18.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/34

—

atzinīgi vērtē Digitālo programmu Eiropai, kas ir viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Digitālās programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt saimniecisku un sociālu priekšrocību gūšanu no vienota digitālā tirgus, kas balstās uz ātru un īpaši ātru interneta tīklu un savstarpēji izmantojamām lietojumprogrammām. Lai īstenotu Digitālo programmu, vajadzīga atbilstoša mērķtiecība un apņemšanās, kas ļaus Eiropai izveidot jaunu ekonomikas modeli, kurš balstīsies uz zināšanām, radīs maz oglekļa dioksīda emisiju un nodrošinās augstu nodarbinātības līmeni;

—

norāda, ka programmas ieteikumi lielākoties attiecas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām tāpēc ir nozīmīga loma tās īstenošanā. Digitālas programmas Eiropai prioritāšu īstenošana vietējā un reģionālajā līmenī ir priekšnosacījums tam, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu sabiedrības aktivitāti sociālajā un ekonomikas jomā, vienlaikus veicinot efektīvākus un konkrētām vajadzībām pielāgotus publiskos pakalpojumus un vietējo uzņēmumu darbību;

—

uzsver, ka vienotais digitālais tirgus ir Digitālās programmas Eiropai pamatelements, kas ļaus radīt augošu, sekmīgu un dinamisku Eiropas mēroga tirgu legāla digitāla satura un tiešsaistes pakalpojumu izveidei un izplatīšanai, kā arī nodrošinās patērētājiem vienkāršu, drošu un elastīgu pieeju digitālā satura un pakalpojumu tirgiem;

—

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu vienkāršot autortiesību atļaujas saņemšanu, vadību un pārrobežu licencēšanu, uzlabojot tiešsaistes tiesību pārvaldību, pārredzamību un licencēšanu visas Eiropas mērogā, vienlaikus radot tiesisku regulējumu kultūras materiālu digitalizācijas un izplatīšanas veicināšanai Eiropā;

—

norāda: veidojot interneta infrastruktūru un attīstot ar to saistītos pakalpojumus, svarīgi būs nodrošināt drošības prasību ievērošanu visos līmeņos, lai garantētu privātuma un personas datu aizsardzības visaugstāko līmeni. Būtiski šai sakarā ir novērst jebkuru nesankcionētu personiskās informācijas izsekošanu un profilēšanu.

Ziņotājs

:

Ziņotājs: Espo pilsētas domes loceklis Markku Markkula kgs (FI/PPE)

Atsauces dokuments

:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”

COM(2010) 245 galīgā redakcija

1.

atzinīgi vērtē Digitālo programmu Eiropai, kas ir viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Digitālās programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt saimniecisku un sociālu priekšrocību gūšanu no vienota digitālā tirgus, kas balstās uz ātru un īpaši ātru interneta tīklu un savstarpēji izmantojamām lietojumprogrammām. Lai īstenotu Digitālo programmu, vajadzīga atbilstoša mērķtiecība un apņemšanās, kas ļaus Eiropai izveidot jaunu ekonomikas modeli, kurš balstīsies uz zināšanām, radīs maz oglekļa dioksīda emisiju un nodrošinās augstu nodarbinātības līmeni;

2.

norāda, ka programmas ieteikumi lielākoties attiecas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām tāpēc ir nozīmīga loma tās īstenošanā. Digitālas programmas Eiropai prioritāšu īstenošana vietējā un reģionālajā līmenī ir priekšnosacījums tam, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu sabiedrības aktivitāti sociālajā un ekonomikas jomā, vienlaikus veicinot efektīvākus un konkrētām vajadzībām pielāgotus publiskos pakalpojumus un vietējo uzņēmumu darbību;

