52010DC0727

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 8.12.2010

COM(2010) 727 galīgā redakcija

EIROPAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai

SATURS

EIROPAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai 1

EIROPAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai 3

Pilnvarojums 3

Ievads 3

1. Piena tirgus situācijas attīstība un vidējā termiņa perspektīva 3

1.1. Tirgus situācijas attīstība līdz šim 3

2. Attīstība attiecībā uz piena kvotu sistēmas darbības pakāpenisku izbeigšanu 5

2.1. Piena ražošana, nepārsniedzot kvotas 5

2.2. Piena kvotu cenu kritums 6

2.3. Paredzamā attīstība un jutīguma analīze 6

2.4. Dalībvalstis, kurās var sagaidīt „mīksto piezemēšanos” 7

3. Noslēguma piezīmes 7

EIROPAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai

PILNVAROJUMS

Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) 184. panta 6. punktā paredzēts, ka Komisijai līdz 2010. gada 31. decembrim un līdz 2012. gada 31. decembrim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tirgus stāvokļa attīstību un attiecīgajiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai, kam vajadzības gadījumā jāpievieno atbilstīgi priekšlikumi. Šis ziņojums ir pirmais no diviem iepriekš minētajiem ziņojumiem.

IEVADS

Šim ziņojumam ir divas daļas: pirmajā daļā ir aprakstīta govs piena tirgus situācijas attīstība no 2008. gada, kad tika pieņemts lēmums par „veselīguma pārbaudi”, līdz 2010. gada vidum, un aplūkotas vidējā termiņa perspektīvas. Otrajā daļā ir apskatīta piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskā izbeigšana.

1. PIENA TIRGUS SITUāCIJAS ATTīSTīBA UN VIDēJā TERMIņA PERSPEKTīVAS

Pēc ievērojama cenu un ražotāju ienākumu krituma 2008.-2009. gadā, kas sekoja cenu kāpumam 2007. gadā, piena produktu tirgus situācija 2009. gada otrajā pusē ir uzlabojusies, un 2010. gada pirmajā pusē šī pozitīvā tendence ir turpinājusies.

1.1. Tirgus situācijas attīstība līdz šim

Govs piena piegāžu apjoms ES-27 valstīs pēdējos trīs gados saglabājās salīdzinoši stabils, un salīdzinot katru nākamo gadu ar iepriekšējo gadu, procentuālās izmaiņas bija nelielas (+1% 2008. gadā, - 0,6% 2009. gadā, + 0,03% 2010. gada pirmajos septiņos mēnešos).

Piena cenu attīstība ir parādīta I pielikumā. Kopš 2007. gadā reģistrētā ārkārtīgi augstā kāpuma piena iepirkuma cenas ir kritušās, tādējādi samazinot piena produktu cenas. Pēc neliela cenu kāpuma 2008. gada jūlijā-septembrī cenas 2009. gada maijā atkal ievērojami kritās — vidējais līmenis noturējās nedaudz virs drošības tīkla līmeņa. No 2009. gada maija līdz 2009. gada novembrim piena cenas paaugstinājās, un nostabilizējās apmēram tādā līmenī 2010. gada 1. ceturksnī — pretēji ierastajām sezonas tendencēm, saskaņā ar kurām ziemā un pavasarī cenas krītas. Kopš 2010. gada pavasara piena cenas ir augušas, un augustā ES-27 vidējās svērtās cenas sasniedza apmēram 31,5 c/kg. Apskats par ievērojamām cenu izmaiņām dažādās dalībvalstīs pieejams 2. pielikumā, kur salīdzinātas piena cenas dažādās dalībvalstīs 2010. gada augustā ar cenām 2009. gada augustā.

