52009DC0314

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.6.2009

COM(2009) 314 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par līgumu darbību, kas noslēgti, pamatojoties uz VVTT XXVIII pantā noteikto procedūru rīsu nozarē

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par līgumu darbību, kas noslēgti, pamatojoties uz VVTT XXVIII pantā noteikto procedūru rīsu nozarē

TERMINU SKAIDROJUMS

Basmati rīsi – | augstas kvalitātes indica rīsi, kurus audzē tikai Indijā un Pakistānā |

Šķeltie rīsi – | baltie rīsi, kas bojāti slīpēšanas procesā. |

Lobītie rīsi – | rīsi, kuriem noņemta tikai miziņa, brūnie rīsi. |

Indica rīsi – | rīsu paveids, garengraudu rīsi. |

Japonica rīsi – | rīsu paveids, parasti apaļgraudu vai vidējgraudu rīsi. |

Nelobītie rīsi – | rīsi miziņā (nelobīti). |

Daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi – | rīsi, kuriem daļēji vai pilnībā noņemta miziņa, apvalki un dīglis, baltie rīsi. |

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par līgumu darbību, kas noslēgti, pamatojoties uz VVTT XXVIII pantā noteikto procedūru rīsu nozarē

IEVADS

Pēc rīsu tirgus kopīgās organizācijas reformas 2003. gadā Komisija informēja PTO par Eiropas Kopienas nodomu mainīt koncesijas lobīto rīsu (HS kods 1006 20) un daļēji noslīpētu un pilnīgi noslīpētu rīsu (HS kods 1006 30) importam, kuras iekļautas Eiropas Kopienas CXL sarakstā, kurš pievienots 1994. gada VVTT.

Reformas ieviestais intervences cenas samazinājums par 50 % nozīmēja to, ka, turpinot tolaik spēkā esošo importa režīmu[1], izveidotos ļoti atšķirīgi robežu aizsardzības pasākumi, kuru apmērs varētu sasniegt pat nulles nodokli. Šāda situācija rīsu nozarei būtu pārāk nenoteikta, tāpēc Kopiena nolēma atteikties no šāda režīma un sarunu ceļā vienoties par tā aizstāšanu ar atbilstošāku, kas būtu piemērojams visiem ES tirdzniecības partneriem[2].

Šim nolūkam atbilstoši VVTT XXVIII pantam notika sarunas ar četrām valstīm, no kurām rīsu imports Eiropas Savienībā bija vislielākais:

- Indiju un Pakistānu, kurām bija ievērojama ieinteresētība lobīto basmati rīsu piegādē;

- Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras bija ieinteresētas būt par galveno lobīto rīsu piegādātāju un kurām bija ievērojama ieinteresētība slīpēto rīsu piegādē;

- Taizemi, kas bija ieinteresēta būt par galveno slīpēto rīsu piegādātu un kurai bija ievērojama ieinteresētība lobīto rīsu piegādē.

Kad bija parakstīts nolīgums ar Taizemi, Komisija apņēmās nosūtīt Padomei ziņojumu par noslēgto nolīgumu darbību, kad būs pieejami dati par pirmajiem tirdzniecības gadiem. Ziņojuma mērķis bija novērtēt, kādu ietekmi uz Kopienas tirgu rada dažādo rīsu veidu importa plūsmas, gan attiecībā uz Kopienā audzētajiem rīsiem, gan pārstrādātajiem daudzumiem[3].

Turklāt ziņojumā sniegts pārskats arī par slīpēto rīsu importu nelielos iepakojumos. Dažas dalībvalstis pauda bažas par sekām, ko ES rīsu nozarei pēc nolīgumu stāšanās spēkā radīs iespējamie šāda veida importa apjomu ievērojamie pieaugumi. Komisija apņēmās sākt konsultācijas ar ikvienu eksportētājvalsti, no kuras imports ES attiecīgajā tirdzniecības gadā pieaugtu par vairāk nekā 25 %.

Nolīgumi

Pārskats

Nolīgumus ar Indiju un Pakistānu Padome apstiprināja 2004. gada 11. augustā[4]. Tie paredzēja lobīto basmati rīsu importu ES ar nulles nodokli no 2004. gada 1. septembra.

