52009DC0675

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 15.12.2009

COM(2009) 675 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

26. GADA PāRSKATS PAR KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANAS PĀRRAUDZīBU (2008. gads)

{SEC(2009) 1683}{SEC(2009) 1684}{SEC(2009) 1685}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

26. GADA PāRSKATS PAR KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANAS PĀRRAUDZīBU (2008. gads)

1. IEVADS

KOMISIJAS 2007. GADA PAZIņOJUMā „REZULTāTU EIROPA – KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANA” [1] teikts, ka savā gada pārskatā Komisija vairāk uzmanības pievērsīs stratēģiskiem jautājumiem, pašreizējā stāvokļa novērtējumam saistībā ar tiesību aktu piemērošanu, prioritātēm un turpmāko uzdevumu plānošanai. Pagājušā gada pārskatā[2] tika pievērsta uzmanība plašam aktuālu jautājumu lokam un problēmām, kas saistītas ar nozari, un tādām prioritārām darbībām kā preventīvie pasākumi, rīcība, lai pārvaldītu acquis , pilsoņu problēmu risināšana, pārkāpumu izskatīšana un jauni tiesību akti, kas izriet no normatīvā cikla.

Šā gada pārskatā tiks ievērota struktūra, atbilstoši kurai tiek veikta plašāka atlase un sniegti sīkāki komentāri par dažām nozarēm, pamatojoties uz detalizētu pārskatu, kas sniegts šim ziņojumam pievienotajā dokumentā „Stāvoklis dažādās nozarēs”. Šis pārskats galvenokārt attiecas uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar EK līgumu. Uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Lisabonas līgumu, attieksies turpmākie pārskati. Paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta piemērošanu attiecībā uz Komisijas pilnvarām lūgt Tiesu uzlikt dalībvalstīm finansiālas sankcijas ir plānots 2010. gadā.

2. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

2.1. Ievads

Saskaņā ar EK līgumu vispirmām kārtām dalībvalstis ir atbildīgas par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijai ir pilnvaras un atbildība nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu. Līguma noteikumi 2008. gada beigās tika papildināti ar aptuveni 8200 regulām un gandrīz 1900 direktīvām, kas ir spēkā visās 27 dalībvalstīs.

2.2. Sūdzības un pārkāpumu procedūras

Pārkāpumu izskatīšanas procesam ir būtiska loma tiesību aktu pareizā piemērošanā. Jaunākie skaitļi liecina, ka aptuveni 68 % sūdzību tiek izbeigtas, pirms veikti pirmie formālie pārkāpumu procedūras pasākumi; aptuveni 84 % pārkāpumu procedūru, kas balstītas uz sūdzībām, tiek izbeigtas pirms argumentēta atzinuma posma un aptuveni 94 % – pirms Eiropas Kopienu Tiesas nolēmuma.

Salīdzinot sūdzību reģistrāciju 1999.-2003. gadā un 1999.-2007. gadā, redzam, ka vidējais pārkāpumu apstrādes laiks, kas atbilst periodam no lietas reģistrēšanas datuma līdz dienai, kad pieteikumu nosūta Eiropas Kopienu Tiesai saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ir samazinājies no aptuveni 27 mēnešiem līdz 24 mēnešiem. Vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai izskatītu lietas par dalībvalstu pasākumu nepaziņošanu attiecībā uz direktīvu transponēšanu, joprojām ir aptuveni 14 mēneši. Tiesai saskaņā ar Līguma 228. pantu 2008. gadā otrreiz netika nosūtīta neviena lieta (salīdzinājumā ar septiņām lietām 2007. gadā).

Komisija 2008. gada beigās izskatīja vairāk nekā 3400 sūdzības un pārkāpumu lietas. To kopējais skaits salīdzinājumā ar 2007. gadu pieauga par gandrīz vienu procentu, bet tiesvedību skaits par pasākumu nepaziņošanu attiecībā uz direktīvu transponēšanu samazinājās par 15 %. Sūdzības bija 54 % no lietu kopskaita jeb 64 % no visām lietām par jautājumiem, kuri nav saistīti ar direktīvu novēlotu transponēšanu, kas ir par 9 % vairāk nekā 2007. gadā. Salīdzinājumā ar 2007. gadu pēc savas iniciatīvas uzsāktu izskatāmo lietu skaits 2008. gada beigās samazinājās par 3 %.