Piena un vājpiena pulvera (VPP) intervences krājumi 2008. gadā bija tukši, taču visā 2007.-2008. gada laikā palielinājās gan VPP, gan sviesta privātie/nozares krājumi, kas liecināja, ka, kaut gan tirgus gaidīja cenu strauju kāpumu, arvien vairāk palielinājās tirgū nenonākušās neiepakotās ES produkcijas apjoms. 2009. gadā intervences krājumi pēc pieprasījuma krituma strauji palielinājās. Sakarā ar tirgus situācijas pasliktināšanos 2009. gadā piena ražotājiem kļuva izdevīgāk pāriet no tādu piena produktu ražošanas, kam ir augsta pievienotā vērtība (piemēram, siers, svaigpiena produkti, jogurti utt.) uz intervences produktu (VPP un sviesta) ražošanu. Pavisam 2009. gadā intervencē tika iepirkts 76 367 tonnu sviesta un 256 982 tonnu VPP. Apstiprinājās, ka drošības tīkls, ko izmantojot, no tirgus tika izņemts produktu apjoms 1-2 % apmērā no kopējā piena ražošanas apjoma, ir efektīvs tirgus līdzsvarošanas instruments. Pateicoties ievērojamam sviesta cenu kāpumam 2009. gada beigās un līdz šim 2010. gadā, kā arī labvēlīgai piena produktu tirgus attīstībai kopumā, 2010. gadā intervencē piena produkti netika iepirkti, sviesta intervences krājumi tagad ir gandrīz tukši, savukārt VPP intervences krājumi pakāpeniski sarūk, pateicoties to sadalei vistrūcīgākajām personām un tirdzniecībai atklāta konkursa kārtībā. Piena produktu cenas uzlabojās galvenokārt tāpēc, ka samazinājās piegāžu apjoms no Dienvidu puslodes un piena produktu pieprasījums pasaulē palielinājās vairāk, nekā tika sagaidīts. Tirgus apstākļiem uzlabojoties, piena ražotāji atkal palielināja piena produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomu.

Galveno piena produktu vidējās cenas ES no 2008. gada līdz šim ir bijušas nestabilas. Kaut gan 2008. gada sākumā cenas joprojām bija ļoti augstas, 2009. gada pirmajā pusē tās ievērojami kritās, bet turpmāk 2009. gada otrajā pusē un 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos paaugstinājās.

ES piena produktu eksports 2008. gadā kritās, jo īpaši attiecībā uz sviestu un sviesta eļļu; vienīgais būtiskais izņēmums bija pilnpiena pulveris (PPP). Šī tendence tika apturēta 2009. gadā, ieviešot eksporta kompensācijas, lai daļēji segtu augošo pasaules tirgus un ES cenu starpību. ES eksporta situācija uzlabojās 2010. gada pirmajos mēnešos bez eksporta kompensācijām, jo palielinājās pieprasījums pasaulē.

1.2. Tirgus attīstība vidējā termiņā

ES tirgus vidējā termiņa perspektīvas ir noteiktas simulācijā, izmantojot Aglink-Cosimo modeli. Situācijas attīstība pasaules tirgū un politikā ir pamatota uz izdevuma OECD-FAO Agricultural Outlook 2010-2019 datiem un jaunākajām pieejamām makroekonomikas prognozēm, un pieņemot, ka KLP pēc lēmumiem par „veselīguma pārbaudi” un tirdzniecības politikā netiks ieviestas nekādas izmaiņas. Daži svarīgākie tirgus prognozes ietekmējošie faktori ir labvēlīgākas IKP pieauguma perspektīvas, pieņēmums par euro kursa pakāpenisku nostabilizēšanos attiecībā pret ASV dolāru, un ESAO FAO prognozes par piena produktu cenām pasaules tirgū[1]. Ja kāda no šīm prognozēm/pieņēmumiem nepiepildītos, tiktu ievērojami ietekmētas no tās atkarīgās prognozes. Turklāt Aglink-Cosimo modelī nav paredzēts, ka nākotnē tiek sagaidīta lielāka cenu nestabilitāte.

Pamatojoties uz šī modeļa datiem un iepriekš minētajiem pieņēmumiem, tiek prognozēts, ka pieaugoša tendence piena ražošanas nozarē sāksies 2011. gadā un turpināsies, un to noteiks samērā optimistiskas pieprasījuma perspektīvas, kuru pamatā ir labvēlīgas makroekonomikas prognozes. ES-27 valstu piena ražošanas apjoms 2020. gadā pārsniegs 2009. gada līmeni par aptuveni 3 %. Paredzams, ka piena piegāžu daudzuma apjoms mazliet palielināsies, jo pakāpeniski samazināsies piensaimniecībās uz vietas patērētā piena daudzums ES-12 valstīs. Kvotu atcelšanas kontekstā attiecībā uz ES-27 valstu piena ražošanas nozari sagaidāms, ka kvotu režīma darbības izbeigšana piena piegāžu apjomu ES ietekmēs minimāli (skatīt 2. grafiku 3. pielikumā).

