52009PC0531

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.10.2009

COM(2009) 531 galīgā redakcija

2009/0150 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Armēnijai

{SEC(2009)1324}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

11 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Komisija ierosina piešķirt makrofinansiālo palīdzību (MFP) Armēnijai aizdevuma un piešķīruma veidā, lai atbalstītu Armēnijas ekonomikas stabilizāciju un finansētu tās ārējo maksājumu bilanci un SVF noteiktās budžeta vajadzības. Ar ierosināto palīdzību atbalstīs iestāžu ekonomikas programmu, lai nodrošinātu fiskālās politikas un ārējo kontu ilgtspējību. Tā palīdzēs Armēnijai risināt pasaules finanšu krīzes izraisītās sekas. Ierosinātā Kopienas makrofinansiālā palīdzība papildinās SVF atbalstu, ko paredzēts piešķirt saskaņā ar pārskatīto rezerves vienošanos, par kuru SVF valde vienojās 2009. gada 3. martā, kā arī Pasaules Bankas atbalstu, ko piešķirs kā aizdevumu budžeta politikas atbalstam. Kopienas MFP būs ārkārtēja un laika ziņā ierobežota, un jo īpaši būs atkarīga no tā, kādas sekmes gūtas, īstenojot pašreizējo SVF programmu, kā arī no tā, cik sekmīgi tiks izpildīti ar minēto palīdzību saistītie ekonomikas politikas nosacījumi. Lai finansētu 2010. gadam noteiktās vajadzības, ir būtiski, lai Kopienas makrofinansiālā palīdzība Armēnijai tiktu izmaksāta laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam. |