Sakarā ar to, ka ievērojami saruka direktīvu skaits, kuras bija jātransponē 2008. gadā, vidēji 2008. gadā tika kavēti 55 % no vajadzīgo transponēšanas pasākumu kopskaita (salīdzinājumā ar 64 % 2007. gadā).

2.3. Lūgumraksti

Lūgumrakstu skaits Parlamentam, kuros izvirzīts jautājums par Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ir atkarīgs no pilsoņu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības lēmuma šādi paust savas bažas. Pat ja vairums lūgumrakstu nav saistīti ar pārkāpumu procedūru vai nenoved pie tās uzsākšanas, tie sniedz Parlamentam un Komisijai noderīgu informāciju par pilsoņu bažām.

Liels skaits lūgumrakstu pastāvīgi tika saņemts vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Transporta nozarē ļoti liels skaits lūgumrakstu bija satiksmes drošības jomā. Iekšējā tirgus jomā gandrīz puse no iesniegtajiem lūgumrakstiem bija saistīti ar diplomu atzīšanu. Nodokļu un muitas jomā visbiežāk sastopamais lūgumrakstu temats bija automobiļu aplikšana ar nodokļiem.

Ievērojams skaits lūgumrakstu tika saņemts tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, un tie jo īpaši attiecās uz Kopienas tiesību aktu nepareizu piemērošanu robežu uzraudzības jomā (Šengenas Robežu kodekss), personu brīvu pārvietošanos un pamattiesībām.

3. AKTUāLāS PROBLēMAS, KAS SAISTīTAS AR īSTENOšANU, PāRVALDīBU UN PIEMēROšANU UN KAS PAILDZINA NORMATīVO CIKLU

3.1. Ievads

Kopienas tiesību akti laika gaitā tiek pilnveidoti atbilstoši pieredzei to piemērošanā, interpretējošiem nolēmumiem, tehnoloģijas attīstībai, pieaugošajām efektivitātes prasībām un politisko mērķu attīstībai. Tiesību aktu grozījumu procesa uzraudzību veic vairākos secīgos posmos, kas ietver arī pārskatīšanu un apspriešanu, kā rezultātā tiek izvirzīts tiesību akta priekšlikums, tiesību aktu pieņem, īsteno, piemēro, pārvalda un ievieš, un veic tā turpmāku pārskatīšanu un apspriešanu. Katrā nozarē ir jāņem vērā atšķirīgs elementu kopums, kuru dēļ normatīvais cikls ilgst aptuveni divus līdz divdesmit gadus.

Turpmākajās iedaļās apzināti daži svarīgākie Kopienas tiesību aktu īstenošanas, pārvaldības un ieviešanas aspekti, norādot to lomu normatīvajā ciklā, tostarp pavaddokumentā „Normatīvais cikls – nozaru paraugi”[3] sīkāk aprakstīti daži nozarēm raksturīgi būtiski piemēri.

3.2. Novēlota transponēšana un ziņošana – pastiprināta īstenošanas plānošana un preventīvie pasākumi

Direktīvu novēlota transponēšana joprojām rada dažādus šķēršļus tiesību aktu savlaicīgai piemērošanai, un tam ir tālejošas sekas. 2008. gadā tika kavēti 55 % no vajadzīgo transponēšanas pasākumu kopskaita, un daudzos gadījumos šis laiks pārsniedz divus vai vairāk gadus. Tādējādi tiesību aktu pieņemšanas un īstenošanas normatīvais cikls, kas parasti ir aptuveni četri gadi, pastāvīgi paildzinās – dažkārt par vairākiem gadiem. Šī kavēšanās mazina ES spēju efektīvi sniegt atbildes uz jautājumiem, kas interesē pilsoņus un uzņēmumus. Tā grauj tiesiskās sistēmas saskaņotību, samazinot juridisko noteiktību, pārredzamību un godīgus konkurences apstākļus. Tiek aizkavēts pārbaudes darbs, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu. Pagājušajā gadā situācija uzlabojās, bet pieaugums par 15 % ES-25 valstīs nav nodalāms no vajadzīgo transponēšanas pasākumu kopskaita samazināšanās par 40 %. Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā Nr. 19 konstatēts, ka 2009. gada maijā bija 22 direktīvas, kuru transponēšanas termiņš beidzies pirms vairāk nekā diviem gadiem, un katru no šīm direktīvām vēl nebija pabeigušas transponēt viena līdz piecas dalībvalstis.