3.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir publiskā sektora dalībnieki, kas darbojas iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī un ir atbildīgas par iedzīvotāju labklājībai visnozīmīgākajiem pakalpojumiem. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām katrā ziņā jāspēj izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo īpaši, ņemot vērā ekonomikas krīzi un pārmaiņas demogrāfiskajā struktūrā, kā arī cilvēku vajadzības. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ar tām saistītiem uzņēmumiem un trešajam sektoram kopā varētu būt vislabākās inovāciju izmantošanas iespējas. Izšķiroša nozīme ir tam, cik efektīvi vietējā un reģionālajā līmenī tiek izmantotas universitātēs un zinātniskās izpētes centros iegūtās zināšanās;

4.

atgādina, ka RK vienmēr ir aicinājusi ieguldīt pētniecības projektos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai nodrošinātu jaunu uzņēmumu izaugsmi un dibināšanu, un uzskata, ka vienīgi minēto tehnoloģiju efektīva izmantošana var sekmēt inovācijas, kas palīdzētu risināt Eiropas sociālās un saimnieciskās problēmas;

5.

atzīst, ka pārāk lielu daļu no līdz šim tiešsaistē nodrošinātajiem pārvaldes pakalpojumiem aizņēmusi papīra formāta birokrātisko dokumentu pārveide pieejamībai tiešsaistē. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jārāda piemērs, ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzņemoties vadību Eiropas un valstu līmeņa centienos panākt lielākas pārmaiņas pārvaldes procedūrās un struktūrā, izmantojot IKT, lai uzlabotu valsts iestāžu darba nozīmību, kvalitāti, produktivitāti un efektivitāti un samazinātu birokrātijas apjomu, ar ko jāsaskaras plašai sabiedrībai un uzņēmumiem;

6.

uzskata, ka paziņojumā ierosinātie pasākumi to pašreizējā formā nerada šaubas par to atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; tomēr uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sistemātiski jāiesaista to pasākumu izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā, ar kuru palīdzību paredzēts īstenot Digitālo programmu Eiropai (jo īpaši attiecībā uz rīcības jomām “Sadarbspēja un standarti”, “Ātra un īpaši ātra piekļuve internetam”, “Digitālās kompetences, prasmju un integrācijas uzlabošana”, “IKT atbalstītas priekšrocības ES sabiedrībai”, piemēram, saistībā ar elektroniskās pārvaldības pakalpojumiem, klimata pārmaiņām un automatizētām transporta sistēmām);

7.

atzinīgi vērtē Digitālās programmas Eiropai mērķi — padarīt Eiropu par viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēku pasaules mērogā;

8.

atgādina Padomes secinājumus par Digitālo programmu Eiropai (Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes sanāksme 2010. gada 31. maijā (1), kurā cita starpā norādīts, ka

9.

atsaucas uz Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu digitālo programmu Eiropai, kurā norādīts, ka Eiropa varēs gūt labumu no šīs digitālās revolūcijas vienīgi tad, ja visi ES iedzīvotāji tiks mobilizēti un spēs pilnībā piedalīties jaunajā digitālajā sabiedrībā un ja politikas pasākumos galvenā uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem; šo digitālo revolūciju vairs nevar uzskatīt par industriālās pagātnes attīstības turpinājumu, bet gan drīzāk par radikālu pārmaiņu procesu (2);

10.

atzīst, ka Informācijas sabiedrība ir bijusi ievērojama ekonomikas un sociālās attīstības virzītāja. Nepieciešamo pāreju no informācijas sabiedrības uz videi draudzīgu zināšanu sabiedrību savā ziņā var pat uzskatīt par paradigmu maiņu. Digitālās programmas Eiropai nozīmi ilustrē fakts, ka šīs pamatiniciatīvas sekmīga īstenošana ir priekšnosacījums, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” pārējās pamatiniciatīvas;

11.

atzīst, ka sabiedrības kvalitāti lielā mērā nosaka tās spēja panākt patiesi kopīgu mācīšanos un strādāšanu, kā arī radīt jaunas un nākotnes prasībām atbilstošas zināšanas. Proti, mūsu sabiedrība izvirza pilnīgi jaunas prasības attiecībā uz darba metodēm, darba kultūru, informācijas derīgumu, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, utt.;