Perspektīvas šķiet labvēlīgas piena produktiem ar lielāku pievienoto vērtību, ko nosaka siera un svaigpiena produktu pieprasījuma palielināšanās. Tiek prognozēts, ka svaigpiena produktu (tostarp dzeramais piens, krējums, jogurti utt.) ražošanas apjoms palielināsies par apmēram 8 % (2009.-2020. gadā), bet siera ražošanas apjoms — par apmēram 10 %. Siera eksporta perspektīvas var uzskatīt par labvēlīgām; neraugoties uz pieņēmumu, ka euro valūta pakāpeniski nostiprināsies, ES stabili saglabās pasaules siera eksporta tirgus daļu virs 30 %.

Attiecībā uz PPP tiek prognozēts, ka ražošanas apjomi kritīsies tikai nedaudz zem 2009. gada līmeņa, un vidējā termiņā saglabāsies stabils ES eksporta apjoms, ko noteiks stabils pieprasījums pasaulē. Tomēr ES tirgus daļa pasaules eksporta tirgū līdz 2020. gadam pakāpeniski samazināsies līdz 21 % (no 24 % 2009. gadā).

Pārskatā norādīts, ka sviesta tirgū būs vērojama ilgstoša stabilitāte, taču tās būs atkarīga no stabila iekšzemes pieprasījuma. Prognozētā ražošanas apjoma kāpuma rezultātā 2015. gadā (kvotu atcelšanas gads) palielinātos ES eksports.

VPP eksporta perspektīvas ir mazāk labvēlīgas, ņemot vērā pieņēmumu par euro nostiprināšanos un citu eksportētāju spēcīgu piedāvājuma. Neraugoties uz salīdzinoši labvēlīgajām VPP tendencēm un šķietamo tirgus stabilitāti, tuvākās perspektīvas joprojām ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām pasaules tirgū un ES tirgus spējas patērēt tirgū laistos intervences krājumus.

Atbilstošie grafiki ir pievienoti 3. pielikumā.

2. ATTīSTīBA ATTIECīBā UZ PIENA KVOTU SISTēMAS DARBīBAS PAKāPENISKU IZBEIGšANU

2.1. Piena ražošana, nepārsniedzot kvotu

Padome 2008. gada 1. aprīlī nolēma palielināt piena kvotas par 2 %. 2008. gada novembra lēmumā par „veselīguma pārbaudi” tika noteikts palielināt piena kvotas turpmākos piecus gadus pēc kārtas par 1 % gadā, sākot no 2009. gada 1. aprīļa, papildus piemērojot tauku satura korekcijas koeficientu, kā rezultātā kvotas faktiski palielinājās vēl par 1 %. Līdz kvotu sistēmas darbības beigām 2015. gada 1. aprīlī kvotas vēl trīsreiz jāpalielina par 1 % gadā (izņemot Itālijai, kur tika pieņemts lēmums piemērot 5 % palielinājumu jau no 2009. gada 1. aprīļa).

Katru gadu piena kvotas pakāpeniski zaudē savu nozīmīgumu, jo piena ražošanas apjoms arvien vairāk dalībvalstīs neizpilda kvotu. 2008./2009. kvotu gadā pārpalikuma nodeva bija jāmaksā sešām dalībvalstīm, turpretī 2009./2010. kvotu gadā tā jāmaksā tikai trim. Saskaņā ar dalībvalstu oficiālajiem paziņojumiem tiek paredzēts, ka 2009./2010. kvotu gada beigās piena piegāžu apjoms ES būs par apmēram 7 % mazāks nekā kvota (skatīt grafiku 4. pielikumā).

Neraugoties uz lēmumu 2008./2009. kvotu gadā palielināt kvotu par 2% un salīdzinoši augstajām piena cenām, ko ražotājiem maksāja kalendārajā gadā, ES piena ražošanas apjoms 2008. gadā palielinājās ļoti maz. Ekonomikas recesija negatīvi ietekmēja piena produktu ar augstu pievienoto vērtību pieprasījumu ES un pasaulē, līdz ar to arī piena produktu cenas, kā rezultātā 2009. gadā ievērojami kritās piena ražotāju cenas. Šo zemo piena cenu dēļ 2009. gadā un 2010. gada sākumā nedaudz saruka ES piena ražošanas apjoms. Rezultātā 2008./2009. kvotu gada beigās ES piegādes sasniedza rekordzemu līmeni attiecībā pret kvotu. Šis līmenis 2009.-2010. kvotu gadā pazeminājās vēl vairāk. ES piena ražošanas apjoms 2010. gadā atkal palielinājās, taču joprojām bija ievērojami mazāks par kvotas līmeni.