Nolīgumu ar ASV Padome apstiprināja 2005. gada 21. jūnijā[5], un tas stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu no 2005. gada 1. marta, t.i., tirdzniecības gada vidū. Tas paredz aprēķinu metodi vislielākās labvēlības režīma ( MFN ) ievedmuitas nodokļiem, ko piemēro lobītajiem rīsiem .

Visbeidzot nolīgums ar Taizemi, ko Padome apstiprināja 2005. gada 20. decembrī[6], galvenokārt attiecas uz aprēķinu mehānismu MFN ievedmuitas nodokļiem, kas piemērojami slīpētiem un daļēji slīpētiem rīsiem . Arī tas stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu – no 2005. gada 1. septembra.

Kaut arī nolīgums ar ASV nenoslēdza sarunas par XXVIII pantu, arī tas tiks apskatīts šajā ziņojumā, jo to noslēdza saskaņā ar to pašu modeli kā pārējos nolīgumus.

Zemāk redzamajā tabulā norādīt nodokļi, kas pēc attiecīgo nolīgumu stāšanās spēkā tagad piemērojami rīsu importam.

1. tabula. Saistošie un piemērotie nodokļi rīsu importam

Rīsu veids | Saistošais nodoklis (euro/t) | Piemērotais nodoklis (euro/t) |

Nelobītie rīsi (nav paredzēti nolīgumos): | 211 | 211 |

Lobīti rīsi, no tiem basmati rīsi | 65 –– | 30-42,5-65 0 |

Pilnīgi un daļēji noslīpēti rīsi | 175 | 145-175 |

Šķeltie rīsi: | 128 | 65 |

Lobīti basmati rīsi – nolīgumi ar Indiju un Pakistānu

Nolīgumi ar Indiju un Pakistānu paredzēja šādus nosacījumus lobītu basmati rīsu importam bez muitas nodokļa un kvotām:

- minētās valstis ir tiesīgas importēt deviņu noteiktu šķirņu rīsus(četras Pakistāna un astoņas Indija, no tām trīs ir kopīgas abām valstīm);

- importētajiem basmati rīsiem jāpievieno attiecīgo Indijas vai Pakistānas iestāžu izdots autentiskuma sertifikāts.

Lobītie rīsi – nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Nolīgumā ar ASV noteikts ikgadējs atsauces daudzums 431 678 tonnu apjomā tādu lobīto rīsu importam, kas nav basmati rīsi. Pamatojoties uz 1999.-2002. gada vidējiem datiem, šis atsauces daudzums aprēķināts šādi:

- lobīto rīsu importa apjoms ES-25 valstīs no visām izcelsmes valstīm

- mīnus lobīto basmati rīsu importa apjoms ES-25 valstīs

- plus 10 %,

- plus slīpēto rīsu apjoms, kas eksportēts saskaņā ar procedūru „ievešana pārstrādei” no ES-15 valstīm uz 10 dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā.

2005./2006. , 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā tika reģistrēts ikgadējs šā atsauces daudzuma pieaugums par 6000 tonnām. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem nolīgums paredz, ka pusēm jāvienojas līdz 2008. gada 31. augustam. Tomēr Kopienas un ASV konsultācijas joprojām turpinās.

Atbilstīgi nolīguma noteikumiem, ja attiecīgajā tirdzniecības gadā lobīto rīsu importa apjoms ir vairāk nekā par 15 % mazāks par atsauces daudzumu, EK nākamajam sešu mēnešu periodam piemēro tarifa likmi 30 euro par tonnu. Ja importa apjoms par 15 % pārsniedz atsauces daudzumu, nodoklis turpmākajam periodam ir noteikts 65 euro apmērā par tonnu. Ja importa apjoms ir robežās no -15 % līdz +15 %, nodoklis turpmākajam periodam būs 42,5 euro par tonnu.

Komisija divreiz gadā pārskata, vai maināms lobītajiem rīsiem piemērojamais importa nodoklis, un, ja nepieciešams, nosaka jaunu nodokli, kas stājas spēkā no septembra un marta. Tirdzniecības gada vidū veikto aprēķinu pamatā ir tirdzniecības gada pirmo sešu mēnešu laikā importētie daudzumi un puse no ikgadējā atsauces daudzuma.

Nolīguma racionālais pamatojums ir noteikt importa nodokļa palielinājumu, ja importa apjomi pieaug, un otrādi, lai nodrošinātu Eiropas rīsu nozares pietiekamu aizsardzību, vienlaikus atverot tirgu trešām valstīm.

