52009DC0368

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.7.2009

COM(2009) 368 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Vaļveidīgo nejauša nozveja zvejniecībās — ziņojums par Padomes Regulas (EK) Nr. 812/2004 konkrētu noteikumu īstenošanu un par Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 paredzēto zinātnisko novērtējumu, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Vaļveidīgo nejauša nozveja zvejniecībās — ziņojums par Padomes Regulas (EK) Nr. 812/2004 konkrētu noteikumu īstenošanu un par Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 paredzēto zinātnisko novērtējumu, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus

VISPāRīGA INFORMāCIJA

Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004

Padomes Regulā (EK) Nr. 812/2004[1] noteikti pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot vaļveidīgo nejaušu nozveju ar zvejas kuģiem. Regulā noteiktas zvejniecības, kurās obligāti jāizmanto akustiskās atbaidīšanas ierīces (pazīstamas arī kā skaņu eholotes), tehniskās specifikācijas un nosacījumi šo instrumentu izmantošanai, kā arī zvejniecības, kurās jāīsteno novērotāju programmas. Dalībvalstis ir atbildīgas par akustisko ierīču izmantošanu, to efektivitātes uzraudzīšanu un uzraudzības shēmu ieviešanu atbilstīgi šīs regulas vadlīnijām.

Ziņošanas pienākumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 812/2004 6. pantu dalībvalstīm jānosūta Komisijai visaptverošs gada ziņojums par konkrētu regulas noteikumu īstenošanu iepriekšējā gadā, iekļaujot "aplēses par vaļveidīgo nejaušas nozvejas kopapjomu katrā attiecīgajā zvejas veidā".

Saskaņā ar minētās regulas 7. pantu Komisijai ir pienākums pēc dalībvalstu otrā gada ziņojuma saņemšanas ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās regulas darbību. Šim ziņojumam jābūt balstītam uz ICES un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) veikto novērtējumu par dalībvalstu ziņojumiem.

Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005

Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005[2] paredzēti tehniskie pasākumi zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā.

Ziņošanas pienākumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 27. pantu Komisija "līdz 2008. gada 1. janvārim nodrošina, ka tiek veikts zinātnisks izvērtējums par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, rāmju [vairāksienu] tīklus un iepinējtīklus, un šā izvērtējuma rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei".

Abu ziņojumu apvienošana

Informācija, kas nepieciešama saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 veicamajam zinātniskajam novērtējumam par to, kā vaļveidīgos ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus, ir ļoti līdzīga informācijai par nejaušām nozvejām, ko dalībvalstis iegūst un apkopo, īstenojot jūrā darbojošos novērotāju programmas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 812/2004. Komisijas ziņojumam, ko tā sniedz saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, jābūt balstītam uz dalībvalstu ziņojumiem, kuros cita starpā iekļautas aplēses par vaļveidīgo nejaušas nozvejas kopapjomu katrā attiecīgajā zvejniecībā. Dalībvalstu ziņojumos jābūt iekļautam arī novērtējumam par novērotāju ziņojumu secinājumiem un jebkādai citai attiecīgai informācijai, piemēram, dalībvalstīs veiktu pētījumu rezultātiem par vaļveidīgo nejaušu nozveju samazināšanu zvejniecībās. Tādējādi abos ziņojumos iekļautā informācija par vaļveidīgo nejaušām nozvejām ar zvejas rīkiem daļēji pārklātos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi apvienot abus ziņojumus, kas iesniedzami Eiropas Padomei un Parlamentam.

Lai uzlabotu regulas piemērošanu, Komisija pēc dalībvalstu ziņojumu iepriekšējas novērtēšanas ierosināja organizēt semināru par vaļveidīgo nejaušām nozvejām (Briselē 2009. gada 24.-25. martā). Tika pieņemta vienošanās, ka seminārā gūtie secinājumi jāiekļauj apvienotajā ziņojumā, lai padarītu to pēc iespējas pilnīgu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Šīs vienošanās rezultātā, kā arī tāpēc, ka dažu dalībvalstu ziņojumi tika saņemti ar novēlošanos, Regulā (EK) Nr. 2187/2005 paredzēto ziņojumu nebija iespējams iesniegt savlaicīgi.

