52009DC0592

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.10.2009

COM(2009)592 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par sarunām attiecībā uz Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par sarunām attiecībā uz Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK

Dokuments attiecas uz EEZ

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS par sarunām attiecībā uz Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK 1

KOMISIJAS ZIŅOJUMS par sarunām attiecībā uz Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK 2

1. IEVADS 4

2. KOPSAVILKUMS 4

3. PLURILATERĀLAS UN DAUDZPUSĒJAS SARUNAS 5

3.1. PTO Valsts iepirkuma nolīgums 5

3.1.1. Ievads 5

3.1.2. Pašreizējā VIN darbības joma 5

3.1.3. Jaunu dalībnieku pievienošanās 6

3.1.4. VIN pārskatīšana 7

3.2. PTO Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) 8

4. EIROPAS EKONOMIKAS ZONA 9

4.1. Ievads 9

4.2. ES paplašināšanās 9

5. DIVPUSĒJAS SARUNAS 9

5.1. Noslēgti nolīgumi, kuros ir iepirkuma nodaļas 9

5.1.1. Šveice 9

5.1.2. Meksika 10

5.1.3. Čīle 10

5.1.4. CARIFORUM valstis 11

5.2. Iepirkuma nodaļas stabilizācijas un asociācijas nolīgumos/pagaidu nolīgumos 11

5.2.1. Ievads 11

5.2.2. Nolīgumi ar atsevišķām valstīm 12

5.3. Iepirkuma nodaļas nolīgumos saskaņā ar kaimiņattiecību politiku 13

5.3.1. Ievads 13

5.3.2. EKP — sarunas par vispusīgām iepirkuma nodaļām ar atsevišķām valstīm (Austrumu partnerības valstis) 14

5.3.3. EKP — sarunas par vispusīgām iepirkuma nodaļām (Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība) 15

5.4. Pašreizējās un plānotās divpusējās sarunas 15

5.4.1. Centrālamerika 15

5.4.2. Andu Kopiena 15

5.4.3. Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstis 16

5.4.4. Irāka 16

5.4.5. Dienvidkoreja 16

5.4.6. Kanāda 16

5.4.7. Ķīna 16

6. TURPMĀKAIS CEĻŠ IEPIRKUMA IESPĒJU ATVĒRŠANAS VIRZIENĀ 17

IEVADS

Šajā ziņojumā ir ņemts vērā stāvoklis 2009. gada 1. augustā attiecībā uz Kopienas piegādātāju piekļuvi trešo valstu iepirkuma tirgiem jomās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK[1], un attiecībā uz pakalpojumu līgumu brīvas piekļuves radīšanu trešās valstīs. Ziņojums iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu.

Eiropas Savienības komunālo pakalpojumu nozares subjektu iepirkumu apjoms sasniedz EUR 450 miljardus[2]. Šie subjekti Oficiālajā Vēstnesī ir publicējuši aicinājumus piedalīties konkursos par iepirkumu virs Direktīvā noteiktajām robežvērtībām aptuveni EUR 80 miljardu apmērā[3]. Tādējādi sarunās par trešo valstu iepirkuma tirgu atvēršanu Eiropas Savienība var piedāvāt piekļuvi apjomīgam tirgum.

Tomēr ne visas pasaules valstis izprot komunālo pakalpojumu iepirkuma jēdzienu tāpat kā ES, proti, ka iepirkuma noteikumi attiecas arī uz privātiem uzņēmumiem, kam ir īpašas un ekskluzīvas tiesības[4]. Līdz ar to ne vienmēr ir iespējamas sarunas par privāto uzņēmumu piekļuvi komunālo pakalpojumu nozares iepirkumiem.

KOPSAVILKUMS

Tā kā valsts iepirkums ir politiski sensitīva joma, uz to neattiecas PTO daudzpusējās saistības.

PTO plurilaterālais Valsts iepirkuma nolīgums (VIN), ko pašlaik pārskata, joprojām ir svarīgākais starptautisko iepirkuma tirgu atvēršanas instruments. Lai arī 2006. gada decembrī ir panākta vienošanās par Nolīguma jauno tekstu (konkursa procedūras noteikumi), attiecībā uz piekļuvi tirgum VIN pušu mērķi ir izrādījušies atšķirīgi, un sarunas par šo jautājumu vēl turpinās. Eiropas Kopiena, ko pārstāv Komisija, iestājas par starptautisko iepirkuma tirgu plašu atvēršanu, tādēļ tā 2005. gadā iesniedza vispusīgu priekšlikumu par ES iepirkuma tirgu, tostarp komunālo pakalpojumu nozares, atvēršanu. Tomēr, ņemot vērā pārējo VIN pušu nevēlēšanos plašāk atvērt savus iepirkuma tirgus starptautiskai konkurencei, Komisija saskaņā ar Padomes lūgumu[5] 2008. gada februārī iesniedza pārskatītu (ierobežotāku) priekšlikumu . Tomēr salīdzinājumā ar pārējo VIN pušu piedāvājumiem EK priekšlikums joprojām ir visplašākais.

EK pieder pie tām VIN pusēm, kas pārliecinoši atbalsta jaunu dalībnieku pievienošanos VIN, lai ilgtermiņa stratēģijas īstenošanas rezultātā VIN pārtaptu par daudzpusēju nolīgumu. Nesen ir pabeigta Taivānas pievienošanās procedūra. Turpinās sarunas ar Ķīnu, Jordāniju un Moldovas Republiku.

EK PTO turpina atbalstīt arī nolīgumu par valsts iepirkumu saskaņā ar VVPT.

ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā papildināja iepirkuma iespējas par aptuveni EUR 55 miljardiem[6], no kuriem aptuveni EUR 10 miljardu[7] ir iepirkumi komunālo pakalpojumu jomā. Pēc ES paplašināšanās ir parakstīti attiecīgie Eiropas Ekonomikas zonas paplašināšanās nolīgumi. Komunālo pakalpojumu iepirkuma tirgus apjoms EEZ ir EUR 460 miljardu, no kuriem aptuveni EUR 81 miljards ir iepirkumi, kas pārsniedz robežvērtības un ko reglamentē vienādi iepirkuma noteikumi (direktīvas).

Cits iepirkuma tirgu atvēršanas instruments ir divpusējās sarunas ar trešām valstīm. Eiropas Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar apjomīgām iepirkuma nodaļām ar Meksiku un Čīli, ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar CARIFORUM valstīm[8] un divpusēju iepirkuma nolīgumu ar Šveici. Pašlaik turpinās vai drīzumā sāksies divpusējas sarunas ar daudzām valstīm. Pašreizējā ES pieeja sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) paredz slēgt t. s. jaunās paaudzes nolīgumus, kuros ir sīki izstrādātas un vispusīgas iepirkuma nodaļas, kas paredz arī piekļuvi komunālo pakalpojumu iepirkuma tirgiem.

