52010DC0334

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 25.6.2010

COM(2010)334 galīgā redakcija

SEPTĪTAIS IKGADĒJAIS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

PĀRSKATS PAR TREŠO VALSTU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM, KAS VĒRSTI PRET EIROPAS SAVIENĪBU (STATISTIKAS DATI LĪDZ 2009. GADA 31. DECEMBRIM, TAČU PAPILDU INFORMĀCIJA PAR SITUĀCIJU UN TEKSTS ATJAUNINĀTI LĪDZ 2010. GADA MARTAM)

SEC(2010)772

SEPTĪTAIS IKGADĒJAIS KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

PĀRSKATS PAR TREŠO VALSTU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM, KAS VĒRSTI PRET EIROPAS SAVIENĪBU (STATISTIKAS DATI LĪDZ 2009. GADA 31. DECEMBRIM, TAČU PAPILDU INFORMĀCIJA PAR SITUĀCIJU UN TEKSTS ATJAUNINĀTI LĪDZ 2010. GADA MARTAM)

Kopsavilkums

Neraugoties uz starptautiskajā līmenī pieņemtajām saistībām šajā pasaules ekonomikas krīzes laikā neieviest aizsardzības pasākumus, 2009. gadā tika sāktas daudzas jaunas izmeklēšanas un ieviesti ļoti daudzi tirdzniecības aizsardzības pasākumus. Diemžēl standarti, ko izmantoja daudzos pret ES eksportētājiem vērstos pasākumos, varētu būt labāki. Šis gads bija īpaši nozīmīgs attiecībā uz izmeklēšanu sākšanas standartiem. Turklāt bažas rada tas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana arvien pieaug. Saistībā ar šo ļoti liela nozīme ir bijusi pārraudzībai, ko veic Komisija. Komisija bieži vien veica intervenci, lai palīdzētu ES eksportētājiem un nodrošinātu, lai ar neatļautiem pasākumiem netiktu pārmērīgi ierobežota ārvalstu tirgu pieejamība šiem saimnieciskās darbības veicējiem. Bieži vien tam ir bijuši pozitīvi rezultāti, taču atrisināt visas problēmas diemžēl nav bijis iespējams. Lai visā pasaulē veicinātu brīvu un taisnīgu tirdzniecību, Komisija arī turpmāk atbalstīs tirdzniecības aizsardzības instrumentu piesardzīgu un disciplinētu izmantošanu.

IEVADS

Pagājušā gada ziņojumā tika norādīts uz pasaules krīzes pirmajām pazīmēm un tās ietekmi uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. 2008. gadā, īpaši tā pēdējos divos mēnešos, tika sāktas ļoti daudzas jaunas izmeklēšanas. Šis gada ziņojums liecina, ka 2008. gadā parādījusies tendence turpinājās arī 2009. gadā, neraugoties uz G 20 valstu apņemšanos izvairīties no jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem. Sākto jaunu izmeklēšanu un ieviesto pasākumu skaits 2009. gadā ir ievērojami palielinājies.

Kamēr tirdzniecības aizsardzības instrumentus izmanto pilnībā atbilstīgi PTO noteikumiem, tos nevar uzskatīt par tirdzniecības aizsardzības līdzekli. To mērķis drīzāk ir, ievērojot stingrus noteikumus, novērst sevišķas situācijas. Šajā ziņojumā parādītās tendences un problēmas, šķiet, liecina par to, ka 2009. gadā šos noteikumus piemēroja, nesaistot ar konkrēto dzīves situāciju. Tas, ka instrumentus piemēro nevietā un ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās pārāk bieži izmanto nepietiekamus standartus, par ko Komisija līdz šim vienmēr ir paudusi neapmierinātību, ir bijis izteiktāk kā jebkad.

