2.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 259/19

—

atkārtoti pauž atbalstu konkurētspējas un inovācijas mērķu sasniegšanai līdz 2020. gadam un atzīst — lai sasniegtu šos mērķus, jāturpina ieguldīt izglītībā un apmācībā;

—

atzīst, ka ir svarīgi līdzsvarot inovāciju tehnoloģiju jomā, sociālajā jomā un publiskajā sektorā;

—

atgādina, ka ir ārkārtīgi būtiski pilnveidot darba prasmes un pielāgot tās darba tirgus prasībām;

—

uzsver, ka augstskolu partnerībām aktīvi jāpalīdz ieviest tirgū pētījumu rezultātus, integrējot augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību; šajā sakarā norāda, ka svarīgi ir radīt labvēlīgu vietējo un reģionālo vidi;

—

atzīst pētniecības infrastruktūras svarīgo nozīmi uz zināšanām balstītā inovāciju sistēmā; tāpēc atzinīgi vērtē jauno koncepciju par reģionālām sadarbības struktūrām;

—

vērš uzmanību uz pārrobežu sadarbības iespējām, tostarp ES ienākošajiem un izejošajiem ieguldījumiem;

—

atkārtoti uzsver: lai atbilstīgi vienotajam stratēģiskajam satvaram ES pētniecības jomā un pārdomātām reģionālās specializācijas stratēģijām pilnībā izmantotu struktūrfondu sviras efekta priekšrocības, reģioniem un dalībvalstīm jāizveido cieša saikne starp vietējām un reģionālajām stratēģijām, valstu reformu plāniem, valstu stratēģiskajiem pamatdokumentiem un rīcības programmām, ko īsteno saskaņā ar Eiropas kohēzijas politiku.

Ziņotājs

Austrumlotiānas (East Lothian) padomes priekšsēdētāja vietnieks Roger KNOX kgs (UK/EA)

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ”

COM(2010) 546 galīgā redakcija

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” pausto nodomu piemērot daudz stratēģiskāku pieeju inovācijai, kas vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā izvirzīta par visaptverošu politikas mērķi, un izveidot ciešu saikni starp ES, valstu, reģionālajām un vietējo pašvaldību politikām, lai tās viena otru pastiprinātu;

2.

atzīst, ka ir svarīgi noteikt visperspektīvākās salīdzinošo priekšrocību jomas, lai definētu pārdomātas reģionu specializācijas stratēģijas; vienlaikus atzīst, ka daži reģioni var sasniegt izcilus rezultātus vairāk nekā vienā jomā;

3.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūcijā par Inovācijas savienību īpaši uzsvērto, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir svarīgi partneri, ar kuru palīdzību “Inovācijas savienības” prioritātes var īstenot praksē. Tās darbojas iedzīvotājiem, uzņēmumiem — it sevišķi MVU — un zinību iestādēm vistuvākajā līmenī un tāpēc var izveidot un koordinēt tādu politikas instrumentu kopumu, kurš virzīts uz zināšanu izmantošanu un vislabāk atbilst vietējiem un reģionālajiem apstākļiem;

4.

aicina sniegt skaidru un vispārpieņemtu inovācijas un izcilības definīciju;

5.

uzsver, ka, izstrādājot redzējumus un nosakot mērķus, papildus ES politiku īstenošanai ir nepieciešama labāka izpratne par reģionu lomu;

6.

atzinīgi vērtē atsauci uz sociālo inovāciju, tostarp inovāciju publiskajā sektorā; atzīst, ka Eiropas Savienībā publiskās struktūras un sociālās ekonomikas sektors (kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, apvienības un fondi) neseno finansiālo ierobežojumu apstākļos bieži ir sekmīgi ieviesuši jauninājumus savā darbā un pielikuši lielas pūles, lai apmierinātu vajadzības, kurām tirgū un tradicionālajos uzņēmējdarbības veidos netiek pievērsta uzmanība; aicina vairāk ņemt vērā sociālo inovāciju tādās finansēšanas un atbalsta programmās kā Eiropas Sociālais fonds, pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (CIP);

