52009DC0617

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.10.2009

COM(2009)617 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

20. GADA ZIŅOJUMS PARSTRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU (2008) [SEC(2009) 1495]

SATURS

1. Ievads 3

2. Izpildes analīze 4

3. Saskanība un koordinētība 8

4. Novērtējumi 10

5. Pārbaudes 10

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai 12

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

20. GADA ZIŅOJUMS PARSTRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU (2008)

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Tas aptver struktūrfondu darbību 2008. gadā (2000.–2006. gada plānošanas periods).

Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā (pievienots šim ziņojumam).

1. Ievads

2008. GADS BIJA DEVīTAIS GADS, KURā īSTENOJA 2000.–2006. GADA PLāNOšANAS PERIODA STRUKTūRFONDU PROGRAMMAS UN PROJEKTUS. KOPā 2008. GADā TIKA PāRVALDīTAS 718 PROGRAMMAS [1].

Papildus 2000.–2006. gada plānošanas perioda struktūrfondu programmu un projektu īstenošanai un sagatavošanās darbam to slēgšanai Komisija 2008. gadā arī bija cieši iesaistīta 2007.–2013. gada plānošanas perioda 434 programmu (317 ERAF un 117 ESF)[2] plānošanā un izstrādē.

Turpinājās centieni, lai uzlabotu struktūrfondu līdzfinansēto programmu un projektu kvalitāti, un tas ir mērķis, kas attiecas arī uz programmu finanšu uzticamu pārvaldību. Partnerības modelis, labāka finanšu pārvaldība, kontrole un novērtējums ir devuši ļoti labus rezultātus un arī ir sekmējuši līdzfinansēto programmu un projektu labu pārvaldību.

Līdz 2009. gada beigām ir paredzēts pabeigt 2000.–2006. gada plānošanas perioda 1. un 2. mērķa programmu ex post novērtējumu. 2010. gada sākumā ir paredzēts pabeigt ESF programmu ex post novērtējumu. Turklāt 2008. gadā sāka arī Kopienas iniciatīvu URBAN un ITRERREG ex post novērtējumus. 2009. gada sākumā sāka Kopienas iniciatīvas EQUAL ex post novērtējumu. Attiecībā uz ZVFI 2008. gada beigās sāka ex post novērtējumu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem.

Tika veicināta pieredzes apmaiņa, it sevišķi izmantojot starpreģionu un pilsētu tīklus un konferenci “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” 2008. gada februārī, kurā labas prakses inovāciju projektiem pirmo reizi piešķīra “ RegioStars ” godalgas.

Kā lielāko pasākumu, kāds jebkad ir organizēts saistībā ar kohēzijas politiku, Komisija kopā ar Reģionu komiteju un 216 reģioniem un pilsētām no visas Eiropas Savienības rīkoja ATVĒRTO DURVJU DIENAS — Eiropas reģionu un pilsētu nedēļu ar nosaukumu “Reģioni un pilsētas izaicinājumiem pilnā pasaulē”.

Gan Slovēnijas, gan Francijas prezidentūra atzina ESF nozīmi, organizējot augsta līmeņa konferences, proti, Mariborā 2008. gada jūnijā un Havrā 2008. gada septembrī.

2. Izpildes analīze

2.1. Budžeta izpilde

2.1.1. ERAF

Lai gan ekonomiskā situācija pasliktinājās, budžeta izpildes ziņā 2008. gads bija labs gads. Kopējais maksājumu izpildes līmenis sasniedza 99,9 % (tāds pats rezultāts kā 2007. un 2006. gadā), dalībvalstīm reģionālajām programmām un projektiem izmaksājot EUR 15,1 miljardu. Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis visiem mērķiem bija augstāks nekā iepriekš prognozēts: EUR 11,5 miljardus izmaksāja par 1. mērķi, EUR 2,4 miljardus par 2. mērķi, EUR 1 miljardu INTERREG III un EUR 0,2 miljardus citām programmām ( URBAN , inovatīviem pasākumiem, PEACE ).

2008. gadā tika pārsniegtas sākotnējās prognozes 2000.–2006. gada plānošanas perioda izpildē (paredzēto EUR 9,2 miljardu vietā izmaksāts EUR 15,1 miljards). Iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl jāveic maksājumi ( RAL ), 2008. gadā beigās bija EUR 12,6 miljardi salīdzinājumā ar EUR 27,7 miljardiem 2007. gada beigās. Tie ir 9,7 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām un atbilst saistību septiņiem mēnešiem, gadā piešķirot apmēram EUR 20 miljardus.

2008. gadā “N+2 noteikumu” nepiemēroja 2006. gada maksājumu daļai. Tā vietā kopējo summu, kuru 2000.–2006. gada plānošanas periodam var atcelt saskaņā ar “N+2 noteikumu”, galīgi noteiks darbības programmu noslēgumā.

Attiecībā uz visu periodu dalībvalstīm 2008. gada beigās bija izmaksāti EUR 118 miljardi. Visām dalībvalstīm tas veido apgūšanas līmeni 91 % no kopējā piešķīruma EUR 129,4 miljardi.

Saistībā ar finanšu krīzi un Komisijas ierosināto ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopumu ir piešķirts sešu (vai divpadsmit) mēnešu pagarinājums katrai no programmām atsevišķi dalībvalstīm, kuras to izvēlas. No 2000.–2006. gada plānošanas perioda 379 programmām beigu termiņu ir izvēlēts pagarināt 281 programmai (vai 74 %) ar 90 % no ERAF finansējuma.

2.1.2. ESF

Lai gan ekonomikā un finanšu krīzes radīja ārkārtējus apstākļus, budžeta izpildes ziņā 2008. gads ESF bija apmierinošs gads.

Attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu maksājumu apropriāciju apgūšana 2008. gadā sasniedza EUR 6,394 miljardus, kas ir 98 % no gada maksājumu apropriācijām. Apropriāciju apgūšana 2008. gadā atbilstoši katram mērķim ir no 90,91 % 2. mērķim līdz 100 % 1. mērķim no visām gada maksājumu apropriācijām.

Kopējās nesamaksātās saistības 2008. gada beigās bija EUR 6,4 miljardi (salīdzinājumā ar EUR 12,9 miljardiem 2007. gadā). Tie ir 9,3 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām.

2008. gadā “N+2 noteikumu” nepiemēroja. Kopējo summu, kuru 2000.–2006. gada plānošanas periodam var atcelt saskaņā ar “N+2 noteikumu”, galīgi noteiks darbības programmu noslēgumā.

Attiecībā uz visu periodu 2008. gada beigās dalībvalstīm bija izmaksāti EUR 62,2 miljardi (90,7 % no kopējā piešķīruma).

Saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem maksājumus 2000.–2006. gada plānošanas periodam varēja turpināt līdz 2008. gada beigām. Tomēr saistībā ar finanšu krīzi un Komisijas ierosināto ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopumu ir piešķirts sešu (vai divpadsmit) mēnešu pagarinājums katrai no programmām atsevišķi dalībvalstīm, kuras to izvēlas. No 91 programmas, par kurām ir atbildīgs Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ĢD, beigu termiņu ir izvēlēts pagarināt 68 programmām (jeb 75 %).

2.1.3. ELVGF

Kopējā no ELVGF Virzības nodaļas 2008. gadā izmaksātā summa bija EUR 2 miljardi. ELVGF maksājumu apropriāciju līmenis lauku attīstības programmām 2000.–2006. gadā sasniedza 97,2 % (aprēķinā ņemot vērā visus Kopienas līdzekļus, kas pieejami ELVGF budžeta pozīcijām, tostarp 2008. gada beigās no citām ar struktūrfondiem nesaistītām budžeta pozīcijām pārvietotos EUR 0,19 miljardus). Ja izpildes līmeni aprēķinātu, izmantojot maksājumu apropriāciju sākotnējo budžetu, tad izpildes līmenis būtu 100 %.

2008. gadā nebija saistību attiecībā uz lauku attīstības programmām 2000.–2006. gada plānošanas periodam, izņemot vienai programmai paredzēto summu EUR 0,14 miljonus.

2008. gadā beigās iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl jāveic maksājumi ( RAL ), bija EUR 1,8 miljardi salīdzinājumā ar EUR 3,9 miljardiem 2007. gadā.

Kā minēts iepriekš, 2006. gads bija pēdējais plānošanas perioda gads, un tāpēc 2008. gadā “N+2 noteikumu” attiecībā uz saistību atcelšanu nepiemēroja. Saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par 2000.–2006. gada programmu slēgšanu katru šādu saistību atcelšanas summu aprēķinās noslēgumā.

2.1.4. ZVFI

Budžeta izpilde 2008. gadā bija ļoti apmierinoša. Kopējais maksājumu izpildes līmenis bija 97,8 %, izmaksājot dalībvalstīm EUR 320 miljonus. Attiecībā uz maksājumu apropriāciju izpildes līmeni — EUR 195,7 miljonus izmaksāja par 1. mērķi un EUR 124,3 miljonus izmaksāja ārpus 1. mērķa. Salīdzinājumā ar sākotnējo prognozi EUR 269 miljoni 2000.–2006. gada plānošanas perioda izpilde 2008. gadā ir EUR 320 miljoni.

Kopējās ZVFI nesamaksātās saistības 2008. gada beigās bija EUR 449,3 miljoni (salīdzinājumā ar EUR 812,5 miljoniem 2007. gadā). Tas ir 11,3 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām.

Attiecībā uz visu plānošanas periodu 2008. gada beigās dalībvalstīm bija izmaksāti EUR 3 515,2 miljoni. Visām dalībvalstīm tas veido apgūšanas līmeni 89,3 % no kopējā piešķīruma EUR 3 935,8 miljardi.

2.2. Programmu izpilde

2.2.1. 1. mērķis

1. mērķa programmas bija vērstas uz pamata infrastruktūras projektiem (41,4 %), un vairāk nekā puse no visiem šīs kategorijas ieguldījumiem tika izmantoti transporta infrastruktūrai (51,9 %). Vairāk nekā trešā daļa (33,3 %) no 1. mērķa līdzekļiem tika ieguldīti ražošanas vidē, tāpat kā iepriekš īpaši palīdzot MVU un amatniecības nozarei (28,3 %). Projektos, kas bija paredzēti cilvēkresursiem, izmantoja 23,2 % no 1. mērķa reģionu līdzekļiem. Galvenās ieguldījumu jomas (gandrīz vienāds sadalījums) ir darba tirgus politika (31,3 %) un vispārējā un profesionālā izglītība (30,9 %).

2.2.2. 2. mērķis

2. mērķa reģionos programmas joprojām galvenokārt bija vērstas uz ražošanas videi, vairāk nekā pusi finanšu resursu (55,5 %) piešķirot šai kategorijai. Šajā jomā lielākā daļa ieguldījumu (55,8 %) bija paredzēti MVU un amatniecības nozarei. Otrā vairāk atbalstītā joma bija pamata infrastruktūra, kurai novirzīja 29,7 % no visiem 2. mērķa līdzekļiem. Atšķirībā no 1. mērķa programmām finanšu ziņā vissvarīgākā joma ir teritoriju plānošana un sanācija (45,4 %). Cilvēkresursu kategorijā (10,2 % no visiem ieguldījumiem 2. mērķa reģionos) galvenās ieguldījuma jomas bija darbaspēka elastība, uzņēmējdarbība, inovācijas, informācijas un saziņas tehnoloģijas (30,5 %).

2.2.3. 3. mērķis

ESF programmas īstenošana 2008. gadā joprojām galvenokārt bija vērstas uz Eiropas nodarbinātības stratēģijai un jo īpaši pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātību darba tirgū (31.3 %), mūžizglītību (pasākumiem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības attīstībai paredzēti 22,3 % no visiem izdevumiem), sociālo integrāciju (20,7 %) un iespēju vienlīdzību (6,4 %). Programmu īstenošanā finanšu ziņā joprojām bija atšķirības starp ES–15 dalībvalstīm, kur turpināja īstenot jau agrāk ieviestās programmas, un ES–10 dalībvalstīm, kur atsevišķām dalībvalstīm bija ievērojamas grūtības sākt dažus projektus un pasākumus.

2.2.4. Zivsaimniecība, uz kuru neattiecas 1. mērķis

To ZVFI programmu, kas neattiecas uz 1. mērķi, izdevumi bija novirzīti pārstrādei un tirdzniecībai (25,2 %). Otrs svarīgākais pasākums bija tirdzniecības dalībnieku darbības (15,4 %), kam sekoja akvakultūra (12,4 %). Kuģu norakstīšanai metāllūžņos paredzētie izdevumi 2008. gadā sasniedza 11 % .

2.2.5. Kopienas iniciatīvas

2.2.5.1. INTERREG

Līdz 2008. gada beigām 81 INTERREG III/kaimiņattiecību programmā izvēlējās apmēram 15 000 projektu un sadarbības tīklu, kuru mērķis ir samazināt ietekmi, ko izraisa valstu robežas, valodu barjeras un kultūru atšķirības, un attīstīt pierobežas reģionus, atbalstot stratēģisko attīstību un teritoriju integrāciju lielākos ES apgabalos un sekmējot labāku kaimiņvalstu integrāciju. Reģionu attīstības politikas efektivitāti un instrumentus atbalstīja arī ar labas prakses un pieredzes apmaiņu.

2008. gadā turpināja uzlaboties 81 INTERREG III/kaimiņattiecību programmas izpilde, un maksājumu izpildes līmenis sasniedza 85 %. Tā kā sadarbības programmas un projekti ir specifiskāki un sarežģītāki, dažām programmām piemēroja “N+2 noteikumu” par projektu saistību atcelšanu, un kopējā atgūto līdzekļu summa ir EUR 3,74 miljoni.

2.2.5.2. EQUAL

Kopienas iniciatīvas EQUAL programmas vairumā dalībvalstu administratīvi slēdza. Tikai dažas dalībvalstīs lūdza pagarināt galīgo beigu termiņu līdz 2009. gadam, lai panāktu augstu apgūšanas līmeni un turpinātu integrācijas darbības.

Saistībā ar EQUAL vairums dalībvalstu savus pasākumus vērsa uz to, lai konsolidētu, dokumentētu un apkopotu projektu rezultātus, kā arī uz izplatīšanas darbībām, piemēram, noslēguma konferencēm par gūtajām atziņām un par EQUAL aquis un pieejas integrēšanu ESF 2007.–2013. gada darbības programmās, piemēram, ar darbinieku pārcelšanu, valsts tematisko tīklu turpināšanu, starptautisku un inovatīvu projektu finansēšanu vai saistībām aktīvi piedalīties ESF vadītāju mācību tīklos.

2.2.5.3. URBAN

2008. gadā turpinājās 71 darbības programmas pārvaldība, īstenojot Kopienas iniciatīvu URBAN ar gada ziņojumu analīzi, uzraudzības komitejām un ikgadējām sanāksmēm. Turpinājās arī URBACT I programmas pārvaldība ar uzraudzības komitejām, ziņojumu sniegšanas procedūrām un divu operatīvo izmēģinājumu tīklu rūpīgu pārbaudi. URBACT II programma arī ir viens no galvenajiem iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” instrumentiem, kuras mērķis ir panākt labākās prakses un inovatīvu ideju ātrāku ieviešanu.

2.2.5.4. LEADER+

Kopienas iniciatīva LEADER + aptver trīs darbības: vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību, sadarbību starp lauku teritorijām un kontaktu veidošanu. 2000.–2006. gada plānošanas periodam ES–15 tika apstiprinātas 73 LEADER + programmas. ES dalībvalstīm, kas ir pievienojušās nesen, bija iespēja integrēt LEADER + pasākumus ELVGF 1. mērķa programmās.

Vairums LEADER + valsts tīklu savu darbību 2008. gadā beidza. Plānošanas perioda beigās galvenais pasākums bija izplatīšana un zinātības nodošana. Eiropas LEADER + Novērošanas centrs 2008. gadā izdeva otro un trešo publikāciju, kopumā sniedzot piecdesmit labas prakses piemērus.

2.2.6. Inovācijas

2.2.6.1. ERAF

Reģionālās politikas ĢD arī pārvaldīja 181 reģionālo programmu attiecībā uz inovatīviem pasākumiem (124 pasākumus slēdza 2008. gada 31. decembrī, no tiem 2008. gada laikā slēdza 39), kas sekmē inovāciju attīstību stratēģiskā līmenī reģionos, izmēģinot inovatīvas metodes un praksi, kura ir izstrādāta, lai paaugstinātu inovāciju līmeni un uzlabotu ES atbalsta kvalitāti saskaņā ar šādām trijām jomām: zināšanas un tehnoloģisks jauninājums, informācijas sabiedrība un ilgspējīga attīstība.