ES slēdz stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (SAN) ar Rietumbalkānu valstīm, kas vēlas pievienoties ES. Attiecībā uz iepirkumu SAN garantē savstarpēju valsts režīma un nediskriminējošu kritēriju piemērošanu piegādātājiem, kā arī asimetrisku piekļuvi tirgum. Arī SAN paredz komunālo pakalpojumu iepirkumu.

PLURILATERĀLAS UN DAUDZPUSĒJAS SARUNAS

PTO Valsts iepirkuma nolīgums

Ievads

Valsts iepirkuma nolīgums (VIN) ir līdz šim vienīgais juridiski saistošais valsts iepirkumam paredzētais PTO nolīgums. Pašreizējais VIN, ko pieņēma 1994. gadā, ir stājies spēkā 1996. gada 1. janvārī. Tas ir plurilaterāls līgums, ko pārvalda Valsts iepirkuma komiteja, kurā darbojas tie PTO dalībnieki, kas ir VIN puses[9]. Eiropas Kopiena (EK), rīkojoties dalībvalstu vārdā, ir noslēgusi VIN saskaņā ar Padomes lēmumu[10].

Pašreizējā VIN darbības joma

VIN automātiski neattiecas uz visiem pušu valsts iepirkumiem. VIN darbības joma attiecībā uz katru pusi precīzi noteikta VIN pielikumos, kuros ir minētas katras puses centrālās un centrālo iestāžu pakļautībā esošās valsts iestādes, kā arī komunālie pakalpojumi, ko aptver pušu saistības saskaņā ar VIN. Izņemot EBTA valstis[11], kuru galīgie priekšlikumi atbilda EK priekšlikumam, pārējās puses nespēja piedāvāt EK piedāvājumam līdzvērtīgu darbības jomu. Līdz ar to Kopienai nācās pielāgot tās galīgo priekšlikumu, piemērojoties pārējo pušu piedāvātajai tirgus atvēršanas pakāpei. Tomēr gan iepērkošo subjektu, gan iepirkuma ziņā EK saistības joprojām ir visplašākās, jo tās aptver iepirkuma iespējas centrālo un tām pakļauto iestāžu līmenī, ieskaitot šo iestāžu iepirkumus un iepirkumus, ko veic valsts uzņēmumi, kuri darbojas komunālo pakalpojumu jomā.

Visas VIN puses, izņemot Kanādu, piedāvā zināmu piekļuvi savu komunālo pakalpojumu iepirkumam. Tomēr aptvērums visur nav vienāds, un pakāpe, līdz kādai valstis atver komunālo pakalpojumu iepirkumu ārvalstu konkurencei, dažādās valstīs atšķiras, turklāt ir spēkā dažādas īpašas vai vispārējas atkāpes.

Jaunu dalībnieku pievienošanās

VIN dalībnieki, jo īpaši EK, vēlas, lai VIN no plurilaterāla nolīguma kļūtu par daudzpusēju nolīgumu, tādēļ atbalsta jaunu dalībnieku pievienošanos VIN. VIN puses ir vienojušās, ka jaunais (provizoriski saskaņotais), nākotnē piemērojamā VIN teksts jāizmanto kā pamats pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm. Šajā jaunajā tekstā ir paplašināti un skaidroti pārejas pasākumi (kompensācijas, cenu atvieglojumi, pakāpeniska subjektu vai nozaru iekļaušana, augstākas robežvērtības), turklāt tie ir pielāgoti jaunattīstības tautsaimniecību vajadzībām. Albānija, Gruzija, Jordānija, Kirgizstāna, Moldovas Republika, Omāna, Panama un Ķīna reizē ar pievienošanos PTO ir apņēmušās kļūt par VIN dalībniecēm.

Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķā muitas teritorija (Ķīnas Taibeja)

Taivāna 1995. gada martā izteica vēlēšanos pievienoties VIN, un 2008. gada decembrī VIN komiteja pieņēma lēmumu par tās pievienošanos. Taivāna deponēja pievienošanās dokumentu 2009. gada 15. jūnijā un saskaņā ar VIN komitejas lēmumu 2009. gada 15. jūlijā kļuva par VIN dalībnieci. Pašlaik Taivāna īsteno valsts ratifikācijas procesu. Paredzams, ka Taivāna kļūs par VIN pusi 2009. gada pirmajā pusē.

Taivānas saistības ietver iepirkumu komunālo pakalpojumu jomā. Noteiktās robežvērtības ir SDR 400 000 precēm, SDR 400 000 pakalpojumiem un SDR 15 000 000 būvniecības pakalpojumiem.

Jordānija

Jordānija 2000. gadā izteica vēlēšanos pievienoties VIN, iesniedza sākotnējo priekšlikumu 2003. gada februārī un trešo, pārskatīto priekšlikumu 2008. gada septembrī pēc sarunām ar VIN pusēm. Jordānija pašlaik atjaunina tiesisko regulējumu un iepirkuma sistēmas, lai tie atbilstu VIN prasībām. Jordānijas pievienošanās procesa pabeigšana ir svarīga 2009. gadā īstenojama VIN komitejas prioritāte.

Ķīna

Ķīna 2007. gada decembrī izteica vēlēšanos pievienoties VIN, tās sākotnējo priekšlikumu izsūtīja VIN pusēm 2008. gada janvārī. Turklāt 2008. gada septembrī Ķīna iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kurās bija jāsniedz informācija par pievienošanos Valsts iepirkuma nolīgumam. Pašreizējās sarunās galvenā uzmanība ir pievērsta Ķīnas iepirkuma tiesību aktu un VIN saderības pārbaudei un tirgus piekļuvei. EK ir iesniegusi Ķīnai oficiālu pieprasījumu, lūdzot pilnveidot tās sākotnējo priekšlikumu (tostarp attiecībā uz komunālo pakalpojumu nozari).

Moldovas Republika

Moldovas Republika 2008. gada novembrī iesniedza sākotnējo priekšlikumu, sniedza informāciju par iepirkuma tiesību aktiem un sāka pievienošanās sarunas. Moldovas Republikas nostāja sarunās ir bijusi ļoti mērķtiecīga, un tās pievienošanās procesu varētu pabeigt 2010. gadā.

Citu valstu pievienošanās

VIN puses 2008. gada decembrī ir lūgušas pārskatīt citu valstu pievienošanās procesu, kurā kādu laiku nav bijusi vērojama virzība (Albānija, Gruzija, Jordānija, Kirgizstāna, Omāna un Panama), un pievienošanās saistības, kam nav sekojusi rīcība (Armēnija, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Mongolija, Saūda Arābija un Ukraina), un lūgušas VIN komitejas priekšsēdētāju arī turpmāk veikt vajadzīgos papildu pasākumus.

