52009PC0605

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.10.2009

COM(2009)605 galīgā redakcija

2009/0168 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

POLITISKĀ UN JURIDISKĀ PAMATINFORMĀCIJA

Eiropas Savienības Padome 1999. gada 18. maijā noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti nolīgumu par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[1].

Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija 2004. gada 26. oktobrī parakstīja nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Nolīgums stājās spēkā 2008. gada 1. martā[2].

2006. gada 21. jūnijā tika parafēts protokols starp Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – "Asociācijas protokols"). Protokols tika parakstīts 2008. gada 28. februārī.

Ar asociācijas nolīgumiem tika izveidota Jauktā komiteja, kurā ietilpst asociēto valstu valdību pārstāvji, kā arī pārstāvji no Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas.

Līdz ar to asociēto valstu pārstāvji piedalās Jauktajās komitejās, kas notur sanāksmes kā Padomes darba grupas, kurās ietilpst arī asociēto valstu pārstāvji. Coreper vai Padomes līmenī tās pārmaiņus 6 mēnešus vada Eiropas Savienības pārstāvji un asociētās valsts valdības pārstāvis.

Līdzdalība Jauktajā komitejā asociētajām valstīm dod iespēju savlaicīgi paust jebkuras bažas par pilnveidojumiem Šengenas acquis , kas jāpieņem visām asociētajām valstīm, un šā acquis īstenošanu. Pēc apspriešanas Jauktajā komitejā Padome un Eiropas Parlaments, izmantojot atbilstīgo Līgumos paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru, pieņem pasākumus, kas veikti, lai pilnveidotu Šengenas acquis . Tādējādi asociētās valstis piedalās lēmumu ietekmēšanā, bet ne lēmumu pieņemšanā.

Šīs sui generis asociēšanas ar Šengenas acquis rezultātā Padome noslēdza nolīgumus vēstuļu apmaiņas veidā par komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu (turpmāk – "Šengenas komitoloģijas komitejas").

Nolīgumā ar Norvēģiju un Īslandi norādīta vajadzība asociēt tās šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka šīs valstis ir iesaistītas lēmumu veidošanas procesā jomā, uz kuru attiecas asociācijas nolīgumi. Eiropas Kopiena apņēmās risināt sarunas par atbilstīgiem nolīgumiem šo valstu asociēšanai Šengenas komitoloģijas komiteju darbā pēc vajadzības .

Saistībā ar Šveices Konfederāciju attiecīga Komisijas deklarācija, kā arī nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Padomi un Šveices Konfederāciju paredz nepārprotamu Eiropas Kopienas apņemšanos risināt sarunas par atbilstīgu nolīgumu Šveices asociēšanai Šengenas komitoloģijas komiteju darbā.

Saistībā ar Lihtenšteinas Firstisti attiecīgā deklarācijā, kas ir pievienota Asociācijas protokolam, paredzēta Lihtenšteinas līdzdalība Šengenas komitoloģijas komitejās.

Līdz brīdim, kad būs noslēgts nolīgums, uz kuru attiecas šis dokuments, asociētās valstis piedalās Šengenas komitoloģijas komiteju darbā kā novērotājas, izmantojot iepriekš minēto ad hoc vēstuļu apmaiņu.

Kaut gan pastāv divi pamata Šengenas asociācijas nolīgumi, jānoslēdz vienots nolīgums par asociēto valstu līdzdalību Šengenas komitoloģijas komiteju darbā, lai nodrošinātu konsekvenci starp visām asociētajām valstīm un vienlīdzīgu attieksmi pret tām.

Lai nodrošinātu efektivitāti un izvairītos no vajadzības risināt atsevišķas sarunas, Lihtenšteina ir asociēta sarunās par tās dalību Šengenas komitoloģijas komitejās, līdz būs pabeigta Asociācijas protokola noslēgšana. Nolīgums par dalību Šengenas komitoloģijas komiteju darbā attieksies uz Lihtenšteinu tikai tad, kad Asociācijas protokols būs stājies spēkā.

Pilnvara risināt sarunas par nolīgumu Komisijai tika piešķirta 2006. gada 15. maijā, tomēr sarunas ar visām asociētajām valstīm tika uzsāktas tikai 2008. gada 17. oktobrī, jo Norvēģija savu pilnvarojumu sarunām ieguva tikai 2008. gadā, bet Šveice, pirms uzsākt sarunas, lūdza pagaidīt, līdz tās Asociācijas nolīgums būs stājies spēkā. Sarunas pabeidza 2009. gada 30. jūnijā, un to rezultātā tika parafēts nolīguma projekts.

