18.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/10

—

Reģionu komiteja strukturētā veidā — arī izmantojot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forumā gūtās atziņas — jāiesaista stratēģijas “Eiropa 2020” tālākā īstenošanā. Tāpēc Eiropas Komisijas gada ziņojumā valstu un valdību vadītāju sanāksmei, kas notiks pavasarī, jāparedz atsevišķa nodaļa par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu stratēģijas īstenošanā;

—

kohēzijas politikā galvenā uzmanība arī turpmāk jāpievērš Līgumā par Eiropas Savienību noteiktajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, jo īpaši, mazinot gan reģionu attīstības līmeņa atšķirības, gan visnelabvēlīgākajā situācijā esošo reģionu atpalicību. Ja minētais nosacījums tiks ievērots, kohēzijas politika aktīvi palīdzēs īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

—

tikai izmantojot kohēzijas politikas horizontālo pieeju, var nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības reģioniem ir iespējas aktīvi piedalīties stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

—

to varētu panākt, noslēdzot teritoriālu paktu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurā Eiropas iestāžu līmenī būtu paredzēta pašvaldību iesaistīšana stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un ieteikts noslēgt teritoriālus paktus, kuri dalībvalstu līmenī nodrošinātu pašvaldību strukturētu iesaistīšanu, ievērojot tām attiecīgajā valstī piešķirtās pilnvaras.

Galvenais ziņotājs

:

Dr. Michael Schneider (DE/PPE)

Federālo un Eiropas lietu valsts sekretārs, Saksijas–Anhaltes pilnvarotais pārstāvis Vācijas federālajā valdībā

Atsauces dokuments

:

Prezidentvalsts Beļģijas pieprasījums

1.

konstatē, ka Eiropas Komisijas paziņojuma un Eiropadomes secinājumu izstrādāšana par stratēģiju “Eiropa 2020” ir nozīmīgi soļi ceļā uz to, lai turpmāk ES politikas jomas tiktu orientētas uz ilgtspējīgas izaugsmes, jauninājumu un nodarbinātības veicināšanu;

2.

uzsver, ka Eiropas iestādes diskusijās ir vienojušās par galvenajiem mērķiem un rīcības virzieniem, kas turpmākajos mēnešos tiks ietverti pamatiniciatīvās un tiesību aktu priekšlikumos;

3.

norāda, ka īpaši nozīmīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana un aktīva līdzdalība stratēģijas turpmākajā izstrādē, kā arī to lomas nostiprināšana stratēģijas īstenošanā;

4.

šajā sakarā secina, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai sekmīgi īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”, ir mērķtiecīga vietējo un reģionālo pašvaldību potenciāla un resursu izmantošana;

5.

uzsver ievērojamo ieguldījumu, ko stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā var dot ES kohēzijas politika;

6.

tāpēc atzinīgi vērtē ES prezidentvalsts Beļģijas lūgumu Reģionu komitejai izstrādāt atzinumu par ES kohēzijas politikas turpmāko lomu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

7.

atgādina, ka Reģionu komiteja iepriekšējos gados ir aktīvi piedalījusies Lisabonas stratēģijas veidošanā un vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanā tās īstenošanā, kā arī paudusi viedokli par stratēģijas “Eiropa 2020” turpmāko virzību;

8.

šajā sakarā jo īpaši norāda uz šādiem dokumentiem:

9.

uzsver, ka kohēzijas politikas turpmākā ietekme uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu ir jāvērtē, balstoties uz līgumos izveidotajiem tiesiskajiem pamatiem un ES mērķiem dažādās politikas jomās;

10.