VIN pārskatīšana

Pašreizējā VIN ir iekļautas saistības par turpmākām sarunām[12]. Šīm sarunām ir trejāds mērķis: i) pilnveidot un atjaunināt Nolīgumu, ievērojot informācijas tehnoloģiju un iepirkuma metožu attīstību, ii) paplašināt Nolīguma darbības jomu un iii) atcelt atlikušos diskriminējošos pasākumus. Sarunu nolūks ir arī atvieglināt jaunu pušu — jo īpaši jaunattīstības valstu — pievienošanos VIN. Sarunas saskaņā ar VIN nav daļa no PTO Dohas sarunu kārtas.

Provizoriski saskaņotais teksts

Sarunu dalībnieki 2006. gada decembrī vienojās par būtisku VIN teksta pārskatīšanu, lai tas būtu ērtāk izmantojams. Noteikumi ir atjaunināti arī, lai ņemtu vērā jaunas norises, tostarp elektronisko saziņas līdzekļu lomu. VIN ir kļuvis elastīgāks, paredzot, piemēram, īsākus iepirkuma termiņus tādiem preču un pakalpojumu veidiem, kas ir pieejami komerciālajā tirgū. Skaidrāk izklāstīti jaunattīstības valstīm piemērojamā īpašā un diferencētā režīma nosacījumi, lai turpmāk atvieglinātu šo valstu pievienošanos. Uzmanība pievērsta arī piegādātāju sūdzību izskatīšanas vietējām procedūrām un noteikumiem par katras puses darbības jomu saraksta grozījumiem. Saistībā ar šo pēdējo jautājumu sarunu dalībnieki ir vienojušies domstarpību atrisināšanai izstrādāt šķīrējtiesas procedūras.

Sarunu dalībnieku vienošanās ir provizoriska, t. i., teksts vēl juridiski jāpārbauda un jāpanāk pusēm pieņemams rezultāts jo īpaši attiecībā uz jaunā VIN darbības jomas paplašināšanu (t. i., to valsts iestāžu sarakstiem, kuru iepirkums ir atvērts konkurencei).

Ir panākta vienošanās arī par sarunu pabeigšanu attiecībā uz darbības jomām. Šīs sarunas risināsies, pamatojoties uz pārskatīto tekstu.

VIN puses ir vienojušās, ka jaunais teksts ir izmantojams kā pamats pievienošanās sarunām ar valstīm, kas vēlas kļūt par VIN dalībniecēm.

Pārskats par tirgus piekļuves sarunām

VIN puses sāka sarunas par piekļuvi tirgum, iesniedzot sākotnējos lūgumus, kam sekoja sākotnējie priekšlikumi. Sākotnējos priekšlikumus 2007. un 2008. gadā bija iesniegušas gandrīz visas puses, izņemot Honkongu (Ķīna) un Lihtenšteinu[13]. Pēc sarunām pārskatītus priekšlikumus iesniedza ASV, Jordānija, Japāna, Koreja, Eiropas Kopiena, Norvēģija, Singapūra un Šveice.

EK 2005. gadā iesniedza ļoti vispusīgu sākotnējo priekšlikumu, piedāvājot piekļuvi lielākajai daļai Kopienas iepirkumu, tostarp komunālajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā dažu VIN pušu nevēlēšanos atbildēt ar to pašu, Padome lūdza Komisiju līdzsvarot Nolīgumu[14]. Tādējādi EK 2008. gada februārī iesniedza VIN partneriem pārskatītu priekšlikumu, kurā bija ņemtas vērā pārējo VIN pušu iespējas attiecībā uz iepirkuma tirgu savstarpēju atvēršanu.

Tomēr EK priekšlikums joprojām ir ļoti plašs, piedāvājot aptuveni 85 % no ES iepirkuma, kas pārsniedz robežvērtības. Komunālo pakalpojumu jomā tās ir iepirkuma iespējas, kuru vērtība sasniedz gandrīz EUR 50 miljardu. Piekļuves ierobežojumi EK iepirkuma tirgum ir ierobežoti, to pamatā ir savstarpīguma princips, un tie ir noteikti, ievērojot pārējo VIN pušu atbilstīgos ierobežojumus.

Viens no galvenajiem mērķiem, ko EK aktīvi cenšas sasniegt tirgus sarunās, joprojām ir radīt brīvu piekļuvi iepirkumam komunālo pakalpojumu jomā. EK stratēģiju šā mērķa sasniegšanai veido trīs galvenie elementi:

lielāks centrālajām iestādēm pakļauto iepērkošo iestāžu aptvērums. Dažās VIN valstīs (ASV, Kanādā un Japānā) komunālie pakalpojumi ir organizēti šajā līmenī, un attiecībā uz šo līmeni dažas VIN puses nepiedāvā apjomīgu aptvērumu;

diskriminējošu un jo īpaši tādu pasākumu atcelšana, kuri pilnīgi anulē visa VIN pušu iepirkuma aptvērumu, kā, piemēram, rezervējot to vietējiem MVU, ko pašlaik saglabā ASV, Japāna un Koreja;

īpašu izņēmumu atcelšana, kurus saglabā dažas VIN puses un kuru dēļ šo pušu attiecīgajam iepirkumam piekļuve faktiski ir liegta. Kā piemēru komunālo pakalpojumu jomā var minēt ekspluatācijas drošības klauzulu, kuras plaša izmantošana neļauj piekļūt Japānas dzelzceļa iepirkuma tirgum.

PTO Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT)

Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) XIII-1. pants izslēdz valsts iepirkumu no VVTP galvenajiem tirgus piekļuves noteikumiem. Tomēr VVPT XIII-2. pants attiecībā uz pakalpojumu iepirkumu paredz daudzpusēju sarunu mandātu. Sarunas saskaņā ar VVPT XIII-2. pantu notiek daudzpusējā darba grupā VVPT noteikumu jautājumos, kuru 1995. gadā ir izveidojusi Pakalpojumu tirdzniecības padome.

Sarunas par pakalpojumu iepirkuma tirgu daudzpusēju atvēršanu turpinās, un šo sarunu virzošais spēks ir EK. Minētajā darba grupā EK ir iesniegusi piecus paziņojumus — pēdējā no tiem, kas publicēts 2006. gadā, ir ierosināta pamatprogramma, saskaņā ar kuru PTO dalībniekiem jāuzņemas saistības attiecībā uz tirgus piekļuvi un nediskriminējošiem pakalpojumu iepirkuma kritērijiem, un sniegts attiecīgajam iepirkumam piemērojams kopīgu procedūras noteikumu kopums.