Dalībvalstis tika informētas un ar tām notika apspriedes Padomes Robežu jautājumu darba grupā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) darba grupā.

Nolīguma juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. pants, 63. panta pirmās daļas 3. punkts, 66. pants un 202. panta trešais ievilkums saistībā ar 300. panta 2. un 3. punktu.

SARUNU REZULTĀTI

Komisija uzskata, ka Padomes sarunu direktīvās noteiktie mērķi ir sasniegti un ka Kopienai ir pieņemams nolīguma projekts starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

Nolīguma projekta galīgo saturu var rezumēt šādi.

Mērķis un darbības joma

Nolīgumā paredzēts, ka asociētās valstis tiks asociētas kā pašreizējo un turpmāko komitoloģijas komiteju, kas palīdz Komisijai Šengenas jautājumos, darba novērotājas. Komisija regulāri atjauninās Šengenas komitoloģijas komiteju sarakstu un publicēs Oficiālajā Vēstnesī .

Tādējādi ar nolīgumu tiek noteiktas skaidras tiesības un pienākumi, lai nodrošinātu asociēto valstu efektīvu līdzdalību Šengenas komitoloģijas komitejās. Tajā paredzēts, ka asociēto valstu pārstāvji saņem visus attiecīgās sanāksmes dokumentus, kad tiek sasaukta komitejas sanāksme; viņi var izteikt piezīmes par ierosinātu pasākumu, kas pilnveido Šengenas acquis , vai minēt jebkuras problēmas, ar kurām nācies saskarties, īstenojot šos pasākumus. Tomēr šo valstu pārstāvji nepiedalīsies šo komiteju balsošanā un pametīs sanāksmi komitejas balsošanas laikā.

Saskaņā ar nolīgumu Komisija paziņos asociētajām valstīm par tiem tiesību aktiem un pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis .

Nolīgumā paredzēts, ka asociētās valstis neatkarīgi izlemj par visu to ar Šengenas komitoloģijas komitejas procedūru pieņemto pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar Šengenas acquis piemērošanu un pilnveidošanu, apliecinot noteikumus, kas izklāstīti pamata asociācijas nolīgumos.

Nolīgumā paredzēts arī asociēto valstu finanšu ieguldījums administratīvajiem izdevumiem, kas izriet no šo valstu līdzdalības Šengenas komitoloģijas komitejās. Pārstāvjiem, kas piedalīsies šo komiteju sanāksmēs, ceļošanas izmaksas netiks atlīdzinātas.

Jāuzsver, ka Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes līdzdalība komitejā, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[3], ir paredzēta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, bet Šveices Konfederācijas līdzdalība šajā komitejā ir paredzēta vēstuļu apmaiņā, kas pievienota Asociācijas nolīgumam ar Šveici.

Dānijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota preambulā.

Deklarācija

Kopīgajā deklarācijā par Īslandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas īpašo asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā uzsvērts, ka šāda asociēšana netiek uzskatīta par juridisku vai politisku precedentu jebkurā citā Eiropas Kopienas un šo valstu sadarbības jomā.

SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekš minētos rezultātus, Komisija Padomei ierosina:

- lemt par nolīguma parakstīšanu Kopienas vārdā un pilnvarot Padomes priekšsēdētāju iecelt attiecīgi pilnvarotu(-as) personu(-as) tā parakstīšanai Kopienas vārdā,

- pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu apstiprināt pievienoto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

- 2009/0168 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta pirmās daļas 3. punktu, 66. pantu un 202. panta trešo ievilkumu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

tā kā:

1. Pēc Komisijai 2006. gada 15. maijā piešķirtās pilnvaras ir noslēgtas sarunas ar Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

2. Saskaņā ar 2009. gada … Padomes Lēmumu …./…./EK nolīgums ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2009. gada …, paredzot to noslēgt vēlāk.

3. Jānoslēdz šis nolīgums.

4. Šis lēmums neietekmē Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[5].

5. Šis lēmums neietekmē Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[6].