Šā ZIņOJUMA SATURS UN METODOLOģIJA

Komisija ir saņēmusi valstu ziņojumus par 2004.-2005. gadu un 2006. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 812/2004 6. pantam. Starptautisko Jūras pētniecības padomi ( ICES ) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) lūdza izanalizēt šos valstu ziņojumus attiecībā uz to zinātnisko saturu un Regulas (EK) Nr. 812/2004 īstenošanu. Attiecīgie secinājumi ir ņemti vērā šajā ziņojumā.

ICES tika lūgta veikt arī zinātnisku novērtējumu, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus. Šajā ziņojumā iekļauti šā novērtējuma rezultāti, kā arī citi pieejamie dati par vaļveidīgo nejaušām nozvejām Baltijas jūrā.

Regulas (EK) Nr. 812/2004 īstenošanas novērtējuma ietvaros Komisija organizēja semināru, kas notika Briselē 2009. gada 24.-25. martā. Semināra svarīgākie rezultāti un ierosinājumi iekļauti arī šajā ziņojumā.

DALīBVALSTU ZIņOJUMU PAR REGULU (EK) NR. 812/2004 ANALīZE

ICES [3] un ZZTEK[4] pārskatā par valstu gada ziņojumiem bija konstatētas "būtiskas atšķirības formāta un satura ziņā. Maz kas liecina par dalībvalstu sadarbību, un lielākā daļa paveiktā, par ko informēts ziņojumos, ir bijis atsevišķu valstu centienu rezultāts." Kas attiecas uz informāciju par nejaušām nozvejām, "ir pieejamas dažas nesen veiktas aplēses par mazo vaļveidīgo piezvejas kopapjomu atsevišķās zvejniecībās Eiropas ūdeņos."3

Komisija secina, ka saņemtie valstu gada ziņojumi reti kad sniedz skaidru priekšstatu par darbībām, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 812/2004. Tikai dažas dalībvalstis ir spējušas vaļveidīgo nejaušas nozvejas ierobežošanu noteikt par prioritāti. Francija un Apvienotā Karaliste ir vienīgās dalībvalstis, kuras sniegušas informāciju par vaļveidīgo nejaušas nozvejas aplēsto kopapjomu.

Komisijai ir kļuvis skaidrs, ka vairumam dalībvalstu ir grūtības īstenot Regulu (EK) Nr. 812/2004 un jo īpaši turpmāk minētās prasības.

Pienākums izmantot akustiskās atbaidīšanas ierīces. Tehniskās specifikācijas un izmantošanas nosacījumi

Tās dalībvalstis, kuras ir ziņojušas par akustiskās atbaidīšanas ierīču (jeb skaņu ehološu) izmantošanu, secina, ka šie instrumenti ir ļoti dārgi un ne vienmēr izrādās efektīvi, t.i., ierīce, kas dažas vaļveidīgo sugas atbaida, citus dzīvniekus var pievilināt. Tiek ziņots, ka darbs ar šiem instrumentiem ir sarežģīts un apdraud zvejnieku drošību. Tomēr dažas dalībvalstis īsteno izpētes projektus, kuru mērķis ir izstrādāt efektīvākas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

Komisija apzinās ar skaņu ehološu izmantošanu saistītās grūtības un atzinīgi novērtē darbu, ko ar tām saistītā izpētē ieguldījušas dažas dalībvalstis — tostarp arī tās valstis, kurām nav pienākuma šīs ierīces izmantot. Izpēte par to, cik efektīvas ir šīs ierīces un citi līdzekļi, ko izmanto vaļveidīgo nejaušas nozvejas ierobežošanai, joprojām notiek gan atsevišķu valstu, gan starptautiskā mērogā. Prioritātei ir jābūt labākās prakses noteikšanai un informēšanai par to dažādās dalībvalstīs.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstu sniegtie ziņojumi par skaņu eholotēm ir nepilnīgi un nepārliecinoši un nav pieejama pietiekama informācija, Komisija nespēj izdarīt viennozīmīgus secinājumus par skaņu ehološu izmantošanas efektivitāti vaļveidīgo nejaušas nozvejas apjomu samazināšanā.