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

I evads

EEZ līguma 65. pants un XVI pielikums paredz, ka Komunālo pakalpojumu direktīvas noteikumus piemēro EBTA valstīs. Tāpēc Norvēģija, Lihtenšteina un Islande pašlaik ir atvērušas komunālo pakalpojumu iepirkumu Kopienas uzņēmumu konkurencei, piedāvājot Komunālo pakalpojumu direktīvas 2004/17/EK darbības jomai līdzvērtīgu aptvērumu.

ES paplašināšanās

Saskaņā ar EEZ līgumu jaunajām ES dalībvalstīm ir jāizsaka vēlēšanās pievienoties EEZ līgumam (128. pants), ievērojot līguma noteikumus un nosacījumus.

EEZ paplašināšanās, ietverot desmit valstis, kas pievienojās ES 2004. gadā[15], stājās spēkā 2004. gada 1. maijā[16]. Jaunākā ES paplašināšanās notika 2007. gada 1. janvārī, kad ES pievienojās Bulgārija un Rumānija. EEZ paplašināšanās nolīgums tika parakstīts 2007. gada 25. jūlijā[17].

ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā papildināja iepirkuma iespējas par aptuveni EUR 55 miljardiem, no kuriem aptuveni EUR 10 miljardu ir iepirkumi komunālo pakalpojumu jomā. Komunālo pakalpojumu iepirkuma tirgus apjoms EEZ ir EUR 460 miljardu, no kuriem aptuveni EUR 81 miljards ir iepirkumi, kas pārsniedz robežvērtības un ko reglamentē vienādi iepirkuma noteikumi (direktīvas).

DIVPUSĒJAS SARUNAS

Noslēgti nolīgumi, kuros ir iepirkuma nodaļas

Šveice

EK 1999. gadā noslēdza atsevišķu tirdzniecības nolīgumu kompleksu ar Šveici, tā dēvēto Pirmo divpusējo nolīgumu paketi[18]. Nolīgums par dažiem valsts iepirkuma aspektiem stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā[19].

Šis nolīgums papildina Šveices un EK saistības saskaņā ar VIN. EK un Šveice savstarpēji piešķir piekļuves tiesības preču, būvdarbu un pakalpojumu iepirkumam publiskiem un privātiem subjektiem, kas bauda īpašas un ekskluzīvas tiesības un darbojas dzelzceļa, gāzes, siltumapgādes, naftas, ogļu un citu veidu cietā kurināmā nozarē. Nolīgums aptver arī preču, būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu, ko veic privāti subjekti, kuri bauda īpašas un ekskluzīvas tiesības un darbojas elektroapgādes, dzeramā ūdens piegādes, jūras vai iekšzemes ostu, lidostu un pilsētas transporta jomā. Tādējādi Nolīgums paplašina šīs saistības līdz līmenim, ko aptver EK iepirkuma direktīvas.

Ar Nolīgumu izveido apvienoto komiteju, lai nodrošinātu Nolīguma efektīvu īstenošanu un darbību. Kopš Nolīguma stāšanās spēkā ir notikušas regulāras apvienotās komitejas sanāksmes.

Meksika

Ar Meksiku noslēgtais Ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums (EPN) stājās spēkā 2000. gada novembrī[20].

Saskaņā ar Nolīgumu puses apņemas pakāpeniski un savstarpēji atvērt valsts iepirkuma tirgus. Nolīgums paredz izveidot arī apvienoto komiteju, kurā ir pārstāvētas abas puses.

Gaidot EPN ratifikāciju, Padome 1998. gada jūnijā ir apstiprinājusi Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem [21]. Pagaidu nolīgumā, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, arī ir paredzēti iepirkuma noteikumi un ar to ir izveidota iepriekš minētā apvienotā komiteja Nolīguma uzraudzībai.

Attiecībā uz iepirkuma procedūras noteikumiem[22] Meksika piemēro attiecīgos NAFTA noteikumus[23], bet ES — 1994. gada VIN noteikumus.

Komunālo pakalpojumu jomā Meksika atver konkurencei dzelzceļa, telekomunikāciju un enerģētikas (naftas un gāzes) nozares valsts uzņēmumu iepirkumu, bet ES aptvērumā ietilpst publisku iestāžu un uzņēmumu iepirkums elektroapgādes, dzeramā ūdens piegādes, pilsētas transporta, lidostu un jūras vai iekšzemes ostu jomā.

Apvienotā komiteja iepirkuma jautājumos regulāri tiekas kopš Pagaidu nolīguma stāšanās spēkā. Tā ir pievērsusies arī jautājumam par darbības jomas iespējamu paplašināšanu.

Čīle

ES un Čīles Asociācijas nolīgums ir parakstīts 2002. gada 18. novembrī[24]. Viss Nolīgums vēl nav stājies spēkā, lai gan lielākā daļa tā noteikumu, tostarp iepirkuma noteikumi, provizoriski ir stājušies spēkā 2003. gada 1. februārī[25].

Lai uzraudzītu Asociācijas nolīguma īstenošanu, ir izveidota asociācijas padome, kurai palīdz asociācijas komiteja.

Komunālo pakalpojumu jomā ES un Čīle savstarpēji atver konkurencei tādu publisku subjektu iepirkumu, kuri darbojas ostu un lidostu jomā. Piemērojamās robežvērtības ES un Čīlei ir noteiktas vienādā apjomā un atbilst Komunālo pakalpojumu direktīvā paredzētajām robežvērtībām.

CARIFORUM valstis

ES 2008. gada oktobrī parakstīja Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar 13 CARIFORUM valstīm: Antigvu un Barbudu, Bahamu salām, Barbadosu, Belizu, Dominiku, Dominikānas Republiku, Grenādu, Jamaiku, Sentlusiju, Sentvinsentu un Grenadīnām, Sentkitsu un Nevisu, Surinamu, Trinidādu un Tobāgo un Gajānu. Nolīgumu provizoriski piemēro no 2008. gada 29. decembra. ES ir apsolījusi sadarboties ar Haiti valdību un pārējiem Karību jūras reģiona partneriem, lai drīzumā nodrošinātu attiecīgos nosacījumus un Haiti varētu pievienoties EPN.

CARIFORUM valstu EPN parakstītājiem jāievēro visaptverošs noteikumu kopums, kas attiecas uz valsts iepirkuma procesa pārredzamību, tomēr Nolīgumā nav iekļauti noteikumi par piekļuvi tirgum. ES un CARIFORUM valstis ir vienojušās par noteikumiem, kas nodrošina attiecīgās informācijas brīvu izpaušanu, lai atvieglotu publisko konkursu godīgu un pieņemamu norisi.

