EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009DC0490

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Rīcības plāns mobilitātei pilsētās {SEC(2009) 1211} {SEC(2009) 1212}

/* COM/2009/0490 galīgā redakcija */

52009DC0490




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.9.2009

COM(2009) 490 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības plāns mobilitātei pilsētās

{SEC(2009) 1211}{SEC(2009) 1212}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības plāns mobilitātei pilsētās

1. Ievads

2007. gadā 72 %[1] Eiropas iedzīvotāju dzīvoja pilsētu teritorijās, kas ir būtiskākais izaugsmes un nodarbinātības avots. Pilsētām ir vajadzīgas efektīvas transporta sistēmas, lai tās varētu sekmēt ekonomiku un iedzīvotāju labklājību. Aptuveni 85 % ES IKP tiek radīts pilsētās. Problēmas, ar kurām šodien saskaras pilsētu teritorijas, ir saistītas ar to, kā padarīt transportu ilgtspējīgāku gan ekoloģiskā ziņā (CO2, gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums), gan konkurences ziņā (sastrēgumi), vienlaikus risinot sociālas dabas problēmas. Starp šādām sociālām problēmām minama, piemēram, nepieciešamība reaģēt uz veselības problēmām un demogrāfijas tendencēm, sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju, vienlaikus ņemot vērā vajadzības, kas aktuālas personām ar kustību traucējumiem, ģimenēm un bērniem.

Mobilitāte pilsētās iedzīvotājiem kļūst par arvien problemātiskāku jautājumu. Deviņi no desmit ES iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka būtu jāuzlabo satiksme teritorijā, kurā tie dzīvo[2]. Tas, kādus lēmumus cilvēki pieņems attiecībā uz pārvietošanās veidiem, nākotnē ietekmēs ne tikai pilsētu attīstību, bet arī iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko labklājību. No tā ir arī atkarīgs, cik sekmīgi izdosies īstenot ES vispārējo stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai, 20-20-20 mērķa[3] sasniegšanai un kohēzijas veicināšanai.

Pilsētu mobilitāte ir arī svarīgākais tālsatiksmes pārvadājumu komponents. Lielākā daļa pārvadājumu — gan pasažieru, gan kravu pārvadājumi — sākas un beidzās pilsētu teritorijās un to maršruts šķērso vairāku pilsētu teritorijas. Pilsētu teritorijām būtu jānodrošina efektīvi savstarpējo savienojumu punkti Eiropas transporta tīklam un jāgarantē sekmīgi funkcionējoša „pēdējā jūdze” jeb pēdējais transporta ķēdes savienojuma posms gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem. Tādējādi no pilsētu teritorijām ir atkarīga Eiropas transporta sistēmas konkurētspēja un ilgtspējība nākotnē.

Komisija savā nesen publicētajā paziņojumā par ilgtspējīgu nākotni transportam[4] norādīja, ka urbanizācija un tās ietekme uz transportu ir viena no pamatproblēmām, ar ko nākas sastapties, cenšoties izveidot ilgtspējīgāku transporta sistēmu. Tālab minētajā paziņojumā ir uzsvērts, ka ar pilsētu mobilitāti saistīto problēmu risināšanai ir vajadzīga iedarbīga un koordinēta rīcība, un ir ierosināts izveidot ES līmeņa satvaru, lai atvieglinātu vietējo iestāžu darbu šādu pasākumu ieviešanai.

Atbildība par pilsētu mobilitātes politiku gulstas galvenokārt uz vietējām, reģiona un valsts iestādēm. Tomēr šīs iestādes attiecīgos lēmumus nepieņem izolēti, bet gan saskaņā ar valsts, reģionālo, kā arī ES politisko un tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisija ir cieši pārliecināta, ka šāds kopīgs darbs var nest lielu labumu, atbalstot vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iniciatīvas un ievērojot partnerību pieeju, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto personu dažādās kompetences un atbildības jomas.

Konsultācijas un apspriedes, kas risinājās pēc zaļās grāmatas par mobilitāti pilsētās[5] publicēšanas, apstiprināja un precizēja ES līmeņa rīcības pievienoto vērtību[6]. Šā rīcības plāna pamatā ir ierosinājumi, ko ieinteresētās personas un iedzīvotāji ir pauduši individuāli vai ar savu pārstāvju grupu starpniecību, kā arī Eiropas iestāžu paustie ierosinājumi.

Eiropas Parlaments 2008. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju[7] par šo zaļo grāmatu, bet 2009. gada 23. aprīlī — patstāvīgo ziņojumu par rīcības plānu pilsētu mobilitātes jomā[8]. Atzinumu par zaļo grāmatu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma 2008. gada 29. maijā[9], bet Reģionu komiteja — 2008. gada 9. aprīlī[10]. Atzinumu par Eiropas Parlamenta ziņojumu Reģionu komiteja pieņēma 2009. gada 21. aprīlī[11]. Arī Padome risināja apspriedes par šo tematu[12].