7.

aicina izpētīt iespējas izmantot teritoriālus līgumus, lai sasniegtu “Inovācijas savienības” galvenos mērķus, un uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai par “Inovācijas savienību” atbildīgie cieši sadarbotos ar Reģionu komiteju;

8.

uzsver ekoinovācijas īpaši svarīgo nozīmi un atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu pieņemt tālejošu rīcības plānu ekoinovācijas jomā, kurā ierosināti pasākumi ekoinovācijas ieviešanai visos vērtību ķēdes posmos, ieskaitot dizaina nozari, un paredzēt lielākus līdzekļus iniciatīvām šajā jomā, izmantojot Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu;

9.

izsaka nožēlu, ka informāciju par pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” nepapildina novērtējums par ierosināto pasākumu ietekmi uz budžetu;

10.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Reģionālās politikas ieguldījums gudrā izaugsmē saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” ” (COM2010 553) un tam pievienoto dokumentu (SEC2010 1183), kurā ir analizēta pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” reģionālā dimensija;

11.

uzskata, ka no 34 ierosinātajiem pasākumiem jāizvirza “Inovācijas savienības” prioritātes, lai sniegtu atbalstu to īstenošanā, sasniegtu konkrētus rezultātus un sekmētu tūlītēju rīcību. Tāpēc Komiteja ierosina nodrošināt (a) sinerģiju starp kohēzijas un inovācijas politiku, (b) inovācijas partnerības, atzīstot reģionu lomu, (c) zināšanu bāzi un pārdomātu specializāciju un (d) ieviest idejas tirgū;

12.

vēlas jo īpaši pievērst Komisijas uzmanību to novatoru un individuālo izgudrotāju situācijai, kuri darbojas ārpus augstskolu sistēmas, lielajiem uzņēmumiem, valsts pārvaldes un sabiedriskām iestādēm vai valsts uzņēmumiem. Turpinot darbu šajā jomā, ir jāizstrādā stratēģijas, kas sniegtu atbalstu novatoriem un izgudrotājiem un dotu viņiem iespēju līdzvērtīgos apstākļos piekļūt ES finansējumam;

13.

atbalsta Padomes un Eiropas Parlamenta viedokli, ka ir svarīgi stiprināt to ES politiku sinerģiju, ar kurām atbalsta pētniecību un inovāciju un kohēzijas politiku;

14.

aicina, pienācīgi ņemot vērā reģionālās īpatnības, vairāk savstarpēji saskaņot izglītības, pētniecības un inovāciju politikas, lai tās viena otru vairāk papildinātu;

15.

atkārtoti uzsver: lai atbilstīgi vienotajam stratēģiskajam satvaram ES pētniecības jomā un pārdomātām reģionālās specializācijas stratēģijām pilnībā izmantotu struktūrfondu sviras efekta priekšrocības, reģioniem un dalībvalstīm jāizveido cieša saikne starp vietējām un reģionālajām stratēģijām, valstu reformu plāniem, valstu stratēģiskajiem pamatdokumentiem un rīcības programmām, ko īsteno saskaņā ar Eiropas kohēzijas politiku (1);

16.

atgādina, ka kohēzijas politikai ir īpaša loma, atbalstot inovatīvu darbību reģionos. Tādēļ Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) var izmantot arī, lai finansētu uzņēmējdarbības inkubatorus un tehnoloģiskos parkus (infrastruktūru un sakarus). Klasteri ir īpaši noderīgi MVU, jo tie nodrošina MVU labvēlīgus apstākļus saikņu veidošanai ar universitātēm un lieliem uzņēmumiem, kā arī nodrošina to piekļuvi starptautiskiem tirdzniecības tīkliem (2);

17.

