52009PC0173

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.4.2009

COM(2009) 173 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1386/2007 mērķis ir iestrādāt Kopienas tiesību aktos Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pieņemtos saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus.

NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus pārskata katrā gadskārtējā NAFO sanāksmē.

Gadskārtējā sanāksmē 2008. gadā, kas norisinājās Vigo (Spānija) 22.–26. septembrī, un ārkārtas sanāksmē 2008. gada maijā NAFO pieņēma vairākus grozījumus šajos saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos. Tika pieņemti šādi grozījumi:

- visaptveroši pasākumi, lai pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Nr. 61/105 pieņemšanas risinātu ar grunts zvejas darbībām saistītos jautājumus;

- dažādi garneļu zvejas nosacījumi pārvaldības apgabalā;

- papildu zvejas apgabala slēgšana, lai aizsargātu jutīgus jūras pacēlumus;

- ostas valsts papildu pasākumi, lai neļautu Eiropas ostās izkraut vai pārkraut citos kuģos zvejas produktus, ko karoga valsts pēc verifikācijas nav atzinusi par likumīgiem.

Šie grozījumi tika pieņemti ar Kopienas atbalstu pēc konsultācijām ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām.

Grozījumi ir saistoši, un tāpēc tie jāiestrādā Kopienas tiesību aktos, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju („NNN zvejas regula”), kuru sāk piemērot no 2010. gada 1. janvāra.

Šā priekšlikuma mērķis ir ieviest vajadzīgos grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 1386/2007.

Priekšlikums ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1386/2007 70. pantā ietvertā pārskatīšanas klauzula.

Padome tiek lūgta iespējami drīz pieņemt šo priekšlikumu.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus, un jo īpaši tās 70. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

tā kā:

(1) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ievieš konkrētus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (turpmāk NAFO ) pieņemtos saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus;

(2) trīsdesmitajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2008. gada septembrī, NAFO grozīja virkni saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu. Grozījumi attiecas uz pasākumiem par grunts zveju, zvejas apgabalu slēgšanu, lai aizsargātu jūras pacēlumus, marķēšanas prasībām un ostas valstu papildu pasākumiem;

(3) no 2010. gada 1. janvāra sāk piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju („NNN zvejas regula”),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 1386/2007 izdara šādus grozījumus.

1. Regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

„21) „grunts zvejas darbības” ir zvejas darbības, kurās izmanto zvejas rīkus, kas parastu zvejas darbību laikā nonāk vai var nonākt saskarē ar okeāna gultni;

22) „pastāvoši grunts zvejas apgabali” ir apgabali, kuros saskaņā ar VMS un/vai citiem ģeogrāfisko pozicionēšanas sistēmu datiem atsauces periodā no 1987. līdz 2007. gadam vismaz divos gados ir veiktas grunts zvejas darbības;

23) „jauni grunts zvejas apgabali” ir apgabali, izņemot pastāvošus grunts zvejas apgabalus, kuros veic grunts zvejas darbības.”

2. Regulas 6. pantam pievieno šādu punktu:

„4. Kopienas kuģu kapteiņi reģistrē saskaņā ar 3. punktu veikto zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu vietu koordinātas iemetienu sākumā un beigās.”

3. Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

„ 11. pants

Īpaši noteikumi garneļu zvejai 3L rajonā

Garneles 3L rajonā zvejo ūdeņos, kas dziļāki par 200 metriem.”

4. Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

„ 12. pants

Apgabali ar zvejas ierobežojumiem

1. Grunts zvejas darbības aizliegtas šādos apgabalos:

Apgabals | 1. koordināta | 2. koordināta | 3. koordināta | 4. koordināta |

Orphan Knoll | 50.00.30N 47.00.30W | 51.00.30N 45.00.30W | 51.00.30N 47.00.30W | 50.00.30N 45.00.30W |

Corner jūras pacēlumi | 35.00.00 N 48.00.00 W | 36.00.00 N 48.00.00 W | 36.00.00 N 52.00.00 W | 35.00.00 N 52.00.00 W |

Newfoundland jūras pacēlumi | 43.29.00 N 43.20.00 W | 44.00.00 N 43.20.00 W | 44.00.00 N 46.40.00 W | 43.29.00 N 46.40.00 W |

New England jūras pacēlumi | 35.00.00 N 57.00.00 W | 39.00.00 N 57.00.00 W | 39.00.00 N 64.00.00 W | 35.00.00 N 64.00.00 W |

Fogo 1. jūras pacēlums | 42.31.33 N 53.23.17 W | 42.31.33 N 52.33.37 W | 41.55.48 N 53.23.17 W | 41.55.48 N 52.33.37 W |

Fogo 2. jūras pacēlums | 41.07.22 N 52.27.49 W | 41.07.22 N 51.38.10 W | 40.31.37 N 52.27.49 W | 40.31.37 N 51.38.10 W |