šajā sakarā uzsver, ka kohēzijas politika var sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, bet tam jānotiek saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā izvirzītajiem mērķiem un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā Lisabonas līguma redakcijā noteikto transversālo mērķi par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

11.

norāda, ka kohēzijas politikas mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu Savienības kā viena veseluma harmonisku attīstību un samazinātu reģionālās attīstības atšķirības, kā arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošo reģionu atpalicību. Tāpēc īpaša uzmanība jāvelta lauku apvidiem, ekonomiskā ziņā mazāk attīstītiem apvidiem vai apvidiem, kurus skārusi rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kurus pastāvīgi un ļoti negatīvi ietekmē dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar ļoti zemu apdzīvotības blīvumu, kā arī salas un robežu un kalnu reģioni; Reģionu komiteja arī norāda uz pētījumā “Eiropa 2020” uzskaitītajiem ES reģionu izaicinājumiem, tostarp attiecībā uz reģioniem pie ES ārējās robežas, kā arī pilsētu teritorijām, kuru nomales bieži cieš no progresējoša sabrukuma un pieaugošas sociālās un ekonomiskās nabadzības; uzskata, ka saskaņā ar LESD 349. pantu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā jāņem vērā arī visattālākie reģioni;

12.

secina, ka ES struktūrfondi līdz šim ir būtiski palīdzējuši īstenot Lisabonas stratēģiju; tomēr pauž nožēlu, ka tās īstenošanā nav pietiekami iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

13.

tāpēc atbalsta Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus, kuros tā uzsver, cik ļoti svarīgi ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un attīstīt infrastruktūru, lai palīdzētu sekmīgi īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, tomēr pauž nožēlu, ka minētajos secinājumos nav pietiekami ņemts vērā reģionālais līmenis;

14.

norāda uz Kok ziņojuma secinājumu par vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekamo iesaistīšanu Lisabonas stratēģijas īstenošanā un tāpēc uzskata, ka pašvaldību aktīva iesaistīšana vietējā līmenī ir būtisks priekšnosacījums, lai sekmīgi īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”;

15.

tāpēc uzskata, ka šādi aspekti ir īpaši svarīgs priekšnosacījums, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”:

16.

tomēr aicina būt piesardzīgiem un neuzlikt kohēzijas politikai papildu administratīvo slogu, nosakot papildu ziņošanas pienākumus, kas ir plašāki par pašreizējām procedūrām;

17.

uzsver, ka kohēzijas politikā arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš elastīgām programmām, kas pielāgotas vietējā un reģionālā līmeņa vajadzībām un sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, uz vietas piedāvājot risinājumus visdažādākajām vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām attīstības jomā;

18.

atkārtoti norāda, ka tā iebilst pret Eiropas Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojumā ierosināto priekšlikumu par pastiprinātu ekonomikas koordinēšanu, lai atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai apturētu struktūrfondu maksājumus, un norāda uz savu 2010. gada 10. jūnija lēmumu (4);

19.

atgādina, ka kohēzijas politika ir cieši saistīta arī ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, jo abi politikas virzieni visaptveroši stiprina iekšējo tirgu un Eiropas kohēziju. Tāpēc Komiteja uzskata, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi, kas ir būtisks gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes faktors, stratēģijā “Eiropa 2020” būtu jāizceļ atsevišķi. Kā ieteikts 2010. gada maijā publicētajā Monti ziņojumā “Jauna stratēģija iekšējam tirgum”, par Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas politiskajiem mērķiem nākotnē būtu jāizvirza jo īpaši vispārējas nozīmes pakalpojumu infrastruktūru finansēšana un ar sociālo iekļaušanu saistītie pakalpojumi;

20.

uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” galvenais uzdevums, kas nodrošina arī būtisku pievienoto vērtību, būtu strukturālo reformu īstenošana Eiropā, tostarp arī Eiropas iestādēs, lai stiprinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jauninājumus un nodarbinātību. Šīs strukturālās reformas ir arī ļoti nozīmīgas, lai varētu sekmīgi īstenot kohēzijas politiku;

21.

neatbalsta pasākumus, ar kuriem paredzēts ierobežot struktūrfondu izmantošanu stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros apzināto strukturālo trūkumu novēršanai, ja minētie pasākumi vienlaikus neatbilst arī kohēzijas politikas mērķiem (saturiski nosacījumi);

22.

tomēr uzskata, ka dialogā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kura pamatā jābūt partnerības principam un kuram būtu jāsākas savlaicīgi pirms nākamā struktūrfondu plānošanas posma, un kurš attiecīgā gadījumā varētu norisināties uz līgumiska pamata, piemēram, Reģionu komitejas ierosinātajiem teritoriālajiem paktiem, varētu kopīgi formulēt turpmākās struktūrfondu izmantošanas mērķus un nosacījumus, kas būtu lielā mērā saistoši visām iesaistītajām personām, tādējādi uzlabojot arī makroekonomiskos nosacījumus;