6. Šis lēmums neietekmē Dānijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

Nolīguma un kopīgās deklarācijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kura Eiropas Kopienas vārdā ir pilnvarota deponēt Nolīguma 7. panta 1. punktā paredzēto apstiprinājuma dokumentu, lai paustu Kopienas piekrišanu atzīt to sev par saistošu.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras pa līdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

EIROPAS KOPIENA,

kā arī

ĪSLANDES REPUBLIKA, turpmāk – „Īslande”,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk – "Lihtenšteina",

NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk – "Norvēģija", un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk – "Šveice",

kopā turpmāk "asociētās valstis",

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome 1999. gada 18. maijā noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – „Asociācijas nolīgums ar Īslandi un Norvēģiju”),

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – „Asociācijas nolīgums ar Šveici”),

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes 2008. gada 28. februārī parakstīto Protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – „Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 1999. gada 18. maijā noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 2004. gada 26. oktobrī parakstīts starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

ŅEMOT VĒRĀ deklarāciju, kas pievienota 2008. gada 28. februārī parakstītajam Asociācijas protokolam ar Lihtenšteinu par līdzdalību komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

IEVĒROJOT to, ka jaunos Šengenas acquis tiesību aktus vai pasākumus, ko, īstenojot izpildvaru, ir pieņēmusi Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk – "Komisija", un attiecībā uz ko ir piemērotas šajā Nolīgumā paredzētās procedūras, piemēro vienlaicīgi Eiropas Savienībā, Eiropas Kopienā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs,

IEVĒROJOT vajadzību nodrošināt jauno Šengenas acquis tiesību aktu vai pasākumu piemērošanu un vienotu īstenošanu, kam nepieciešama asociēto valstu līdzdalība to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis ,

TĀ KĀ asociācijas nolīgumos nav skarti sīki izstrādāti noteikumi par asociēto valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis ,

TĀ KĀ Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes līdzdalība komitejā, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[7], pašreiz ir paredzēta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, bet Šveices Konfederācijas līdzdalība šajā komitejā ir paredzēta vēstuļu apmaiņā, kas pievienota Asociācijas nolīgumam ar Šveici,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šis Nolīgums ir piemērojams tiesību aktiem vai pasākumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis un kurus pieņēmusi Komisija, īstenojot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

2. pants

1. Asociētās valstis tiek asociētas kā darba novērotājas komitejās, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, turpmāk – "Šengenas komitoloģijas komitejas", un kuras minētas šā Nolīguma 1. pielikumā.

2. Ja ar jaunu tiesību aktu, ar kuru groza vai kura pamatā ir Šengenas acquis , tiek izveidota jauna komiteja, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, asociētās valstis asociē šīs komitejas darbā no brīža, kad tiesību akts, ar kuru komiteju izveido, ir stājies spēkā.

3. Komisija regulāri atjaunina Šengenas komitoloģijas komiteju sarakstu un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

3. pants

1. Asociēto valstu pārstāvjus asociē Šengenas komitoloģijas komiteju darbā atbilstoši šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Šengenas komitoloģijas komitejās asociētajām valstīm ir iespēja:

- izskaidrot problēmas, ar kurām tās saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu par Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu vai pilnveidošanu, vai reaģēt uz tām problēmām, ar kurām saskaras citas delegācijas;

- paust savu viedokli par jebkuru jautājumu attiecībā uz to noteikumu izstrādi un pilnveidošanu, kas tām ir svarīgi, vai šo noteikumu īstenošanu.

3. Asociētajām valstīm ir tiesības iesniegt ierosinājumus Šengenas komitoloģijas komitejās. Pēc apspriešanās Komisija var izskatīt šādus ierosinājumus ar mērķi sagatavot priekšlikumu vai uzņemties iniciatīvu.

4. Asociētās valstis nepiedalās Šengenas komitoloģijas komiteju balsošanā un pamet sanāksmi komitejas balsošanas laikā.

5. Ja tiek sasauktas Šengenas komitoloģijas komiteju sanāksmes, asociētās valstis vienlaikus ar ES dalībvalstīm saņem darba kārtību, pasākumu projektu, par kuriem tām tiek lūgts sniegt atzinumu, un jebkurus citus attiecīgos darba dokumentus.

6. Šengenas komitoloģijas komiteju dokumentu publiskuma principi un nosacījumi ir tādi paši, kādi tiek piemēroti Komisijas dokumentiem[8].

7. Šā Nolīguma piemērošanai un nosakot Šengenas komitoloģijas komiteju procesuālos aspektus, jāatsaucas uz šo pantu.

4. pants

Izstrādājot projektus priekšlikumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis , Komisija neoficiāli apkopo asociēto valstu ekspertu padomus tādā pašā veidā, kā tā apkopo Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu, turpmāk – "dalībvalstis", padomus savu priekšlikumu izstrādei.

5. pants

1. Tādu jaunu tiesību aktu vai pasākumu pieņemšana, kas pilnveido Šengenas acquis , paliek Eiropas Savienības kompetento iestāžu ziņā[9].

