacījumu, ka šādas tiesības ir saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām un ar sabiedriskās kārtības principu, no šādām tiesībām:

a) tās valsts tiesības, kurā vienošanās noslēgšanas laikā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;

b) tās valsts tiesības, kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no viņiem tur joprojām dzīvo vienošanās noslēgšanas laikā;

c) tās valsts tiesības, kuras pilsonība ir vienam no laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā;

d) lex fori .

2. Neskarot 4. punktu, vienošanos, kurā tiek norādītas piemērojamās tiesības, var noslēgt un grozīt jebkurā laikā, bet ne vēlāk kā tad, kad iesniedz prasību tiesā.

3. Šā panta 2. punktā vienošanos pauž rakstiski, tajā norāda datumu un to paraksta abi laulātie. Visi paziņojumi ar elektroniskiem līdzekļiem, kas paliekoši reģistrē vienošanos, ir līdzvērtīgi rakstiskiem līdzekļiem.

Tomēr, ja tās dalībvalsts tiesībās, kurā abiem laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā ir pastāvīgā dzīvesvieta, ir paredzētas papildu oficiālas prasības attiecībā uz šādu vienošanos, piemēro šīs prasības. Ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās dalībvalstīs un abu dalībvalstu tiesībās ir paredzētas dažādas oficiālas prasības, vienošanās formāli ir spēkā, ja tā atbilst vienas minētās valsts tiesībās paredzētajām prasībām.

4. Ja tas ir paredzēts lex fori , laulātie piemērojamos tiesību aktus var norādīt arī tiesas procesa laikā tiesā. Tādā gadījumā šādu norādīšanu reģistrē tiesā saskaņā ar lex fori .

4. pants Piemērojamās tiesības, ja puses tās neizvēlas

Ja puses nav izdarījušas izvēli saskaņā ar 3. pantu, tad laulības šķiršana un laulāto tiesiskā atšķiršana notiek saskaņā ar tās valsts tiesībām,

a) kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad iesniedz prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

b) kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta – ar nosacījumu, ka šis laikposms nav beidzies vairāk kā vienu gadu pirms prasības iesniegšanas tiesā, ja viens no viņiem šajā valstī joprojām dzīvo laikā, kad iesniedz prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

c) kuras pilsoņi ir abi laulātie laikā, kad iesniedz prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

d) kuras tiesā iesniegta prasība.

5. pants Lex fori piemērošana

Ja saskaņā ar 3. un 4. pantu piemērojamās tiesības neparedz laulības šķiršanu vai, pamatojoties uz dzimumu, nepiešķir vienam laulātajam vienādu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemēro lex fori .

6. pants Atgriezeniskās norādes nepiemērojamība

Ja šajā regulā ir paredzēta kādas valsts tiesību piemērošana, tas attiecas uz tiesību normām, kuras ir spēkā attiecīgajā valstī, izņemot šīs valsts starptautisko privāttiesību normas.

7. pantsSabiedriskā kārtība

Ar šo regulu norādīto tiesību kāda noteikuma piemērošanu var noraidīt tikai tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar sabiedrisko kārtību valstī, kur atrodas attiecīgā tiesa.

8. pantsValstis ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu

1. Ja valsti veido vairākas teritoriālās vienības, kurā katrai ir savas tiesību normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, katru teritoriālo vienību uzskata par valsti, lai noteiktu piemērojamās tiesības atbilstoši šai regulai.

2. Iesaistītajai dalībvalstij, kurā katrai teritoriālajai vienībai ir savas tiesību normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, nav jāpiemēro šī regula tiesību kolīzijām, kas rodas vienīgi šādu vienību starpā.

III nodaļa. Citi noteikumi

9. pantsIesaistīto dalībvalstu sniedzamā informācija

1. Vēlākais līdz [ trīs mēneši pēc šā panta piemērošanas dienas ] dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus tiesību aktu noteikumus – ja tādi ir – attiecībā uz

a) formālajām prasībām, kas piemērojamas vienošanām par piemērojamo tiesību izvēli; un

b) iespēju norādīt piemērojamās tiesības saskaņā ar 3. panta 4. punktu.

Iesaistītās dalībvalstis dara Komisijai zināmas visas turpmākās izmaiņas šajos noteikumos.

2. Informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara pieejamu sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietni.

10. pantsPārejas noteikumi

1. Šo regulu piemēro attiecībā uz tiesvedību, kas uzsākta pēc regulas piemērošanas dienas saskaņā ar 13. pantu, kā arī attiecībā uz jebkuru 3. pantā minēto vienošanos, kura noslēgta pēc regulas piemērošanas dienas saskaņā ar 13. pantu.

Tomēr vienošanās par piemērojamo tiesību izvēli, kura ir noslēgta saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts tiesībām pirms šīs regulas piemērošanas dienas, arī ir spēkā, ar noteikumu, ka tā atbilst 3. panta 3. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Šī regula neskar vienošanās par piemērojamo tiesību izvēli, kuras ir noslēgtas saskaņā ar tās iesaistītās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesā ir iesniegta prasība pirms šīs regulas pievienošanas dienas.

11. pantsAttiecības ar spēkā esošām starptautiskām konvencijām

1. Neskarot iesaistīto dalībvalstu saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. pantam, šī regula neietekmē tādu divpusēju vai daudzpusēju konvenciju piemērošanu, kuru līgumslēdzējas puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis un kuras ir saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2. Neatkarīgi no 1. punkta iesaistīto dalībvalstu savstarpējās attiecībās šī regula prevalē pār konvencijām, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu un kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis.

12. pantsPārskatīšanas klauzula

Vēlākais līdz [ pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā ] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno ierosinātos pielāgojumus.

IV nodaļa. Nobeiguma noteikumi

13. pantsStāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no [ divpadsmit mēneši pēc šīs regulas pieņemšanas dienas ], izņemot 9. pantu, kuru piemēro no [ seši mēneši pēc šīs regulas pieņemšanas dienas ].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] COM(2006) 399.

[2] Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

[3] OV C 15 E, 21.1.2010., 128. lpp.

[4] Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija.

[5] Skatīt Eiropas Savienības Padomes dokumentu 9712/08.

[6] SEC(2006) 949.

[7] OV L […], […], […]. lpp.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.