23.

atzinīgi vērtē stratēģijas “Eiropa 2020” pamatvirzienus — ilgtspējīga izaugsme, jauninājumi un nodarbinātība — un to, ka vairāk uzmanības tajā veltīts sociālajai un vides dimensijai;

24.

uzskata, ka tas liecina par visaptverošu izpratni par to, ka konkurētspējas pamatā jābūt ilgtspējai un ciešākai sociālajai un teritoriālajai kohēzijai;

25.

atzīmē, ka kohēzijas politika Eiropas Savienībā līdz šim jau ir būtiski sekmējusi gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kurai tagad ir veltīta stratēģija “Eiropa 2020”;

26.

uzsver, ka kohēzijas politikas instrumenti — saskaņā ar Līgumā minētajiem kohēzijas politikas mērķiem — var dot būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Ļoti svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp tradicionālajiem (vēl joprojām aktuālajiem) šīs politikas uzdevumiem un jaunajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras visa Eiropas Savienība. Šādu līdzsvaru var nodrošināt, piemēram, saglabājot konverģences reģionu īpašo statusu;

27.

norāda, ka jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķos, jo īpaši ievērojot finanšu līdzekļu samazinājumu, galvenā uzmanība nebūtu jāpievērš budžeta līdzekļu kvantitatīvajai izmantošanai, un uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” sekmīga īstenošana lielā mērā būs atkarīga no izmantoto instrumentu veida un kvalitātes, kā arī to lietošanas ērtuma; šajā saistībā secina, ka jātiecas, cik vien iespējams, apvienot visus pašreizējos ES finanšu instrumentus. Tas jo īpaši attiecas uz tiem instrumentiem, kas paredzēti pēc būtības līdzīgu pasākumu finansēšanai (piemēram, ERAF un ELFLA līdzekļi lauku attīstībai);

28.

uzskata, ka kohēzijas politikā ir jāturpina novatorisku finansēšanas instrumentu, piemēram, apgrozības fondu izveidošana, lai vēl vairāk palielinātu kohēzijas politikas sviras efektu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

29.

saistībā ar nodarbinātības mērķi (palielināt ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības līmeni līdz 75 %) norāda uz faktu, ka pašlaik īstenotajās struktūrfondu programmās uzņēmumu un darba ņēmēju spēju stiprināšanai, lai tie spētu sagatavoties un pielāgoties pārmaiņām, piešķirti aptuveni 14 miljardi euro. Aptuveni 9,4 miljardi euro no šīs summas ir paredzēti, lai palīdzētu uzņēmumiem īstenot efektīvus cilvēkresursu attīstības pasākumus;

30.

uzsver arī, ka jāpastiprina fondu ar teritoriālo dimensiju, piemēram, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda sadarbība, lai radītu jaunas nodarbinātības iespējas un/vai uzlabotu darba ņēmēju piemērotību darba tirgum, īstenojot izglītošanas un tālākapmācības pasākumus;

31.

tāpēc atbalsta priekšlikumu izveidot kopīgu Eiropas stratēģisko pamatu, kas aptvertu Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI); tādēļ aicina Eiropas Komisiju arī nākamajā finansēšanas periodā nodrošināt šādu ELFLA un ESF mijiedarbību, izstrādājot kopīgu pamatregulu kohēzijas politikai;

32.

saistībā ar pētniecības mērķi (palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei Eiropas Savienībā līdz 3 % no IKP) uzsver faktu, ka saskaņā ar Komisijas datiem pašreizējā finansēšanas periodā 86 miljardi euro jeb 25 % no visiem kohēzijas politikai paredzētajiem līdzekļiem ir atvēlēti pētniecībai un izstrādei, kā arī jauninājumiem un tādējādi tiek tērēti pētniecības vides veidošanai un attīstīšanai Eiropas reģionos;

33.