Iepirkuma nodaļas stabilizācijas un asociācijas nolīgumos/pagaidu nolīgumos

Ievads

Sarunās ar Rietumbalkānu valstīm, kas ir izteikušas vēlēšanos pievienoties ES, ES slēdz stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (SAN), bet valstīm jāapņemas īstenot reformas politikas, ekonomikas, tirdzniecības vai cilvēktiesību jomā. ES var attiecīgajai valstij piedāvāt beztarifu piekļuvi dažiem vai visiem ES tirgiem un finansiālu un/vai tehnisku palīdzību.

SAN ir daļa no ES stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP). Principā SAN ir līdzīgi Eiropas 20. gadsimta 90. gadu nolīgumiem ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm un ar Turciju noslēgtajam Ankaras asociācijas nolīgumam[26].

SAN jāratificē attiecīgajai asociētajai valstij un visām ES dalībvalstīm. Kamēr SAN nav ratificēts, Komisija noslēdz pagaidu nolīgumu, lai tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītie SAN noteikumi varētu stāties spēkā pēc iespējas drīzāk.

Tā kā SAN mērķis ir palīdzēt attiecīgajām valstīm palielināt to spēju pieņemt un īstenot ES tiesību aktus, savstarpējo saistību pamats parasti ir asimetrisks. Tas attiecas arī uz attiecīgajiem iepirkuma noteikumiem. Neatkarīgi no tā, vai parakstītājas valsts uzņēmumi ir vai nav reģistrēti EK, tiem ir piekļuves tiesības līgumu piešķiršanas procedūrām EK saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem no SAN vai pagaidu nolīguma — ja tajā ir paredzēti šādi noteikumi — spēkā stāšanās dienas. Šis noteikums attiecas arī uz līgumiem komunālo pakalpojumu jomā, ja parakstītāja valsts ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem šajā jomā ievieš EK noteikumus.

Parakstītājā valstī reģistrētiem ES uzņēmumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas ir piekļuves tiesības līgumu piešķiršanas procedūrām šajā valstī saskaņā ar režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru piemēro attiecīgās valsts uzņēmumiem.

Savukārt ES uzņēmumiem, kas nav reģistrēti parakstītājā valstī, ir piekļuves tiesības līgumu piešķiršanas procedūrām šajā valstī saskaņā ar režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru piemēro attiecīgās valsts uzņēmumiem, tikai pēc tam, kad no Nolīguma spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāki gadi[27].

Nolīgumi ar atsevišķām valstīm

Albānija

ES un Albānijas SAN ir parakstīts 2006. gada 12. jūnijā un stājies spēkā 2009. gada 1. aprīlī.

Piekļuves tiesības tirgum piešķir vēlākais četrus gadus pēc Pagaidu nolīguma stāšanās spēkā.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

SAN ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir parakstīts 2001. gada 9. aprīlī un stājies spēkā 2004. gada 1. aprīlī[28]. Pagaidu nolīgumā, kas stājās spēkā 2001. gada jūnijā, nebija iekļauti iepirkuma noteikumi[29].

Piekļuves tiesības tirgum ir piešķirtas no 2009. gada 1. aprīļa.

Melnkalne

Melnkalne 2007. gada 15. oktobrī parakstīja SAN un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Pagaidu nolīgums stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī[30], bet SAN stāsies spēkā pēc ratifikācijas procesa beigām.

Piekļuves tiesības tirgum ir piešķirtas no Pagaidu nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Horvātija[31]

SAN ar Horvātijas Republiku ir stājies spēkā 2005. gada 1. februārī[32].

Piekļuves tiesības tirgum ir piešķirtas no 2008. gada 1. februāra.

Serbija

SAN un Pagaidu nolīgums par tirdzniecību ir parakstīts 2008. gada 29. aprīlī. Tomēr saskaņā ar Padomes lēmumu Pagaidu nolīguma īstenošanas un SAN ratifikācijas priekšnosacījumam bija jābūt Padomes vienbalsīgam atzinumam, ka Serbija pilnīgi sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Serbijas parlaments ratificēja nolīgumus 2008. gada 9. septembrī.

Piekļuves tiesības tirgum piešķir vēlākais piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Stājoties spēkā šim nolīgumam, Serbija aizstāj pašreizējos vietējiem uzņēmumiem piešķirtos atvieglojumus ar cenu atvieglojumiem. Cenu atvieglojumus piecu gadu laikposmā pakāpeniski samazina.

Bosnija un Hercegovina

SAN un Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem ar Bosniju un Hercegovinu ir parakstīts 2008. gada 16. jūnijā[33]. Pagaidu nolīgums[34] stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, bet SAN stāsies spēkā pēc ratifikācijas procesa beigām .

Piekļuves tiesības tirgum piešķir vēlākais piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Stājoties spēkā šim nolīgumam, Bosnija un Hercegovina aizstāj pašreizējos vietējiem uzņēmumiem piešķirtos atvieglojumus ar cenu atvieglojumiem. Cenu atvieglojumus piecu gadu laikposmā pakāpeniski samazina.

Iepirkuma nodaļas nolīgumos saskaņā ar kaimiņattiecību politiku

Ievads

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) ir izstrādāta 2004. gadā, lai novērstu jaunu robežšķirtņu rašanos starp ES un kaimiņvalstīm, ar kurām ES ir sauszemes vai jūras robeža[35], proti, Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Moldovas Republiku, Maroku, okupētajām palestīniešu teritorijām, Sīriju, Tunisiju un Ukrainu.

ES vēlas izveidot ar kaimiņvalstīm priviliģētas attiecības, kuru pamatā būtu savstarpēja apņemšanās ievērot kopīgas vērtības (demokrātiju un cilvēktiesības, tiesiskumu, labu pārvaldību, tirgus ekonomikas principus un ilgtspējīgu attīstību). Šo attiecību vērienīgums būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā partneru viedokļi par šīm vērtībām sakritīs[36].

EKP pamatā ir partnerattiecību un sadarbības nolīgumi (PSN) ar bijušajām Padomju republikām vai saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerību noslēgti asociācijas nolīgumi[37]; EKP ar Baltkrieviju, Lībiju un Sīriju vēl nav “aktivizēta”, jo šādi nolīgumi vēl nav stājušies spēkā.

PSN un asociācijas nolīgumi[38] paredz sadarbību publiskā iepirkuma jomā, lai radītu nosacījumus publisku līgumu piešķiršanai, rīkojot atklātus konkursus.

EKP galvenie elementi ir divpusējie EKP rīcības plāni. Tajos ir izklāstīta politisku un ekonomisku reformu īstenošanas programma ar īstermiņa un vidēja termiņa prioritātēm. EKP rīcības plānus jau īsteno; īstenošanu kopīgi veicina un uzrauga apakškomitejas.