Saistībā ar to Komisija ir pastiprinājusi savus neatlaidīgos centienus uzraudzīt trešo valstu tirdzniecības aizsardzības pasākumus. Lai novērstu atkāpšanos no piemērojamajiem noteikumiem, Komisija atsevišķās izmeklēšanās ir atbalstījusi daudzas rūpniecības nozares, kā arī bieži vien iejaukusies plašāk. Turklāt ES prezidentvalsts Spānija ir noteikusi, ka tirgus pieejamība ir prioritāte, kura ir nodrošinājusi Komisijas veikto pasākumu lielāku redzamību šajā jomā .

Šajā ziņojumā ir aprakstītas vispārējās tendences, konstatētās problēmas un gūtie rezultāti. Tajā datalizēti analizētas tendences un konkrētas lietas attiecībā uz lielākajiem minēto instrumentu izmantotājiem.

VISPāRēJāS TENDENCES

Ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI) saistītos pasākumus, galvenokārt sākot jaunas izmeklēšanas , 2009. gadā intensīvi izmantoja trešās valstis. Šī pieaugošā tendence, kas novērota kopš 2008. gada beigām, saglabājās. 2009. gadā tika sāktas vismaz 45 jaunas izmeklēšanas, un tas ir straujš kāpums, salīdzinot ar 2008. gadu — 33 jaunām izmeklēšanām (no kurām gandrīz puse notika pēdējā ceturksnī), un pat vēl lielāks kāpums, salīdzinot ar 19 jaunām izmeklēšanām 2007. gadā.

Jaunās izmeklēšanās visbiežāk izmanto aizsardzības pasākumus, un tas vērojams vairāk kā jebkad. Proti, 31 jaunā aizsardzības pasākumu izmeklēšanā divas no trijām jaunām lietām attiecās uz šo instrumentu. Pat ja, ņemot vērā aizsardzības pasākumu erga omnes īpašības, ražojumu, uz ko attiecas izmeklēšana, ES ne vienmēr eksportē, šī tendence joprojām ir pamats nopietnām bažām. Deviņas jaunas izmeklēšanas 2009. gadā liecina, ka Indija šo instrumentu ir izmantojusi visbiežāk, taču vienlaikus jānorāda, ka Turcija ir pagarinājusi četru aizsardzības pasākumu termiņu, kas pārsniedz sākotnējo trīs gadu piemērošanas periodu.

Kopš 2008. gada beigām pieaugot kopējam jaunu izmeklēšanu skaitam, ir pieaudzis 2009. gadā ieviesto pasākumu skaits. 2009. gadā tika ieviesti 33 jauni pasākumi, salīdzinot ar 18 pasākumiem 2008. gadā. Arī šajā gadījumā Indija bija priekšgalā (ieviesti septiņi pasākumi), tai sekoja Ķīna (četri pasākumi), Izraēla un Ukraina (katrai trīs pasākumi). Gandrīz puse no tiem, respektīvi, 15 no 33 pasākumiem, 2009. gadā bija tirdzniecības aizsardzības pasākumi (salīdzinot ar 2008. gadu, attiecīgi — 6 no 18 pasākumiem).

Neraugoties uz iepriekš minēto tendenci, kopējais spēkā esošo pasākumu skaits ir palielinājies tikai nedaudz. 2009. gada beigās bija spēkā 136 tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un tas ir tikai par trim pasākumiem vairāk nekā 2008. gada beigās. Iemesls tam ir apstāklis, ka 2009. gadā ļoti maz pasākumu zaudēja spēku vai tika pārtraukti.

Antidempings joprojām ir instruments ar vislielāko spēkā esošo pasākumu skaitu (93 pasākumi, salīdzinot ar 91 pasākumu 2008. gadā), kam seko tirdzniecības aizsardzības pasākumi (37 pasākumi, salīdzinot ar 32 pasākumiem 2008. gadā) un antisubsidēšanas pasākumi (6, bet 2008. gadā — 10).