12.

norāda, ka digitalizācija un globalizācija ir strauji mainījušas uzņēmējdarbības procesus. ESAO pētījumi liecina, ka IKT būtiski ietekmē saimnieciskās darbības rādītājus un atsevišķu uzņēmumu panākumus, īpaši, ja tās ir apvienotas ar ieguldījumiem prasmju pilnveidošanā, organizatorisku pārmaiņu īstenošanu, inovāciju un jaunu uzņēmumu veidošanu (3);

13.

uzsver, ka Digitālās programmas Eiropai īstenošanu nevar nodalīt no mūžizglītības un cilvēku kapitāla attīstīšanas, kā arī no minēto aspektu veicināšanai vajadzīgu pasākumu izstrādes. Panākumus noteiks tas, cik labi un cik plaši visā Eiropas Savienībā būs iespējams rosināt uz aktīvu rīcību darba kolektīvus un sabiedrību kopumā, proti, indivīdus un dažādas iedzīvotāju grupas, lai veidotu novatoriskāku un ražīgāku Eiropu. Lai patiešām gūtu sekmes, vajadzīgs spēcīgs politisks atbalsts visos pārvaldes līmeņos (ES, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības) novatoriskiem vietējā līmeņa pasākumiem, uzņēmējdarbībai, augošiem uzņēmumiem un, jo īpaši, novatoriskām valsts, uzņēmējdarbības un trešā sektora partnerību iniciatīvām;

14.

uzsver, ka izšķiroši panākumu faktori tiešsaistes sabiedrībā ir spēja paātrināt inovācijas procesus un veikt ātru īstenošanu. Tam nepieciešama plašāka salīdzinošā novērtēšana un reģionu un pilsētu savstarpējā sadarbība, lai ar novatoriskām metodēm varētu risināt problēmas un piemērot paraugpraksi vietējiem apstākļiem un kultūrai;

15.

uzsver, ka publisko pakalpojumu attīstības pamatprincipiem ir jābūt šādiem: atklātums, atkārtota izmantošana un tehnoloģiskā neitralitāte;

16.

uzsver, ka pilnībā jāizmanto Eiropas potenciāls publiskajā un privātajā sektorā attīstīt IKT pakalpojumus un ka IKT jāizmanto, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību pakalpojumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, sabiedriskā kārtība, drošība un sociālie pakalpojumi. Ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotas publiskā un privātā sektora partnerības, kurās piedalās vietējās un reģionālās pašvaldības un MVU, kas attīsta IKT, visā Eiropas Savienībā var kalpot par pamatu, lai vietējā līmenī radītu prasmes un zināšanas IKT publisko pakalpojumu jomā (4);

17.

atgādina, ka vienotais digitālais tirgus Eiropas iedzīvotājiem sniedz ļoti plašas iespējas, turklāt ne tikai kā patērētājiem, bet arī kā uzņēmējiem un citu radošo un uzņēmējdarbības nozaru zinošiem profesionāļiem;

18.

vērš uzmanību uz to, ka Digitālās programmas Eiropai īstenošana prasīs ievērojamas Eiropas mēroga pārmaiņas attieksmē: gatavību strādāt horizontālā un daudznozaru veidā, pārvarot tradicionālās robežas, novecojušu struktūru likvidēšanu un uzskatu sistēmas maiņu, orientējoties uz sadarbību. Vēlamo efektu nevar panākt, īstenojot tradicionālus attīstības projektus. Liela apjoma novatoriski projekti, kuru pamatā ir Eiropā gūtā labākā pieredze un kuros tiek iesaistītas visas ieinteresētās personas, ir viens no veidiem, kā iespējams panākt nepieciešamās pārmaiņas. Īpaša uzmanība jāpievērš projektu rezultātu izplatīšanai un īstenošanai vietējā līmenī;

19.