uzskata, ka pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” dod iespējas labāk nodalīt uzdevumus un kompetenci starp atbalstu izcilībai fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā Eiropas līmenī no vienas puses, un decentralizētu atbalstu inovācijai, lai sekmētu un attīstītu kompetences un nepieciešamās jomas reģionos. Jāatzīst arī to zinātniskās izpētes iestāžu potenciāls, kuras reģionālā un vietējā līmenī veic pētījumus īpašās starptautiski nozīmīgās jomās, kā arī potenciāls, ko rada uzņēmējdarbībā atzītas praksē īstenotas inovācijas. Tādējādi tiks sekmēti vajadzīgie pasākumi pamatiniciatīvās iekļauto mērķu sekmēšanai dažādos reģionālajos līmeņos;

18.

uzskata, ka jāapzina, kurus inovācijas aspektus var īstenot ar integrētu teritoriālās attīstības plānu palīdzību;

19.

atkārtoti noraida priekšlikumu par vienota monotematiska inovācijas fonda izveidi, kurš galvenokārt iekļautu kohēzijas fonda ietvaros pašreiz piešķirtos līdzekļus un ietvertu visus ES finanšu instrumentus, kurus izmanto inovācijas finansēšanai. Līdzekļu “pārvietošana” varētu samazināt inovācijai piešķirtos līdzekļus, turklāt varētu apdraudēt arī inovatīvu projektu integrāciju reģionālās attīstības stratēģijās;

20.

ierosina: lai nošķirtu ES inovācijas politiku un kohēzijas politiku, jānosaka, ka ar kohēzijas politiku var atbalstīt tos inovācijas aspektus, kas ir cieši saistīti ar konkrētā apgabala plašāku ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, piemēram, klasterus, savukārt tādas inovācijas politikas jomas, kuras pēc būtības nevar ierobežot ar teritoriālo līmeni, jāatbalsta ar tematiskiem ES fondiem un konkursi jāizsludina visā ES, pretstatā kohēzijas politikai, kuras atbalsta līdzekļi ir piesaistīti konkrētiem reģioniem;

21.

atzīst, ka Eiropā situācija pētniecības un inovācijas jomā ir ļoti dažāda, un aicina vienlaikus īstenot dažādas politikas, ar kurām efektīvi atbalsta izcilību un Eiropas reģionu kohēziju; atzīst, ka inovāciju var attiecināt gan uz jauniem darba un pakalpojumu sniegšanas veidiem, gan jauniem produktiem; aicina lielāku uzmanību veltīt esošā pārskatīšanai un apzināt iespējas uzlabot tā efektivitāti un rezultativitāti; uzsver nepieciešamību radīt iespējas inovācijai un to plašāk atzīt, jo īpaši iedzīvotājiem tuvā līmenī un attālākajos reģionos, atvieglojot piekļuvi zināšanām un komunikācijai ar uzlabotu fizisku un virtuālu struktūru starpniecību;

22.

atgādina, ka nākamās pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas varētu veicināt sinerģiju ar programmām, kuru mērķis ir kopējas stratēģiskas sistēmas ietvaros attīstīt reģionu spējas un atvieglot reģionu līdzdalību pētniecības un izstrādes iniciatīvās. Neatkāpjoties no pētniecības un inovācijas izcilības principa, to varētu panākt, piemēram, izveidojot sistēmu, kurā paredzēts radīt iespējas, lai ar līdzdalības shēmu un citu pasākumu palīdzību kompetentus partnerus no pētniecības ziņā atpalikušiem reģioniem iesaistītu projektos un programmās, ko vada viņu pazīstamākie izcili kolēģi. Komiteja šajā sakarā norāda, ka vietējie un reģionālie dalībnieki var bagātināt ar “izcilības centriem” saistīto “kompetences centru” darbu. Tāpēc RK rosina izplatīt labas prakses piemērus un apmainīties ar labu praksi;

23.