Lēnā reakcija uz kvotu palielināšanu ir saistīta ar ekonomikas recesiju un no tās izrietošo piena produktu pieprasījuma kritumu, vienlaikus palielinoties ražošanas izmaksām un attiecīgi samazinoties peļņai. No 2008./2009. gada kvotu palielināšanas ietekmes gūtā pieredze liecina, ka piena ražošanas nozares reakcija ES līmenī kopumā bija samērā pieticīga, neraugoties uz ievērojamu vidējās ražotāju saņemtās piena cenas kāpumu. Jaunākie dati par laikposmu līdz 2010. gada jūlijam norāda uz lielāku ražošanas apjoma pieaugumu, reaģējot uz piena cenu kāpumu.

Piena kvotu nozīme aizvien vairāk samazinās, un ES piena piedāvājums var labāk reaģēt uz tirgus iespējām, lauksaimnieki var pilnvērtīgāk reaģēt uz cenu tendencēm, un nozares pārstrukturēšanas rezultātā var uzlabot efektivitāti.

Dalībvalstīs, kur kvotas joprojām tiek pārsniegtas, tas, iespējams, notiek tāpēc, ka daļa ražotāju gūst pietiekamu peļņu, lai varētu uzņemties piegāžu apjomu pārsniegšanas risku, un pilnībā izmanto savu ražošanas jaudu, cerot, ka citi ražotāji pilnībā neizmantos savējo. Šie lauksaimnieki uzskata, ka, neraugoties uz cenu krišanos, ražošanas apjoms ir jāpalielina, lai segtu ieguldījumu izmaksas, kamēr vien cenas sedz ražošanas robežizmaksas. Dažās dalībvalstīs, kur piena pārstrādes nozare ir orientēta uz eksportu, kvotu pārsniegšana ir saistīta arī ar apstākli, ka šo ražotāju produktu klāsts nodrošina tiem iespēju ražot eksporta tirgiem un rast saviem produktiem noietu.

2.2. Piena kvotu cenu kritums

Viens no nozīmīgākajiem signāliem par to, ka gaidāma „mīkstā piezemēšanās”, ir pakāpeniskā „kvotu starpības” sarukšana. Kvotu starpību definē kā ar kvotām regulētās cenas (lielāka nekā tirgus cena, ja kvotas ir saistošas) un ražošanas robežizmaksu starpību. Par kvotu starpību labi var spriest pēc kvotas cenas. Kā norādīts 5. pielikumā, tuvojoties kvotu režīma darbības beigām, piena kvotu cena samazinās un vairākumā dalībvalstu jau ir zema vai tuvu nullei. Situāciju var apskatīt no trim skatu punktiem.

1) Dalībvalstis, kuru piena piegāžu apjoms ir ievērojami zemāks par kvotu ierobežojumu

Dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms ir ievērojami zemāks par kvotu ierobežojumiem, kvotas cena jau ir ļoti zema vai pat vienāda ar nulli. Dažās no tām ir pieņemts valsts administratīvos pasākumus, saskaņā ar kuriem katru nākamo gadu kvotas cena samazināsies, līdz 2015. gadā tā sasniegs nulli.

Ja turpināsies jaunākās ražošanas apjoma izmaiņu tendences, tajās dalībvalstīs, kur kvotas cena nav noteikta administratīvi, bet jau ir ļoti zema vai vienāda ar nulli, tiek paredzēts, ka kvotu cenas īpaši nemainīsies. Dalībvalstīs, kur ir kvotu tirgus, piena kvotām joprojām ir cena neatkarīgi no tā, ka netiek maksāta papildu nodeva. Tuvojoties 2015. gadam, visas kvotas pilnībā zaudēs vērtību, jo samazinās to nozīmīgums tirgū un saīsinās to norakstīšanas laiks.

2) Dalībvalstis, kur piena piegāžu apjoms ir tuvu kvotu ierobežojumiem

Dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms ir tuvu kvotu ierobežojumiem, kvotu cenu nosaka pēc prognozētās vai sagaidāmās papildu nodeva. Ja valsts piena kvota nav izpildīta, kvotu cenas krītas. Paredzams, ka nākotnē iegādāto kvotu daudzums turpinās samazināties, tiecoties uz nulli un piedzīvojot svārstības ražošanas pārpalikumu un piena cenu dēļ.

3) Dalībvalstis, kur piena piegāžu apjoms pārsniedz kvotu

Tajās nedaudzajās dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms pārsniedz kvotu, saglabājas salīdzinoši augstas kvotu cenas, un nesen tās ir palielinājušās. Šķiet, ka ražotāji šajās dalībvalstīs ir pietiekami konkurētspējīgi vai ir spiesti pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu un turpināt ražot, un beigās maksāt papildu nodevu. Šajās dalībvalstīs nevar garantēt „mīkstu piezemēšanos”.

2.3. Paredzamā attīstība un jutīguma analīze

Piena ražošanas apjoma attīstība pēc kvotu atcelšanas ir atkarīga no dažādiem faktoriem: KLP stāvoklis pēc 2013. gada (tirgus pasākumi, tiešie maksājumi, lauku attīstība), ražošanas izmaksas, vides saistības, nodarbinātības un ražošanas alternatīvas, valsts un starptautiskā piena tirgus attīstība, tostarp piena cenu attīstība.

Saskaņā ar ekonometrisko modeli, ko ĢD AGRI izmantoja, lai sagatavotu prognozi par perspektīvām vidējā termiņā un ilgtermiņā, paredzams, ka turpmākajos gados pat pēc kvotu režīma atcelšanas saglabāsies pieticīgs piena ražošanas apjoma pieaugums (skatīt iepriekš 1.2. punktu). Daži valsts mēroga pētījumi liecina, ka sagaidāms potenciāli liels piena ražošanas apjoma pieaugums; taču lielākajā daļā nav ņemta vērā situācija ES-27 valstīs kopumā. Strukturālie pārpalikumi būtu jānovērš, izmantojot cenu mehānismu. Dažādi pētījumi[2], kas veikti „veselīguma pārbaudes” kontekstā, liecina, ka sagaidāms, ka dažādu iemeslu dēļ tikai dažas dalībvalstis pilnībā izmantos piena kvotu palielināšanu, savukārt lielākā daļa dalībvalstu ražos mazāk paredzamā vispārējā piena cenu krituma dēļ.

2.4. Dalībvalstis, kurās var sagaidīt „mīksto piezemēšanos”

Gan piena ražošanas apjoma attīstība salīdzinājumā ar piena kvotu apjomu, gan kvotu cenu lejupejošā tendence liecina, ka sagaidāma „mīkstā piezemēšanās”. Lielākajā daļā dalībvalstu kvotas vairs nav nozīmīgs ražošanu ierobežojošs līdzeklis, un kvotu cena jau ir sasniegusi nulli vai ir ceļā uz to.

„Veselīguma pārbaudes” ietvaros un kvotu atcelšanas kontekstā piena nozare kā viens no tā dēvētājiem „jaunajiem izaicinājumiem” ir ietverta KLP otrajā pīlārā, kur šiem jaunajiem izaicinājumiem paredzēts modulācijas finansējuma palielinājums. Tas papildus palīdzēs piensaimniekiem sagatavoties kvotu režīma darbības beigām.

3. NOSLēGUMA PIEZīMES

Piena nozarē 2007.-2009. gadā bija vērojama liela cenu nestabilitāte. Kopš tā laika tirgus situācija ir uzlabojusies un perspektīvas ir kopumā pozitīvas.

Kopumā piena nozare pakāpeniski kļūst arvien vairāk orientēta uz tirgu. Šo procesu ietekmēja ekonomikas krīze 2008. un 2009. gadā. Nestabilitāte, kas ir standarta parādība uz tirgu orientētā nozarē, ir kļuvusi izteiktāka un arī postošāka citu ārējo faktoru kopīgas iedarbības rezultātā, tostarp ekonomikas krīzes apstākļos pirktspējas kritums, kas izraisīja mājsaimniecības patēriņa samazinājumu.

Gandrīz visas dalībvalstis ir ceļā uz „mīksto piezemēšanos”. Piena kvotu cenas ir ļoti zemas, un dažās dalībvalstīs tās jau ir sasniegušas nulli, bet lielākajā daļā citu dalībvalstu tās krītas un tiecas uz nulli 2015. gadā. Piena kvotas vairs nav ražošanu ierobežojošs līdzeklis, kā bija ierasts lielākajā daļā dalībvalstu, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, un vairākās no tām par galveno principu ir kļuvusi orientācija uz tirgu.

Jāsecina, ka šajos apstākļos nav iemesla pārskatīt lēmumus par „veselīguma pārbaudi” attiecībā uz kvotu pakāpenisku palielināšanu un kvotu režīma darbības izbeigšanu 2015. gada 1. aprīlī.

Lai turpinātu virzību uz kvotu atcelšanu 2015. gadā, Komisija vēlas piedāvāt apspriešanai vēl vienu darbību, kam jāpalīdz nodrošināt „mīkstā piezemēšanās”: lai uzlabotu piena apritē iesaistīto subjektu informētību un atgādinātu par viņu pienākumu efektīvāk ņemt vērā tirgus signālus un pielāgot piedāvājumu pieprasījumam, būtu jāveicina pārredzamība, kā norādījusi Augstā līmeņa darba grupa piensaimniecības jautājumos. Papildus jau ieviestajām informēšanas sistēmām varētu rīkot vienotās TKO Vadības komitejas ekspertu sanāksmes ar Piensaimniecības konsultatīvo grupu, lai apzinātu tirgus attīstības tendences un novērtētu tirgus situāciju un perspektīvas.

Ievērojamas tirgus nelīdzsvarotības gadījumā, lai papildus stabilizētu tirgu, kā ārkārtas pasākumu gadījumā, ja citi vienotās TKO pasākumi izrādītos nepietiekami, Komisija varētu apsvērt iespēju ieviest sistēmu, kuras pamatā būtu vienotās TKO 186. pants („traucējumu klauzula”), saskaņā ar ko piena ražotāji varētu brīvprātīgi samazināt savu piegāžu apjomu, saņemot par to kompensāciju. Piena krīzē gūtā pieredze liecina, ka pietiktu no tirgus izņemt 1-2% kopējā piena ražošanas apjoma, lai koriģētu nelīdzsvarotību un atjaunotu stabilitāti, kā minēts iepriekš 1.1. punktā.[3]

Līdz 2012. gada beigām tiks iesniegts nākamais ziņojums.

Pielikumi: I. Piena cenu attīstība

II. Piena iepirkuma cenas dažādās dalībvalstīs

III. Vidējā termiņa perspektīvas piensaimniecības nozarē

IV. Piena ražošana attiecībā pret kvotām

V. ES piena kvotu cenu attīstība

I PIELIKUMS. 1. Piena cenu attīstība

[pic]

II PIELIKUMS. Piena iepirkuma cenas dažādās dalībvalstīs

2010. gada augustā/2009. gada augustā

[pic]

III pielikums. Vidējā termiņa perspektīvas piensaimniecības nozarē

1. grafiks. Piena piedāvājums un ganāmpulku lielums

[pic]

2. grafiks. Paredzamā piena piegāžu apjoma un kvotu salīdzinājums

[pic]

3. grafiks. Siera tirgus līdzsvars

[pic]

4. grafiks. Sviesta tirgus līdzsvars

[pic]

5. grafiks. VPP tirgus līdzsvars

[pic]

6. grafiks. Pasaules tirgus cenu prognozes

[pic]

IV PIELIKUMS. Piena ražošana attiecībā pret kvotām

[pic]

[pic] [pic]

V pielikums. ES piena kvotu cenu attīstība

[pic]

[1] Izdevumā OECD-FAO Agricultural Outlook 2010-2019 pasaules tirgus cenas ir pamatotas ar Okeānijas noteiktajām cenām.

[2] Economic analysis of the effects of the expiry of the EU milk quota system (http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/milk/index_en.htm).

Economic Impact of the Abolition of the Milk Quota Regime – Regional Analysis of the Milk Production in the EU (http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/milkquota/index_en.htm).

[3] Šāda shēma, tostarp tās finansiālā ietekme, tiks novērtēta, kad tiks iesniegts iespējamais priekšlikums.