52009DC0590

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.10.2009

COM(2009) 590 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

IKGADĒJAIS ZIŅOJUMS PAR PIRMSPIEVIENOŠANĀS STRUKTŪRPOLITIKAS INSTRUMENTU (ISPA) 2008 [SEK(2009)1443]

SATURS

1. Jauni ISPA projekti 5

2. Jaunas saistības 5

3. Projekti, kas finansēti no 2005. līdz 2007. gadam 5

4. Maksājumi 6

5. Kopsavilkuma tabulas 7

6. Tehniskās palīdzības sniegšanas veidi un metodes 8

7. Tehniskās palīdzības sniegšana pēc saņēmējvalsts iniciatīvas 8

8. Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas 9

9. Īstenošana 10

10. Projektu uzraudzība 10

11. Finanšu vadība un kontrole, ieskaitot EDIS 11

12. Riska novērtējums 11

13. Eiropas Revīzijas palātas atzinumi 12

14. Līdzfinansēšanas partneri – EIB, ERAB un KfW 12

15. Publiskais iepirkums 13

16. Konkurences politika 13

17. Vides politika 13

18. Transporta politika 14

19. Reklāmas pasākumi 15

Ievads

Pēc 2004. gada jūnijā notikušās Eiropadomes sanāksmes Briselē, kurā Horvātijai piešķīra kandidātvalsts statusu, šī valsts kopš 2005. gada 1. janvāra ir saņēmusi ISPA atbalstu. Tādējādi Horvātija ir sekojusi iepriekšējām ISPA atbalsta saņēmējvalstīm, kuras saņēma ISPA atbalstu kopš šī instrumenta izveides brīža 2000. gadā. Bulgārija un Rumānija 2007. gada 1. janvārī kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārtrauca saņemt pirmspievienošanās finansējumu, tostarp ISPA atbalstu. Pēc abu minēto valstu pievienošanās Horvātija kļuva par vienīgo ISPA fondu atbalsta saņēmēju. Tādēļ šajā ziņojumā iekļautas vienīgi Horvātijā veiktās ISPA darbības.

Projektu īstenošanas jomā 2008. gads Horvātijā nesa būtiskus uzlabojumus, tika parakstīti vairāki svarīgi līgumi, sākās projektu fiziskā īstenošana un tika veikti pirmie starpposmu maksājumi. Konkursu organizēšana un līgumu slēgšana aizvien vēl norit lēnāk nekā cerēts, arvien sastopama slikta pārvaldība un koordinācija, kā arī atbilstoša personāla trūkums. Tomēr, neskatoties uz problēmām, pagājušajā gadā panākts stabils progress. 2008. gada sākumā 11 no kopumā 24 visiem projektiem paredzētajiem konkursiem bija vai nu sākti vai pabeigti, un 3 līgumi par darbiem bija parakstīti un atradās izpildē. Līdz 2008. gada beigām sākto vai pabeigto konkursu skaits jau bija pieaudzis līdz 18, un izpildē atradās kopumā 13 parakstītie līgumi. Turklāt jāpiemin, ka konkursu organizēšana un līgumu slēgšana bija pabeigta 3 no 6 ISPA projektiem.

Šķiet, ka īstenošanas aģentūras pārveide no Centrālās finanšu un līgumu daļas ( CFCU – Finanšu ministrijas struktūrā izveidota iestāde) par Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ( CFCA – valdības aģentūra) nesniedz cerēto tūlītējo rezultātu. Neskatoties uz to, ka jaunajā aģentūrā algas ir lielākas nekā citās valdības institūcijās, CFCA aizvien vēl ir grūtības gan pieņemt darbā atbilstošu personālu, gan nodrošināt tā neaizplūšanu. Lai uzlabotu situāciju, pastiprināja papildu darbā pieņemšanas pasākumus un ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas palīdzību noritēja personāla tālākapmācība.

ISPA projektu īstenošanu ietekmējošs faktors bija arī sagatavošanās darbi Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) ieviešanai. Tika atzīts, ka minētā gatavošanās daļēji novērsa dažu ISPA projektu īstenošanā iesaistīto vadošo iestāžu uzmanību, jo nācās reorganizēt personālu, lai iegūtu akreditāciju IPA fondu apsaimniekošanai.