atkārto vēlmi nodrošināt Septītās pamatprogrammas (un tai sekojošo programmu), struktūrfondu, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda koordinētu izmantošanu, jo tas ir svarīgi ES konkurētspējas, kā arī kohēzijas, rūpniecības, pētniecības, augstākās izglītības un jauninājumu politikas sinerģiju valsts un reģionālajā līmenī nodrošināšanai (3);

24.

atzinīgi vērtē centienus vienkāršot kārtību, kā arī “Praktiska ceļveža par iespējam iegūt ES finansējumu” publicēšanu (4); īpaši pozitīvi vērtē pašreizējos centienus nodrošināt, lai projektu īstenošanas kontinuitātes labad dažādus projektu posmus varētu finansēt no dažādām programmām; atzinīgi vērtētu minētā praktiskā ceļveža pārstrādāšanu visaptverošā, tomēr pieejamā ciparu formātā, kas ļauj piekļūt informācijai un resursiem saistībā ar nozīmīgām pētniecības un inovācijas programmām;

25.

atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu vai vienu (pakalpojumu) dienestu, kur MVU, pētnieki, augstskolas, pētniecības centri, reģioni, uzņēmumi u.c. varētu pieteikties, lai saņemtu Eiropas, valstu, reģionālo vai vietējo finansējumu pētniecībai un inovācijai; uzsver, ka ES līmeņa priekšlikums būtu jāpārņem arī reģionālajā un vietējā līmenī;

26.

atbalsta pieeju aptvert visu ķēdi no “pētniecības līdz izplatīšanai”;

27.

uzsver, ka Eiropas inovāciju partnerībām (EIP) jāpalīdz saskaņot pieejas, tomēr neizveidojot vēl vienu instrumentu papildus daudzajiem jau esošajiem instrumentiem; uzsver nostāju, ko RK paudusi nesenajā atzinumā par pētniecības vienkāršošanu (5), it īpaši attiecībā uz nepieciešamību papildus pētniecības jomā atpalikušāko reģionu iesaistei konsolidēt pētniecības finansēšanai paredzētos instrumentus; nostiprināt pētniecības iespējas un pētniecības rezultātu izmantošanas iespējas visā ES; nodrošināt, ka jaunajos instrumentos ir ņemti vērā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un izplatības tirgū kopīgie un atšķirīgie aspekti.

28.

atzinīgi vērtē izmēģinājuma partnerību par aktīvām un veselīgām vecumdienām; pauž cerību, ka būs arī citas šādas partnerības, un aicina iesaistīt RK tādu jautājumu risināšanā, kas ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības; Komiteja uzskata: lai šī iniciatīva būtu sekmīga, lielāka vērība jāvelta tās pārvaldībai, īpaši ņemot vērā, ka ar veselīgām vecumdienām ir saistītas daudzas organizācijas un jomas;

29.

aicina sākt inovāciju partnerību “Viedas pilsētas / viedi reģioni”, jo ir ļoti svarīgi nekavējoties veikt efektīvus pasākumus ar mērķi izstrādāt jaunus un radikālus risinājumus, lai pārvarētu ekonomikas krīzi un klimata pārmaiņas un pielāgotu tām pašvaldību praksi; īpaši svarīgi ir veidot intensīvāku sadarbību starp reģioniem, kuros atrodas progresīvi uzņēmumi, un iestādēm, un nodrošināt tiem līdzekļus, lai rezultātus varētu efektīvi izplatīt ieviešanai citos reģionos;

30.

aicina Eiropas inovācijas partnerību apsvēršanā, īstenošanā un pārvaldībā iesaistīt vietējos un reģionālos dalībniekus; tomēr brīdina, ka tādējādi nevajadzētu palielināties jau esošās informācijas apjomam (kuras jau tāpat ir daudz un kas bieži rada apjukumu) un pakalpojumu sniedzēju skaitam (piemēram, platformas un forumi kontaktiem starp uzņēmumiem un zināšanu apmaiņai (Business Gateways, Interfaces, Knowledge Exchanges) u.c.); brīdina, ka skaidrības trūkuma dēļ augstskolām, uzņēmumiem un brīvprātīgo jomai varētu būt aizvien grūtāk zināt, kā vislabāk rīkoties; pauž bažas arī par to, ka, izveidojoties papildu struktūrām, varētu saasināties konkurence par ierobežotiem un aizvien mazākiem resursiem;