Pienākums izstrādāt un īstenot jūrā darbojošos novērotāju programmas un uzraudzīt vaļveidīgo nejaušas nozvejas gadījumus

Šķiet, ka jūrā darbojošos novērotāju programmas tiek īstenotas vāji. Dažas dalībvalstis norāda, ka tām nepietiek līdzekļu (finanšu līdzekļu un cilvēkresursu), lai šīs programmas īstenotu, un/vai tās nespēj ietvert visas jomas un informāciju par pieņemtajām programmām, un novērotāju ziņojumi bieži vien ir nepilnīgi. Sešas no divdesmit divām dalībvalstīm ziņoja, ka minētā regula uz to zvejas darbībām neattiecas. Dažas dalībvalstis sniedza informāciju, kas balstīta uz valsts mērogā vai starptautisku partnerību ietvaros veiktiem pētījumiem. Citas dalībvalstis informāciju iegūst no savām ostu iestādēm vai sarunās ar zvejniekiem. Tikai dažas dalībvalstis ziņoja par vaļveidīgo nejaušas nozvejas gadījumiem, tādējādi Komisija secina, ka skopā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par saistību starp zvejas darbībām un vaļveidīgo populācijām, un tāpēc Komisija nespēj veikt visaptverošu un objektīvu analīzi par vaļveidīgo nejaušām nozvejām ES ūdeņos.

Diskusija

No ziņojumiem par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 812/2004, secināms, ka tikai dažas dalībvalstis veic pietiekamus pasākumus, lai īstenotu minēto regulu. Ir skaidrs, ka tās īstenošanai vajadzīga būtiska dalībvalstu iesaistīšanās un centieni, ko vairums no tām nespēj nodrošināt iepriekš minēto iemeslu dēļ. Komisija secina, ka risinājumu meklēšana ar vaļveidīgajiem un zveju saistītajām problēmām ir vēl tikai pašos aizsākumos.

Atšķirīgie rezultāti, iespējams, skaidrojami ar faktu, ka dalībvalstīm minētā regula bija jāpiemēro dažādos laikos un attiecībā uz dažādiem apgabaliem. Turklāt ar skaņu ehološu izmantošanu saistītu problēmu rezultātā dažas dalībvalstis nevis sāka piemērot regulu, bet gan veica koordinēšanu/piedalījās dažādos valsts un starptautiska mēroga projektos, kuru mērķis bija uzlabot ierīces un metodes vaļveidīgo piezvejas ierobežošanai.

Komisija līdzfinansē vairākus projektus saskaņā ar LIFE programmu, kas ir ES finanšu instruments vides un dabas aizsardzības projektu atbalstīšanai. Daži no šiem projektiem sniedz ieguldījumu Natura 2000 īstenošanai jūras vidē. Šo LIFE projektu mērķis bieži vien ir meklēt veidus, kā novērst jūras zīdītāju nejaušas nozvejas gadījumus, mazināt to skaitu vai citādi ierobežot šādu nejaušu nozveju.