Ar 23 spēkā esošiem pasākumiem ASV ir visvairāk izmantojusi pret Eiropas Savienību vērstus instrumentus, lai gan 2009. gadā netika sākti jauni pasākumi vai izmeklēšanas. Indija joprojām ir otrs lielākais šādu pasākumu izmantotājs — spēkā ir 15 pasākumi, un, kā paskaidrots iepriekš, 2009. gadā tā ir bijusi ļoti aktīva. Šajā ziņā Ķīna ar 12 pasākumiem ir gandrīz pietuvojusies Indijai, kas ar Turciju atrodas trešajā vietā to valstu vidū, kam 2009. gadā bija pret ES vērsti pasākumi. Vēl viens nozīmīgs šādu pasākumu izmantotājs ir Brazīlija, kam bija 11 pasākumi, un tai seko Ukraina ar 9 spēkā esošiem pasākumiem.

PAšREIZēJāS PROBLēMAS

Komisijas intervences rezultātā bieži vien ir bijuši uzlabojumi atsevišķās lietās vai pat tās izbeigtas, nepiemērojot attiecīgus pasākumus. Tomēr iepriekšējos ziņojumos aprakstītās problēmas joprojām pastāv. Šķiet, ka sarežģītās ekonomiskās situācijas izraisītā spiediena dēļ dažas problēmas 2009. gadā ir pat saasinājušas. Tas īpaši attiecas uz (nepietiekamiem) izmeklēšanas sākšanas standartiem un arvien biežāku tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu. Svarīgs jautājums joprojām ir caurskatāmība. Sarežģītākajās lietās pat bija vērojamas šīs visas trīs problēmas kopā.

Nepietiekami izmeklēšanas sākšanas standarti

Sarežģītā ekonomikas situācija kopš pagājušā gada beigām ir skārusi un joprojām skar daudzas rūpniecības nozares visā pasaulē. Saistībā ar to saimnieciskās darbības veicēji, iespējams, ir tiekušies meklēt aizsardzību pret ārvalstu konkurenci, piemēram, izmantojot aizsargpasākums. Tāpēc valstu iestādēm sevišķi rūpīgi jāizskata pieprasījumi noteikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus. Izmeklēšana jāsāk vienīgi tad, ja ir neapstrīdami pierādījumi, ka ir izpildīti juridiskie nosacījumi, kas nepieciešami izmeklēšanas sākšanai.

Pat tad, ja ir ārkārtīga nepieciešamība sākt izmeklēšanu, tā jāsāk vienīgi uz materiālu pierādījumu pamata. Diemžēl 2009. gadā tas ne vienmēr tā bija. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, par vairāk nekā 80 % palielinājās jaunu izmeklēšanu skaits, t.i., 2009. gadā tika sāktas 33 jaunas izmeklēšanas, bet 2008. gadā — 18 izmeklēšanas. Lielākajā daļā šo izmeklēšanu, piemēram, pierādījumi par kaitējumu bija pamatoti vienīgi ar dažiem negatīviem finanšu rādītājiem, kas aptvēra ļoti īsu periodu (bieži vien tikai vienu ceturksni). Trūkumus konstatēja arī cēloņsakarības analīzē, jo uzņēmumi mēģināja finanšu krīzes negatīvo ietekmi piedēvēt importam par dempinga cenām, subsidētam importam vai lielākam tā apjomam, bet nepievēršot uzmanību citiem faktoriem, izņemot kā importu, kas negatīvi ietekmēja šo uzņēmumu situāciju.

Lai gan šo izmeklēšanu rezultātā ne vienmēr noteica pasākumus, jau to sākšana traucējoši ietekmē tirdzniecības plūsmas, jo tā rada nedrošību uzņēmējdarbības vidē. Turklāt sadarbošanās izmeklēšanā attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem nozīmē būtiskus ieguldījumus cilvēkresursos un finanšu resursos. Tāpēc vienmēr būtu jāizvairās no tādu izmeklēšanu sākšanas, kuras neatbilst PTO kritērijiem, jo tās, īpaši pašreizējā situācijā, ir pretlikumīgas un ir nevajadzīgs papildu slogs uzņēmumiem, kurus jau ir ietekmējusi pašreizējā ekonomikas krīze.

