52009DC0627

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.11.2009

COM(2009)627 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

EIROPAS KOPIENAS SAFA PROGRAMMA [SEC(2009) 1576 galīgā redakcija]

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

EIROPAS KOPIENAS SAFA PROGRAMMA (Dokuments attiecas uz EEZ)

Kāpēc ir vajadzīgs šis ziņojums?

Direktīvas 2004/36/EK 6. panta 2. punktā ir paredzēts:

" Katru gadu Komisija publicē informācijas kopsavilkumu, kas ir pieejams sabiedrībai un nozares ieinteresētājām personām un kas ietver visas saskaņā ar 5. pantu saņemtās informācijas analīzi. Minētā analīze ir vienkārša un viegli saprotama un norāda, vai gaisa kuģu pasažieri ir pakļauti paaugstinātam lidojumu drošības riskam. Minētājā analīzē nenorāda informācijas avotu. "

Šis ir trešais gada ziņojums par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

1. EK SAFA PROGRAMMA

1.1. EK SAFA programmas izcelsme

SAFA programmu jeb Ārzemju gaisa kuģu drošības novērtēšanas programmu sākotnēji ieviesa Eiropas Civilās aviācijas konference ( ECAC ) 1996. gadā. SAFA programmas pamatā nebija saistošs Eiropas tiesiskais regulējums, bet gan ECAC dalībvalstu ģenerāldirektoru saistības. Pārbaudes attiecībā uz "ārvalstu" gaisa kuģiem nozīmēja, ka tiek pārbaudīti gaisa kuģi, kuru izmantošanu vai ekspluatāciju nekontrolēja tās valsts kompetentā iestāde, kurā tika veikta pārbaude.

2004. gada 30. aprīlī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (tā sauktā " SAFA direktīva"), kas ES dalībvalstīm radīja juridisku pienākumu veikt perona pārbaudes trešo valstu gaisa kuģiem, kuri nolaižas to lidostās, un tajā "trešās valsts gaisa kuģis" nozīmēja gaisa kuģi, kas netiek izmantots vai ekspluatēts dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē; taču direktīva nekādā ziņā neliedz ES dalībvalstīm pārbaudīt gaisa kuģus no citām ES dalībvalstīm. ES dalībvalstīm tika dots divu gadu laika posms šīs direktīvas īstenošanai, pieņemot attiecīgos valsts tiesību aktus.

Ar ECAC dalībvalstu ģenerāldirektoru lēmumu SAFA programmu nodeva Eiropas Kopienas (EK) kompetencē, un no 2007. gada 1. janvāra atbildību par EK SAFA programmas pārvaldību un tālāku attīstību ir uzņēmusies Eiropas Komisija, kurai palīdz Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ( EASA ). EASA ir Eiropas Komisijas aģentūra, kas atrodas Ķelnē un Komisijas vārdā atbild par EK SAFA programmas operatīvo pārvaldību saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 768/2006.

Līdz 2006. gadam SAFA programmas operatīvos elementus īstenoja centrālās apvienotās aviācijas iestādes ( CJAA ). 2006. gada beigās SAFA koordinācijas darbības, tostarp centralizēto datubāzi, CJAA nodeva EASA .

To piecpadsmit ECAC dalībvalstu, kas nav ES dalībvalstis, pastāvīgā līdzdalība un tādējādi arī programmas nozīmīgums Eiropas mērogā ir nodrošināts, parakstot atsevišķu sadarbības nolīgumu starp katru no šīm valstīm un EASA . Tāpēc, ieskaitot ES-27, EK SAFA programmā kopumā ir iesaistītas 42 valstis (sk. A papildinājumu).