Regulā (EK) Nr. 812/2004 ir norādītas zvejniecības, kurās dalībvalstīm jāveltī īpaša uzmanība vaļveidīgo nejaušas nozvejas un nejaušas nogalināšanas ietekmei; jāatzīmē, ka minētā regula gan nav vienīgā, kurā paredzēti pasākumi, lai mazinātu zvejas radīto ietekmi uz vaļveidīgo sugām. Jau Padomes Direktīvas 92/43/EEK (biotopu direktīva) 12. pantā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums veikt izpētes vai saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka vaļveidīgo nejaušai nozvejai nav nozīmīgas ietekmes uz attiecīgajām sugām. Saskaņā ar biotopu direktīvu visas vaļveidīgo sugas ir stingri aizsargājamas to dabiskajā izplatības areālā. Dalībvalstīm jāveic pārraudzība par vaļveidīgo saglabātības stāvokli, kā arī jāievieš sistēma to nejaušas nozvejas un nogalināšanas gadījumu uzraudzībai. Turklāt saskaņā ar 6. pantu dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai nepieļautu sugu biotopu kvalitātes pasliktināšanos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī to sugu būtisku traucēšanu, kurām šīs teritorijas ir paredzētas. Vairākas šādas teritorijas ir paredzētas sugai Phocoena phocoena un Tursiops truncatus .

ZINāTNISKAIS NOVēRTēJUMS PAR TO, Kā VAļVEIDīGOS BALTIJAS JūRā IETEKMē ZVEJA, IZMANTOJOT žAUNU TīKLUS, VAIRāKSIENU TīKLUS UN IEPINēJTīKLUS

Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā vaļveidīgo suga ir cūkdelfīns ( Phocoena phocoena ). Saskaņā ar aplēsēm šīs sugas īpatņu skaits ir mazāks nekā 1000[5]. Saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem Baltijas jūrā novērotajās zvejniecībās 2005. un 2006. gadā nav bijis vaļu nejaušas nozvejas gadījumu. 2008. gada aprīlī ICES ziņoja Komisijai, ka dalībvalstu iesniegtie dati nav pietiekami, lai veiktu zinātnisko novērtējumu par to, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus.

Acīmredzami trūkst arī informācijas par vaļveidīgo nejaušām nozvejām ar zvejas rīkiem Baltijas jūrā. Pieejamie dati attiecas galvenokārt uz krastā izskalotajiem dzīvniekiem, kuru savainojumi norāda uz to, ka tie nobeigušies tīklos. Saskaņā ar nesen Vācijā veikta pētījuma rezultātiem 2007. gadā Vācijā Baltijas jūras krastā izskalots vairāk nekā 150 cūkdelfīnu, par kuriem 47 % gadījumu tiek uzskatīts, ka tie tikuši nejauši nozvejoti[6]. Lai veiktu pilnīgu novērtējumu par to, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus, tikai ar datiem par krastā izskalotajiem dzīvniekiem nepietiek, jo tie nesniedz informāciju par to, kur un ar kādu zvejas rīku dzīvnieki tikuši notverti. Tādējādi patlaban nav iespējams izdarīt precīzus secinājumus par to, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus.

Diskusija

Patlaban Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijā atlicis mazāk nekā 1000 īpatņu — šis skaits ir satraucoši zems5. Vēsturiski dati par populācijas lielumu un piezvejas apjomiem liecina, ka vēl pirms ne pārāk ilga laika šī suga ir bijusi gan pārstāvēta lielākā skaitā, gan arī izplatīta tālāk uz Baltijas jūras ziemeļiem[7],[8]. Noplicinātās populācijās ne vien samazinās ģenētiskā daudzveidība, tādējādi ierobežojot populācijas iespējas pielāgoties vides pārmaiņām, bet arī nejaušas nozvejas tām nodara lielāku kaitējumu nekā veselīgām populācijām.

Tas, ka trūkst datu par nejaušām cūkdelfīnu nozvejām Baltijas jūrā, iespējams, ir saistīts ar šādiem faktoriem:

1. Baltijas jūras cūkdelfīnu populācija ir neliela;

2. zvejnieki neziņo par vaļveidīgo notveršanas gadījumiem. Par to, ka piezvejotos cūkdelfīnus izmet pār bortu, liecina ziņojumi par Baltijas jūras piekrastē izskalotiem vaļveidīgajiem ar savainojumiem, kas liecina, ka tie atradušies tīklā[9],[10].