Lai aprēķinātu importēto apjomu, vērā tiek ņemts visu lobīto rīsu, kas nav basmati rīsi, imports ES no visām izcelsmes valstīm neatkarīgi no tā, vai šie ievedumi ir vai nav preferenciāli. Datu pamatā ir attiecīgajā periodā izsniegtās importa licences.

Daļēji un pilnī gi noslīpēti rīsi – nolīgums ar Taizemi

Nolīgums, kas noslēgts ar Taizemi attiecībā uz daļēji un pilnīgi noslīpētiem rīsiem, paredz līdzīgu, tomēr vienkāršāku mehānismu nekā lobīto rīsu gadījumā. Ikgadējais importa atsauces daudzums ir noteikts 337 168 tonnu apjomā, kas attiecas uz pilnībā un daļēji slīpēto rīsu vidējiem importa apjomiem ES-25 valstīs no visām izcelsmes valstīm no 2001./2002. līdz 2003./2004. tirdzniecības gadam, kuriem pieskaitīti 10 %. Šā atsauces daudzuma ikgadējs palielinājums nav paredzēts.

Atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem parasti piemēro nodokli 145 euro apmērā par tonnu. Tomēr, ja slīpēto un daļēji slīpēto rīsu importa apjoms attiecīgajā tirdzniecības gadā par 15 % pārsniedz ikgadējo atsauces daudzumu, EK turpmākajam sešu mēnešu periodam piemēro tarifa likmi 175 euro apmērā par tonnu. Pārējos gadījumos nodoklis turpmākajam periodam paliek 145 euro apmērā par tonnu.

Attiecībā uz lobītajiem rīsiem šo procedūru atkārto tirdzniecības gada vidū, pamatojoties uz tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos importēto apjomu un 47 % no ikgadējā atsauces daudzuma (158 469 tonnas). Lai aprēķinātu importēto apjomu, vērā tiek ņemts imports ES no visām izcelsmes valstīm neatkarīgi no tā, vai šie ievedumi ir vai nav preferenciāli. Rezultātā aprēķinātais nodoklis ir MFN nodoklis, un tas piemērojams visam slīpēto un daļēji slīpēto rīsu importam no visām izcelsmes valstīm, izņemot apjomu, kas importēts atbilstīgi preferenču sistēmai vai importa kvotām.

Turklāt ar Taizemi noslēgtajā nolīgumā noslīpētajiem un daļēji noslīpētajiem rīsiem noteikta tarifa likmes kvota ( TRQ ) 13 500 tonnu apjomā ar nulles nodokli.

Šķeltie rīsi – nolīgums ar Taizemi

Nolīgumā ar Taizemi arī paredzēts piemērojamais importa nodoklis šķeltajiem rīsiem, kas no 2005. gada septembra noteikts 65 euro apmērā par tonnu (samazinot nodokli no iepriekšējā gada, kas bija 128 euro par tonnu). Turklāt agrākā TRQ 80 000 tonnu apjomā palielināta līdz 100 000 tonnām.

Ietekme uz ES tirgu

Dati

Lai izvērtētu nolīgumu ietekmi, šajā paziņojumā izpētīta to īstenošana no 2004./2005. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam, kas ir pēdējais tirdzniecības gads, par ko pieejami dati.

Attiecībā uz importa apjomiem ziņojumā par pamatu izmantoti divi papildu avoti:

- importa licenču datubāze, kurā iespējams nodalīt preferenciālo un nepreferenciālo importu;

- Comext datubāze, kurā norādīts faktiskais importa apjoms, par kuru dalībvalstis informējušas Eurostat . Kaut arī Comext datubāzē importa apjoms sadalīti pēc tā izcelsmes valsts, tajā nav nošķirts preferenciālais un nepreferenciālais imports.

Bilances datu apkopošanai un tirgus tendenču analīzei izmantoti Eurostat dati un cita dalībvalstu sniegtā informācija.

Dati, kas attiecas uz slīpēto rīsu importu nelielos iepakojumos, iegūti no Komisijas TAXUD uzraudzības sistēmas, kuru ieviesa 2006. gada februārī. Tāpēc dati pieejami tikai par diviem pilniem tirdzniecības gadiem – 2006./2007. un 2007./2008. – un attiecas uz faktiski importēto apjomu.