ISPA budžets

Saskaņā ar Komisijas grāmatvedības sistēmu, kas sadalīta pēc darbības jomām, ISPA instrumenta budžetu nodrošināja divās budžeta pozīcijās: funkcionālā budžeta pozīcijā B13.01.04.02 un darbības budžeta pozīcijā B13.05.01.01. Pirmajā pozīcijā paredzēti līdzekļi, lai segtu tehniskās palīdzības (TP) administratīvās izmaksas, galvenokārt EK delegāciju darbības stiprināšanai. Tā beidzās 2006. gadā. Otrajā pozīcijā ietvertas maksājumu apropriācijas, kas Horvātijai bija pieejamas, lai nodrošinātu efektīvu ISPA īstenošanu un darbību.

Budžeta pozīcijā B13.05.01.01, kurā 2008. gadā bija pieejami EUR 7 888 041,30, ietverti visi izdevumi par infrastruktūras projektu (pasākumu) līdzfinansēšanu.

1. tabula . ISPA budžets 2008. gadā (EUR)

Budžeta pozīcija | Īstenotie maksājumi |

Funkcionālā budžeta pozīcija B 13.01.04.02 (slēgta 2006. gadā) | 0 |

Darbības budžeta pozīcija B 13.05.01.01 | 7 888 041,30 |

Kopā | 7 888 041,30 |

Projektu finansēšana

1. JAUNI ISPA PROJEKTI

2008. gadā nepieņēma jaunus ISPA projektus.

2. JAUNAS SAISTīBAS

2008. gadā nepieņēma jaunas saistības projektiem vides vai transporta nozarē, jo ISPA instruments 2006. gadā beidzās.

3. PROJEKTI, KAS FINANSēTI NO 2005. LīDZ 2007. GADAM

Komisija, pamatojoties uz Horvātijas iesniegtajiem priekšlikumiem, no 2005. līdz 2006. gadam apstiprināja pavisam 6 projektus. Trīs no šiem projektiem attiecas uz vides nozari, divi — uz transporta nozari un viens ir horizontāls TP pasākums (uzraudzības statūtos paredzēto ISPA uzraudzības komiteju organizēšana un atbalsts ISPA īstenošanas aģentūrām). Kopējie pieļaujamie ieguldījumi šajos projektos ir EUR 123,052 miljoni, no kuriem EUR 59 miljoni jeb 47,9 % ir ISPA piešķīrumi. Komisija līdz 2006. gada beigām bija uzņēmusies saistības 100 % apmērā no Horvātijai paredzētajiem ISPA līdzekļiem laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam, vienmērīgi sadalot šīs saistības starp vides un transporta nozari.

2. tabula. Horvātijā apstiprinātie projekti no 2005. līdz 2006. gadam[1] (EUR)

Transports | 2 | 76 502 738 | 29 271 310 | 38,26 | 29 271 310 |

Horizontāla TP | 1 | 262 335 | 262 335 | 100 | 262 335 |

Vide | 3 043 266 | 2 443 261,00 | 5 486 527,00 |

Transports | 2 975 344 | 5 412 008,30 | 8 387 352,30 |

TP | 177 096 | 32 772,00 | 209 868,00 |

Kopā | 6 195 706 | 7 888 041,30 | 14 083 747,30 |

5. KOPSAVILKUMA TABULAS

Turpmāk 4. tabulā sniegts pārskats par ISPA intervences pasākumiem gan 2008. gadā, gan laikā no 2005. līdz 2008. gadam.