Ievērojot 3. punktu,

- tiesību akti vai pasākumi, kas minēti 1. punktā, stājas spēkā vienlaicīgi Eiropas Savienībā, Eiropas Kopienā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs, ja vien šajos tiesību aktos vai pasākumos nav skaidri noteikts citādi,

- tiesību aktu vai pasākumu pieņemšana, kuri minēti 1. punktā, no katras asociētās valsts puses rada tiesības un pienākumus starp minēto asociēto valsti, no vienas puses, un Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kurām šie tiesību akti un pasākumi ir saistoši, no otras puses.

2. Par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kas minēti 1. punktā un kuriem piemērotas šajā Nolīgumā noteiktās procedūras, paziņo asociētajām valstīm.

Komisijas Ģenerālsekretariāts, atsaucoties uz šo pantu, paziņo asociētajām valstīm par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kuri minēti 1. punktā, ja par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu tiek paziņots dalībvalstīm.

Ja Komisijas Ģenerālsekretariāts dalībvalstīm nepaziņo par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, tad par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu asociētajām valstīm, atsaucoties uz šo pantu, paziņo tas Komisijas ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu.

3. Katra asociētā valsts neatkarīgi izlemj par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu satura pieņemšanu un to ieviešanu savā iekšējā tiesību sistēmā. Šos lēmumus paziņo Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi par attiecīgajiem tiesību aktiem vai pasākumiem.

Saistībā ar 1. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu pieņemšanu no asociēto valstu puses un sekām par šo tiesību aktu un pasākumu nepieņemšanu ir piemērojami šādi noteikumi:

- Īslande un Norvēģija – 8. pants Asociācijas nolīgumā ar Īslandi un Norvēģiju;

- Šveice – 7. pants Asociācijas nolīgumā ar Šveici;

- Lihtenšteina – 5. pants Asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu.

6. pants

1. Attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar šā Nolīguma īstenošanu, asociētās valstis Eiropas Kopienu vispārējā budžetā veic ikgadēju iemaksu saskaņā ar savu valstu iekšzemes kopprodukta procentuālo daļu attiecībā pret visu iesaistīto valstu iekšzemes kopproduktu EUR 500 000 apmērā, ievērojot ikgadēju korekciju atkarībā no inflācijas līmeņa Eiropas Savienībā.

Summu EUR 500 000 pielāgo, izmantojot vēstuļu apmaiņu, ja tas nepieciešams to Šengenas komitoloģijas komiteju, kurās piedalās asociētās valstis, skaita vai sanāksmju biežuma izmaiņu dēļ.

2. Pārstāvjiem, kas piedalās Šengenas komitoloģijas komiteju darbā, ceļošanas izmaksas netiek atlīdzinātas.

7. pants

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Nolīguma depozitārijs.

2. Eiropas Kopiena un asociētās valstis apstiprina šo Nolīgumu atbilstīgi savām procedūrām.

3. Lai šis Nolīgums stātos spēkā, tas ir jāapstiprina Eiropas Kopienai un vismaz vienai asociētajai valstij.

4. Šis Nolīgums stājas spēkā starp Eiropas Kopienu un attiecīgo asociēto valsti otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgais apstiprinājuma vai ratifikācijas dokuments ir nodots depozitārijam.

5. Lihtenšteinas gadījumā šis Nolīgums stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu.

8. pants

1. Norvēģijas un Īslandes gadījumā šo Nolīgumu izbeidz, ja attiecīgais Asociācijas nolīgums ar Īslandi vai Norvēģiju tiek izbeigts.

2. Šveices gadījumā šo Nolīgumu izbeidz, ja Asociācijas nolīgums ar Šveici tiek izbeigts.

3. Lihtenšteinas gadījumā šo Nolīgumu izbeidz, ja Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu tiek izbeigts.

4. Par izbeigšanu paziņo depozitārijam.

9. pants

Šo Nolīgumu un kopīgo deklarāciju sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, īslandiešu un norvēģu valodā; visi minētie teksti ir vienlīdz autentiski.

Briselē,

Eiropas Kopienas vārdā –

Īslandes Republikas vārdā

Lihtenšteinas Firstistes vārdā —

Norvēģijas Karalistes vārdā —

Šveices Konfederācijas vārdā –[pic][pic][pic]

[1] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[2] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[3] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[4] OV C...

[5] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[6] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[7] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

[9] Pašreizējā Nolīguma parakstīšanas laikā minētie tiesību akti vai pasākumi tiek pieņemti saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).