Lai uzlabotu un padziļinātu attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovas Republiku, Armēniju, Gruziju un Azerbaidžānu, Padome 2009. gada 20. martā, pamatojoties uz EKP, ir pieņēmusi Austrumu partnerības iniciatīvu[39].

Austrumu partnerība nozīmē arī sarunas par jauniem, uzlabotiem (asociācijas) nolīgumiem (tostarp padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas apvieno tirgus piekļuves noteikumus un tiesiskā regulējuma tuvināšanu acquis ) ar tām valstīm, kuras vēlas un spēj iesaistīties padziļinātās attiecībās.

EKP — sarunas par vispusīgām iepirkuma nodaļām ar atsevišķām valstīm (Austrumu partnerības valstis)

Ukraina

Sarunas ar Ukrainu par jaunu, uzlabotu nolīgumu oficiāli rit no 2007. gada 5. marta. Sarunas par padziļinātu un visaptverošu BTN kā neatņemamu asociācijas nolīguma daļu ir sāktas 2008. gada februārī.

Sarunas vēl turpinās, lai panāktu pakāpenisku un savstarpēju iepirkuma tirgu atvēršanu visās jomās (ieskaitot komunālos pakalpojumus un koncesijas), pamatojoties uz pakāpenisku valsts tiesību aktu tuvināšanu EK direktīvām, kuru pavada Ukrainas institūciju reforma. Tirgus piekļuves pakāpe ir saistīta ar sasniegto tiesiskā regulējuma un administratīvo reformu līmeni.

Gruzija, Armēnija

Sākums sagatavošanās procesam, lai risinātu sarunas par padziļinātu un visaptverošu BTN noslēgšanu, bija faktu noskaidrošanas apmeklējumi (Gruzijā 2008. gada oktobrī, Armēnijā 2009. gada februārī). Pašlaik notiek izvērtējums, lai lemtu, vai Gruzija un Armēnija ir gatavas sākt sarunas.

EKP — sarunas par vispusīgām iepirkuma nodaļām (Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība)

Sīrija

Asociācijas nolīgums vēl nav stājies spēkā, lai gan tā galīgā redakcija ir apstiprināta 2004. gadā. Atšķirībā no pārējiem asociācijas nolīgumiem tajā ir paredzēti sīki izstrādāti procedūras noteikumi, kā arī visaptveroša savstarpēja piekļuve tirgum, ieskaitot komunālo pakalpojumu iepirkumu. ES turpina sarunas ar Sīriju, lai Nolīgumu parakstītu.

Lībija

ES un Lībijas sarunas par BTN rit no 2008. gada septembra. Abu pušu mērķis ir vienoties par publiskā iepirkuma noteikumiem, kas pārsniedz PTO VIN noteikumus, jo ES ir ierosinājusi Nolīgumā iekļaut pakāpenisku un savstarpēju piekļuvi būvdarbu koncesijām un piemērot plašāko Kopienas komunālo pakalpojumu nozares definīciju. Sarunas turpinās.

Pašreizējās un plānotās divpusējās sarunas

Eiropas Komisija 2006. gada oktobrī nāca klajā ar paziņojumu “Globālā Eiropa – Konkurence pasaulē”[40], kurā ir izklāstīta ES ārējā rīcības programma ES konkurētspējas uzlabošanai pasaules ekonomikā. Lai atbalstītu ES stingro apņemšanos izveidot daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, viens no šīs jaunās tirdzniecības politikas programmas galvenajiem elementiem ir jaunas paaudzes BTN, kuros galvenā uzmanība pievērsta jomām, ko pašlaik neaptver daudzpusēji PTO noteikumi — viena no tādām jomām ir publiskais iepirkums. Jaunās paaudzes BTN ekonomiskie pamatkritēriji ir tirgus potenciāls (ekonomikas apjoms un pieaugums) un aizsargātības līmenis pret ES eksporta interesēm (tarifi un ārpustarifu šķēršļi). ES rēķinās arī ar potenciālo partneru sarunām ar ES konkurentiem un ar to iespējamo ietekmi uz ES tirgiem un tautsaimniecību. Satura ziņā jaunās paaudzes BTN mērķis ir vispusīgs un vērienīgs aptvērums, cenšoties sasniegt augstāko iespējamo tirdzniecības liberalizācijas pakāpi, vienlaikus stiprinot ilgtspējīgu attīstību un ņemot vērā ES tirdzniecības partneru attīstības vajadzības.

Centrālamerika

ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu samitā 2004. gadā ES un Centrālamerikas reģiona valstis vienojās sākt sarunas par jaunu asociācijas nolīgumu; sarunas sākās 2007. gadā. Nolīguma tirdzniecības daļā ir publiskā iepirkuma nodaļa, kurā ir punkti par noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, un piekļuvi tirgum. Ir iekļauts arī komunālo pakalpojumu iepirkums. Pagaidām pēdējā sarunu kārta ir pabeigta 2009. gada jūnijā Briselē, bet, ievērojot neskaidro politisko stāvokli Hondurasā, sarunas ir apturētas.

Andu Kopiena

Pēc neveiksmīga mēģinājuma risināt reģionālas ES un Andu Kopienas sarunas par vispusīgu asociācijas nolīgumu (kurš aptvertu politisku dialogu, sadarbību un tirdzniecību) 2009. gada februārī ir sāktas sarunas par daudzpusēja tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Kolumbiju, Ekvadoru un Peru. Šajā nolīgumā būs publiskajam iepirkumam paredzēta nodaļa, kurā būs punkti par noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi tirgum; ir iekļauts arī komunālo pakalpojumu iepirkums. Ceturtā sarunu kārta tika pabeigta jūnijā Bogotā.

Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstis

ES 2003. gada oktobrī ir sākusi reģionālas sarunas, lai noslēgtt EPN ar sešiem reģioniem (Rietumāfrikas, Centrālāfrikas, Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas, Dienvidāfrikas attīstības kopienas, Karību jūras un Klusā okeāna reģionu). Paredzēts, ka EPN veidos ar PTO saderīgu tirdzniecības režīmu, kurā būtu konsolidētas ĀKK reģionālās integrācijas iniciatīvas un kurš sekmētu ĀKK pakāpenisku iekļaušanu pasaules ekonomikā, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un paredzamu preču un pakalpojumu tirdzniecības regulējumu.