120 | Vispārīgais konteksts Pasaules ekonomiskā lejupslīde un jo īpaši Krievijas ekonomikas stāvokļa straujā pasliktināšanās spēcīgi ietekmēja saimniecisko darbību Armēnijā, kurā kopš 2008. gada pēdējā ceturkšņa sākās panīkums. Pēc sešu gadu laikā piedzīvotās divciparu izaugsmes, kuras pamatā galvenokārt bija pārvedumu ieplūdumi un ārvalstu tiešie ieguldījumi no Krievijas, Armēnijas ekonomikas izaugsme samazinājās no 13,7 % 2007. gadā līdz 6,8 % 2008. gadā. Tika skarta izaugsme tādos Armēnijas ekonomikas galvenajos sektoros kā būvniecība, metalurģija un dimantu apstrāde, samazinoties eksporta ieņēmumiem, kā rezultātā tekošā konta deficīts no 6,4 % no IKP 2007. gadā palielinājās līdz 11,3 % 2008. gadā. Armēnijas valūta 2008. gadā aizvien bija relatīvi stabila, daļēji tāpēc, ka iejaucās Centrālā banka (tā rezultātā līdz 2009. gada janvārim rezervju samazinājums bija 20 %); tomēr, ņemot vērā nepārtraukto ekonomikas lejupslīdi 2009. gadā, iestādes marta sākumā atgriezās pie pilnībā mainīgā valūtas maiņas kursa režīma, nosakot faktisku Armēnijas drama devalvāciju aptuveni 22 % apmērā pret euro un ASV dolāru. Vienlaikus SFV ir apstiprinājis rezerves vienošanos 540 miljonu ASV dolāru vērtībā 28 mēnešu laikposmam, lai palīdzētu Armēnijai risināt aizvien sarežģītākas ekonomiskās problēmas un nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz mainīgo valūtas maiņas kursa režīmu. Lai gan devalvācijas negatīvās sekas lielākoties tika novērstas un banku sistēma saglabāja stabilu pozīciju, ekonomiskā situācija 2009. gada pirmajos sešos mēnešos strauji pasliktinājās, IKP samazinoties par 16,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laikposmu. Rūpnieciskās ražošanas apjomi samazinājās par 11,5 %, turpretim ražošanas apjomi būvniecības sektorā — par 53,5 %. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā radās vajadzība pēc apjomīga valdības papildu finansējuma, tā kā ieņēmumi 2009. gada pirmajos piecos mēnešos samazinājās par 33 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laikposmu un iestādēm neizdevās sasniegt fiskālā deficīta mērķi, neraugoties uz to, ka tika atlikti mazāk svarīgi izdevumi. Tādēļ, pat veicot būtiska apjoma budžeta samazinājumus, tiek plānots, ka fiskālais deficīts būs aptuveni 6,5 % no IKP 2009. gadā, un, visticamāk, to nevarēs segt ar finanšu līdzekļiem, kurus sākotnēji bija norādījis SVF. Tā rezultātā 2009. gada 22. jūnijā SVF valde pēc Armēnijas iestāžu lūguma un saskaņā ar rezerves vienošanos apstiprināja lielāku apjomu Armēnijai pieejamo Fonda līdzekļu, palielinot to par aptuveni 250 miljoniem ASV dolāru (180 % no kvotas). Saskaņā ar SVF rezerves vienošanās pirmo pārskatīšanu (apstiprināta 2009. gada 22. jūnijā) paredzams, ka kopējais reālais IKP 2009. gadā saruks par 9,5 %[1], norādot uz vērienīgu lejupslīdi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izaugsmes rādītājiem, kā arī būtiski pasliktināsies Armēnijas ekonomikas perspektīvas salīdzinājumā ar aplēsēm, kas tika veiktas rezerves vienošanās apstiprināšanas laikā. Jaunākie dati, kas apkopoti jūlija vidū, norāda, ka ekonomiskā lejupslīde ir vēl smagāka, nekā tika paredzēts jūnijā pārskatītajos pieņēmumos. Ekonomiskās krīzes rezultātā ir krasi palielinājusies vajadzība pēc ārējā finansējuma salīdzinājumā ar 2009. gada martu. Šīs ir sekas, ko izraisījusi krasa situācijas pasliktināšanās eksporta ieņēmumu, pārvedumu un ārējo tiešo ieguldījumu jomā, neraugoties uz valūtas devalvāciju 2009. gada martā. 2009. gada pirmajos sešos mēnešos ārvalstu tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 31,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laikposmu, eksporta apjomiem sarūkot par 45,9 %, importa apjomiem — par 27,5 %. Laikposmā no 2009. gada janvāra līdz maijam pārvedumu apjoms samazinājās par 30 % salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu 2008. gadā, lai gan saskaņā ar jaunākajiem datiem tiek lēsts, ka šāds kritums ir vēl lielāks. Patlaban paredzams, ka, neraugoties uz valūtas devalvāciju, eksporta un pārvedumu apjoms samazināsies par 10-20% 2009. un 2010. gadā, izraisot arvien pieaugošu tekošā konta deficītu (13 % no IKP 2009. gadā). |

130 | Pašreizējie noteikumi priekšlikuma jomā Nav. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) Armēnija ir viena no ES partnervalstīm. ES un Armēnijas EKP rīcības plānu pieņēma 2006. gada novembrī uz piecu gadu laikposmu. Eiropas Savienība ir jo īpaši ieinteresēta, lai valstīs, kuras atrodas pie tās austrumu robežām, valdītu stabilitāte, labāka pārvaldība un ekonomikas attīstība. Šajā nolūkā Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par Austrumu partnerības izveidi. ES un sešas partnervalstis oficiāli vienojās par Austrumu partnerības izveidi augtākā līmeņa sanāksmē, kas notika Prāgā, 2009. gada 7. maijā. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

219 | Pašreizējā Komisijas priekšlikuma sagatavošanas laikā Komisijas dienesti sazinājās ar Armēnijas iestādēm un Starptautisko valūtas fondu, lai pārrunātu ar palīdzību saistītās vajadzības. Pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija apspriedās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, kurai pret pašreizējo priekšlikumu iebildumu nebija. Pēc Padomes lēmuma pieņemšanas Komisijas dienesti ar Armēnijas iestādēm apspriedīs saprašanās memorandu un piešķīruma un aizdevuma nolīgumu, lai sīki noteiktu palīdzības īstenošanas kārtību. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

229 | Operatīvo novērtējumu, kurā novērtēs Armēnijas valsts finanšu plūsmu un administratīvo pārbaužu kvalitāti un uzticamību, sagatavos ar Komisijas ieceltu ārējo konsultantu atbalstu. |