4. tabula. Horvātijā apstiprinātie projekti no 2005. līdz 2008. gadam (EUR)

Apakšnozare | Projektu skaits | Pieļaujamās izmaksas | ISPA ieguldījums | 2008. | 2005. – 2008. |

Ūdens | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Ūdens un notekūdeņi, iesk. to apstrādi | 1 | 36 000 000 | 22 500 000 | 0 | 2 250 000 | 22 500 000 | 4 500 000 |

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Cietie atkritumi | 1 | 8 823 601 | 6 000 049 | 0 | 0 | 6 000 049 | 600 005 |

Gaisa kvalitāte | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Horizontālie | 1 | 1 464 100 | 966 306 | 0 | 193 261 | 966 306 | 386 522 |

Nozarē kopā | 3 | 46 287 701 | 29 466 355 | 0 | 2 443 261,00 | 29 466 355 | 5 486 527 |

Transports |

Sauszemes transports | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Dzelzceļa transports | 1 | 75 761 000 | 28 789 180 | 0 | 5 412 008,3 | 28 789 180 | 8 290 926,3 |

Sauszemes un dzelzceļa transports | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Iekšējo ūdensceļu transports | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Lidostas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Horizontālie | 1 | 741 738 | 482 130 | 0 | 0 | 482 130 | 96 426 00 |

Nozarē kopā | 2 | 76 502 738 | 29 271 310 | 0 | 5 412 008,3 | 29 271 310 | 8 387 352,3 |

Horizontālie |

TP | 1 | 262 335 | 262 335 | 0 | 32 772 | 262 335 | 209 868 |

Nozarē kopā | 1 | 1 464 100 | 966 306 | 0 | 193 262,00 | 966 306 | 386 522,00 |

Transports |

Nozarē kopā | 1 | 741 738 | 482 130 | 0 | 0 | 482 130 | 96 426,00 |

Horizontāla TP |

Nozarē kopā | 1 | 262 335 | 262 335 | 0 | 32 772,00 | 262 335 | 209 868,00 |

KOPĀ | 3 | 2 468 173 |1 710 771 |0 |226 034,00 |1 710 771 |692 816,00 | | 8. TEHNISKā PALīDZīBA PēC KOMISIJAS INICIATīVAS

Kopš ISPA sākuma tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā bija vērsta uz to, lai ļautu EK delegācijai veikt iepriekšēju kontroli (tostarp projektu novērtējumus) atbilstoši Kopienas fondu pārvaldības standartiem. Kopš 2006. gada ISPA nav finansējusi šādus tehniskās palīdzības pasākumus. Visi šādi tehniskās palīdzības pasākumi kopš tā laika tika finansēti no IPA .

Vadība un īstenošana

9. ĪSTENOšANA

Pirmos divus projektus Horvātijā apstiprināja 2005. gada decembrī, un četrus gala projektus apstiprināja 2006. gada jūlijā un septembrī. Līdz 2008. gada beigām sāka īstenot 4 no 6 ISPA projektiem, tostarp 2 no 3 infrastruktūras projektiem. Turklāt noritēja konkursu procedūra vēl 5 līgumiem, tostarp 2 gala projektiem, kuriem līdz šim brīdim nav noslēgti līgumi.

Individuālo līgumu piešķiršanas ātrums konkursu kārtībā vēl aizvien bija nevienmērīgs. Vienā gadījumā nācās atlikt projekta pamatlīguma parakstīšanu, jo kavējās atbilstošā pārraudzības līguma noslēgšana. Bija aizkavēšanās arī ar citiem konkursiem, jo bija atkārtoti jāiesniedz novērtējuma ziņojumi un jāveic grozījumi konkursa dokumentācijā. Kādā citā gadījumā konkursu nopietni aizkavēja atbilstošu pieteikumu trūkums. Tomēr minētās problēmas raksturīgas visiem konkursiem un ataino vēl salīdzinoši mazo CFCA pieredzi projektu īstenošanā, un tādēļ tam nevajadzētu piešķirt pārāk lielu nozīmi. Būtiskākais ir tas, ka lielākajai daļai projektu ir sākusies īstenošanas fāze, kas ir nozīmīgs pavērsiens ISPA īstenošanā Horvātijā.

No 2008. gada sākuma ISPA īstenošanas aģentūra Horvātijā saskārās ar pieredzējuša personāla trūkumu un sliktu pārvaldi. Problēmas rodas arī tādēļ, ka galīgajiem saņēmējiem trūkst pieredzes starptautisku konkursu sagatavošanā un organizēšanā. Jāatzīmē, ka Horvātijas iestādes centušās minētās problēmas risināt, pēc vajadzības aizvietojot personālu un veicot papildu apmācību galīgajiem saņēmējiem.