Papildus iepriekš norādītajiem jautājumiem 2009. gadā ir parādījusies jauna tendence. Dažādos gadījumos tika konstatēts, ka pēc tam, kad Eiropas Komisija bija noteikusi antidempinga pasākumus, valsts, uz kuru attiecās šie pasākumi, sāka izmeklēšanas attiecībā uz līdzīgiem ražojumiem. Kaut gan ir pāragri secināt, ka šī ir vispāratzīta tendence, maz ticams, ka tā ir vienīgi sakritība. Komisija vērīgi seko šim jautājumam.

Pastiprināta aizsardzības pasākumu izmantošana

Pēc tam, kad tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits 2008. gadā jau bija strauji palielinājies, 2009. gadā strauji izvērsās to izmantošana. 2009. gadā tika sākta 31 jauna izmeklēšana un tika ieviesti 15 jauni pasākumi, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no visām izmeklēšanām, kuras sāktas no jauna, un gandrīz puse no visiem pasākumiem, kuri ieviesti no jauna.

Jāatgādina, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi ir vislielākajā mērā ierobežojoši pasākumi, jo tie attiecas uz “taisnīgi veiktu” (t.i., nedz par dempinga cenām, ne subsidētu) importu no visām izcelsmes valstīm, kā arī uz importu, kas nerada kaitējumu ražotājiem, kas darbojas iekšzemes tirgū. Tādējādi ar šo pasākumu palīdzību vienpusēji un uz laiku atceļ tarifa koncesijas, kuras piešķirtas dažādās VVTT un PTO sarunu kārtās. Tāpēc specializētās tiesas un apelācijas struktūra vienmēr ir precīzi interpretējušas PTO noteikumus par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Apšaubāms ir tas, vai visi šie pasākumi, kurus ieviesa 2009. gadā, faktiski atbilst stingrajām tiesību normām. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka, pat ja nepietiekamo izmeklēšanas sākšanas standartu dēļ pasākumus tomēr neievieš, izmeklēšanas laikā tiek traucētas tirdzniecības plūsmas. Turklāt dažas valstis (t.i., Turcija un Krievija) 2009. gadā pirmo reizi ir pagarinājušas tirdzniecības aizsardzības pasākumu sākotnējo trīs gadu termiņu. Šis fakts ir pamats bažām, jo dažos gadījumos imports bija gandrīz pilnīgi izzudis attiecīgu pasākumu dēļ, un iekšzemes rūpniecības nozare bija atveseļojusies. Citos gadījumos situācija iekšzemes rūpniecības nozarē joprojām bija nesakārtota vai nu ekonomikas krīzes rezultātā, vai pasākumu nepietiekamās efektivitātes dēļ. Visās šajās situācijās pasākumus vajadzēja atcelt.

Daudzos gadījumos Eiropas Komisija ir iejaukusies, lai uzsvērtu konkrētu pasākumu nesaderību ar PTO noteikumiem, un, kā paskaidrots turpmāk, dažreiz nav bijis iespējams izvairīties no pasākumu piemērošanas, turpretim citos attiecīgos pasākumus varēja neattiecināt uz Eiropas eksportu. Tomēr situācija nav apmierinoša, jo tirdzniecības aizsardzības pasākumi 2009. gadā ir bijuši visbiežāk izmantotais instruments.

Procedūras aspekti

Nepietiekamā caurskatāmība tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir periodiska problēma, un tā rada kaitējumu, jo ieinteresētajām personām tiek liegtas likumīgās tiesības uz aizsardzību.