Līdztekus novēlotai transponēšanai pastāv problēma, kas saistīta ar cita veida paziņošanu, kura noteikta direktīvās un ko veic novēloti. Piemēram, lietā „Klimata pārmaiņas – emisiju tirdzniecība” pret daudzām valstīm bija jāuzsāk pārkāpumu procedūra par valstu kvotu piešķiršanas plānu 2008.-2012. gadam novēlotu paziņošanu. Rezultātā kavējās gan spēkā esošā acquis īstenošana, gan tā grozījumi. Novēlotās ziņošanas dēļ ievērojami kavējās nākamie pasākumi, kas bija jāveic, lai sasniegtu 2020. gada mērķus.

Daļēji lai mēģinātu izvairīties no novēlotas transponēšanas un daļēji lai nodrošinātu pareizu īstenošanu, pēdējos gados arvien vairāk tika izmantoti preventīvi pasākumi ekspertu sanāksmju un divpusēja dialoga veidā starp Komisiju un dalībvalstīm par transponēšanas un īstenošanas jautājumiem, kas ļāva atrisināt iespējamās problēmas, pirms tās tika iestrādātas tiesību aktā. Komisija un dalībvalstis ir uzņēmušās ļoti būtiskas papildu saistības tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, lai labāk nodrošinātu to mērķu sasniegšanu. Būtiskākais piemērs ir pašreizējā darba programma pakalpojumu direktīvas īstenošanai. Saskaņā ar detalizētu un izvērstu transponēšanas plānu 2008. gadā notika vairāk nekā 30 divpusējās sanāksmes ar dalībvalstīm un 13 ekspertu grupas sanāksmes par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (ITIS) īstenošanu un izmantošanu, lai padarītu iespējamu tiešu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Tāpat arī bieži tiek izstrādātas pamatnostādnes, lai sekmētu jaunu tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, kā tas tika plaši izmantots saistībā ar REACH regulu. Atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem tiek publicētas internetā, piemēram, attiecībā uz direktīvām par bīstamiem preparātiem, sprāgstvielām un mēslošanas līdzekļiem.

Komisijai sagatavojot un Parlamentam un Padomei pieņemot jaunus tiesību aktus, jāpievērš stingra uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar īstenošanu un ieviešanu, lai nodrošinātu šo tiesību aktu savlaicīgu un pareizu piemērošanu. Rezultātu uzlabošanu var sekmēt arī Kopienas tiesību aktu īstenošanas pārskatīšana, ko veic Eiropas Parlaments, un kontakti ar valstu parlamentiem. Starpiestāžu apspriešanā jāapzina atbilstošās metodes, kas jāpiemēro, lai nodrošinātu labākus rezultātus.

3.3. Regulējums, tā īstenošana un pārvaldība

Jaunu EK tiesību aktu pieņemšana bieži vien ir procesa sākums, nevis beigas. Pamata tiesību aktiem ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi. Zinātnes un tehnikas sasniegumu rezultātā tiek ieviestas jaunas darba metodes. Iepriekšēja informācija par iespējamiem jauniem reglamentējošiem pasākumiem dalībvalstu līmenī var palīdzēt izvairīties no jauniem šķēršļiem, kas kavē brīvu pārvietošanos. Komisija un dalībvalstis var vislabāk nodrošināt tiesību aktu piemērošanas pareizu pārvaldību, regulāri pārskatot īstenošanas un piemērošanas jautājumus.

Piemēram, sākotnējās direktīvās par pesticīdu līmeni augu aizsardzības produktos, kuras tika pieņemtas 20. gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, pakāpeniski tika paplašināta ES noteikumu darbības joma attiecībā uz atlieku līmeni dažādos kultūraugos. Šis process bija saistīts ar plašu papildu īstenošanas darbu – laikposmā no 1993. gada vidus līdz 1997. gada vidum Padome pieņēma sešas īstenošanas direktīvas, un nākamajos desmit gados līdz Regulas Nr. 396/2005[4], ar ko konsolidē un vienkāršo acquis , pieņemšanai – vēl 60 Komisijas direktīvas.

Izmantojot programmas, kas tika pieņemtas 1992., 2000., 2002. un 2004. gadā, līdztekus tika organizēta Direktīvas 91/414/EEK[5] par augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanu, laišanu tirgū un izmantošanu pakāpeniska īstenošana, kā rezultātā tika sagatavots Komisijas 2006. gada priekšlikums regulai, lai konsolidētu un papildinātu acquis[6] .

Līdztekus darbam komitejās Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Komisijai sadarbojoties ar dalībvalstīm, var pārvaldīt arī citos veidos. Tie ietver nosacījumus, kas paredz iepriekšēju paziņošanu par regulu priekšlikumiem un procedūras konstatēto problēmu novēršanai. Preču un informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko standartu jomā vien[7] 2008. gadā tika sniegti vairāk nekā 630 paziņojumi un veikti gandrīz 200 Komisijas un vairāk nekā 180 dalībvalstu intervences pasākumi.

3.4. Pārbaudes un kontrole – Komisijas un dalībvalstu pasākumi

Dalībvalstu un Komisijas pārbaudēm un ziņojumiem arī var būt nozīmīga loma, lai noteiktu, kādā mērā mērķi ir īstenoti praksē, apzinot dažādu veidu problēmas, kas jārisina, izmantojot pārvaldības procesus, pārkāpumu procedūras vai tiesību aktu grozījumus.

Piemēram, aviācijas drošības jomā EK tiesību aktos 21. gadsimta sākumā tika paredzēta dalībvalstu civilās aviācijas drošības programmu izstrāde, ievērojot kopējus pamatstandartus, kā arī valsts revīzijas, ko veic dalībvalstis, un pārbaudes, ko veic Komisija. Veikto pārbaužu plašā programma ļāva uzlabot atbilstību par aptuveni 16 %, kā arī konstatēt, ka ir vajadzīga papildu saskaņošana, precizēšana un vienkāršošana. Tādēļ 2008. gadā Parlaments un Padome pieņēma tiesību aktu grozījumus, turpinot uzlabot noteikumu pieņemšanu un pamatprincipu noteikšanu attiecībā uz drošības programmu plašu klāstu un iekšējo kvalitātes kontroli, kas jāpieņem lidostu operatoriem, pārvadātājiem un citām struktūrām, kas īsteno drošības pasākumus. Līdztekus tam Komisija saistībā ar tās pārbaudes metodikas modernizāciju pārbaudes programmā izvērsa salīdzinošo pārskatīšanu.

Cits piemērs pārtikas nekaitīguma jomā ir saistīts ar Pārtikas un veterinārijas biroja darbu, kura ietvaros 2008. gadā tika plānotas 256 revīzijas un pārbaudes, lai nodrošinātu efektīvas kontroles sistēmas un izvērtētu atbilstību ES standartiem Eiropas Savienībā un trešās valstīs attiecībā uz šo valstu eksportu uz ES.

3.5. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, informācijas vākšana un ziņošana saistībā ar tiesību aktu izstrādi

Lai savāktu informāciju par tiesību aktu ietekmi praksē un pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, izmanto dažādas tehnikas.

Piemēram, klimata pārmaiņu jomā Komisija 2008. gada janvārī ierosināja uzlabotu un paplašinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības ES sistēmu. Priekšlikums tika sagatavots plašu apspriešanos rezultātā ar ieinteresētajām personām pirmajā tirdzniecības periodā no 2005. līdz 2007. gadam. Tās apstiprināja, ka trūkst pārbaudītu datu par emisijām, kas varētu kalpot par pamatu valstu kvotu piešķiršanas plāniem, kā rezultātā tika izsniegts pārmērīgs kvotu skaits, un dažos gadījumos, iekasējot no patērētajiem maksu par kvotām, kas piešķirtas bez maksas, nozare guva negaidītu peļņu; dalībvalstīs bija ļoti dažādas kvotu piešķiršanas metodes un līmeņi; valstu kvotu piešķiršanas plānu apstiprināšanas process Komisijā bija pārāk ilgs un sarežģīts. Tāpēc 2008. gada tiesību aktu grozījumu priekšlikumā tika izvirzīta pilnībā saskaņota pieeja kvotu maksimālajam apjomam ES mērogā, kas katru gadu tiktu samazināts ar mērķi laikposmā no 2005. līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 21 %, vienlaikus kā galveno kvotu piešķiršanas metodi pakāpeniski ieviešot izsoles.