uzsver: Eiropā vairāk jāīsteno reāli un uz lietotāju orientēti pētniecības un inovācijas projekti. Dzīvās laboratorijas — augstskolu un uzņēmumu sadarbības platforma — ir visu Eiropu aptveroša projekta piemērs, kas jāattīsta tālāk, iesaistot tiešos lietotājus. Labi funkcionējoši pakalpojumu procesi ļauj lietotājiem aktīvi piedalīties pētniecībā un inovācijās un rosina visas ieinteresētās puses iesaistīties pastāvīgā mācību procesā. Tas var ļoti labvēlīgi ietekmēt vietējā līmeņa pakalpojumu procesu atjaunošanu un pastiprināt reģionālo sadarbību. Īstenojot digitalizācijas programmu, jāparedz arī iniciatīvas, kuru mērķis ir rosināt vietējo un reģionālo pašvaldību un augstskolu sadarbību, lai izstrādātu nepieciešamos “dzīvo laboratoriju” projektus;

20.

atkārto, ka piekļuve augstas kvalitātes platjoslas pakalpojumiem par saprātīgu cenu varētu uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vietējo un reģionālo pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus palielinot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedāvāt savus produktus tirgū. Paredzams, ka paplašināta un paātrināta piekļuve platjoslas pakalpojumiem sniegs ievērojamas priekšrocības nomaļākajiem reģioniem un kopienām, īpaši visattālākajām teritorijām (5);

21.

aicina pilsētas un reģionus sadarboties, lai nodrošinātu jauniem un novatoriskiem risinājumiem nepieciešamo kritisko masu. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jārada labvēlīgi apstākļi, kas sekmētu jauna veida publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, tādējādi palielinot publiskā sektora gatavību gan lietderīgām, gan arī radikālām inovācijām. Jaunas un radikālas inovācijas, kas atbalstītu vietējā līmeņa lietojumprogrammas, vajadzīgas, piemēram, energoefektivitātes un viedās satiksmes jomā;

22.

norāda, ka apbūvētās vides pārvaldība un pilsētplānošana ir nozares, kas būtiski ietekmē vietējo tautsaimniecību, kā arī dzīves vides kvalitāti. Jaunām informācijas vadības attīstības tendencēm var būt izšķiroša nozīme, lai panāktu jauna, vērienīga klimata režīma izveidošanu. Ēkas informācijas modelēšanas koncepciju aktīvi izmanto objektu apsaimniekošanā, lai nodrošinātu digitālu informāciju par fiziskiem un funkcionāliem objekta parametriem. Ēkas informācijas modelēšanas koncepcija jāattiecina arī uz reģionālo un pilsētu plānošanu. Tā varētu kalpot par kopīgu zināšanu avotu konkrētai teritorijai, nodrošinot uzticamu pamatu dzīves cikla analīzei, uz lietotāju orientēta uzņēmējdarbības procesa izveidei un vērtību radošai lēmumu pieņemšanai;

23.

uzsver, ka vienotais digitālais tirgus ir Digitālās programmas Eiropai pamatelements, kas ļaus radīt augošu, sekmīgu un dinamisku Eiropas mēroga tirgu legāla digitāla satura un tiešsaistes pakalpojumu izveidei un izplatīšanai, kā arī nodrošinās patērētājiem vienkāršu, drošu un elastīgu pieeju digitālā satura un pakalpojumu tirgiem;

24.

norāda, ka piekļuves atļaušana publiskā sektora informācijai sniedz labumu visai sabiedrībai kopumā. Jaunu procesu izstrāde, izmantojot atklātus tiešsaistes datus, ir solis ceļā uz pakalpojumiem, kas orientēti uz lietotājiem. Iespējamas arī citas priekšrocības, piemēram, novatoriski pakalpojumi, jauni uzņēmējdarbības modeļi un publiskā sektora augstāka efektivitāte. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu pārskatīšanu;

25.