Problēmas visbiežāk rodas saistībā ar konfidencialitātes jautājumiem. Kaut gan ir skaidrs, ka informācija, ko personas ir iesniegušas konfidenciāli, ir neizpaužama, katrai ieinteresētajai personai ir tiesības saņemt pietiekamu informāciju, lai konfidenciāli iesniegtus datus saprastu pēc būtības. Tomēr bieži vien rūpniecības nozares iesniegto pieprasījumu publiski pieejamajās versijās un/vai publiskajos paziņojumos par pagaidu vai galīgajiem konstatējumiem visas vietas, kurās jābūt skaitļiem, ir atstātas tukšas, nesniedzot šīs informācijas kopsavilkumu. Turklāt tādus datus kā, piemēram, kopējos rādītājus par vairāk nekā trijiem uzņēmumiem, bieži vien nepamatoti uzskata par konfidenciālu informāciju, lai gan to izpaušana nelabvēlīgi neietekmētu personu, kas sniegusi informāciju.

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmeklēšanā nevajadzīgu slogu rada arī citas procesuālas nepilnības. Tas galvenokārt attiecas uz pārak apjomīgas informācijas pieprasījumiem, piemēram, izlases veidošanas gadījumos, kad papildus informācijai, kas nepieciešama izlases veidošanā, eksportētājiem pieprasa sīku informāciju. Citos gadījumos ir pieprasīti pilnīgi dati (ieskaitot informāciju par apgrozījumu, izmaksām, pārdevumiem trešajās valstīs utt.) par pārāk ilgu izmeklēšanas periodu — diviem vai vairāk gadiem. Dažreiz eksportētājiem lūdz sniegt ļoti sīku informāciju, piemēram, konkrētas ražošanas procesa izmaksu pozīcijas, kas nav nepieciešama dempinga konstatēšanai, bet kuru uzskata par komercnoslēpumu. Šie pārmērīgie pieprasījumi uzņēmumus var atturēt no sadarbības, un tam parasti ir nenovēršami nelabvēlīgas sekas, kas izpaužas kā augstāki muitas maksājumi.

Komisija, veicot tiešu intervenci izmeklēšanas iestādēs un palīdzot attiecīgajām personām, mēģina novērst šādas situācijas. Kaut gan daudzos gadījumos šādas intervences ir bijušas veiksmīgas, diemžēl ne vienmēr tā ir bijis. Tādējādi Komisija arī turpmāk šos jautājumus risinās divpusējās sarunās un PTO attiecīgo komiteju sanāksmēs Ženēvā, lai nodrošinātu, ka visi instrumentu izmantotāji piemēro PTO tiesību aktus un augsta līmeņa standartus.

SVARīGāKIE SASNIEGUMI

Saistībā ar trešo valstu gadījumiem Komisijai ir daudz lielāka nozīme, kā vienīgi izmeklēšanu pārraudzība. Komisija faktiski konsultē attiecīgos Eiropas eksportētājus un palīdz tiem, un trešo valstu iestādēs veic tiešu intervenci saistībā ar konkrētiem gadījumiem un sistēmas jautājumiem. Šo centienu mērķis ir ne tikai atbalstīt attiecīgos uzņēmumus, bet arī tirdzniecības partneru vidū kopumā uzlabot disciplinētību, piemērojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Lai izplatītu labāko praksi visās tirgotāju aprindās, saistībā ar šo Komisija organizē arī speciālus seminārus par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

Kaut gan ne vienmēr ir vienkārši izmērīt panākumus šajā jomā, Komisijas neatlaidība ir devusi augļus, un dažreiz rezultāti ir bijuši labvēlīgāki nekā tad, ja Komisija nebūtu veikusi intervenci, jo īpaši šādos gadījumos.