Sekojot iestrādēm, kas tika gūtas apspriedēs, kuras notika pēc zaļās grāmatas publicēšanas, šajā rīcības plānā ir izklāstīts visaptverošs regulējums ES iniciatīvām pilsētu mobilitātes jomā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu. To panāks, stimulējot un atbalstot tādas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes politikas izstrādi, kas palīdz sasniegt vispārējos ES mērķus, piemēram, veicinot paraugprakses apmaiņu un piešķirot finansējumu. Komisija apzinās, ka pilsētu teritorijas visā ES saskaras ar dažādām problēmām atkarā no tā, kāda ir to ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lielums vai relatīvā ekonomiskā rocība. Ar šo rīcības plānu pilnīgi noteikti nav paredzēts uzspiest šabloniskus risinājumus vai tādus risinājumus, kas uztiepti „no augšas”.

Šajā plānā ierosināti īstermiņa un vidēja termiņa praktiski pasākumi, kuri pakāpeniski ieviešami no šā brīža līdz 2012. gadam, integrētā veidā pievēršoties konkrētiem jautājumiem saistībā ar pilsētu mobilitāti. Komisija vietējām, reģiona un valsts iestādēm piedāvā iesaistīties partnerībā, kuras pamatā ir labprātīga apņemšanās sadarboties izraudzītajās jomās, kurās pastāv abām pusēm aktuālas problēmas. Tā arī aicina citas iesaistītās personas — gan iedzīvotājus, gan nozares pārstāvjus — dalībvalstīs sadarboties, īpašu uzmanību veltot tādu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu mobilitātes vajadzībām kā iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un invalīdi, jo šo cilvēku mobilitāte ir ierobežota fizisko, garīgo vai sensoro traucējumu vai arī vecuma dēļ.

2. Kāda ir ES nozīme?

Pilsētu transporta sistēmas ir neatņemama Eiropas vispārējās transporta sistēmas sastāvdaļa un tādējādi arī neatņemama kopējās transporta politikas sastāvdaļa atbilstīgi Līguma 70. līdz 80. pantam. Turklāt ar ES politiku citās jomās (piemēram, kohēzijas, vides, veselības aizsardzības u.c. politiku) izvirzītos mērķus sasniegt neizdosies, ja netiks ņemtas vērā pilsētvidei raksturīgās iezīmes, tostarp pilsētu mobilitāte.

Pēdējo gadu laikā ir pieņemti ar pilsētu mobilitāti saistīti ES tiesību akti un politiskās iniciatīvas. Ir rasts nozīmīga apjoma struktūrfondu un kohēzijas fondu finansējums. Ar ES finansētām iniciatīvām, ko nereti atbalsta pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammas, ir izdevies izstrādāt krāšņu inovatīvu pieeju paleti. Šo jauninājumu izplatīšana ES mērogā un to daudzkāršošana var dot iespēju publiskās pārvaldes iestādēm sasniegt vairāk labāku rezultātu, patērējot mazāk.

Efektīvu transporta sistēmu izveide pilsētu teritorijās ir kļuvusi par arvien grūtāku uzdevumu gan tāpēc, ka pilsētas ir pārslogotas, gan tāpēc, ka tās izplešas. Valsts iestādēm ir neatsverama loma plānošanā, finansējuma piešķiršanā un regulatīvās vides nodrošināšanā. ES var mudināt iestādes gan vietējā, gan reģiona un valsts līmenī pieņemt ilgtermiņa integrētas politiskās iniciatīvas, kas ir tik ļoti nepieciešamas kompleksos apstākļos.

ES var arī palīdzēt iestādēm rast sadarbspējīgus risinājumus un veicināt vienotā tirgus sekmīgāku darbību. Saskaņoti noteikumi, programmas un tehnoloģijas atvieglo ieviešanu un piemērošanu. Vienošanās par kopējām normām visam vienotajam tirgum var palielināt ražošanas apjomus, vienlaikus samazinot izmaksas patērētājiem.

Pilsētu teritorijas kļūst par laboratorijām, kurās tiek radītas tehnoloģiju un organizāciju inovācijas, konstatētas izmaiņas mobilitātes veidos un rastas jaunas finansējuma iespējas. ES interesēs ir dalīties inovatīvos risinājumos, kas ieviesti ar vietējām politiskām iniciatīvām gan transporta uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, kā arī nodrošināt Eiropas transporta sistēmas efektivitāti ar efektīvu integrāciju, sadarbspēju un savienojamību. Šajā sakarā tā ir nozare, kas var dot nozīmīgāko ieguldījumu nākotnes problēmu risināšanā.

Visbeidzot, ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei ir pieaugoša nozīme attiecībās ar mūsu kaimiņvalstīm un visu pasauli, kura aizvien vairāk vērsta uz pilsētu aglomerāciju. Šajā rīcības plānā paredzētie pasākumi, sekmīgi īstenoti, varētu palīdzēt visu aprindu iesaistītajām personām ES un tās rūpniecībai aktīvi veidot tādu urbanizētu nākotnes sabiedrību, kura rūpējas par iedzīvotāju vajadzībām, par saskanīgu dzīvošanu, dzīves kvalitāti un ilgtspēju.

