52010PC0053

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 15.2.2010

COM(2010)53 galīgā redakcija

2010/0035 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES) Nr. …/…,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

ES fiskālās uzraudzības sistēmas pamati ir noteikti Līgumos un sīkāk precizēti ES tiesību aktos, jo īpaši, nosakot prasības attiecībā uz fiskālās statistikas kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras vajadzībām. Datu kvalitāte fiskālajā statistikā, pirmkārt, ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis pareizi piemēro attiecīgos tiesību aktus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā, piemēram, Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96[1] (EKS 95) un Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009[2], ar ko izveido statistikas atsauču sistēmu standartiem, definīcijām un grāmatvedības noteikumiem. Komisijai ir uzdots uzraudzīt sniegto fiskālo datu kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija ( Eurostat ) regulāri vērtē gan dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, gan saskaņā ar EKS 95 apkopoto valdības sektora kontu kvalitāti. Faktisko datu kvalitāte ir šo datu atbilstība uzskaites noteikumiem, kā arī statistikas datu pilnīgums, ticamība, savlaicīgums un konsekvence. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punktu dalībvalstis cik drīz vien iespējams nodrošina Komisijai ( Eurostat ) attiecīgo statistikas informāciju, kas vajadzīga datu kvalitātes vērtējumam, neskarot statistikas konfidencialitātes noteikumus.

Pēc t.s. Grieķijas gadījuma 2004. gadā un pēc tam, kad Padome secīgi pieprasīja pastiprināt iesniegto fiskālo datu kvalitātes kontroli, Komisija 2005. gadā ierosināja grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, proti, Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93, kurā ietverti noteikumi par datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras vajadzībām. Komisijas 2005. gadā[3] ierosināto grozījumu mērķis bija uzlabot pārskatāmību statistikā, kas saistīta ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un šajā nolūkā nostiprināt Eurostat pilnvaras attiecībā uz datu kvalitāti. Jo īpaši Komisija ierosināja izveidot “padziļinātas uzraudzības apmeklējumus”. Savienojumā ar vispārējo prasību dalībvalstīm nodrošināt Komisijai ( Eurostat ) piekļuvi informācijai, kas vajadzīga datu kvalitātes vērtējumam, priekšlikuma mērķis bija nostiprināt pilnvaras, kas saistītas ar datu kvalitāti. Tomēr papildu rīki, ko Komisijai piešķīra ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2103/2005[4], bija ierobežotāki, nekā sākotnēji pieprasītie. Konkrēti, dalībvalstīm nav vispārīga pienākuma nodrošināt Komisijai ( Eurostat ) piekļuvi visai informācijai, kas vajadzīga datu kvalitātes vērtējumam, un metodikas izpētes apmeklējumi (kopš tiesību aktu pieņemšanas veikti tikai vienā dalībvalstī) attiecas tikai un vienīgi uz statistikas jomu.

Nesenie notikumi un jo īpaši Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistika, kas paziņota 2009. gada oktobrī[5], atklāja šos pilnvaru ierobežojumus un padarīja tos vēl aktuālākus, kā arī apliecināja, ka fiskālās statistikas pašreizējā sistēma nepietiekami efektīvi novērš risku, ka Komisijai, piemēram, tiks paziņoti nepareizi vai neprecīzi dati.

Ja netiks veikti nekādi pasākumi šo trūkumu novēršanai, šādi gadījumi, kad atsevišķas dalībvalstis neievēro noteikumus, arī turpmāk apdraudēs pārvaldības sistēmas uzticamību gan Eiropas, gan dalībvalstu līmeņa dalībnieku vidū. Šā iemesla dēļ šobrīd ir piemērots un izdevīgs brīdis, lai ierosinātu konkrētus grozījumus fiskālās statistikas pārvaldībā. Grozītās regulas mērķis ir ļaut Komisijai un dalībvalstīm efektīvāk sadarboties, lai uzlabotu valdības finanšu statistikas kvalitāti un ticamību, pamatojoties uz diviem pīlāriem: pirmkārt, biežāki un aptverošāki regulāri ar statistiku saistīti apmeklējumi standarta EDP procedūras kontekstā un, otrkārt, Eurostat veikti papildu metodikas izpētes apmeklējumi, ja riska vērtējums liecina par specifiskām un nopietnām problēmām.