Indija. Pārtrauktas septiņas tirdzniecības aizsardzības pasākumu izmeklēšanas

Indija 2009. gadā sāka deviņas izmeklēšanas saistībā ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Tā ir apmēram viena trešdaļa no visiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kuri sākti minētajā gadā, un šis skaits ir ārkārtīgi liels, salīdzinot ar 10 izmeklēšanām, kas Indijā pēdējos desmit gados sāktas attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Septiņos no šiem gadījumiem izmeklēšanas priekšmets bija ražojumi, kas eksportēti no ES un kuru aptuvenā vērtība ir ne mazāk kā 500 miljoni euro gadā, un kuri attiecas uz tādam nozarēm kā, piemēram, tērauda, papīra un ķīmisko vielu ražošana. Visos šajos gadījumos bija nepietiekams pamats sākt izmeklēšanu. Komisija sadarbībā ar eksportētājiem stingri iebilda pret attiecīgajām procedūrām un veica intervenci dažādos līmeņos. Šīs intervences deva pozitīvus rezultātus un, neraugoties uz Indijas iestāžu ieteikumu noteikt pagaidu pasākumus, tika pārtrauktas visas izmeklēšanas, kas tieši skāra ES eksportētājus, un attiecīgi pasākumi netika ieviesti. Tomēr jāatceras, ka tirdzniecību gandrīz vienu gadu negatīvi ietekmēja notiekošās izmeklēšanas, kuras vispār nevajadzēja sākt.

Jaunzēlande. Pārtraukta kompensācijas pasākumu termiņa beigu pārskatīšana attiecībā uz konservētiem persikiem

Šis gadījums ir nozīmīgs, jo tas attiecas uz jauno shēmu, kas ieviesta kā daļa no ES kopējā lauksaimniecības politikas reformas, kuru uzskata par pilnīgi atbilstīgu PTO standartiem, un tādējādi uz to neattiecina kompensācijas pasākumus. Saistībā ar 2008. gadā sākto termiņa beigu pārskatīšanu Jaunzēlande piekrita Komisijas iesniegtajiem argumentiem, kuri liecina par to, ka jaunajai shēmai nav kropļojošas ietekmes uz tirdzniecību, un tādēļ tā nav kompensējama. Tā rezultātā maksājumi, kas bija spēkā vairāk nekā 10 gadus, tika pārtraukti.

Horvātija. Pārtraukts tirdzniecības aizsardzības pasākums attiecībā uz sieru un siera produktu aizstājējiem

Horvātija 2009. gada jūnijā attiecībā uz šiem produktiem noteica pagaidu pasākumus, taču nebija pienācīga procedūras pamatojuma un pietiekamas caurskatāmības (nav informācijas par to, vai tika ievēroti visi juridiskie nosacījumi, lai ieviestu attiecīgus pasākumus). Sākotnēji attiecīgais ES eksports bija apmēram 80 miljoni euro gadā. Ņemot vērā šīs lietas lielo ekonomisko nozīmi un būtiskās nepilnības tajā, Komisija veica stingru intervenci tehniskajā un politiskajā līmenī. Tās rezultātā ievērojami tika sašaurināta šā produkta definīcija. Siera veidi, kuri netika iekļauti produkta definīcijā, bija 80 % no ES eksporta, un attiecīgie pasākumi tika atcelti, un attiecīgie maksājumi tika atlīdzināti. Pasākumus attiecībā uz pārējiem produktiem piemēroja tikai sešus mēnešus, un to termiņš beidzās 2010. gada janvārī.

Izraēla. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi netiek piemēroti

Izraēla 2009. gadā bieži bija izmantojusi tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Cita starpā tika sākta tādu tirdzniecības aizsardzības pasākumu izmeklēšana, kuri vērsti pret tērauda izstrādājumu importu. Šajā lietā bija nepietiekams pamats sākt izmeklēšanu, un, neraugoties uz to, ka imports 2009. gadā samazinājās un ka vidējas importa cenas palielinājās, tika noteikti pagaidu pasākumi. Pēc dažādu iestāžu, ieskaitot Komisijas, veiktām intervencēm, pasākumi tika apturēti, un maksājumi tika atlīdzināti. Tomēr Komisija joprojām pārrauga šo lietu, jo izmeklēšana aizvien vēl nav pabeigta. Ievērojot iepriekšminēto, Izraēlai būtu sarežģīti pamatot jebkāda pasākuma ieviešanu.