3. Darbību programma ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes atbalstam

Ierosinātās darbības ir iedalītas sešos tematos, kuri atbilst galvenajiem slēdzieniem, kas izrietēja no apspriedēm par zaļo grāmatu. Šīs darbības īstenos, izmantojot pastāvošās ES programmas un instrumentus. Šīs darbības savstarpēji papildina viena otru, kā arī citas ES iniciatīvas. Šā dokumenta 1. pielikumā par šīm darbībām sniegts pārskats un norādīts to termiņš.

1. temats — Sekmēt integrētas politiskās iniciatīvas

Turpmāk traktētajiem jautājumiem vissekmīgāk pievērsties var tad, ja pieeja ir integrēta: pilsētu transporta sistēmu sarežģītība, pārvaldības jautājumi, starppilsētu savienojumi un savienojumi ar kaimiņu apgabaliem vai reģioniem, transporta veidu savstarpējā atkarība, pilsētvides ierobežojumi, pilsētu transporta sistēmu nozīme plašākā Eiropas transporta sistēmā. Integrēta pieeja ir nepieciešama ne vien transporta infrastruktūras un pakalpojumu veidošanā, bet arī politisko iniciatīvu izstrādē, lai nodibinātu saikni starp transportu un tādiem aspektiem kā vides aizsardzība[13], veselīga vide, zemierīcība, mājokļu būvniecība, piekļuves nodrošināšanas sociālie aspekti, mobilitāte, kā arī rūpniecības politika. Lai risinātu ar pilsētu mobilitāti saistītās ilgtermiņa problēmas, ir svarīgi izstrādāt stratēģisko plānojumu, integrētu transporta plānojumu, izveidot atbilstošas mobilitātes plānošanas organizācijas un izvirzīt reāli sasniedzamus mērķus, vienlaikus atbalstot ne tikai sadarbību ar transporta uzņēmumiem, bet arī šo pašu uzņēmumu savstarpējo sadarbību.

1. darbība — Paātrināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanu

Vistuvākajā perspektīvā, turpinot ar pilsētvides tematisko stratēģiju[14] aizsākto darbu, Komisija atbalstīs vietējās iestādes tādu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē, kuri attiecas uz kravu un pasažieru transportu pilsētu un piepilsētu teritorijās. Komisija sagatavos vadlīniju materiālus, sekmēs paraugprakses apmaiņu, noteiks kritērijus un atbalstīs mācību pasākumus pilsētu mobilitātes profesionāļu izglītošanai. Ilgtermiņā Komisija var izvērst turpmāku darbību, piemēram, dodot stimulus vai nākot klajā ar ieteikumiem.

Kad vien iespējams Komisija aicinās dalībvalstis izveidot platformas, kuru ietvaros vienai no otras mācīties un dalīties pieredzē un paraugpraksē, kas sekmētu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes politikas izstrādi. Komisija pilsētu mobilitātes dimensiju aktualizēs arī Pilsētu mēru pakta[15] satvarā, lai sekmētu integrētu pieeju, kas saistītu enerģētikas un klimata pārmaiņu tematiku un transportu. Komisija darīs visu, lai transporta un mobilitātes temati tiktu iekļauti ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānos, kurus izstrādās pilsētas, kas parakstījušas minēto paktu.

2. darbība — Ilgtspējīga pilsētu mobilitāte un reģionu politika

Lai padziļinātu izpratni par no struktūrfondiem, kohēzijas fondiem un Eiropas Investīciju bankas pieejamo finansējumu, Komisija plāno sagatavot informāciju par saikni starp pasākumiem ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā un reģionālās politikas mērķiem saskaņā ar pašreizējiem Kopienas un valstu pamata nosacījumiem. Tā pievērsīsies plašākam ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes regulējumam, kā arī saiknei starp pilsētu transportu un Eiropas transporta tīklu. Komisija norādīs arī finansējuma iespējamos avotus, izskaidros kārtību, kādā var pieteikties uz valsts atbalstu, kā arī publiskā iepirkuma noteikumus.

3. darbība — Transports veselīgai pilsētvidei

Ilgtspējīgam pilsētu transportam var būt liela nozīme, arī lai izveidotu veselīgu pilsētvidi un mazinātu risku saslimt ar tādām neinfekciozām slimībām kā elpošanas ceļu slimības, sirdsslimības, kā arī traumu profilaksei. Komisija atbalsta dažādu partnerattiecību izveidi veselīgas vides izkopšanai. Turpinādama darbu sabiedrības veselības jomā, Komisija arī apzinās turpmākās iespējamās sinerģijas starp sabiedrības veselību un transporta politiku, īstenojot stratēģijas ar mērķi sekmēt veselīgu uzturu, cīnīties pret lieko svaru un aptaukošanos, uzlabot vidi un sabiedrības veselību, uzlabot traumu profilaksi un turpināt cīņu pret vēzi.