Irāka

ES un Irākas sarunas ar mērķi noslēgt tirdzniecības un sadarbības nolīgumu sākās 2006. gada novembrī. ES un Irāka vēlas izveidot ar PTO saderīgu tirdzniecības režīmu, kurš turklāt veicinātu tirdzniecību ar Irāku un rosinātu veikt ieguldījumus šajā valstī. Pamatojoties uz VIN noteikumiem, TSN paredzēta arī ļoti vispusīga publiskā iepirkuma nodaļa, kas ļaus ES un Irākai savstarpēji lielā mērā atvērt iepirkuma, tostarp komunālo pakalpojumu iepirkuma, tirgus.

Dienvidkoreja

ES un Dienvidkorejas BTN ir pirmais globālās Eiropas jaunās paaudzes nolīgums, par kuru ES ir sākusi sarunas 2007. gada maijā. Attiecībā uz iepirkumu BTN papildina savstarpējās saistības, ko EK un Koreja ir uzņēmušās saskaņā ar VIN. Tādēļ iepirkuma nodaļā galvenā uzmanība pievērsta būvdarbu koncesiju tirgus pieejamībai[41], ko VIN neaptver.

Kanāda

ES un Kanāda 2009. gada 6. maijā oficiāli sāka sarunas par visaptverošu tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

Nolīguma darbības jomas izpēte 2009. gada sākumā rādīja, ka nolīgumam jācenšas panākt centrālo un centrālajām iestādēm pakļauto valsts iestāžu iepirkuma pilnīgu aptvērumu visās nozarēs, tostarp komunālo pakalpojumu nozarē, nodrošinot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru bauda vietējie piegādātāji. Nolīgums jāpapildina ar tekstu par pārredzamību, lai sniegtu priekšstatu par tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām un praksi tā, lai uzņēmējiem būtu viegli pieejama informācija par publisko iepirkumu. Puses vienojās, ka sarunas par procedūras saistībām jāsāk, pamatojoties uz PTO VIN tekstu. Pirmā sarunu kārta sāksies 2009. gada oktobrī.

Ķīna

Saskaņā ar Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada decembra sanāksmes secinājumiem ES risina sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) ar Ķīnu, lai turpinātu uzlabot divpusējo tirdzniecības un ieguldījumu attiecību pamatu, tostarp valsts iepirkuma jomā, un lai pilnveidotu 1985. gadā noslēgto EK un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu.

TURPMĀKAIS CEĻŠ IEPIRKUMA IESPĒJU ATVĒRŠANAS VIRZIENĀ

E S vienmēr ir atbalstījusi virzību uz brīvo tirdzniecību visā pasaulē un ir atzinusi pārrobežu tirgu pieaugošo savstarpējo ekonomisko atkarību. Ja šīm norisēm pievērš vajadzīgo uzmanību, tās var palīdzēt vairot globālās tautsaimniecības sasniegumus. Globalizācijas spiediens neatlaidīgi liek Eiropai īstenot tautsaimniecības reformas un kļūt konkurētspējīgākai. Eiropai jāatbild uz šo spiedienu, ne vien veicot iekšējus pasākumus, bet arī pievēršot pastiprinātu uzmanību ārējām norisēm. Iekšējā tirgus galvenās iekšējās prioritātes ES pilnā mērā varēs īstenot tikai tad, ja tās tiks pienācīgi uzlūkotas pasaules kontekstā.

ES tradicionāli ir bijusi atvērta ekonomika un vienmēr iestājusies par brīvo tirdzniecību. Attiecībā uz iepirkumu tas nozīmē zemu protekcionisma pakāpi. Šī ES pieeja nav guvusi vienprātīgu atbalstu visā pasaulē. Publiskā iepirkuma joma tradicionāli ir bijusi pakļauta politiskam spiedienam, kas izpaužas kā priekšrocības vietējiem piegādātājiem salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem. Tāpēc valsts iepirkums nav kļuvis par PTO daudzpusējo saistību jomu. Vairums lielāko ES tirdzniecības partneru izmanto ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi, kas diskriminē ES piegādātājus. Pašreizējā ekonomikas krīze ir sekmējusi šādas prakses pieaugumu.

Publiskais iepirkums daudziem ES eksportētājiem ir vēl neizzinātu iespēju joma. ES uzņēmumi ir pasaules līderi tādās jomās kā transporta aprīkojums, publiskie būvdarbi un komunālie pakalpojumi. Bet gandrīz visās ES partnervalstīs šiem uzņēmumiem nākas saskarties ar diskrimināciju, kas tiem faktiski atņem eksporta iespējas.

ES cenšas pārvarēt pastāvošos tirdzniecības šķēršļus divējādi. Tā cenšas noslēgt BTN, kuros būtu vispusīgas iepirkuma nodaļas, pamatotas ar iepirkuma noteikumiem, kas līdzinās ES noteikumiem (jaunās paaudzes BTN). Turklāt, būdama VIN puse, EK aktīvi risina sarunas ar ieinteresētajām kandidātvalstīm, lai pārveidotu VIN par daudzpusēju nolīgumu.

Sarunās par iepirkuma nodaļām ES piedāvā tiesiski skaidru, nediskriminējošu piekļuvi apjomīgam iepirkuma tirgum, kas ļoti pozitīvi iespaido ES pozīciju šajās sarunās. Tajā pašā laikā ES vispārējā atvērtība šo pozīciju nedaudz vājina, jo pārējās puses saprot, ka arī tās iepirkuma iespējas, ko ES nepiedāvā kā daļu no sarunu ceļā panāktās vienošanās, nebūs pilnīgi norobežotas aiz nepārvaramas sienas.

ES sarunu pamatā vienmēr ir bijis formāls savstarpīgums. Situācijās, kad dažas puses nav spējušas piedāvāt tādu pašu piekļuvi tirgum, kādu piedāvā ES, savstarpīguma jēdzienu ir nācies interpretēt šaurāk. Tā tas ir bijis pašreizējās sarunās par VIN, kad EK bija jāpārskata tās priekšlikumi, lai atspoguļotu pārējo pušu gatavību un iespējas atvērt savus iepirkuma tirgus ārvalstu konkurencei.

Ekonomiskā savstarpīguma analīze (trešās puses iepirkuma tirgus faktiskās vērtības novērtējums) būtu jāturpina, apsverot iespējas, kā sarunās stiprināt ES pozīciju.

Turklāt gadījumos, kad svarīgi tirdzniecības partneri gūst labumu no ES vispārējās atvērtības, bet paši nevēlas ievērot savstarpīgumu, ES varētu apsvērt iespēju ieviest ļoti mērķtiecīgus ierobežojumus, kas neļautu piekļūt zināmai ES iepirkuma tirgus daļai, tādējādi rosinot šos partnerus uz savstarpēju tirgus atvēršanu[42].