Krievija. Pārtraukta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz plakaniem tērauda velmējumiem, kas pārklāti ar polimēriem, un uz laiku pārtraukta tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošana attiecībā uz labības novācējiem kombainiem

Antidempinga izmeklēšana attiecībā uz plakaniem tērauda velmējumiem, kas pārklāti ar polimēriem un importēti no Beļģijas un Somijas, tika pabeigta 2009. gadā. Lai uzsvērtu šajā lietā konstatētās nepilnības, piemēram, nav kaitējuma un pārskatāmība ir nepietiekama, Komisija bija veikusi intervenci. Pēc tam, 2009. gada novembrī, izmeklēšanas iestādes ierosināja neieviest pasākumus, jo kaitējums netika konstatēts.

Komisija un ES ražošanas nozare aktīvi darbojās arī lietā par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz labības novācējiem kombainiem , jo šai lietai bija liela ekonomiska nozīme (2007. gadā 100 miljoni euro). Tirdzniecības aizsardzības pasākumu ieviešanas nosacījumi faktiski nebija izpildīti, un tāpēc Krievija nolēma neieviest šos drošības pasākumus. Tā vietā tika palielināti importa maksājumi, un to ir sarežģīti apstrīdēt tiesā. Nav izslēgts, ka iespēju ieviest tirdzniecības aizsardzības pasākumus Krievija izmantos vēlāk, proti, tad, ja tiks pārskatīti un samazināti muitas maksājumi, tādējādi Komisija arī turpmāk uzmanīgi sekos šim jautājumam.

Maroka. Palielināta ES kvota tirdzniecības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz keramikas flīzēm

Lai noskaidrotu, vai jāpagarina 2006. gadā noteiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, Maroka 2009. gadā sāka izmeklēšanu. Komisija un rūpniecības nozare aktīvi veica intervenci šajā lietā. Kaut gan nebija iespējams izvairīties no tā, ka pasākumu termiņu pagarina, ES eksportētājiem piešķirtā kvota bija ievērojami liberalizēta, salīdzinot ar sākotnējiem pasākumiem, un bija atviegloti importa licences saņemšanas nosacījumi. Tā rezultātā Marokas tirgus atkal ir pieejams ES eksportētājiem.

Pārtrauktas izmeklēšanas vai pasākumu nenoteikšana vairākās lietās

Komisijas un ražošanas nozares neatlaidīgā intervence lietā par naftas ieguves sūkņiem , kuru 2008. gada maijā sāka Argentīna pret importu no Rumānijas, noslēdzās ar to, ka Rumānijas eksportētāja piedāvātās saistības tika akceptētas. Turklāt Komisija ir aktīvi atbalstījusi ES ražošanas nozari izmeklēšanā saistībā ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, ko Ukraina sāka attiecībā uz šķidro hloru, un antidempinga izmeklēšanā, ko Turcija sāka attiecībā uz tekstilizstrādājumiem. Abas izmeklēšanas tika pabeigtas 2009. gadā, un pasākumi netika ieviesti.

Tirgus ekonomikas statusa piešķiršana jaunajām dalībvalstīm

Jāatgādina, ka pēc ilgām un sarežģītām sarunām un daudzkārtējām izmeklēšanām, ko veica dalībvalstis un Komisija, Brazīlija 2009. gada jūnijā Bulgārijai un Rumānijai visbeidzot piešķīra tirgus ekonomikas statusu.

4.9 ASV. Nulles metodes piemērošana

Divās strīdu izšķiršanas lietās — DS 294 un DS 350, kas ierosinātas PTO, ES apstrīdēja nulles metodes piemērošanu. Abās lietās strīdu izšķiršanas struktūras lēmumi bija labvēlīgi ES, taču ASV neievēroja šo struktūru lēmumu savlaicīgas izpildes termiņu. Tāpēc pirmajā lietā (DS 294) ES lūdza izveidot nolēmuma izpildes struktūru, kas piekrita dažiem apgalvojumiem, bet pret dažiem aspektiem, ko šī struktūra konstatēja papildus, ES iesniedza apelācijas sūdzību. Galīgajā nolēmumā atzīts, ka ASV bija nekavējoties jāpārtrauc šī negodīgā darbība. ASV vēl nav izpildījusi šo nolēmumu, tāpēc ES ir piemērojusi attiecīgas sankcijas. Lēmums par šo sankciju apmēru pašlaik ir šķīrējtiesneša kompetencē.