1.2. EK SAFA programmas darbība

Katrā SAFA programmā iesaistītajā valstī gaisa kuģiem (trešo valstu gaisa kuģiem ES dalībvalstīs vai ārvalstu gaisa kuģiem ECAC valstīs, kas nav ES dalībvalstis) var veikt perona pārbaudi, kas galvenokārt attiecas uz gaisa kuģa dokumentiem un rokasgrāmatām, lidojuma apkalpes licencēm, gaisa kuģa ārējo stāvokli un obligāto salona drošības aprīkojumu un tā stāvokli. Norādes šo pārbaužu veikšanai ir izklāstītas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ) standartu 1. pielikumā (Personāla licencēšana), 6. pielikumā (Gaisa kuģu ekspluatācija) un 8. pielikumā (Gaisa kuģa lidojumderīgums).

Šīs pārbaudes veic saskaņā ar visām iesaistītajām valstīm kopīgu procedūru. Par to rezultātiem pēc tam tiek sagatavoti ziņojumi, kuros arī ievēro vienotu formu. Ievērojamu neatbilstību gadījumā notiek sazināšanās ar ekspluatantu un attiecīgo (ekspluatanta vai reģistrācijas valsts) aviācijas iestādi, lai veiktu koriģējošus pasākumus ne tikai attiecībā uz pārbaudīto gaisa kuģi, bet arī uz citiem gaisa kuģiem, kas varētu būt saistīti ar šādu vispārīgu neatbilstību. Visi ziņojumu dati, kā arī papildu informācija tiek nodota koplietošanai un tiek glabāta centrālā elektroniskā datubāzē, kuru veido un pārvalda EASA .

Galvenās EK SAFA programmas iezīmes ir šādas:

- to īsteno visās SAFA programmā iesaistītajās valstīs - faktiski visas 42 ECAC valstis (ES dalībvalstis un ECAC valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet ir parakstījušas EASA sadarbības nolīgumu),

- SAFA perona pārbaužu rezultātus izplata ar centralizētas datubāzes starpniecību,

- pieeja "no apakšas uz augšu" - programmas pamatā ir gaisa kuģu perona pārbaudes,

- koncentrēšanās uz konkrētu mērķi - galvenā uzmanība tiek pievērsta trešo valstu gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz ES dalībvalstīm un SAFA programmā iesaistītajām valstīm (kaut arī SAFA pārbaudes aizvien var veikt gaisa kuģiem no ES dalībvalstīm),

- tās mērķis ir pārbaudīt atbilstību ICAO standartiem, kurus starptautiskā mērogā parasti piemēro visiem pārbaudāmajiem gaisa kuģiem.

1.3. EK SAFA programmas vieta kopējā aviācijas drošības ķēdē

Pieredze, kas iegūta pēdējos gados veiktajās SAFA pārbaudēs, liecina, ka tās sniedz vispārīgu priekšstatu par ārvalstu ekspluatantu drošību. Tomēr šis priekšstats ir ierobežots tajā ziņā, ka netiek iegūta pilnīga aina par atsevišķu gaisa kuģu vai ekspluatantu drošību. Iemesls ir tas, ka dažus aspektus (piemēram, apkalpes resursu pārvaldību, pilnīgu lidojumderīguma statusu utt.) pārbaudes gaitā ir grūti novērtēt, jo pārbaužu veikšanai pieejamais laiks ir ierobežots, un tāpēc šādā pārbaudē iegūta informācija var nebūt ļoti precīza. Minēto rādītāju vērtība kļūs vēl lielāka, ja tiks turpināta SAFA pārbaužu izpildes saskaņošana starp visām iesaistītajām valstīm.

Konkrēta gaisa kuģa vai ekspluatanta pilnīgu novērtējumu var gūt tikai pastāvīgas uzraudzības rezultātā, ko veic atbildīgā valsts civilās aviācijas iestāde (ekspluatanta valstī vai reģistrācijas valstī). Tāpēc informācija, kas gūta ar ES SAFA programmas starpniecību, ir lietderīga:

- pirmkārt, kā preventīvs instruments, kas ļauj noteikt potenciālās negatīvās tendences attiecībā uz drošību, jo trūkumi, kas lielā skaitā un/vai atkārtoti tiek atklāti attiecībā uz konkrētu ekspluatantu, ir ļoti labs potenciālu strukturālu nepilnību rādītājs, kas raksturo šā ekspluatanta kvalitātes kontroles pārvaldību, kā arī tās atbildīgās valsts civilās aviācijas iestādes veikto drošības uzraudzību, kurā ekspluatants ir sertificēts; līdzīgas negatīvas tendences var noteikt arī attiecībā uz konkrētiem gaisa kuģu tipiem,

- tiešākā nozīmē SAFA pārbaudes var reālajā laikā uzlabot konkrēta, tikko pārbaudīta gaisa kuģa ekspluatācijas drošību, liekot pārbaudes iestādei nodrošināt, lai tiktu veiktas tūlītējas korektīvas darbības, pirms gaisa kuģa ekspluatācija tiek turpināta.

Bez tam, kopš stājusies spēkā Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, SAFA pārbaudes ir ieguvušas arvien lielāku nozīmi kā viens no kritērijiem, ko ņem vērā Komisija, pieņemot lēmumus par pārvadātāju iekļaušanu Kopienas sarakstā. Tas jo īpaši attiecas uz 2006. gada martā sagatavoto pirmo Kopienas sarakstu un tā regulārajiem atjauninājumiem.

1.4. Programmas attīstība 2008. gadā

2008. gada 16. aprīlī Komisija pieņēma divus svarīgus tiesību aktus, lai vēl vairāk stiprinātu EK SAFA programmu:

- Komisijas Direktīvu 2008/49/EK, kurā ir izklāstīti SAFA programmas procedūru rokasgrāmatas pamata elementi un paredzēti saskaņotie noteikumi SAFA pārbaužu veikšanai, tostarp izpildes kontroles pasākumi, ziņojuma iesniegšanas termiņš (15 darba dienas) un tas, ka pārbaudes rezultāti obligāti ir jānosūta pārbaudītajam ekspluatantam, izmantojot pārbaudes apliecinājuma veidlapu. Turklāt iepriekš minētajā direktīvā ir paredzēts vienots kritēriju kopums SAFA inspektoru kvalifikācijai. EASA tika uzdots sniegt palīdzību iesaistītajām valstīm, izstrādājot vadlīniju dokumentus atbilstīgi šajā direktīvā minētajiem pamata elementiem;

- Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2008, ar ko ievieš strukturētu, Eiropas mēroga pieeju attiecībā uz prioritātes piešķiršanu SAFA perona pārbaudēm saistībā ar potenciāli nedrošiem subjektiem, lai veicinātu pārbaudēm paredzēto resursu labāku izmantošanu.

Saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2008/49/EK EASA ir izstrādājusi un publicējusi detalizētus vadlīniju dokumentus par SAFA perona pārbaužu inspektoru kvalifikāciju, nosakot vienotus standartus visām iesaistītajām valstīm. Kvalifikācijas kritērijos galvenā uzmanībā ir pievērsta atbilstībai, mācībām (tostarp periodiskām mācībām) un inspektoru pieredzei. Inspektoru mācībām ir jānotiek saskaņā ar EASA izstrādātajām programmām, bet neatkarīgiem mācību organizētājiem ir jābūt kvalificētiem atbilstīgi konkrētu kritēriju kopumam.

Vairākas iniciatīvas, kas tika aizsāktas 2007. gadā, tiek turpinātas arī 2008. gadā, un tās ir kļuvušas par regulārām standarta darbībām saskaņā ar EK SAFA programmu, piemēram, SAFA datubāzē ievadīto iesaistīto valstu ziņojumu kvalitātes pārbaude un datubāzes analīze. Šādu analīzi veic reizi četros mēnešos, un tās mērķis ir pēc iespējās ātrāk noteikt potenciālo apdraudējumu un tendences, lai tās laikus varētu novērst, pirms tiek apdraudēta starptautiskās aviācijas drošība. Šo analīžu veikšanas metodoloģija tika atkārtoti pārskatīta un uzlabota, lai maksimāli izmantotu pieejamos SAFA datus.