10. PROJEKTU UZRAUDZīBA

Projektu īstenošanas efektivitātes un attīstības izvērtēšanas vispārējo uzraudzību papildina regulāras sanāksmes EK delegāciju birojos, īstenošanas iestāžu iesniegtie uzraudzības ziņojumi, Komisijas darbinieku veiktie apmeklējumi uz vietas un oficiāla uzraudzība, ko veic divreiz gadā ISPA uzraudzības komitejas sanāksmēs Horvātijā, kā arī no īstenošanas iestādes saņemtie ikgadējie ISPA ziņojumi par katru projektu.

Līdz ISPA fondu pārvaldības pilnīgai decentralizācijai (izmantojot paplašināto decentralizētās īstenošanas sistēmu – EDIS tikai ar Komisijas veikto pēckontroli) EK delegācijas personāls Horvātijā turpinās pildīt būtisku lomu ISPA pasākumu ikdienas pārvaldes, īstenošanas un uzraudzības pārraudzībā. Horvātijas iestāžu nekonsekventās un ilglaicīgās ISPA pasākumu neuzticamās vadības rezultātā pastāv uzskats, ka tuvākajā nākotnē jāturpina konkursu organizēšanas un līgumu slēgšanas iepriekšējas kontroles. Pāreja uz EDIS būs atkarīga no uzlabojumiem esošās decentralizētās īstenošanas sistēmas ( DIS ) struktūras darbībā ar EK delegācijas iepriekšējām kontrolēm. Ņemot vērā visu minēto, nav paredzams, ka Horvātija sasniegs EDIS agrāk nekā 2010. gada otrajā pusgadā.

Horvātijā 2008. gadā notika divas ISPA uzraudzības komitejas sanāksmes: viena — jūnijā un otra — novembrī. Galvenie jautājumi, kurus noskaidroja šajās sanāksmēs, bija būtisks uzlabojums projekta līgumu piešķiršanā un veiktajos maksājumos; vajadzība paplašināt N+2 likumu attiecībā uz vienu projektu, jo konkursa izsludināšanas procesā radušās grūtības, kuras līgumslēdzēja iestāde nevar ietekmēt; fakts, ka visiem ISPA projektiem izpildīti visi finansēšanas memorandā iekļautie 8. panta kritēriji; vajadzība iesniegt izmaiņu pieprasījumus par diviem finansēšanas memorandiem; vajadzība uzlabot ISPA uzraudzības ziņojumu datu kvalitāti, kā arī to pasniegšanu; vajadzība piešķirt atlikušos nozares līgumus, lai nodrošinātu visu darbu pabeigšanu atbilstošā finansēšanas memoranda spēkā esamības laikā. Jāatzīmē, ka konkursu gaitā notika vairāki neparedzēti incidenti, kas divos nozares projektos radīja īpašas grūtības. Tomēr, atšķirībā no iepriekš minētā, lielākajā ISPA projektā patlaban visi līgumi ir piešķirti un notiek nepārtraukta darbu īstenošana.

11. FINANšU VADīBA UN KONTROLE, IESKAITOT EDIS

Galvenās prasības gan attiecībā uz finanšu vadību un kontroli, gan uz pārkāpumu novēršanas procedūru, reglamentē ISPA regulas un finansēšanas memoranda III pielikuma noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Komisijas veiktās iepriekšējās kontroles kārtību. Šīs prasības ir ļoti līdzīgas Kohēzijas fondam un struktūrfondiem piemērojamajām prasībām. Galvenie elementi attiecas uz iekšējo finanšu kontroles sistēmu un procedūru izveidi, kas var nodrošināt caurskatāmas un nediskriminējošas iepirkuma procedūras, deklarēto izdevumu precizitāti, attiecīgas iekšējās revīzijas iespējas, pietiekamu revīzijas dokumentāciju un atbilstīgu pārkāpumu novēršanas procedūru.