norāda, ka atbalsta politika, kas atbilstoši kohēzijas politikai ir orientēta uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, līdztekus Eiropas izcilības veicināšanas iniciatīvai var nodrošināt Eiropas pētniecības un inovāciju politikai nepieciešamo visaptverošo ietekmi, lai sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgu īstenošanu;

34.

saistībā ar klimata pārmaiņu un enerģētikas mērķi (par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % palielināt atjaunojamu energoresursu īpatsvaru un par 20 % paaugstināt energoefektivitāti) uzskata, ka visu dalībvalstu struktūrfondu programmās vides kvalitātes uzlabošana arī turpmāk jānosaka par prioritāti, un secina, ka pašreizējā finansēšanas periodā tiek tērēta aptuveni viena trešā daļa no kohēzijas politikai paredzētajiem līdzekļiem (105 miljardi euro); turklāt norāda, ka jaunu finansēšanas instrumentu izveidošana klimata politikas jomā starptautiskā līmenī nedrīkst izraisīt kohēzijas politikai paredzēto līdzekļu samazinājumu, un vienlaikus atkārtoti izvirza prasību, ka kopumā investīcijas nedrīkst radīt siltumnīcefekta gāzu papildu emisijas;

35.

atzīmē, ka apmēram 48 miljardi euro no minētajiem līdzekļiem tiek izmantoti dažādās jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, piemēram, klimata aizsardzības un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Šeit pieskaitāmi arī ieguldījumi, kas veicina energoefektīvu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu (9 miljardi euro), un netieši pasākumi, piemēram, ilgspējīgi pilsētas transporta projekti (6,2 miljardi euro);

36.

saistībā ar izglītības mērķi (mācību pārtraukšanas gadījumu skaita samazināšana un iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība vai atbilstošs kvalifikācijas līmenis, īpatsvara palielināšana līdz 40 %) norāda, ka jau pašreizējā finansēšanas periodā kohēzijas politika daudzās darbības programmās sniedz būtisku ieguldījumu, lai samazinātu mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu. Uzmanība jāvelta īpašajām problēmām, kas saistītas ar izglītības iestāžu pieejamību un saglabāšanu mazapdzīvotos reģionos;

37.

vienlaikus tomēr uzsver, ka Savienības kompetences šajā jomā ir ierobežotas un ka dalībvalstīm jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām pietiekami finanšu līdzekļi un lēmuma pieņemšanas tiesības, un nacionālie mērķi jāizvirza atbilstoši attiecīgajai situācijai un valsts īpatnībām, ievērojot minētos pamatmērķus;

38.

saistībā ar nabadzības samazināšanas mērķi (nabadzīgo un nabadzības apdraudēto cilvēku skaita samazināšana Eiropas Savienībā par 20 miljoniem) uzskata: tā kā kohēzijas politikā galvenā uzmanība vērsta uz izaugsmi un nodarbinātību, tā var sniegt ieguldījumu nabadzības apkarošanā Eiropas Savienībā, jo īpaši veicinot vietējā un reģionālā līmeņa projektus, kas sekmē iekļaušanu un nodarbinātību; jaunajās programmās aptuveni 19 miljardi euro paredzēti, lai novērstu šķēršļus nodarbinātības jomā (īpaši sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku un zemi kvalificētu darba ņēmēju gadījumā);

39.

norāda, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Eiropas Sociālā fonda pašreizējās programmas 2007. un 2008. gadam ir sasniegušas jau gandrīz 6 miljonus cilvēku, no kuriem 52 % ir sievietes. Aptuveni viena trešdaļa pasākumu bija paredzēti darba ņēmēju atbalstam, pārējie attiecās uz bezdarbniekiem (33 % no atbalsta saņēmējiem, no tiem 7 % ir ilgtermiņa bezdarbnieki), kā arī uz īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, migranti un mazākumtautības (13 %);

40.