230 | Ietekmes novērtējums Makrofinansiālajai palīdzībai būs tūlītēja ietekme uz Armēnijas maksājumu bilanci, un tādējādi tā palīdzēs mazināt finansiālos ierobežojumus, kas saistīti ar iestāžu ekonomikas programmas īstenošanu un budžeta deficīta finansēšanu. Ar makrofinansiālo palīdzību turpinās atbalstīt vispārīgos mērķus, kuri noteikti stabilizācijas programmā, par ko panākta vienošanās ar SVF un kuras mērķis jo īpaši ir panākt ārējo korekciju, palielināt ārvalstu valūtas rezerves, saglabāt uzticamību vietējai valūtai un banku sistēmai, kā arī aizsargāt mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. Ņemot vērā iespējamo spiedienu, ko fiskālās politikas atvieglojumi rada maksājumu bilancē, daļu no makrofinansiālās palīdzības sniegs piešķīrumu veidā. Projektu finansēšana un/vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota makroekonomisko mērķu sasniegšanai. Ja maksājumi tiek sniegti kā atbalsts maksājumu bilancei, kā ierosināts Armēnijas gadījumā, tie veicina rezervju uzkrāšanos Centrālajā bankā, kā paredzēts makroekonomikas stabilizācijas programmā. Tomēr, ņemot vērā iespējamo spiedienu, ko fiskālās politikas atvieglojumi rada maksājumu bilancē, daļu no makrofinansiālās palīdzības var novirzīt budžeta deficīta finansēšanai. Ar EK palīdzību turklāt atbalstīs iestāžu centienus īstenot īstermiņa un vidējā termiņa politikas pasākumus, kas noteikti ES un Armēnijas rīcības plānā. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Kopiena Armēnijai dara pieejamu makrofinansiālo palīdzību līdz pat EUR 100 miljonu apmērā. Ņemot vērā ekonomiskās krīzes dziļo ietekmi uz Armēnijas ekonomiku un valsts tiesības uz koncesiju finansējumu (IDA), Kopienas palīdzību sniegs piešķīruma (EUR 35 miljoni) un aizdevuma (EUR 65 miljoni) veidā. Attiecībā uz aizdevuma daļu Komisija kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm būs pilnvarota aizņemties līdz pat EUR 65 miljonus. Palīdzību sniegs, veicot divus atsevišķus maksājumus. Maksimālais vidējais aizdevuma termiņš nepārsniedz 15 gadus. Palīdzību pārvaldīs Komisija, kas ar iestādēm vienojas par konkrēto ekonomikas politiku un finanšu nosacījumiem, kuri saistīti ar katru maksājuma daļu. Pienācīgi tiks ņemti vērā īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu. Palīdzība pilnībā atbildīs makroekonomiskajiem mērķiem, kas jau noteikti Armēnijas ekonomikas politikas dokumentos, piemēram, Ekonomikas un finanšu politikas memorandā 2009. gadam un ar SVF noslēgtajā Tehniskajā saprašanās memorandā. Minētā palīdzība atbildīs arī ilgāka termiņa politikas mērķiem, kuri izklāstīti ES un Armēnijas rīcības plānā, kas pieņemts 2006. gada novembrī. Attiecībā uz īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem saistībā ar aizdevuma un piešķīruma daļu izmaksāšanu Komisija plāno koncentrēties uz dažām konkrētām jomām, jo īpaši uz valsts finanšu pārvaldību. Turklāt Komisija var apsvērt izvirzīt par mērķi sevišķi svarīgus īpašus politikas virzienus, piemēram, prioritātes, kuras noteiktas ES un Armēnijas rīcības plānā un 2009. gada progresa ziņojumā, vai pasākumus, kuri tiek uzskatīti par atbilstīgiem saskaņā ar iepriekš minēto Operatīvo novērtējumu. |