2. temats — Koncentrēties uz iedzīvotājiem

Kvalitatīvs sabiedriskais transports par saprātīgu maksu ir ilgtspējīgas pilsētas transporta sistēmas pamatā. Uzticamība, informētība, drošība un viegla pieejamība ir priekšnosacījums kvalitatīviem autobusu, metro, tramvaju, trolejbusu, dzelzceļa un kuģu satiksmes pakalpojumiem. Kopienas tiesību akti jau tagad regulē lielu daļu ieguldījumu pilsētas transportā un ar to saistītās darbības[16]. Labums no pārredzamiem līgumiem ir liels, un tie var sekmēt inovācijas pakalpojumu un tehnoloģiju jomā. Nodrošināt augsta līmeņa pasažieru tiesību aizsardzību, tostarp personām ar kustību traucējumiem, — tā ir prioritāte Komisijas darba programmā. Tiesību akti ir izstrādāti dzelzceļa pakalpojumiem[17], sagatavoti likumdošanas priekšlikumi autobusu pakalpojumiem[18], kā arī jūras un iekšējo ūdensceļu pakalpojumiem[19].

4. darbība — Dialogs par pasažieru tiesībām pilsētas sabiedriskajā transportā

Komisija koordinēs dialogu ar iesaistītajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus, iestādes, darbiniekus un lietotāju grupas, lai iedibinātu ES mēroga paraugpraksi un nosacījumus pasažieru tiesību nostiprināšanai pilsētu sabiedriskajā transportā. Uz nozaru iniciatīvu bāzes un papildinot Komisijas regulatīvo pieeju, galvenais mērķis ir iedibināt virkni vērienīgu labprātīgu apņemšanos, kas cita starpā ietvertu kopējus kvalitātes rādītājus, apņemšanos aizsargāt pasažieru un invalīdu tiesības, kā arī vispārēji pieņemtas sūdzību iesniegšanas procedūras un ziņojumu sniegšanas mehānismus.

5. darbība — Uzlabot piekļuves iespējas personām ar kustību traucējumiem

Personām ar kustību traucējumiem ir tiesības piekļūt pilsētu transportam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējai sabiedrības daļai, tomēr reālajā dzīvē piekļuves iespējas nereti nav pietiekamas vai šādu iespēju vienkārši nav. Daudz kas jau ir paveikts, piemēram, tiek izmantoti autobusi ar pazeminātu platformu. Cita veida sabiedriskajam transportam, tādam kā metro, piekļūt joprojām nav iespējams. Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru Eiropas Komisija un visas dalībvalstis parakstīja 2007. gadā, ir formulēti skaidri pienākumi.

Konvencijas 9. pantā ir teikts: „Konvencijas puses veic atbilstošus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju (…) transportam gan pilsētās, gan lauku rajonos”. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai panāktu pilnīgu atbilstību šīm saistībām, pilsētu mobilitātes dimensiju iekļaujot ES 2010.–2020. gada stratēģijā invalīdu tiesību aizsardzībai un izveidojot piemērotus kvalitātes indikatorus un ziņojumu iesniegšanas mehānismus. Komisija atbalstīs arī 7. pamatprogrammas satvarā īstenotās tālejošākās darbības.

6. darbība — Uzlabot informāciju par satiksmi

Komisija sadarbosies ar sabiedriskā transporta uzņēmumiem un iestādēm, lai būtu vienkāršāk sniegt informāciju par satiksmi ar dažādu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, tostarp informāciju, kas svarīga invalīdiem. Tā arī atbalstīs tādu braucienu plānotāju izstrādi, kas gan valsts, gan reģiona līmenī kombinē dažāda transporta veidus, un apvienos jau pastāvošos plānotājus ar galveno uzdevumu — nodrošināt internetā sabiedriskā transporta ES mēroga portālu. Īpaša uzmanība tiks veltīta galvenajiem satiksmes mezgliem Eiropas transporta tīklā TEN-T un to vietējiem un reģionāliem savienojumiem.

7. darbība — Piekļuve zaļajām zonām

Komisija uzsāks pētījumu par to, kādi dažādi piekļuves noteikumi ir spēkā attiecībā uz dažāda veida zaļajām zonām ES, lai tādējādi uzlabotu zināšanas par jau ieviesto sistēmu darbību praksē. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, Komisija popularizēs paraugpraksi.

8. darbība — Kampaņas par ilgtspējīgas mobilitātes ieradumiem

Izglītošanas, informēšanas un izpratnes padziļināšanas kampaņām ir liela nozīme jaunas pilsētu mobilitātes kultūras izveidē. Komisija arī turpmāk sniegs atbalstu šādu kampaņu organizēšanai visos līmeņos (tostarp Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros). Kas attiecas uz Eiropas mobilitātes nedēļu, Komisija optimizēs pastāvošo apbalvojumu piešķiršanas shēmu un apsvērs iespēju ieviest īpašu apbalvojumu, lai sekmētu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu pieņemšanu.

