16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 341/69

A.

tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvības un neatkarīguma koncepcija ir neatņemama sastāvdaļa pamattiesībām uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

B.

tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtiski svarīga demokrātijai un pamattiesību ievērošanai, jo tai ir ārkārtīgi svarīga loma vārda, uzskatu un ideju brīvības nodrošināšanā, pienācīgi ņemot vērā arī minoritāšu, tostarp politiskās opozīcijas, tiesības, un sekmējot efektīvu cilvēku iesaistīšanos demokrātiskajos procesos, kas ļauj organizēt brīvas un godīgas vēlēšanas;

C.

tā kā sabiedrības tiesības saņemt informāciju no plurālistiskiem avotiem ir būtiski svarīgas jebkurai demokrātiskai sabiedrībai un tās pilsoņu līdzdalībai valsts politiskajā un sociālajā dzīvē;

D.

tā kā ar Likumu par radio un televīzijas sociālo pienākumu visiem plašsaziņas līdzekļiem uzspiestās saistības pilnībā translēt visas valsts vadītāja runas neatbilst plurālisma principiem;

E.

tā kā Venecuēlas Konstitūcijas 57. un 58. pants garantē vārda, saziņas un informācijas brīvību;

F.

tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir jāievēro šā likuma noteikumi; tā kā plašsaziņas līdzekļu kanālu slēgšana ir izmantojama tikai kā galējs risinājums un pasākums tikai un vienīgi tad, ja tiek nodrošināta piemērotu procedūru ievērošana, tostarp ir tiesības uz aizstāvību un apelāciju neatkarīgās tiesu iestādēs;

G.

tā kā 2007. gada maijā prezidents Hugo Chávez pārtrauca televīzijas kanāla Radio Caracas publisko apraidi un tas bija spiests kļūt par starptautisku kanālu, lai varētu raidīt kā kabeļtelevīzijas kanāls;

H.

tā kā pirmie studentu kustības protesti sākās pēc tam, kad tika slēgts televīzijas kanāls;

I.

tā kā 2009. gada 1. augustāHugo Chávez valdība lika slēgt 34 radio stacijas, atsakoties pagarināt to darbības licences;

J.

tā kā 2010. gada janvārī prezidents Chávez lika pārtraukt kanāla RCTV International (RCTVI) un piecu citu satelīttelevīzijas kanālu (TV Chile, Ritmo Son, Momentum, America TV un American Network) raidīšanu tāpēc, ka tie nebija pārraidījuši prezidenta oficiālo uzrunu sakarā ar Perez Jimenez gāšanas 52. gadadienu; tā kā divi no šiem kanāliem — America TV un RCTVI— vēl aizvien ir aizliegti;

K.

tā kā šī jaunā kanālu slēgšana izraisīja vēl vienu studentu protestu vilni, ko daudzos valsts štatos un pilsētās nežēlīgi apspieda policija, un tā kā protestos Meridā dzīvību zaudēja divi jauni studenti un daudzi tika ievainoti;

L.

tā kā šo pasākumu mērķis ir iegūt kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem un apklusināt tos vai pat samazināt demokrātiskās tiesības uz vārda un informācijas brīvību;

M.

tā kā OAS ar Amerikas kontinentu valstu cilvēktiesību komisijas starpniecību ir brīdinājusi par to, ka jaunajiem televīzijas kanālu slēgšanas gadījumiem ir ļoti spēcīga ietekme uz tiesībām uz vārda brīvību;

N.

tā kā nesen prezidents Chavez paziņoja, ka tādu sociālo vietņu kā Twitter un interneta izmantošana, kā arī īsziņu sūtīšana no mobilajiem telefoniem, lai kritizētu viņa režīmu vai pretotos tam, “ir terorisms”;

O.

tā kā pašlaik Venecuēlas Asamblejā apspriestās likuma par zinātni un tehnoloģijām reformas mērķis ir regulēt “informācijas tīklus” tādā veidā, kas var pāraugt interneta cenzūrā;

P.

tā kā Venecuēla ir parakstījusi Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Amerikas Cilvēktiesību konvenciju;

Q.

tā kā Vencuēlas enerģijas avotu rezerves ir lielākas nekā jebkurai citai Latīņamerikas valstij un tā kā tāda rīcība kā patvaļīga to konfiskācija un izspiešana, kas dažkārt ir saistīta ar ES interesēm, mazina pilsoņu sociālās un ekonomiskās pamattiesības;

