52009PC0373

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.7.2009

COM(2009) 373 galīgā redakcija

2009/0100 (CNS)

PRIEKŠLIKUMS

PADOMES LĒMUMS

PAR TO, KA EIROPAS KOPIENA NOSLĒDZ KONVENCIJU PAR UZTURLĪDZEKĻU BĒRNIEM UN CITA VEIDA ĢIMENES UZTURĒŠANAS LĪDZEKĻU PĀRROBEŽU PIEDZIŅU

PRIEKšLIKUMS

PADOMES LĒMUMS

PAR TO, KA EIROPAS KOPIENA NOSLēDZ KONVENCIJU PAR UZTURLīDZEKļU BēRNIEM UN CITA VEIDA ģIMENES UZTURēšANAS LīDZEKļU PāRROBEžU PIEDZIņU

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. MēRķIS

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ietvaros 2007. gada 23. novembrī tika noslēgti divi starptautiski dokumenti, proti, Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu un Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem.

Šā Protokola mērķis ir nodrošināt uzturēšanas pienākuma kreditoriem un debitoriem lielāku juridisko noteiktību un paredzamību. Komisija 2009. gada 23. februārī pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopiena noslēdz Protokolu[1].

Konvencijas mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu. Tā kā lielākā daļa uzturlīdzekļu prasību attiecas uz bērniem, Konvencija vispirmām kārtām ir pasākums bērnu aizsardzībai. Šis priekšlikums ir par to, ka Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju.

2. KOPīGAS TIESISKāS TELPAS IZVEIDE KOPIENā

Eiropas Kopiena ir noteikusi sev mērķi izveidot efektīvu tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas princips.

Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās[2]. Kopienas noslēgtā Konvencija stiprinātu spēkā esošos Kopienas noteikumus par uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi un centrālo iestāžu savstarpējo administratīvo sadarbību, Kopienā radot saskaņotu noteikumu kopumu attiecībā uz trešām valstīm, kuras kļūs par Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm.

3. 2007. GADA KONVENCIJA PAR UZTURLīDZEKļU BēRNIEM UN CITA VEIDA ģIMENES UZTURēšANAS LīDZEKļU PāRROBEžU PIEDZIņU

Eiropas Komisija risināja sarunas par Konvenciju, pamatojoties uz Padomes sniegtajiem sarunu risināšanas norādījumiem. Sarunu rezultātā tapusī Konvencija atbilst šiem sarunu risināšanas norādījumiem.

Konvencijas mērķis – nodrošināt ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu piedziņu – tiek īstenots, kombinējot vairākus līdzekļus, tostarp 1) Līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu starptautisko pieteikumu apstrādē, 2) prasību Līgumslēdzējām valstīm darīt pieejamus pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai un grozīšanai, 3) noteikumus, kas nodrošina efektīvu piekļuvi procedūrām attiecībā uz pārrobežu uzturēšanas jautājumiem, 4) sistēmu Līgumslēdzējās valstīs pieņemtu uzturēšanas nolēmumu atzīšanai un izpildei, 5) paātrinātas un vienkāršotas atzīšanas un izpildes procedūras un 6) prasību pēc efektīviem pasākumiem tūlītējas izpildes panākšanai.

Konvencijā aptverti daudzi praktiski jautājumi – piemēram, valodas prasības, standartizētas veidlapas un informācijas apmaiņa par valstu tiesību aktiem –, kas var ietekmēt to, kā tiek celtas starptautiskas prasības. Tajā arī rosināts izmantot jaunas informācijas tehnoloģijas, lai samazinātu izmaksas un kavējumus.

Visa Konvencija ir obligāti piemērojama bērna uzturlīdzekļu lietās. Visas nodaļas attiecas arī uz laulātā uzturlīdzekļu saistību atzīšanas un izpildes pieteikumiem, ja tie iesniegti kopā ar bērna uzturlīdzekļu prasību. Citas prasības par laulātā uzturlīdzekļu saistību atzīšanu un izpildi ietilpst Konvencijas obligātajā darbības jomā, taču uz tām neattiecas II un III nodaļas noteikumi, ar kuriem izveido administratīvās sadarbības tīklu ar centrālo iestāžu starpniecību, un kurās iekļauti noteikumi par palīdzību bērna uzturlīdzekļu lietās. Līgumslēdzēja valsts var deklarēt, ka tā attiecina Konvenciju vai tās daļu uz jebkurām citām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības.

Konvencijā ir iekļauta iespēja reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām kļūt par Konvencijas pusi (59. pants).

Konvencijas 51. panta 4. punktā paredzēta atrunu klauzula, kurā minēts, ka Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir šīs Konvencijas puse, dokumentu piemērošanu, kuri pēc Konvencijas noslēgšanas pieņemti jautājumos, kurus reglamentē Konvencija, ja šādi dokumenti neietekmē Konvencijas noteikumu piemērošanu reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu attiecībās ar citām Līgumslēdzējām valstīm. Attiecībā uz lēmumu atzīšanu un izpildi reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu starpā Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas noteikumus neatkarīgi no tā, vai tie pieņemti pirms vai pēc Konvencijas noslēgšanas.

Konvencijas 62. pantā ir iekļauta iespēja ieviest atrunas, bet 63. pantā – iespēja sniegt deklarācijas attiecībā uz konkrētiem pantiem.

4. KOMISIJAS PRIEKšLIKUMI

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi[3] Kopienai ir ekskluzīva ārēja kompetence jomās, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 4/2009. Šī regula aptver visas tās jomas, kas ir iekļautas Konvencijā. Ņemot vērā iepriekš minēto tiesu praksi, jautājumi par atzīšanu un izpildi ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Komisija uzskata, ka administratīvā sadarbība, kā arī noteikumi par juridisko palīdzību, arī ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, jo šie Konvencijas noteikumi ietekmētu arī Kopienas noteikumus.

Ja Kopienā nebūtu noteikumu par administratīvo sadarbību, tad tiktu piemēroti Konvencijas noteikumi. Kopienas noteikumi par Konvencijā ietvertajiem jautājumiem, tostarp administratīvo sadarbību, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 4/2009, un Konvencijas noteikumu piemērošana dalībvalstīs ietekmētu šos Kopienas noteikumus. Regulas (EK) Nr. 4/2009, tostarp noteikumu par administratīvo sadarbību, piemērošana Kopienā tiek garantēta ar atrunu klauzulu (Konvencijas 51. panta 4. punkts). Šāda klauzula neizslēdz Konvencijas iespējamo ietekmi uz Kopienas tiesībām. Gluži pretēji, atrunu klauzulas iekļaušana nolīgumā var norādīt uz to, ka Kopienas noteikumi tiek ietekmēti (skatīt EKT atzinumu 1/03). Ir jānorāda arī, ka Konvencijas vispārējais mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu efektīvu piedziņu; noteikumi par administratīvo sadarbību pastāv tikai tāpēc, lai iegūtu un izpildītu uzturēšanas nolēmumus. Turklāt Regulā (EK) Nr. 4/2009 paredzētie noteikumi par administratīvo sadarbību var attiekties uz nolēmumiem, kas pieņemti trešās valstīs. Tāpēc Komisija ierosina, ka Kopiena noslēdz Konvenciju viena pati.

Ar Konvencijas 62. panta 1. punktu Līgumslēdzējai valstij tiek atļauts ne vēlāk kā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī ieviest vienu vai vairākas atrunas, kas paredzētas 2. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 30. panta 8. punktā, 44. panta 3. punktā un 55. panta 3. punktā.

Tiek ierosināts neieviest nekādas atrunas. Konvencija jāpiemēro pilnā apmērā, un nav iemeslu ierobežot tās darbības jomu atbilstoši 2. panta 2. punktam vai atzīšanu un izpildi atbilstoši 20. panta 2. punktam un 30. panta 8. punktam. Komisija uzskata arī, ka dalībvalstu centrālajām iestādēm ir jāvienojas sazināties ar citām centrālajām iestādēm angļu un franču valodā papildus saņēmējas dalībvalsts oficiālajai valodai. Līdz ar to nav jāveic 44. panta 3. punktā paredzētā atruna. Pašreiz nav nepieciešamības aplūkot 55. panta 3. punktā paredzēto atrunu.

Konvencijas 63. panta 1. punktā paredzēta iespēja sniegt deklarācijas, kas minētas 2. panta 3. punktā, 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 30. panta 7. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. panta 1. punktā. Visas deklarācijas ir jāsniedz Kopienai, jo tiek ierosināts, ka tikai Kopiena kļūst par Konvencijas dalībnieci.

Ar Konvencijas 59. panta 3. punktu Eiropas Kopienai tiek ļauts parakstīšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā deklarēt, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem Konvencijas reglamentētajiem jautājumiem un Konvencija būs saistoša tām dalībvalstīm, kuras ir nodevušas savu kompetenci Kopienai. Komisija ierosina sniegt šādu deklarāciju.

Konvencijas piemērošanai jābūt vienotai visā Kopienā. Tādos galvenajos jautājumos kā piemērošanas joma šī prasība ir jāievēro vienmēr. Saskaņā ar 2. panta 3. punktu jebkura Līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka tā attiecina visu Konvenciju vai jebkuru tās daļu arī uz jebkurām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības, tostarp jo īpaši saistībām attiecībā uz mazāk aizsargātām personām. Jebkāda šāda deklarācija rada saistības divu Līgumslēdzēju valstu starpā tikai tiktāl, ciktāl to deklarācijas attiecas uz vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām un Konvencijas daļām.

Komisija ierosina paplašināt visas Konvencijas darbības jomu, attiecinot to uz visām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības, kas nozīmētu, ka Konvencijas darbības joma būtu tāda pati kā Regulas (EK) Nr. 4/2009 darbības joma. Regulai (EK) Nr. 4/2009 ir plaša piemērošanas joma, lai visiem uzturlīdzekļu kreditoriem nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Līdzīgā kārtā, tas, ka uzturlīdzekļu prasības, kas nav saistītas ar bērniem vai laulātajiem, ir retas, ir arguments par labu vienu un to pašu noteikumu izmantošanai attiecībā uz visām uzturlīdzekļu prasībām. Tas ir arī arguments par labu Konvencijas darbības jomas paplašināšanai. Turklāt dažas dalībvalstis atzīst un izpilda lēmumus attiecībā uz uzturēšanas saistībām, pamatojoties uz Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par uzturēšanas lēmumu atzīšanu un piespiedu izpildi, bez jebkādām atrunām, kas ir atļautas minētās konvencijas 26. pantā. Ja darbības joma netiktu paplašināta, kā tas tiek ierosināts, tas nozīmētu, ka šīs dalībvalstis spertu soli atpakaļ savās attiecībās ar dažām trešām valstīm.

Ir skaidrs, ka Kopienai nav jāsniedz deklarācijas attiecībā uz bērnam paredzēto līdzekļu pārbaudes izmantošanu atbilstoši 16. panta 1. punktam. Ir acīmredzams arī tas, ka nav jāsniedz deklarācijas par alternatīvu procedūru saskaņā ar 24. panta 1. punktu, jo sarunu laikā Kopiena atbalstīja efektīvāku procedūru atzīšanas un izpildes pieteikumu iesniegšanai, kas paredzēta 23. pantā. Turklāt uzturēšanas kārtības atzīšanas un izpildes pieteikumu iesniegšana nav jāierobežo saskaņā ar 30. panta 7. punktu.

Deklarācija attiecībā uz neunitārām tiesību sistēmām, kas paredzēta 61. panta 1. punktā, nav nepieciešama, jo Konvencija ir jāpiemēro katrā dalībvalstī un katrā teritoriālajā vienībā. 61. panta 3. punktā arī teikts, ka tad, ja netiek sniegta neviena deklarācija saskaņā ar 61. pantu, Konvencija attiecas uz visām minētās valsts teritoriālajām vienībām.

Dažās īpašās situācijās, ja pastāv objektīvi un nopietni apsvērumi, kuru dēļ Konvencija jāpiemēro diferencēti, dalībvalstis varētu norādīt, ja tās vēlas piemērot Konvencijā iekļautās pozitīvās deklarācijas.

Saskaņā ar 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu Līgumslēdzēja valsts attiecībā uz jebkuru pieteikumu, kas nav pieteikums par uzturlīdzekļu nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un nolēmuma izpildāmību saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu, ar deklarāciju var norādīt jebkādu papildinformāciju vai dokumentus, kas ir nepieciešami tās centrālajai iestādei pieteikuma izskatīšanai vai kas ir nepieciešami tās tiesu vai administratīvajām iestādēm vajadzīgās tiesvedības veikšanai. Komisija neiebildīs, ja kāda dalībvalsts vēlēsies izmantot šajā pantā paredzēto iespēju, jo dažos gadījumos Konvencijas efektīvas piemērošanas nolūkā var būt nepieciešama papildinformācija.