2. Visām grunts zvejas darbībām ir slēgts NAFO 3O rajona apgabals, ko nosaka, savienojot šādas koordinātas (secīgi un atpakaļ uz 1. koordinātu):

Koordināta | Ģeogr. platums | Ģeogr. garums |

1. | 42°53’00”N | 51° 00’ 00”W |

2. | 42°52’04”N | 51° 31’ 44”W |

3. | 43°24’13”N | 51° 58’ 12”W |

4. | 43°24’20”N | 51° 58’ 18”W |

5. | 43°39’38”N | 52° 13’ 10”W |

6. | 43°40’59”N | 52° 27’ 52”W |

7. | 43°56’19”N | 52° 39’ 48”W |

8. | 44°04’53”N | 52° 58’ 12”W |

9. | 44°18’38”N | 53° 06’ 00”W |

10. | 44°18’36”N | 53° 24’ 07”W |

11. | 44°49’59”N | 54° 30’ 00”W |

12. | 44°29’55”N | 54° 30’ 00”W |

13. | 43°26’59”N | 52° 55’ 59”W |

14. | 42°48’00”N | 51° 41’ 06”W |

15. | 42°33’02”N | 51° 00’ 00”W |

”

Iekļauj šādu IIa nodaļu:

„IIa NODAĻA

JUTĪGU JŪRAS EKOSISTĒMU AIZSARDZĪBA

12.a pants

Jutīgu jūras ekosistēmu definīcija

Šajā nodaļā „jutīgas jūras ekosistēmas” ir

a) jūras ekosistēmas, kuras ir unikālas vai kurās sastopamas retas sugas, kuru izzušanu nevarētu kompensēt līdzīgi apgabali vai ekosistēmas. Pie šādām ekosistēmām pieder:

i) biotopi, kuros sastopamas endēmiskas sugas,

ii) vienīgi atsevišķi nodalāmos apgabalos sastopamu retu, apdraudētu vai izzūdošu sugu biotopi,

iii) mazuļu uzturēšanās vietas vai atsevišķi nodalāmi barošanās, vairošanās vai nārstošanas apgabali;

b) jūras ekosistēmas, kas vajadzīgas zivju krājumu izdzīvošanai, funkcionēšanai, nārstošanai/atražošanās vai atjaunošanās procesiem, īpašiem dzīves cikla posmiem (piemēram, mazuļu uzturēšanās vietas vai augšanas apgabali) vai retām, apdraudētām vai izzūdošām jūras sugām;

c) jūras ekosistēmas, kas ir ļoti uzņēmīgas pret antropogēnu darbību izraisītu degradāciju;

d) jūras ekosistēmas, kam raksturīgas populācijas vai sugu kopumi, kuriem piemīt viena vai vairākas šādas pazīmes:

i) lēns augšanas ātrums,

ii) vēlīns dzimumbriedums,

iii) lēna vai neparedzama krājumu papildināšanās gaita vai

iv) ilgs mūžs;

e) jūras ekosistēmas, kam raksturīgas sarežģītas fiziskas struktūras, ko radījusi ievērojama biotisku un abiotisku faktoru koncentrācija. Šajās ekosistēmās ekoloģiskie procesi parasti ir ļoti atkarīgi no minēto struktūru ietekmes. Turklāt šādās ekosistēmās bieži vērojama liela daudzveidība, kas ir atkarīga no struktūru veidojošajiem organismiem.

12.b pants

Būtiskas negatīvas ietekmes definīcija

Šajā nodaļā „būtiska negatīva ietekme” ir ietekme, kas kaitē ekosistēmas struktūrai vai funkcijām tādējādi, ka:

a) traucē tās skarto populāciju spējas atjaunoties,

b) mazina biotopu dabīgo produktivitāti ilgtermiņā vai

c) nodara ievērojamu ilgtermiņa kaitējumu sugu dažādībai, biotopu vai kopienu veidiem.

12.c pants

Jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu definīcija

Šajā nodaļā „jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugas” ir melnie koraļļi, gorgonārijas, kātanemoņu lauki, lofēlijas un jūrasspalvu lauki.

12.d pants

Jutīgu jūras ekosistēmu pamanīšanas definīcija

Šajā nodaļā „jutīgu jūras ekosistēmu pamanīšana” ir jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu nozveja, zvejas rīka iemetienā nozvejojot vairāk nekā 100 kg dzīvu koraļļu un/vai 1000 kg dzīvu sūkļu.

12.e pants

Grunts zvejas novērtējums

1. Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt grunts zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, novērtē šo darbību zināmo un paredzamo ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Dalībvalstis atļauj veikt grunts zvejas darbības tikai tad, ja novērtējumā secināts, ka nav gaidāma šādu darbību būtiska negatīva ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām.