31.

vērš uzmanību uz pārrobežu sadarbības iespējām, tostarp ES ienākošajiem un izejošajiem ieguldījumiem; to, ka ir svarīgi radīt labvēlīgu vidi, un atzīt, ka inovācija ir globāla pēc būtības, papildinātu inovācijas pārrobežu dimensiju;

32.

šajā sakarā uzsver tādu mehānismu kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) un teritoriālie līgumi iespējamo lomu;

33.

uzsver, ka daudzās vietās ir izveidotas reģionālās un vietējas partnerības jauninājumu un zināšanu nodošanai — tās bieži izveido vietējā vai reģionālā pašvaldība, vietējā akadēmiskā vide un uzņēmumi; atzīmē, ka ir svarīga arī vietējo un reģionālo augstskolu sadarbība, piemēram, izveidojot pētniecības apvienības un līdzdalības iniciatīvas;

34.

uzsver, ka, atbilstoši partnerības un pārdomātas specializācijas principiem, šādas partnerības piemērotos gadījumos varētu izstrādāt un vadīt reģionālās inovāciju programmas, ko finansē no struktūrfondiem — izmainot noteikumus tā, lai vadošā struktūra varētu pārdeleģēt pilnvaras; uzsver, ka šāda jauna pieeja ļaus būtiski paātrināt pētniecības rezultātu ieviešanu praksē vietējā un reģionālajā līmenī; ir svarīgi attiecīgās ieinteresētās puses atbilstoši iesaistīt šādu programmu izstrādē, īstenošanā, pārvaldībā un novērtēšanā, lai iespēju robežās varētu ņemt vērā to konkrētās vajadzības;

35.

atkārtoti pauž atbalstu konkurētspējas un inovācijas mērķu sasniegšanai līdz 2020. gadam un atzīst — lai sasniegtu šos mērķus, jāturpina ieguldīt izglītībā un apmācībā, jo īpaši ekonomiskās nestabilitātes apstākļos (6);

36.

uzsver, ka inovācijas koncepcijas ieviešana izglītības sistēmā Eiropai ir stratēģiski nozīmīga;

37.

atgādina, ka ieilgušās ekonomikas krīzes laikā tūkstošiem darba ņēmēju ES dalībvalstīs jau ir zaudējuši darbu. Jaunu tirgu rašanās un uzņēmumu pārcelšana uz valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām šo tendenci tikai pastiprina. Noteikti jāuzlabo darba prasmes, un jāpielāgo tās darba tirgus prasībām (7), lai inovācijas rezultātā nezustu darba vietas;

38.

šajā sakarā uzsver, ka uzņēmējdarbības un nodarbinātības infrastruktūra jāpielāgo inovācijai produktu, pakalpojumu un piegādes jomā, lai vietējie iedzīvotāji varētu gūt labumu no vietējās inovācijas;

39.

uzsver, ka augstskolu partnerībām ir jāpalīdz pētniecības rezultātus ieviest tirgū, integrējot augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību; šajā sakarā norāda, ka svarīgi ir radīt labvēlīgu vietējo un reģionālo vidi, ar ko augstskolas sadarbosies; uzsver, ka pētniecība jāuztver plašāk ne tikai kā produktu izstrāde; turklāt uzsver, ka ir svarīgi rosināt pētniekus censties, lai viņu darbam būtu saikne ar plašāku sabiedrību; un ir svarīgi projektu koncepcijā un izstrādē un īpaši rezultātu izplatīšanā iesaistīt plašākas aprindas;

40.