atzinīgi vērtē Eiropas tiešsaistes bibliotēkas, muzeja un arhīva — Europeana — izveidi nolūkā padarīt Eiropas kultūras un zinātnes mantojumu visiem pieejamu internetā (6). Piekļuve Eiropas kultūras mantojumam ir galvenais instruments, kā sekmēt izpratni par kultūras daudzveidību, stiprināt iedzīvotāju kopību Eiropā, kurā vienkopus pastāv daudzas valodas un daudzas kultūras, un palielināt ekonomikas potenciālu tādās jomās kā, piemēram, tūrisms un izglītība;

26.

vērš uzmanību uz to, ka vienotu Eiropas standartu trūkums attiecībā uz elektroniskajiem paziņojumiem elektroniskajā tirdzniecībā, jo īpaši rēķinu piesūtīšanā, ir viens no lielākajiem tehniskajiem šķēršļiem funkcionējoša vienotā digitālā tirgus īstenošanā;

27.

atbalsta priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par e-parakstu, lai izveidotu tiesisku regulējumu drošu elektroniskā autentiskuma noteikšanas sistēmu pārrobežu atzīšanai un sadarbspējai;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu vienkāršot autortiesību atļaujas saņemšanu, vadību un pārrobežu licencēšanu, uzlabojot tiešsaistes tiesību pārvaldību, pārredzamību un licencēšanu visas Eiropas mērogā, vienlaikus radot tiesisku regulējumu kultūras materiālu digitalizācijas un izplatīšanas veicināšanai Eiropā;

29.

uzsver, ka jālīdzsvaro lietotāju tiesības un intelektuālā īpašuma tiesību turētāju tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pasākumi nedrīkst radīt apstākļus, kad lietotāju tiesības brīvi izmantot digitālo saturu būtu stingrāk reglamentētas nekā viņu tiesības izmantot informāciju analogā formātā. Tāpat intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības interesēs nedrīkst ierobežot iedzīvotāju tiesības piekļūt tiešsaistes saturam vai tiešsaistē paust savu viedokli, izmantojot satura filtrus vai liedzot pieeju tīklam;

30.

atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt noteikumus par IKT standartu ieviešanu Eiropā, lai ļautu izmantot noteiktus IKT forumu un konsorciju standartus, un pauž cerību, ka Komisija sniegs šo standartu darba definīciju neatkarīgi no tā, vai tie tiks nosaukti par atklātiem standartiem vai atklātām specifikācijām;

31.

piekrīt tam, ka dalībvalstīm jāīsteno Malmes un Granadas ministru deklarācijās izklāstītās saistības par sadarbspēju un standarti, jo īpaši attiecībā uz atklātiem standartiem un specifikācijām;

32.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista un tām aktīvi jāpiedalās plašā sadarbībā, lai uzlabotu valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju un publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti (7).

33.

uzsver, ka jaunās līdzdalības platformas un interaktīvie kopīgās jaunrades pakalpojumi (Web 2.0 un vēl jaunāki), kuros lietotāji ir kļuvuši par aktīviem dalībniekiem, satura veidotājiem vai profesionāliem patērētājiem (prosumers), piedāvā nebijušas iespējas izpausties Eiropas iedzīvotāju radošajam garam. Svarīgi ir radīt atvērtu un uzticamu vidi un kultūru, kas veicina šādu attīstību;

34.

norāda: veidojot interneta infrastruktūru un attīstot ar to saistītos pakalpojumus, svarīgi būs nodrošināt drošības prasību ievērošanu visos līmeņos, lai garantētu privātuma un personas datu aizsardzības visaugstāko līmeni. Būtiski šai sakarā ir novērst jebkuru nesankcionētu personiskās informācijas izsekošanu un profilēšanu (8);

35.

aicina nodrošināt plašu apmācību visam personālam, īpaši specializētiem tehniskajiem darbiniekiem (piemēram, attiecībā uz tīkliem, sistēmām, drošību, privātuma aizsardzību), darbiniekiem, kas tieši iesaistīti drošības procedūru nodrošināšanā, un darbiniekiem, kuri vispārēji vai netieši iesaistīti jauninājumu un modernizācijas procesos (piemēram, patērētāju izglītošana digitālās kompetences jomā) ar uzticamību un drošību saistītos jautājumos;