9. darbība — Energoefektīvas transportlīdzekļa vadīšanas principu iekļaušana jauno autovadītāju apmācībā

Energoefektīva transportlīdzekļa vadīšana jau ir obligāta profesionālo autovadītāju apmācību un novērtējuma daļa. Vadītāja apliecību regulatīvajā komitejā Komisija apspriedīsies ar dalībvalstīm par to, vai un kā energoefektīvu transportlīdzekļa vadīšanu varētu iekļaut personīgo automobiļu vadītāju braukšanas eksāmenos, un apsvērs turpmākās rīcības plānus un nodrošinās nepieciešamo atbalstu. Šis temats tiks skatīts arī nākamajā Satiksmes drošības rīcības programmā.

3. temats — Padarīt pilsētu transportu videi draudzīgāku

Daudzās ES pilsētās ir ieviesta videi nekaitīgāka pilsētas transporta politika. ES mēroga rīcība var palīdzēt stabilizēt tirgus jaunām, tīrām transportlīdzekļu tehnoloģijām un alternatīvām degvielām. Tādējādi tiešā veidā tiks atbalstīta ES ražošanas nozare, sekmēta veselīga vide un sniegts ieguldījums Eiropas ekonomikas atjaunošanā. Ja lietotāji maksās par pašu radītajām ārējām izmaksām (vide, sastrēgumi un citas izmaksas) saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”, ārējo izmaksu internalizācija var rosināt satiksmes dalībniekus pakāpeniski pāriet uz tīrākiem transportlīdzekļiem, izmantot mazāk noslogotu infrastruktūru vai pārvietoties dažādos laikos. EK noteikumi par infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem[20] neizslēdz iespēju nediskriminējošā kārtā piemērot reglamentētos maksājumus pilsētu teritorijās, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus un videi nodarīto kaitējumu.

10. darbība — Pētniecības un demonstrējumu projekti transportlīdzekļiem, kuri rada mazāk emisiju vai nerada tās vispār

Komisija turpinās atbalstīt pētniecības un demonstrējumu projektus, ko finansē Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma, lai atvieglinātu tādu transportlīdzekļu nonākšanu tirgū, kuri rada mazāk emisiju vai nerada tās vispār un kuros izmanto alternatīvās degvielas, tādējādi cenšoties sasniegt izvirzīto mērķi — mazināt atkarību no fosilajām degvielām. Šāds atbalsts tika sniegts, piemēram, īstenojot CIVITAS iniciatīvu[21] un projektus, kas veltīti ūdeņraža, biodegvielu un hibrīdo transportlīdzekļu izmantojumam pilsētu transportā.

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Komisija uzsāka Eiropas „zaļo” automobiļu iniciatīvu[22]. 2009. gadā Komisija finansēs jaunus, elektriskajiem transportlīdzekļiem veltītus projektus, kas attieksies uz akumulatoriem, elektriskajiem vilcieniem un palīgierīcēm, informācijas un sakaru tehnoloģijām, kā arī „elektromobilitātes” demonstrējumu projektiem. Šis projekts būs galvenokārt orientēts uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un ar tiem saistīto infrastruktūru pilsētu teritorijās, integrējot nacionālās iniciatīvās un atbalstot akumulatoru uzlādēšanas infrastruktūras standartizāciju.

11. darbība — Tiešsaistē pieejama rokasgrāmata par „tīriem” un energoefektīviem transportlīdzekļiem

Komisija turpinās izstrādāt internetā pieejamu rokasgrāmatu par tīriem un energoefektīviem transportlīdzekļiem, kurā būs ietverts arī vispārējs pārskats par tirgu, tiesību aktiem un atbalsta shēmām. Tīmekļa vietnē būs piedāvāta arī palīdzība transportlīdzekļu kopējiem iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, un vienlaikus tiks arī uzraudzītas norises tirgū, lai saglabātu konkurenci. Šis pakalpojums atvieglinās jaunās tīro un energoefektīvo transportlīdzekļu direktīvas[23] īstenošanu.

12. darbība — Pētījums par ārējo izmaksu internalizācijas aspektiem pilsētās

Tiklīdz kā būs izveidots ES satvars ārējo izmaksu internalizācijai un vadoties no secinājumiem apspriedēs, kas aizsākās ar paziņojumu par ilgtspējīgu nākotni transportam, Komisija uzsāks metodisku pētījumu par internalizācijas aspektiem pilsētās. Šajā pētījumā aplūkos dažādu tarifikācijas risinājumu efektivitāti un iedarbīgumu, tostarp saistībā ar tādiem īstenošanas aspektiem kā, teiksim, sabiedrības atsaucība, sociālā ietekme, izmaksu atgūšana, intelektisko transporta sistēmu (ITS) rīku pieejamība un to, kā pilsētu tarifikācijas politika un citi zaļo zonu noteiktumi var būt iedarbīgā veidā kombinēti.