Cits piemērs ir saistīts ar komerciālos līgumos paredzēto maksājumu kavējumiem; Eiropas Parlaments uz tiem sākotnēji norādīja 1994. gadā, un rezultātā Komisija 1995. gadā pieņēma ieteikumu kā iespējamu neleģislatīvu līdzekli, lai panāktu uzlabojumus. Pēc turpmākas apspriešanas, kurā apstiprinājās, ka būtisks progress nav panākts, Komisija ierosināja direktīvu, kas tika pieņemta 2000. gadā. Ziņojuma rezultātā, kuru sagatavoja 2006. gadā, 2008. gadā tika veikts pētījums, apspriešanās ar Eiropas uzņēmēju konsultatīvo grupu un sabiedriskā apspriešana „Tava balss Eiropā”. Iegūtie rezultāti, kā arī apsekojumi, ko dalībvalstīs līdztekus organizēja ieinteresētās personas, apstiprināja, ka vēl vairāk jānostiprina noteikumi, ko Komisija ierosināja 2009. gadā.

Piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles ( IPPC ) jomā sākotnējā direktīvā 1996. gadā tika paredzēta desmit gadu īstenošanas programma atļauju izsniegšanai rūpnieciskām iekārtām, pamatojoties uz apņemšanos ieviest labākās pieejamās metodes, lai kontrolētu piesārņojošu vielu emisijas. Komisija 1999. gadā nosūtīja dalībvalstīm anketu, lai tās 2003. gadā sagatavotu ziņojumus par 2000.-2002. gada īstenošanas periodu. Pamatojoties uz rezultātiem, Komisija 2005. gadā sagatavoja ziņojumu. Tajā tika konstatēti ievērojami kavējumi transponēšanā, pietiekamas skaidrības trūkums tiesību aktos un vajadzība labāk koordinēt un paātrināt noteikumu īstenošanu un konsolidāciju; rezultātā tika izstrādāts īstenošanas rīcības plāns.

Balstoties uz ziņojumiem par 2003.-2005. gadu un vairākām papildu neatkarīgām analīzēm, Komisija kopā ar visām ieinteresētajām personām 2006. un 2007. gadā turpināja īstenošanas pārskatīšanu. Rezultāti skaidri liecināja par to, ka ir jāpārskata tiesību akti. Tādēļ 2007. gada decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu par pārstrādātu redakciju direktīvai par rūpnieciskajām emisijām, lai konsolidētu, paplašinātu un precizētu spēkā esošos noteikumus, noteiktu stingrākus emisiju ierobežojumus un pastiprinātu uzraudzību un ieviešanu. Tika atjaunināts arī īstenošanas rīcības plāns, kas nozīmēja datu saskaņotāku vākšanu, novērtēšanu un vienkāršākas lēmumu pieņemšanas procedūras. Tas kalpoja par pamatu, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pilnīgu īstenošanu līdz 2012. gadam, kad paredzams, ka uzmanības centrā nonāks plānoto jauno tiesību aktu īstenošana.

3.6. Tiesību aktu pārvaldība, ko veic ekspertu grupas

Lai nodrošinātu tiesību aktu savlaicīgu un pareizu piemērošanu un tādējādi izvairītos no pārkāpumu procedūrām, veic preventīvus pasākumus. Acquis ikdienas pārvaldība aptuveni 250 komitejās un 1000 ekspertu grupās un īstenošanas un tehniskās atjaunināšanas darbs palīdz saglabāt leģislatīvo acquis spēkā esību un izmantojamību, atvieglojot tādu problēmu risināšanu, uz kurām pretējā gadījumā attiektos pārkāpumu procedūra, un sekmē aktuālo pārkāpumu procedūru atrisināšanu.

3.7. Problēmu risināšana pilsoņu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības interesēs

Daudzus jautājumus, kas saistīti ar tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu praksē, var ātri un efektīvi atrisināt un nodrošināt to ietekmi ES mērogā, Komisijas un dalībvalstu ekspertiem strādājot komitejās un ekspertu grupās. Lai nodrošinātu ātrus un tiešus līdzekļus pilsoņu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības personiskāku problēmu risināšanai, kas rodas, piemērojot Kopienas tiesību aktus, ir izveidoti arī tādi vienkāršoti instrumenti kā SOLVIT un EU Pilot .

Par efektīviem ieviešanas instrumentiem, kas piemērojami dažās acquis jomās, ir izrādījušies citi nozaru instrumenti, piemēram, grāmatojumu noskaidrošana lauksaimniecībā, kas nodrošina, ka finansiālā atbalsta maksājumi ir atkarīgi no apstiprinātas noteikumu ievērošanas. Pastāv arī mehānismi, kas ieviesti nozaru EK tiesību aktos un nodrošina uzņēmējiem iespēju vērsties pret valsts iestādēm. Tie ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem telekomunikāciju operatori var pārsūdzēt valstu regulatoru lēmumus elektronisko sakaru nozarē. Tāpat arī pastāv noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem publiskā iepirkuma jomā, kuri daļēji pamatoti ar joprojām lielo skaitu sūdzību, ko saņem Komisija, un no tām izrietošajām pārkāpumu procedūrām saistībā ar Kopienas noteikumu ievērošanu atsevišķās konkursu procedūrās. Šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecīgajiem uzņēmumiem nodrošina tiešākas un savlaicīgākas apstrīdēšanas iespējas nekā pārkāpumu procedūras, ko uzsāk Komisija un kuras pēc būtības nepievēršas konkursā iesaistīto personu interesēm kā tādām.

Dažos Kopienas tiesību aktos arī ir ietvertas garantijas procedūras apstrīdēšanai starp pilsoņiem un uzņēmējiem. Piemēram, sakarā ar elektronisko sakaru pakalpojumu klāsta paplašināšanos un daudzveidību un pakalpojumu sniedzēju skaita pieaugumu Universālā pakalpojuma direktīvā tika ieviests tāds mehānisms strīdu atrisināšanai starp klientiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas ir daudz elastīgāka, lētāka un neformālāka alternatīva nekā tiesvedības process. Vēl viens piemērs ir stingrāka pieprasījumu procedūra lidojumu aizkavēšanās vai atcelšanas gadījumā gaisa transporta nozarē. Arī EK vides tiesību aktos ir paredzēti pārskatīšanas mehānismi attiecībā uz atteikumiem sniegt pieprasīto informāciju par vidi vai veikt sabiedrisku apspriešanu saistībā ar ietekmes novērtējumu uz vidi un lēmumiem par atļauju izsniegšanu piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles jomā.

Šo sistēmu darbību regulāri uzrauga un ziņo par to; pašlaik tiek gatavots pirmais novērtējuma ziņojums par EU Pilot .

3.8. Pārkāpumu procedūras loma

Komisija var uzsākt pārkāpumu procedūru, pamatojoties uz dažādām sūdzībām. Liels skaits procedūru ir saistīts ar to, ka ar novēlošanos tiek paziņoti dalībvalstu pasākumi attiecībā uz direktīvu transponēšanu. Šīs procedūras kopumā ilgst ne vairāk kā dažus mēnešus, bet to rezultātā var pieņemt saistošu juridisku nolēmumu un piemērot finansiālas sankcijas, ja transponēšana joprojām kavējas. Lielākā daļa lietu tiek izbeigtas pirms Tiesas pirmā nolēmuma. Šīs procedūras ir ļoti darbietilpīgas.