šajā saistībā atzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. pantu Eiropas Savienība šajā jomā dalībvalstīm var sniegt vienīgi atbalstu un papildināt to rīcību;

41.

uzsver, ka jāatļauj izmantot struktūrfondus, lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;

42.

secina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajām pamatiniciatīvām galvenokārt ir tematiski vai sektorāli mērķi, taču tās ir saistītas arī ar daudziem kohēzijas politikas aspektiem;

43.

atzīmē, ka Komisija jau ir uzsvērusi struktūrfondu nozīmi pamatiniciatīvu lielākās daļas īstenošanā un uzskata kohēzijas politiku un struktūrfondus par svarīgiem katalizatoriem, kas ES dalībvalstīs un reģionos veicina gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

44.

norāda, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās minētie pasākumi jāsaskaņo ar jau uzsāktiem procesiem un pasākumiem, lai saglabātu pārskatāmību, kā arī izvairītos no procesu un ziņojumu sniegšanas pienākuma dubultošanās;

45.

aicina Eiropas Komisiju, turpinot pamatiniciatīvu izstrādi, izmantot pieeju, ar kuru integrē dažādus Eiropas atbalsta instrumentus, un nodrošināt, ka vienlaikus tiek ievērota — un, kur iespējams un vajadzīgs, — tālāk attīstīta arī decentralizētā pieeja kohēzijas politikas īstenošanā;

46.

atkārto jau atzinumā “Kohēzijas politikas nākotne” pausto lūgumu, proti, ierosinātās pamatiniciatīvas nedrīkst ierobežot Eiropas kohēzijas politiku. Struktūrfondiem arī turpmāk ir jābūt instrumentiem, kas ļauj integrēti risināt reģionu problēmas, un nav pieļaujams, ka to vienīgā funkcija ir sekmēt konkrētās nozarēs izvirzītu mērķu īstenošanu;

47.

saistībā ar pamatiniciatīvu “Digitālā programma” atzīmē, ka pastāv ciešas saiknes starp digitālo programmu un kohēzijas politikas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz platjoslas pakalpojumu vispārēju pieejamību lauku apvidos un jaunu pakalpojumu attīstīšanu, lai risinātu ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistītās problēmas;

48.

saistībā ar pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība” norāda, ka ir iespējams labāks darba un uzdevumu sadalījums starp Eiropā veikto un uz izcilību vērsto fundamentālo un lietišķo pētījumu veicināšanu, no vienas puses, un inovācijas veicināšanu vietējā līmenī, no otras puses, lai tādējādi nodrošinātu nepieciešamo visaptverošo ietekmi;

49.

šajā sakarā norāda gan uz kohēzijas politikas pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot reģionālas inovāciju sistēmas un teritoriālās sadarbības instrumentus, gan uz riska kapitāla nodrošināšanu un pasākumiem novatorisku produktu ātrākai ieviešanai, kā arī sakaru veidošanai starp ekonomikas, zinātnes un pārvaldes nozares dalībniekiem;

50.

aicina uzlabot ES instrumentu funkciju sadali, lai tie viens otru papildinātu decentralizētos inovācijas veicināšanas pasākumos, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka inovācijas veicināšana jau šobrīd ir viens no ES struktūrfondu programmu stūrakmeņiem;

51.

saistībā ar pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa” atzinīgi vērtē mērķi turpmāk atdalīt resursu izmantošanu no izaugsmes un norāda, ka rīcības politikās, kurās visvairāk iesaistīti struktūrfondi, būtu jāpieņem decentralizēta pieeja, jo tādējādi iniciatīva būtu efektīvāka, it sevišķi attiecībā uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, alternatīviem enerģijas avotiem, resursu aprites ekonomikas veicināšanu un ilgtspējīgu transporta sistēmu veidošanu;

52.

norāda, ka šīs jomas daudzveidīgajos pasākumos rūpīgi jānošķir ES un dalībvalstu kompetence, kā arī jāievēro subsidiaritātes princips. Lielāka uzmanība jāpievērš arī īstenoto pasākumu efektivitātei;

53.

saistībā ar pamatiniciatīvu “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” uzsver, ka kohēzijas politika būtiski sekmē konkurētspējas paaugstināšanu, paverot iespējas rūpniecības attīstībai, it īpaši vājākajos reģionos, atbalstot klasteru iniciatīvas un pasākumus MVU darbības veicināšanai, paplašinot ar ekonomiku saistītu infrastruktūru un atbalstot rūpnieciskās bāzes diversifikāciju;

54.