atgādina, ka pārdomātas specializācijas definēšana kādā reģionā ir atkarīga ne tikai no tā priekšrocību un trūkumu izvērtēšanas, bet arī no citos reģionos un kontinentos pastāvošo risku un iespēju izvērtēšanas, un tādēļ savukārt ir nepieciešams visaptverošs pārskats par attīstības tendencēm pasaulē iespējamajās interesējošajās jomās; atzīst arī, ka nevajadzētu kavēt potenciālu spontānu, tirgus radītu norišu īstenošanos reģionā, jo tās neietilpst reģionam noteiktajās prioritātēs;

41.

brīdina, ka pārdomātu specializāciju nevajadzētu izmantot kā iespēju dot priekšroku jau vadošajiem reģioniem vai vietējām pašvaldībām, pārējiem reģioniem nepiešķirot nekādu atbalstu vai tos atbalstot tikai nedaudz; tas būtu pretrunā vispārējam ES teritoriālās kohēzijas principam. Tādēļ jāizstrādā ES reģionu karte, kurā būtu atspoguļots to inovācijas līmenis. Tāda klasifikācija ļautu izveidot īpašus atbalsta instrumentus atpalikušiem reģioniem, izmantojot īpašus līdzekļus, kas sekmētu minēto reģionu tuvināšanos inovatīvāko reģionu līmenim. Viens veids, kā pastiprināt dažādu reģionu sadarbību, ir ieviest procedūras, ar kurām mazāk attīstītie reģioni var piekļūt vajadzīgajiem pētniecības rezultātiem un praksei dažādās Eiropas teritorijās un izmantot tos, piemēram, ar struktūrfondu atbalstu;

42.

atzīst pētniecības infrastruktūras svarīgo nozīmi uz zināšanām balstītā inovāciju sistēmā; tāpēc atzinīgi vērtē jauno koncepciju par reģionālām sadarbības struktūrām (8) un partnerību starp pētniecības infrastruktūrām, un atzīst to iespējas sekmēt Eiropas Pētniecības telpas līdzsvarotāku attīstību, iesaistot mazākas vai mazāk pieredzējušas valstis un reģionus konkurētspējīgas pētniecības un inovācijas iniciatīvās;

43.

atgādina, ka ir būtiski visā Eiropā tālāk attīstīt virtuālo infrastruktūru, pamatojoties uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai sekmētu saikni starp ģeogrāfiski izkliedētiem reģioniem un tādiem sevišķi attālinātiem reģioniem kā salas un tālākie reģioni;

44.

aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības pārdomātas specializācijas forumā;

45.

aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības no struktūrfondiem līdzfinansēto darbības programmu pārskatīšanā; turklāt aicina pienācīgi ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību intereses valstu reformu programmās;

46.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu darbības programmas saskaņot ar stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un aicina koncentrēties uz šaurāku prioritāšu loku un to praktisku īstenošanu, ņemot vērā stāvokli reģionos;

47.

lai gan tiecas ilgākā laika posmā izmantot vienu starptautiski saderīgu rādītāju sasniegumu novērtēšanai, RK atbalsta integrētas rādītāju sistēmas izstrādi (kā aicina Eiropas Parlaments); būtu ļoti lietderīgi tajā iekļaut Innobarometer valsts pārvaldes un sabiedriskajiem pakalpojumiem izmantošanu; uzsver, ka šādiem rādītājiem jābūt iespējami vienkāršākiem, ņemot vērā Eiropas reģionu lielo daudzveidību; Komiteja aicina to informēt par sagatavošanās darbu, un, kad iespējams, to iesaistīt minētās sistēmas sagatavošanas darbā;

48.

atzīst, ka ir svarīgi līdzsvarot inovāciju tehnoloģiju jomā, sociālajā jomā un publiskajā sektorā; īpaši svarīgi ir veicināt sociālos jauninājumus, ar kuriem darbības metožu un strukturālās izmaiņas tiek panāktas, kombinējot novatorisku darbību dažādās apakšnozares, piemēram, veidojot saikni starp tehnoloģijas attīstību, mākslu un dizainu, kultūru un kultūras mantojumu, kā arī pašu lietotāju darbību;

49.

