52009DC0473

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.9.2009

COM(2009) 473 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR VĪZU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VIS) IZSTRĀDI 2008. GADĀ (iesniegts, izpildot Padomes Lēmuma Nr. 2004/512/EK 6. pantā paredzēto pienākumu)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi

2008. gada janvāra – decembra progresa ziņojums(COM (2009) 473)

SATURS

1. Ievads 3

2. Projekta statuss 3

2.1. Projekta attīstība pārskata periodā 3

2.1.1. VIS tiesiskais regulējums 4

2.1.2. VIS jauna grafika izstrāde 5

2.1.3. Centrālās sistēmas izstrāde – uzdevumi 5

2.1.4. Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas (BMS) izstrāde 5

2.1.5. Atrašanās vietu sagatavošana un tīkls 6

2.1.6. Testēšana un ar to saistīti rezultāti 6

2.1.7. Plānošana un koordinācija valsts līmenī 7

2.1.8. VIS draugi 8

2.1.9. VIS ieviešana konsulātos un robežšķērsošanas punktos 8

2.2. Projekta vadība Komisijā 9

2.2.1. Plānošana un budžets 9

2.2.2. Riska pārvaldība 9

2.2.3. Projekta vadības valde 9

2.3. SIS II komitejas sanāksmes 10

2.3.1. SISVIS komiteja 10

2.3.2. Izmaiņu pārvaldības padome 10

2.3.3. Testu konsultatīvā grupa 10

2.3.4. VIS pasta ekspertu grupa 10

3. Secinājumi un izredzes 11

1. Ievads

Šis ir ziņojums par Komisijas paveikto 2008. gadā (2008. gada janvāris – decembris) saistībā ar Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi. Šis ir piektais progresa ziņojums[1], ko Komisija iesniegusi Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar 6. pantu Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumā Nr. 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)[2]. Šajā lēmumā paredzēts, ka Komisija, kurai palīdz SIS II komiteja[3], ir atbildīga par VIS izstrādi, savukārt dalībvalstis pielāgo un/vai izstrādā valstu sistēmas. 2007. gadā izveidoja SISVIS komiteju[4], lai palīdzētu Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras jautājumos saistībā ar SIS II un VIS projektu darbības posmu. Pirmā SISVIS komitejas VIS sastāva sanāksme notika 2008. gada novembrī, pēc tam, kad spēkā bija stājusies Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)[5].

2. Projekta statuss

2.1. Projekta attīstība pārskata periodā

Galveno darbību pārskats

Pārskata perioda beigās, pēc tam, kad sekmīgi bija pabeigts izstrādātāja akcepttests ( FAT ), otrajā posmā notika iepriekšēja atbilstības testēšana ar vairākām dalībvalstīm.

Francijas prezidentūras laikā izveidoja „VIS draugu” grupu, lai uzraudzītu valstu VIS projektus un izveidotu saikni starp ministrijām un ekspertiem, tādējādi nodrošinot arī to, ka sistēmu izstrāde dalībvalstīs tiek stingri uzraudzīta.

2008. gada martā izveidoja Izmaiņu pārvaldības padomi ( CMB ), lai nodrošinātu specifikāciju nemainīgumu un sniegtu padomu par iespējamajiem izmaiņu pieprasījumiem, kuri ietekmē VIS tehniskās specifikācijas.

Tika izveidota arī testu konsultatīvā grupa ( TAG ), lai ar dalībvalstīm apspriestu un vienotos par visiem ar testēšanu saistītajiem jautājumiem.

Pārskata periodā tika pieprasīts veikt vairākas izmaiņas VIS un biometrisko datu salīdzināšanas sistēmā, un šīs izmaiņas bija jāievieš pirms operatīvo sistēmu testa (OST) veikšanas. Kļuva skaidrs, ka, lai ieviestu šīs izmaiņas, vajadzīgs papildu laiks. Ņemot vērā „VIS draugu” ieteikumu, Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2008. gada decembrī vienojās par VIS projekta grafika pārskatīšanu, lai sistēmā ietvertu šīs galīgās izmaiņas, vienlaicīgi nodrošinot, ka VIS darbību tik un tā sāk 2009. gadā[6].