2. Veicot 1. punktā minēto novērtējumu, dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju par jutīgu jūras ekosistēmu atrašanās vietām apgabalos, kuros paredzēta to zvejas kuģu darbība. Minētā informācija ietver zinātniskus datus, ko var izmantot par pamatu, novērtējot šādu ekosistēmu sastopamības iespējamību, ja šādi dati ir pieejami.

3. Izvērtējot būtiskas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz jutīgām jūras ekosistēmām saskaņā ar 1. punktā minēto novērtējumu, attiecīgi ņem vērā jaunos un pastāvošos grunts zvejas apgabalos valdošos atšķirīgos apstākļus.

4. Dalībvalstis katru gadu iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 1. maijā, iesniedz Komisijai 1. punktā minēto novērtējumu. Novērtējumā iekļauj arī riska mazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

12.f pants

Grunts zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos

1. Visas zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, uzskatāmas par izpētes zveju un veicamas saskaņā ar 2. punktā minēto Izpētes zvejas protokolu.

2. Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, sagatavo Izpētes zvejas protokolu, izmantojot XVI pielikumā sniegtos paraugus.

3. Izpētes zvejas protokolā iekļauj šādu informāciju:

a) ieguves plāns, kurā norāda mērķsugas, zvejas datumus un apgabalus. Ievēro apgabalu un zvejas piepūles ierobežojumus, lai nodrošinātu vienmērīgu zveju ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā;

b) riska mazināšanas pasākumu plāns, kurā iekļauj pasākumus, lai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz zvejas laikā pamanītām jutīgām jūras ekosistēmām;

c) nozvejas uzraudzības plāns, kas ietver visu nozvejoto sugu reģistrēšanu un ziņošanu par tām, 100 % satelītuzraudzību un 100 % novērotāju klātbūtni. Ziņojumiem un reģistrācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai vajadzības gadījumā varētu veikt darbības novērtējumu;

d) datu vākšanas plāns, lai zvejas apgabalā atvieglotu jutīgu jūras ekosistēmu un sugu noteikšanu.

4 Dalībvalstis nodrošina, lai pirms izpētes grunts zvejas darbībām tiktu veikts 12.e pantā minētais novērtējums.

5. Dalībvalstis iesniedz Komisijai 2. punktā minēto Izpētes zvejas protokolu un 3. punktā minēto novērtējumu nosūtīšanai NAFO Sekretariātam. Dalībvalstis nodrošina, lai izpētes grunts zvejas darbības netiktu atļautas, iekams NAFO Sekretariāts nav saņēmis šo informāciju.

12.g pants

Jutīgu jūras ekosistēmu negaidīta pamanīšana pastāvošos grunts zvejas apgabalos

1. Ja kuģis, kas veic zvejas darbības pastāvošos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā pamana jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu.

2. Ja zvejas darbību laikā, piemēram, traļa vilkšanas vai žaunu tīklu vai āķu jedu ievietošanas laikā, nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3. un 4. punkta noteikumus.

3. Kuģa kapteinis par šādu atgadījumu ziņo karoga dalībvalstij, kura ar Komisijas starpniecību nekavējoties nosūta šo informāciju izpildsekretāram. Komisija tūlīt brīdina pārējās dalībvalstis, kuru kuģi darbojas attiecīgajā apgabalā. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt brīdina visus minētajā apgabalā esošos zvejas kuģus, kas peld ar šo dalībvalstu karogu.

4. Kuģa kapteinis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas pamanīšanas iespējamība. Kapteinis rīkojas pamatoti, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.

12.h pants

Jutīgu jūras ekosistēmu negaidīta pamanīšana jaunos grunts zvejas apgabalos

1. Ja kuģis, kas veic zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā pamana jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu. Uz kuģa esošie novērotāji nosaka koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajai iespējamajai taksonomiskajai vienībai.

2. Ja zvejas rīku, piemēram, traļa vai žaunu tīklu vai āķu jedu, izmantošanas laikā nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus.

3. Kuģa kapteinis par šādu atgadījumu ziņo karoga dalībvalstij, kura ar Komisijas starpniecību nekavējoties nosūta šo informāciju izpildsekretāram. Komisija tūlīt brīdina pārējās dalībvalstis, kuru kuģi darbojas attiecīgajā apgabalā. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt brīdina visus minētajā apgabalā esošos zvejas kuģus, kas peld ar šo dalībvalstu karogu.

4. Zvejas apgabalu uz laiku slēdz divu jūdžu rādiusā ap pamanītās ekosistēmas atrašanās vietu, kuru ir paziņojis kuģis, kas peld ar NAFO Līgumslēdzējas puses karogu. Atrašanās vieta ir kuģa paziņotā vieta, kas ir vai nu zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas tālākais punkts, vai cita vieta, kura, spriežot pēc faktiem, atrodas vistuvāk precīzajai pamanīšanas vietai. Zvejas apgabals paliek uz laiku slēgts, līdz NAFO Sekretariāts paziņo, ka drīkst atsākt zveju.