13. darbība — Informācijas apmaiņa par tarifikācijas shēmām pilsētās

Komisija vienkāršos informācijas apmaiņu starp ekspertiem un politisko lēmumu pieņēmējiem par tarifikācijas shēmām ES pilsētās. Šajā nolūkā tiks izmantots jau aizsākto iniciatīvu[24] devums un tiks ietverta arī informācija par konsultāciju procesiem, shēmu izstrādāšanu, informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, sabiedrības atsaucību, darbības izmaksām un ieņēmumiem, tehnoloģiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi. Secinājumus izmantos Komisijas darbā attiecībā uz ārējo izmaksu internalizāciju.

4. temats — Stabilizēt finansējumu

Lai plūktu augļus, ko nes ilgtspējīga pilsētu mobilitāte, nereti nākas ieguldīt infrastruktūrā, transportlīdzekļos, jaunās tehnoloģijās, uzlabotos pakalpojumos u.c. Lielāko daļu izdevumu sedz vietējie, reģionālie vai valsts finansējuma avoti. Vietējie finansējuma avoti ir daudzveidīgāki, un tie var ietvert vietējos nodokļus, pasažieru maksājumus par pārvadājumiem, maksu par autostāvvietām, maksājumus par zaļajām zonām vai tarifikāciju pilsētu teritorijās, kā arī privātu finansējumu. Arvien pieaug nepieciešamība finansēt kompleksas transporta sistēmas, bet pieejamais publiskais finansējums arvien samazinās — šī arī ir galvenā problēma nākotnē. Izmantojot ES finansējumu, tostarp Eiropas Investīciju bankas piedāvātos finansēšanas instrumentus, var rasties nozīmīgi stimuli un var izdoties atvieglināt slogu, kas gulstas uz privātajiem fondiem. Īstermiņā Komisija var palīdzēt iestādēm un iesaistītajām personām apzināt pastāvošās finansējuma iespējas un izstrādāt inovatīvas publiskās un privātā sektora partnerības shēmas.

14. darbība — Optimizēt pastāvošos finansējuma avotus

Ļoti svarīgs ES finansējuma avots ieguldījumiem infrastruktūrā un ritošajā sastāvā ir struktūrfondi un kohēzijas fondi, kas pašreizējā finanšu plānošanas periodā tīram pilsētu transportam ir atvēlējuši vairāk nekā 8 miljardus euro. 7. pamatprogrammas transporta sadaļā pirmoreiz kā prioritārā joma ir izvirzīta ilgtspējīga pilsētu mobilitāte. Komisija līdztekus citiem pasākumiem, kurus tā jau īsteno, apsvērs jaunas pētniecības un tehnoloģiju izstrādes un demonstrējumu mērķiniciatīvas pilsētu mobilitātes jomā.

Komisija turpinās atbalstīt STEER — programmas „Saprātīga enerģija Eiropai”[25] apakšprogrammu, kas veltīta transporta enerģētikas aspektiem, — un URBACT [26]. Pilotprojektiem, kas pievēršas pilsētu mobilitātes tematikai, atbalstu var nodrošināt ar Informācijas un sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programmu. Visbeidzot, pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar ko nāca klajā 2008. gadā, finansējums ir piešķirts pilsētu mobilitātes iniciatīvām prioritārajās jomās, kas definētas zaļajā grāmatā par mobilitāti pilsētās.

15. darbība — Analizēt finansējuma vajadzības nākotnē

Komisija turpinās finansiāli atbalstīt produktīvo CIVITAS iniciatīvu arī pēc tam, kad būs noslēgušies 2008. gadā aizsāktie trešās paaudzes projekti. Komisija ir sākusi pārskatu, lai definētu vispiemērotākās stratēģijas ceļā uz CIVITAS FUTURA . Komisija, spriezdama par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, izvērtēs arī to, kādas pilsētu mobilitātes uzlabošanai būs finansējuma vajadzības nākotnē.

5. temats — Dalīties pieredzē un zināšanās

Komisija palīdzēs iesaistītajām personām gūt labumu no uzkrātās pieredzes un veicinās informācijas apmaiņu jo īpaši par izcilākajām shēmām, kas izstrādātas Kopienas programmu īstenošanas rezultātā. ES mēroga iniciatīvām var būt izšķiroša nozīme datu, statistikas un informācijas apkopošanā, izplatīšanā un salīdzināšanā. Šis ir aspekts, kas šobrīd vēl nav sakārtots, bet kas ir vajadzīgs adekvātu politisko iniciatīvu izstrādei, piemēram, par publiskā transporta pakalpojumu iepirkumiem, ārējo izmaksu internalizāciju vai integrētu transportu un zemierīcību. Tas var arī palīdzēt pilsētām, kurām ir mazāk pieredzes, zināšanu vai finanšu resursu, gūt labumu no prakses, ko ieviesušas pilsētas, kuras ir attīstītākas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā, piemēram, tādās jomās kā gājēju un velosipēdistu drošība, jo šajā jomā paraugprakse var palīdzēt uzlabot šo visneaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku drošību pilsētu teritorijās.