36.

stingri uzsver satura veidotāju atbildību un to, ka cīņai pret nelegālu un kaitīgu saturu jānotiek, nenosakot informācijas brīvās plūsmas ierobežojumus (vairākas dalībvalstis izmanto satura filtrēšanu, taču tā bloķē arī saturu, kuru nav paredzēts bloķēt, un parasti šī metode nav pārredzama un atbildīga). Jāatrod veidi, kā aizsargāt īpaši neaizsargātus lietotājus. Tāpat jārod risinājumi, lai internetā uzraudzītu kaitīgu saturu un likvidētu tā avotu;

37.

atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, lai palīdzētu nodrošināt platjoslas pieslēguma vienlīdzīgu pieejamību, piemēram, teritorijās, kurās šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi nav pietiekami; tām ir arī jāvada izmēģinājuma projekti, lai mazinātu plaisu e-pieejamības jomā, un jāizstrādā jaunas pieejas iedzīvotājiem paredzētu publisko e-pakalpojumu jomā (9);

38.

ierosina vērst finanšu un cita veida atbalsta pasākumus uz tādu sabiedriski pieejamu platjoslas pieslēguma tīklu izveidi, kas balstīti uz horizontālu tīkla arhitektūru un uz uzņēmējdarbības modeli, kurā fiziskā piekļuve tīklam nodalīta no pakalpojumu sniegšanas. Pastāvošajiem optiskās šķiedras kabeļu tīkliem vajadzētu būt atvērtiem konkurencei;

39.

atgādina, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas jābūt nodrošinātai efektīvai informācijas sabiedrības infrastruktūrai. Ātri un labi funkcionējoši interneta pieslēgumi, kā arī tos papildinoši efektīvi bezvadu mobilo pakalpojumu piedāvājumi ir nozīmīgi faktori reģionālās konkurētspējas, pieejamības un iedzīvotāju vienlīdzības veicināšanā;

40.

uzsver, ka ir svarīgi garantēt radiofrekvenču spektra pieejamību bezvadu platjoslas pieslēguma pakalpojumiem nomaļos un reti apdzīvotos rajonos, un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos koordinēt tehniskos un reglamentējošos nosacījumus, kas attiecas uz spektra izmantošanu, un harmonizēt spektra joslas, lai aprīkojuma tirgos panāktu apjomradītus ietaupījumus un ļautu patērētājiem visā ES teritorijā izmantot vienu un to pašu aprīkojumu un pakalpojumus;

41.

atzinīgi vērtē notiekošo izglītības sistēmas pārveidošanu, jo tajā nepieciešamas pat radikālas izmaiņas. Izglītības mērķis vairs nav sniegt plašu informācijas apjomu, bet gan iemācīt mācīties, proti, palīdzēt cilvēkiem uzlabot prasmi mācīties, tādējādi veicinot viņu spēju pašiem apgūt un apstrādāt informāciju. Šajā procesā digitālo līdzekļu lietošanas prasmes ieņem centrālo vietu;

42.

uzsver, ka viens no galvenajiem Digitālās programmes Eiropai mērķiem ir veicināt piekļuvi publiskajai informācijai un e-pakalpojumiem, kā arī to izmantojamību. Digitālajai programmai Eiropai jābūt noteicošajam virzītājspēkam, lai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pilnībā integrētu izglītībā un apmācībā. Lai apgūtu digitālās prasmes, e-prasmes un e-kompetences, ir jāveic īpaši pasākumi un ir nepieciešama efektīva, visiem piemērota mācīšanās vide;

43.