2008. gada oktobrī SAFA datubāzē tika ieviests būtisks jauninājums, kas dod iespēju uzlabot ziņojumu iesniegšanu un darba plūsmu, kā arī sekmē prioritātes piešķiršanas procesa uzraudzību (ko izveidoja saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2008). Īstenojot izmaiņas, kas paredzētas Komisijas Direktīvā 2008/49/EK, proti, ziņojuma iesniegšanu par 3. darbību klasi, ar šo jauninājumu ir ieviesta arī jauna iespēja, kuras mērķis ir uzlabot konstatējumu konsekvenci, izmantojot iepriekš aprakstītu konstatējumu kopumu, kuru izstrādājusi un uztur EASA .

SAFA datubāze ir replicēta, izveidojot pilnībā funkcionējošu mācību vidi datubāzes lietotāju praktiskajām mācībām.

1.5. Uz risku orientētas pieejas ieviešana

Ar nesen pieņemto Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2008 (kas stājās spēkā 2008. gada aprīlī) SAFA pārbaudēs ir ieviests prioritātes noteikšanas princips no Eiropas perspektīvas; iesaistītajām valstīm ir jānosaka prioritāte daļai perona pārbaužu, izvēloties konkrētus pārbaudes subjektus (vai nu atsevišķus ekspluatantus, vai visus ekspluatantus, kas ir sertificēti konkrētā valstī). Prioritāšu sarakstu sagatavo Eiropas Komisija un to atjaunina, ja tāda vajadzība rodas saskaņā ar kritēriju kopumu, kas noteikts minētajā regulā, proti, saskaņā ar:

- informāciju, ko pēc SAFA datubāzes analīzes pārsūta EASA ,

- informāciju, kas iegūta Lidojumu drošības komitejas sanāksmēs,

- informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalstīm.

Turklāt prioritārās pārbaudes veic arī ekspluatantiem, kas ir minēti B pielikumā Kopienas sarakstā ar gaisa pārvadātājiem, kuriem piemērots darbības aizliegums (kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005), kā arī citiem ekspluatantiem, kuri ir sertificēti tajā pašā valstī, kurā ir sertificēts kāds no minētajā Kopienas sarakstā iekļautajiem ekspluatantiem.

Pirmais prioritāšu saraksts tika sagatavots 2008. gada 20. aprīlī, un tā paša gada laikā to pārskatīja divas reizes. 2008. gadā tika veiktas 10 337 SAFA pārbaudes, un 1 481 no tām tika veikta subjektiem, kas bija norādīti prioritāšu sarakstā.

2. CENTRALIZĒTĀ SAFA DATUBĀZE

EASA pārvalda centralizēto datubāzi kopš 2006. gada decembra, kad centrālās apvienotās aviācijas iestādes ( CJAA ) Nīderlandē to nodeva EASA Ķelnē, Vācijā.

Kaut arī to pārvalda un uztur EASA , par ziņojumu ievietošanu datubāzē vēl aizvien atbild SAFA programmā iesaistīto 42 valstu atbildīgās aviācijas iestādes.

2008. gadā SAFA programmā iesaistītās valstis veica 10 337 pārbaudes, kurās atklājās aptuveni 11 298 trūkumi (sk. A papildinājumu).

Datubāzē esošos datus uzskata par konfidenciāliem tajā nozīmē, ka tos var izmantot tikai programmā iesaistītās valstis un tie nav pieejami plašai sabiedrībai. Visu iesaistīto valstu valsts aviācijas iestādes datubāzei var piekļūt (drošajā) internetā.

3. PĀRBAUDES JOMAS

Saskaņā ar SAFA direktīvu gaisa kuģi, par kuriem ir radušās aizdomas, ka tie neatbilst starptautiskajiem drošības standartiem (pamatojoties, piemēram, uz EASA regulāru datubāzes analīzi), dalībvalstīm ir jāpārbauda prioritārā kārtā. Bez tam perona pārbaudes var veikt, izmantojot izlases veida pārbaudes procedūru ( spot-check procedure ).