5. Kuģis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas pamanīšanas iespējamība. Kapteinis rīkojas pamatoti, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.”

5. Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Visas garneles, kas nozvejotas 3L un 3M rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.”

6. Regulas 47. pantam pievieno šādu punktu:

„g) pēc inspektora pieprasījuma dara viņam zināmas saskaņā ar 6. panta 4. punktu veiktu zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu vietu koordinātas iemetienu sākumā un beigās.”

7. Iekļauj šādu Va nodaļu:

„ Va NODAĻA

Ostas valsts veikta kontrole attiecībā uz kuģiem, kas peld ar citas Līgumslēdzējas puses karogu

63.a pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro, dalībvalstu ostās pirmo reizi izkraujot vai pārkraujot citā kuģī zivis, ko NAFO pārvaldības apgabalā nozvejojuši ar citas Līgumslēdzējas puses karogu peldoši zvejas kuģi, vai šādu zivju produktus.

2. Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 1005/2008.

63.b pants

Apstiprinātās ostas

Dalībvalstis apstiprina ostas, ko zvejas kuģiem atļauts izmantot, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī. Dalībvalstis paziņo apstiprinātās ostas Komisijai, kura šo ostu sarakstu nosūta NAFO Sekretariātam. Visus turpmākos saraksta grozījumus paziņo NAFO Sekretariātam vismaz piecpadsmit dienas pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

63.c pants

Kompetentā iestāde

1. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts paziņojumu saņemšanai saskaņā ar 63.d pantu, apstiprinājumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 63.e pantu.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

63.d pants

Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu 64. pantā minēto zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, kas plāno ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ierašanās laika informē 63.c pantā minēto ostas dalībvalsts kompetento iestādi.

2. Tomēr dalībvalsts var noteikt citu iepriekšējas paziņošanas termiņu, ņemot vērā, inter alia , attālumu starp zvejas darbību vietām un ostu. Par šo iepriekšējas paziņošanas termiņu dalībvalstis informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

3. Iepriekšējam paziņojumam pievieno šādas veidlapas ar pienācīgi aizpildītu A daļu:

a) ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī savu nozveju — XV pielikuma A daļā atrodamo veidlapu PSC 1 ;

b) ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī nozveju, kas saņemta no pārkrāvējkuģiem,— XV pielikuma B daļā atrodamo veidlapu PSC 2. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu;

c) ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī savu nozveju un nozveju, kas saņemta no pārkrāvējkuģiem,— veidlapu PSC 1 un veidlapu PSC 2 .

4. Kapteiņi vai viņu pārstāvji var anulēt iepriekšēju paziņojumu, par to vismaz 24 stundas pirms paziņotā ienākšanas laika paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tie gatavojās izmantot. Tomēr ostas dalībvalsts var noteikt citu paziņošanas termiņu. Paziņojumam pievieno sākotnējo veidlapu PSC 1 un PSC 2 eksemplārus, kam pāri uzrakstīts vārds „Anulēts”.

5. Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties nosūta 3. un 4. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma veidlapas eksemplāru tā zvejas kuģa karoga Līgumslēdzējai pusei, kurš gatavojas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, un pārkrāvējkuģu karoga Līgumslēdzējai pusei, ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās.

6. Veidlapas eksemplāru nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas to nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

63.e pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1. Izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī drīkst sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi atļauju. Šādu atļauju dod tikai tad, ja karoga valsts ir atsūtījusi atpakaļ saskaņā ar 63.d panta 5. punktu nosūtīto veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu B daļu, apstiprinot, ka:

a) zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b) uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami;

c) zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

d) kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta ar VMS datiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas. Šādos gadījumos attiecīgās zivis patur glabāšanā kompetentās iestādes kontrolē. Zivis nodod pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas un pārbaudījušas 1. punktā minēto apstiprinājumu. Ja 14 dienu laikā pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst zivis konfiscēt un likvidēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo kapteinim, aizsūtot atpakaļ veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu C daļu. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam.

63.f pants

Inspekcijas

1. Ja krājumu atjaunošanas plānā nav noteikts citādi, ostas dalībvalsts katrā pārskata gadā inspicē vismaz 15 % šādu izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī.

2. Inspekcijas veic pilnvaroti valstu inspektori, kas pirms kuģa inspicēšanas uzrāda kapteinim pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

3. Ostas dalībvalsts var uzaicināt citu Līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt tās inspektorus un novērot viņu darbu, inspicējot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, šīs nodaļas kontekstā.