Lai novērstu pastāvošās nepilnības, Komisija uzskata, ka ir jāpapildina spēkā esošie noteikumi, lai uzlabotu datu uzraudzības mehānismus. Tomēr metodikas izpētes apmeklējumus veiks vienīgi tādos gadījumos, ja konstatēti būtiski ar datu kvalitāti saistīti riska faktori vai iespējamas problēmas, kā tas ir noteikts arī pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos.

Tā kā Eurostat kā statistikas iestādei ir jābūt spējīgam pārbaudīt iesniegtos skaitļus, pašreizējie noteikumi ir jāpapildina attiecībā uz vairākiem aspektiem. Jo īpaši ir nepieciešams Eurostat piešķirt tiesības tieši pārbaudīt valdības kontus, ja ir nopietnas šaubas par valsts statistikas iestādes sniegto statistikas datu ticamību, kopā ar valsts iestāžu atbilstošo pienākumu glabāt visus attiecīgos informācijas avotus un nodrošināt piekļuvi tiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina nacionālo kontu ekspertu palīdzība, tostarp, sagatavojot un veicot metodikas izpētes apmeklējumus.

2010/0035 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES) Nr. …/…

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Budžeta uzraudzības ticamība ir kardināli atkarīga no ticamiem budžeta statistikas datiem. Ir ļoti svarīgi, lai dati, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[6], būtu kvalitatīvi.

(2) Pēdējo gadu laikā ir pilnveidota Eiropas Savienības fiskālās statistikas pārvaldība un ir atjaunināta institucionālā struktūra, jo īpaši, nolūkā uzlabot valdības kontu pārraudzību, ko veic Komisija ( Eurostat ).

(3) Pārskatītā fiskālās statistikas pārvaldība kopumā darbojusies labi un ir nodrošinājusi apmierinošus rezultātus attiecīgo fiskālo datu iesniegšanā par valdības budžeta deficītu un valdības parādu. Jo īpaši dalībvalstis vairākumā gadījumu ir lojāli sadarbojušās un pierādījušas savas spējas iesniegt kvalitatīvus fiskālos datus.

(4) Tomēr nesenie notikumi ir arī skaidri apliecinājuši, ka ar pašreizējo fiskālās statistikas pārvaldību vēl joprojām nepietiekami efektīvi tiek novērsts risks, ka Komisijai tīši tiks paziņoti nepareizi vai neprecīzi dati.

(5) Saistībā ar šo Komisijai ( Eurostat ) jāpiešķir papildu tiesības piekļūt plašākai informācijai datu kvalitātes novērtēšanas nolūkā.

(6) Veicot uzraudzības apmeklējumus valstīs, kuru statistikas informācija tiek rūpīgi pārbaudīta, Komisijai ( Eurostat ) jābūt pilnvarotai piekļūt valdības struktūru kontiem centrālā, pavalsts, vietējā un sociālās nodrošināšanas līmenī, tostarp nodrošinot detalizētu grāmatvedības informāciju, attiecīgus statistikas apsekojumus un aptaujas, kā arī citu saistīto informāciju, ievērojot tiesību aktus par datu aizsardzību un statistikas konfidencialitāti.

(7) Galvenā uzmanība pārbaudēs jāpievērš atsevišķu vispārējās valdības vienību, kā arī ārpus vispārējās valdības sektora klasificēto valsts vienību valdības kontiem, un ir jānovērtē šo valdības kontu izmantošana statistikā.

(8) Dalībvalstīm jānodrošina, ka ierēdņi, kas atbild par faktisko datu iesniegšanu Komisijai ( Eurostat ) un to pamatā esošajiem valdības kontiem, pilnībā ievēro pienākumus saistībā ar statistikas principiem.

(9) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 479/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 479/2009 groza šādi.

(1) Regulā iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

“Piekļuve” nozīmē iespēju iepazīties ar jebkuru attiecīgo dokumentu, saņemot tā kopiju, vai uz vietas, tostarp, ja iespējams, elektronisku kopiju, kā arī saņemt jebkuru citu būtisku informāciju. Pieprasītos dokumentus un informāciju sniedz nekavējoties, un, ja iespējams, tai jābūt viegli iegūstamai no pieejamās dokumentācijas vai avotiem.”

(2) Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Dalībvalstis pēc iespējas drīz nodrošina Komisijai ( Eurostat ) piekļuvi visai informācijai, kas vajadzīga datu kvalitātes vērtējumam, tostarp tādai statistikas informācijai kā nacionālo kontu dati, apraksti, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras datu paziņošanas tabulas, paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.