Secinājumi ASCOBAN jaunākajā Baltijas jūras cūkdelfīnu krājuma atjaunošanas plānā5 (Mazo vaļveidīgo saglabāšana Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā) apstiprina šos pieņēmumus: "Cūkdelfīnu populācijas blīvums ir ārkārtīgi neliels, tāpēc zvejnieki tos redz vai nozvejo ļoti reti (…) un tāpēc skeptiski uztver zinātnieku vai dabas aizsardzības speciālistu apgalvojumus, ka piezveja nopietni apdraud cūkdelfīnu populāciju. Tāpēc, ja cūkdelfīnu piezveja netiks ierobežota, to skaits arī turpmāk saglabāsies niecīgs (tāpēc būs grūti novērtēt populācijas lielumu), piezvejas apjomi tāpat kā agrāk būs nelieli (tāpēc būs grūti noteikt no krājuma izzvejotos apjomus), un zvejnieki arī turpmāk īsti neticēs tam, ka cūkdelfīnu piezveja rada problēmas to populācijas saglabāšanai." Tāpēc būtu ļoti riskanti secināt, ka tas, ka par piezvejām netiek ziņots, nozīmē, ka piezvejas problēma nepastāv.

SEMINāRS PAR REGULAS (EK) NR. 812/2004 īSTENOšANU

Komisija apzinās grūtības, kas saistītas ar Regulas (EK) Nr. 812/2004 īstenošanu, un cenšas situāciju uzlabot. Tāpēc tā par šo tematu noorganizēja semināru, kurš notika 2009. gada 24.-25. martā Briselē. Semināra mērķis bija ievākt informāciju un uzsākt diskusiju, kā arī noteikt turpmākos pasākumus saistībā ar Regulas (EK) Nr. 812/2004 īstenošanu. Seminārā apsprieda šādus jautājumus:

- Komisijas sniegtais novērtējums par Regulas (EK) Nr. 812/2004 īstenošanu četru gadu laikā;

- vaļveidīgo populāciju stāvoklis ES ūdeņos;

- pārskats par minētās regulas īstenošanu dažādos ES jūras reģionos;

- jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi saistībā ar akustiskās atbaidīšanas ierīcēm un citiem nejaušas nozvejas ierobežošanas pasākumiem.

Semināra dalībnieku vidū bija pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, reģionālajām konsultatīvajām padomēm un Zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas ( ACFA ), zinātnieku aprindām un diviem šajā jautājumā kompetentajiem Komisijas dienestiem.

Daži galvenie seminārā gūtie secinājumi ir šādi.

- Ir jāuzlabo zināšanas par vaļveidīgo populāciju lielumu un izplatību visos ES ūdeņos. Semināra gaitā noskaidrojās arī tas, ka vaļveidīgo sastopamība ir mainīga.

- Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka skaņu eholotes ir efektīvs cūkdelfīnu atbaidīšanas līdzeklis. Tomēr tās jāturpina pilnveidot, lai uzlabotu to tehnisko un praktisko pielietojamību, neradot risku zvejnieku drošībai. Zvejniekus vajadzētu iesaistīt šajā procesā no sākotnējiem izmēģinājumiem līdz pat šo ierīču praktiskai izmantošanai. Patlaban notiek arī izpēte saistībā ar citām ierīcēm un metodēm nejaušas nozvejas ierobežošanai. Ja tās izrādīsies efektīvas, tad būtu jāapsver alternatīvu atbaidīšanas ierīču izmantošana.

- Ir jāapsver iespēja izmantot ierīces nejaušas nozvejas ierobežošanai un īstenot novērošanas programmas kuģiem, kas mazāki par 12 m un 15 m.

- Dažām dalībvalstīm ir izdevies īstenot uzraudzības programmas jūrā atbilstīgi specifikācijām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 812/2004. To rezultāti liecina, ka regulā prasītais datu precizitātes līmenis ir ļoti augsts un reizēm nesasniedzams, ja ir runa par sugām, kuru piezveja notiek reti.

- Uzraudzības programmas ir jāpadara efektīvākas, tostarp veicot savstarpēju uzraudzību un apvienojot valstu datu kopas. Būtu jāapsver arī to apgabalu uzraudzība, kuros skaņu ehološu izmantošana ir obligāta.

- Ir jāuzlabo sadarbība ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, lai iegūtu vairāk informācijas par atbaidīšanas līdzekļiem, ko izmanto, lai samazinātu vaļveidīgo vai citu dzīvnieku bez komerciālas vērtības nejaušas nozvejas apjomus.

SECINāJUMI UN PERSPEKTīVAS

Secinājumi ir balstīti uz veikto analīzi par valstu ziņojumiem, uz rezultātiem, kas gūti seminārā par Regulas (EK) Nr. 8l2/2004 īstenošanu (skatīt 5. punktu), un uz secinājumiem, kas gūti, veicot zinātnisku novērtējumu par to, kā vaļveidīgos Baltijas jūrā ietekmē zveja, izmantojot žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un iepinējtīklus. Lai gan vairumā dalībvalstu ziņojumu minēts, ka nejaušas nozvejas apjomi ES ūdeņos ir nelieli vai to nav vispār, jūrā īstenotu uzraudzības programmu un krastā izskaloto dzīvnieku post-mortem analīžu rezultāti joprojām liecina par konfliktu starp vaļveidīgo aizsardzības un zvejas nozares interesēm. Par vaļveidīgo populācijām pieejamā informācija ir tikai fragmentāra, un joprojām nav skaidru ziņu par populācijas stāvokli .

Komisija atzīst, ka dažas dalībvalstis ir ieguldījušas ievērojamas pūles, lai pareizi īstenotu Regulu (EK) Nr. 8l2/2004, tomēr norāda, ka dažas dalībvalstis būtiski atpaliek šajā ziņā. Komisija atzīst, ka vēlāk varētu rasties iemesli veikt regulā grozījumus, bet, tā kā pagaidām visas dalībvalstis pilnībā neīsteno tās noteikumus, nav iespējams novērtēt vaļveidīgo nejaušas nozvejas ierobežošanai veikto pasākumu ietekmi. Labākās prakses, ar kurām iepazīstināja semināra laikā, liecina, ka pašreizējos apstākļos nav iespējams sasniegt labus rezultātus. Regula pieļauj tās noteikumu elastīgu īstenošanu, un tas būtu pilnībā jāizmanto.

Tā kā ir jāsamazina zvejas radītā ietekme uz vaļveidīgo populācijām ES ūdeņos, Komisija uzstājīgi aicina dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai labāk īstenotu Regulu (EK) Nr. 812/2004. Komisija vēlas arī atgādināt, ka dalībvalstu pienākums saskaņā ar biotopu direktīvu ir veikt uzraudzību par visu vaļu un vaļveidīgo nejaušas nozvejas un nejaušas nogalināšanas gadījumiem un nodrošināt, ka šo dzīvnieku nejauša nozveja vai nejauša nogalināšana neradītu būtisku ietekmi uz to populācijām. Tādējādi dalībvalstu pienākums ir veikt atbilstīgus pasākumus, lai pasargātu vaļveidīgo populācijas, arī attiecībā uz citām zvejas darbībām un citiem apgabaliem, kuros nejaušas nozvejas problēma ir aktuāla un uz kuriem neattiecas Regula (EK) Nr. 812/2004.