Otrajā lietā par nulles metodes piemērošanu (DS350) Apelācijas struktūra apelācijas tiesvedībā apstiprināja galvenās prasības, ko bija iesniegusi ES, noraidīja visus apgalvojumus, ar ko ASV pamatoja savu apelācijas sūdzību, un apstiprināja strīdu izšķiršanas struktūras konstatējumus par to, ka ASV, periodiskajos pārskatos piemērojot nulles metodi, nebija ievērojusi saistības, ko tā uzņēmusies PTO. Lai panāktu, ka ASV izpilda galīgo nolēmumu, ES patlaban apsver arī to, kā turpmāk rīkoties šajā lietā.

SECINāJUMS

Kā jau tika paredzēts pagājušā gada ziņojumā, 2009. gadā trešajās valstīs ļoti intensīvi izmantoja TAI. Tendence attiecībā uz jaunu izmeklēšanu skaita pieaugumu, kas aizsākās 2008. gadā, turpinājās arī 2009. gadā, un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami pieaudzis piemēroto pasākumu skaits. Taču diezgan nelielais spēkā esošo pasākumu skaita pieaugums gada beigās nebūt neatspoguļo patieso situāciju. Patiesībā jaunu pasākumu lielo skaitu daļēji kompensēja daudzi pasākumi, kuru termiņš beidzās 2009. gadā. Turklāt dažas izmeklēšanas vai nu vēl nav pabeigtas, vai ir pārtrauktas, nenosakot attiecīgus pasākumus. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, pat tad, ja izmeklēšana ir pārtraukta, neieviešot attiecīgus pasākumus, izmeklēšanas laikā tirdzniecības plūsmas tiek traucētas, jo izmeklēšanu rezultāts nav skaidri zināms. Turklāt daudzos gadījumos izmeklēšanas vispār nevajadzēja sākt, jo nebija pietiekamu pierādījumu, kuri lai sāktu procedūru.

Kopumā bažas rada tas, ka aizsardzības instrumentu izmantošana arvien pieaug, un saistībā ar to daži aspekti ir īpaši satraucoši. Joprojām problēmas rada nepietiekami izstrādātie izmeklēšanas sākšanas standarti un pastiprināta tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana. Šķiet, ka ekonomikas situācija kopš 2008. gada beigām ir bijusi iemesls īpaši plašai PTO noteikumu interpretācijai. Tāpēc Komisija ir pastiprinājusi centienus, lai, kad vien iespējams, novērstu jebkādu atkāpšanos no šiem noteikumiem.

Saistībā ar šo Komisija daudzos gadījumos ir veikusi intervenci un vairākkārt sazinājusies ar attiecīgajām rūpniecības nozarēm. Šie centieni bieži ir bijuši veiksmīgi, un izmeklēšanas tika vai nu pārtrauktas, neieviešot attiecīgus pasākumus, vai arī tie nav radījuši pārmērīgu kaitējumu ES eksportam. Tas liecina par Komisijas pārraudzības īpašo nozīmi šajos ekonomiski grūtajos laikos. Vissvarīgākais krīzes laikā ir nodrošināt ES ražotājiem likumīgu tirgus pieejamību.

Protams, Komisijas centieni ir jāatbalsta un pat jāpastiprina. Komisija nepārtraukti cenšas uzlabot savas darbības, turklāt pašreizējās izmeklēšanās palīdzot attiecīgajiem ES eksportētājiem, svarīgākais uzdevums turpmākajiem gadiem ir mēģināt prognozēt nepamatotu, jaunu izmeklēšanu gadījumus un novērst to sākšanu. Ceļā uz šo mērķi būtu iespējams pastiprināt apmaiņu ar citām izmeklēšanas iestādēm, lai uzlabotu standartus, caurskatāmību un prognozēšanu.