2.2.6.2. ESF

2008. gadā slēdza pārējos inovatīvos pasākumus 2004. gadam un arī noslēdza ievērojamu skaitu 2005. un 2006. gada projektu. Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ĢD pārvaldīja pārējos 2005. un 2006. gadā atlasītos projektus kopā ar diviem projektiem, kuri saistīti ar izplatīšanas pasākumiem. Ģenerāldirektorāts arī organizēja semināru 2006. gada projektu veicinātājiem un sadarbojās ar Reģionālās politikas ĢD turpmākā tīkla uzsākšanā, iesaistot iepriekšējo inovatīvo projektu veicinātājus, jo īpaši Vācijā.

3. Saskanība un koordinētība

3.1. Saskanība ar citiem Kopienas politikas virzieniem

3.1.1. Konkurence

Nebija svarīgu notikumu, lai sniegtu ziņojumu par valsts atbalsta politiku 2008. gada pārskata periodā.

3.1.2. Iekšējais tirgus

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas darbības, kuras līdzfinansē no fondu līdzekļiem, atbilst ES publisko iepirkumu direktīvām. Ja Komisija uzzina par EK tiesību aktu pārkāpumu vai, ja to atklāj revīzija, ir jāveic atbilstoši pasākumi. Tika ieviests jauns tiesiskais regulējums, kas reglamentē publisko iepirkumu un koncesiju piešķiršanu, lai privātajam un publiskajam sektoram nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību.

3.1.3. Vide

Attiecībā uz pašreizējām programmām uzmanība galvenokārt bija vērsta uz to, lai atbalstītu atbilstību Kopienas acquis komunālo notekūdeņu, ūdens apgādes, atkritumu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jomās. Citas būtiskas ieguldījumu jomas bija ekoinovācijas un piesārņotās augsnes sanācija. Ilgtspējīgas attīstības vecināšanu turpināja, veicot ieguldījumus videi draudzīgā transportā un enerģijā un aktīvi nodrošinot projektu atbilstību vides tiesību aktiem.

3.1.4. Transports

Kohēzijas programmas joprojām ir galvenais Kopienas atbalsta avots, lai īstenotu ES prioritātes transporta nozarē, kā noteikts Baltajā grāmatā “Eiropas Transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu” un tās 2006. gadā publicētajā termiņa vidusposma pārskatā. Attiecīgi līdzekļus izmantoja TEN-T projektos un projektos komodalitātes, transporta energoefektivitātes, automatizēto transporta sistēmu un pilsētas transporta mobilitātes atbalstam.

3.1.5. Dzimumu līdztiesība

Komisija īstenoja “Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā”, kurā atspoguļota Komisijas apņemšanās šajā jautājumā. Saistībā ar to dzimumu līdztiesība un dzimumu integrācija ir transversāli jautājumi, kas saistīti ar visām programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Augsta līmeņa grupas sanāksmē par dzimumu līdztiesību struktūrfondu izmantošanā, kura norisinājās 2007. gada jūnijā, uzsvēra par dzimumu līdztiesību atbildīgo struktūru iesaistīšanas nozīmi programmu izstrādē un īstenošanā.

3.2. Instrumentu koordinēšana

3.2.1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Visas 25 dalībvalstis 2000.–2006. gadā saņēma struktūrfondu atbalstu, bet 13 dalībvalstis saņēma arī Kohēzijas fonda atbalstu, kas paredzēts nabadzīgāku valstu atbalstam. Struktūrfondi tika rūpīgi koordinēti savā starpā un attiecībā uz Kohēzijas fondu (īpaši ERAF), lai izvairītos no dubulta atbalstīto projektu finansējuma.

3.2.2. Struktūrfondi un EIB/EIF

Komisija un EIB, un EIF pastiprināja sadarbību, ieviešot trīs iniciatīvas JASPERS , JEREMIE un JESSICA , lai palīdzētu īstenot atsevišķus projektus 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

2008. gads bija JASPERS ( Joint Assistance to Support Projects in European Regions jeb Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) pirmais pilnais darbības gads. Gada beigās JASPERS bija 280 uzdevumu aktīvs portfelis, un 2008. gadā pabeidza 82 uzdevumus salīdzinājumā ar 22 uzdevumiem 2007. gadā.