310 | Juridiskais pamats Līguma 308. pants. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Palīdzības apjoms (līdz EUR 100 miljoni) atbilst 19 % no atlikušajām Armēnijas finansiālajām vajadzībām 2009.-2010. gadam atbilstīgi SVF programmai, papildus makroekonomiskajam atbalstam, ko sniedz SVF, Pasaules banka un Āzijas Attīstības banka, un nav saistīts ar budžeta atbalstu, ko saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (INPI) paredzēts sniegt tajā pašā gadā (EUR 19,5 miljoni 2010. gadā, pēc pirmās iemaksas EUR 12,3 miljonu apmērā 2009. gadā). Šo vērienīgo Kopienas līdzdalību var pamatot ar pašreizējiem ārkārtas apstākļiem, ņemot vērā to, ka pasaules krīze smagi ietekmē Armēnijas ekonomiku. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātie juridiskie instrumenti: cits. |

342 | Situācijā, kad nav pamatregulas par makrofinansiālās palīdzības instrumentu, ad hoc Padomes lēmumi saskaņā ar Līguma 308. pantu ir šai palīdzībai vienīgais pieejamais juridiskais instruments. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Šādas palīdzības piešķīruma daļa (EUR 35 miljoni) tiktu finansēta no saistību apropriācijām 2009. gadā budžeta pozīcijā 01 03 02 (makroekonomiskā palīdzība), un maksājumi tiktu veikti ne agrāk kā 2010. gadā. Saskaņā ar Garantiju fonda regulu[2] par 2010. gadā piešķirto aizdevumu EUR 65 miljonu apmērā iemaksa fondā jāveic 2012. gadā, tai nepārsniedzot EUR 5,85 miljonus. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

533 | Priekšlikumā noteikts ierobežots pieejamības laikposms. |

E-11287 |

2009/0150 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Armēnijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

1. Armēnijas un Eiropas Savienības attiecības attīstās, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politiku. ES un Armēnija 2006. gada 14. novembrī vienojās par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, nosakot vidēja termiņa prioritātes ES un Armēnijas attiecībās, kā arī saistītos politikas virzienus, kuri, domājams, veicinās dziļāku ekonomisko integrāciju. ES un Armēnijas attiecības veicina nesen izveidotā Austrumu partnerība.

2. Kopš 2008. gada otrās puses Armēnijas ekonomiku aizvien pamatīgāk ietekmē starptautiskā finanšu krīze, kā rezultātā samazinās ražošanas jauda, pazeminās fiskālie ieņēmumi un palielinās vajadzība pēc ārējā finansējuma.

3. Armēnijas ekonomikas stabilizāciju un atveseļošanu finansiāli atbalsta Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Armēnijas iestādes un SVF 2009. gada martā vienojās par rezerves vienošanos USD 540 miljonu apmērā, lai atbalstītu Armēnijas ekonomiku tās centienos veikt vajadzīgos pielāgojumus, reaģējot uz finanšu krīzi.

4. Pēc tam, kad ekonomiskā situācija turpināja pasliktināties, radās vajadzība pēc programmas ekonomisko pieņēmumu pārskatīšanas, kā arī pēc lielāka ārējā finansējuma, Armēnija un SVF panāca vienošanos par SVF līdzekļu palielinājumu USD 250 miljonu apmērā, ko SVF valde apstiprināja 2009. gada 22. jūnijā.

5. Kopiena saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ( INPI ) 2009. un 2010. gadā plāno sniegt budžeta atbalsta piešķīrumus, kopā — EUR 32 miljonus.

6. Armēnija ir lūgusi Kopienai papildu makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvu pasliktināšanos.

7. Ņemot vērā, ka 2010. gada maksājumu bilancē joprojām ir neliels finansējuma iztrūkums, finansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Armēnijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju ārkārtas apstākļos saistībā ar SVF programmu. Paredzams, ka pašreizējā finanšu palīdzība atvieglos arī budžeta finansējuma vajadzības.

8. Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finanšu palīdzību, ir jāparedz, ka Armēnija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistība ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta — revīzijas.

9. Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neierobežo budžeta lēmējinstitūciju pilnvaras.

10. Šī palīdzība jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

11. Līgums šā lēmuma pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas 308. pantā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

12. Komisija dara pieejamu makrofinansiālo palīdzību Armēnijai aizdevuma un piešķīruma veidā, lai atbalstītu Armēnijas ekonomikas stabilizāciju un segtu tās maksājumu bilances budžeta vajadzības, kā noteikts pašreizējā SVF programmā.