16. darbība — Datu un statistikas atjaunināšana

Lai netrūktu datu un statistikas, Komisija sāks pētījumu par iespējām uzlabot veidu, kā vāc datus par pilsētu transportu un mobilitāti. Pētīs arī iespējamo sinerģiju ar jau izvērstajām Komisijas iniciatīvām.

17. darbība — Izveidot pilsētu mobilitāte novērotavu

Komisija izveidos pilsētu mobilitātes novērotavu — virtuālu platformu[27] pilsētu transporta profesionāļiem, lai dalītos ar informāciju, datiem un statistiku, pārraudzītu norises un vienkāršotu paraugprakses apmaiņu. Šajā platformā ietilps arī datubāze, kurā būs apkopota informācija par visdažādākā veida pārbaudītiem risinājumiem, kas ir jau ieviesti, mācību un izglītojošiem materiāliem, personāla apmaiņas programmām un citiem atbalsta rīkiem. Tajā arī būs pieejams pārskats par ES tiesību aktiem un pieejamajiem finanšu instrumentiem saistībā ar pilsētu mobilitāti.

18. darbība — Sekmēt starptautisko dialogu un informācijas apmaiņu

Vietējām un reģionu iestādēm visā pasaulē nākas saskarties ar līdzīgām problēmām saistībā ar mobilitāti. Novērst klimata pārmaiņas, vienkāršot starptautisko tirdzniecību, risināt energoapgādes nepārtrauktības jautājumus, nodrošināt nepārtrauktas transporta plūsmas un garantēt sociālo vienlīdzību — šie ir problēmjautājumi, kas skar visu pasauli. Izmantojot ieviestās platformas un finanšu mehānismus, Komisija atvieglinās dialogu, pilsētu partnerattiecības un informācijas apmaiņu par pilsētu mobilitāti ar kaimiņu reģioniem un globālajiem partneriem. Komisija, pirmkārt, atklās CIVITAS foruma tīklu Austrumeiropas kaimiņvalstu, Vidusjūras un Āfrikas reģionu pilsētām[28]. Tālākā termiņā Komisija šo mobilitātes dimensiju iekļaus CIVITAS FUTURA izstrādē un apsvērs turpmākās mērķiniciatīvas 7. pamatprogrammas ietvaros.

6. temats — Optimizēt pilsētu mobilitāti

Dažādu transporta tīklu efektīva integrācija, sadarbspēja un savienojamība ir priekšnosacījumi efektīvai transporta sistēmai. Tas var vienkāršot modālo pāreju uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem un efektīvāku kravu loģistiku. Tādiem sabiedriskā transporta risinājumiem, kas būtu ģimenēm draudzīgi un ko cilvēki varētu atļauties, ir izšķiroša loma, lai skubinātu iedzīvotājus būt mazāk atkarīgiem no personīgā automobiļa, lai tie izmantotu sabiedrisko transportu, vairāk ietu kājām vai brauktu ar velosipēdu un apzinātu jaunus mobilitātes veidus, piemēram, automašīnu un velosipēdu koplietošanu. Liela nozīme var būt arī tādiem alternatīvajiem transporta līdzekļiem kā elektriskajiem velosipēdiem, motorolleriem un motocikliem, kā arī taksometriem. Mobilitātes pārvaldība uzņēmumā var ietekmēt satiksmes izmantošanas paradumus, pievēršot darbinieku uzmanību ilgtspējīgiem transporta risinājumiem. Darba devēji un sabiedriskās pārvaldes struktūras var sniegt savu atbalstu, izmantojot finanšu stimulus un paredzot noteikumus par autostāvvietām.

19. darbība — Kravu pārvadājumi pilsētās

Komisija plāno sniegt palīdzību attiecībā uz to, kā optimizēt pilsētu loģistikas efektivitāti, tostarp kā uzlabot savienojumus starp tālsatiksmes, starppilsētu un pilsētu kravu pārvadājumiem, lai nodrošinātu efektīvu „pēdējās jūdzes” jeb pēdējā transporta ķēdes savienojuma funkcionēšanu. Galvenā uzmanība tiks veltīta tam, kā kravu pārvadājumus sekmīgāk ietvert vietējās politiskās iniciatīvās un plānos un kā sekmīgāk pārvaldīt un pārraudzīt transporta plūsmas. Šo vadlīniju izstrādes gaitā Komisija 2010. gadā organizēs konferenci par kravu pārvadājumiem pilsētās. Konferences gaitā izvērtēs arī pilsētu mobilitātes iniciatīvu īstenošanu kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānā[29].

20. darbība — Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) pilsētu mobilitātei

Komisija plāno piedāvāt palīdzību attiecībā uz intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietojumiem pilsētu mobilitātes jomā, lai pilnveidotu ITS rīcības plānu[30]. Tajā aplūkos arī citus jautājumus, tādus kā elektronisko biļešu tirdzniecība un maksājumi, satiksmes vadība, informācija par satiksmi, piekļuves nosacījumi un pieprasījuma pārvaldība, un pievērsīsies iespējām, ko paver Eiropas Galileo satelītu navigācijas sistēmas ( GNSS ). Pirmais solis, ko Komisija spers, būs pētījums par biļešu pārdošanas un maksājumu sistēmu sadarbspēju dažādiem pakalpojumu un transporta veidiem, tostarp par viedkaršu izmantošanu pilsētu transportā, īpašu uzmanību veltot Eiropas svarīgākajiem galamērķiem (lidostas, dzelzceļa stacijas).