Aptauju formātu nosaka Komisija ( Eurostat ) pēc apspriešanās ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (turpmāk “CMFB”).

(3) Regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Metodikas izpētes apmeklējumi ir paredzēti, lai uzraudzītu procesus un pārbaudītu kontus, kas ir iesniegto faktisko datu pamatā, un lai izdarītu detalizētus secinājumus par iesniegto datu kvalitāti, kā noteikts 8. panta 1. punktā.

Metodikas izpētes apmeklējumus veic vienīgi tādos ārkārtējos gadījumos, kad ir skaidri konstatēti nozīmīgi ar datu kvalitāti saistīti riska faktori vai problēmas.”

(4) Regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Dalībvalstis pēc Komisijas ( Eurostat ) pieprasījuma nodrošina nacionālo kontu ekspertu palīdzību, tostarp, sagatavojot un veicot metodikas izpētes apmeklējumus. Pildot savus pienākumus, ekspertu viedoklis ir neatkarīgs. Nacionālo kontu ekspertu sarakstu sagatavo, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko Komisijai ( Eurostat ) iesūtījušas valstu iestādes, kuru atbildībā ir ziņošana par pārmērīgu deficītu.

Komisija izstrādā noteikumus un procedūras saistībā ar ekspertu atlasi un to darba noteikumiem.”

(5) Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Veicot metodikas izpētes apmeklējumus, Komisijai ( Eurostat ) ir tiesības piekļūt visu valdības struktūru kontiem centrālā, pavalsts, vietējā un sociālās nodrošināšanas līmenī, tostarp tiesības saņemt detalizētu izmantoto grāmatvedības informāciju, piemēram, par darījumiem un bilancēm, attiecīgus statistikas apsekojumus un aptaujas, kā arī citu saistīto informāciju, piemēram, citu valsts struktūru analītiskus dokumentus un grāmatvedības datus.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu metodikas izpētes apmeklējumus. Šos apmeklējumus var veikt valsts iestādēs, kuras ir saistītas ar datu sniegšanu sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā arī visos citos dienestos, kuri tieši vai netieši iesaistīti valsts bilanču un parāda dokumentu gatavošanā. Dalībvalstis nodrošina, lai minētās valsts iestādes un dienesti un vajadzības gadījumā valsts iestādes, kam uzlikta funkcionāla atbildība par valdības kontu kontroli, Komisijas ierēdņiem vai citiem 1. punktā minētajiem ekspertiem sniegtu vajadzīgo palīdzību pienākumu izpildē, tostarp nodrošinot piekļuvi dokumentiem, lai apliecinātu iesniegtos datus par faktisko deficītu un parādu, un valdības kontiem. Attiecīgās valsts statistikas sistēmas konfidenciālus datus sniedz tikai Komisijai ( Eurostat ).”

(6) Regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierēdņi, kas atbild par faktisko datu iesniegšanu Komisijai ( Eurostat ) un to pamatā esošajiem valdības kontiem, uzņemas atbildību un rīkojas saskaņā ar principiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku* 2. pantā. Šiem pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis, vēlākais, līdz 2011. gada 31. decembrim par šiem pasākumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo par jebkuriem vēlākiem to grozījumiem.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

_______________________

( OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Statistika (statistikas informācijas sagatavošana; politikas stratēģija un koordinēšana; administratīvs atbalsts)

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

29.0203 Kopienas statistikas programma 2008.–2012. gadam

29.010401 Statistiskās informācijas politika — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Nenoteikts

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

29.020101 | Fakult. | Dif.[7] | NĒ | JĀ | NĒ | Nr. 1 |

29.010401 | Fakult. | Nedif.[8] | NĒ | JĀ | NĒ | Nr. 1 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. | 2014. g. | 2015. g. | 2016.g. un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c |

Maksājumu apropriācijas | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.)* | 8.2.6 | e | 0,19 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 1,39 |

* Komandējuma izmaksas

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

⎭ Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

⎭ Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. | 2014. g. | 2015. g. | 2016.g. un turpmākie gadi |

Kopā — cilvēkresursi | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Nesenie notikumi un jo īpaši Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistika[9] apliecināja, ka fiskālās statistikas pašreizējā sistēma nepietiekami efektīvi novērš risku, ka Komisijai, piemēram, tiks paziņoti nepareizi vai neprecīzi dati.