ES varētu stiprināt savu pozīciju sarunās arī tad, ja atsevišķas Eiropas līgumslēdzējas iestādes pamatoti un pienācīgi izmantotu pasākumus, kas īpaši attiecībā uz komunālo pakalpojumu iepirkumu jau ir paredzēti ES iepirkuma tiesību aktos.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

[2] ES-25 dati 2006. gadā, avots: Eurostat.

[3] ES-27 dati 2007. gadā, avots: Tenders Electronic Daily.

[4] Direktīva 2004/17/EK.

[5] Padomes (ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS) 2780. sanāksme Briselē, 2007. gada 12. februārī, Nr. 6039/07, 6. lpp.

[6] Avots: Komisijas aplēses.

[7] Avots: Komisijas aplēses.

[8] CARIFORUM valstis ir Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajāna, Haiti, Jamaika, Sentlusija, Sentkitsa un Nevisa, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobago.

[9] Kanāda, Eiropas Kopienas, Honkonga, Ķīna, Islande, Izraēla, Japāna, Koreja, Lihtenšteina, Nīderlande attiecībā uz Arubu, Norvēģija, Singapūra, Šveice, Taivāna un ASV.

[10] Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800, OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[11] Norvēģija, Lihtenšteina, Islande.

[12] XXIV panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts.

[13] Jordānija un Taivāna apstiprināja, ka to priekšlikumi, ar kuriem puses varēja iepazīties laikā, kad risinājās sarunas par pievienošanos pašreizējam nolīgumam, jāuzskata par priekšlikumiem arī saistībā ar sarunām par darbības jomu.

[14] Padomes (ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS) 2780. sanāksme Briselē, 2007. gada 12. februārī, Nr. 6039/07, 6. lpp.

[15] CZ, EE, CY, LV, LT, HU, MT, PL, SI, SK pievienošanās 2004. gada 1.maijā.

[16] Nolīgums par CZ, EE, CY, LV, LT, HU, MT, PL, SI, SK līdzdalību Eiropas Ekonomikas zonā, 2003. gada 14. oktobris (OV L 130, 29.4.2004., 11. lpp.; EEZ pielikums Nr. 23, 29.4.2004., 1. lpp.).

[17] OV L 221, 25.8.2007.

[18] Šis komplekss ietver sarunas par nolīgumiem septiņās nozarēs (personu brīva pārvietošanās, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, publiskais iepirkums, atbilstības novērtējumi, gaisa transports, sauszemes un dzelzceļa transports, Šveices līdzdalība Piektajā pētniecības pamatprogrammā). Šos nolīgumus saista izbeigšanas klauzula, kas nozīmē, ka visi nolīgumi stājas spēkā vienlaikus un arī zaudē spēku vienlaikus, ja kādu no tiem izbeidz.

[19] OV L 114, 30.4.2002., 430. lpp.

[20] Padomes Lēmums 2000/658/EK, OV L 276, 28.10.2000.; šo lēmumu grozīja ar Padomes 2005. gada 31. janvāra Lēmumu 2005/202, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos 2004. gadā, OV L 66, 12.3.2005.

[21] OV L 226, 13.8.1998.

[22] Lēmums 2/2000, XII pielikums.

[23] NAFTA — Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums.

[24] OV L 352, 30.12.2002.

[25] Padomes Lēmums 2002/979/EK, OV L 352, 30.12.2002., grozīts ar Padomes 2004. gada 22. novembra Lēmumu 2005/106/EK, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos 2004. gadā, OV L 38, 10.02.2005.

[26] Jāpiebilst, ka Ankaras asociācijas nolīgumā nav iekļauti publiskā iepirkuma noteikumi. EK un Turcijas Asociācijas padomes lēmumā 1/95 (48. pantā) ir paredzētas sarunas par Muitas savienības paplašināšanu, attiecinot to uz iepirkuma tirgiem, tomēr pagaidām šim lēmumam nav sekojusi rīcība.

[27] Izņēmums ir Melnkalne, kurā Kopienas uzņēmumiem neatkarīgi no to reģistrācijas vietas ir piekļuves tiesības iepirkuma tirgum no Pagaidu nolīguma spēkā stāšanās dienas.

[28] OV L 84, 20.3.2004.

[29] OV L 124, 4.5.2001.

[30] Parakstīts 15.10.2007., OV L 345, 28.12.2007.

[31] Horvātija ir kandidātvalsts, kas vēlas pievienoties ES; pašlaik turpinās pievienošanās sarunas. Sarunas par publisko iepirkumu (5. nodaļa) sākās 2008. gada 16. decembrī. Padome ir pieņēmusi trīs sarunu slēgšanas kritērijus, kas attiecas uz tiesību aktu sakārtotību, īstenošanu un administratīvās spējas stiprināšanu. Atbilstība šiem kritērijiem ir priekšnosacījums sekmīgai sarunu slēgšanai par šo nodaļu.

[32] OV L 26, 28.1.2005.

[33] Padomes Regula Nr. 594/2008 un Padomes Lēmums 2008/474/EK, OV L 169, 30.6.2008.

[34] OV L 169/13, 30.6.2008.

[35] Lai gan Krievija arī ir kaimiņvalsts, Krievijas un ES attiecību pamatā ir stratēģiska partnerība, kas aptver četras “kopējās telpas”.

[36] EKP ir nošķirta no paplašināšanās procesa, lai gan tajā nav noteikts, kā turpmāk saskaņā ar Līguma noteikumiem varētu attīstīties Eiropas kaimiņvalstu un ES attiecības.

[37] Juridiskais pamats ES attiecībām ar palestīniešu pašpārvaldi ir Pagaidu asociācijas nolīgums par tirdzniecību un sadarbību, ko palestīniešu pašpārvaldes vārdā ir parakstījusi Palestīnas Atbrīvošanas organizācija (PAO).

[38] Ar Armēniju: 48. pants; ar Azerbaidžānu: 49. pants; ar Ēģipti: 38. pants; ar Gruziju: 50. pants; ar Izraēlu: 1. un 35. pants (precizē mērķi savstarpējai iepirkumu tirgu atvēršanai attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas komunālo pakalpojumu nozarē); ar Jordāniju: 58. pants; ar Libānu: 39. pants; ar Moldovas Republiku: 54. pants; ar Maroku: 41. pants; ar okupētajām palestīniešu teritorijām: 34. pants; ar Tunisiju: 41. pants; ar Ukrainu: 55. pants.

[39] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Austrumu partnerība {SEC (2008) 2974}.

[40] Globālā Eiropa – Konkurence pasaulē (COM(2006) 567, galīgā redakcija).

[41] BOT (būvēšanas–ekspluatācijas–nodošanas) koncesijas Korejai.

[42] Šāda pieeja neattiektos uz nabadzīgām jaunattīstības valstīm.