Saskaņā ar izsniegtajām licencēm aprēķinātās importa plūsmas

Basmati lobītie rīsi

No 2004./2005. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam basmati rīsu importa apjoms bija nemainīgs – 270 000 tonnu, taču 2006./2007. tirdzniecības gadā tas pieauga līdz 324 000 tonnām un gadu vēlāk – līdz 368 000 tonnām.

Tādējādi līdz ceturtajam tirdzniecības gadam kopš uz basmati rīsiem attiecināmā nolīguma piemērošanas importa apjoms bija pieaudzis par aptuveni 100 000 tonnām (+36 %).

2. tabula. Lobīto basmati rīsu imports – izsniegtās licences ( tonnās )

Tirdzniecības gads | Indija | Pakistāna | Kopā |

2004./2005. | 203 896 | 66 933 | 270 829 |

2005./2006. | 217 630 | 53 196 | 270 826 |

2006./2007. | 285 037 | 38 567 | 323 604 |

2007./2008. | 269 087 | 99 073 | 368 160 |

Lobītie rīsi

Kopš nolīguma stāšanās spēkā importa apjoms lobītajiem rīsiem, kas nav basmati rīsi un kuriem izsniegtas importa licences, pieaudzis no 398 121 tonnas 2004./2005. tirdzniecības gadā līdz 550 741 tonnai 2007./2008. tirdzniecības gadā. Ievērojama daļa no šī 37 % pieauguma (148 778 tonnas) bija Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās rezultāts, kuras 2004./2005. tirdzniecības gadā pirms pievienošanās ES kopā importēja 78 985 tonnas lobīto rīsu.

Tāpēc ES importa apjoma neto pieaugums laikā no 2004./2005. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam nepārsniedza 70 000 tonnas.

Importa nodokļa pusgada korekcija (septembrī un martā) ietekmēja aktivitāti, ar kādu tirgotāji pieteicās importa licencēm dažādos gada mēnešos. Piemēram, ja nodokļa pieaugums bija gaidāms pēc marta, februārī pieauga pieteikumu skaits, jo tirgotāji vēlējās izmantot zemāku nodokļa likmi, un otrādi.

Tāpēc 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gada pirmajā pusē, kad nodoklis bija neliels, vidēji tika piešķirti 67 % no gadā izsniegtajām licencēm. Kaut arī importa apjoms katra tirdzniecības gada pirmajā pusē bija tuvu pusgada atsauces daudzumam vai pat to pārsniedza, kopējais imports 2004./2005. un 2006./2007. tirdzniecības gadā bija mazāks par atsauces daudzumu[7].

Kopš 2007. gada beigām importa plānojumu ietekmējuši arī dažu pasaules lielāko rīsu eksportētājvalstu ieviestie eksporta ierobežojumi, kuru dēļ Eiropas tirgotāji centās izvairīties no iespējamā krājumu izsīkuma.

2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadā aptuveni ceturto daļu Eiropas Savienībā importēto lobīto rīsu ieveda no ASV. Importa apjoms strauji kritās, kad 2006. gada augustā sūtījumos no ASV tika konstatēts ģenētiski modificētu (ĢM) rīsu paveids „ LL Rice 601 ”, kas nav atļauts ES[8].

Tāpēc ES importētāji izvēlējušies ievest rīsus no citām izcelsmes valstīm, piemēram, Taizemes un Urugvajas (attiecīgi 22 % un 13 % no kopējiem importa apjomiem 2007./2008. tirdzniecības gadā).

3. tabula. Lobīto rīsu imports – izsniegtās licences ( tonnās )

Tirdzniecības gads | 1. pusgads | 2. pusgads | Kopā |

2004./2005. | 212 335 | 185 787 | 398 121 |

2005./2006. | 288 203 | 128 679 | 416 882 |

2006./2007. | 352 615 | 171 533 | 524 149 |

2007./2008. | 307 448 | 243 293 | 550 741 |

Daļēji un pilnī gi noslīpēti rīsi

Daļēji un pilnīgi noslīpētu rīsu importa apjoms pakāpeniski pieauga līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam, kad bija vērojams straujš importa kāpums par 50 % (+150 000 tonnu), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpēc 2008. gada martā nodokli palielināja līdz 175 euro par tonnu salīdzinājumā ar agrāko nodokli 145 euro par tonnu, kas tika piemērots kopš nolīguma stāšanās spēkā 2005. gada septembrī[9].