Ja netiks veikti nekādi pasākumi šo trūkumu novēršanai, šādi gadījumi, kad atsevišķas dalībvalstis neievēro noteikumus, arī turpmāk apdraudēs pārvaldības sistēmas uzticamību gan Eiropas, gan dalībvalstu līmeņa dalībnieku vidū. Šā iemesla dēļ šobrīd šķiet piemērots un izdevīgs brīdis, lai ierosinātu konkrētus grozījumus fiskālās statistikas pārvaldībā.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Lai pareizi īstenotu Stabilitātes un izaugsmes paktu, Komisijas galvenais tiešais pienākums ir analizēt un vērtēt budžeta deficīta un parāda datus, un tā ir atbildīga par statistikas sagatavošanu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā, par pamatu ņemot dalībvalstu un kandidātvalstu sniegtos datus. Tādēļ Komisijai ir liela nozīme, jo dalībvalstis ir ieinteresētās personas.

Pastiprinātā Kopienas iesaistīšanās uzlabos valstu pieeju saskaņošanu un pētīs iespējamo sinerģiju, iesaistot citu dalībvalstu ekspertus metodikas izpētes apmeklējumos.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Komisijai ir liela atbildība sniegt neatkarīgu viedokli par datu kvalitāti saskaņā ar Māstrihtas Līgumam pievienoto protokolu un Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009. Galvenais mērķis ir izveidot rīkus, lai kontrolētu budžeta statistikas izstrādes valsts sistēmas un samazinātu to gadījumu skaitu, kuros tiek sniegti nepareizi budžeta deficīta un parāda rādītāji (par piemēru var minēt gadījumus ar Grieķiju 2004. un 2009. gadā).

Sagaidāms, ka, piemērojot drošāku un konsekventāku pieeju, tiks iegūti kvalitatīvāki dati. Par gūtajiem panākumiem liecinās sistēmas strukturālo trūkumu (sistēmiskais risks) un neuzticamu datu pienācīga konstatēšana. Divi galvenie rādītāji būs atrunu un datu grozījumu skaits Eurostat EDP paziņojumos presei, kā arī metodikas izpētes apmeklējumu skaits.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

⎭ Pārvalda centralizēti

⎭ Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Sniegto datu kvalitāti uzraudzīs, piemērojot noteikumus par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā, kas pieņemti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95), kura ir pamatā statistikas datu ziņošanai un nodrošināšanai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā. Dalībvalstu un kandidātvalstu statistikas sistēmas salīdzinās ar sistēmām, ar kurām iegūst kvalitatīvus datus, kā noteikts rīcības kodeksā. Komisijai, Parlamentam un Padomei regulāri tiks sniegti ziņojumi par sistēmu darbību un uzraudzības procesu (apmeklētās valstis, konstatētās problēmas un paredzētie risinājumi).

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Nesenajās Padomes sanāksmēs ir secināts, ka ir jāuzlabo statistikas neatkarība un kvalitāte, un Padome ir pieprasījusi, lai Komisija iesniedz priekšlikumus šajā jomā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Šis ir jauns pasākums.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Eurostat regulāri vērtēs Līgumu piemērošanai nepieciešamo valsts finanšu datu sniegšanas sistēmas piemērotību.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Priekšlikums cita starpā ir uzskatāms par pasākumu, lai konstatētu un novērstu jebkādu dalībvalstu/kandidātvalstu iespējamo neatbilstību spēkā esošajiem noteikumiem. Turklāt, lai nodrošinātu pārbaužu pastāvīgu neatkarību un integritāti, tiks īstenota stingra rotācijas politika attiecībā uz personālu, kurš iesaistīts metodikas izpētes apmeklējumos konkrētās dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

8.2. Administratīvie izdevumi

8.2.1. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Amata veids | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amata vietu skaits/ pilna laika ekvivalents) |

2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | 2015. gads | 2016. gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[10] (29 01 01) | A*/AD | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 |

B*, C*/AST | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Personāls, ko finansē[11] atbilstoši 29 01 02 01 pantam (norīkoti valstu eksperti) | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 |

Personāls, ko finansē[12] atbilstoši 29 01 02 02 pantam (līgumdarbinieki) | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 |

KOPĀ | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 |

Nepieciešamos cilvēkresursus finansē no līdzekļiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārgrupēti ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā piešķirot papildu piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā budžeta līdzekļu ierobežojumu.