Pārbaudēs var koncentrēties uz piecām jomām:

1. konkrētu valsti, kurā ir reģistrēti ekspluatanti (tiek pārbaudīti kādas konkrētas valsts ekspluatanti);

2. konkrētu gaisa kuģu tipu;

3. konkrētu ekspluatācijas veidu (regulāri lidojumi, neregulāri lidojumi, kravu pārvadājumi utt.);

4. konkrētu ekspluatantu no trešās valsts;

5. konkrētu gaisa kuģi, ko nosaka pēc tā individuālā reģistrācijas numura zīmes.

B, C un D papildinājumā ir uzskaitītas ekspluatantu valstis, gaisa kuģu tipi un ekspluatanti, kas pārbaudīti 2008. gadā. Tajos atspoguļota EK SAFA programmas plašā darbības joma un nediskriminējošā piemērošana.

Par programmas sekmīgo darbību var pārliecināties arī turpmāk redzamajā tabula, kurā ir apkopota papildinājumos sniegtā informācija un sniegts pārskats par veiktajām darbībām.

Kaut arī saskaņā ar SAFA direktīvu ES dalībvalstu galvenais pienākums ir pārbaudīt trešo valstu gaisa kuģus, kas ierodas ES lidostās, aizvien vēl turpina pārbaudīt arī ES ekspluatantu gaisa kuģus. Rezultāti redzami šajā tabulā:

Pārbaudes | 10 337 pārbaudes |

Ekspluatants | 1 067 dažādi ekspluatanti |

Ekspluatanta valsts | no 131 valsts |

Gaisa kuģa tips | 220 dažāda (apakš)tipa gaisa kuģi |

Turpmāk norādītajā tabulā parādīts, ka lielāko daļu lidojumu ES dalībvalstīs veic ES ekspluatanti un ka kopumā SAFA programmā iesaistītās valstis vēl aizvien izmanto iepriekšējās Eiropas Civilās aviācijas konferences SAFA programmas vispārīgos kritērijus.

ES ekspluatantu pārbaudes | Ekspluatantu, kas nav ES ekspluatanti, pārbaudes |

2008. gads | 5 879 | 4 458 |

Procentuālā daļa | 56,87 % | 43,13 % |

No 10 337 pārbaudēm, kas veiktas 2008. gadā, 9 040 pārbaudes veica ES dalībvalstis: 42,7 % (3 857) pārbaužu veica ekspluatantiem, kas ir sertificēti trešās valstīs, bet 57,3 % (5 183) pārbaužu veica ES ekspluatantiem. 2008. gadā trešo valstu ekspluatanti veica aptuveni 700 000 nolaišanās Kopienas lidostās, un tas nozīmē, ka pārbaužu koeficients (pārbaužu skaits/nolaišanās skaits) ir aptuveni 0,5 % (t. i., 5 pārbaudes uz 1000 nolaišanās reizēm). ES ekspluatantu nolaišanās skaits citā ES valstī (kas nav atbildīga par attiecīgā ekspluatanta drošības kontroli) bija lielāks nekā 2 900 000, un tas nozīmē, ka pārbaužu koeficients ES ekspluatantu gadījumā ir 0,17 %.

4. SAFA PĀRBAUŽU GALVENIE REZULTĀTI

4.1. Vispārējas ziņas par pārbaudēs atklātajiem trūkumiem

Pārbaudēs atklātos trūkumus, ko var raksturot kā novirzes no ICAO standartiem, sākotnēji var aplūkot no kvantitatīvā viedokļa. To dara, salīdzinot kopējo atklāto trūkumu skaitu (F) ar veikto pārbaužu skaitu (I) un pārbaudīto pozīciju skaitu (II).