Atbilstoši 44. panta 1. punktam visi pieteikumi un saistītie dokumenti ir oriģinālvalodā, un tiem pievieno tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai citā valodā, kuru saņēmēja valsts deklarācijā ir norādījusi kā pieņemamu, ja vien minētās valsts kompetentā iestāde neatsakās no tulkojuma. Tiek ierosināts atļaut dalībvalstīm pieņemt tulkojumus pat tajās valodās, kas nav to oficiālās valodas, jo tas atvieglotu Konvencijas piemērošanu.

Saskaņā ar 44. panta 2. punktu Līgumslēdzēja valsts, kurā ir vairāk par vienu oficiālo valodu un kura iekšējo tiesību aktu dēļ nevar attiecībā uz visu savu teritoriju pieņemt dokumentus vienā no šīm valodām, deklarācijā norāda valodu, kurā šādi dokumenti vai to tulkojumi ir jāsagatavo, lai iesniegtu tos norādītajās valsts teritorijas daļās. Tiek ierosināts atļaut šādu iespēju tām dalībvalstīm, kurās dažādas valodas ir oficiālās valodas tikai daļā no teritorijas (piemēram, Beļģijā).

Dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 44. panta 1. vai 2. punktā paredzētās iespējas, šī informācija jāpaziņo Komisijai un jādara zināms arī savu deklarāciju saturs, minot objektīvus un nopietnus apsvērumus. Ja kāda dalībvalsts vēlāk vēlas grozīt vai atsaukt deklarāciju, kurā tā ir pieminēta, šai valstij ir jāpaziņo šī informācija Komisijai, kura tad paziņo depozitāram.

Tā kā tiek ierosināts, ka tikai Kopiena kļūst par Konvencijas dalībnieci, dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai informācija par 4. pantā minētās centrālās iestādes vai centrālo iestāžu izraudzīšanu kopā ar visu 57. pantā paredzēto informāciju par tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem. Komisija paziņos šo informāciju Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam Konvencijas noslēgšanas brīdī.

Tiek ierosināts, ka dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai visa informācija līdz 2010. gada 18. septembrim, kas ir arī termiņš, līdz kuram jāpaziņo Komisijai informācija par kontaktinformāciju un valodām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 4/2009 71. pantu.

2009/0100 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, ka Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu saistībā ar 300. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[5],

tā kā:

(1) Eiropas Kopiena tiecas izveidot kopīgu tiesiskuma telpu, kas pamatojas uz juridisku lēmumu savstarpējās atzīšanas principu.

(2) 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk – Konvencija) ir labs pamats vispasaules sadarbības sistēmai un atzīšanai un izpildei uzturēšanas saistību jautājumos, paredzot faktiski bezmaksas juridisko palīdzību bērnu uzturlīdzekļu lietās un racionalizētu procedūru atzīšanai un izpildei.

(3) Konvencijas regulētie jautājumi tiek aplūkoti arī Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci visos Konvencijas regulētajos jautājumos, un tāpēc tai Konvencija jānoslēdz vienai pašai. Dalībvalstīm Konvencija būs saistoša tāpēc, ka to ir noslēgusi Kopiena. Konvencijas 59. pantā paredzēta iespēja, ka Kopiena paraksta, pieņem, apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai.

(4) Konvencijā nav veicamas nekādas atrunas. Kopienai jāiesniedz visas vajadzīgās deklarācijas, kā arī jebkuri vēlāk veikti grozījumi tajās un šo deklarāciju atsaukumi.

(5) Ar deklarāciju ir jāpaplašina Konvencijas darbības joma tā, lai visa Konvencija būtu attiecināma uz visām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības, lai garantētu uzturlīdzekļu efektīvu piedziņu attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju valsti, ciktāl to deklarācijas aptver vienas un tās pašas uzturēšanas saistības un Konvencijas daļas.

(6) Dalībvalstīm līdz 2010. gada 18. septembrim jāpaziņo Komisijai, ja tās vēlas iesniegt Konvencijas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 44. panta 1. un 2. punktā minētās deklarācijas, un jāpaziņo jebkuras šādas deklarācijas saturs, kuras pamatā jābūt objektīviem un nopietniem apsvērumiem. Ja kāda dalībvalsts pēc tam vēlas grozīt vai atsaukt deklarāciju, tai ir jāinformē Komisija, lai Komisija varētu paziņot depozitāram.

(7) Dalībvalstīm līdz 2010. gada 18. septembrim arī jāpaziņo Komisijai par savu centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm, kā minēts Konvencijas 4. panta 3. punktā. Komisijai jāpaziņo šī informācija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas brīdī, kā tas prasīts Konvencijā. Ja norādītā centrālā iestāde mainās, tad dalībvalstīm jāpaziņo šī informācija Komisijai, kura tad to pārsūtīs pastāvīgajam birojam.

(8) Dalībvalstis līdz 2010. gada 18. septembrim paziņo Komisijai informāciju par tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem, kas minēti Konvencijas 57. pantā. Komisija šo informāciju iesniedz pastāvīgajam birojam līdz brīdim, kad Kopiena noslēdz Konvenciju.

(9) Saskaņā ar protokola 3. pantu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, [Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.]

(10) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs, un nav jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu.

Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro iecelt personu(-as), kam piešķirtas pilnvaras Eiropas Kopienas vārdā deponēt Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Noslēdzot Konvenciju, Kopiena sniedz šā lēmuma 1. pielikumā paredzētās deklarācijas.

Deklarācijās par Konvencijas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 44. panta 1. punktu minētas tās dalībvalstis, kuras līdz 2010. gada 18. septembrim ir informējušas Komisiju par savu vēlmi pēc šādām deklarācijām, un šādu deklarāciju saturs.

Deklarācijā par Konvencijas 44. panta 2. punktu ir minēta Beļģija, kurai līdz 2010. gada 18. septembrim jāinformē Komisija par topošās deklarācijas saturu.

3. pants

Dalībvalstīm līdz 2010. gada 18. septembrim jāpaziņo Komisijai par savu centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm, kā minēts Konvencijas 4. panta 3. punktā. Komisijai jāpaziņo šī informācija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam brīdī, kad tiek deponēts Konvencijas 58. panta 2. punktā minētais instruments.

Dalībvalstis līdz 2010. gada 18. septembrim paziņo Komisijai informāciju par tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem, kas minēti Konvencijas 57. pantā. Komisijai jāsniedz šī informācija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam līdz brīdim, kad tiek deponēts Konvencijas 58. panta 2. punktā minētais instruments.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

…

1. PIELIKUMS

Deklarācijas, ko Kopiena iesniegs Konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu ("Konvencija") noslēgšanas brīdī saskaņā ar minētās Konvencijas 63. pantu.

I. Deklarācijas saskaņā ar 59. panta 3. punktu par Eiropas Kopienas kompetenci Konvencijā iekļautajos jautājumos

1. Eiropas Kopiena deklarē saskaņā ar Konvencijas 59. panta 3. punktu, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem jautājumiem, kuri iekļauti Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu ("Konvencija"). Tās dalībvalstis neparakstīs, nepieņems, neapstiprinās Konvenciju vai nepievienosies tai, bet Konvencija tām ir saistoša, jo to ir noslēgusi Eiropas Kopiena.

2. Eiropas Kopienas dalībvalstis pašlaik ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Apvienotā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karaliste.

3. Tomēr šī deklarācija neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots līgumiem.

4. Šo deklarāciju nepiemēro dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un tā neietekmē tādus aktus vai nostājas, ko saskaņā ar Konvenciju attiecīgās dalībvalstis varētu pieņemt minēto teritoriju vārdā un interesēs.

II. Deklarācijas par konkrētiem noteikumiem un jautājumiem

5. Eiropas Kopiena deklarē saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktu, ka tā attiecina visu Konvenciju uz uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības.

6. Eiropas Kopiena deklarē saskaņā ar Konvencijas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu, ka [norādīt dalībvalsti/dalībvalstis] pieteikumā, kas nav 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētais pieteikums, jāiekļauj [norādīt prasīto informāciju vai dokumentus].

7. Eiropas Kopiena deklarē saskaņā ar Konvencijas 44. panta 1. punktu, ka [norādīt dalībvalsti/dalībvalstis] pieņem pieteikumus un saistītos dokumentus, kas ir tulkoti [norādīt valodu/valodas].

8. Eiropas Kopiena deklarē saskaņā ar Konvencijas 44. panta 2. punktu, ka Beļģijā dokumentus jāsastāda [norādīt valodas], lai iesniegtu tos [norādīt teritorijas daļas].

2. PIELIKUMS

KONVENCIJA PAR UZTURLīDZEKļU BēRNIEM UN CITA VEIDA ģIMENES UZTURēšANAS LīDZEKļU PāRROBEžU PIEDZIņU

Valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

vēloties uzlabot starpvalstu sadarbību uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņā,

apzinoties vajadzību pēc rezultatīvām, kā arī pieejamām, ātrām, lietderīgām, rentablām, iedarbīgām un taisnīgām procedūrām,

vēloties par pamatu izmantot spēkā esošo Hāgas konvenciju un citu starptautisku dokumentu, jo īpaši 1956. gada 20. jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par alimentu piedziņu ārzemēs, labākos elementus,

tiecoties izmantot tehnoloģiskos sasniegumus un radīt elastīgu sistēmu, kura var turpināt attīstīties, mainoties vajadzībām un turpmākiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem radot jaunas iespējas,

Atgādinot, ka saskaņā ar 1989. gada 20. novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 3. un 27. pantu

– visās darbībās attiecībā uz bērniem uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses,

– katram bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,

– vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas ir galvenie atbildīgie, kam atbilstīgi savām spējām un finansiālajam stāvoklim ir jānodrošina bērna attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi, un

– valstīm, kas ir Konvencijas puses, jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tai skaitā, slēdzot starptautiskus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka no vecākiem vai citām par bērnu atbildīgām personām tiek piedzīti bērnam nepieciešamie uzturlīdzekļi, jo īpaši gadījumos, kad minētās personas dzīvo citā valstī, kas nav bērna dzīvesvietas valsts,

ir nolēmušas noslēgt šo Konvenciju un ir vienojušās par šādiem noteikumiem.

I NODAĻA – MĒRĶIS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants Mērķis

Šīs Konvencijas mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, jo īpaši,

a) izveidojot Līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu,

b) nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai,

c) paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi, kā arī

d) pieprasot efektīvus pasākumus uzturēšanas nolēmumu tūlītēju izpildi.

2. pants Darbības joma

1. Šo Konvenciju piemēro –

a) uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret personu, kas jaunāka par 21 gadu,

b) lēmuma par laulātā uzturlīdzekļiem atzīšanai un izpildei vai izpildei, ja pieteikums ir iesniegts ar prasību a) apakšpunkta darbības jomas ietvaros, kā arī

c) izņemot II un III nodaļu – laulātā uzturlīdzekļiem.

2. Jebkura Līgumslēdzēja valsts atbilstoši 62. pantam var paturēt tiesības attiecināt Konvencijas piemērošanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, tikai uz tām personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Līgumslēdzējai valstij, kas paredz šādu atrunu, nav tiesību pieprasīt Konvencijas piemērošanu personām vecuma grupā, uz kuru attiecas minētā atruna.

3. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var saskaņā ar 63. pantu paziņot, ka tā attiecina visu Konvenciju vai jebkuru tās daļu arī uz jebkurām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības, tostarp jo īpaši saistībām attiecībā uz mazāk aizsargātām personām. Jebkāda šāda deklarācija rada saistības divu Līgumslēdzēju valstu starpā tikai tiktāl, ciktāl to deklarācijas attiecas uz vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām un Konvencijas daļām.

4. Šīs Konvencijas noteikumus piemēro bērniem neatkarīgi no viņu vecāku ģimenes stāvokļa.