4. Nākotnes perspektīvas

Komisija aktīvi regulēs šā rīcības plāna īstenošanu. Tā turpinās ar ieinteresētajām personām aizsākto dialogu un izveidos piemērotus vadības mehānismus, arī iesaistot dalībvalstis, piemēram, tādās struktūrās kā vienotā ekspertu grupa transporta un vides jautājumos[31]. 2012. gadā Komisija veiks šā rīcības plāna īstenošanas pārskatu un izvērtēs, kas darāms tālāk.

1. pielikums — Pārskats par darbībām pilsētu mobilitātes jomā

Darbība | Nr. |

Darbības uzsākšana 2009. gadā |

Paātrināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanu | 1 |

Uzlabot informāciju par satiksmi | 6 |

Piekļuve zaļajām zonām | 7 |

Pētniecības un demonstrējumu projekti transportlīdzekļiem, kas kuri rada mazāk emisiju vai nerada tās vispār | 10 |

Tiešsaistē pieejama rokasgrāmata par „tīriem” un energoefektīviem transportlīdzekļiem | 11 |

Informācijas apmaiņa par tarifikācijas shēmām pilsētās | 13 |

Optimizēt pastāvošos finansējuma avotus | 14 |

Izveidot pilsētu mobilitāte novērotavu | 17 |

Darbības uzsākšana 2010. gadā |

Transports veselīgai pilsētvidei | 3 |

Dialogs par pasažieru tiesībām pilsētas sabiedriskajā transportā | 4 |

Kampaņa par ilgtspējīgas mobilitātes ieradumiem | 8 |

Energoefektīvas transportlīdzekļa vadīšanas principu iekļaušana jauno autovadītāju apmācībā | 9 |

Analizēt finansējuma vajadzības nākotnē | 15 |

Datu un statistikas atjaunināšana | 16 |

Sekmēt starptautisko dialogu un informācijas apmaiņu | 18 |

Darbības uzsākšana 2011. gadā |

Ilgtspējīga pilsētu mobilitāte un reģionu politika | 2 |

Uzlabot piekļuves iespējas personām ar kustību traucējumiem | 5 |

Pētījums par ārējo izmaksu internalizācijas aspektiem pilsētās | 12 |

Darbības uzsākšana 2012. gadā |

Kravu pārvadājumi pilsētās | 19 |

Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) pilsētu mobilitātei | 20 |

[1] Apvienoto Nāciju Organizācija, Urbanizācijas tendences pasaulē: The 2007 Revision .

[2] Nostāja jautājumos saistībā ar ES transporta politiku. Flash Eurobarometer 206b , 2007. gada jūlijs.

[3] Prezidentvalsts secinājumi, 2007. gada 8.–9. marta Briseles Eiropadome.

[4] COM(2009) 279.

[5] COM(2007) 551.

[6] Apspriežu rezultātu kopsavilkums pieejams http://ec.europa.eu/transport/urban/urban_mobility/green_paper/green_paper_en.htm.

[7] INI/2008/2041.

[8] INI/2008/2217.

[9] TEN/320 - CESE 982/2008.

[10] CdR 236/2007.

[11] CdR 417/2008.

[12] http://www.ue2008.fr/PFUE/site/PFUE/lang/en/reunion_informelle_des_ministres_des_transports.html.

[13] Piemēram, ir jānodrošina konsekvence starp ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem un plāniem attiecībā uz gaisa kvalitāti, ko sagatavo atbilstīgi ES tiesiskajam regulējumam gaisa kvalitātes jomā.

[14] COM(2005) 718.

[15] www.eumayors.eu.

[16] Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedrisko transportu un Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK par valsts iepirkumu.

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem.

[18] COM(2008) 817.

[19] COM(2008) 816.

[20] Direktīva 1999/62/EK un Komisijas priekšlikums pārskatīt direktīvu par infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem — COM(2008) 433.

[21] www.civitas.eu.

[22] http://ec.europa.eu/research/transport/info/green_cars_initiative_en.html.

[23] Direktīva 2009/33/EK.

[24] Piemēram, www.curacaoproject.eu.

[25] http://ec.europa.eu/energy/intelligent/index_en.html.

[26] http://urbact.eu

[27] Pamatojoties uz pašreizējām iniciatīvām, piemēram www.eltis.org.

[28] COM(2009) 301.

[29] COM(2007) 607.

[30] COM(2008) 886.

[31] Šī grupa izveidota atbilstīgi Padomes stratēģijai par vides un ilgtspējīgas attīstības integrāciju transporta politikā. Padomes dokuments 11717/99 TRANS 197 ENV 335, 1999. gada 11. oktobris.

Top