Pārbaudes laikā izmanto kontroles sarakstu, kurā ir iekļautas 54 dažādas pārbaudāmās pozīcijas. Vairumā gadījumu vienā pārbaudē netiek pārbaudītas visas pozīcijas, jo laiks starp gaisa kuģa ielidošanu un izlidošanu nav pietiekami ilgs pilnīgas pārbaudes veikšanai. Tāpēc attiecība starp atklāto trūkumu kopskaitu un pārbaudīto pozīciju kopskaitu var sniegt labāku priekšstatu nekā attiecība, kuras pamatā ir tikai veikto pārbaužu skaits. Rezultāti redzami šajā tabulā:

Laika posms |

2008. gada 1. janvāris – 2008. gada 31. decembris |

Pārbaužu kopskaits (I) | 10 337 |

Pārbaudīto pozīciju kopskaits (II) | 358 046 |

Atklāto trūkumu kopskaits (F) | 11 298 |

Vidējais pārbaudīto pozīciju skaits vienā pārbaudē | 34,64 |

Atklātie trūkumi/veiktās pārbaudes (F/I) | 1,093 |

Atklātie trūkumi/pārbaudītās pozīcijas (F/II) | 0,0315 |

4.2. Pārbaudēs atklātie trūkumi un to kategorijas

Jāņem vērā ne vien kopējais pārbaudēs atklāto trūkumu skaits, bet arī tas, cik tie ir "nopietni". Tāpēc ir definētas trīs trūkumu kategorijas. "1. kategorija" – maznozīmīgi trūkumi; "2. kategorija" – nozīmīgi trūkumi; "3. kategorija" – būtiski trūkumi. Apzīmējumi "maznozīmīgs", "nozīmīgs" un "būtisks" attiecas uz līmeni, kas raksturo novirzi no ICAO standarta. Konstatēto trūkumu kategoriju galvenais mērķis ir klasificēt atbilstību standartam un noteikt to, cik nopietna ir neatbilstība attiecīgajam standartam.

Veiktās pārbaudes un atklāto trūkumu kategorijas tiek reģistrētas datubāzē, un rezultāti ir sniegti turpmākajā tabulā.

Atklāto trūkumu skaits (F) | Atklāto trūkumu attiecība pret veikto pārbaužu skaitu (F kat./I) |

Šajā tabulā redzams, ka:

- ekspluatantiem no ES, ECAC un Okeānijas atklāto trūkumu skaits vienā pārbaudē ir mazāks par vidējo skaitu,

- ekspluatantiem no Āfrikas, Krievijas Federācijas/Baltkrievijas/Vidusāzijas grupas, Āzijas, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļamerikas un Ziemeļāfrikas atklāto trūkumu skaits vienā pārbaudē ir lielāks par vidējo skaitu.

- [pic]

Piecu gadu rādītāji liecina, ka vidējais atklāto trūkumu skaits (vienā pārbaudē) ir samazinājies gandrīz visos ģeogrāfiskajos reģionos, jo īpaši ekspluatantiem, kas reģistrēti Krievijas Federācijā, Baltkrievijā un Vidusāzijas valstīs (CIS). Vienīgais izņēmums ir Latīņamerikas un Karību jūras reģions (LAC).

Dalījums pa ICAO reģioniem

Trūkumu skaits (F) | Atklāto trūkumu attiecība pret veikto pārbaužu skaitu (F kat./I) |

Atklāto trūkumu skaits | 11 298 |

VEIKTĀS DARBĪBAS | informācija attiecīgajai iestādei un ekspluatantam | 3 566 |

gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojums | 109 |

koriģējošu darbību pieprasīšana pirms lidojuma atļaušanas | 1 407 |

aizliegums atsākt lidojumu | 14 |

tūlītējs ekspluatācijas aizliegums | 10* |

*Neieskaitot aizliegumus/ekspluatācijas ierobežojumus, ko ES ir noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

[1] ES – Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Lietuva, Latvija, Luksemburga, Kipra, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[2] Eiropa ( ECAC ) – Albānija, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Malta, Moldovas Republika, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

[3] Krievijas Federācija, Baltkrievija un Vidusāzija (CIS) – Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

[4] Ziemeļamerika (NA) – Amerikas Savienotās Valstis, Bermudu salas, Kanāda.