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Piesaistītajiem darbiniekiem tiks uzdots jauns uzdevums, kuru ar Padomes regulu uzticēs Komisijai, proti, veikt padziļinātus metodikas izpētes apmeklējumus dalībvalstīs, kā arī biežāk veikt regulāros apmeklējumus. Metodikas izpētes apmeklējumus veiks, ja būs pierādījumi vai aizdomas par nepareizu datu sniegšanu un kad dalībvalstīs norisināsies nozīmīgi notikumi saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (piemēram, pirms pievienošanās euro zonai).

Galvenā uzmanība revīzijās būs jāpievērš atsevišķu vispārējās valdības vienību, kā arī ārpus vispārējās valdības sektora klasificēto valsts vienību valdības kontiem, kā arī šo valdības kontu izmantošanai statistikā. Konkrētāk, informācijas sniegšana attieksies uz šādiem jautājumiem/procesiem:

- precīza datu pārnešana no datu avotiem uz nacionālajiem kontiem un EDP tabulām;

- izmantotās detalizētās informācijas, tostarp darījumu, vērtēšana;

- to datu avotu noteikšana, kuri ir pārbaudīti valsts līmenī (revīziju veic atzīta neatkarīga revīzijas iestāde) un kuri nav. Tas ir būtiski, jo vērtēšanā var pievērsties tām jomām, kuras vēl nav pārbaudītas valsts līmenī. Jomām, kuras vēl nav pārbaudītas, jānodrošina citi ticamības pierādījumi;

- publisko grāmatvedības standartu piemērošanas sekmēšana, proti, palīdzība dalībvalstīm, kuras to lūdz, lai pārietu uz pārbaudītu datu un uzkrājošās grāmatvedības sistēmu valdības kontos, vēlams, ievērojot starptautiskos standartus.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas jāpieprasa nākamajās piešķiršanas procedūrās

( Amata vietas, kuras jāpārgrupē ģenerāldirektorātā pēc pārbaudes, kuru pabeigs līdz 2010. gada jūlija beigām

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

n.p.

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. | 2014. g. | 2015. g. | 2016. g. un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (29 01 01) | 0,732 | 0,732 | 0,732 | 0,732 | 0,732 | 0,732 |

Personāls, ko finansē atbilstoši 29 01 02 01. un 29 01 02 02. pantam (norīkoti valstu eksperti un līgumdarbinieki) | 0,977 | 0,977 | 0,977 | 0,977 | 0,977 | 0,977 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 | 1,709 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Pieņemot, ka viena ierēdņa vidējās izmaksas ir 122 000 euro gadā, cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nav ietverti pamatsummā) ir 732 000 euro gadā.

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi 29 010201. pantam

Pieņemot, ka viena norīkota valsts eksperta vidējās izmaksas Eiropas Savienības budžetā ir 73 000 euro gadā, cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nav ietverti pamatsummā) par personālu, ko finansē atbilstoši 29 01 02. pantam, ir 657 000 euro gadā.

Pieņemot, ka viena līgumdarbinieka vidējās izmaksas ir 64 000 euro gadā, cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nav ietverti pamatsummā) par personālu, ko finansē atbilstoši 29 01 02. pantam, ir 320 000 euro gadā.

Nepieciešamos cilvēkresursus finansē no līdzekļiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārgrupēti ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā piešķirot papildu piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā budžeta līdzekļu ierobežojumu.

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

29 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,05 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,55 |

29 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,14 | 0,14 | 0,14 | 0,14 | 0,14 | 0,14 | 0,84 |

29 01 02 11 03 – Komitejas |

29 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

29 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (29 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,19 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 0,24 | 1,39 |

Nepieciešamās administratīvās apropriācijas finansē no piešķīrumiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārgrupēti ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā piešķirot papildu piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā budžeta līdzekļu ierobežojumu.

[1] Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

[2] Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (Kodificēta versija) (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

[3] COM(2005)71.

[4] Padomes 2005. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2103/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

[5] Komisijas 2010. gada 8. janvāra ziņojums par Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistiku (COM(2010)1 galīgā redakcija).

[6] OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

[7] Diferencētās apropriācijas.

[8] Nediferencētās apropriācijas (turpmāk tekstā — nedif.).

[9] Komisijas 2010. gada 8. janvāra ziņojums par Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistiku (COM(2010)1 galīgā redakcija).

[10] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[11] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[12] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.