Ņemot vērā ISPA projektu īstenošanas lēno attīstību, nolēma, ka Horvātijā 2008. gadā neveiks ISPA revīzijas. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Revīzijas daļa galveno uzmanību 2008. gadā vērsa uz sagatavošanas darbiem IPA ieviešanai Horvātijā. Neskatoties uz to, EK delegācijā Zagrebā notika iekšējā revīzija. Galvenais minētās revīzijas secinājums bija, ka delegācija efektīvi pārvalda ISPA projektus. Turklāt EK delegācijai ieteica veikt lielāku spiedienu uz Horvātijas iestādēm, lai paātrinātu projektu īstenošanu, kā arī sniegt īstenošanas iestādei papildu apmācību par kvalitātes kontroli. Vēl viens konstatējums bija saistīts ar grūtībām, ar kādām EK delegācija saskārās, nodrošinot piemērotu personālu. Tas izrietēja no garajām, neelastīgajām un ierobežotajām darbā pieņemšanas procedūrām, kuras EK delegācijai ir pienākums izmantot.

DIS

Īstenošanas aģentūras Horvātijā, CFCA prasība par DIS akreditāciju atbilst Finanšu regulas 164. panta noteikumiem. Komisija 2006. gada 13. februārī piešķīra DIS akreditāciju.

12. RISKA NOVēRTēJUMS

2008. gadam un turpmākajiem gadiem paredzētā revīzijas stratēģija balstās uz ISPA īstenošanas situācijas analīzes rezultātiem un ar ISPA īstenošanu saistītajiem Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Revīzijas direktorāta mērķiem. Revīzijas stratēģijā noteikti mērķi, kurus definējusi Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta augstākā vadība. Šie mērķi ir definēti, pamatojoties uz detalizētām diskusijām ar darbībā iesaistītajiem direktorātiem un šajās diskusijās apmainoties ar informāciju par varbūtējo risku. Revīzijas stratēģijā ir paredzētas arī darbības šo mērķu sasniegšanai, ņemot vērā apzinātos riskus. Kopumā, īstenojot šo stratēģiju, risks ir samazināts līdz minimumam. 2008. gadā revīzijas neveica, jo īstenošanas attīstība bija ierobežota.

Saskaņā ar iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu prioritāte ir nodrošināt, lai darbotos pietiekamas kontroles procedūras saistībā ar projektu īstenošanu un maksājumiem. Tomēr pirmspievienošanās fondu vadība ir saistīta ar tai raksturīgu risku, jo līdzekļus piešķir dažādas organizācijas un sistēmas. Izdevumu atbilstību nosaka atbilstība Kopienā un valstu līmenī pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem, un tā rezultāts var būt sarežģītība un nepareizas interpretēšanas risks. Patlaban Horvātijas iestādes plāno iesniegt pieteikumu, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/1999 noteikumiem 2010. gada otrajā pusē atteiktos no ISPA projektiem piemērojamājām iepriekšējām kontrolēm.

13. EIROPAS REVīZIJAS PALāTAS ATZINUMI

Horvātijā 2008. gadā neveica ne apmeklējumus, ne revīzijas.

14. LīDZFINANSēšANAS PARTNERI – EIB, ERAB UN KFW

Ņemot vērā šo aizdevējiestāžu pieredzi projektu sagatavošanā un īstenošanā, Komisija regulāri sazinājās ar šīm iestādēm gan horizontālā līmenī, lai koordinētu politiskus un metodiskus jautājumus saistībā ar plānošanu un īstenošanu, gan valsts līmenī. Šo banku speciālistu prasmes strukturēt finansējuma piešķīrumu/aizdevumu kombinācijas, ieskaitot valsts un privātā sektora partnerattiecību pasākumus, ir ārkārtīgi noderīgas, lai uzlabotu ISPA finansēto projektu kvalitāti. Tomēr EIB Horvātijā nav iesaistīta nevienā ISPA projektā.

ERAB ir vienīgā starptautiskā finanšu iestāde, kura Horvātijā ir aktīvi iesaistīta ISPA projektā, sniedzot EUR 10 miljonu aizdevumu 2005. gadā apstiprinātam projektam vides jomā – ” Karlovac ūdens un notekūdeņu attīrīšanas programma.”

Ieguldījums Kopienas politikā

15. PUBLISKAIS IEPIRKUMS

Jau no ISPA darbības sākuma visgrūtākais uzdevums ir bijis izpildīt juridiskās prasības, lai nodrošinātu pareizus, taisnīgus un pārredzamus publiskos iepirkumus, kā tas noteikts Eiropas Komisijas Praktisko vadlīniju noteikumos ( PRAG ). Daudzos gadījumos atbilstības nodrošināšana ES iepirkuma principiem ir bijusi saistīta ar ISPA projektu īstenošanas kavēšanos. Komisijas dienestiem, it īpaši EK delegācijai Zagrebā, bieži nācās iejaukties ne vien, lai pārbaudītu, vai pareizi piemērotas procedūras, bet arī lai labotu kļūdas, veiktu pārrunas ar neapmierinātiem pretendentiem un skaidrotu īstenošanas aģentūrai, kā īstenojamas attiecīgās procedūras. Konkursa dokumentu kvalitāti bija regulāri jāuzlabo, tādēļ konkursi tika izsludināti vai noslēgti ar lielu novēlošanos. Visu šo iejaukšanās gadījumu sekas ir īstenošanas procesa papildu kavēšanās.

Tāpēc iepriekšēja apstiprināšana, ko veic Komisija, kas vada konkursu organizēšanu un līgumu slēgšanu ISPA projektiem, ir pilnībā pamatota līdz brīdim, kad būs nodrošināti apstākļi EDIS piešķiršanai (skatīt iepriekš). Saskaņā ar iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu un DIS lēmumu par vadības piešķiršanu tikai CFCA pilda līgumslēdzējas iestādes funkcijas un atbild par projekta īstenošanu, turpretī Komisija apstiprina katru iepirkuma procesa posmu. Tātad, lai gan Komisija nav līgumslēdzēja partnere, tai ir dalīta atbildība par iepirkuma procedūru pareizību (bez Komisijas apstiprinājuma līgumi, kas noslēgti starp saņēmējiem un līgumslēdzējiem, nav spēkā).

16. KONKURENCES POLITIKA

Tā kā ISPA palīdzība pirmkārt ir paredzēta, lai segtu publiskos izdevumus (vai tiem līdzvērtīgus izdevumus) saistībā ar publisko pakalpojumu projektiem, tas parasti nerada problēmas attiecībā uz neatbilstību Kopienas noteikumiem konkurences jomā. Ja nav pārkāpti Kopienas noteikumi par publisko iepirkumu un ja visiem dalībniekiem, kuri atbilst vajadzīgajiem tehniskajiem un juridiskajiem nosacījumiem, ir nodrošināta brīva pieeja šādai infrastruktūrai, šī palīdzība nepiešķir īpašas priekšrocības konkrētām firmām.

17. VIDES POLITIKA

Sniedzot tiešu palīdzību prioritāriem projektiem vides jomā, ISPA sekmē arī vides politikas īstenošanu un atbilstību ES standartiem Horvātijā. Pieredze, kas gūta, izstrādājot projektus un tos īstenojot, attīsta administratīvo spēju un paātrina nozaru reformu vides jomā. Administratīvā spēja tiek īpaši stiprināta attiecībā uz vides ieguldījumu plānošanu un prioritāšu noteikšanu. Ir panākts nepārtraukts progress vides ietekmes novērtējuma direktīvas (Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu) pareizā īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz publiskās apspriešanas kārtību. Jācer, ka ISPA tādējādi palīdzēs panākt labvēlīgu attīstību vides aizsardzības jomā Horvātijā.

Ir būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz Horvātiju IPA ieviešana, kas saistās ar lielu skaitu iestāžu un papildu projektu plūsmu, ir jānodrošina pietiekami finanšu un cilvēku resursi īstenošanas pasākumu veikšanai (tostarp uzraudzībai, pārbaudei, atļauju izsniegšanai un ziņojumu sagatavošanai).