4. tabula. Pilnībā un daļēji slīpēto rīsu imports – izsniegtās licences ( tonnās )

Tirdzniecības gads | 1. pusgads | 2. pusgads | Kopā |

2004./2005. | 94 228 | 99 909 | 194 137 |

2005./2006. | 123 923 | 122 081 | 246 005 |

2006./2007. | 140 766 | 142 891 | 283 657 |

2007./2008. | 203 597 | 227 842 | 431 438 |

Šķeltie rīsi

Šķelto rīsu importa apjoms pieaudzis no 185 000 tonnām 2005./2006. tirdzniecības gadā līdz stabilām 240 000 tonnām 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā[10]. ES ražoto rīsu augstās kvalitātes dēļ ES tirgū ir ievērojams šķelto rīsu deficīts. Turklāt ievērojamu daļu šķelto rīsu (vidēji vairāk nekā 55 %) importē ar samazinātu vai nulles nodokli atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem un TRQ .

5. tabula. Šķelto rīsu imports – izsniegtās licences ( tonnās )

Tirdzniecības gads | Kopā |

2004./2005. | 123 191 |

2005./2006. | 185 701 |

2006./2007. | 240 365 |

2007./2008. | 236 320 |

Nelielos iepakojumos importētie rīsi

Nelielos iepakojumos ievesto pilnīgi un daļēji noslīpēto rīsu importa apjoms no 2006./2007. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam samazinājās par 7 % – no 35 812 tonnām līdz 33 275 tonnām.

Aprēķinos neņemot vērā importa apjomu, kas mazāks par 500 tonnām gadā, par vairāk nekā 25 % pieauga tikai imports nelielos iepakojumos no Pakistānas. No 2006./2007. līdz 2007./2008. gadam šis importa apjoms palielinājās par 62 % – no 3915 tonnām līdz 6326 tonnām. Tas sakrīt arī ar pilnīgi un daļēji noslīpētu rīsu kopējā importa pieaugumu no Pakistānas tajā pašā laika posmā par 58 % – no 26 235 tonnām 2006./2007. tirdzniecības gadā līdz 41 378 tonnām 2007./2008. tirdzniecības gadā.

ES rīsu tirgus

Audzēšana

No 2004./2005. līdz 2007/2008. tirdzniecības gadam ES rīsu audzēšanas platības bija relatīvi nemainīgas – no 413 000 līdz 428 000 ha. Strukturālu un īstermiņa apsvērumu apvienojuma dēļ bija vērojama zināma pāreja no indica uz japonica rīsiem. Indica platības uz laiku samazinājās, kad dažas no tām cieta nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ[11].

2004./2005. tirdzniecības gadā ES-25 valstu izaudzēto rīsu apjoms slīpēto rīsu ekvivalenta izteiksmē bija rekordliels – 1,68 miljoni tonnu, savukārt 2005./2006. tirdzniecības gadā tas nokritās līdz 1,54 miljoniem tonnu, bet 2006./2007. tirdzniecības gadā bija 1,59 miljoni tonnu. ES-27 valstu izaudzēto rīsu daudzums 2007./2008. tirdzniecības gadā sasniedza 1,68 miljonus tonnu.

Laikā no 2004./2005. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam ES izaudzēto indica rīsu daudzums slīpēto rīsu ekvivalenta izteiksmē nokritās par 178 000 tonnām. Šo iztrūkumu ES piegādēs kompensēja ar indica rīsu importu. Tajā pašā laika posmā izaudzēto japonica rīsu daudzums pieauga līdzīgā apjomā, un tas daļēji notika divu jauno dalībvalstu izaudzētā daudzuma dēļ.

Nelobīto rīsu intervences krājumi, kas 2004./2005. tirdzniecības gada sākumā bija 600 000 tonnas, līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam bija pilnībā izlietoti.

Patēriņš

Pirms pēdējās paplašināšanās ES-25 valstīs rīsu patēriņš bija no 2,3 līdz 2,4 miljoniem tonnu (slīpēto rīsu ekvivalenta) gadā. Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES patēriņš palielinājās par 100-120 000 tonnu. ES-27 valstīs vidējais patēriņš tagad ir aptuveni 2,5 miljoni tonnu gadā.

Pārstrādāto rīsu daudzums

Eiropas rūpniecībā pārstrādāto rīsu daudzumu iespējams noteikt, aprēķinot ES izaudzēto nelobīto rīsu apjoma un nelobīto un lobīto rīsu neto tirdzniecības apjoma summu, kurai veiktas korekcijas atbilstoši krājumu stāvoklim, un izsakot šos lielumus slīpēto rīsu ekvivalentā.

