52009PC0389

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.7.2009

COM(2009) 389 galīgā redakcija

2009/0109 (COD)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ nolīgumus starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) beidza pastāvēt, kad 2002. gada 23. jūlijā beidzās tās dibināšanas līguma darbības termiņš. EOTK bija noslēgusi noteiktu skaitu starptautisku nolīgumu ar trešām valstīm, tostarp ar Šveici. Šajos nolīgumos nebija paredzēta minētā līguma darbības izbeigšanās.

Saskaņā ar EOTK dibināšanas līguma 71. panta 1. punktu tirdzniecības nolīgumus starp EOTK un trešām valstīm slēdza dalībvalstis. Tāpēc dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, nolēma, EOTK līguma darbībai beidzoties, nodot Eiropas Kopienai (EK) no 2002. gada 24. jūlija tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, ko EOTK slēgusi ar trešām valstīm; Padome pieņēma lēmumu par to, ka Eiropas Kopiena pārņem šīs tiesības un pienākumus[1].

Kopš tā brīža šos starptautiskos nolīgumus reglamentē EK līgums. Neilgi pirms šo lēmumu pieņemšanas dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, bija jau nolēmuši izbeigt 1955. gada 21. marta nolīgumu, ar ko nosaka tiešos starptautiskos dzelzceļa tarifus ogļu un tērauda pārvadājumiem[2], un Komisija bija atcēlusi 1956. gada 28. jūlija nolīgumu, ar ko nosaka tiešos starptautiskos dzelzceļa tarifus ogļu un tērauda pārvadājumiem tranzītā caur Šveices teritoriju[3].

Kopienas un Šveices eksperti savā 2003. gada 30. aprīļa ziņojumā secināja, ka arī pārējie nolīgumi starp EOTK un Šveici (galvenokārt brīvās tirdzniecības nolīgums, ko EOTK un Šveice noslēdza 1972. gada 22. jūlijā[4]) ir zaudējuši to esības nozīmi. Faktiski Eiropas Kopienu un Šveices attiecību ietvaros paralēla nolīgumu struktūra ogļu un tērauda nozarē tika izveidota tikai kompetences nolūkos.

Lai gan pastāv nelielas atšķirības starp EOTK un Šveices nolīgumu un brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko vienlaicīgi noslēgusi EK un Šveice, jo īpaši attiecībā uz aizsargpasākumiem, šīs atšķirības nepamato EOTK nolīguma saglabāšanu. Turklāt attiecīgie noteikumi nav tikuši piemēroti jau ilgu laiku. Īpaša režīma saglabāšana ogļu un tērauda produktiem nedotu nekādu pievienoto vērtību. Pēc EOTK un Šveices nolīguma atcelšanas EK un Šveices brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumus, jo īpaši tarifu koncesijas un uzraudzības pasākumus, automātiski piemēros attiecīgajiem produktiem, .

Tāpēc Šveice ar Šveices Misijas Eiropas Kopienās 2004. gada 10. novembra verbālnotu ierosināja, savstarpēji vienojoties, atcelt visus vēl pastāvošos nolīgumus starp EOTK un Šveici, proti, 1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgumu starp Augsto iestādi un Šveices Konfederāciju[5], 1972. gada 22. jūlija EOTK produktu brīvās tirdzniecības nolīgumu, papildu nolīgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti[6], kā arī visus grozījumus, kas radušies Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā. Ir vēlams atcelt šos nolīgumus vienlaicīgi atbilstoši šajā verbālnotā paredzētajai procedūrai.

EOTK un Šveices nolīgumu atcelšana ir daļa no pasākumiem Kopienas tiesību aktu uzlabošanas jomā. Rīcības plāna „Labāka tiesību aktu izstrāde” ietvaros īstenotie procesi un instrumenti paredz esošo tiesību aktu vienkāršošanu, pieprasot cita starpā visa Kopienas acquis novērtēšanu, lai nodrošinātu to, ka Kopienas tiesību akti ir skaidri un aktuāli.

EK dibināšanas līgumā nav paredzētas precīzas iekšējās procedūras starptautiska nolīguma atcelšanai. Starptautiska nolīguma atcelšana, savstarpēji vienojoties, ir tomēr salīdzināma ar nolīguma grozīšanu.

2009/0109 (COD)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ nolīgumus starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 133. pantu saistībā ar 300. panta 3. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

tā kā:

1. Saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma 97. pantu Līguma termiņš beidzās 2002. gada 23. jūlijā.

2. Saskaņā ar Eiropas Kopienu dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tikās Padomes 2002. gada 19. jūlija sanāksmē[8], Lēmumu 2002/595/EK tiesības un pienākumi, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, ko EOTK slēgusi ar trešām valstīm, tika nodoti Eiropas Kopienai. Kopiena ar Padomes 2002. gada 19. jūlija Lēmumu 2002/596/EK[9] pārņēma tiesības un pienākumus, kas izriet no šiem nolīgumiem.

3. Kopš EOTK līguma darbības beigām īpaša režīma saglabāšana attiecībā uz ogļu un tērauda produktiem vairs nav pamatota.

4. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu atcelšana ir daļa no pasākumiem tiesību aktu uzlabošanas jomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, tiek atcelti šādi nolīgumi starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju:

1. 1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi un Šveices Konfederāciju[10],

2. 1972. gada 22. jūlija nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju[11],

3. 1972. gada 22. jūlija papildu nolīgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti[12]

un visi papildu un papildinoši nolīgumi un protokoli, kas ar tiem saistīti.

2. pants

Komisija ir pilnvarota atbildēt uz Šveices Misijas Eiropas Kopienās 2004. gada 10. novembra verbālnotu ar verbālnotu, kas iekļauta pielikumā.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Verbālnota

Eiropas Kopienu Komisija pauž gandarījumu par Šveices Misiju Eiropas Kopienās un apstiprina, ka ir saņēmusi tās 2004. gada 10. novembra notu par vairāku nolīgumu, kas noslēgti starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, atcelšanu, kuras formulējums bija šāds:

„Šveices Misija Eiropas Kopienās izsaka savus komplimentus Eiropas Kopienu Komisijai un, atsaucoties uz 1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgumu starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi un Šveices Konfederāciju, kā arī uz 1972. gada 22. jūlija nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un visiem ar tiem saistītiem papildu nolīgumiem, informē Komisiju par šo:

Eiropas Savienības Padome 2002. gada 19. jūlijā nolēma nodot Eiropas Kopienai tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, ko Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) slēgusi ar trešām valstīm. EOTK beidza pastāvēt 2002. gada 23. jūlijā; nolīguma noteikumi, kas saistīja EOTK un Šveices Konfederāciju, zaudēja jebkādu praktisku nozīmi. Misija vēlas ierosināt Komisijai atcelt, savstarpēji vienojoties, atbilstoši 54. panta b) punktam Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām šādus nolīgumus:

- 1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi,

- 1972. gada 22. jūlija nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm,

- 1980. gada 17. jūlija papildu protokolu Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam sakarā ar Grieķijas Republikas pievienošanos Kopienai,

- 1972. gada 22. jūlija papildu nolīgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti (ar nobeiguma aktu un dekl.).

- 1980. gada 17. jūlija papildu protokolu Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Grieķijas Republikas pievienošanos Kopienai,

- papildu protokolu nolīgumam starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm sakarā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas piemērošanu,

- papildu protokolu papildu nolīgumam par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas piemērošanu,

- papildu protokolu Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīgumam sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai,

- otro papildu protokolu Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīgumam sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai,

- papildu protokolu papildu nolīgumam par Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai

un visus papildu un papildinošos nolīgumus un protokolus, kas ar tiem saistīti.

Ja Komisija piekrīt šim priekšlikumam, Misija vēlas ierosināt, ka šī nota un Komisijas atbilde ir kā vienošanās, lai atceltu minētos nolīgumus, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc Kopienas puses atbildes paziņošanas.”

Komisija paziņo Misijai, ka saskaņā ar Padomes [...] lēmumu, ka tā Kopienas vārdā piekrīt priekšlikumam atcelt iepriekš minētos nolīgumus.

Tātad Misijas priekšlikums un šī nota ir vienošanās par minēto nolīgumu atcelšanu, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc šīs atbildes paziņošanas.

Lihtenšteinas Firstiste tiks informēta par šo nolīgumu atcelšanu.

Komisija izmanto šo iespēju atkārtoti paust Misijai savas visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Briselē, [datums]

[1] 2002. gada 19. jūlija Lēmums 2002/595/EK un 2002/596/EK (OV L 194, 23.7.2002., 35. un 36. lpp.).

[2] Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmums 2001/764/EPTK (OV L 288, 1.11.2001., 38. lpp.).

[3] Padomes 2002. gada 12. aprīļa Lēmums 2001/275/EOTK (OV L 96, 13.4.2002., 27. lpp.).

[4] OV L 350, 19.12.1973., 13. lpp.

[5] OV 7, 21.2.1957., 85. lpp.

[6] OV L 350, 19.12.1973., 29. lpp.

[7] OV C […], […], […] lpp.

[8] OV L 194, 23.7.2002., 35. lpp.

[9] OV L 194, 23.7.2002., 36. lpp.

[10] OV 7, 21.2.1957., 85. lpp.

[11] OV L 350, 19.12.1973., 13. lpp.

[12] OV L 350, 19.12.1973., 29. lpp.