Izvērtējot semināra rezultātus, Komisija rūpīgi apsvērs šādus galvenos jautājumus:

- Regulā (EK) Nr. 812/2004 pieļautā elastīguma optimāla izmantošana, risinot problēmas saistībā ar uzraudzības programmām, zvejas rīkiem un apgabaliem;

- Melnās jūras iekļaušana Regulas (EK) Nr. 812/2004 darbības jomā;

- dalībvalstu mudināšana paplašināt esošās uzraudzības programmas pēc dažu dalībvalstu parauga, iekļaujot tajās vaļveidīgo nejaušas nozvejas gadījumu novērošanu;

- diskusijas ar zivsaimniecības nozari veicināšana reģionālajās konsultatīvajās padomēs par pasākumiem vaļveidīgo nejaušas nozvejas ierobežošanai;

- izmērojamu mērķu noteikšana attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem nejaušas nozvejas līmeņiem dažādām vaļveidīgo populācijām.

Turklāt Komisija, lai saskaņotu dalībvalstu ziņojumos iekļauto informāciju, pārskatīs no ICES [11] saņemto un ZZTEK[12] pārskatīto ziņojuma formātu. Komisija cer no nākamā gada saņemt no visām attiecīgajām dalībvalstīm pilnīgus valsts ziņojumus, kuros būtu iekļauta visa minētajā regulā prasītā informācija, kā arī jebkura cita atbilstīga informācija, kā noteikts 6. panta 2. punktā.

Turklāt Kopienai jāturpina risināt Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas kritiskā stāvokļa problēma un jāapsver attiecīgu pasākumu veikšana. Saskaņā ar ICES jaunāko ieteikumu attiecībā uz vaļveidīgajiem "domājams, ka vislabākie populācijas saglabāšanas pasākumi būs tie, kuros iesaistīsies ieinteresētās aprindas"3. Komisija tam piekrīt un vēlas mudināt dalībvalstis un ieinteresētās aprindas pārstāvošās organizācijas meklēt veidus, kā pēc iespējas samazināt cūkdelfīnu nejaušas nozvejas apjomus Baltijas jūrā. Lai uzlabotu esošo zināšanu bāzi, Komisija nesen izsludināja konkursa uzaicinājumu pētījumam "Datu vākšanu par vaļveidīgo nejaušu nozveju Baltijas jūrā, Kategatā un Zunda šaurumā".

[1] 2004. gada aprīlī pieņemtā Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98.

[2] Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

[3] ICES 2008. gada ieteikums. 1.5.1.2 Mazo vaļveidīgo populāciju stāvoklis un piezvejas Eiropas ūdeņos (dokuments pieejams tiešsaistē).

[4] ZIVSAIMNIECĪBAS ZINĀTNES, TEHNIKAS UN EKONOMIKAS KOMITEJAS 28. PLENĀRSĒDES ZIŅOJUMS (PLEN-08-02) (dokuments pieejams pēc pieprasījuma).

[5] ASCOBAN , Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas atjaunošanas plāns. Projekts, 2009. gada 8. aprīlis.

[6] ICES WKFMMPA 2008. gada ziņojums ICES CM 2008/MHC:11. Semināra par zivsaimniecības pārvaldību aizsargājamās jūras teritorijās ziņojums.

[7] Koschinski, S (2002) Current knowledge on harbour porpoises (Phocoena phocoena) in the Baltic Sea. Ophelia.

[8] Lindroth, A (1962) Baltic salmon fluctuations 2: porpoise and salmon. Zviedrijas Saldūdens izpētes institūts ( Drottningholm ).

[9] Siebert U. et al (2006) A decade of harbour porpoise occurrence in German waters – analyses of aerial surveys, incidental sightings and strandings. Journal of Sea research.

[10] Zviedrijas Dabas aizsardzības federālās aģentūras un Zviedrijas Zivsaimniecības pārvaldes (2008. g.) rīcības plāns cūkdelfīnu saglabāšanai 2008.-2013. gadā.

[11] ICES priekšlikums ir pieejams ICES tīmekļa vietnē.

[12] Pieejams Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas 28. plenārsēdes ziņojuma (PLEN-08-02) 3.6.6. punktā.