Pārstrādāto rīsu daudzums saglabājies 2,22 līdz 2,34 miljonu tonnu robežās, un tas atkarīgs galvenokārt no ES izaudzēto rīsu daudzuma.

Tas liecina, ka nozare palikusi nemainīgā līmenī un to nav nelabvēlīgi ietekmējuši dažādie nolīgumi par MFN un preferenciālās tirdzniecības nolīgumi. Jo īpaši jānorāda, ka nozari nav nelabvēlīgi ietekmējis ievērojamais pilnīgi un daļēji noslīpētu rīsu importa pieaugums 2007./2008. tirdzniecības gadā.

Tirgus cenas

Pasaules cenas

B kategorijas Thai 100 % rīsu cena, kas uzskatāma par pasaules atsauces cenu indica rīsiem un kopš 2004. gada svārstījusies 250 līdz 350 ASV dolāru robežās par tonnu, 2007. gada novembrī sāka pieaugt un 2008. gada maijā sasniedza maksimumu – USD 1050 par tonnu.

Jāpiebilst, ka tikai 6 līdz 8 % pasaulē izaudzēto rīsu tiek tirgoti starptautiski. Šā iemesla dēļ pat nelielas izmaiņas tirgus līdzsvarā un politiskos lēmumos ievērojami ietekmē pasaules cenas. Papildus citu preču cenu kāpumam rīsu cenu pieaugumu veicināja arī pastiprinātais pieprasījums, ko radīja dažu Āzijas valstu lēmums paturēt lielākus rīsu krājumus, apvienojumā ar dažu lielo eksportētājvalstu (Vjetnamas, Indijas u.c.) pasākumiem eksporta ierobežošanai, ko tās īstenoja, lai novērstu pārtikas cenu inflāciju. Pēc maksimuma sasniegšanas 2008. gada maijā B kategorijas Thai 100 % rīsu cenas pamazām samazinājās, taču tās vēl nav ievērojami kritušās zem 500 ASV dolāriem par tonnu. Cenas rīsiem no citām izcelsmes valstīm, piemēram, Vjetnamas, atkal ir tādas, kādas tās bija pirms kāpuma.

Arī japonica rīsu cenām šajā laika posmā bija vērojams līdzīgs pieaugums. Tomēr tā kā daži svarīgi tirgus dalībnieki bija tirgu atstājuši (eksporta aizliegums Ēģiptē, sausums Austrālijā), Kalifornijas japonica rīsu cenas joprojām ir ļoti augstas – aptuveni USD 1150 par tonnu.

ES cenas

Kopš 2003. gada reformas ES nelobīto rīsu cenas ir bijušas ievērojami augstākas par intervences cenu (kas noteikta USD 150 par tonnu) un kāpušas līdz ar pasaules cenām. 2004./2005. tirdzniecības gadā cenas bija relatīvi stabilas USD 160 līdz 240 robežās par tonnu atkarībā no izcelsmes valsts un rīsu veida. Tomēr nākamajos gados bija vērojami daži ievērojami kāpumi.

2006. gadā Itālijas japonica rīsu vidējās cenas kāpa līdz 293 euro par tonnu, un tas galvenokārt notika gan tāpēc, ka samazinājās japonica rīsu audzēšanas apjomi, gan arī tāpēc, ka pēc 2004. gada paplašināšanās pieauga ES pieprasījums. Pieauga arī Itālijas indica rīsu cena – līdz 235 euro par tonnu, savukārt Spānijas rīsu cenas kopumā palika iepriekšējā gada līmenī.

2007. gadā, kaut arī Itālijas rīsu cenas ievērojami svārstījās, Spānijas rīsu cenas pieauga, un tas jo īpaši attiecās uz indica rīsu cenām, kas palielinājās līdz 240 euro par tonnu. Kāpumu galvenokārt izraisīja nelabvēlīgie apstākļi Andalūzijā, kur indica rīsi tiek audzēti ievērojamos apjomos.

Tomēr lielākais ES nelobīto rīsu cenu pieaugums bija vērojams 2008. gadā, kad rīsu cenas sasniedza rekordaugstu līmeni visā pasaulē. 2008. gada maijā Itālijas indica un japonica rīsu cenas sasniedza 480 euro par tonnu, t.i., tās vairāk nekā 3 reizes pārsniedza intervences cenu[12].