uzskata: izveidojot e-prasmju apmaiņas mehānismus Eiropā, tiktu iesaistītas un pārkvalificētas daudzas mērķgrupas, kuru vajadzības pašreiz nereti netiek ņemtas vērā komerciālās vai akadēmiskās mācību iestādēs, kas paredzētas e-prasmju apgūšanai. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstītas iespējas izstrādāt elastīgus darba modeļus un strādāt teledarbu piedāvā ievērojamu potenciālu jaunām nodarbinātības formām minētajām iedzīvotāju grupām. Saistībā ar šādām iniciatīvām būs nepieciešamas publiskā un privātā sektora partnerības, jo īpaši tāpēc, ka komercpakalpojumi un izglītības piedāvājumi konkrēti jāpielāgo individuālu grupu vajadzībām;

44.

uzsver, ka Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām kā pirmajām būs jārisina sabiedrības novecošanas problēmas, piemērojot jaunus IKT atbalstītus sistēmiskus risinājumus, un aicina izstrādāt novatoriskas, uz IKT balstītas koncepcijas, lai Eiropa varētu uzņemties vadošo lomu aktīvu vecumdienu jomā digitalizētā pasaulē;

45.

uzsver, ka bibliotēkas ir lietderīgs un efektīvs veids, kā neatkarīgi no iedzīvotāju sociālā statusa plašai sabiedrībai sniegt visaptverošus informācijas pakalpojumus. Eiropas labākā prakse ir bibliotēkas, kas pārveidotas par digitāliem kultūras un informācijas pakalpojumu centriem un izveidotas vietās, kur cilvēki iegriežas ikdienā, piemēram, tirdzniecības centros. Ņemot to vērā, jauno pakalpojumu saturs un jaunie digitālie plašsaziņas līdzekļi nav aplūkojami vienīgi no ekonomikas viedokļa, bet gan tie ir jāattīsta atbilstoši sociālajām un kultūras vajadzībām;

46.

uzsver, ka efektīva īstenošana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīts, ka, ka kultūras un radošās nozares nodrošina ar saturu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi veicinot to tālāku attīstību. Digitālajai programmai ir svarīga loma šo nozaru potenciāla izmantošanā, kā arī vienota un droša tirgus izveidošanā kultūras un radoša satura tiešsaistes pakalpojumu sniegšanai. Lai efektīvāk izmantotu Eiropas kultūras mantojumu, ir aktīvi jāatbalsta tā digitalizācija;

47.

iesaka par būtisku prioritāti noteikt uz IKT balstītu koncepciju un metožu izstrādāšanu, kas pētniecības un attīstības sasniegumus izplatītu un ieviestu reālajā dzīvē. Labs piemērs šāda veida darbībai ir Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP), kas ir teicams pamats, lai sekmētu nākotnes interneta lietojumu plašu izvēršanu. Minēto pamatprogrammu jāpaplašina, nodrošinot ievērojamu papildu finansējumu, lai vietējā un reģionālajā līmenī izplatītu un ieviestu sekmīgu projektu sasniegumus;

48.

uzskata, ka ir svarīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos. Piemēram, vietējā un reģionālā līmenī vajadzētu izveidot digitālus diskusiju un darba forumus, kurus iedzīvotāji varētu izmantot, lai piedalītos ikdienā nozīmīgu pakalpojumu attīstīšanā;

49.

uzsver, ka Digitālā programma Eiropai var kļūt par ļoti spēcīgu stimulu, kas mudinātu reģionus un pašvaldības Eiropas sadarbības ietvaros veikt reformas savos pakalpojumu un ražošanas procesos. Eiropas reģioniem un pašvaldībām būtu jāpārveido sava struktūra, darba metodes un procesi, pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, savstarpēju sadarbību un sadarbību ar universitātēm un uzņēmumiem. Sadarbība un finansējums ES līmenī ļautu arī daudz drosmīgāk uzņemties risku; Eiropas Savienībai līdzekļu piešķiršanā jāpieņem jauna pieeja, kuras pamatā ir ideja, ka dažas vietējās un reģionālās pašvaldības ir celmlauži, aktīvi pētnieki, izmēģinājumu veicēji un lēmumu pieņēmēji, kas visu labā izstrādā jaunus risinājumus nākotnei;