Jaunajai JEREMIE iniciatīvai ( Joint European Resources for Micro-to-Medium Enterprises jeb Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), kuras mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam reģionos, 2008. gadā bija pirmais veiksmīgas darbības gads, un to izmantoja reģioni, pārvaldes iestādes, kā arī uzņēmējdarbības un banku nozares.

Iniciatīvu JESSICA ( Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas jeb Kopējais Eiropas atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijās), kuras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas pilsētās, var uzskatīt par izmaiņām veidā, kā sniedz struktūrfondu atbalstu; ar šo iniciatīvu sekmē atkārtoti lietojamu atbalsta formu izmantošanu un tiecas pārvarēt ekskluzīvu atkarību no subsīdijām.

4. Novērtējumi

Komisija 2008. gadā turpināja veikt novērtējumus, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu kohēzijas politikā.

Tika pabeigta ERAF līdzfinansēto inovāciju projektu analīze, īpašu uzmanību pievēršot to panākumu faktoriem, kā arī kopējām pretrunām un šķēršļiem. Analīzē izklāstītas plašākas zināšanas par inovāciju atbalsta mehānismiem, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no izvēlētajiem ERAF līdzfinansētajiem projektiem dažādos reģionos. Tāpat centieni ir veltīti tam, lai izstrādātu un pārbaudītu praktiskas metodes un instrumentus, kurus var izmantot projekta analīzes veikšanai.

Komisija turpināja arī 2000.–2006. gada plānošanas perioda 1. un 2. mērķa ex post novērtējumu (kopā 12 savstarpēji saistītas “darba paketes”, lai pārbaudītu dažādu kohēzijas politikas aspektu iedarbību un efektivitāti). Attiecībā uz ESF 2000.–2006. gada programmu ex post novērtējumu 2008. gadā tika pabeigts sagatavošanas pētījums, kas vērsts uz pieejamās informācijas atbilstības un ticamības analīzi. Pamatojoties uz šo pētījumu, 2008. gada beigās sāka galveno ex post novērtējumu un divus tematiskos ex post novērtējumus.

Attiecībā uz ZVFI 2008. gada beigās sāka ex post novērtējumu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt 2008. gadā sāka Kopienas iniciatīvu URBAN un ITRERREG ex post novērtējumus. 2009. gada sākumā sāka Kopienas iniciatīvas EQUAL ex post novērtējumu.

Vēl viens svarīgs Komisijas uzdevums ir nodrošināt dalībvalstīm metodiku, kā arī organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus novērtējuma jomā. Šajā sakarā pašreiz tiek atjaunināts tiešsaistē pieejamais interaktīvais resurss EVALSED sociāli ekonomiskās attīstības novērtēšanai.

5. Pārbaudes

5.1. ERAF

Noslēguma revīzijas par 1994.–1999. gada periodu veica 57 izlases programmām (tostarp vienai INTERREG programmai un divām 2. mērķa 1994.–1996. gada programmām), kuras attiecās uz visām ES–15 dalībvalstīm. Līdz 2008. gada beigām pabeidza 40 no 55 procedūrām, un finanšu korekcijas piemēroja apmēram EUR 258 miljonu apmērā. 2009. gadā pieņems lēmumu par pārējām 17 lietām.

Par programmām, kas pieņemtas 2000.–2006. gada plānošanas periodā, kopumā veica 207 revīzijas apmeklējumus (izņemot INTERREG ), no kuriem 2008. gadā veica 22 apmeklējumus, pārbaudot pārvaldes un kontroles sistēmu galveno elementu darbību dalībvalstīs. Turklāt tika veikts 21 apmeklējums noslēguma iestāžu pārbaudei saistībā ar ERAF, lai pārbaudītu dalībvalstu sagatavošanas darbu saistībā ar noslēgumu un noteiktu un mazinātu saistītos riskus. Attiecībā uz INTERREG , ņemot vērā atrunas 2007. gada darbības pārskatā par 51 INTERREG III programmu, tika īstenots intensīvs revīzijas plāns, un to programmu skaits, kurām veikta revīzija, palielinājās no 8 programmām 2007. gada beigās līdz 23 programmām 2008. gada beigās, un kas ir 54,1 % no visām programmām.