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir minētas kultūras un radošās nozares, ņemot vērā to iespējamo lomu saiknes starp radošumu un inovāciju izveidē; uzsver: lai uzlabotu un sekmētu inovāciju, ir svarīgi domāt radoši un rast risinājumus, kā var apvienot līdz šim nesavienojamas jomas, lai redzētu, vai var rasties jaunas idejas;

50.

Uzsver, ka inovācija kļūst aizvien sarežģītāka un sistēmiska. To virza ne tikai zinātniskā izpēte, bet aizvien vairāk arī pieprasījums un iespējas, ļoti būtisku pasaules un sabiedrības problēmu risināšana. Veidojot Inovācijas savienību, politikas veidotāji un pētnieki būtu aktīvi jāmudina izstrādāt jaunas atklātas inovācijas koncepcijas, tādējādi radot visām ieinteresētajām pusēm izdevīgas situācijas un mobilizējot esošos resursus neatkarīgi no to izcelsmes;

51.

atzīst publiskā iepirkuma lielo pirktspēju (17 % no ES 27 IKP), un atzīst publiskā iepirkuma izšķirošo lomu inovāciju sekmēšanā un nenoliedzami stimulējošo ietekmi sociālo, vides u.c. standartu paaugstināšanas jomā;

52.

atbalsta uzņēmumu un valdības aktīvu iesaisti inovācijas atbalsta mehānismos; tomēr brīdina par iespējamo ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ja tikai publiskais sektors apņemsies būt par vadošo klientu nepārbaudītiem produktiem un pakalpojumiem un uzņemsies ar to saistīto risku;

53.

atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir dalīties ar labu praksi par novatoriskām iepirkuma sistēmām;

54.

tomēr pauž bažas par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var ietekmēt prasība, ka dalībvalstīm un reģioniem jāparedz atsevišķs budžets iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un publiskam novatorisku ražojumu un pakalpojumu iepirkumam; reģionus, kas to vēlas, jāmudina īstenot izmēģinājuma projektus, piemēram, piešķirot finansējumu un nosakot pietiekami elastīgus noteikumus;

55.

aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu cieši iesaistītas ar novatoriskiem publiskajiem pakalpojumiem un iepirkumu saistītā tiesiskā regulējuma un attiecīgo pētniecības, demonstrācijas un finansēšanas programmu sagatavošanā;

56.

uzskata: lai veidotu “Inovācijas savienības” teritoriālo dimensiju, būtu lietderīgi noteikt atšķirības starp progresīvās tehnoloģijas inovāciju un izcilības programmām, kas pēc to būtības jāatbalsta ar tematiskām inovāciju programmām, un daudz praktiskāku tirgū uzreiz pārdodamu ražojumu inovāciju, ko varētu atbalstīt vietējās un reģionālās inovācijas partnerības, kas izveidotas ar privāto sektoru; rosina sākumā pievērsties tirgū uzreiz pārdodamu ražojumu inovācijai, kam ir lielāks potenciāls gūt panākumus īsākā laika posmā un sekmēt tiešus līgumus starp vietējā līmeņa dalībniekiem;

57.

atgādina, ka ES publiskā iepirkuma direktīvās jau ir paredzēts, ka par valsts pasūtījumu atbildīgās amatpersonas var izmantot atlases kritērijus, lai dotu priekšroku novatoriskām precēm un pakalpojumiem, un Komisija pēdējos gados ir izstrādājusi dažādas pamatnostādnes šajā jautājumā, tostarp vadlīnijas par iepirkumu pirmskomercializācijas posmā;

58.