50.

stingri uzsver nepieciešamību pārstrādāt pakalpojumu procesus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai varētu izmantot IKT sekmētās procesu optimizācijas sniegtās priekšrocības. Lai paātrinātu e-rēķinu izrakstīšanas un e-identifikācijas sistēmu ieviešanu, vajadzīgi “celmlauži”, sadarbība un standartizācija;

51.

uzsver Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) nozīmi un atzīst, ka tā tematiskās prioritātes, proti, nākotnes informācijas un komunikācijas sabiedrība, klimata pārmaiņas un ilgtspējīga enerģijas izmantošana, ir ļoti svarīgi jautājumi stratēģijai “Eiropa 2020”. Izstrādājot un veicinot jaunus reģionālā un vietējā līmeņa novatorisma konceptus un pieejas, EIT var praktiski ietekmēt vietējo un reģionālo līmeni. Priekšnosacījums tam ir atsevišķu vietējo un reģionālo pašvaldību gatavība veikt pietiekamas investīcijas savu reģionu attīstībā, lai tie kļūtu par izmēģinājuma “laboratorijām”EIT un Dzīvo laboratoriju pasākumiem, kurās dažādas iedzīvotāju grupas un kopienas aktīvi sniegtu uz lietotājiem orientētu ieguldījumu;

52.

norāda, ka noteiktās specializācijas jomās vietējā un reģionālajā līmenī pat mazas iestādes var radīt zināšanas ar pasaules mēroga nozīmi, īpaši tad, ja tās piedalās globālos tīklos un sadarbojas ar uzņēmumiem, kuri savā darbībā balstās uz zināšanām (10);

53.

mudina Komisiju turpināt “zināšanu trīsstūra” un Dzīvo laboratoriju konceptu izstrādi, jo tie pastiprina sinerģiju starp dažādiem pasākumiem, ir cieši saistīti ar reālajām problēmām un to risināšanu un tiem raksturīga reģionālā dimensija;

54.

apstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību vēlēšanos uzņemties arvien aktīvāku lomu, lai veicinātu zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas politikas pasākumu īstenošanu ar nosacījumu, ka visām ES programmām un projektiem tiek piemērota pieeja, kas par galvenajiem finansēšanas kritērijiem nosaka projekta jomā pasaulē pastāvošo visaugstākā līmeņa zināšanu kartografēšanu un to efektīvu izmantošanu;

55.

ierosina: lai stiprinātu nepieciešamo plašo kompetenci un profesionālās zināšanas visā Eiropā, ir efektīvi jāizmanto universitāšu un uzņēmumu augsta līmeņa pētījumos gūtā inovāciju pieredze;

56.

piekrīt, ka jāveicina interneta pārvaldības un globālās sadarbības internacionalizācija, lai uzturētu interneta stabilitāti atbilstoši kopīgas lēmumu pieņemšanas modelim, un ir vienisprātis ar Komisiju, kura plāno atbalstīt Interneta pārvaldības foruma turpināšanu arī pēc 2010. gada;

57.

uzskata: Reģionu komitejai kā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvei, kurai ir attiecīgas zināšanas par jaunāko attīstību un sekmīgu digitalizācijas praksi Eiropā, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to pārstāvības apvienībām būtu jāpiešķir proaktīva loma Eiropas Digitalizācijas programmas pārvaldības ciklā (piemēram, ekspertu grupās un ikgadējā Digitālajā asamblejā). VRP un to pārstāvības apvienībām vajadzētu piešķirt spēcīgu un nozīmīgu lomu;

58.

norāda, ka Digitālā programma ir svarīgs faktors arī pārējo pamatiniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Tāpēc ievērojami jāpalielina sadarbība starp dažādiem ģenerāldirektorātiem un programmām, un Digitālās programmas īstenošanai vajadzīgais finansējums lielā mērā jāiegūst no jau pastāvošajām programmām.