3. pants Definīcijas

Šajā konvencijā –

a) "kreditors" ir ikviena fiziska persona, kurai uzturēšanas līdzekļi pienākas vai kura tos pieprasa,

b) "parādnieks" ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturēšanas līdzekļi pienākas vai no kuras tos pieprasa,

c) "juridiskā palīdzība" ir palīdzība, kas nepieciešama, lai pieteikuma iesniedzēji zinātu par savām tiesībām un varētu pastāvēt uz tām, un lai nodrošinātu, ka pieteikumi tiek pilnībā un efektīvi izskatīti saņēmējā valstī. Līdzekļi šādas palīdzības sniegšanai var iekļaut vajadzības gadījumā juridiskus padomus, palīdzību iesniegt lietu iestādē, juridisko pārstāvību un atbrīvojumu no tiesvedības izmaksām,

d) "rakstiska vienošanās" ir vienošanās, kas noformēta jebkādā formātā, tajā iekļautā informācija, kas ir pieejama tā, lai to varētu izmantot turpmākām atsaucēm,

e) "uzturēšanas kārtība" ir rakstiska vienošanās attiecībā uz uzturēšanas līdzekļu maksāšanu, kuru –

i) kompetenta iestāde ir oficiāli sagatavojusi vai reģistrējusi kā autentisku dokumentu, vai

ii) kuru kompetenta iestāde ir atzinusi par autentisku, vai kas noslēgta, reģistrēta vai iesniegta kompetentā iestādē,

un kuru kompetenta iestāde var pārskatīt un grozīt,

f) "mazāk aizsargāta persona" ir persona, kura personisko spēju traucējumu vai nepietiekamības dēļ nespēj sevi uzturēt.

II NODAĻA – ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

4. pants Centrālo iestāžu izraudzīšanās

1. Līgumslēdzēja valsts izraugās centrālo iestādi to pienākumu pildīšanai, kurus šādai iestādei uzliek Konvencija.

2. Federālas valstis, valstis ar vairāk kā vienu tiesību sistēmu vai valstis, kurām ir autonomas teritoriālas vienības, pēc saviem ieskatiem var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo iestādi un norāda šo iestāžu funkciju apmēru attiecībā uz teritoriju vai personām. Ja valsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā norāda to centrālo iestādi, kurai var adresēt visu informāciju nosūtīšanai attiecīgajai centrālajai iestādei minētajā valstī.

3. Līgumslēdzēja valsts paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam par izraudzīto centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm, šo iestāžu kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo iestāžu funkciju attiecīgo apmēru, kā minēts 2. punktā, ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas brīdī vai brīdī, kad tiek iesniegta deklarācija saskaņā ar 61. pantu. Līgumslēdzējas valstis nekavējoties informē Pastāvīgo biroju par visām izmaiņām.

5. pants Centrālo iestāžu vispārīgās funkcijas

Centrālās iestādes

a) sadarbojas savā starpā un veicina sadarbību starp kompetentajām iestādēm to valstīs, lai sasniegtu Konvencijas mērķus,

b) pēc iespējas meklē iespējamos risinājumus grūtībām, kas rodas Konvencijas piemērošanā.

6. pants Centrālo iestāžu konkrētās funkcijas

1. Centrālās iestādes sniedz palīdzību saistībā ar pieteikumiem atbilstīgi III nodaļai. Konkrēti, tās

a) nosūta un saņem šādus pieteikumus,

b) ierosina vai veicina procesa uzsākšanu saistībā ar šādiem pieteikumiem.

2. Attiecībā uz šādiem pieteikumiem centrālās iestādes veic visus atbilstīgos pasākumus,

a) lai, ja to prasa apstākļi, nodrošinātu vai atvieglotu juridiskās palīdzības sniegšanu,

b) lai palīdzētu noteikt parādnieka vai kreditora atrašanās vietu,

c) lai palīdzētu iegūt attiecīgo informāciju par parādnieka vai kreditora ienākumiem un vajadzības gadījumā par citiem finansiāliem apstākļiem, tostarp īpašumu atrašanās vietu,

d) lai veicinātu draudzīgus risinājumus nolūkā panākt brīvprātīgu uzturēšanas līdzekļu maksāšanu, atbilstošos gadījumos izmantojot starpniecību, samierināšanu vai līdzīgas procedūras,

e) lai veicinātu uzturēšanas nolēmumu pastāvīgu izpildi, tostarp jebkādus nokavētos maksājumus,

f) lai veicinātu uzturēšanas līdzekļu iekasēšanu un ātru nosūtīšanu,

g) lai veicinātu dokumentāru vai citu pierādījumu iegūšanu,

h) lai sniegtu palīdzību izcelšanās noteikšanā, ja tas nepieciešams uzturēšanas līdzekļu atgūšanai,

i) lai ierosinātu vai veicinātu procesa uzsākšanu nolūkā panākt visus vajadzīgos provizoriskos pasākumus, kas ir teritoriāli un kuru mērķis ir nodrošināt izskatāmā uzturēšanas līdzekļu pieteikuma rezultātu,

j) lai veicinātu dokumentu izsniegšanu.

3. Centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar šo pantu, ciktāl to ļauj minētās iestādes valsts tiesību akti, var veikt valsts struktūras vai citas struktūras attiecīgās valsts kompetento iestāžu uzraudzībā. Līgumslēdzēja valsts paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam par visām šādām izraudzītām valsts struktūrām vai citām struktūrām, kā arī šo struktūru kontaktinformāciju un funkciju apmēru. Līgumslēdzējas valstis nekavējoties informē Pastāvīgo biroju par visām izmaiņām.

4. Neviens šā panta un 7. panta noteikums nav interpretējams kā tāds, kas centrālajai iestādei uzliek par pienākumu īstenot pilnvaras, kuras var īstenot tikai tiesu iestādes saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem.

7. pants Lūgumi veikt īpašus pasākumus

1. Centrālā iestāde var lūgt, pamatojot iemeslus, citai centrālai iestādei veikt atbilstošus īpašus pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta b), c), g), h), i) un j) apakšpunktu, ja nav iesniegts neviens 10. pantā paredzētais pieteikums. Saņēmēja centrālā iestāde veic šādus pasākumus pēc vajadzības, ja tā uzskata, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai palīdzētu potenciālajam pieteikuma iesniedzējam pieteikuma sagatavošanā saskaņā ar 10. pantu vai lai noteiktu, vai šāds pieteikums ir jāiesniedz.

2. Centrālā iestāde īpašus pasākumus var veikt arī pēc citas centrālās iestādes lūguma saistībā ar lietu, kurai ir pārrobežu elements attiecībā uz uzturēšanas līdzekļu piedziņu, kas notiek nosūtītājā valstī.

8. pants Centrālās iestādes izmaksas

1. Katra centrālā iestāde, piemērojot Konvenciju, sedz pati savas izmaksas.

2. Centrālās iestādes nedrīkst pieteikuma iesniedzējam uzlikt nekādu maksu par savu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Konvenciju, izņemot ārkārtas izmaksas, kas rodas, lūdzot veikt īpašu pasākumu saskaņā ar 7. pantu.

3. Saņēmēja centrālā iestāde nedrīkst piedzīt izmaksas par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem bez pieteikuma iesniedzēja iepriekšējas piekrišanas saņemt minētos pakalpojumus par šādām izmaksām.

III NODAĻA – PIETEIKUMU IESNIEGŠANA AR CENTRĀLĀS IESTĀDES STARPNIECĪBU

9. pants Pieteikuma iesniegšana ar centrālās iestādes starpniecību

Pieteikumu saskaņā ar šo nodaļu iesniedz ar tās Līgumslēdzējas valsts centrālās iestādes starpniecību, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo, centrālajai iestādei saņēmējā valstī. Šajā noteikumā dzīvošana neietver vienkāršu atrašanos.

10. pants Pieejamie pieteikumi

1. Nosūtītājā valstī kreditoram, kas cenšas piedzīt uzturēšanas līdzekļus saskaņā ar šo Konvenciju, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a) lēmuma atzīšana vai atzīšana un izpilde,

b) tāda lēmuma izpilde, kas pieņemts vai atzīts saņēmējā valstī,

c) lēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, ja nav spēkā esoša lēmuma, tostarp, ja vajadzīgs, izcelšanās noteikšana,

d) lēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, ja lēmuma atzīšana un izpilde nav iespējama vai tiek atteikta tāpēc, ka saskaņā ar 20. pantu vai, pamatojoties uz 22. panta b) vai e) apakšpunktā paredzētajiem apsvērumiem, trūkst pamatojuma atzīšanai un izpildei,

e) tāda lēmuma grozīšana, kas pieņemts saņēmējā valstī,

f) tāda lēmuma grozīšana, kas pieņemts valstī, kas nav saņēmēja valsts.

2. Nosūtītājā valstī parādniekam, attiecībā uz kuru pastāv lēmums par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a) lēmuma atzīšana vai līdzvērtīga procedūra, kuras rezultātā tiek apturēta vai ierobežota iepriekšēja lēmuma izpilde saņēmējā valstī,

b) tāda lēmuma grozīšana, kas pieņemts saņēmējā valstī,

c) tāda lēmuma grozīšana, kas pieņemts valstī, kas nav saņēmēja valsts.

3. Ja vien šajā Konvencijā nav paredzēts citādi, 1. un 2. punktā minētos pieteikumus izskata saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem, bet uz 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pieteikumiem attiecina jurisdikcijas noteikumus, kas ir piemērojami saņēmējā valstī.

11. pants Pieteikuma saturs

1. Visos pieteikumos saskaņā ar 10. pantu obligāti jāiekļauj

a) paziņojums par pieteikuma vai pieteikumu būtību,

b) pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds, kontaktinformācija, tostarp adrese un dzimšanas datums,

c) atbildētāja vārds un uzvārds un – ja tāda zināma – adrese un dzimšanas datums,

d) visu to personu vārdi, uzvārdi un dzimšanas datumi, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi,

e) pieteikuma pamatojums,

f) kreditora pieteikumā – informācija par to, kur nosūtāms vai elektroniski pārskaitāms uzturēšanas līdzekļu maksājums,

g) izņemot pieteikumos saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu – visa informācija vai dokumenti, kas norādīti ar saņēmējas valsts deklarāciju, ievērojot 63. panta noteikumus,

h) nosūtītājas valsts centrālās iestādes tās amatpersonas vai struktūrvienības vārds un kontaktinformācija, kas atbild par pieteikuma apstrādi.

2. Vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir zināms pieteikumā papildus jo īpaši iekļauj informāciju par

a) kreditora finansiālajiem apstākļiem,

b) parādnieka finansiālajiem apstākļiem, tostarp parādnieka darba devēja vārdu / nosaukumu un adresi un parādnieka īpašumu veidu un atrašanās vietu,

c) jebkādu citu informāciju, kas var palīdzēt noteikt atbildētāja atrašanās vietu.

3. Pieteikumu papildina ar visu vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentāciju, tostarp dokumentāciju par pieteikuma iesniedzēja tiesībām uz bezmaksas juridisko palīdzību. 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu gadījumā pieteikumu papildina tikai ar dokumentiem, kas minēti 25. pantā.

4. Pieteikumu, kas minēts 10. pantā, var sagatavot tādā formātā, ko ieteikusi un publicējusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

12. pants Pieteikumu un lietu nosūtīšana, saņemšana un apstrāde ar centrālo iestāžu starpniecību

1. Nosūtītājas valsts centrālā iestāde palīdz pieteikuma iesniedzējam nodrošināt, ka pieteikums ir papildināts ar visu to informāciju un dokumentiem, par kuriem šai iestādei ir zināms, ka tādi ir vajadzīgi, lai pieteikums tiktu izskatīts.

2. Ja nosūtītājas valsts centrālā iestāde ir apmierināta ar pieteikuma atbilstību Konvencijas prasībām, tā pieteikuma iesniedzēja vārdā un ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu nosūta pieteikumu saņēmējas valsts centrālajai iestādei. Pieteikumu papildina ar nosūtīšanas veidlapu, kas norādīta 1. pielikumā. Ja saņēmējas valsts centrālā iestāde to lūdz, nosūtītājas valsts centrālā iestāde iesniedz visu to dokumentu pilnas kopijas, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

3. Saņēmēja centrālā iestāde sešu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas apstiprina saņemšanu ar 2. pielikumā paredzēto veidlapu un informē nosūtītājas valsts centrālo iestādi par to, kādi sākotnējie pasākumi ir veikti vai tiks veikti, lai izskatītu pieteikumu, un var lūgt jebkādus citus vajadzīgos dokumentus un informāciju. Minēto sešu nedēļu laikā saņēmēja centrālā iestāde nosūtītājai centrālajai iestādei nosūta tās amatpersonas vai struktūrvienības vārdu un kontaktinformāciju, kura ir atbildīga par atbilžu sniegšanu uz jautājumiem par pieteikuma virzību.

4. Trīs mēnešu laikā pēc saņemšanas apstiprinājuma saņēmēja centrālā iestāde informē nosūtītāju centrālo iestādi par pieteikuma statusu.

5. Saņēmēja centrālā iestāde un nosūtītāja centrālā iestāde viena otru informē par

a) to amatpersonu vai struktūrvienību, kas atbild par konkrēto lietu,

b) lietas virzību,

un sniedz savlaicīgas atbildes uz jautājumiem.

6. Centrālās iestādes lietu izskata tik ātri, cik to ļauj jautājumu atbilstoša izskatīšana.

7. Centrālās iestādes izmanto visātrākos un efektīvākos komunikācijas līdzekļus, kas ir to rīcībā.

8. Saņēmēja centrālā iestāde var atteikt izskatīt pieteikumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Konvencijas prasības nav izpildītas. Šādā gadījumā centrālā iestāde nekavējoties informē nosūtītāju centrālo iestādi par atteikuma iemesliem.

9. Saņēmēja centrālā iestāde nedrīkst noraidīt pieteikumu, pamatojoties tikai uz to, ka ir vajadzīgi papildu dokumenti vai informācija. Tomēr saņēmēja centrālā iestāde var lūgt nosūtītājai centrālajai iestādei iesniegt šos papildu dokumentus vai informāciju. Ja nosūtītāja centrālā iestāde tos nenosūta trīs mēnešu laikā vai ilgākā laikposmā, ko norādījusi saņēmēja centrālā iestāde, saņēmēja centrālā iestāde var izlemt, ka tā pieteikumu vairs neizskatīs. Šajā gadījumā tā informē nosūtītāju centrālo iestādi par šo lēmumu.

13. pants Komunikācijas līdzekļi

Nevienu pieteikumu, kas iesniegts ar Līgumslēdzēju valstu centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar šo nodaļu, un nevienu dokumentu vai informāciju, kas pievienota šim pieteikumam vai ko iesniegusi centrālā iestāde, atbildētājs nedrīkst apstrīdēt, pamatojoties tikai uz to, ka attiecīgās centrālās iestādes ir izmantojušas noteiktu komunikācijas formu vai līdzekļus.

14. pants Efektīva piekļuve procedūrām

1. Saņēmēja valsts nodrošina pieteikuma iesniedzējiem efektīvu piekļuvi procedūrām, tostarp izpildes un apelācijas procedūrām, kas izriet no šajā nodaļā minētajiem pieteikumiem.

2. Lai nodrošinātu šādu efektīvu piekļuvi, saņēmēja valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību saskaņā ar 14. līdz 17. pantu, ja vien nav attiecināms 3. punkts.

3. Saņēmējai valstij nav pienākuma nodrošināt šādu bezmaksas juridisko palīdzību, ja un ciktāl šīs valsts procedūras ļauj pieteikuma iesniedzējam sagatavot lietu bez šādas palīdzības, un centrālā iestāde nodrošina šādus pakalpojumus pēc vajadzības un bez maksas.

4. Tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību nav mazākas par tām, kas ir pieejamas līdzvērtīgās minētās valsts lietās.

5. Lai garantētu procesa izmaksas un tēriņus saskaņā ar Konvenciju, drošības nauda, ķīla vai depozīts, neatkarīgi no apraksta, nav nepieciešama.

15. pants Bezmaksas juridiskā palīdzība pieteikumiem par bērna uzturlīdzekļiem

1. Saņēmēja valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību attiecībā uz visiem pieteikumiem, kurus saskaņā ar šo nodaļu iesniedzis kreditors par uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret personu, kas jaunāka par 21 gadu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem saņēmēja valsts attiecībā uz pieteikumiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un lietām, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, var atteikt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tā uzskata, ka pieteikums vai jebkura apelācija pēc būtības ir acīmredzami nepamatota.

16. pants Deklarācija, ar kuru atļauj izmantot bērnam paredzēto līdzekļu pārbaudi

1. Neatkarīgi no 15. panta 1. punkta noteikumiem valsts var paziņot saskaņā ar 63. pantu, ka tā sniegs bezmaksas juridisko palīdzību attiecībā uz pieteikumiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un lietām, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, pēc pārbaudes, kuras pamatā ir bērna līdzekļu novērtējums.

2. Valsts šādas deklarācijas sniegšanas brīdī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam sniedz informāciju par veidu, kādā bērna līdzekļu novērtēšana tiks veikta, tostarp par finanšu kritērijiem, kas jāizpilda, lai pārbaude būtu veiksmīga.

3. Pieteikumā, kas minēts 1. punktā un adresēts valstij, kura ir sniegusi deklarāciju, kas minēts 1. punktā, iekļauj pieteikuma iesniedzēja oficiālu apliecinājumu par to, ka bērna līdzekļi atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem. Saņēmēja valsts var pieprasīt papildu pierādījumus par bērna līdzekļiem tikai tad, ja tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija ir neprecīza.

4. Ja vislabvēlīgākā juridiskā palīdzība, kas paredzēta saņēmējas valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem pieteikumiem par uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret bērnu ir labvēlīgāka par to juridisko palīdzību, kas paredzēta 1. līdz 3. punktā, sniedz vislabvēlīgāko juridisko palīdzību.

17. pants Pieteikumi, kas neatbilst 15. panta vai 16. panta prasībām

Visu to pieteikumu, kas minēti Konvencijā, izņemot tos, kas minēti 15. vai 16. pantā, gadījumā

a) bezmaksas juridisko palīdzību var sniegt pēc līdzekļu vai pamatotības pārbaudes,

b) pieteikuma iesniedzējam, kurš izcelsmes valstī ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību, ir tiesības tiesvedībā par atzīšanu vai izpildi vismaz tikpat lielā mērā izmantot bezmaksas juridisko palīdzību, cik tādos pašos apstākļos paredzēts tās valsts tiesību aktos, kurā notiek tiesvedība.

IV NODAĻA – PROCESA UZSĀKŠANAS IEROBEŽOJUMI

18. pants Procesa ierobežojums

1. Ja lēmums tiek pieņemts Līgumslēdzējā valstī, kurā kreditors pastāvīgi uzturās, procesu lēmuma grozīšanas vai jauna lēmuma pieņemšanas nolūkā parādnieks nevar uzsākt jebkurā citā Līgumslēdzējā valstī, kamēr kreditors pastāvīgi uzturās tajā valstī, kurā tika pieņemts lēmums.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro,

a) ja strīdā par uzturēšanas saistībām pret personām, kas nav bērni, pušu starpā pastāv rakstiska vienošanās par minētās otras Līgumslēdzējas valsts jurisdikciju,

b) ja kreditors vai nu skaidri atzīst minētās otras Līgumslēdzējas valsts jurisdikciju, vai, īstenojot aizstāvību lietā pēc būtības, pirmajā iespējamā brīdī neiebilst pret jurisdikciju,

c) ja izcelsmes valsts kompetentā iestāde nevar vai atsakās īstenot jurisdikciju, lai grozītu lēmumu vai pieņemtu jaunu lēmumu, vai

d) ja izcelsmes valstī pieņemtu lēmumu nevar atzīt vai paziņot par izpildāmu Līgumslēdzējā valstī, kurā tiek apsvērts process lēmuma grozīšanas vai jauna lēmuma pieņemšanas nolūkā.

V NODAĻA – ATZĪŠANA UN IZPILDE

19. pants Nodaļas darbības joma

1. Šī nodaļa piemērojama lēmumam, kas pieņemts tiesas vai administratīvā iestādē attiecībā uz uzturēšanas saistībām. Jēdziens "lēmums" iekļauj arī izlīgumu vai vienošanos, kas noslēgta šādā iestādē vai kuru tā apstiprinājusi. Lēmums var iekļaut automātisku pielāgojumu, indeksējot, un prasību maksāt nokavētos maksājumus, uzturēšanas līdzekļus ar atpakaļejošu datumu vai procentus, un izmaksu vai tēriņu noteikšanu.

2. Ja lēmums nav saistīts vienīgi ar uzturēšanas saistībām, šīs nodaļas darbības joma attiecas tikai uz tām lēmuma daļām, kas ir saistītas ar uzturēšanas saistībām.

3. "Administratīvā iestāde" 1. punktā nozīmē valsts iestādi, kuras lēmumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā reģistrēta,

a) var apstrīdēt vai pārskatīt tiesu iestādē, kā arī

b) kuras lēmumiem ir tāds pats spēks un ietekme kā tiesu iestādes lēmumam tajā pašā jautājumā.

4. Šī nodaļa ir piemērojama arī uzturēšanas kārtībai saskaņā ar 30. pantu.

5. Šīs nodaļas noteikumus piemēro atzīšanas un izpildes lūgumam, kas iesniegts tieši saņēmējas valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 37. pantu.

20. pants Atzīšanas un izpildes pamatojums

1. Lēmumu, kas pieņemts vienā Līgumslēdzējā valstī ("izcelsmes valsts") atzīst un izpilda citās Līgumslēdzējās valstīs, ja

a) laikā, kad process tika uzsākts, atbildētājs pastāvīgi uzturējās izcelsmes valstī,

b) atbildētājs ir vai nu skaidri atzinis jurisdikciju, vai, īstenojot aizstāvību lietā pēc būtības, pirmajā iespējamā brīdī nav iebildis pret jurisdikciju,

c) laikā, kad process tika uzsākts, kreditors pastāvīgi uzturējās izcelsmes valstī,

d) laikā, kad process tika uzsākts, bērns, kuram par labu pieņems lēmums par uzturēšanu, pastāvīgi uzturējās izcelsmes valstī ar nosacījumu, ka atbildētājs dzīvoja kopā ar bērnu minētajā valstī vai ir dzīvojis un nodrošinājis bērnam uzturlīdzekļus šajā valstī,

e) strīdā par uzturēšanas saistībām pret personām, kas nav bērni, pušu starpā ir bijusi rakstiska piekrišana jurisdikcijai, vai

f) lēmumu pieņēmusi iestāde, kura īsteno jurisdikciju personas statusa vai vecāku atbildības jautājumā, ja vien minētās jurisdikcijas pamatā nav bijusi tikai vienas puses valstspiederība.

2. Līgumslēdzēja valsts var izteikt atrunu saskaņā ar 62. pantu attiecībā uz 1. punkta c), e) vai f) apakšpunktu.

3. Līgumslēdzēja valsts, kas izsaka 2. punktā minēto atrunu, atzīst un izpilda lēmumu, ja tās tiesību akti līdzīgos faktiskos apstākļos šīs valsts iestādēm piešķir vai piešķirtu jurisdikciju šāda lēmuma pieņemšanai.

4. Līgumslēdzēja valsts, ja lēmuma atzīšana nav iespējama 2. punktā minētās atrunas dēļ un ja parādnieks pastāvīgi uzturās šajā valstī, veic visus atbilstošos pasākumus, lai pieņemtu lēmumu kreditora labā. Iepriekšējais teikums neattiecas uz tiešiem lūgumiem atzīt un izpildīt saskaņā ar 19. panta 5. punktu vai uz uzturlīdzekļu prasībām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5. Lēmumu par labu bērnam, kas ir jaunāks par 18 gadiem, kuru nevar atzīt tikai tāpēc, ka ir atruna attiecībā uz 1. punkta c), e) vai f) apakšpunktu, atzīst kā tādu, kas minētajam bērnam rada tiesības uz uzturēšanu saņēmējā valstī.

6. Lēmumu atzīst tikai tad, ja tas ir spēkā izcelsmes valstī, un to izpilda tikai tad, ja tas ir izpildāms izcelsmes valstī.

21. pants Nodalāmība un daļēja atzīšana un izpilde

1. Ja saņēmēja valsts nevar atzīt vai izpildīt lēmumu pilnībā, tā atzīst vai izpilda jebkuru lēmuma nodalāmo daļu, kuru ir iespējams atzīt vai izpildīt.

2. Vienmēr var iesniegt pieteikumu par lēmuma daļēju atzīšanu vai izpildi.

22. pants Atzīšanas un izpildes atteikuma pamatojums

Lēmuma atzīšanu un izpildi var atteikt, ja

a) lēmuma atzīšana un izpilde nepārprotami neatbilst saņēmējas valsts sabiedriskajai kārtībai (“ordre public”),

b) lēmums panākts procesuālas krāpšanas rezultātā,

c) saņēmējas valsts iestādē notiek tiesvedība vienu un to pašu pušu starpā ar vienu un to pašu mērķi, un šī tiesvedība tika uzsākta pirmā,

d) lēmums ir nesavienojams ar lēmumu, kas pieņemts vienu un to pašu pušu starpā un ar tādu pašu mērķi – vai nu saņēmējā valstī, vai citā valstī –, ja pēdējais minētais lēmums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi tā atzīšanai un izpildei saņēmējā valstī,

e) lietā, kurā atbildētājs nav piedalījies tiesvedībā izcelsmes valstī vai viņš nav bijis pārstāvēts –

i) ja izcelsmes valsts tiesību akti paredz paziņošanu par tiesvedību – atbildētājam nav ticis atbilstīgi paziņots par tiesvedību un nav bijis iespējas tikt uzklausītam, vai

ii) ja izcelsmes valsts tiesību akti neparedz paziņošanu par tiesvedību – atbildētājam nav ticis atbilstīgi paziņots par lēmumu un nav bijis iespējas apstrīdēt vai pārsūdzēt šo lēmumu, ņemot vērā faktu un juridiskos aspektus, vai

f) lēmums pieņemts, pārkāpjot 18. pantu.

23. pants Procedūra pieteikuma iesniegšanai par atzīšanu un izpildi

1. Ņemot vērā Konvencijas noteikumus, atzīšanas un izpildes procedūras reglamentē saņēmējas valsts tiesību akti.

2. Ja pieteikums lēmuma atzīšanai un izpildei ir iesniegts ar centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar III nodaļu, saņēmēja centrālā iestāde nekavējoties vai nu

a) nosūta pieteikumu kompetentai iestādei, kas nekavējoties deklarē lēmumu par izpildāmu vai reģistrē lēmumu izpildīšanai, vai,

b) ja tā ir kompetentā iestāde, veic šādus pasākumus pati.

3. Ja pieteikums ir iesniegts tieši kompetentajai iestādei saņēmējā valstī saskaņā ar 19. panta 5. punktu, šī iestāde nekavējoties deklarē lēmumu par izpildāmu vai reģistrē lēmumu izpildīšanai.

4. Deklarēšanu vai reģistrēšanu var atteikt tikai tad, ja tam pamatā ir 22. panta a) apakšpunktā minētais iemesls. Šajā posmā ne pieteikuma iesniedzējs, ne atbildētājs nav tiesīgs iesniegt jebkādus iesniegumus.

5. Pieteikuma iesniedzējam un atbildētājam nekavējoties dara zināmu par deklarēšanu vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai par to atteikumu atbilstoši 4. punktam, un viņi var to apstrīdēt vai pārsūdzēt, ņemot vērā faktu un juridiskos aspektus.

6. Apstrīdējums vai pārsūdzība ir jāiesniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas atbilstoši 5. punktam. Ja apstrīdētāja puse nedzīvo Līgumslēdzējā valstī, kurā tika veikta vai atteikta deklarēšana vai reģistrācija, apstrīdējumu vai pārsūdzību iesniedz 60 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

7. Apstrīdējumu vai pārsūdzību var balstīt tikai uz šādiem apsvērumiem –

a) pamatojumu atzīšanas un izpildes atteikumam, kas izklāstīts 22. pantā,

b) atzīšanas un izpildes pamatu saskaņā ar 20. pantu,

c) jebkura tā dokumenta autentiskumu vai integritāti, kas nosūtīts saskaņā ar 25. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktu, vai 3. punkta b) apakšpunktu.

8. Atbildētājs apstrīdējumu vai pārsūdzību var balstīt arī uz parāda nomaksu tiktāl, ciktāl atzīšana un izpilde ir saistīta ar maksājumiem, kuri bija jānomaksā iepriekš.

9. Pieteikuma iesniedzēju un atbildētāju nekavējoties informē par lēmumu, kas pieņemts sakarā ar apstrīdējumu vai pārsūdzību.

10. Turpmāka pārsūdzība, ja to ļauj saņēmējas valsts tiesību akti, neaptur lēmuma izpildi, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi.

11. Pieņemot jebkādu lēmumu par atzīšanu un izpildi, tostarp jebkādu pārsūdzību, kompetentā iestāde rīkojas efektīvi.

24. pants Alternatīvā procedūra pieteikuma iesniegšanai par atzīšanu un izpildi

1. Neatkarīgi no 23. panta 2. līdz 11. punkta noteikumiem valsts var deklarēt, ka tā piemēros šajā pantā noteikto atzīšanas un izpildes procedūru, ievērojot 63. panta noteikumus.

2. Ja pieteikums lēmuma atzīšanai un izpildei ir iesniegts ar centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar III nodaļu, saņēmēja centrālā iestāde nekavējoties vai nu

a) nosūta pieteikumu kompetentai iestādei, kas lemj par atzīšanas un izpildes pieteikumu, vai

b) ja tā ir kompetentā iestāde, pieņem šādu lēmumu pati.

3. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par atzīšanu un izpildi pēc tam, kad atbildētājs ir pienācīgi un savlaicīgi informēts par tiesvedību un abām pusēm ir bijusi dota atbilstoša iespēja tikt uzklausītām.

4. Kompetentā iestāde pēc pašas iniciatīvas var pārskatīt iemeslus atzīšanas un izpildes atteikumam, kas paredzēti 22. panta a), c) un d) apakšpunktā. Tā var pārskatīt jebkurus iemeslus, kas norādīti 20., 22. pantā un 23. panta 7. punkta c) apakšpunktā, ja to izvirzījis atbildētājs vai ja bažas saistībā ar šiem iemesliem izriet no dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar 25. pantu.

5. Atzīšanas un izpildes atteikumu var balstīt arī uz parāda nomaksu tiktāl, ciktāl atzīšana un izpilde ir saistīta ar maksājumiem, kuri bija jānomaksā iepriekš.

6. Jebkāda pārsūdzība, ja to ļauj saņēmējas valsts tiesību akti, neaptur lēmuma izpildi, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi.

7. Pieņemot jebkādu lēmumu par atzīšanu un izpildi, tostarp jebkādu pārsūdzību, kompetentā iestāde rīkojas efektīvi.

25. pants Dokumenti

1. Saskaņā ar 23. vai 24. panta noteikumiem atzīšanas un izpildes pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a) lēmuma pilnu tekstu,

b) dokumentu, kurā teikts, ka lēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, un – administratīvas iestādes lēmuma gadījumā – dokumentu, kurā teikts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas, ja vien minētā valsts nav saskaņā ar 57. pantu norādījusi, ka tās administratīvo iestāžu lēmumi vienmēr atbilst šādām prasībām,

c) ja atbildētājs izcelsmes valstī neieradās tiesā un tiesvedībā netika pārstāvēts – dokumentu vai dokumentus, kas attiecīgi apliecina vai nu to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par tiesvedību un iespēju tikt uzklausītam, vai to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par lēmumu un iespēju to apstrīdēt vai pārsūdzēt, ņemot vērā faktu un juridiskos aspektus,

d) vajadzības gadījumā dokumentu, kurā norādīta visu nokavēto maksājumu summa un datums, kad šī summa tika aprēķināta,

e) vajadzības gadījumā tāda lēmuma gadījumā, kurā paredzēta automātiska pielāgošana indeksējot, – dokumentu, kurā sniegta informācija, kas vajadzīga attiecīgo aprēķinu veikšanai,

f) vajadzības gadījumā dokumentāciju par to, cik lielā mērā pieteikuma iesniedzējs izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību.

2. Apstrīdējuma vai pārsūdzības gadījumā saskaņā ar 23. panta 7. punkta c) apakšpunktu vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma saņēmējā valstī attiecīgā dokumenta pilnu kopiju, kuru apstiprinājusi izcelsmes valsts kompetentā iestāde, nekavējoties iesniedz:

a) nosūtītājas valsts centrālā iestāde, ja pieteikums iesniegts saskaņā ar III nodaļu,

b) pieteikuma iesniedzējs, ja pieprasījums iesniegts tieši saņēmējas valsts kompetentajai iestādei.

3. Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 57. pantu var norādīt:

a) ka pieteikumam jāpievieno lēmuma pilna kopija, ko apstiprinājusi izcelsmes valsts kompetentā iestāde,

b) apstākļus, kuros tā lēmuma pilna teksta vietā pieņems izcelsmes valsts kompetentās iestādes sagatavotu lēmuma kopsavilkumu vai izrakstu, kuru var sagatavot Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ieteiktajā un publicētajā formātā, vai

c) ka tā neprasa dokumentu, kurā norādīts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas.

26. pants Procedūra pieteikuma iesniegšanai par atzīšanu

Šī nodaļa attiecībā uz pieteikumu par lēmuma atzīšanu ir piemērojama mutatis mutandis , izņemot to, ka prasība par izpildāmību tiek aizstāta ar prasību par to, ka lēmums ir spēkā izcelsmes valstī.

27. pants Konstatētie fakti

Jebkurai saņēmējas valsts kompetentajai iestādei ir saistoši konstatētie fakti, uz kuriem izcelsmes valsts iestāde ir balstījusi savu jurisdikciju.

28. pants Pārskatīšanu pēc būtības neveic

Neviena saņēmējas valsts kompetentā iestāde neveic lēmuma pārskatīšanu pēc būtības.

29. pants Bērna vai pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne nav nepieciešama

Bērna vai pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne jebkādā tiesvedībā saņēmējā valstī saskaņā ar šo nodaļu nav nepieciešama.

30. pants Uzturēšanas kārtība

1. Līgumslēdzējā valstī noteiktai uzturēšanas kārtībai pienākas atzīšana un izpilde tāpat kā lēmumam saskaņā ar šo nodaļu, ja tā kā lēmums ir izpildāma izcelsmes valstī.

2. Konvencijas 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā jēdziens "lēmums" ietver arī uzturēšanas kārtību.

3. Uzturēšanas kārtības atzīšanas un izpildes pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a) uzturēšanas kārtības pilnu tekstu, kā arī

b) dokumentu, kurā norādīts, ka konkrētā uzturēšanas kārtība izcelsmes valstī ir izpildāma kā lēmums.

4. Uzturēšanas kārtības atzīšanu un izpildi var atteikt, ja

a) atzīšana un izpilde nepārprotami neatbilst saņēmējas valsts sabiedriskajai kārtībai,

b) uzturēšanas kārtība ir panākta krāpšanas vai falsifikācijas ceļā,

c) uzturēšanas kārtība ir nesavienojama ar lēmumu, kas pieņemts vienu un to pašu pušu starpā un ar tādu pašu mērķi – vai nu saņēmējā valstī, vai citā valstī –, ja pēdējais minētais lēmums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi tā atzīšanai un izpildei saņēmējā valstī.

5. Šīs nodaļas noteikumi, izņemot 20., 22. pantu, 23. panta 7. punktu un 25. panta 1. un 3. punktu, attiecībā uz uzturēšanas kārtības atzīšanu un izpildi ir piemērojami mutatis mutandis , izņemot:

a) deklarēšanu vai reģistrāciju saskaņā ar 23. panta 2. un 3. punktu var atteikt tikai 4. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ,

b) Konvencijas 23. panta 6. punktā minēto apstrīdējumu vai pārsūdzību var balstīt tikai uz šādiem apsvērumiem –

i) pamatojumu atzīšanas un izpildes atteikumam, kas izklāstīts 4. punktā,

ii) jebkura tā dokumenta autentiskumu vai integritāti, kas nosūtīts saskaņā ar 3. punktu,

c) attiecībā uz procedūru saskaņā ar 24. panta 4. punktu kompetentā iestāde var pēc pašas iniciatīvas pārskatīt pamatojumu atzīšanas un izpildes atteikumam, kas norādīts šā panta 4. punkta a) apakšpunktā. Tā var pārskatīt visus šā panta 4. punktā minētos iemeslus un jebkura tā dokumenta autentiskumu vai integritāti, kas nosūtīts saskaņā ar 3. punktu, ja to izvirzījis atbildētājs vai ja bažas saistībā ar šiem iemesliem izriet no minētajiem dokumentiem.

6. Procedūru uzturēšanas kārtības atzīšanai un izpildei aptur, ja Līgumslēdzējas valsts kompetentajā iestādē tiek izskatīts apstrīdējums attiecībā uz šo kārtību.

7. Valsts par deklarēt saskaņā ar 63. pantu, ka pieteikumus par uzturēšanas kārtības atzīšanu un izpildi iesniedz tikai ar centrālo iestāžu starpniecību.

8. Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 62. pantu var paturēt tiesības neatzīt un neizpildīt uzturēšanas kārtību.

31. pants Lēmumi, kas pieņemti, izmantojot pagaidu un apstiprinājuma rīkojumu apvienoto spēku

Ja lēmums pieņemts, izmantojot vienā valstī pieņemta pagaidu rīkojuma un citas valsts ("apstiprinātāja valsts") iestādes rīkojuma, ar kuru apstiprina pagaidu rīkojumu, apvienoto spēku,

a) katra minētā valsts šajā nodaļā tiks uzskatīta par izcelsmes valsti,

b) Konvencijas 22. panta e) apakšpunkta prasības jāpilda, ja atbildētājs ticis atbilstīgi informēts par tiesvedību apstiprinātājā valstī un iespēju protestēt pret pagaidu rīkojuma apstiprināšanu,

c) Konvencijas 20. panta 6. punkta prasība, ka lēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, ir jāpilda, ja lēmums ir izpildāms apstiprinātājā valstī, kā arī

d) 18. pants neliedz sākt procedūru jebkurā no abām valstīm par lēmuma grozīšanu.

VI NODAĻA – IZPILDE SAŅĒMĒJĀ VALSTĪ

32. pants Izpilde saskaņā ar starptautiskajām tiesībām

1. Ņemot vērā šīs nodaļas noteikumus, izpildi veic saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2. Izpildi veic nekavējoties.

3. Tādu pieteikumu gadījumā, kas iesniegti ar centrālo iestāžu starpniecību, ja lēmums ir deklarēts kā izpildāms vai reģistrēts izpildei saskaņā ar V nodaļu, izpildei nav nepieciešama pieteikuma iesniedzēja turpmāka rīcība.

4. Attiecībā uz uzturēšanas saistību ilgumu spēkā ir visi tie lēmuma noteikumi, kas ir piemērojami izcelsmes valstī.

5. Jebkādus ierobežojumus laikposmam, par kuru var piedzīt nokavētos maksājumus, nosaka vai nu lēmuma izcelsmes valsts tiesību akti, vai arī saņēmējas valsts tiesību akti, atkarībā no tā, kura valsts paredz ilgāku ierobežoto laikposmu.

33. pants Nediskriminācijas princips

Saņēmēja valsts nodrošina vismaz tādu pašu izpildes metožu klāstu Konvencijā minētajām lietām, kādas ir pieejamas minētās valsts lietās.

34. pants Izpildes pasākumi

1. Līgumslēdzējas valstis starptautiskajās tiesībās dara pieejamus efektīvus pasākumus šīs Konvencijas lēmumu izpildei.

2. Šādi pasākumi var ietvert:

a) algas aizturēšanu,

b) ieturēšanu no bankas kontiem un citiem avotiem,

c) atvilkumus no sociālās apdrošināšanas maksājumiem,

d) īpašumu apķīlāšanu vai piespiedu pārdošanu,

e) nodokļu kompensācijas aizturēšanu,

f) atvilkumus no vecuma pensijām vai to aizturēšanu,

g) kreditēšanas biroju informēšanu,

h) dažādu apliecību (piemēram, autovadītāja apliecības) neizdošanu, apturēšanu vai atņemšanu,

i) starpniecības, samierināšanas vai līdzīgas procedūras izmantošanu, lai panāktu prasību brīvprātīgu ievērošanu.

35. pants Līdzekļu pārskaitīšana

1. Līgumslēdzējas valstis tiek rosinātas veicināt, tostarp ar starptautisku nolīgumu palīdzību, izmaksu ziņā visrentablākās un efektīvākās metodes, kas ir pieejamas, lai pārskaitītu uzturēšanai maksājamos līdzekļus.

2. Līgumslēdzēja valsts, atbilstīgi kuras tiesību aktiem līdzekļu pārskaitīšana ir ierobežota, piešķir augstāko prioritāti to līdzekļu pārskaitīšanai, kas maksājami saskaņā ar šo Konvenciju.

VII NODAĻA – VALSTS IESTĀDES

36. pants Valsts iestādes kā pieteikuma iesniedzējas

1. Atzīšanas un izpildes pieteikumos saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un lietās, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, "kreditors" ietver arī valsts iestādi, kas rīkojas fiziskas personas vietā, kurai pienākas uzturēšanas līdzekļi, vai iestādi, kam pienākas līdzekļu atmaksa par pabalstiem, kas sniegti uzturēšanas līdzekļu vietā.

2. Valsts iestādes tiesības rīkoties fiziskas personas vietā, kurai pienākas uzturēšanas līdzekļi, vai censties atgūt pabalstus, kas sniegti kreditoram uzturēšanas līdzekļu vietā, reglamentē tie tiesību akti, kas piemērojami valsts iestādei.

3. Valsts iestāde var lūgt atzīt vai prasīt izpildīt

a) lēmumu, kas ir nelabvēlīgs parādniekam, par valsts iestādes pieteikumu, ar kuru pieprasīts atmaksāt pabalstus, kas sniegti uzturēšanas līdzekļu vietā;

b) lēmumu, kas pieņemts kreditora un parādnieka starpā, attiecībā uz pabalstiem, kas sniegti kreditoram uzturēšanas līdzekļu vietā.

4. Valsts iestāde, kas vēlas panākt lēmuma atzīšanu vai pieprasa tā izpildi, pēc pieprasījuma sniedz visus vajadzīgos dokumentus, lai pārliecinātos par iestādes tiesībām saskaņā ar 2. punktu un to, ka pabalsti kreditoram ir sniegti.

VIII NODAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

37. pants Tieši lūgumi kompetentām iestādēm

1. Konvencijā nav izslēgta iespēja izmantot tādas procedūras, kas ir pieejamas saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts iekšējiem tiesību aktiem un kas ļauj personai (pieteikuma iesniedzējam) vērsties tieši pie minētās valsts kompetentās iestādes jautājumā, uz ko attiecas Konvencija, tostarp – atbilstoši 18. pantam – nolūkā pieņemt vai grozīt uzturēšanas nolēmumu.

2. Konvencijas 14. panta 5. punkts un 17. panta b) apakšpunkts, kā arī V, VI, VII nodaļas un šīs nodaļas noteikumi, izņemot 40. panta 2. punktu, 42. pantu, 43. panta 3. punktu, 44. panta 3. punktu, 45. un 55. pantu, ir piemērojami attiecībā uz atzīšanas un izpildes lūgumiem, kas iesniegti tieši kompetentajai iestādei Līgumslēdzējā valstī.

3. Šā panta 2. punkta mērķim 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams lēmumiem, ar kuriem piešķir uzturēšanas līdzekļus mazāk aizsargātai personai, kas ir vecāka nekā minētajā apakšpunktā paredzēts, ja šāds lēmums ir pieņemts, pirms persona ir sasniegusi šādu vecumu, un tajā paredzēta uzturēšanas līdzekļu maksāšana pēc šā vecuma sasniegšanas personisko spēju traucējumu dēļ.

38. pants Personas datu aizsardzība

Personas datus, kurus vāc vai pārsūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai nosūtīti.

39. pants Konfidencialitāte

Jebkura iestāde, kas apstrādā informāciju, nodrošina tās konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

40. pants Informācijas neatklāšana

1. Iestāde neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas savākta vai nosūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības var apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

2. Šādu konstatējumu, ko veikusi viena centrālā iestāde, ņem vērā cita centrālā iestāde, jo īpaši attiecībā uz vardarbības gadījumiem ģimenē.

3. Šā panta noteikumi nekavē iestādes vākt informāciju un nosūtīt to savā starpā tiktāl, cik tas nepieciešams, lai veiktu pienākumus atbilstoši Konvencijai.

41. pants Legalizācijas prasības atcelšana

Šīs Konvencijas kontekstā legalizācija vai tamlīdzīgas formalitātes nav vajadzīgas.

42. pants Pilnvara

Saņēmējas valsts centrālā iestāde var pieteikuma iesniedzējam pieprasīt pilnvaru tikai tad, ja tā rīkojas viņa vai viņas vārdā tiesvedībā vai citās iestādēs, vai, lai ieceltu pārstāvi šādai rīcībai.

43. pants Izmaksu atgūšana

1. Ar šīs Konvencijas piemērošanu saistītu izmaksu atgūšanai nav priekšrokas pār uzturēšanas līdzekļu atgūšanu.

2. Valsts var atgūt izmaksas no zaudējušās puses.

3. Konvencijas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā pieteikumā par izmaksu atgūšanu no zaudējušās puses saskaņā ar 2. punktu jēdziens "kreditors" 10. panta 1. punktā ietver valsti.

4. Šis pants neskar 8. pantu.

44. pants Valodas prasības

1. Visi pieteikumi un saistītie dokumenti ir oriģinālvalodā, un tiem pievieno tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai citā valodā, kuru saņēmēja valsts deklarācijā saskaņā ar 63. pantu ir norādījusi kā pieņemamu, ja vien minētās valsts kompetentā iestāde neatsakās no tulkojuma.

2. Līgumslēdzēja valsts, kurā ir vairāk par vienu oficiālo valodu un kura iekšējo tiesību aktu dēļ nevar attiecībā uz visu savu teritoriju pieņemt dokumentus vienā no šīm valodām, saskaņā ar 63. pantu pieņemtajā deklarācijā norāda valodu, kurā šādi dokumenti vai to tulkojumi ir jāsastāda, lai iesniegtu tos norādītajās valsts teritorijas daļās.

3. Ja vien centrālās iestādes nav vienojušās citādi, jebkāda cita saziņa starp šādām iestādēm notiek saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai angļu, vai franču valodā. Tomēr Līgumslēdzēja valsts var, izdarot atrunu saskaņā ar 62. pantu, iebilst pret angļu vai franču valodas lietošanu.

45. pants Tulkošanas līdzekļi un izmaksas

1. Konvencijas III nodaļā minēto pieteikumu gadījumā centrālās iestādes var piekrist atsevišķā lietā vai vispārēji, ka tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā var veikt saņēmējā valstī no oriģinālvalodas vai jebkuras citas valodas, par kuru panākta vienošanās. Ja vienošanās nepastāv un nosūtītājai centrālajai iestādei nav iespējams ievērot 44. panta 1. un 2. punkta prasības, tad pieteikumu un saistītos dokumentus var nosūtīt ar tulkojumu angļu vai franču valodā turpmākai tulkošanai saņēmējas valsts oficiālajā valodā.

2. Tulkošanas izmaksas, kas rodas 1. punkta piemērošanas rezultātā, sedz nosūtītāja valsts, ja vien attiecīgo valstu centrālo iestāžu starpā nav citādas vienošanās.

3. Neatkarīgi no 8. panta noteikumiem nosūtītāja centrālā iestāde pieteikuma iesniedzējam var prasīt samaksu par pieteikuma un saistīto dokumentu tulkošanas izmaksām, ja vien šīs izmaksas nevar segt tās juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros.

46. pants Neunitāras tiesību sistēmas – interpretācija

1. Attiecībā uz valsti, kurā saistībā ar jebkuru Konvencijā skartu jautājumu pastāv divas vai vairākas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi dažādās teritoriālās vienībās:

a) visas atsauces uz valsts procesuālajām tiesībām attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz procesuālajām tiesībām, kas ir spēkā attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

b) visas atsauces uz lēmumu, kas pieņemts, atzīts, atzīts un izpildīts, izpildīts vai grozīts minētajā valstī, attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz lēmumu, kas pieņemts, atzīts, atzīts un izpildīts, izpildīts vai grozīts attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

c) visas atsauces uz minētās valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz tiesu vai administratīvajām iestādēm attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

d) visas atsauces uz kompetentajām iestādēm, valsts struktūrām un citām minētās valsts iestādēm, izņemot centrālās iestādes, attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz tādām iestādēm, kuras ir pilnvarotas rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

e) visas atsauces uz dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu minētajā valstī attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

f) visas atsauces uz īpašumu atrašanās vietu minētajā valstī attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz īpašumu atrašanās vietu attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

g) visas atsauces uz minētajā valstī spēkā esošo savstarpīguma kārtību attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz savstarpīguma kārtību, kas ir spēkā attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

h) visas atsauces uz bezmaksas juridisko palīdzību minētajā valstī attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz bezmaksas juridisko palīdzību attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

i) visas atsauces uz uzturēšanas kārtību, kas pieņemta minētajā valstī, attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz uzturēšanas kārtību, kas pieņemta attiecīgajā teritoriālajā vienībā,

j) visas atsauces uz valsts veiktu izmaksu atgūšanu attiecīgos gadījumos ir jāsaprot kā atsauces uz attiecīgās teritoriālās vienības veiktu izmaksu atgūšanu.

2. Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

47. pants Neunitāras tiesību sistēmas – materiālo tiesību noteikumi

1. Konvencijas Līgumslēdzējai valstij, kurā ir divas vai vairākas teritoriālās vienības ar dažādām tiesību sistēmām, nav pienākuma piemērot Konvenciju situācijām, kas saistītas tikai ar šādām dažādām teritoriālām vienībām.

2. Teritoriālās vienības kompetentai iestādei Konvencijas Līgumslēdzējā valstī, kurā ir divas vai vairākas teritoriālās vienības ar dažādām tiesību sistēmām, nav pienākuma atzīt vai izpildīt citā Konvencijas Līgumslēdzējā valstī pieņemtu lēmumu tikai tāpēc, ka lēmums saskaņā ar Konvenciju ir atzīts vai izpildīts citā šīs pašas Līgumslēdzējas valsts teritoriālajā vienībā.

3. Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

48. pants Saskaņošana ar iepriekšējām Hāgas konvencijām par uzturlīdzekļiem

Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm šī Konvencija, ņemot vērā 56. panta 2. punktu, aizstāj Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par uzturēšanas lēmumu atzīšanu un piespiedu izpildi un Hāgas 1958. gada 15. aprīļa Konvenciju par spriedumu atzīšanu un izpildīšanu bērnu uzturēšanas lietās tiktāl, ciktāl to piemērošanas joma šādu valstu starpā saskan ar šīs Konvencijas piemērošanas jomu.

49. pants Saskaņošana ar 1956. gada Ņujorkas Konvenciju

Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm šī Konvencija aizstāj Apvienoto Nāciju Organizācijas 1956. gada 20. jūnija Konvenciju par alimentu piedziņu ārzemēs, ciktāl tās piemērošanas joma šo valstu starpā sakrīt ar šīs Konvencijas piemērošanas jomu.

50. pants Saistība ar iepriekšējām Hāgas konvencijām par dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu

Šī konvencija neietekmē Hāgas 1954. gada 1. marta Konvenciju par civilprocesu, Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās un Hāgas 1970. gada 18. marta Konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.

51. pants Dokumentu un papildnolīgumu saskaņošana

1. Šī Konvencija neietekmē nevienu starptautisko dokumentu, kas noslēgts pirms šīs Konvencijas un kurā Līgumslēdzējas valstis ir puses, un kurā iekļauti noteikumi par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija.

2. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm, kuros ietverti noteikumi attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Konvencija, ar mērķi uzlabot Konvencijas piemērošanu šo valstu starpā, ja šādi nolīgumi atbilst Konvencijas priekšmetam un mērķiem un neietekmē Konvencijas noteikumu piemērošanu šādu valstu attiecībās ar citām Līgumslēdzējām valstīm. Valstis, kuras ir noslēgušas šādu nolīgumu, nosūta tā kopiju Konvencijas depozitāram.

3. Šā panta 1. un 2.punkts attiecas arī uz savstarpīguma kārtību un vienotiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir īpašas saiknes attiecīgo valstu starpā.

4. Šī Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir šīs Konvencijas puse, dokumentu piemērošanu, kuri pēc Konvencijas noslēgšanas pieņemti jautājumos, kurus reglamentē Konvencija, ja šādi dokumenti neietekmē Konvencijas noteikumu piemērošanu reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu attiecībās ar citām Līgumslēdzējām valstīm. Attiecībā uz lēmumu atzīšanu un izpildi reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu starpā Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas noteikumus neatkarīgi no tā, vai tie pieņemti pirms vai pēc Konvencijas noslēgšanas.

52. pants Visefektīvākais noteikums

1. Šī Konvencija neliedz piemērot nolīgumu, kārtību vai starptautisku dokumentu, kas ir spēkā starp nosūtītāju valsti un saņēmēju valsti, vai saņēmējā valstī spēkā esošu savstarpīguma kārtību, kas paredz

a) plašāku pamatojumu uzturēšanas nolēmumu atzīšanai, neskarot Konvencijas 22. panta f) apakšpunktu,

b) vienkāršotas, ātrākas procedūras pieteikuma iesniegšanai par uzturēšanas nolēmumu atzīšanu vai atzīšanu un izpildi,

c) labvēlīgāku juridisko palīdzību nekā tā, kas paredzēta saskaņā ar 14.–17. pantu, vai

d) procedūras, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam no nosūtītājas valsts nosūtīt pieprasījumu tieši saņēmējas valsts centrālajai iestādei.

2. Šī Konvencija neliedz piemērot tiesību aktu, kas ir spēkā saņēmējā valstī un kas paredz efektīvākus noteikumus, kā minēts 1.punkta a)–c) apakšpunktā. Tomēr attiecībā uz vienkāršotām, ātrākām procedūrām, kas minētas 1.punkta b) apakšpunktā, tām ir jābūt saderīgām ar aizsardzību, ko pusēm piedāvā saskaņā ar 23. un 24. pantu, jo īpaši attiecībā uz pušu tiesībām tikt pienācīgi informētām par tiesvedību un to, ka tām tiek dota atbilstīga iespēja tikt uzklausītām, kā arī attiecībā uz jebkāda apstrīdējuma vai pārsūdzības sekām.

53. pants Vienota interpretācija

Interpretējot Konvenciju, ņem vērā tās starptautisko raksturu un nepieciešamību veicināt tās vienotu piemērošanu.

54. pants Konvencijas praktiskās darbības pārskatīšana

1. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs regulāri sasauc īpašu komisiju, lai pārskatītu Konvencijas praktisko darbību un veicinātu labas prakses izveidi atbilstoši Konvencijai.

2. Šādas pārskatīšanas nolūkā Līgumslēdzējas valstis sadarbojas ar Hāgas Starptautisko privāttiesību pastāvīgo biroju, vācot informāciju, tostarp statistiku un tiesu praksi, par Konvencijas praktisko darbību.

55. pants Veidlapu grozījumi

1. Šai Konvencijai pievienotās veidlapas var grozīt ar īpašās komisijas lēmumu, kuru sasauc Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs un uz kuru uzaicina visas Līgumslēdzējas valstis un visus dalībniekus. Sanāksmes darba kārtībā iekļauj paziņojumu par priekšlikumu veikt grozījumus veidlapās.

2. Īpašajā komisijā klātesošo Līgumslēdzēju valstu pieņemtie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām valstīm septītā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs visām Līgumslēdzējām valstīm ir paziņojis par šiem grozījumiem.

3. Šā panta 2. punktā paredzētājā laikposmā Līgumslēdzēja valsts, rakstiski par to paziņojot depozitāram, attiecībā uz grozījumu var izteikt atrunu saskaņā ar 62. pantu. Valsti, kas izsaka šādu atrunu, līdz atrunas atsaukšanas brīdim attiecībā uz minēto grozījumu uztver kā valsti, kas nav pašreizējās Konvencijas puse.

56. pants Pārejas posma noteikumi

1. Konvencija ir piemērojama visos gadījumos, kuros

a) pēc Konvencijas stāšanās spēkā starp nosūtītāju valsti un saņēmēju valsti saņēmējas valsts centrālā iestāde ir saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar 7. pantu vai pieteikumu atbilstoši III nodaļai,

b) saņēmējas valsts kompetentā iestāde ir saņēmusi tiešu atzīšanas un izpildes pieprasījumu pēc Konvencijas stāšanās spēkā starp izcelsmes valsti un saņēmēju valsti.

2. Attiecībā uz lēmumu atzīšanu un izpildi to šīs Konvencijas Līgumslēdzēju valstu starpā, kas ir puses arī jebkurā no 48. pantā minētajām Hāgas Uzturlīdzekļu konvencijām, ja atzīšanas un izpildes nosacījumi saskaņā ar šo Konvenciju liedz atzīt un izpildīt lēmumu, kas pieņemts izcelsmes valstī pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz minēto valsti un kas citādi tiktu atzīts un izpildīts saskaņā ar tās konvencijas noteikumiem, kas bija spēkā lēmuma pieņemšanas brīdī, piemēro minētās konvencijas nosacījumus.

3. Saņēmējai valstij nav pienākuma saskaņā ar šo Konvenciju izpildīt lēmumu vai uzturēšanas kārtību attiecībā uz maksājumiem, kas bija jāsamaksā pirms Konvencijas stāšanās spēkā starp izcelsmes valsti un saņēmēju valsti, izņemot attiecībā uz uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām pret personu, kas ir jaunāka par 21 gadu.

57. pants Informācijas sniegšana par tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem

1. Līgumslēdzēja valsts līdz brīdim, kad ir iesniegts tās ratifikācijas vai pievienošanās instruments vai deklarācija saskaņā ar Konvencijas 61. pantu, Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam iesniedz:

a) aprakstu par tās tiesību aktiem un procedūrām attiecībā uz uzturēšanas saistībām,

b) aprakstu par pasākumiem, ko tā veiks, lai izpildītu saistības saskaņā ar 6. pantu,

c) aprakstu par to, kā tā nodrošinās pieteikuma iesniedzējiem efektīvu piekļuvi procedūrām, kā tas prasīts 14. pantā,

d) aprakstu par tās izpildes noteikumiem un procedūrām, tostarp visiem izpildes ierobežojumiem, jo īpaši par parādnieka aizsardzības noteikumiem un ierobežojumu laikposmiem,

e) jebkuru 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā minēto specifikāciju.

2. Līgumslēdzējas valstis, izpildot savas saistības saskaņā ar 1. punktu, var izmantot Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ieteikto un publicēto veidlapu valsts noteikumu īsam aprakstam.

3. Līgumslēdzējas valstis pastāvīgi atjauno informāciju.

IX NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants Parakstīšana, ratificēšana un pievienošanās

1. Konvenciju var parakstīt tās valstis, kuras bija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībnieces tās 21. sesijā, kā arī citas valstis, kuras piedalījās šajā sesijā.

2. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akti glabājas Konvencijas depozitārā Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijā.

3. Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā saskaņā ar 60. panta 1. punktu var pievienoties jebkura cita valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija.

4. Pievienošanās tiesību aktu nodod glabāšanā depozitāram.

5. Šāda pievienošanās būs spēkā tikai saistībā ar attiecībām starp valsti, kas pievienojas, un Līgumslēdzējām valstīm, kas 12 mēnešu laikā pēc 65. pantā minētā paziņojuma nav cēlušas iebildumus pret minētās valsts pievienošanos. Šādu iebildumu var celt arī valstis Konvencijas ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas brīdī pēc pievienošanās. Par visiem šādiem iebildumiem jāziņo depozitāram.

59. pants Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas

1. Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru veido tikai suverēnas valstis un kura ir kompetenta attiecībā uz dažiem vai visiem Konvencijā iekļautajiem jautājumiem, var tāpat parakstīt, pieņemt vai apstiprināt Konvenciju, vai arī tai pievienoties. Reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai šādā gadījumā ir tādas pašas tiesības kā Konvencijas Līgumslēdzējai valstij tādā apmērā, kādā organizācijai ir kompetence attiecībā uz Konvencijā iekļautajiem jautājumiem.

2. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju, vai arī pievienojoties tai, rakstiski paziņo depozitāram, attiecībā uz kādiem Konvencijā iekļautiem jautājumiem tās dalībvalstis ir nodevušas savu kompetenci organizācijai. Organizācija nekavējoties rakstiski paziņo depozitāram par visām izmaiņām, kas skārušas tās kompetenci, kas norādīta pēdējā saskaņā ar šo punktu sniegtajā paziņojumā.

3. Parakstīšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija var sniegt deklarāciju saskaņā ar 63. pantu, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem Konvencijā ietvertajiem jautājumiem un Konvencija būs saistoša dalībvalstīm, kas nodevušas savu kompetenci reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai attiecīgajā jautājumā, tāpēc, ka Konvenciju parakstījusi, pieņēmusi, apstiprinājusi vai tai pievienojusies minētā organizācija.

4. Konvencijas spēkā stāšanās nolūkā netiek ņemts vērā neviens akts, ko depozitāram nosūta reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vien reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nesniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu.

5. Visas atsauces uz „Līgumslēdzēju valsti” vai „valsti” šai Konvencijā attiecīgos gadījumos vienlīdz attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir Konvencijas puse. Ja reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija sniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu, visas atsauces uz „Līgumslēdzēju valsti” vai „valsti” šai Konvencijā attiecīgos gadījumos vienlīdz attiecas uz organizācijas attiecīgajām dalībvalstīm.

60. pants Stāšanās spēkā

1. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no otrā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akta iesniegšanas depozitāram, kā minēts 58. pantā.

2. Tādējādi Konvencija stājas spēkā –

a) attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas minēta 59. panta 1. punktā, pēc Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akta iesniegšanas depozitāram;

b) attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas minēta 58. panta 3. punktā, nākamajā dienā pēc tam, kad ir pagājis laika posms, kurā var celt iebildumus saskaņā ar 58. panta 5. punktu;

c) attiecībā uz teritoriālo vienību, kurai Konvencija ir piemērojama saskaņā ar 61. pantu, mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no minētajā pantā minētā paziņojuma sniegšanas.

61. pants Deklarācijas par neunitārām tiesību sistēmām

1. Ja valstī ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas Konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, tad šāda valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, var paziņot saskaņā ar 63. pantu, ka šī Konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām; šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

2. Par šādu deklarāciju paziņo depozitāram, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām šī Konvencija attiecas.

3. Ja valsts neiesniedz deklarāciju saskaņā ar šo pantu, Konvenciju piemēro visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

4. Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

62. pants Atrunas

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var ne vēlāk kā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī, vai arī deklarācijas sniegšanas brīdī 61. panta izpratnē, ieviest vienu vai vairākas atrunas, kas paredzētas 2. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 30. panta 8. punktā, 44. panta 3. punktā un 55. panta 3. punktā. Nekādas citas atrunas ieviest nedrīkst.

2. Jebkura valsts jebkurā brīdī var atsaukt savu atrunu. Atsaukumu dara zināmu depozitāram.

3. Atruna zaudē spēku trešā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas.

4. Saskaņā ar šo pantu ieviestajām atrunām nav savstarpējības spēka, izņemot atrunu, kas paredzēta 2. panta 2. punktā.

63. pants Deklarācijas

1. Deklarācijas, kas minētas 2. panta 3. punktā, 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 30. panta 7. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. panta 1. punktā, var sniegt parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam; tās var jebkurā laika grozīt vai atsaukt.

2. Deklarācijas, grozījumus un atsaukumus paziņo depozitāram.

3. Deklarācija, kas sniegta parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā, stājas spēkā vienlaicīgi ar Konvencijas stāšanos spēkā attiecībā uz atbilstīgo valsti.

4. Deklarācija, kas iesniegta vēlāk, un visi deklarācijas grozījumi vai atsaukumi stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā depozitārs saņem paziņojumu.

64. pants Denonsēšana

1. Konvencijas Līgumslēdzēja valsts var denonsēt Konvenciju ar depozitāram adresētu rakstisku paziņojumu. Denonsēšanu var ierobežoti attiecināt uz atsevišķām teritoriālajām vienībām valstī ar vairākām teritoriālām vienībām, kurai piemēro Konvenciju.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši 12 mēneši no dienas, kurā depozitārs šo paziņojumu saņem. Ja paziņojumā ir norādīts garāks denonsēšanas spēkā stāšanās termiņš, denonsēšana stājas spēkā pēc tam, kad ir pagājis šis garākais termiņš no dienas, kurā depozitārs šo paziņojumu saņem.

65. pants Paziņošana

Depozitārs paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībniekiem un citām valstīm, un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas parakstījušas, ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas vai pievienojušās Konvencijai saskaņā ar 58. un 59. pantu, par –

a) parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu, kas minētas 58. un 59. pantā,

b) pievienošanos un iebildumiem, kas celti pret pievienošanos, kas minēti 58. panta 3. un 5. punktā un 59. pantā,

c) dienu, kad Konvencija saskaņā ar 60. pantu stājas spēkā,

d) deklarācijām, kas minētas 2. panta 3. punktā, 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 30. panta 7. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. panta 1. punktā,

e) nolīgumiem, kas minēti 51. panta 2. punktā,

f) atrunām, kas minētas 2. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 30. panta 8. punktā, 44. panta 3. punktā un 55. panta 3. punktā, un atsaukumiem, kas minēti 62. panta 2. punktā,

g) denonsēšanām, kas minētas 64. pantā.

Apliecinot iepriekšminēto, apakšā parakstījušies, būdami atbilstoši pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Hāgā, 2007. gada 23. novembrī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, ko glabā Nīderlandes Karalistes valdības arhīvos un kura apstiprinātas kopijas pa diplomātiskiem kanāliem nosūta katrai Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstij, kas tāda ir no konferences divdesmit pirmās sesijas, kā arī katrai valstij, kas piedalījās minētajā sesijā.

1. PIELIKUMS

12. panta 2. punktā minētā nosūtīšanas veidlapa

PAZIŅOJUMS PAR KONFIDENCIALITĀTI UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU

Personas datus, kurus vāc vai pārsūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai nosūtīti. Jebkura iestāde, kas apstrādā šādus datus, nodrošina to konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

Iestāde saskaņā ar 40. pantu neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas savākta vai nosūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības var apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

( Centrālā iestāde saskaņā ar 40. pantu ir nolēmusi par informācijas neatklāšanu.

1. Nosūtītāja centrālā iestāde a. Adrese b. Tālruņa numurs c. Fakss d. E-pasts e. Atsauces numurs | 2. Nosūtītājas valsts kontaktpersona a. Adrese (ja atšķiras) b. Tālruņa numurs (ja atšķiras) c. Fakss (ja atšķiras) d. E-pasts (ja atšķiras) e. Valoda(-s) |

3. Saņēmēja centrālā iestāde

Adrese

4. Pieteikuma iesniedzēja dati

a. Uzvārds (uzvārdi):

b. Vārds (vārdi):

c. Dzimšanas datums: (dd/mm/gggg)

vai

a. Valsts iestādes nosaukums:

5. To personu dati, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi vai kurām tie izmaksājami

a. ( Persona ir tā pati, kas 4. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs

b. i. Uzvārds (uzvārdi):

Vārds (vārdi):

Dzimšanas datums: (dd/mm/gggg)

ii. Uzvārds (uzvārdi):

Vārds (vārdi):

Dzimšanas datums: (dd/mm/gggg)

iii. Uzvārds (uzvārdi):

Vārds (vārdi):

Dzimšanas datums: (dd/mm/gggg)

6. Parādnieka dati[6]

a. ( Persona ir tā pati, kas 4. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs

b. Uzvārds (uzvārdi):

c. Vārds (vārdi):

d. Dzimšanas datums: (dd/mm/gggg)

7. Šī nosūtīšanas veidlapa attiecas uz un papildina pieteikumu saskaņā ar:

( 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu

8. Pieteikumam ir pievienoti šādi dokumenti:

a. Pieteikumā saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un

saskaņā ar 25. pantu:

( Lēmuma pilns teksts (25. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

( Izcelsmes valsts kompetentās iestādes sagatavots lēmuma kopsavilkums vai izraksts (25. panta 3. punkta b) apakšpunkts) (ja piemērojams)

( Dokuments, kurā teikts, ka lēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, un – administratīvas iestādes lēmuma gadījumā – dokuments, kurā teikts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas, ja vien minētā valsts nav saskaņā ar 57. pantu norādījusi, ka tās administratīvo iestāžu lēmumi vienmēr atbilst šādām prasībām (25. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai, ja ir piemērojams 25. panta 3. punkta c) apakšpunkts

( Ja atbildētājs izcelsmes valstī neieradās tiesā un tiesvedībā netika pārstāvēts – dokuments vai dokumenti, kas attiecīgi apliecina vai nu to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par tiesvedību un iespēju tikt uzklausītam, vai to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par lēmumu un iespēju to apstrīdēt vai pārsūdzēt, ņemot vērā faktu un juridiskos aspektus (25. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

( Vajadzības gadījumā dokuments, kurā norādīta visu nokavēto maksājumu summa un datums, kad šī summa tika aprēķināta (25. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

( Vajadzības gadījumā tāda lēmuma gadījumā, kurā paredzēta automātiska pielāgošana indeksējot, – dokuments, kurā sniegta informācija, kas vajadzīga attiecīgo aprēķinu veikšanai (25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

( Vajadzības gadījumā dokumentācija par to, cik lielā mērā pieteikuma iesniedzējs izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību (25. panta 1. punkta f) apakšpunkts)

Saskaņā ar 30. panta 3. punktu:

( Uzturēšanas kārtības pilns teksts (30. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

( Dokuments, kurā norādīts, ka izcelsmes valstī konkrētā uzturēšanas kārtība ir izpildāma kā lēmums (30. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

( Visi pārējie dokumenti, kas pievienoti pieteikumam (piem., ja nepieciešams, dokuments 36. panta 4. punkta mērķim):

b. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta b), c), d), e), f) apakšpunktā un 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto pieteikumu – šādi apliecinoši dokumenti (izņemot nosūtīšanas veidlapu un pašu pieteikumu) saskaņā ar 11. panta 3. punktu:

( 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts

( 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts

( 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts

( 10. panta 1. punkta e) apakšpunkts

( 10. panta 1. punkta f) apakšpunkts

( 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts

( 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts

( 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Nosaukums:__________________________ (ar lielajiem burtiem) Datums: ___________

Centrālās iestādes pilnvarotais pārstāvis (dd/mm/gggg)

2. PIELIKUMS

12. panta 3. punktā minētā apstiprinājuma veidlapa

PAZIŅOJUMS PAR KONFIDENCIALITĀTI UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU

Personas datus, kurus vāc vai pārsūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai nosūtīti. Jebkura iestāde, kas apstrādā šādus datus, nodrošina to konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

Iestāde saskaņā ar 40. pantu neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas savākta vai nosūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības var apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

( Centrālā iestāde saskaņā ar 40. pantu ir nolēmusi par informācijas neatklāšanu.

9. Saņēmēja centrālā iestāde a. Adrese b. Tālruņa numurs c. Fakss d. E-pasts e. Atsauces numurs | 10. Saņēmējas valsts kontaktpersona a. Adrese (ja atšķiras) b. Tālruņa numurs (ja atšķiras) c. Fakss (ja atšķiras) d. E-pasts (ja atšķiras) e. Valoda(-s) |

11. Nosūtītāja centrālā iestāde

_________________________________________________

Kontaktpersona_________________________________________________

Adrese

_________________________________________________

12. Saņēmēja centrālā iestāde apliecina, ka __________ (dd/mm/gggg) ir saņēmusi nosūtīšanas veidlapu no nosūtītājas centrālās iestādes (atsauces numurs _____________; ______________ (dd/mm/gggg)) par šādu pieteikumu saskaņā ar:

( 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu

( 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu

( 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Pieteikuma iesniedzēja uzvārds (uzvārdi): _______________________________

Personas(-u) uzvārds(-i), kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi vai kurām tie izmaksājami: _______________________________

_______________________________

_______________________________

Parādnieka uzvārds (uzvārdi): _______________________________

13. Saņēmējas centrālās iestādes sākotnējie pasākumi:

( Lieta ir pilnīga un tiek izskatīta

( Skatīt pievienoto pieteikuma statusa ziņojumu

( Pieteikuma statusa ziņojums tiks sagatavots

( Lūdzam sniegt šādu papildinformāciju un / vai dokumentāciju:_____________________________________________________________________________________________________________________________________

( Saņēmēja centrālā iestāde atsakās apstrādāt šo pieteikumu, jo ir acīmredzams, ka Konvencijas prasības nav izpildītas (12. panta 8. punkts). Iemesli:

( atbilstoši pievienotajā dokumentā izklāstītajam

( tiks izklāstīti turpmākā dokumentā

Saņēmēja centrālā iestāde lūdz, lai nosūtītāja centrālā iestāde informē to par jebkurām izmaiņām pieteikuma statusā.

Nosaukums:__________________________ (ar lielajiem burtiem) Datums: ___________

Centrālās iestādes pilnvarotais pārstāvis (dd/mm/gggg)

[1] COM(2009) 81.

[2] OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp. Komisijas priekšlikumam Padomes regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, kas pieņemts 2005. gada 15. decembrī, tika pievienots ietekmes novērtējums. Visas Konvencijas aptvertās jomas ir ietvertas arī regulā, kura vēl vairāk stiprina sadarbību starp dalībvalstīm un dažās jomās pat pārsniedz Konvencijā ietvertos jautājumus. Tādējādi iepriekšējais ietekmes novērtējums tika uzskatīts par pietiekamu, lai sniegtu norādes šā priekšlikuma pieņemšanas atbalstam.

[3] Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. februāra atzinums 1/03 par Kopienas kompetenci noslēgt jauno Lugāno konvenciju par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] Saskaņā ar Konvencijas 3. pantu ""parādnieks" ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturēšanas līdzekļi pienākas vai no kuras tos pieprasa".