saistībā ar pamatiniciatīvu “Jaunu prasmju un darbavietu programma” atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt jaunāko paaudzi izglītības un darba vidē, studentu un arodskolēnu mobilitātes veicināšanu, kā arī atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir integrēt jauniešus darba tirgū;

55.

norāda uz ievērojamo pārklāšanos ar Eiropas Sociālā fonda darbības jomām un atbalsta vēlmi šos mērķus ciešāk saistīt ar attiecīgajiem Eiropas finansējuma instrumentiem;

56.

secina, ka pēdējo gadu laikā, plaši iesaistot vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjus un ievērojot vietējās īpatnības, veiksmīgi izstrādātā struktūrpolitikas daudzlīmeņu sistēma var būtiski sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgu īstenošanu;

57.

uzsver, ka tāpēc jāsaglabā vai jāizvērš šādi kohēzijas politikas elementi:

58.

joprojām ir pārliecināta, ka kohēzijas politikas līdzšinējais virziens, proti, izaugsmes un nodarbinātības veicināšana, ir pareizs, un tāpēc neuzskata, ka vēl vairāk jāpastiprina struktūrfondu līdzekļu “iezīmēšana”. Arī turpmāk kohēzijas politikas pamatā jābūt stratēģijām, kuras atbilst vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kurās ievērotas atšķirīgās vajadzības attīstības jomā;

59.

rosina Eiropas iestādes nodrošināt atbildīgajām institūcijām demokrātiskas un atbilstošas iesaistīšanās iespējas stratēģijas “Eiropa 2020” straujā īstenošanā un tās saiknē ar kohēzijas politiku, piemēram, paredzot pietiekami ilgu laiku apspriešanas un viedokļa veidošanas procesiem visos līmeņos un nodrošinot lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un saprotamību;

60.

norāda, ka Līgumā noteiktajai teritoriālajai kohēzijai jābūt galvenajam principam stratēģijas “Eiropa 2020”, kā arī citu ES politiku īstenošanā. Visos stratēģijas īstenošanas posmos jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības princips;

61.

tomēr uzskata, ka vajadzības gadījumā ir jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās spējas, lai pašvaldības spētu īstenot nozīmīgos uzdevumus, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

62.

tāpēc aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis teritoriālā paktā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām vienoties par to, ka pašvaldības tiek iesaistītas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, un arī norādīt, kāda būs pamatiniciatīvu nozīme vietējā līmenī; teritoriālus paktus ierosināts noslēgt, lai dalībvalstu līmenī nodrošinātu pašvaldību strukturētu iesaistīšanu, ievērojot tām attiecīgajā valstī piešķirtās pilnvaras un subsidiaritātes principu;

63.

ierosina Eiropas kohēzijas politiku izmantot kā svarīgu instrumentu, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā atbilstoši minētajam teritoriālajam paktam. Visās jomās, kuras atbalsta ar Eiropas kohēzijas politiku, vajadzētu dot iespēju, izmantojot “teritoriālus paktus”, apvienot nozīmīgus vietējā līmeņa dalībniekus, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes un galvenos mērķus;

64.

uzskata, ka, ņemot vērā kohēzijas politikas mērķus, jāparedz papildu regulējums, kas reģionālajām un vietējām pašvaldībām, īstenojot savas darbības programmas, ļautu aktīvi sniegt ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto izaugsmes prioritāšu un galveno mērķu sasniegšanā;

65.

ierosina saskaņā ar “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi organizēt vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzes apmaiņu un tīklu veidošanu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes un galvenos mērķus, vienlaikus vajadzības gadījumā izmantojot arī Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG). Organizējot starptautisko sadarbību, varētu noteikt papildu prioritātes, lai sekmētu vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību Eiropas Komisijas pamatiniciatīvu īstenošanā;

66.

aicina Eiropas Komisijai iesniegt ziņojumus par Eiropas fondu izmantošanu, lai varētu apkopot rezultātus par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Tādējādi varētu izvairīties no jaunām birokrātiskām struktūrām un jauniem ziņošanas pienākumiem. Nebūtu vajadzīgas ne jaunas struktūras, ne papildu līdzekļi;

67.