13. Šīs palīdzības aizdevuma daļa nav lielāka par pamatsummu — EUR 65 miljoni, un parāda atmaksāšanas termiņš nepārsniedz 15 gadus. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota Eiropas Kopienas vārdā aizņemties vajadzīgos līdzekļus.

14. Šīs palīdzības piešķīruma daļa nepārsniedz EUR 35 miljonus.

15. Šo Kopienas finanšu palīdzību pārvalda Komisija, cieši sadarbojoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, un tādā veidā, kas atbilst nolīgumiem vai kārtībai, par kuru vienojies SVF un Armēnija.

16. Kopienas finanšu palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr attiecīgos apstākļos Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt palīdzības spēkā esības termiņu ne vairāk kā par vienu gadu.

2. pants

17. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija vienojas ar Armēnijas iestādēm par ekonomikas politikas nosacījumiem saistībā ar Kopienas makrofinansiālo palīdzību, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā un piešķīruma un aizdevuma nolīgumos. Nosacījumi ir saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panākta starp SVF un Armēniju. Detalizētus palīdzības finanšu nosacījumus izklāsta piešķīruma un aizdevuma nolīgumos, par kuriem jāvienojas Komisijai un Armēnijas iestādēm.

18. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šādu finansiālo palīdzību saistīto Armēnijas finanšu pasākumu, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.

19. Komisija regulāri pārbauda, vai Armēnijas ekonomikas politika ir saskaņā ar Kopienas palīdzības mērķiem un vai tiek pienācīgi pildīti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku, un, vajadzības gadījumā, ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

3. pants

20. Komisija Armēnijai dara pieejamu Kopienas finansiālo palīdzību, veicot divus maksājumus saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem. Aizdevuma daļu apjomu nosaka saprašanās memorandā.

21. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir pienācīgi īstenoti saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas nosacījumi un saskaņā ar palīdzības noteikumiem, kuri paredzēti piešķīruma un aizdevuma nolīgumos. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

22. Kopienas līdzekļus maksā Armēnijas Centrālajai bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, summas atbilstošo vērtību nacionālajā valūtā var pārskaitīt Armēnijas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

23. Aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Kopienu nedrīkst iesaistīt maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.

24. Ja Armēnija lūdz, Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pirmstermiņa atmaksas iespējas iekļaušanu aizdevuma noteikumos un šīs iespējas izmantošanu.

25. Pēc Armēnijas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai restrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar noteikt attiecīgā aizņēmuma vidējā termiņa pagarinājumu vai palielināt atmaksājamo kapitāla summu refinansēšanas vai restrukturēšanas dienā.

26. Visas Kopienas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šajā lēmumā ietvertajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Armēnija.

27. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

5. pants

Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[5] un tās īstenošanas noteikumiem[6]. Saprašanās memorandā un piešķīruma/aizdevuma nolīgumos, par ko jāvienojas ar Armēnijas iestādēm, jo īpaši paredz, ka Armēnija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajos paredz arī Komisijas, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, ko vajadzības gadījumā veic uz vietas.

6. pants

Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Armēnijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt palīdzības daļu.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Makrofinansiālā palīdzība Armēnijai

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Sadaļa 01 — Ekonomika un finanses, 03 — Starptautiskā ekonomika un finanses

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex B.A pozīcijas)), norādot nosaukumus:

01 03 02 pants — Makroekonomiskā palīdzība01 04 0114 — „Garantiju fonda finansējums Kopienas aizdevumiem, kas piesaistīti makrofinansiālajam atbalstam trešām valstīm”.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Sākums — 2010. gads; provizoriski maksājumi tiks veikti 2010. gadā divās daļās. Tomēr nevar izslēgt kavēšanos, kas minēto darbību paildzinās.

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

01.04.01.14 | Oblig. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

01. 03. 02 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

3.4. Palīdzības aizdevumu daļa

01 04 01 14 — Garantiju fonda finansējums

Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Atbilstīgi šai regulai aizdevumi vairs netiek nodrošināti par visu summu lēmuma pieņemšanas dienā, bet balstās uz atlikušo summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Nodrošinājuma summu iegrāmato „n” gadā „n+1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski izmaksā vienā darījumā „n+1” gada sākumā no pozīcijas „Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

Tādējādi 9 % (maksimums EUR 5,85 miljoni) no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās Fonda nodrošinājuma aprēķinam.

01 04 01 04 — EK garantija Kopienas aizdevumiem, kas piesaistīti makrofinansiālajam atbalstam trešām valstīm.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju aizdevumam (EUR 65 miljoni), tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2009 | 2010 | Kopā |

Darbības izdevumi[7] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 99,000 | 107,000[8] |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 110,000 | 111,0008 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[9] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0 | 0 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[10] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0 | 0 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 99,000 | 107,0008 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 110,000 | 111,0008 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma[11] noteikumi (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2009 | 2010 |

Kopā — cilvēkresursi | 1/3 | 1/3 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Armēnijas ekonomiku ir spēcīgi skārusi pasaules ekonomiskā un finanšu krīze. Ekonomiskā izaugsme sāka palēnināties 2008. gada otrajā pusē, un paredzams, ka 2009. gadā ražošana samazināsies par 9,5 %. Neraugoties uz valūtas devalvāciju 2009. gada martā, tika novērots pārvedumu un ārvalstu tiešo ieguldījumu straujš kritums, tādēļ paredzams, ka tekošā konta deficīts nesamazināsies un vajadzība pēc ārējā finansējuma būs aizvien aktuāla. Starptautiskais Valūtas fonds konstatēja ārējā finansējuma iztrūkumu, ko segs SVF, Pasaules Banka un oficiālie līdzekļu devēji USD 1,113 miljonu apmērā 2009. gadā un USD 549 miljonu apmērā — 2010. gadā. Lai arī saskaņā ar pašreizējiem pieņēmumiem ir paredzēts, ka programmu pilnībā finansēs 2009. un 2011. gadā, pēc SVF un plānotā Pasaules Bankas atbalsta saņemšanas 2010. gadā aizvien būs neliels finansējuma iztrūkums, kas pēc SVF aplēsēm sagaidāms USD 140 miljonu apmērā un atbilst ES ierosinātās palīdzības summai.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kopienas finansiālais atbalsts atspoguļo valsts kā Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības partnervalsts stratēģisko nozīmi. Makrofinansiālā palīdzība ir piemērots instruments, ar ko papildina pašreizējo Kopienas palīdzību un pilnībā finansētu SVF atbalstītu ekonomikas stabilizācijas programmu. Tādējādi var izveidot nozīmīgas sinerģijas, ņemot vērā tās ietekmi uz ekonomikas reformu un stabilizāciju.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbības „Starptautiskā ekonomika un finanses” ietvaros mērķis saistībā ar „makrofinansiālās palīdzības nodrošināšanu trešām valstīm, atrisinot to maksājumu bilances problēmas un atjaunojot ārējā parāda ilgtspējību” attiecas uz vispārīgo mērķi — „veicināt labklājību ārpus ES”.

Attiecīgie rādītāji ir „tekošā konta bilance procentos no IKP”, „ārējais parāds procentos no IKP” un „oficiālās rezerves preču un pakalpojumu importa mēnešos”. .

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz makroekonomikas un struktūrpolitikas pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Armēnijas iestādēm saprašanās memorandā. Iestādēm par šiem pasākumiem būs regulāri jāziņo Komisijas dienestiem. Eiropas Komisijas delegācija Erevānā arī ziņos par jautājumiem saistībā ar palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti uzturēs ciešus sakarus ar SVF un Pasaules banku, lai izmantotu to zināšanas.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Komisijas dienesti (Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta D3 nodaļa) veica ex-ante novērtējumu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Ex-post novērtējumu par Armēnijai iepriekš sniegto makrofinansiālo palīdzību veica 2004. gadā. Ex-post novērtējumus veica arī attiecībā uz citu bijušās Padomju Savienības jauno neatkarīgo valsti (Tadžikistāna) un citām Rietumbalkānu valstīm (Albānija, Bosnija un Hercegovina, kā arī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika). Šo novērtējumu rezultāti sniedz vērtīgu materiālu pašreizējai darbībai, ko veic Armēnijas labā.

Līdz šim veiktajos novērtējumos secināts, ka MFP darbības, lai arī dažkārt nelielā mērā un netiešā veidā, patiesi veicina ārējās ilgtspējības un makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanos, kā arī palīdz saņēmējvalstī īstenot strukturālās reformas. Vairumā gadījumu MFP darbībām bija pozitīva ietekme uz saņēmējvalsts maksājumu bilanci, un tās palīdzēja mazināt budžeta ierobežojumus. Tās arī veicināja nedaudz lielāku ekonomikas izaugsmi.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Attiecībā uz Armēniju plānots veikt neatkarīgu ex-post palīdzības novērtējumu saskaņā ar Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta daudzgadu novērtēšanas programmu. To darīs vienu vai divus gadus pēc īstenošanas laikposma beigām.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Lai izpildītu Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības, Komisijas dienesti ir izveidojuši finansēšanas sistēmu posmu un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu programmu visās trešās valstīs, kas saņem Kopienas makrofinansiālo palīdzību.

Komisijas dienesti kopā ar pienācīgi pilnvarotiem ārējiem ekspertiem 2004. gadā Armēnijā novērtēja šāda veida palīdzībai svarīgo finanšu plūsmu un administratīvo procedūru uzticamību un secināja, ka pašreizējā finanšu vide kopumā ir apmierinoša. Vienlaikus novērtējumā norādīja uz vairākām jomām, kurās jāveic uzlabojumi, jo īpaši iekšējās kontroles un IT drošības jomās. Eiropas Komisija pasūtīs jaunu darbības novērtējumu. Tajā iegūtos rezultātus izmantos kā norādes īpašu politikas pasākumu noteikšanai, kuri būs nosacījums palīdzības maksājuma saņemšanai, lai nostiprinātu Armēnijas valsts finanšu vadības sistēmu efektivitāti, caurredzamību un atbildību.

Ierosinātais juridiskais pamats makrofinansiālajai palīdzībai Armēnijai ietver noteikumu par krāpšanas novēršanas pasākumiem. Šie pasākumi tiks sīkāk izstrādāti saprašanās memorandā un piešķīruma/aizdevuma nolīgumā. Paredzēts, ka palīdzība būs saistīta ar vairākiem īpašiem politikas nosacījumiem, galvenokārt valsts finanšu pārvaldības jomā, lai stiprinātu palīdzības efektivitāti, pārredzamību un atbildību. Makrofinansiālajai palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām ir atbildīga Komisija, ar to saprotot arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un kuras veic Eiropas Revīzijas palāta.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2009. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[12](XX 01 01) | A*/AD | 1/3 | 1/3 |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[13] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[14], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1/3 | 1/3 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Cita starpā sagatavot/saskaņot saprašanās memorandus un piešķīruma/aizdevuma nolīgumus, sazināties ar iestādēm un starptautiskajām finanšu institūcijām, uzraudzīt saņēmējvalsts ekonomikas un strukturālo politiku, doties pārbaudes komandējumos un sagatavot Komisijas personāla ziņojumus, sagatavot Komisijas procedūras, kas ir saistītas ar palīdzības pārvaldību.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija 01 03 02 Makrofinansiālā palīdzība | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) 1) Darbības novērtējums 2) Paveiktā novērtējums | 0,050 | 0,250 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0,050 | 0,250 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,030 | 0,030 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju ) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,030 | 0,030 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

NEATTIECAS |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

NEATTIECAS |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2009. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,020 | 0,010 | 0,030 |

XX 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 — Komitejas[16] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīvi izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,020 | 0,010 | 0,030 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Trīs darbinieku komandējumi vienai/divām personām |

[1] Saskaņā ar nesenākiem datiem paredzams, ka IKP sarukums 2009. gadā pārsniegs 10 %.

[2] 5. pants Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (Kodificēta versija). Piešķīrums ir apropriēts no pozīcijas „Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

[3] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[4] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006, 1. lpp.).

[6] Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002., OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[7] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[8] 2010. gada provizoriskais budžeta projekts.

[9] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[10] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[11] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[12] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[13] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[14] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[15] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[16] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.