Pārkāpumu procedūru arī izmanto, lai novērstu dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu neatbilstību un sliktu administratīvo praksi. Komisija atklāj Kopienas tiesību aktu iespējamos pārkāpumus ļoti dažādos veidos, kas saistīti ar Komisijas dažādajiem pienākumiem. Šie pienākumi ietver pašas Komisijas darbu, kas saistīts ar dalībvalstu pasākumu atbilstības pārskatīšanu attiecībā uz direktīvu transponēšanu, komiteju un ekspertu grupu darbu Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, saraksti ar pilsoņiem, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un viņu sūdzību izskatīšanu, un darbu ar dalībvalstīm, sagatavojot ziņojumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Izskatot iespējamos pārkāpumu gadījumus, kas nonāk tās uzmanības lokā, Komisijai ir jānodrošina saskaņotība, efektivitāte un godīga attieksme pret dalībvalstīm. Komisijai ir jāizvērtē, vai būtu pamatotāk veikt īpašus pasākumus iespējamu atsevišķu pārkāpumu gadījumā, uz kuriem tikusi vērsta tās uzmanība, vai uzsākt paralēlu vai kopīgu procedūru attiecībā uz virkni dažādu faktisku un juridisku apstākļu, kura var nostiprināt tās pozīciju. Tai jāizvērtē vispiemērotākais rīcības veids jebkurā konkrētā brīdī, ņemot vērā problēmu apjomu un dažādību, kā arī sekas attiecībā uz termiņiem, ja tiek izmantota pārkāpumu procedūra.

Pieredze liecina, ka bieži vien efektīvāk un taisnīgāk ir censties atrisināt atkārtotas vai plaši izplatītas problēmas, izmantojot sistemātiskāku pieeju. Piemēri sistēmiskiem pārkāpumiem, ko Komisija ir novērsusi vai pašlaik risina vides aizsardzības jomā, ir izskaidroti Komisijas 2008. gada paziņojumā par Eiropas Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu[8]. Tie ietver peldvietu ūdens un dzeramā ūdens standartu neievērošanu un pilsētu notekūdeņu nesavākšanu un neattīrīšanu, nelikumīgu atkritumu apglabāšanas darbību pieļaušanu un medību noteikumu vai atkāpes izmantošanas nosacījumu neievērošanu dabas aizsardzības jomā.

Plaši izplatītu problēmu atkārtošanās var arī liecināt par skaidrības trūkumu tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanā, ko atbilstošāk var atrisināt, izmantojot tiesību aktu grozījumus, nevis ieviešanas pasākumus. Tiesību aktu grozījumi var nodrošināt papildu labumu – to pilnveidošanu. Pat ja tiesību akta interpretācija, ko konkrētā lietā sniegusi Tiesa, var radīt plašu ietekmi citās dalībvalstīs, pārbaudes pasākumi, ko pārkāpumu procedūras ietvaros Komisija veic vairākās dalībvalstīs, var izrādīties ilgāks un sarežģītāks juridiskais process ar atšķirīgiem un mazāk pārredzamiem rezultātiem nekā tiesību aktu grozījumu pieņemšana, kas var sniegt dažas papildu garantijas attiecībā uz precizitāti un pieejamību.

Lai gan pārkāpumu procedūras rezultātā Līguma noteikumi parasti tiek tieši piemēroti, arī Komisijas un dalībvalstu saskaņota rīcība var būt efektīvs un konsekvents sadarbības veids, kā atrisināt šos dažādos jautājumus. Piemēram, atšķirības pakalpojumu ekonomikā un daudzie un dažādie jautājumi, kas dažkārt rodas ļoti atšķirīgā kontekstā, var padarīt nepiemērotu saskaņotu pieeju, savukārt Līguma noteikumu tieša piemērošana prasa atšķirīgu pieeju katrā gadījumā. Šā iemesla dēļ Kopienas likumdevējs 2006. gadā pieņēma direktīvu, lai kodificētu un precizētu kritērijus, kas izklāstīti EK līgumā, kuru piemēro tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu pārrobežu sniegšanas brīvībai, kā arī lai uzsāktu dalībvalstu atļauju izsniegšanas sistēmu un juridisko prasību plašu pārskatīšanu attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem vai to sniegšanu. Līdzīgi apsvērumi bija pamatā tam, ka 2008. gadā tika pieņemts pasākumu komplekss, kurā bija ietverts regulējums attiecībā uz preču brīvas aprites savstarpējās atzīšanas principa piemērošanas procesuālajiem aspektiem. Šos pasākumus, protams, var papildināt, turpinot Līguma noteikumu tiešu īstenošanu ar pārkāpumu procedūras starpniecību.

Pārkāpumu procedūrām nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt par automātisku funkciju, jo tās ne vienmēr var īstenot stingri noteiktā termiņā, kas atkarīgs vienīgi no katras atsevišķās lietas konteksta. Tas būtu jādara plašākā kontekstā, ņemot vērā tādus apsvērumus kā ātrāku un efektīvāku veidu iespējamā izvēle jautājumu atrisināšanai, vispārīgā juridiskā noteiktība attiecīgajā nozarē, līdzīgi jautājumi citās dalībvalstīs, kuri būtu jāizskata, piemērojot pienācīgu un godīgu procedūru, un visefektīvākie līdzekļi, lai sasniegtu Kopienas tiesību aktos paredzētos vispārējos mērķus.

3.9. Tiesību aktu vienkāršošana – viens no labāka regulējuma mērķiem

Īstenojot Komisijas programmu „Labāks regulējums – tiesību aktu vienkāršošana”, tika izdarīti tiesību aktu grozījumi, lai samazinātu ražotāju izmaksas, palielinātu pārredzamību un uzlabotu piekļuvi tirgum, un precizētu tiesību aktus. Piemēram, attiecībā uz celtniecības izstrādājumiem, īstenojot labāka regulējuma veidošanas pilnvaras, tika uzsākta plaša apspriešana par to, kā darbojas 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās pieņemtā direktīva. Rezultātā tika veikta plaša reforma, lai uzlabotu izpratni un piekļuvi, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un uzlabotu skaidrību un efektivitāti, īpaši mazajiem ražotājiem. Šī reforma bija vērsta uz to, lai sniegtu informāciju par ražojumu darbības rādītājiem, izskaidrotu garantijas, ko sniedz „CE” marķējums, izstrādātu stingrākus kritērijus attiecībā uz neatkarīgajām struktūrām, kas veic darbības rādītāju pārbaudi, un padarītu elastīgākas izstrādājumu pārbaudes prasības.

Lai gan labāka regulējuma programma var nodrošināt juridisko precizitāti un vienkāršošanu, tā arī var atturēt no tiesību aktu izmantošanas, attaisnojot būtiskas apspriešanas un tirgus pārbaudes, pirms tiesību akta iniciatīva kļūst par priekšlikumu, kā tas jau tika aprakstīts saistībā ar EK tiesību aktu pilnveidošanu attiecībā uz kavētiem maksājumiem komerciālos darījumos.

3.10. Tiesību aktu izstrādes loma pārredzamības un tiesību izmantošanas nodrošināšanā

Pārredzamību, tiesību aktu izpratni un to pielietojamību atvieglo kopīgu un konsekventu juridisko noteikumu kopums ES un dalībvalstu līmenī. Pat ja līdztekus pastāv skaidri tiesību akti un tiesu prakse, tiesību aktu grozījumi tomēr var būt pamatoti, lai uzlabotu pārredzamību un tiesību izmantošanu, tiklīdz EK tiesību aktu secīgi grozījumi nosaka, ka ir vajadzīga kodifikācija. Tas izskaidro mijiedarbību starp Tiesas praksi un EK tiesību aktu pilnveidošanu, un, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, bieži vien ir jāapvieno abi šie faktori.

4. SECINāJUMI

ŠAJā PāRSKATā KOMISIJA PāRSKATA DAžUS KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANAS PAšREIZēJāS NOSTāJAS ASPEKTUS UN

- ierosina starpiestāžu dialogu par novēlotas transponēšanas cēloņiem un iespējamiem pasākumiem šādu gadījumu skaita samazināšanai;

- uzsver, cik svarīgi, izstrādājot jaunus tiesību aktus, ir pievērst uzmanību īstenošanas plānošanai un ieviešanas mehānismiem;

- vērš uzmanību uz to, ka ir pieejami dažādi pārvaldības un ieviešanas rīki, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu, un apņemas īstenot pārredzamu politiku attiecībā uz šo instrumentu izmantošanu, lai panāktu tiesību aktu vislabāko saprotamību, skaidrību un efektivitāti;

- apstiprina Komisijas darba prioritātes, kas izklāstītas šim pārskatam pievienotajā dokumentā „Stāvoklis dažādās nozarēs”[9], tostarp pārkāpumu procedūru pārvaldīšanu, lai maksimāli palielinātu ieguvumus pilsoņiem un uzņēmumiem.

[1] COM(2007)502.

[2] COM(2008)777.

[3] SEC(2009) 1683.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

[5] Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

[6] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (SEC(2006) 930 un SEC(2006) 931).

[7] Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība.

[8] COM(2008)773.

[9] SEC(2009) 1684.