R.

tā kā vairāki prezidentam Chávez tuvu stāvoši līderi, piemēram, viceprezidents un aizsardzības ministrs Ramón Carrizález, vides ministre Yubiri Ortega un Centrālās bankas priekšsēdētājs Eugenio Vázquez Orellana nesen atkāpušies no amata;

S.

tā kā saskaņā ar organizācijas Transparency International 2009. gada ziņojumu Venecuēla ir viena no viskorumpētākajām valstīm pasaulē;

T.

tā kā pasīvais nedrošības klimats un noziedzības un vardarbības līmenis, kas padarījis Venecuēlu un tās galvaspilsētu Karakasu par vienu no bīstamākajām vietām pasaulē, rada bažas Venecuēlas iedzīvotājiem;

U.

tā kā daudzie prezidenta Chávez apvainojumi, draudi un uzbrukumi valsts un starptautiskajiem līderiem ir radījuši neveiklu situāciju un ļoti lielu daudzumu nevajadzīgu saspīlējumu, kas atsevišķos gadījumos pat noveduši pie pavēles mobilizēt bruņotos spēkus, lai, iespējams, sāktu karu ar Kolumbiju;

1.

pauž sašutumu par abu jauno studentu Yonisio Carrillo un Marcos Rosales bojāeju protestos Meridā un aicina valsts varas iestādes izmeklēt abu jauno vīriešu nogalināšanas iemeslus un nodot vainīgos tiesu sistēmai;

2.

pauž nožēlu par valdības lēmumu vairs neļaut iepriekš minētajiem kanāliem raidīt Venecuēlā un aicina atjaunot šo kanālu darbību;

3.

aicina Venecuēlas valsts pārvaldes iestādes pārskatīt šo lēmumu un noteikumus par obligātu visu valsts vadītāja runu pārraidīšanu;

4.

atgādina Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai par to, ka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un dažādām starptautiskām un reģionālām konvencijām un hartām, ko Venecuēla parakstījusi, tās pienākums ir respektēt vārda un uzskatu brīvību un preses brīvību;

5.

aicina Venecuēlas valdību saskaņā ar valsts taisnīguma principu nodrošināt tiesību aktos vienlīdzīgu attieksmi pret visiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp internetu, neatkarīgi no tā, vai tie pieder privātiem uzņēmējiem vai valstij, un neatkarīgi no jebkādiem politiskiem vai ideoloģiskiem apsvērumiem;

6.

uzskata, ka Venecuēlas plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu nodrošināt plurālistisku Venecuēlas politiskās un sociālās dzīves atspoguļojumu;

7.

uzskata, ka Nacionālajai telekomunikāciju komisijai ir jāpierāda, ka tā darbojas neatkarīgi no politiskas un ekonomiskas ietekmes un jānodrošina objektīvs plurālisms;

8.

aicina Venecuēlas valdību apņemties ievērot tiesiskuma vērtības un veicināt, aizsargāt un respektēt tiesības uz vārda brīvību, tostarp vārda brīvību internetā, un tiesības uz pulcēšanās brīvību;

9.

norāda, ka saskaņā ar Amerikas valstu organizācijas Amerikas valstu demokrātijas hartu demokrātiskā sistēmā bez skaidras un obligātas izcelsmes leģitimitātes, kas balstīta uz vēlēšanām un iegūta tajās, jāievēro arī izpildes leģitimitāte, kurai jābalstās uz plurālisma, pieņemto noteikumu, spēkā esošās konstitūcijas, likumu un tiesiskuma kā pilnībā funkcionējošas demokrātijas garanta ievērošanu, turklāt šāda leģitimitāte ietver miermīlīgas un demokrātiskas politiskās opozīcijas respektēšanu, īpaši tad, ja opozīcija guvusi panākumus un vēlētāju atbalstu vēlēšanās;

10.

pauž dziļas bažas par to, ka prezidenta Hugo Chávez valdība kļūst autoritatīva un ar savu rīcību vājina demokrātisko opozīciju un ierobežo pilsoņu tiesības un brīvības;

11.

ņemot vērā to, ka 2010. gada 26. septembrī paredzētas parlamenta vēlēšanas, aicina Venecuēlas valdību ievērot demokrātijas noteikumus un respektēt vārda, pulcēšanās, biedrošanās un vēlēšanu brīvības principus;

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai Asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.