[5] Latīņamerika un Karību jūra (LAC) – Anglija, Antigva un Barbuda, Argentīna, Aruba, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Dominika, Dominikānas Republika, Ekvadora, Gajāna, Grenāda, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Kaimanu salas, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Nīderlandes Antiļas, Panama, Paragvaja, Peru, Puertoriko, Salvadora, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Tērksas un Kaikosas salas, Trinidāda un Tobāgo, Urugvaja, Venecuēla (Bolivāra Republika).

[6] Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MENA) – Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Ēģipte, Irāna (Islāma Republika), Irāka, Izraēla, Jemena, Jordānija, Katara, Kuveita, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Maroka, Omāna, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Sudāna, Tunisija.

[7] Āfrika (AFR) – Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Seišela salas, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Svazilenda, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Uganda, Zambija, Zimbabve.

[8] Āzija (AS)– Afganistāna, Austrumtimora, Bangladeša, Bruneja Darusalama, Butāna, Honkonga (Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals), Indija, Indonēzija, Filipīnas, Japāna, Kambodža, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Ķīna, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Maldivu salas, Mjanma, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Singapūra, Šrilanka, Taivāna, Taizeme, Vjetnama.

[9] Okeānija (OC) – Austrālija, Fidži, Jaunzēlande, Kiribati, Māršala salas, Mikronēzijas (Federatīvās Valstis), Nauru, Palau, Papua–Jaungvineja, Samoa, Tonga, Tuvalu, Vanuatu, Zālamana salas.

[10] APAC – ICAO Āzijas un Klusā okeāna reģions: Austrālija, Bangladeša, Bruneja, Butāna, Dienvidkoreja, Fidži, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Japāna, Jaunzēlande, Kambodža, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Kuka salas, Ķīna (ieskaitot Honkongu un Makao), Kiribati, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Maldivu salas, Māršala salas, Mikronēzija, Mjanma, Mongolija, Nauru, Nepāla, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Singapūra, Šrilanka, Taizeme, Tonga, Vanuatu, Vjetnama, Zālamana salas.

[11] ESAF – ICAO Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģions: Angola, Botsvāna, Burundi, Dienvidāfrika, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Komoru salas, Lesoto, Madagaskara, Malāvija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Ruanda, Seišela salas, Somālija, Svazilenda, Uganda, Tanzānijas Savienotā Republika, Zambija, Zimbabve.

[12] EUR/NAT – ICAO Eiropas un Ziemeļatlantijas reģions: Albānija, Alžīrija, Andora, Apvienotā Karaliste (ieskaitot Kaimanu salas, Bermudu salas), Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Melnkalne, Moldovas Republika, Monako, Maroka, Nīderlande (ieskaitot Nīderlandes Antiļas), Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Tadžikistāna, Tunisija, Turcija, Turkmenistāna, Ukraina, Ungārija, Uzbekistāna, Vācija, Zviedrija.

[13] MID – ICAO Tuvo Austrumu reģions: Afganistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Ēģipte, Irāka, Irāna, Izraēla, Jemena, Jordānija, Katara, Kipra, Kuveita, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Omāna, Pakistāna, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Sudāna.

[14] NACC – ICAO Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību jūras reģions: Antigva un Barbuda, Amerikas Savienotās Valstis, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominikānas Republika, Grenāda, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Kanāda, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Salvadora, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo.

[15] SAM – ICAO Dienvidamerikas reģions: Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gajāna, Kolumbija, Panama, Paragvaja, Peru, Surinama, Urugvaja, Venecuēla.

[16] WACAF – ICAO Rietumāfrikas un Centrālāfrikas reģions: Benina, Burkinafaso, Centrālāfrikas Republika, Čada, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Togo.