4. Inspekcijas laikā attiecīgajā ostā tiek uzraudzīta visa izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un valstu inspektoru obligātie pienākumi ir:

a) veikt kontrolpārbaudes, kurās izkrauto vai citā kuģī pārkrauto nozvejas daudzumu pa sugām salīdzina ar

i) zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu pa sugām,

ii) nozvejas un darbības ziņojumiem un

iii) visu iepriekšējā paziņojumā norādīto informāciju par nozveju (veidlapa PSC 1 vai PSC 2 );

b) verificēt un reģistrēt pēc izkraušanas beigām vai pārkraušanas citā kuģī uz kuģa atlikušās nozvejas daudzumu pa sugām;

c) verificēt jūrā veiktu inspekciju informāciju;

d) verificēt visus uz kuģa esošos zvejas rīkus un atzīmēt linuma acu izmērus;

e) verificēt zivju izmērus, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas prasības par zivju minimālo izmēru.

5. Valstu inspektori veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu zvejas kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka nevajadzīgi netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

6. Zvejas kuģa kapteinis:

a) sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic saskaņā ar šīm procedūrām, nekavē ostas valsts inspektorus, nedraud un netraucē inspektoriem veikt viņu pienākumus;

b) nodrošina piekļuvi visām kuģa vietām, klājiem, telpām, nozvejai, zvejas rīkiem un citām ierīcēm vai aprīkojumam un sniedz visu attiecīgo informāciju, ko pieprasa ostas valsts inspektori, ieskaitot attiecīgu dokumentu kopijas.

63.g pants

Nopietni pārkāpumi

1. Par nopietniem pārkāpumiem uzskata:

a) inspektoru atturēšanu no pienākumu izpildes;

b) izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, ko veic neapstiprinātā ostā;

c) ar iepriekšēju kuģa ienākšanas paziņošanu saistīto noteikumu neievērošanu;

d) izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī bez ostas dalībvalsts atļaujas.

2. Katra ostas dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka attiecīgais kuģis ir izdarījis kādu no 1. punktā minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem. Pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem, var ietvert:

a) soda naudas;

b) aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskāciju;

c) kuģa aizturēšanu.

63.h pants

Inspekcijas ziņojumi

1. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot XII pielikumā atrodamo inspekcijas ziņojuma veidlapu.

2. Kapteinis drīkst komentēt inspekcijas ziņojumu, un inspekcijas beigās to paraksta inspektors un kapteinis. Zvejas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

3. Katra inspekcijas ziņojuma vienu eksemplāru nekavējoties nosūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij un pārkrāvējkuģa karoga valstij, ja kuģis iesaistīts pārkraušanas darbībās citā kuģī. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam. Pēc pieprasījuma inspicētā kuģa karoga valstij nosūta katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju.”

8. Regulas 68. pantu aizstāj ar šādu 68. un 68.a pantu:

„ 68. pants

Ieiešana ostā

1. Neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93, Regulu (EK) Nr. 1093/94 un Regulu (EK) Nr. 1005/2008, dalībvalstis nodrošina, ka tādus zvejas kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, šo kuģu kapteiņi drīkst ievest tikai saskaņā ar 63.b pantu apstiprinātās ostās. Kapteinis, kas plāno ievest kuģi apstiprinātā ostā, saskaņā ar 63.d panta noteikumiem paziņo par to ostas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ostas dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

2. Regulas 63.d un 63.e panta noteikumus piemēro mutatis mutandis . Ostas dalībvalsts aizliedz tās ostās ieiet kuģiem, kuri nav nosūtījuši 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu un par kuriem karoga valsts nav sniegusi 63.e panta 1. punktā minēto apstiprinājumu.

3. Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.

68.a pants

Inspekcijas ostā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tās kompetentās iestādes inspicē visus kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi un ieiet kādā tās ostā. Kuģis nedrīkst veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, iekams nav veikta minētā inspekcija. Inspekcija ietver kuģa dokumentus, kuģa žurnālus, zvejas rīkus, uz kuģa esošo nozveju un jebkurus citus aspektus, kam ir sakars ar kuģa darbību NAFO pārvaldības apgabalā.

2. Ja, veicot inspekciju, kompetentās iestādes atklāj, ka uz kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, atrodas nozveja no krājumiem vai krājumu grupām, ko regulē NAFO vai kas minēti šīs regulas II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts aizliedz jebkādu nozvejas izkraušanu no minētā kuģa un/vai pārkraušanu citā kuģī.

3. Šādu aizliegumu tomēr nepiemēro, ja inspicētā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm pietiekamus pierādījumus par to, ka:

a) sugas, kas atrodas uz kuģa, ir nozvejotas ārpus NAFO pārvaldības apgabala, vai ka

b) sugas, kas atrodas uz kuģa un ir uzskaitītas II pielikumā, ir nozvejotas saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumiem.

4. Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.

5. Inspekciju dokumentē, aizpildot vismaz XII pielikumā atrodamo inspekcijas ziņojuma veidlapu.

6. Informāciju par visu kuģu, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, inspicēšanas rezultātiem dalībvalstu ostās un visiem turpmākajiem pasākumiem nekavējoties nosūta attiecīgā kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.”

9. Regulas V pielikumā svītro 3. punktu.

10. Regulas XII pielikumā A punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

11. Šīs regulas II pielikuma tekstu pievieno regulai kā XV pielikumu.

12. Šīs regulas III pielikuma tekstu pievieno regulai kā XVI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

A. „OSTĀ VEIKTAS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA” VEIDLAPA

A. NORĀDES PAR INSPEKCIJU. Aizpildīt ar melnu tinti. |

Izkraušana | Jā | Nē | Pārkraušana citā kuģī | Jā | Nē |

Ostas valsts | Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī |

Kuģa vārds | Karoga valsts | SJO numurs[2] | Starptautiskais radio izsaukuma signāls |

Izkraušanas/pārkraušanas citā kuģī sākums | Datums | Laiks |

Izkraušanas/pārkraušanas citā kuģī beigas | Datums | Laiks |

B. SĪKĀKAS ZIŅAS PAR INSPEKCIJU |

Pārkrāvējkuģa vārds[3] | SJO numurs1 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

B.1. ZVEJAS ŽURNĀLĀ REĢISTRĒTĀ NOZVEJA |

Suga[4] Nozvejas apgabals Deklarētais dzīvsvars (kg) Pārrēķina koeficients |

B.2. IZKRAUTāS VAI CITā KUģī PāRKRAUTāS ZIVIS |

Noliktavas nosaukums, kompetento iestāžu nosaukums, apstiprinājuma saņemšanas termiņš, atsauces: NEAFC 23.2. pants/ NAFO 45.6. pants |

B.4. UZ KUģA PATURēTāS ZIVIS |

1.1.1. C. ZVEJAS RĪKU INSPEKCIJA OSTĀ (tikai NAFO) |

C.1. Vispārīgi dati |

Inspicēto zvejas rīku skaits | Zvejas rīku inspekcijas datums |

Vai ir norāde uz pārkāpumu, ko veicis attiecīgais kuģis? | Jā | Nē | Ja „Jā”, aizpildīt visu veidlapu „Inspekcijas pārbaude ostā”. Ja „Nē”, aizpildīt veidlapu, izņemot informāciju par NAFO plombu. |

1.1.2. C.2. Ziņas par traļiem ar traļu durvīm |

NAFO plombas numurs | Vai plomba ir neskarta? | Jā | Nē |

Zvejas rīka tips |

Piestiprinājumi |

Attālums starp restu spraišļiem (mm) |

Linuma acojuma tips |

Vidējais linuma acu izmērs (mm) |

Traļa daļa |

Spārni |

Korpuss |

Pagarinājuma daļa |

Āmis |

D. KAPTEIŅA PIEZĪMES |

Es, ……………………………………………………………., kuģa …………………………………………...kapteinis, ar savu parakstu apstiprinu, ka šodien esmu saņēmis šā ziņojuma eksemplāru. Mans paraksts nenozīmē, ka piekrītu kādas šā ziņojuma daļas saturam, izņemot manām piezīmēm, ja tādas ir. Paraksts ______________________________________ Datums ____________ |

E. PĀRKĀPUMI UN AR TIEM SAISTĪTĀ TURPMĀKĀ RĪCĪBA |

E.1. Inspekcija jūrā |

Pārkāpumi, kas konstatēti inspekciju laikā NAFO pārvaldības apgabalā |

Puse, kas veic inspekciju | Inspekcijas datums | Rajons | NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce |

E.2. Ostā veiktas pārkāpumu inspekcijas rezultāti |

a) Jūrā veiktas inspekcijas laikā konstatēto pārkāpumu apstiprinājums |

NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce | Valsts noteikumu pārkāpuma juridiskā atsauce |

b) Pārkāpumi, kuri konstatēti inspekcijā jūrā un kurus nav iespējams apstiprināt, veicot inspekciju ostā |

Piezīmes |

c) Citi pārkāpumi, kas konstatēti, veicot inspekciju ostā |

NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce | Valsts noteikumu pārkāpuma juridiskā atsauce |

Piezīmes |

F. EKSEMPLĀRU SADALĪJUMS |

Viens eksemplārs karoga valstij | Viens eksemplārs NEAFC sekretāram | Viens eksemplārs NAFO izpildsekretāram |

II PIELIKUMS

„XV PIELIKUMS OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES PAZIŅOŠANAS VEIDLAPAS

A – PSC 1

OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 1 |

A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis. Aizpildīt ar melnu tinti. |

Kuģa vārds | SJO numurs1 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

E-pasta adrese | Tālruņa numurs | Faksa numurs | Inmarsat numurs |

Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī |

Paredzamais ierašanās laiks | Datums | Laiks (UTC) |

Kopējā nozveja uz kuģa (visi apgabali) | Izkraujamā nozveja2 |

Suga3 | Produkti4 | Nozvejas apgabali | Pārrēķina koeficients | Produktu svars (kg) | Produktu svars (kg) |