2.1.1. VIS tiesiskais regulējums

Lai arī starp Eiropas Parlamentu un Tieslietu un iekšlietu padomi 2007. gada jūnijā tika panākta politiska vienošanās par „VIS tiesību aktu paketi”, kurā ietilpst Regula par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un dalībvalstu savstarpējo apmaiņu ar informāciju par īstermiņa vīzām (VIS regula)[7] un trešā pīlāra Padomes lēmums[8], šos tiesību aktus oficiāli pieņēma tikai 2008. gada jūnijā, pēc tam, kad bija atceltas divas parlamentārās atrunas.

Regulā (EK) Nr. 767/2008 noteikti VIS mērķi, darbības virzieni un atbildība par VIS. Tajā arī paredzēti nosacījumi un procedūras datu apmaiņai starp dalībvalstīm attiecībā uz īstermiņa vīzu pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem. Lai nodrošinātu personu ticamu pārbaudi un identifikāciju, VIS apstrādājamie dati ietver vīzas pieteikuma iesniedzēja burtu un ciparu datus, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus.

Padomes Lēmums 2008/633/TI reglamentē izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

Abus tiesību aktus 2008. gada 13. augustā publicēja Oficiālajā Vēstnesī , un tie stājās spēkā 2008. gada 2. septembrī.

Iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšana nozīmēja, ka tehniskās specifikācijas varēja pabeigt un izstrādi, ko veica, pamatojoties uz tiesību akta projektu, par kuru 2007. gadā tika panākta politiska vienošanās, varēja turpināt pēc plāna atbilstoši jaunajam grafikam. Pirms VIS var sākt darbību, jāgroza arī Kopīgā konsulārā instrukcija[9] un Šengenas Robežu kodekss[10], lai ņemtu vērā VIS darbību attiecīgi konsulātos un robežšķērsošanas punktos. Pārskata perioda beigās tika panākta politiska vienošanās par abiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek izdarīti grozījumi. Visu pārskata periodu turpinājās arī apspriedes saistībā ar priekšlikumu par Vīzu kodeksu[11], taču tas vēl nav pieņemts.

2.1.2. VIS jauna grafika izstrāde

Saskaņā ar pārskatīto grafiku, par kuru tika panākta vienošanās 2007. gada septembrī, un ņemot vērā visas tehniskās izmaiņas, kas bija jāveic centrālajā sistēmā saistībā ar juridiskā pamata pieņemšanu, bija paredzēts, ka centrālajai VIS jābūt gatavai sākt darbību 2009. gada jūnijā. Pārskata periodā turpinājās darbs pie šā termiņa ievērošanas, šis grafiks tika stingri ievērots un gandrīz visi starpposma mērķi tika sasniegti atbilstoši pieņemtajam plānam. Apspriedēs ar dalībvalstu ekspertiem VIS valstu projekta vadītāju grupā un Izmaiņu pārvaldības padomē (skatīt 2.3. iedaļu) dalībvalstis iesniedza vairākus izmaiņu pieprasījumus[12], kas ietekmētu VIS un biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas ( BMS ) izstrādi un saistībā ar ko būtu jāatjaunina tehniskās specifikācijas. Novembrī Izmaiņu pārvaldības padome ieteica ieviest šīs izmaiņas pirms VIS darbības sākšanas, un SIS II komiteja tam piekrita. Tā kā saskaņā ar galvenā izstrādes līgumdarbu veicēja veikto novērtējumu šo izmaiņu veikšana aizkavētu VIS izstrādi par sešiem mēnešiem, Izmaiņu pārvaldības padomes un SIS II komitejas ieteikumus nosūtīja apspriedēm un zināšanai „VIS draugu” grupai. Pirmajā sanāksmē decembrī grupa apstiprināja, ka dalībvalstis vienprātīgi vēlas ieviest šīs izmaiņas pirms VIS darbības sākšanas. Savā pēdējā sanāksmē 2008. gadā Pastāvīgo pārstāvju komiteja aicināja Komisiju izstrādāt detalizētu, atjauninātu VIS grafiku, kurā būtu ietvertas iepriekšminētās izmaiņas un kurā VIS darbības sākšana tiktu paredzēta 2009. gada beigās.

2.1.3. Centrālās sistēmas izstrāde – uzdevumi

Visā pārskata periodā turpināja izstrādāt galveno uzdevumu un daudzu testēšanas uzdevumu[13] vairākas iterācijas. Pilnīgas un funkcionālas detalizētas tehniskās specifikācijas tika pieņemtas aprīlī kopā ar saskarnes kontroldokumentu ( ICD )[14], un tika stingri noteiktas funkcionālās un arhitektūras pamatspecifikācijas. Kā plānots, detalizētu tehnisko specifikāciju (DTS) galīgā redakcija, kas ietvēra funkcionālās specifikācijas, arhitektūras aspektus, kā arī tehniskās specifikācijas, tika saņemta septembra beigās. Tā kā 2008. gadā tika panākta vienošanās ieviest prasītās izmaiņas, detalizētas tehniskās specifikācijas un saskarnes kontroldokuments būs jāatjaunina, lai tie atspoguļotu šīs izmaiņas. Oktobrī dalībvalstis saņēma kontroldukumenta imitatora otro versiju, kā pamatā ir ICD/XSD 1.76 un kas ietver labojumus, kas veikti pēc izstrādātāja akcepttesta kampaņas, kura norisinājās un tika sekmīgi pabeigta septembrī.

2.1.4. Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas (BMS) izstrāde

Pēc tam, kad starp Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta politiska vienošanās par VIS regulu un ar to saistīto lēmumu, galvenais izstrādes līgumdarbu veicējs veica to sistēmas izstrādes darbu analīzi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka VIS ir pilnībā saderīga ar tiesisko regulējumu un ka tā var darboties kā saskarne ar biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu. BMS līguma[15] darbības apturēšanu atcēla 1. aprīlī, pēc kā BMS vidi saslēdza ar VIS, lai veiktu izstrādātāja akcepttestu.

Dalībvalstīm arī nekavējoties tika piegādātas programmatūru paketes ar biometrisko pielietojamību. Gada laikā dalībvalstis saņēma programmatūras paketes izmantošanai pirkstu nospiedumu noņemšanas ierīcēs un izmantoja BMS tīmekļa portālu, lai biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu ieviestu valsts līmenī. 2008. gadā vairākas uzaicinātās grupas apmeklēja BMS demonstrējumus, kas imitē VIS izmantošanu konsulātos un robežšķērsošanas punktos. Dalībvalstu delegācijām, Eiropas Parlamenta deputātiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Barro un viņa kabineta locekļiem tika nodemenstrēti praktiskie aspekti un biometrisko vīzu pieteikumu darba plūsma izmēģinājuma sistēmā.

2008. gadā tika sagatavots īstenošanas pasākumu projekts, ar ko nosaka pirkstu nospiedumu izšķirtspējas un izmantošanas tehniskās specifikācijas biometriskās identifikācijas un pārbaudes nolūkā un kas papildina Padomes Lēmumā 2006/648/EK noteiktās minimālās specifikācijas. Tos paredzēts apspriest SISVIS komitejā 2009. gadā.

BMS sistēmrisinājumu testu pirmo daļu pabeidza pārskata perioda beigās, taču precizitātes un darbības testēšana turpināsies 2009. gadā. Turpinājās sagatavošanās darbi turpmākai testēšanai un rīku izstrādei. Tika izstrādāta rokasgrāmata par BMS pirkstu nospiedumu paraugpraksi, un pēdējā VIS valstu projektu vadītāju sanāksmē 2008. gadā to izdalīja dalībvalstīm.

2.1.5. Atrašanās vietu sagatavošana un tīkls

VIS centrālā vienība un rezerves centrālā vienība februārī tika uzstādīta abās vietās – Strasbūrā (Francija) un St. Johann im Pongau (Austrija). Centrālā vienība un rezerves centrālā vienība tika saslēgtas 1. aprīlī, pirms līgumā noteiktā termiņa. Datortehnikas uzstādīšana abās vietās tika uzsākta saskaņā ar plānu un tika pabeigta jūlija beigās.

Tīklu sāka uzstādīt 2008. gada janvārī, kad visām dalībvalstīm tika nosūtīta aptaujas anketa par atrašanās vietu. Martā bija apmeklētas visas 48 vietas, un pieslēgšana turpinājās pavasarī, lai arī pēc dalībvalstu pieprasījuma sešās vietās šis darbs tika apturēts līdz gada beigām. Līdz jūnijam tīkla uzstādīšana, kā paredzēts, tika pilnībā pabeigta visās dalībvalstu vietās, izņemot četras galvenās vietas un piecas rezerves vietas, galvenokārt tāpēc, ka telpas vēl nebija gatavas.

Komisijas Lēmums 2008/602/EK par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā tika pieņemts 2008. gada 17. jūnijā.

2.1.6. Testēšana un ar to saistīti rezultāti

Pārskata periodā notika lieli sagatavošanās darbi centrālās VIS testēšanai un testiem ar dalībvalstīm, kas sāksies 2009. gada sākumā. Aprīlī dalībvalstis izraudzījās testēšanas darbu vadītājus. Tika izvēlētas sešas dalībvalstis, kuras būs pirmās, kas veiks atbilstības testus un piedalīsies operatīvo sistēmu testos ( OST )[16]. Pārējām deviņām dalībvalstīm arī būs jāveic pirmreizējais sistēmas akcepttests ( PSAT ).[17] To dalībvalstu tīkla pieslēgums, kuras piedalās operatīvo sistēmu testos, bija gatavs jūnijā, un dažas dalībvalstis septembra beigās bija pabeigušas savas valsts sistēmas izstrādi, jo sākās iepriekšējas atbilstības testēšana VIS izmēģinājuma vidē. Kopš oktobra sākuma testēšanas vide ietver visas BMS funkcijas. Pārskata perioda beigās sešām valstīm, kuras piedalījās operatīvo sistēmu testos, bija pamatpieslēgums, un tās gatavojās lietojumprogrammu pieslēguma testu veikšanai. Trīs dalībvalstis, kuras piedalījās operatīvo sistēmu testos, līdz 2008. gada beigām bija sekmīgi pabeigušas atbilstības testus. Vienlaicīgi tika uzsākti sistēmrisinājumu testu funkcionālie testi, pēc kuriem veica darbības testus. Pēc izmaiņu pieprasījumu apstiprinājuma dažu testēšanas posmu grafiks tika mainīts. Sistēmrisinājumu testu otro atkārtojumu veiks pēc pieprasīto izmaiņu īstenošanas, un pēc tam uzreiz veiks operatīvo sistēmu testu un visbeidzot pirmreizējo sistēmas akcepttestu, lai paziņotu, ka VIS ir gatava sākt darbību 2009. gada decembra beigās.

Izstrādātāja akcepttesta testēšanas plāna apraksta (TPA) pirmā versija tika saņemta un dalībvalstīm nosūtīta 2008. gada janvārī. Vēlāk šajā gadā dalībvalstis informēja par tiem funkcionālajiem testiem, kas jāiekļauj izstrādātāja akcepttesta testēšanas plāna aprakstā. Pats izstrādātāja akcepttests tika sākts 6. augustā, un tas tika veikts četru kampaņu ciklos līdz 29. septembrim. Izstrādātāja akcepttesta testēšanas plāna apraksta galīgā versija (2.0), kas tika iesniegta oktobrī, ietvēra labojumus, kas tika veikti izstrādātāja akcepttesta testu laikā, un to izmantoja par pamatu funkcionālo sistēmrisinājumu testu sagatavošanai.

Atbilstības testa protokols ( CTP ) tika atjaunināts saskaņā ar politisko vienošanos par tiesisko regulējumu un integrāciju ar BMS , un martā tika iesniegta jauna versija. Galīgā versija (2.10) dalībvalstīm bija pieejama aprīlī. Atbilstības testa protokolu izmanto kā atsauces dokumentu, lai precizētu atbilstības testus un izstrādātu atbilstības testu testēšanas plāna aprakstu ( CT TDD ). Atbilstības testu testēšanas plāna aprakstā, kas tika iesniegts oktobrī, ir sīki aprakstīti visi testi saistībā ar dalībvalstu atbilstības testēšanu, kas tika veikti atbilstoši izstrādātāja akcepttesta testēšanas plāna aprakstam. Jūlijā tika apstiprināta testa plāna versija 2.30.

Aprīlī tika saņemts pirmais sistēmrisinājumu testu nefunkcionālā testēšanas plāna apraksta projekts. Veicot oficiālu pārskatīšanu, kas ilga vairākus mēnešus, Komisijas dienesti un dalībvalstis plaši komentēja šo dokumentu. Tika iesniegtas dažas starpposma versijas, bet sistēmrisinājumu testu testēšanas plāna apraksta versija 1.00 dalībvalstīm bija pieejama septembrī. Gada otrajā pusē tika pārbaudītas nefunkcionālās un funkcionālās versijas, un decembrī tika sākti sistēmrisinājumu testu funkcionālie testi. Gadījumos, kad ir jebkāda veida neatbilstība testēšanas plāna aprakstam, tiks veikta vēlreizēja testēšana.

2.1.7. Plānošana un koordinācija valsts līmenī

Pārskata periodā SIS II komitejas ietvaros Komisijas dienesti organizēja desmit darba grupas sanāksmes dalībvalstu projektu vadītājiem, lai apspriestu plānošanas jautājumus, riskus un pasākumus saistībā ar centrālo projektu un valstu projektiem. Papildus Izmaiņu pārvaldības padomei un VIS pasta ekspertu grupai tika izveidota arī atsevišķa testu konsultatīvā grupa, lai atbalstītu SIS II komitejas darbu. Izmaiņu pārvaldības padome un VIS pasta ekspertu grupa tika izveidotas, lai attiecīgi apspriestu konkrētus testēšanas aspektus, izmaiņas sistēmu specifikācijās un VIS pasta komunikācijas mehānisma izstrādi.

Papildus centrālās VIS pieejamībai galvenais priekšnosacījums, lai sistēma varētu sākt darboties, ir valstu projektu attīstība. Valstu atšķirīgo apstākļu dēļ, projekta virzība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Dalībvalstu ikmēneša ziņojumi šajās sanāksmēs ir uzlabojuši tās informācijas kvalitāti, konsekvenci un lietderību, kas ir pieejama par šo valstu projektiem. 2008. gadā dalībvalstis savos ikmēneša progresa ziņojumos ziņoja par gūtajiem panākumiem atbilstoši to statusam – valstis, kas piedalās operatīvo sistēmu testā; valstis, kas piedalās pirmreizējā sistēmas akcepttestā, un citas dalībvalstis. Tika ziņots par progresu saistībā ar sešiem dažādiem starpposma mērķiem, tostarp gatavību pieslēgties tīklam un testa videi, veikt atbilstības testus, sagatavot konsulātus Ziemeļāfrikā un veikt testēšanu ar VIS pastu. Komisijas dienesti ir arī saņēmuši informāciju par progresu valsts līmenī tajās valstīs, kas vēlākā posmā pilnībā piemēros Šengenas acquis . Lielākā daļa dalībvalstu konsekventi ziņoja, ka starpposmu mērķu sasniegšana notiek saskaņā ar grafiku, taču ir skaidri redzams, ka vairākām dalībvalstīm ir grūtības saistībā ar valsts sistēmas izstrādi. Dalībvalstu atšķirīgās sagatavotības pakāpes dēļ pastāv risks, ka dažas dalībvalstu sistēmas var nebūt gatavas veikt testēšanas darbības un tikt savienotas ar centrālo sistēmu atbilstoši plānotajam grafikam.

2.1.8. VIS draugi

Imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumu stratēģiskās komitejas sanāksmē 2008. gada septembrī grupa, kurā piedalījās dalībvalstu vecākās amatpersonas, ko bija nominējuši kompetentie ministri, bija pilnvarota uzraudzīt valstu VIS projektus līdz VIS darbības sākšanai, nodrošinot, ka, cita starpā, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to vīzu iestādes (vai cita dalībvalsts to vārdā) apkopo un nosūta vīzu pieteikumu datus VIS atbilstīgi reģionālajam plānam.

Grupas pirmā sanāksme notika Francijas prezidentūras laikā decembrī Parīzē. Šajā sanāksmē grupa papildus tādiem jautājumiem kā konsulārā sadarbība, reģionālā ieviešana, projekta organizācija un atbalsts dalībvalstīm, apsprieda pieprasījumus ieviest četras izmaiņas pirms operatīvo sistēmu testa veikšanas. Grupa ieteica Pastāvīgo pārstāvju komitejai apstiprināt dalībvalstu pieprasītās izmaiņas ar nosacījumu, ka līdz VIS darbības uzsākšanai netiek iesniegti turpmāki pieprasījumi. Tas pagarinās VIS īstenošanas grafiku par sešiem mēnešiem. „VIS draugi” arī palīdzēs koordinēt VIS ieviešanu reģionālā līmenī, darbības procesus un darba plūsmas organizāciju konsulātos un robežšķērsošanas punktos, sabiedriskās attiecības (visas ieinteresētās personas), statistiku un ziņojumus. Sadarbībā ar Komisiju grupa arī izstrādās un uzraudzīs pārbaudes punktu sarakstu ar tām dalībvalstu darbībām, kas saistītas ar visiem tehnisko, konsulāro un robežjautājumu sagatavošanās darbiem.

2.1.9. VIS ieviešana konsulātos un robežšķērsošanas punktos

Atbilstīgi Kopīgās konsulārās instrukcijas grozījuma projektam dalībvalstis apkopo biometriskos identifikatorus, kas ietver to vīzu pieteikuma iesniedzēju sejas attēlu un desmit pirkstu nospiedumus, kuri pieteikumus iesniegušo to konsulātos. Gatavojoties VIS ieviešanai konsulātos, pārskata periodā turpināja īstenot izmēģinājuma projektu saistībā ar vīzu pieteikuma iesniedzēju biometrisko datu apkopošanu, glabāšanu un pārbaudi ( BIODEV II ), un tā darbības termiņš tika pagarināts līdz 2009. gada marta beigām. Projekta darbības termiņa pagarināšana attiecas uz pusi no sākotnējiem BIODEV II dalībniekiem (Francija, Beļģija, Vācija un Austrija). Līdzšinējie rezultāti ir parādījuši, ka, lai nodrošinātu vīzu pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu labu kvalitāti, vajadzīga personāla vispusīga apmācība un, iespējams, pirkstu nospiedumi jānoņem vairākas reizes, lai samazinātu kļūdu procentu.

Saskaņā ar grozīto Šengenas Robežu kodeksu dalībvalstīm divdesmit dienas pēc tam, kad VIS sāk darbību pirmajā konsulārajā reģionā, jābūt gatavām izmantot VIS visos ārējos robežšķērsošanas punktos, lai VIS pārbaudītu visus vīzu turētājus. Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā izdarītajos Padomes secinājumos noteikts, ka pirmais konsulārais reģions ir Ziemeļāfrika un ka pēc tam divu gadu laikā VIS jābūt ieviestai konkrētos reģionos, kuru secība tiks noteikta ar komitoloģijas procedūru.

2.2. Projekta vadība Komisijā

2.2.1. Plānošana un budžets

Kopējās saistību apropriācijas 2008. gada vispārējā budžetā bija 20 miljoni euro, no kuriem 2 miljoni euro bija atstāti rezervē. Galvenie izdevumu posteņi 2008. gadā bija papildu biometrijas elementu sagatavošana, ārējā palīdzība projektu vadībai un kvalitātes nodrošināšanai, izstrādes posma ekspluatācijas izmaksas un VIS izmaiņas (jaunumu dēļ juridisko dokumentu jomā un dalībvalstu izmaiņu pieprasījumu dēļ). Līdz pārskata perioda beigām bija piesaistīti 88,21 % no kopējām VIS apropriācijām un izmaksāti 95,13 % no maksājumu apropriācijām. VIS budžeta pozīcija ir 18 02 05.

Saistību un maksājumu apropriācijas 2008. gadā

Pieejamās saistību apropriācijas | Izmantotas | Kopā % | Pieejamās maksājumu apropriācijas | Izmantotas | Kopā % |

EUR 18 745 376,30 | EUR 16 535 020,04 | 88,21 % | 14 657 396,30 | 13 943 795,81 | 95,13 % |

2.2.2. Riska pārvaldība

Saskaņā ar paraugpraksi projekta riski tiek nepārtraukti apzināti, novērtēti un uzraudzīti trīs riska reģistros. Galvenais izstrādes līgumdarbu veicējs novērtē to pasākumu riskus, kas ietilpst viņa līguma darbības jomā (centrālās sistēmas izstrāde, atbalsta un apmācības nodrošināšana). Dalībvalstis uzrauga riskus saistībā ar saviem valstu projektiem. Komisijas dienesti arī novērtē vispārējos projekta riskus saistībā ar, piemēram, galvenā izstrādes līgumdarbu veicēja uzdevumiem, valstu projektiem, darbības vietu sagatavošanu un tiesību aktu pieņemšanu. Pastāv augsta, vidēja un zema apdraudējuma riski. Komisija ar dalībvalstīm valstu projektu vadītāju sanāksmēs un projekta vadības valdē regulāri apspriež riskus.

Pārskata periodā visbūtiskākais risks, kāds tika konstatēts, bija risks, ka galvenais izstrādes līgumdarbu veicējs nespēs nodrošināt attiecīgo darba kvalitāti grafikā noteiktajos termiņos. Cits būtisks risks bija pieprasījumi pēc papildu izmaiņām un kavējumi valstu sistēmās. Trešais lielais risks bija tas, ka Kopīgās konsulārās instrukcijas grozījumi varētu radīt VIS funkcionālas izmaiņas. Citi līgumdarbu veicēja riski ietver VIS un BMS sinhronizāciju testēšanas posmos un variantu pārvaldību. Ar dalībvalstīm saistīts risks ir to gatavības pakāpe testa posmiem. Komisija un galvenais izstrādes līgumdarbu veicējs cieši sadarbojas, lai mazinātu šos riskus un to ietekmi uz projektu.

2.2.3. Projekta vadības valde

Projekta vadības valde 2008. gadā tikās desmit reizes, lai ar projektā ieinteresētajām personām, galveno izstrādes līgumdarbu veicēju, kvalitātes nodrošināšanas līgumdarbu veicēju un iepriekšējo un nākamo prezidentvalsti apspriestu projekta vadības jautājumus un riskus.

2.3. SIS II komitejas sanāksmes

2008. gadā notika septiņas SIS II komitejas sanāksmes, kurās apsprieda VIS projekta izstrādes virzību.

Papildus regulārajām SIS II komitejas sanāksmēm Komisijas dienesti organizē VIS darba grupas sanāksmes, kurās piedalījās dalībvalstu eksperti un valstu projektu vadītāji, lai apspriestu detalizētākus tehniskos jautājumus un izklāstītu situāciju saistībā ar centrālo projektu (skatīt 2.1.7. iedaļu).

2.3.1. SISVIS komiteja

2008. gadā izveidoja SISVIS komiteju[18], lai palīdzētu Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras jautājumos saistībā ar SIS II un VIS projektu darbības posmu. Atšķirībā no SIS II komitejas šie abi projekti nav iekļauti vienā dienaskārtībā, jo dalībvalstu eksperti satiekas dažādos sastāvos. Kad spēkā stājās VIS regula, varēja sasaukt SISVIS komitejas pirmo sanāksmi VIS sastāvā. Tā notika novembrī, un tajā tika apspriests reglaments un VIS pasta specifikāciju projekts. Tā arī turpmāk būs atbildīga par tādu komitoloģijas lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar noteikumu īstenošanu 2009. gadā.

2.3.2. Izmaiņu pārvaldības padome

Izmaiņu pārvaldības padome tika izveidota pārskata periodā kā SISVIS komitejas konsultatīvā darba grupa (VIS sastāvs). Tā sniedz ieteikumus par VIS konfigurācijas pārvaldību izstrādes posmā, tostarp testēšanu, lai pēc tam apspriestu VIS valstu projektu vadītāju sanāksmē, un tā sniegs ziņojumus SISVIS komitejai (VIS sastāvs).

2.3.3. Testu konsultatīvā grupa

Testu konsultatīvā grupa tika izveidota pārskata periodā kā SISVIS komitejas konsultatīvā darba grupa (VIS sastāvs). Testu konsultatīvā grupa nodrošina, ka ar testēšanu saistītu problēmu risināšanai izmanto strukturētu procedūru, un sniedz ieteikumus saistībā ar VIS testēšanas kampaņu pabeigšanu. Tā sniedz ieteikumus saistībā ar VIS testēšanu visos testēšanas posmos, jo īpaši, kad dalībvalstis tajos ir iesaistītas tieši.

2.3.4. VIS pasta ekspertu grupa

Lai atbalstītu VIS komunikācijas mehānisma (VIS pasts) īstenošanu, kurā izmantos VIS infrastruktūru un kuru veidos centrālais pasta relejs, valstu pasta serveri un lietojumprogrammas, februārī VIS valstu projektu vadītāju sanāksmē tika izveidota neformālā VIS pasta ekspertu grupa.

VIS pasta ekspertu grupa tiekas katru mēnesi, un sanāksmēs piedalās vismaz desmit dalībvalstis. Pēc tam, kad valstu projektu vadītāju sanāksmē 2008. gada aprīlī tika panākta vienošanās par augsta līmeņa plānu un stratēģiju VIS pasta īstenošanai, tika izstrādātas VIS pasta specifikācijas. Projekta galīgo redakciju neoficiāli atbalstīja VIS valstu projektu vadītāju sanāksmē oktobrī. Lēmuma projekts par VIS pasta specifikācijām tika iesniegts SISVIS komitejai (VIS sastāvs), kurai 2009. gada sākumā lūgs sniegt atzinumu par lēmumu.

Vienlaicīgi ar VIS pasta specifikāciju izstrādi grupa apsprieda sistēmas ieviešanu detalizētu plānu. Dokumentāciju, kas dalībvalstīm vajadzīga saistībā ar testēšanu, daļēji nodrošina centrālā pasta releja līgumdarbu veicējs (VIS tīkla līgumdarbu veicējs) un daļēji sagatavo VIS pasta ekspertu grupa. Atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas līgumdarbu veicējs atbalsta darbu, ko Komisija un dalībvalstis veic sadarbībā ar tīkla līgumdarbu.

3. Secinājumi un izredzes

2008. gadā tika īstenots jaunais grafiks, kas tika balstīts uz pieņemtā tiesiskā regulējuma analīzi, un tika veikti darbi, kas vajadzīgi, lai VIS iekļautu biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu. Daudz pūļu pārskata periodā tika veltīts, lai pabeigtu sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sagatavotos testēšanai. Sekmīgi tika veikti izstrādātāja akcepttesti, un notika atbilstības testēšanas ar dalībvalstīm sagatavošanās darbi. Ar „VIS draugu” izveidi sadarbība ar dalībvalstīm politiskā līmenī tika vēl vairāk stiprināta. VIS grafiku, ko apstiprināja 2007. gadā, atstāja centrālā līmenī, un to būtu bijis iespējams ievērot, ja gada beigās dalībvalstis nebūtu vienprātīgi lūgušas ieviest četras izmaiņas. Šo izmaiņu ieviešana nozīmēja, ka darbības sākšanas termiņš bija jāpagarina par sešiem mēnešiem. Visas ieinteresētās personas cieši sadarbojas, lai 2009. gadā sasniegtu šo mērķi.[pic][pic][pic]

[1] Attiecībā uz ceturto ziņojumu skatīt Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi 2007. gadā, COM(2008) 714 galīgā redakcija, 10.11.2008.

[2] OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

[3] Komitoloģijas procedūra gan SIS II , gan VIS projektam izstrādes posmā ir izveidota saskaņā ar 5. panta 1. punktu Regulā Nr. 2424/2001 (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.).

[4] Izveidota ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas ( SIS II ) izveidi, darbību un izmantošanu.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2007 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[6] Sīkāku informāciju skatīt 2.1.2. iedaļā.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2007 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[8] Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (VIS lēmums) – Padomes dokuments 11077/07.

[9] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi – starpiestāžu documents: 2006/0088 (COD).

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

[11] Priekšlikuma projekts Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu, COM(2006) 403 galīgā redakcija.

[12] Izmaiņu pieprasījums attiecās uz biometrisko identifikatoru ieviešanu VIS, proti, lai ietvertu iespēju veikt pārbaudes, izmantojot mazāk par četriem pirkstiem, un nenorādot, tieši kurš pirksts vai pirksti ir izmantoti pārbaudei sistēmā. Pārējie divi izmaiņu pieprasījumi attiecās uz gala lietotāja lomas VIS apraksta atjaunināšanu un trešā pīlāra iestāžu piekļuves tiesību paplašināšanu saskaņā ar Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/633/TI.

[13] Sk. 2.1.6. iedaļu.

[14] DTS versija 1.22 un ICD versija 1.72.

[15] Darbību apturēja 2007. gadā saistībā ar VIS juridiskā pamata novēlotu pieņemšanu un tā ietekmi uz kopējo grafiku.

[16] Gada beigās sešas valstis, kas bija izraudzītas dalībai operatīvo sistēmu testos, bija Igaunija, Vācija, Itālija, Norvēģija, Slovēnija un Zviedrija.

[17] Valstis, kuras veic pirmreizējo sistēmas akcepttestu, var mainīties atkarībā no tā, kāda ir situācija saistībā ar sagatavošanās darbiem, taču šā ziņojuma sagatavošanas brīdī šīs valstis bija Austrija, Čehijas Republika, Francija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Spānija.

[18] Izveidota ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas ( SIS II ) izveidi, darbību un izmantošanu.