5.2. ESF

Noslēguma revīzijas 1994.–1999. gada periodam pabeidza, veicot trīs projektu revīziju Vācijā (Brandenburgā) un slēgšanas sertifikātu revīziju Beļģijā (Flandrijā). Tā rezultātā tikai izpildīti 1994.–1999. gada noslēguma revīziju mērķi — pārbaudītas visas dalībvalstis un samērīgs skaits programmu.

Attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu organizēja 113 revīzijas apmeklējumus, kas aptvēra a) 2007. gada riska analīzē identificētās (daļēji vai pilnībā) nepārbaudītās darbībās programmas, b) pēcpārbaudes par to rīcības plānu izpildi, par kuriem panākta vienošanās saistībā ar apturēšanas procedūrām, vai par Eiropas Savienības Revīzijas palātas veikto revīziju rezultātiem un c) izlases darbību revīziju. Turklāt 2008. gadā tika veikti pieci revīzijas apmeklējumi, gatavojoties 2000.–2006. gada plānošanas perioda noslēgšanai, 76 revīzijas par darbību padziļinātu pārbaudi (izlases veida pārbaudes, tostarp dokumentāras pārbaudes un apmeklējumi uz vietas) un 18 pēcpārbaudes apmeklējumi.

5.3. ELVGF

Attiecībā uz 1994.–1999. gada plānošanas periodu ex post revīzijas programmu pabeidza jau 2006. gadā. Patlaban notiek vairākas finanšu korekciju procedūras. Komisija gada laikā pieņēma trīs finanšu korekciju lēmumus, kas aptver piecpadsmit programmas.

2008. gadā attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu (ES–25) pārbaudīja 26 programmas, kas aptver 45,3 % no plānotajiem izdevumiem. Kopš 2000. gada no apstiprinātajām 152 ELVGF virzības programmām kopumā ir veikta 92 programmu revīzija. Programmas, kurām veikta revīzija, aptver 94,3 % no ELVGF plānotā ieguldījuma un 60,6 % no programmu kopējā skaita. Komisija gada laikā pieņēma trīs finanšu korekciju lēmumus, kas aptver trīs programmas, un kopējā atgūto līdzekļu summa ir EUR 18,8 miljoni.

5.4. ZVFI

Attiecībā uz 1994.–1999. gada plānošanas periodu līdz 2008. gada beigām tika slēgtas 50 no 52 programmām, bet divas tiks slēgtas ar finanšu korekcijas lēmumu (pieņēma 2009. gada sākumā). Slēgto programmu vai slēgšanas procesā esošo programmu procentuālais rādītājs ir 94,2 % no kopējā skaita.

Attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu minētās astoņas ZVFI revīzijas, kuras veica 2008. gadā, aptver deviņas darbības programmas, kas bija vērstas uz pārbaudēm un pēcpārbaudēm attiecībā uz pārvaldes un kontroles sistēmu efektīvu darbību un uz sagatavošanos programmu slēgšanai. Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD kopumā ir veicis 44 revīzijas apmeklējumus, aptverot visas 18 no viena fonda finansētās programmas, kā arī 14 no dažādiem fondiem finansētās programmas, kas veido EUR 286,94 miljonu ieguldījumu (6,92 % no kopējā 2000.–2006. gada sākotnējā budžeta). Kopā Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sistēmu revīzijas aptvēra programmas, kas ir 94 % no kopējā ZVFI sākotnējā ieguldījuma 2000.–2006. gadā. 2008. gadā piemērotās finanšu korekcijas veidoja atgūtos līdzekļus EUR 1,65 miljonu apmērā.

Pieredze, kas gūta, veicot kontroles

Pastāv risks, ka atsevišķās dalībvalstīs dažās struktūrfondu programmu vadības un kontroles sistēmās joprojām ir būtiski trūkumi. Tomēr sistēmās, kurās konstatētie trūkumi joprojām pastāv, Komisija gatavojas pabeigt koriģējošas rīcības plānu pārbaudi vai ir sākusi apturēšanas un/vai finanšu korekcijas procedūras, kuras noslēgs 2009. gadā.

5.5. OLAF

OLAF 2008. gadā veica 41 apmeklējumu dalībvalstīs saistībā ar pasākumiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondu līdzekļiem. Apmēram 23 no šiem apmeklējumiem attiecās uz pārbaudēm uz vietas[3] (kuru laikā pie uzņēmējiem veica 31 pārbaudi uz vietas), un tika veikti 18 cita veida apmeklējumi, lai savāktu informāciju vai palīdzētu valsts pārvaldes iestādēm vai tiesu iestādēm.

Dalībvalstis 2008. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94[4] un Regulu (EK) Nr. 1828/2006[5] informēja Komisiju par 3869[6] pārkāpumu paziņojumiem saistībā ar EUR 528 647 682, un šie pārkāpumi attiecas uz līdzfinansēšanas pasākumiem 1994.-1999. , 2000.–2006., 2007.–2013. gada plānošanas periodā. 62 paziņojumi attiecas uz 1994.–1999. gada plānošanas periodu, un to finansiālā ietekme ir aptuveni EUR 11 miljoni. Dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka valstu līmenī ir pabeigtas administratīvās un/vai tiesu procedūras par vairākām lietām, un atgūto līdzekļu summa ir EUR 109 811 425.

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai

6.1. Fondu koordinācijas komiteja ( COCOF )

Fondu koordinācijas komitejas ( COCOF ) galvenie 2008. gadā apspriestie jautājumi bija programmas finansēšana operatīvās un neoperatīvās tehniskās palīdzības izmantošanai, 2000.–2006. gada INTERREG III programmu slēgšana, finansēšanas metodes, galvenie projekti, projekti, kuri rada ieņēmumus, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas intervenču atbilstība un laba prakse saistībā ar dalībvalstu veicamajām pārvaldības pārbaudēm.

6.2. ESF komiteja

2008. gadā ESF komiteja (saskaņā ar Līguma 147. pantu) apsprieda Lisabonas pasākumu kopumu, atjaunināto sociālo programmu un pieņēma atzinumu par ES budžeta pārskatīšanu, uzmanību īpaši pievēršot mērķim panākt pilnīgu nodarbinātību, darba kvalitāti un sociālo kohēziju, kā arī Eiropas darba tirgus izveidei un cilvēkkapitāla veidošanai. Ar ESF komiteju arī konsultējās par “Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju” un par Komisijas priekšlikumu, kura mērķis bija struktūrfondu, jo īpaši ESF, ieguldījumu palielināšana, lai saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu novērstu krīzi. ESF tehniskā darba grupa turpināja programmu par savstarpēju apmācību, kas attiecas uz atklātu konkursu izmantošanu ESF darbībām, 2000.–2006. gada programmu slēgšanu un ESF cilvēkresursu attīstības programmu piemēriem.

6.3. Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja ( STAR )

STAR komiteja 2008. gadā tikās septiņas reizes un sniedza labvēlīgu atzinumu par SAPARD lauku attīstības programmu grozījumiem Bulgārijai (2 grozījumi) un Horvātijai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1268/1999 4. pantu.

6.4. Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja ( CSFA )

2008. gadā ar Komiteju konsultējās par vairākiem jautājumiem, tostarp par Eiropas pārredzamības iniciatīvu un pamatnostādnēm finanšu korekciju noteikšanai, kuras par publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu jāveic attiecībā uz struktūrfondu vai Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem izdevumiem.

[1] 226 1. un 2. mērķa programmas, 47 3. mērķa programmas, 12 ZVFI programmas (ārpus 1. mērķa reģioniem), 81 INTERREG programma, 71 URBAN programma, 27 EQUAL programmas, 73 LEADER + programmas un 181 inovatīvu pasākumu programma.

[2] Skatīt paziņojumu par sarunu rezultātiem attiecībā uz stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

[3] Regula (EK) Nr. 2185/1996, OV L 292, 15.10.1996., 2. lpp.

[4] OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp.

[5] OV L 371, 27.12.2006., 1. lpp.

[6] 2007. g.: paziņots par 3671 pārkāpumiem; kopējā summa saistībā ar paziņojumiem ir EUR 694 362 858.