NEAFC konvencijas apgabals (ICES apakšapgabali un rajoni) | NAFO pārvaldības apgabals (apakšrajons) | Citi apgabali |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes |

Kuģa karoga valstij jāatbild uz turpmākajiem jautājumiem, atzīmējot aili „Jā” vai „Nē” | NEAFC konvencijas apgabals | NAFO pārvaldības apgabals |

Jā | Nē | Jā | Nē |

a) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai |

b) Uz kuģa esošo zivju daudzums ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami |

c) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā |

d) Kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta ar VMS datiem |

Karoga valsts apstiprinājums: apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |

Vārds, uzvārds un amats | Datums |

Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes |

Ostas valsts nosaukums |

Atļauja | Jā | Nē | Datums |

Paraksts | Iestādes zīmogs |

1. Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO numurs, norāda ārējo reģistrācijas numuru. |

2. Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas. | 3. FAO sugu kodi — NEAFC V pielikums — NAFO II pielikums. | 4. Produktu sagatavošanas veidi — NEAFC 1. papildinājums līdz IV pielikums — NAFO XX pielikuma C daļa. |

B – PSC 2

OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 2 |

A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu. Aizpildīt ar melnu tinti. |

Kuģa vārds | SJO numurs1 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

E-pasta adrese | Tālruņa numurs | Faksa numurs | Inmarsat numurs |

Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī |

Paredzamais ierašanās laiks | Datums | Laiks (UTC) |

Informācija par pārkrāvējkuģu nozveju. *Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu* |

Kuģa vārds | SJO numurs1 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

Kopējā nozveja uz kuģa (visi apgabali) | Izkraujamā nozveja2 |

Suga3 | Produkti4 | Nozvejas apgabali | Pārrēķina koeficients | Produktu svars (kg) | Produktu svars (kg) |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes |

Kuģa karoga valstij jāatbild uz turpmākajiem jautājumiem, atzīmējot aili „Jā” vai „Nē” | NEAFC konvencijas apgabals | NAFO pārvaldības apgabals |

Jā | Nē | Jā | Nē |

a) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai |

b) Uz kuģa esošo zivju daudzums ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami |

c) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā |

d) Kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta ar VMS datiem |

Karoga valsts apstiprinājums: apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |

Vārds, uzvārds un amats | Datums |

Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes |

Ostas valsts nosaukums |

Atļauja | Jā | Nē | Datums |

Paraksts | Iestādes zīmogs |

1. Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO numurs, norāda ārējo reģistrācijas numuru |

2. Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas | 3. FAO sugu kodi — NEAFC V pielikums — NAFO II pielikums. | 4. Produktu sagatavošanas veidi — NEAFC 1. papildinājums līdz IV pielikums — NAFO XX pielikuma C daļa. |

”

III PIELIKUMS

„XVI PIELIKUMS PROTOKOLU PARAUGI IZPĒTES ZVEJAI JAUNOS ZVEJAS APGABALOS, KUROS ZVEJAS RĪKI VAR NONĀKT SASKARĒ AR JŪRAS GULTNI

I. DALĪBVALSTS AR KOMISIJAS STARPNIECĪBU IESNIEDZ NAFO SEKRETARIĀTAM PAZIŅOJUMU PAR NODOMU VEIKT IZPĒTES ZVEJU

IEGUVES PLĀNS | RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU PLĀNS | NOZVEJAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS | DATU VĀKŠANAS PLĀNS |

MĒRĶSUGAS | PASĀKUMI, LAI MAZINĀTU BŪTISKU NEGATĪVU IETEKMI UZ JUTĪGĀM JŪRAS EKOSISTĒMĀM | VISAS UZ KUĢA UZCELTĀS NOZVEJAS SUGU NOTEIKŠANA UN REĢISTRĀCIJA LĪDZ ZEMĀKAJAI IESPĒJAMAJAI TAKSONOMISKAJAI VIENĪBAI | DATUS VĀC UN PAZIŅO STANDARTA FORMĀTĀ |

ZVEJAS DATUMI | 100 % SATELĪTUZRAUDZĪBA |

PAREDZĒTĀ ZVEJAS APGABALA APZĪMĒJUMS | 100 % NOVĒROTĀJU KLĀTBŪTNE |

PAREDZĒTĀ ZVEJAS PIEPŪLE |

IZMANTOJAMIE GRUNTS ZVEJAS RĪKU VEIDI |

II. DALĪBVALSTS AR KOMISIJAS STARPNIECĪBU IESNIEDZ NAFO SEKRETARIĀTAM ZIŅOJUMU PAR REISU

IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS PAR NODOMU VEIKT IZPĒTES ZVEJU[9]

KUĢA VĀRDS:

KUĢA KAROGA VALSTS :

PAREDZĒTĀ(-S) IZPĒTES ZVEJAS DARBĪBU VIETA(-S) (NORĀDIET ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

PAREDZĒTIE IZPĒTES ZVEJAS DARBĪBU DATUMI :

VAI BLAKUS APGABALOS IEPRIEKŠ IR VEIKTA ZVEJA (JA IR, NORĀDIET INFORMĀCIJAS AVOTU):

DZIĻUMI, KĀDOS PAREDZĒTS VEIKT IZPĒTES ZVEJAS DARBĪBAS:

VAI IR APGABALA BIOTOPU KARTES (JA IR, NORĀDIET AVOTU(-S)):

VAI IR PIEEJAMAS TAKSONOMISKAS NORĀDES POTENCIĀLI JUTĪGU SUGU NOTEIKŠANAI (JA IR, NORĀDIET AVOTU(-S)):

ZINĀMAS JUTĪGAS JŪRAS EKOSISTĒMAS (JJE)[10] PAREDZĒTAJĀS ZVEJAS VIETĀS:

RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI , LAI MAZINĀTU BŪTISKU NEGATĪVU IETEKMI UZ PAMANĪTĀM JJE:

VAI IR IZPĒTES ZVEJAS APGABALA BATIMETRISKĀS KARTES (JA IR, NORĀDIET AVOTU(-S)):

VAI IR ZINĀTNISKA ZVEJAS INFORMĀCIJA PAR IZPĒTES ZVEJAS APGABALU (JA IR, NORĀDIET AVOTU(-S)):

MEKLĒJAMĀS MĒRĶSUGAS :

KĀDU(-S) ZVEJAS RĪKU VEIDU(-S) (LŪDZU, NOSAUCIET) KĀDOS APGABALOS (NORĀDIET ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU) PAREDZĒTS IZMANTOT:

III. DALĪBVALSTS ZIŅOJUMS PAR IZPĒTES ZVEJAS[11] REISU, KO IESNIEDZ NAFO ZINĀTNISKAJAI PADOMEI

KUĢA VĀRDS:

KUĢA KAROGA VALSTS :

ZVEJAS VIETA(-S) (NORĀDIET ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

ZVEJAS DARBĪBU DATUMI :

DZIĻUMI, KĀDOS VEIKTA ZVEJA (KATRĀ IEMETIENĀ, NORĀDOT ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

ZVEJAS STUNDU KOPSKAITS/ ZVEJAS APGABALS (KATRĀ IEMETIENĀ, NORĀDOT ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

ZVEJAS RĪKU VEIDS(-I) (LŪDZU, NOSAUCIET) UN APGABALI, KUROS ZVEJAS RĪKI IZMANTOTI (NORĀDIET ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

PAMANĪTĀS JUTĪGĀS JŪRAS EKOSISTĒMAS (JJE)[12] (KATRĀ IEMETIENĀ, NORĀDOT ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

VEIKTIE RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI , LAI MAZINĀTU BŪTISKU NEGATĪVU IETEKMI UZ SASTAPTĀM JJE:

VISU UZ KUĢA UZCELTO ORGANISMU (PATURĒTO, PIEZVEJAS) SARAKSTS (NOSAKOT LĪDZ ZEMĀKAJAI TAKSONOMISKAJAI VIENĪBAI):

UZ KUĢA UZCELTO POTENCIĀLO JUTĪGO INDIKATORSUGU[13] SARAKSTS, NORĀDOT ZVEJAS VIETAS (IESKAITOT ĢEOGRĀFISKO PLATUMU/GARUMU):

TO ORGANISMU SARAKSTS, KAS PATURĒTI UZ KUĢA BIOLOĢISKAJIEM PARAUGIEM (PIEMĒRAM, GARUMA, SVARA, DZIMUMA, VECUMA NOTEIKŠANAI), JA TĀDI IR:

Piezīme: dati jāziņo saskaņā ar standarta specifikāciju, piemēram, ar Zinātnisko novērotāju programmas satvarā pieņemto specifikāciju.”

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO numurs, norāda ārējo reģistrācijas numuru.

[3] Ja kuģis iesaistīts pārkraušanas darbībās citā kuģī, par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu.

[4] FAO sugu kodi – NEAFC V pielikums - NAFO II pielikums.

[5] FAO sugu kodi — NEAFC V pielikums — NAFO II pielikums.

[6] Produktu sagatavošanas veidi — NEAFC 1. papildinājums līdz IV pielikums — NAFO XX pielikuma C daļa.

[7] FAO sugu kodi — NEAFC V pielikums — NAFO II pielikums.

[8] Produktu sagatavošanas veidi — NEAFC 1. papildinājums līdz IV pielikums — NAFO XX pielikuma C daļa .

[9] Izpētes zveja ir visas grunts zvejas darbības jaunos apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti.

[10] Sk. FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā.

[11] Izpētes zveja ir visas grunts zvejas darbības jaunos apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti.

[12] (Sk. FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā).

[13] Sk. FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā 1. pielikumu.