18. TRANSPORTA POLITIKA

Transporta tīkli Horvātijā, kas atbilst TINA (Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējums) un REBIS (pētījums par Balkānu reģionālo infrastruktūru), tika izveidoti Eiropas transporta koridora ietvaros. Vairāki no tiem šķērso Horvātijas teritoriju, ieskaitot VII koridoru (Donava), X koridoru (Zalcburga-Ļubļana–Zagreba–Belgrada–Nica–Skopje–Saloniki, ieskaitot Xa atzaru) un V koridoru, kuram Horvātijā ir divi atzari (Vb: Budapešta, Zagreba Rijeka, un Vc: Budapešta, Sarājeva, Ploče). Šos tīklus izmantoja par pamatu, plānojot valsts transporta stratēģijas saistībā ar ISPA . Tāpēc vienīgais ISPA projekts transporta jomā ir TINA un REBIS tīkla daļa, t.i., tas attiecas uz posma vai centrālā punkta izveidošanu vai atjaunošanu, vai pieeju šiem tīkliem. TEN-T tīkli Horvātijā ir balstīti uz SEETO (Dienvidaustrumu Eiropas reģionālais transporta novērošanas centrs) ieteikumiem.

Pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā koordinēšana

Kā noteikts Koordinācijas regulā[2], Komisija nodrošina ciešu koordināciju starp trim pirmspievienošanās instrumentiem — PHARE , SAPARD un ISPA . Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem PHARE vadības komitejai ir īpaša nozīme šo trīs pirmspievienošanās instrumentu vispārējā koordinēšanā.

Koordinēšana ar (PHARE) vienotās uzraudzības komiteju

Vienotās uzraudzības komiteja ir atbildīga par katra pirmspievienošanās instrumenta uzraudzības vispārējo koordinēšanu un ES finansētā atbalsta vispārējā progresa novērtējumu saņēmējvalstīs. Vajadzības gadījumā komiteja sniedz ieteikumus ISPA komitejai vai Komisijai.

Koordinēšana ar EK delegācijām

Komisijas dienesti (Paplašināšanās ģenerāldirektorāts, Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts un Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) periodiski rīkoja sanāksmes ar ekspertiem delegācijās, kuri atbild par PHARE un ISPA , lai apspriestu plānošanas un īstenošanas jautājumus, īpaši saistībā ar konkursu organizēšanu un līgumu slēgšanu.

Koordinēšana ar IPA instrumentu

Lai nodrošinātu pasākumu efektīvu koordinēšanu un novērstu dublēšanu, Horvātijā 2008. gadā papildus IPA Reģionālās attīstības komponentes nozaru uzraudzības komitejas sanāksmēm notika divas ISPA uzraudzības komitejas sanāksmes. Turklāt jāuzsver, ka divi no tehniskās palīdzības pasākumiem, kurus finansē, izmantojot ISPA , ir saistīti ar projektu iestrāžu sagatavošanu to īstenošanai, izmantojot IPA līdzfinansējumu. Tādējādi jācer, ka pāreja no ISPA uz IPA instrumentu noritēs vienmērīgi un pasākumus attiecīgajās nozarēs varēs īstenot bez pārtraukumiem.

19. REKLāMAS PASāKUMI

2008. gadā notika viens reklāmas pasākums saistībā ar ISPA projektiem. Austrumhorvātijā Deletovci dzelzceļa stacijā norisinājās svinīga ceremonija par godu Vinkovci–Tovarnik –valsts robežas dzelzceļa posma atjaunošanas projekta darbu sākšanai, kas ir pirmais Horvātijā sāktais ISPA projekts. Horvātijas finanšu ministrs un transporta ministrs un EK delegācijas Horvātijā vadītājs uzrunāja sapulcējušos viesus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Darbu vadītājs prezentēja projektu. Pasākums izvērtās ļoti veiksmīgs un tika plaši atspoguļots Horvātijas plašsaziņas līdzekļos.

[1] Kopš 2006. gada jauni projekti nav apstiprināti, jo tanī gadā beidzās ISPA programma.

[2] Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1266/1999 par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju.