52009PC0580

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.10.2009

COM(2009)580 galīgā redakcija

2009/0162 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

(SEC(2009)1428)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

11 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Komisija ierosina sniegt makrofinansiālo palīdzību (MFP) Ukrainai aizdevuma veidā 500 miljonu euro apmērā. Ierosinātā palīdzība ir paredzēta, lai segtu Ukrainas maksājumu bilances vajadzības un valsts budžeta ārējā finansējuma vajadzības, kuras noteicis Starptautiskais valūtas fonds (SVF). Tā atbalstīs iestāžu stabilizācijas programmu, lai nodrošinātu fiskālo un ārējo kontu ilgtspējību, un tādējādi palīdzēs Ukrainai risināt pasaules finanšu krīzes sekas. Ierosinātā Kopienas makrofinansiālā palīdzība papildinās SVF atbalstu, kas paredzēts saskaņā ar rezerves vienošanos (RV), par ko vienojās SVF valde 2008. gada novembrī. Minētā palīdzība papildinās arī Kopienas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai līdz pat 110 miljoniem euro, ko piešķīra Padome 2002. gadā[1], un kas vēl nav īstenota. Komisija plāno īstenot šo palīdzību kā pirmo posmu no kopējā ES finansiālā atbalsta Ukrainai, kuras apjoms ir 610 miljoni euro. Kopienas MFP būs ārkārtēja un laika ziņā ierobežota, un atkarīga no sekmēm, īstenojot pašreizējo SVF programmu, un to ekonomikas politikas nosacījumu veiksmīgas izpildes, kas būs saistīti ar šo palīdzību. |

120 | Vispārīgais konteksts Ukrainas pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku bija samērā grūta: 2008. gadā Ukrainas reālais IKP bija krietni zem 1990. gada līmeņa. Pēc ieilgušas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās izaugsme 2000. gadā atsākās, un vidējais izaugsmes rādītājs 2000. – 2008. gada laikposmā bija 6,9 %. Tomēr kopš pasaules krīzes sākuma valsts ekonomiskā situācija ievērojami pasliktinājās. Ukrainas reālais IKP 2008. gadā bija tikai 2,5 %, un aplēsts, ka 2009. gada pirmajā ceturksnī IKP ir samazinājies aptuveni par 20 % salīdzinājumā ar rādītāju iepriekšējā gada I ceturksnī. Jaunākās SVF prognozes šim gadam norāda uz reālā IKP samazinājumu pat par 14 %. Kopš vienošanās par korekcijas pasākumiem saistībā ar krīzi, tostarp arī par valūtas devalvāciju, Ukrainas tekošais konts ir būtiski uzlabojies — no budžeta deficīta 7,2 % no IKP 2008. gadā sasniedza pārpalikumu, un gaidāms, ka 2009. gadā tas būs 0,5 % no IKP. Šāds uzlabojums atspoguļo galvenokārt tirdzniecības deficīta samazināšanos. Lai gan tiek prognozēts, ka tekošā konta bilance sasniegs nelielu pārpalikumu 2009. gadā, Ukrainā ir kapitāla konta deficīts: uzticības zaudēšana nozīmē kapitāla aizplūšanu, kapitāla pieplūduma krišanos un ārvalstu tiešo investīciju samazinājumu. Stiprs spiediens uz kapitāla kontu radīja tādu pašu spiedienu uz starptautiskajām rezervēm, kuras varēja saglabāt attiecīgajā līmenī, tikai pateicoties SVF sniegtajam finansējumam saskaņā ar RV. Zema ekonomiskā aktivitāte radīja arī būtisku kritumu fiskālajos ieņēmumos, kas izraisīja budžeta deficīta palielināšanos. Jaunākajās prognozēs saistībā ar otro pārskatīto RV programmu norādīts, ka budžeta deficīta mērķis 2009. gadā ir 8,6 % no IKP. Ekonomikas politikas lēmumi, ko Ukrainas iestādes pieņēma 2008. gada rudenī, ļāva panākt vienošanos ar SVF par finansēšanas nosacījumiem. SFV valde 2008. gada novembrī apstiprināja 24 mēnešu laikposmam rezerves vienošanos 16,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas veido 802 % no Ukrainas aizņēmumtiesībām. Ārkārtas piekļuve ir pamatota ar smagu tekošā konta un kapitāla konta krīzi, ko Ukraina piedzīvoja 2008. gada beigās. Nelabvēlīgi nosacījumi tirdzniecībai radās saistībā ar pieprasījuma samazinājumu pēc tādiem produktiem kā Ukrainas tērauds, un tas notika laikā, kad saistībā ar banku krīzi samazinājās finansējums un tika zaudēta ieguldītāju uzticība. Citi faktori, kas pamatoja šo ārkārtas pieeju SVF finansējumam, ir šādi: i) ilgstpējīga situācija attiecībā uz ārējo un valsts parādu, ii) labas izredzes nākotnē, lai Ukraina atkal atgūtu pieeju privātajiem kapitāla tirgiem, un iii) iestāžu apņemšanās ieviest reformas politikā. SVF divu gadu programmu ir paredzēts īstenot daudz agrāk nekā plānots. Aizdevuma pirmās daļas maksājums 4,5 miljardu ASV dolāru apmērā tika veikts uzreiz pēc SVF valdes lēmuma. Otrais maksājums 2,8 miljardu ASV dolāru apmērā, kas sākotnēji tika aizkavēts saistībā ar nesaskaņām starp Ukrainas valdību un SVF par vairākiem svarīgiem programmas aspektiem, tika izmaksāts 2009. gada maijā. Lielākā daļa no aizdevuma otrās daļas summas (1,9 miljardi ASV dolāru) tika tieši novirzīta budžetā, lai palīdzētu Ukrainai izpildīt tās ārējās parādsaistības. SVF valde 2009. gada jūlija beigās apstiprināja aizdevuma trešās daļas izmaksāšanu 3,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Šī aizdevuma daļa tika pilnībā atvēlēta budžetam, lai varētu izpildīt valsts ārējās maksājumsaistības. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padome 2002. gadā pieņēma lēmumu sniegt makrofinansiālu palīdzību Ukrainai vidējā termiņā līdz pat 110 miljoniem euro. Maksājumi par šo programmu nav veikti, jo nav izpildīti nosacījumi maksājumu saņemšanai. Padomes lēmums ir aizvien spēkā, un Komisija plāno to īstenot pirms jaunās ierosinātās palīdzības. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem MFP programma papildina citu EK finansējumu, jo īpaši EKPI (Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments) budžeta atbalstam vidējā termiņā, kas tiek īstenots valsts stratēģijas ietvaros ES sadarbībai ar Ukrainu. Tādējādi tas var palielināt ES ietekmi Ukrainas politikas veidošanā, kā arī palīdzēt Ukrainai pārvarēt pašreizējo dziļo ekonomikas krīzi. MFP programma papildina arī ārējo finansējumu, kas tiek saņemts no SVF un Pasaules bankas un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem. MFP tiek sniegta laikā, kad ES palīdz arī mobilizēt finansējumu Ukrainas enerģētikas nozares reformas atbalstam. Komisija un iesaistītās institūcijas (SVF, Pasaules banka, ERAB un EIB) atkarībā no to individuālajiem noteikumiem, iespējām un nosacījumiem kopīgi izstrādā atbalsta pasākumu kopumu Ukrainas iestādēm, lai tām palīdzētu rast ilgtspējīgu risinājumu Ukrainas vidēja termiņa saistībām attiecībā uz gāzes tranzītu un maksājumiem par gāzi. Ierosinātā MFP nav tieši saistīta ar minētajiem pasākumiem. Tomēr šī palīdzība, pamatojoties uz attiecīgiem nosacījumiem, sekmēs Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un reformas, ieskaitot reformas gāzes nozarē un saistītās sociālās drošības tīkla reformas. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

219 | Sagatavojot šo Komisijas priekšlikumu, Komisijas dienesti sazinājās ar Ukrainas iestādēm, SVF, Pasaules banku, ERAB un potenciālajiem divpusējiem līdzekļu devējiem un kreditoriem, lai apspriestu makrofinansiālās palīdzības vajadzības. Notika apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju (EFK), un komitejai nebija iebildumu pret minēto priekšlikumu. Pēc Padomes lēmuma pieņemšanas Komisijas dienesti ar Ukrainas iestādēm apspriedīs saprašanās memorandu un aizdevuma nolīgumu, lai sīki noteiktu makrofinansiālās palīdzības īstenošanas kārtību. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

229 | Komisija ar neatkarīgu konsultantu atbalstu sagatavos darbības novērtējumu, izvērtējot Ukrainas valsts finanšu sistēmas un administratīvās kontroles kvalitāti un ticamību. |

230 | Ietekmes novērtējums Makrofinansiālajai palīdzībai būs tūlītēja ietekme uz Ukrainas maksājumu bilanci un valsts budžetu, un tādējādi būs iespējams mazināt finansiālos ierobežojumus, kas saistīti ar iestāžu ekonomiskās programmas īstenošanu. Makrofinansiālā palīdzība turpmāk atbalstīs stabilizācijas programmas vispārējos mērķus, par kuriem ir panākta vienošanās ar SVF. Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota, lai sasniegtu šos makroekonomiskos mērķus. Palīdzība tiks sniegta ka maksājumu bilances un budžeta atbalsts, lai izmaksātās summas tiktu izmantotas rezervju veidošanai Centrālajā bankā un novirzītas valsts budžeta ārējām finansēšanas vajadzībām, kā paredzēts makroekonomikas stabilizācijas programmā. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Kopiena piešķir Ukrainai makrofinansiālu palīdzību (MFP) aizdevuma veidā līdz pat 500 miljoniem euro. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota aizņemties attiecīgu summu kapitāla tirgos vai no finanšu institūcijām. Minēto palīdzību piešķirs papildus tiem 110 miljoniem euro, kuri piešķirti ar Padomes Lēmumu 2002/639/EK, kas tiks īstenots kā pirmais posms no kopējā ES finansiālā atbalsta Ukrainai. Palīdzība būs pieejama divās daļās. Maksimālais vidējais aizdevuma termiņš nedrīkst pārsniegt 15 gadus. Palīdzību pārvaldīs Komisija, kas ar iestādēm vienojas par konkrēto ekonomikas politiku un finanšu nosacījumiem aizdevuma daļu izmaksāšanai. Pienācīgi tiks ņemti vērā īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu. Palīdzība pilnībā atbildīs makroekonomiskajiem mērķiem, kas jau noteikti Ukrainas ekonomikas politikas dokumentos, par kuriem panākta vienošanās ar SVF. Minētā palīdzība atbildīs arī ilgtermiņa politikas mērķiem, kuri izklāstīti ES un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgumā, ES un Ukrainas rīcības plānā, kas salīdzinoši nesen — 2005. gadā — pieņemts Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, un Asociācijas nolīgumā, ko pašlaik apspriež. Kas attiecas uz īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem saistībā ar aizdevuma daļu izmaksāšanu, Komisija plāno pievērsties tikai dažām jomām, tostarp valsts finanšu pārvaldībai un sociālās drošības tīkla reformām, kas saistītas ar enerģētikas nozares reformām. Turklāt Komisija var apsvērt pievēršanos konkrētai īpaši nozīmīgai politikai, piemēram, prioritātēm, kas norādītas 2009. gada aprīļa ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu (EKP progresa ziņojums), vai pasākumiem, kurus uzskata par lietderīgiem pēc darbības novērtējuma. |

310 | Juridiskais pamats EK līguma 308. pants. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Jaunās ierosinātās palīdzības apjoms līdz pat 500 miljoniem euro atbilst aptuveni 25 % no Ukrainas atlikušajām ārējā finansējuma vajadzībām 2009. gadam, papildus SVF un Pasaules bankas sniegtajam makroekonomiskajam atbalstam. SVF ir aplēsis, ka minētās vajadzības ir 2,8 miljardi ASV dolāru jeb 2 miljardi euro. Sloga sadalē Kopiena ņem vērā pašreizējos ārkārtējos apstākļus, jo pasaules krīzes izvēršanās spēcīgi ietekmē Ukrainas ekonomiku. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātie juridiskie instrumenti: cits. |

342 | Situācijā, kad nav pamatregulas par makrofinansiālās palīdzības instrumentu, ad hoc Padomes lēmumi saskaņā ar Līguma 308. pantu ir šai palīdzībai vienīgais pieejamais juridiskais instruments. |

Ietekme uz budžetu |

401 | Saskaņā ar Garantiju fonda regulu[2] gaidāms, ka iemaksa Garantijas fondā tiks veikta 2012. gadā, tai nepārsniedzot 45 miljonus euro. Tas atbilst 9 % no 500 miljonu euro aizdevuma, ko paredzēts izmaksāt 2010. gadā. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

533 | Priekšlikumam ir ierobežots pieejamības periods. |

1. 2009/0162 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

2. Ukrainas un Eiropas Savienības attiecību attīstību nosaka Eiropas kaimiņattiecību politika. Kopiena un Ukraina 2005. gadā vienojās par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, nosakot vidēja termiņa prioritātes ES un Ukrainas attiecībās. Kopš 2007. gada Kopiena un Ukraina risina sarunas par asociācijas nolīgumu, un gaidāms, ka tas aizstās spēkā esošo partnerības un sadarbības nolīgumu. ES un Ukrainas attiecības turpmāk noteiks arī nesen aizsāktā Austrumu partnerība.

3. Ukrainas ekonomiku lielā mērā ir skārusi starptautiskā finanšu krīze, kuras rezultātā strauji samazinās ražošana, pasliktinās fiskālais stāvoklis un pieaug vajadzības pēc ārējā finansējuma.

4. Ukrainas ekonomikas stabilizācijai un atveseļošanai piešķirta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu palīdzība. SVF rezerves vienošanās attiecībā uz Ukrainu tika apstiprināta 2008. gada novembrī.

5. Tā kā fiskālais stāvoklis turpināja pasliktināties, lielākā daļa no aizdevuma otrās daļas saskaņā ar SVF rezerves vienošanos un trešās daļas visa summa tika novirzīta budžetā.

6. Ukraina ir lūgusi Kopienas makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos.

7. Ņemot vērā, ka 2009. – 2010. gada maksājumu bilancē joprojām ir finansējuma iztrūkums, makrofinansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Ukrainas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar pašreizējo SVF programmu. Paredzams, ka šis finansiālais atbalsts atvieglos arī valsts budžeta ārējā finansējuma vajadzības.

8. Ukrainai tiek sniegta makrofinansiālā palīdzība papildus aizdevumam, kas tiek piešķirts pamatojoties uz Padomes 2002. gada 12. jūlija Lēmumu 2002/639/EK, ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai[5].

9. Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finansiālo palīdzību, ir jāparedz, ka Ukraina veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta — revīzijas.

10. Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neierobežo budžeta lēmējinstitūciju pilnvaras.

11. Šī palīdzība jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

12. Līgums šā lēmuma pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas 308. pantā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Kopiena Ukrainai piešķir makrofinansiālo palīdzību aizdevuma veidā ar maksimālo pamatsummu 500 miljoni euro un vidējo maksimālo termiņu 15 gadi, lai atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un segtu maksājumu bilances un budžeta vajadzības, kā noteikts pašreizējā SVF programmā.

2. Tālab Komisija ir pilnvarota Eiropas Kopienas vārdā aizņemties nepieciešamos līdzekļus.

3. Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panāktas starp SVF un Ukrainu.

4. Kopienas finansiālā palīdzība ir pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr attiecīgos apstākļos Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt palīdzības spēkā esības termiņu ne vairāk kā par vienu gadu.

2. pants

1. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija ir pilnvarota vienoties ar Ukrainas iestādēm par ekonomikas politikas nosacījumiem saistībā ar Kopienas makrofinansiālo palīdzību, kuri jānosaka saprašanās memorandā. Nosacījumiem jābūt saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos starp SVF un Ukrainu. Palīdzības detalizēti finanšu noteikumi jānosaka aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Ukrainas iestādes.

2. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Ukrainas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.

3. Komisija regulāri pārbauda, vai Ukrainas ekonomikas politika ir saskaņā ar Kopienas palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenoti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

3. pants

1. Komisija piešķir Ukrainai Kopienas finansiālo palīdzību divās aizdevuma daļās, ievērojot 2. punkta nosacījumus. Aizdevuma katras daļas apjomu nosaka saprašanās memorandā.

2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem vienojās saprašanās memorandā. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

3. Kopienas līdzekļus maksā Ukrainas Valsts bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, summas atbilstošo vērtību nacionālajā valūtā var pārskaitīt Ukrainas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

1. Šai lēmumā minētās aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Kopienu nedrīkst iesaistīt maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.

2. Ja Ukraina lūdz, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.

3. Pēc Ukrainas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas darbības jāveic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar pagarināt attiecīgā aizņēmuma atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4. Visas Kopienas izmaksas, kas ir saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Ukraina.

5. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

5. pants

Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], un tās īstenošanas noteikumiem[7]. Saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā, par ko jāvienojas ar Ukrainas iestādēm, jo īpaši paredz, ka Ukraina veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajos paredz arī Komisijas, tajā skaitā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kas attiecīgā gadījumā jāveic uz vietas.

6. pants

Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā, kā norādīts 2. panta 1. punktā, Ukrainas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt palīdzības daļas.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, [..]

Padomes vārdā —

Komisijas loceklis Joaquin ALMUNIA

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Makrofinansiālā palīdzība Ukrainai

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Sadaļa 01 – Ekonomika un finanses, 03 – Starptautiskā ekonomika un finanses

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

01 04 0114 Garantiju fonda nodrošinājums

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Maksājumi tiks veikti 2010. gadā divās daļās. Tomēr nevar izslēgt kavēšanos, kas paildzinās darbību.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

01.04.01.14 | Oblig. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

Palīdzība aizdevuma veidā

01 04 01 14 – Garantiju fonda finansējums

Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Atbilstīgi šai regulai aizdevumi vairs netiek nodrošināti par visu summu lēmuma pieņemšanas dienā, bet balstās uz atlikušo summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu “n” gadā ieraksta “n+1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n+1” gada sākumā no pozīcijas “Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

Tādējādi 9 % (maksimums 45 miljoni euro) no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās Fonda nodrošinājuma aprēķinam.

01 04 01 04 — EK garantija Kopienas aizdevumiem, kas piesaistīti makrofinansiālam atbalstam trešām valstīm.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju aizdevumam (500 miljoni euro), tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2009 | 2010 | Kopā |

Darbības izdevumi[8] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0 | 0 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 | 0 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[9] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0 | 0 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[10] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0 | 0 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0 | 0 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0 | 0 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[11] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2009 | 2010 |

Kopā — cilvēkresursi | 1/3 | 1/3 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ukrainas ekonomiku ir smagi skārusi pasaules ekonomiskā un finanšu krīze. Ekonomiskā izaugsme sāka palēnināties 2008. gada otrajā pusē, un paredzams, ka 2009. gadā ražošana samazināsies par 14 %. Kaut gan tekošā konta deficīts samazinās, kopējā ārējā finansējuma vajadzības joprojām ir lielas, jo palielinājušās īstermiņa parāda atmaksas saistības. Starptautiskais valūtas fonds konstatēja, ka tikai 2009. gadā vien atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums ir 2,8 miljardi ASV dolāru. Gaidāms, ka 2010. gadā būs mazliet mazākas, bet joprojām būtiskas ārējā finansējuma vajadzības. Gaidāms, ka Eiropas Kopiena segs daļu no minētajām atlikušajām ārējā finansējuma vajadzībām.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kopienas finansiālais atbalsts atspoguļo Ukrainas stratēģisko nozīmi Eiropas kaimiņattiecību politikā. Makrofinansiālā palīdzība ir piemērots instruments, lai papildinātu pašreizējo Kopienas palīdzību, un tā papildina pilnībā finansēto un SVF atbalstīto ekonomikas stabilizācijas programmu. Tādējādi var izveidot nozīmīgas sinerģijas, ņemot vērā palīdzības ietekmi uz ekonomikas reformām un stabilizāciju.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta darbības “Starptautiskā ekonomika un finanses” mērķis “nodrošināt finansiālu palīdzību trešām valstīm, lai atrisinātu maksājumu bilances krīzes un atjaunotu ārējo parādu stabilitāti” ir saistīts ar vispārējo mērķi “veicināt labklājību ārpus ES”.

Saistītie rādītāji ir "tekošā konta bilance procentos no IKP" (gaidāmais rezultāts: uzlabojums), "ārējais parāds procentos no IKP" (gaidāmais rezultāts: samazinājums) un "oficiālās rezerves preču un pakalpojumu importa mēnešos" (gaidāmais rezultāts: stabilizācija vai palielinājums).

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz makroekonomikas un struktūrpolitikas pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Ukrainas iestādēm saprašanās memorandā. Iestādēm par šiem pasākumiem būs regulāri jāziņo Komisijas dienestiem. Eiropas Komisijas delegācija Kijevā ziņos par jautājumiem saistībā ar palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti uzturēs ciešus sakarus ar SVF un Pasaules banku, lai izmantotu to zināšanas.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Komisijas dienesti (Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta D3 nodaļa) veica ex-ante novērtējumu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Kopš 2004. gada par makrofinansiālās palīdzības darbībām tika veikti deviņi ex-post novērtējumi, ieskaitot divus novērtējumus divās jaunajās neatkarīgajās bijušās Padomju Savienības valstīs (Armēnijā, Tadžikistānā). Minētajos novērtējumos secināts, ka MFP darbības, lai arī dažkārt nelielā mērā un netiešā veidā, veicina ārējās ilgtspējības un makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanos, kā arī palīdz saņēmējvalstī īstenot strukturālās reformas. Vairums gadījumos MFA darbībām bija pozitīva ietekme uz saņēmējvalsts maksājumu bilanci, un tās palīdzēja mazināt budžeta ierobežojumus. Tās arī veicināja nedaudz lielāku ekonomikas izaugsmi.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts plāno veikt Ukrainai sniegtās palīdzības neatkarīgu ex-post novērtējumu saskaņā ar daudzgadu novērtējuma programmu.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Lai izpildītu Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības, Komisijas dienesti ir izveidojuši finansēšanas sistēmu posmu un administratīvo procedūru darbības novērtējumu programmu visās trešās valstīs, kas saņem Kopienas makrofinansiālo palīdzību.

Pagaidām Ukrainā nav veikts darbības novērtējums, bet 2007. gada martā tika publicēts Pasaules bankas veiktais pētījums par valsts finanšu pārvaldības darbību. Drīzumā Eiropas Komisija veiks pirmo darbības novērtējumu. Tā rezultāti tiks izmantoti kā norādes īpašu politikas pasākumu noteikšanai, kuri būs nosacījums palīdzības maksājuma saņemšanai, lai nostiprinātu Ukrainas valsts finanšu vadības sistēmu efektivitāti, caurredzamību un atbildību

Ierosinātais juridiskais pamats makrofinansiālajai palīdzībai Ukrainai ietver noteikumu par krāpšanas novēršanas pasākumiem. Šie pasākumi tiks sīkāk izstrādāti Saprašanās memorandā un aizdevuma nolīgumā. Paredzēts, ka palīdzība tiks piešķirta, ja tiek pildīti vairāki īpaši politikas nosacījumi, galvenokārt valsts finanšu pārvaldības jomā, lai stiprinātu palīdzības efektivitāti, pārredzamību un atbildību. Makrofinansiālajai palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām ir atbildīga Komisija, ar to saprotot arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un kuras veic Eiropas Revīzijas palāta.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2009. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[12] (XX 01 01) | A*/AD | 1/3 | 1/3 |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[13] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[14], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1/3 | 1/3 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Cita starpā sagatavot/apspriest saprašanās memorandus un aizdevuma nolīgumu, sazināties ar iestādēm un starptautiskajām finanšu institūcijām, uzraudzīt saņēmējvalsts ekonomisko un struktūrpolitiku, doties pārbaudes komandējumos un sagatavot Komisijas personāla ziņojumus, sagatavot Komisijas procedūras, kas ir saistītas ar palīdzības pārvaldību.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi ( XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi )

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija 01 03 02 Makroekonomiskā palīdzība | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) 1) Darbības novērtējums 2) Ex-post novērtējums | 0,050 | 0,250 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0,050 | 0,250 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,030 | 0,030 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju ) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,030 | 0,030 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

Neattiecas |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

Neattiecas |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2009. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,020 | 0,010 | 0,030 |

XX 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[16] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,020 | 0,010 | 0,030 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Trīs komandējumi vienai/divām personām |

[1] Padomes 2002. gada 12. jūnija Lēmums 2002/639/EK, OV L 209, 6.8.2002., 22. lpp.

[2] 5. pants Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (kodificēta versija). Piešķīrums ir apropriēts no pozīcijas "Garantiju fonda finansējums" (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

[3] OV C [...], [...], [...] lpp.

[4] OV C [...], [...], [...] lpp.

[5] OV L 209, 6.8.2002., 22. lpp.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[7] Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[8] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[9] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[10] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[11] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[12] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[13] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[14] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[15] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[16] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.