aicina Eiropas Komisiju, pamatojoties uz iepriekš minētajiem ziņojumiem, regulāri informēt Eiropas Parlamentu un Reģionu komiteju par to, kā saskaņā ar ES kohēzijas politiku tiek īstenoti ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistītie teritoriālie pakti, un apspriest stratēģiskus pielāgojumus;

68.

aicina Eiropas Komisiju Piektajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju paust viedokli par turpmāko saikni starp kohēzijas politiku un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

69.

uzskata, ka ar Piekto kohēzijas ziņojumu, ko publicēs 2010. gada novembra sākumā, būtu jāsāk ES mēroga diskusijas par kohēzijas politikas turpmākajām pamatnostādnēm, ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” un iesaistot vietējo un reģionālo līmeni, lai pēc apspriešanās un sadarbības posma noslēguma pamatnostādnes varētu savlaicīgi pieņemt pirms nākamā finansēšanas perioda;

70.

uzskata arī, ka Reģionu komiteja strukturētā veidā jāiesaista tālākajā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, un tāpēc ierosina Eiropas Komisijas gada ziņojumā valstu un valdību vadītāju sanāksmei, kas notiks pavasarī, paredzēt atsevišķu nodaļu par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu stratēģijas īstenošanā;

71.

uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums piedāvā attiecīgo teritoriju zināšanas, kuras var izmantot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas analīzē un Reģionu komitejas darbā;

72.

kohēzijas politikā galvenā uzmanība arī turpmāk jāpievērš Līgumā par Eiropas Savienību noteiktajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, jo īpaši, mazinot gan reģionu attīstības līmeņa atšķirības, gan visnelabvēlīgākajā situācijā esošo reģionu atpalicību;

73.

ja minētais nosacījums tiks ievērots, kohēzijas politika aktīvi palīdzēs īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

74.

to tomēr varēs panākt tikai tad, ja arī nākotnē kohēzijas politika būs vērsta uz visiem Eiropas Savienības reģioniem;

75.

tikai izmantojot kohēzijas politikas horizontālo pieeju, var nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības reģioniem ir iespējas aktīvi piedalīties stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

76.

to varētu panākt, noslēdzot teritoriālu paktu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurā Eiropas iestāžu līmenī būtu paredzēta pašvaldību iesaistīšana stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un ieteikts noslēgt teritoriālus paktus, kuri dalībvalstu līmenī nodrošinātu pašvaldību strukturētu iesaistīšanu, ievērojot tām attiecīgajā valstī piešķirtās pilnvaras;

77.

kohēzijas politikas atbalstam arī turpmāk jākoncentrējas uz vājākajiem reģioniem ar vislielākajām problēmām, savukārt reģioniem, kuri pēc 2013. gada vairs nesaņems maksimālo atbalsta apjomu (tostarp reģioniem, ko skāris tā dēvētais “statistikas efekts”), ņemot vērā tajos vēl aizvien pastāvošās problēmas, jāparedz piemēroti un taisnīgi pārejas nosacījumi, lai nodrošinātu sasniegto panākumu ilgtspēju šajos reģionos, kuru finansēšana tiek pārtraukta;

78.

vienlaikus jāturpina atbalsta sniegšana reģioniem, kuri jau šobrīd sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES konkurētspējas nodrošināšanā. Arī ekonomiski spēcīgākos reģionos ir strukturāli vājāki apgabali, kuriem vajadzīgs atbalsts;

79.

teritoriālā sadarbība var būtiski sekmēt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai;

80.

Eiropas Sociālajam fondam arī turpmāk jābūt kohēzijas politikas sastāvdaļai, un tas jānodrošina, izstrādājot kopīgu pamatregulu;

81.

Reģionu komiteja strukturētā veidā — arī izmantojot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forumā gūtās atziņas — jāiesaista stratēģijas “Eiropa 2020” tālākā īstenošanā. Tāpēc Eiropas Komisijas gada ziņojumā valstu un valdību vadītāju sanāksmei, kas notiks pavasarī, jāparedz atsevišķa nodaļa par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu stratēģijas īstenošanā;

82.

Eiropas savienības vietējās un reģionālās pašvaldības, īstenojot turpmāko kohēzijas politiku Eiropā, ir gatavas sniegt savu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā.