52009DC0401

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.7.2009

COM(2009) 401 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu{SEC(2009) 1073}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu

Ievads – konteksts un metode

1. Mērķis

Rumānijai pievienojoties Eiropas Savienībai 2007. gada janvārī, tika izveidots sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM)[1], lai palīdzētu jaunajai dalībvalstij veikt vērienīgu tiesu sistēmas reformu un cīnīties pret korupciju, kas tika atzītas par vajadzīgām. SPM tika pieņemts ar Komisijas autonomu lēmumu, kas balstīts uz pievienošanās līgumu. Izmantojot šo mehānismu, Komisija politiskā un tehniskā līmenī var cieši sadarboties ar Rumānijas iestādēm, lai uzraudzītu un novērtētu panākumus un sniegtu tehniska rakstura konsultācijas un finansiālu atbalstu. Ar SPM palīdzību visas dalībvalstis var sekot līdzi notikumu attīstībai šajās jomās Rumānijā un tos atbalstīt, kā arī sniegt gan speciālas zināšanas, gan finansiālo atbalstu. Starpposma un gada ziņojumos, ko Komisija sagatavojusi saistībā ar SPM, novērtēti gūtie panākumi un identificētas joprojām pastāvošās nepilnības, lai palīdzētu Rumānijai noteikt, kuras darbības ir prioritārās, lai pilnībā izpildītu pievienošanās laikā noteiktos kritērijus.

Šajā ziņojumā sniegts Komisijas novērtējums par panākumiem, kas gūti saistībā ar kritēriju izpildi kopš Komisijas pēdējā pilnā ziņojuma (2008. gada 23. jūlijs). Balstoties uz šo novērtējumu, šajā ziņojumā Rumānijai sniegti arī ieteikumi. Klāt pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā sniegts Komisijas detalizēts novērtējums par panākumiem, kas gūti saistībā ar katru atsevišķu kritēriju. Ziņojums ir balstīts uz regulāru informāciju, kas saņemta no Rumānijas iestādēm, jo īpaši atbildot uz Komisijas sīki izstrādātām aptaujas anketām par katru atsevišķu kritēriju. Komisijai šo darbu palīdzēja veikt vairāki augsta līmeņa eksperti no dalībvalstīm, un tā balstījās arī uz dokumentiem un informāciju, ko sniedza dažādi citi avoti.

2. Kritēriju metode

Komisija uzskata, ka visi kritēriji ir savstarpēji cieši saistīti. Dialogā ar Rumāniju tika gūti pietiekami pierādījumi tam, ka saistībā ar vienu kritēriju gūtie panākumi veicina panākumu gūšanu saistībā ar citu kritēriju. SPM mērķis nav izveidot pārbaudes punktu sarakstu, bet gan izveidot neatkarīgu un stabilu tiesu sistēmu, kas spēj atklāt interešu konfliktus un šādos gadījumos piemērot sodus, kā arī efektīvi cīnīties pret korupciju. Tādēļ Komisija neparedz atcelt kritērijus pa vienam, bet tā sadarbosies ar Rumāniju tik ilgi, kamēr SPM varēs pilnībā atcelt.

SITUāCIJA SAISTīBā AR REFORMU PROCESU RUMāNIJā

Sasniegumi

Tāpat kā iepriekšējos gados, šim ziņojumam pievienotajā faktiskajā atjauninājumā ir sniegts Komisijas detalizēts novērtējums par panākumiem, kas gūti saistībā ar to kritēriju izpildi, kas noteikti saskaņā ar SPM. Ziņojuma pamattekstā ir apkopoti Komisijas galvenie secinājumi un sniegti ieteikumi par to, kādi pasākumi Rumānijai būtu jāveic.

Rumānijas valdība, ko atbalsta prokuratūras un tiesu iestāžu alianse, efektīvi reaģēja uz bažām, kuras paustas Komisijas 2009. gada 12. februāra starpposma ziņojumā. Ir veikti vairāki praktiski un juridiski pasākumi, un ir gūts jauns impulss reformas procesa turpināšanai. Tomēr vajadzīgas turpmākas pārmaiņas, lai Rumānijas iedzīvotāji redzētu praktiskus rezultātus. Turklāt šie reformas centieni negūst skaidru atbalstu politisko partiju vidū. Jo īpaši Parlamentam jābūt konsekventam lēmumu pieņemšanā, lai atbalstītu izpildvaras centienus saistībā ar tiesu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanu.

Jaunais Civilkodekss un Kriminālkodekss

Rumānijas valdība, atbildot uz Komisijas iepriekšējos ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem, publiski pauda skaidru apņemšanos pieņemt jaunu Civilkodeksu un Kriminālkodeksu. Šo abu kodeksu pieņemšana 2009. gada jūnijā ir svarīga politiskās apņemšanās izpausme un būtisks solis uz priekšu saistībā ar efektīvākas tiesību sistēmas nodrošināšanu. Tomēr ir paredzēts, ka šie kodeksi stāsies spēkā tikai tad, kad attiecīgie procesuālie kodeksi (valdība tos iesniedza Parlamentam tajā pašā laikā) būs apspriesti un apstiprināti saskaņā ar parasto parlamenta procedūru. Paredzēts, ka visi šie četri kodeksi varētu stāties spēkā ātrākais 2011. gadā.

Kodeksu piemērošanai būs vajadzīgs īstenošanas likums. Ir būtiski nodrošināt, ka šis īstenošanas likums un arī pieņemšanas procedūra saistībā ar procesuālajiem kodeksiem nerada to noteikumu atkārtotu ieviešanu, kuri iepriekš tika apstrīdēti, vai tādu jaunu noteikumu ieviešanu, kuri mazinātu efektu, kāds ir augsta līmeņa korupcijas lietu būtiskām izmeklēšanām un turpmākiem tiesas procesiem.

Šo risku labi atspoguļo notikumi saistībā ar Likumu 78/2000, kurš ir pašreizējais tiesiskais regulējums izmeklēšanām saistībā ar augsta līmeņa korupcijas apkarošanu un pamats Valsts Korupcijas apkarošanas direkcijas (VKAD) darbam. Līdz pieņemšanai galīgajā redakcijā būs svarīgi nodrošināt, ka šis svarīgais regulējums tiek saglabāts bez ierobežojumiem.

Jaunajā Kriminālkodeksā paredzēts samazināt maksimālos sodus par noziegumiem saistībā ar īpašumu, jo īpaši par korupciju un ar tiem saistītiem pārkāpumiem. Šā noteikuma pamatojums bija vēlme uzlabot tiesiskā regulējuma saskaņotību, pat ja pirmajā mirklī varētu likties, ka tas ir pretrunā pasākumiem, kas tiek veikti saistībā ar korupcijas apkarošanu.

Darba grupa jautājumos par sodu individualizēšanu korupcijas lietās ir ziņojusi par neatbilstībām tiesu lēmumos. Darba grupa ierosināja konkrētus pasākumus saistībā ar ieteikumu uzraudzību – šie ieteikumi īpaši jāizskata Augstākai kasācijas instancei un tiesai (AKIT), kas ir piekritusi izdot pamatnostādnes par korupcijas lietās piemērojamajiem sodiem. Šīs pamatnostādnes būs ievērojams solis uz priekšu, lai uzlabotu judikatūras konsekvenci.

Tiesu sistēmas reforma

Tika pieņemta jauna stratēģija saistībā ar cilvēkresursiem tiesās, taču šī situācija Rumānijā joprojām rada problēmas saistībā ar budžeta izmaksām, kvalificēta personāla nodrošināšanu un atbalsta infrastruktūru. Neraugoties uz šīm grūtībām, ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu ar personālu saistīto situāciju tiesās un prokuratūrās vietējā līmenī, tomēr vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Tiesnešu augstākā padome (TAP) ir pastiprinājusi pārbaudes tiesās, lai uzlabotu tiesu kvalitāti, jo īpaši lai nodrošinātu vienādu piemērošanu un konsekvenci visā tiesu sistēmā. Amatā iecelšanas procedūras un jauni konkursi norisinās saskaņā ar mērķiem, kas noteikti, lai nodrošinātu objektivitāti un augstu kvalifikāciju. Tomēr TAP jāpastiprina sava darbība, lai nodrošinātu efektīvu un elastīgu cilvēkresursu politiku. Pagaidām vēl nevar pilnībā novērtēt jaunās stratēģijas ietekmi, taču jau tagad var redzēt, ka ir panākta lielāka izpratne par problēmām un labāka sagatavotība to risināšanai.

Problēmas saistībā ar personāla ierobežojumiem saasinājās, kad TAP nesen pieņēma lēmumus par norīkojumu noteikumu grozīšanu, kas faktiski neļauj norīkotājai iestādei izbeigt attiecīgo tiesnešu un prokuroru norīkošanu, pat ja tā saskaras ar būtiskām ar personālu saistītām problēmām. Turklāt Ģenerālprokuratūras ierobežotās vadības iespējas attiecībā uz paaugstināšanu amatā, disciplināriem pasākumiem vai darbinieku pārcelšanu citā amatā padara prokuratūras dienestu pārstrukturēšanu īpaši grūtu. Lai prokuratūru efektīvi reorganizētu, vajadzīga lielāka sadarbība no TAP puses.

Judikatūras vienādošana

Ģenerālprokurors Augstākai kasācijas instancei un tiesai (AKIT) ir aktīvi iesniedzis apelācijas sūdzības, apstrīdot pretrunīgo judikatūru, un tas ir veicinājis vienveidīgākas judikatūras attīstību. Apelācijas sūdzību skaits likuma interesēs vislielākais bija 2007. gadā, un mazāks apelācijas sūdzību skaits 2008. gadā var norādīt uz zināmiem sasniegumiem saistībā ar vienādošanu.

Augstākā kasācijas instance un tiesa pieņēma vairākus lēmumus saistībā ar apelācijas sūdzībām par tiesību aktu vienādu interpretāciju un piemērošanu visā tiesu sistēmā. Tomēr apgrūtinošā un apšaubāmā procedūra, saskaņā ar kuru divām trešdaļām no 120 tiesnešiem ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā un jāvienojas par pamatojumu (pēc lēmuma pieņemšanas), rada kavēšanos un dažreiz noved pie neskaidra pamatojuma. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai ar regulāru judikatūras publicēšanu un sanāksmju ar zemāko instanču tiesu tiesnešiem rīkošanu vienādotu judikatūru. Būtisks solis šajā saistībā būs pamatnostādņu par korupcijas lietās piemērojamajiem sodiem izdošana, ko Augstākā kasācijas instance un tiesa ir solījusi izdarīt šā gada rudenī.

Izpildvarai būs svarīgi vienoties ar likumdevēju par to, lai grozītu likumu par Konstitucionālās tiesas darbību, tādējādi atceļot lietu apturēšanu gadījumos, kad atbildētājs ir cēlis iebildumu par neatbilstību Konstitūcijai. Tāpat arī juridiski jāierobežo procesuālo prasību pārāk liela izmantošana, kas ietver iebilduma par nelikumību celšanu, kā rezultātā lieta arī tiek apturēta. Šīs problēmas rada nepieņemamu tiesvedības novilcināšanu. Tās ir vai nu jārisina nākamajās apspriedēs par procesuāliem kodeksiem, vai tuvākā perspektīvā, grozot attiecīgos īstenošanas noteikumus.

Jauna Augstākās kasācijas instances un tiesas vadītāja iecelšana rudenī būs iespēja parādīt apņēmību veikt reformu, modernizēt tiesu sistēmu un uzlabot tās pārredzamību.

Cīņa pret augsta līmeņa korupciju

Jākonstatē, ka procedūra, ko izmanto Rumānijas Parlaments, lai pieprasītu sākt izmeklēšanu saistībā ar kādreizējiem ministriem, nav ne vienāda, ne ātra. Kopš pēdējā ziņojuma Parlaments ir apstiprinājis izmeklēšanas sākšanu četrās lietās, taču divās citās lietās tas ir atteicies apstiprināt izmeklēšanas sākšanu. Vienā no šīm divām lietām Parlamenta loceklis atkāpās no amata, tādējādi ļaujot uzsākt kriminālizmeklēšanu, savukārt otrajā lietā Parlaments neuzskatīja, ka būtu pieļaujams sākt izmeklēšanu. Būtiski, lai Parlaments paustu pilnīgu apņemšanos turpināt cīņu pret augsta līmeņa korupciju.

Valsts Korupcijas apkarošanas direkcijas (VKAD) vadītāja atkārtota iecelšana šā gada februārī bija būtisks solis saistībā ar stabilitātes un to iestāžu kontinuitātes nodrošināšanu, kuras ir atbildīgas par cīņu pret korupciju. Ļoti svarīgi ir tas, lai Rumānijā joprojām pastāvētu specializēta un efektīva korupcijas apkarošanas struktūra.

VKAD joprojām uzrāda labus rezultātus saistībā ar augsta līmeņa korupcijas lietu bezpartejisku izmeklēšanu.

Integritātes valsts aģentūra (IVA)

Integritātes valsts aģentūra ir sākusi darbību un guvusi labus rezultātus, uzraugot to īpašumu deklarēšanu, kas pieder valdības locekļiem, tiesnešiem, amatpersonām vadošos un kontrolējošos amatos un visiem valsts civildienesta ierēdņiem, un šī uzraudzība tiks vēl vairāk uzlabota, kad būs pabeigta plānotā integrētā IT sistēma. Zināmu preventīvu ietekmi nodrošina regulāras pārbaudes, ko IVA veic saistībā ar trūkstošajām īpašumu deklarācijām, jo tā var uzlikt administratīvus sodus un pēc tam var iesniegt lietu tiesā. Šīs IVA veiktās ex officio pārbaudes ir apsveicamas. Tomēr IVA darba reālo ietekmi pilnībā novērtēt būs iespējams tikai tad, kad būs pieņemti lēmumi pirmajās lietās saistībā ar nepamatoti iegūtu mantu, neatbilstībām un interešu konfliktu, kuras vēl joprojām atrodas izskatīšanā attiecīgajās tiesu un disciplinārlietu struktūrās. Visbeidzot, IVA un Integritātes valsts padomei, kura par to galvo un to kontrolē, jāizveido stabilas darba attiecības, kuras būtu balstītas uz savstarpēju uzticību.

Cīņa pret vietēja mēroga korupciju

Ar ģenerālprokurora rīkojumu reģionālās prokuratūras ir pieņēmušas stratēģijas cīņai pret vietēja mēroga korupciju. Šo apsveicamo iniciatīvu papildina regulāra apmaiņa ar paraugpraksi un neaizsargāto nozaru noteikšana par prioritārajām. Šī iniciatīva ir veicinājusi izpratni reģionālajās prokuratūrās par zema līmeņa korupciju, kas šķiet izplatīta dažās darbības nozarēs (piemēram, izglītības un veselības aprūpes nozarē). To lietu skaits, kuras izskata reģionālās prokuratūras, ir pieņemams, lai arī tās, iespējams, vēl aizvien nav pietiekami balstītas uz ex officio , t.i., pēc savas iniciatīvas sāktām izmeklēšanām. Iniciatīvas trūkums saistībā ar korupcijas atklāšanu arī ir acīmredzams attiecībā uz veselības aprūpes un izglītības iestāžu vietējām uzraudzības struktūrām un nodokļu iestādēm, kā arī citām iekšējām valsts iestāžu kontroles struktūrām.

Kopumā lielāku uzsvaru varētu likt uz tādām preventīvām iniciatīvām kā sabiedrības un visu pārvaldes līmeņu izpratnes veicināšanas kampaņas, administratīvo procedūru pārredzamība, tiesību piekļūt publiskiem dokumentiem īstenošana utt. Dažās darbības nozarēs, par kurām ir zināms, ka tajās notiek zema līmeņa korupcija (publiskais iepirkums, dotācijas un atļaujas, izglītība, veselība utt.), strukturāli preventīvi pasākumi ilgtermiņā varētu sniegt lielākus rezultātus nekā likuma piemērošana, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Protams, tie abi ir vajadzīgi, jo atsevišķu lietu izskatīšana parāda, ka ļaunprātīga izmantošana netiks paciesta un ka šādi gadījumi tiks atklāti.

DROšīBAS KLAUZULAS

Ņemot vērā iepriekš sniegto novērtējumu, rodas jautājums, vai jāpiemēro drošības klauzula. Publiski apspriežot SPM, bieži vien ir neskaidrība par šā mehānisma iespējamo ilgumu un laika ziņā ierobežotajām drošības klauzulām, kas ietvertas pievienošanās līgumā. Nav automātiskas saiknes starp SPM un drošības klauzulām, kas ietvertas Rumānijas pievienošanās līgumā. Drošības klauzulas ir pievienošanās līgumu standarta iezīme. Drošības klauzulas tika ieviestas, lai nodrošinātu iekšējā tirgus un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas efektīvu darbību. Tās var piemērot līdz 2009. gada beigām, lai vajadzības gadījumā uz laiku varētu apturēt attiecīgo Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisija, balstoties uz iepriekš minēto novērtējumu, uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi, lai piemērotu drošības klauzulas.

SPM darbojas jau trešo gadu. Tas netika ieviests uz konkrētu laika posmu, jo tas ir jāatceļ tikai tad, kad pienācīgi būs izpildīti visi tā noteiktie kritēriji. Ir skaidrs, ka kritērijiem noteikto mērķu sasniegšana ir ilgtermiņa uzdevums – piemēram, korupcijas pamatcēloņu novēršana aizņems laiku. Būtiskas izmaiņas, kādas šajā gadījumā ir vajadzīgas, var nākt tikai no pašas Rumānijas sabiedrības. SPM ir atbalsta instruments šajos centienos; tas nav pašmērķis un nevar aizstāt saistības, kādas Rumānijas iestādēm ir jāuzņemas, lai tiesu sistēmu un praksi pielāgotu vispārējiem ES standartiem.

SECINāJUMI UN IETEIKUMI

Rumānija kopš Komisijas 2008. gada ziņojuma ir veikusi vairākus apsveicamus pasākumus, lai atsāktu reformas procesu – ir gūts jauns impulss, kā rezultātā ir notikušas vairākas pozitīvas izmaiņas. Tomēr Rumānija vēl joprojām cīnās ar sekām, ko izraisījis fakts, ka Kriminālkodekss un Civilkodekss nekad nav bijuši pilnībā pārskatīti. Tā rezultātā ir veikti vairāki tiesību aktu grozījumi un izdoti daudzi ārkārtas rīkojumi. Šajā situācijā nav pārsteidzoši tas, ka Rumānijas tiesu prakse ir pretrunīga, kas rada nepamatotu kavēšanos, ko savukārt mēģina novērst ar ārkārtas rīkojumiem, īstenošanas noteikumiem un praksi. No tā izrietošā sarežģītība ir politizēta procesa rezultāts, un vēl aizvien nav panākta plaša mēroga politiskā vienprātība par šo reformu un nav iegūta visu politisko partiju skaidra apņemšanās nodrošināt reālus panākumus, kas būtu Rumānijas iedzīvotāju interesēs. Pastāv risks, ka arvien samezglotāku tiesību aktu, īstenošanas noteikumu un prakses dēļ, ko rada pastāvīga politisko partiju iekšējā cīņa, visām iesaistītajām pusēm varētu zust orientācija uz galveno mērķi – neatkarīgas un stabilas tiesu sistēmas izveide, kas spēj atklāt interešu konfliktus un šādos gadījumos piemērot sodus, un efektīvi cīnīties pret korupciju.

Tādējādi konkrētu reformas centienu pozitīvie rezultāti tehniskā līmenī vēl arvien ir fragmentāri, reformas vēl nav stingri iesakņojušās un nepilnības vēl joprojām pastāv.

Ņemot vērā iepriekš minētos atzinumus, Komisija aicina Rumāniju veikt pasākumus turpmāk minētajās jomās.

Saistībā ar jaunajiem kodeksiem:

- rūpīgi izvērtēt, kāda ir šo četru kodeksu ietekme uz tiesu sistēmas darbību un tiesu un prokuratūru struktūru, un norādīt, kādi budžeta līdzekļi ir vajadzīgi to īstenošanai;

- organizēt sabiedrisku apspriešanos par Civilprocesa kodeksu un Kriminālprocesa kodeksu un pēc iespējas drīzāk tos pieņemt;

- veicināt šo četru kodeksu pēc iespējas drīzāku stāšanos spēkā, pieņemot īstenošanas tiesību aktus, ar kuru palīdzību tiks saskaņots tiesiskais regulējums.

Saistībā ar tiesu iestāžu reformu:

- īstenot elastīgu un uz prioritātēm vērstu pieeju cilvēkresursiem, īstermiņā veicot tādus ārkārtas pasākumus kā vakanto amata vietu pārvietošana tur, kur tās visvairāk vajadzīgas (tostarp pārvietojums starp dažādiem tiesu līmeņiem), deleģējot administratīvos pienākumus palīgdarbiniekiem, ieviešot tiesas administratora amatu un vidējā un ilgtermiņā izstrādājot personāla plānu, kas būtu pielāgots tiesu sistēmas vajadzībām, jo tiktu veikta modelēšana un prognozes attiecībā uz iecelšanu darbā, personāla pārcelšanu, rīkojumiem un pensionēšanos;

- stiprināt Tiesnešu augstākās padomes pārredzamību un atbildību, tostarp Padomei uzņemoties atbildību par aktīvāku pieeju pieņemšanai darbā, paaugstināšanai amatā, disciplināriem pasākumiem, personāla pārcelšanai un norīkojumiem, un skaidrā un pieejamā formātā publicējot Padomes pamatotos lēmumus.

Saistībā ar judikatūras vienādošanu:

- nodrošināt, ka tiek veikta to ieteikumu pienācīga uzraudzība, ko darba grupa ir sniegusi par korupcijai piemērojamo sodu individualizāciju;

- stiprināt Augstākās kasācijas instances un tiesas lomu saistībā ar judikatūras vienādošanu, tostarp racionalizējot apelācijas procedūras, lai panāktu tiesību aktu saskaņotu interpretāciju un piemērošanu, un izstrādājot pamatnostādnes par sodiem, kas piemērojami saistībā ar korupcijas noziedzīgiem nodarījumiem.

Saistībā ar cīņu pret augsta līmeņa korupciju:

- nodrošināt, ka Rumānijas Parlaments vienādi un ātri piemēro procedūru, lai varētu veikt kriminālizmeklēšanu saistībā ar Parlamenta locekļiem, kas ir kādreizējie vai pašreizējie valdības locekļi;

- uzraudzīt tiesu sistēmas efektivitāti augsta līmeņa korupcijas lietu iztiesāšanā;

- nodrošināt tiesiskā regulējuma cīņai pret augsta līmeņa korupciju stabilitāti, tostarp saistībā ar jaunajiem kodeksiem;

- pieņemt likumu, ar ko atceļ tiesvedības apturēšanu, kad tiek celti iebildumi par neatbilstību konstitūcijai.

Saistībā ar Integrācijas valsts aģentūras darbībām:

- turpināt iesākto darbu pie mantiskā stāvokļa pārbaudes, neatbilstībām un interešu konflikta;

- nodrošināt, ka tiesu un disciplināriestādes veic savlaicīgu to lietu pēcpārbaudi, ko IVA iesniegusi par nepamatoti iegūtu mantu, neatbilstībām un interešu konfliktu.

Saistībā ar cīņu pret korupciju vietējā līmenī:

- uzlabot valsts korupcijas apkarošanas stratēģijas koordinēšanu, lai labāk varētu identificēt vājos punktus un riska jomas, lai tādējādi visos līmeņos izstrādātu prioritārās riska mazināšanas stratēģijas;

- turpināt vietējo stratēģiju īstenošanu, ko izstrādājusi prokuratūra un kuras ir pielāgotas vietējām vajadzībām, un palielināt to efektivitāti;

- sadarbībā ar vietējām un centrālām iestādēm pastiprināt preventīvus pasākumus, kas vērsti uz korupcijas apkarošanu neaizsargātās nozarēs.

Komisija aicina Rumāniju turpināt reformas procesu un īstenot Komisijas ieteikumus. Komisija atbalstīs un uzraudzīs panākumus, kas šajā saistībā tiks gūti nākamgad. Vajadzīgs pastāvīgs spiediens gūt rezultātus, un Komisija arī aicina citas dalībvalstis turpināt sniegt atbalstu Rumānijai un palīdzēt tai gūt panākumus. No savas puses Komisija turpinās atbalstīt Rumānijas centienus, vajadzības gadījumā risinot dialogu par politiskiem un tehniskiem jautājumiem un nodrošinot attiecīgas speciālās zināšanas.

Nākotnes perspektīvas

Šis ziņojums rāda, ka valdība ir iesniegusi būtiskus reformas priekšlikumus un pozitīvos rezultātus kriminālvajāšanā sāk papildināt tiesu iestāžu darbība. Rumānija ir atguvusi impulsu veikt reformu, turpinot balstīties uz sasniegumiem, kas jau tika atspoguļoti Komisijas 2008. gada jūlija ziņojumā. Tomēr, lai sasniegumi Rumānijā būtu noturīgi, tiesu sistēmas reformas procesu nedrīkst politizēt. Visiem dalībniekiem jārod vienprātība, lai tiesu sistēma varētu strādāt neatkarīgi un tādējādi, veicot bezpartejiskas izmeklēšanas korupcijas lietās, varētu pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus. Komisija uzskata, ka šis mehānisms darbojas kā atbalsta instruments, kuram jābūt spēkā, līdz šīs reformas tiks īstenotas. Turpmākos panākumus Komisija atkārtoti izvērtēs 2010. gada vasarā.

[1] Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums 2006/928/EK, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV L 354, 14.12.2006., 56. lpp.).