pieņem zināšanai, ka Eiropas Komisija pauž bažas par ievērojamiem šķēršļiem, kas kavē novatoriskam iepirkumam atbilstošu atlases kritēriju izmantošanu, un rosina izplatīt inovācijai draudzīga publiskā iepirkuma praksi;

59.

tomēr brīdina, ka ES publiskā iepirkuma noteikumi bieži nav savstarpēji saskaņoti un rada papildu birokrātiju valstu programmām, turklāt, nosakot iepirkuma kritērijus jomās, kas ir valstu kompetencē, bieži tiek pārkāpta Līgumos noteiktā kompetence un pārkāpts subsidiaritātes princips, bieži šādus noteikumus piesaista ar attiecīgo jomu šķietami nesaistītiem tiesību aktiem vai ierosina dažādi Komisijas dienesti;

60.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības aicina nodrošināt juridisko noteiktību, prognozējamību un saskaņotību un Eiropas Komisijas dienestos kopīgi saskaņot visus ES publiskā iepirkuma noteikumus — tas būtu priekšnoteikums, lai varētu izstrādāt papildu priekšlikumus par publisko iepirkumu saistībā ar “Inovācijas savienību”;

61.

uzsver nepieciešamību vienkāršot MVU piekļuvi finansēšanas programmām, kas varētu sekmēt to līdzdalību ekonomikā — ņemot vērā pašreizējo programmu sarežģītību un dažādos noteikumus, MVU līdzdalība bieži nav iespējama, jo tiem nav ne vēlēšanās, ne laika censties izprast šādu programmu piedāvātās iespējas, un stingri atbalsta MVU nozīmīgo lomu inovācijas veicināšanā;

62.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par kopēju sistēmu (CSF) visiem ES fondiem, kam ir teritoriāla dimensija (kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zinātnes Fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonds); aicina nodrošināt saskaņotību ar ierosināto jauno CSF inovācijas jomā;

63.

īpaši atbalsta to, ka ir paredzēts izveidot kopējās sistēmas (CFS)sinerģiju arī ar ES tematiskajiem fondiem, ja tiem ir teritoriāla dimensija, piemēram, ilgtspējīga lauku attīstība ar platjoslas pieslēgumu nodrošinājumu, ar TEN-T transporta fondu, pētniecības iniciatīvām vai jaunām tematiskām vietēja mēroga iniciatīvām, piemēram, “Viedas pilsētas”;

64.

atgādina, ka valsts atbalsta noteikumi bieži ir ļoti sarežģīti, un aicina ar 2011. gadā plānoto pārskatīšanu nodrošināt skaidrību par atbalstāmajiem inovācijas veidiem; norāda, ka skaidrība var pavērt iespējas atbalstīt novatoriskus uzņēmumus attiecīgajos reģionos;

65.

atbalsta praksē darbojošos pušu aicinājumu samazināt administratīvo slogu ES inovāciju programmā, palielinot paziņojumu par atklātu konkursu skaitu un nosakot konkrētus termiņus uzaicinājumu uz konkursu publicēšanai, jo saskaņā ar minēto personu viedokli šādi pasākumi palielinātu prognozējamību konkursa dalībniekiem un samazinātu pārvaldības izmaksas; šajā sakarā uzsver administratīvās prognozējamības nozīmi;

66.

aicina ES programmās labāk līdzsvarot risku un kontroles izmaksas, jo kontrole bieži ir pārmērīga; aicina nodrošināt samērīgu revīzijas un pārskatu sniegšanas mehānismu, piemēram, struktūrām, kas ir pārbaudītas un ir zināms, ka tām ir stabila vadības un pārskatu sniegšanas sistēma; aicina piemērot pieeju, kura balstīta uz “zinātni un tehnoloģiju” vai “zinātni un jauninājumiem” un kuras pamatā ir pārdomāti zinātniski/tehniski kvalitātes kritēriji (9), nevis koncentrēties uz izdevumu sistemātiskumu, kā tas vēl joprojām ir vairumā ES programmu;