Citās dalībvalstīs, kur audzē rīsus (Grieķijā, Francijā un Portugālē), nelobīto rīsu cenas, kaut arī nesasniedza tik pat augstu līmeni, kopš 2004./2005. tirdzniecības gada pastāvīgi bijušas ievērojami augstākas par intervences cenu. Intervences aģentūras nav iepirkušas rīsus kopš 2004. gada.

ES apgāde ar rīsiem

Kaut arī kopumā ES rīsu audzēšanas apjomi kopš 2004./2005. gada bijuši stabili, rīsu imports kļuvis relatīvi nozīmīgāks. Pilnī gi un daļēji noslīpētu rīsu importa apjoma pieaugums (no 177 000 tonnām 2004./2005. tirdzniecības gadā līdz 394 000 tonnām 2007./2008. tirdzniecības gadā) bijis lielāks nekā neapstrādāto rīsu importa kāpums (no 537 000 tonnām līdz 683 000 tonnām tajā pašā laika posmā).

Kopējais rīsu importa apjoms slīpētu rīsu ekvivalenta izteiksmē pieaudzis no 715 000 tonnām 2004./2005. tirdzniecības gadā līdz 1 077 000 tonnām 2007./2008. tirdzniecības gadā. Šāds kāpums bija vērojams daļēji tāpēc, ka Eiropas Savienībai pievienojās Bulgārija un Rumānija.

6. tabula. ES-27 apgādes ar rīsiem sadalījums (000 slīpēto rīsu ekvivalenta tonnās)

[pic]

(1) Pilnīgi un daļēji noslīpētu rīsu imports(2) Nelobīto un lobīto rīsu imports(3) ES izaudzētie rīsi

Secinājumi

Noslēgtie nolīgumi kopumā ir sasnieguši savu mērķi, jo ES tirgus aizsardzība pieaugusi, ja palielinājies importa apjoms, un otrādi.

Kopš 2004. gada ES izaudzēto rīsu daudzuma svārstības bijušas saistītas vairāk ar klimatiskajiem apstākļiem un audzētāju lēmumiem nekā ar importa plūsmām. Importa apjoms palielinājies, lai ņemtu vērā pieaugošu rīsu patēriņu ES.

ES rīsu nozares pārstrādāto rīsu apjoms saglabājies stabils. Pārskata periodā nolīgumi nav nelabvēlīgi ietekmējuši ES rīsu slīpēšanas nozari.

Tomēr 2008. gadā rīsu cenas pasaulē tāpat kā citu graudaugu cenas sasniedza vēl nebijušu lielumu, kas atspoguļojās ES iekšējā tirgus cenās.

[1] EK saraksta 7. piezīme.

[2] Izņemot importu, uz ko attiecas preferenču sistēma, piemēram, EBA ierosme, vai importa kvotas, piem., Ēģiptes gadījumā.

[3] Sīkākai informācija par ES rīsu nozari sk.http://ec.europa.eu/agriculture/markets/rice/index_en.htm

[4] Padomes Lēmums 2004/617/EK un 2004/618/EK (OV L 279, 28.8.2004., 17. un 23. lpp.).

[5] Padomes Lēmums 2005/476/EK (OV L 170, 1.7.2005., 67.lpp.).

[6] Padomes Lēmums 2005/953/EK (OV L 346, 29.12.2005., 24.lpp.).

[7] Situācija ir atšķirīga 2008./2009. tirdzniecības gadā: tā pirmajā pusē (no 2008. gada septembra līdz 2009. gada februārim) importa apjoms tik ļoti atpalika no iepriekšējā perioda apjoma, ka nodokli no 2009. gada marta samazināja līdz 42,5 euro par tonnu. Lielāki ES pašmāju krājumi 2007./2008. tirdzniecības gadā palēnināja importa plūsmas, ko, iespējams, ietekmēja arī finanšu krīze.

[8] Komisijas Lēmumā 2006/578/EK un 2006/601/EK dalībvalstīm sniegti norādījumi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ES tirgū nenonāk produkti, kuros konstatēti ģenētiski modificētie rīsi „ LL RICE 601 ”.

[9] 2008./2009. tirdzniecības gadā rīsu importa apjoms kopumā kritās, un no 2009. gada marta nodokli par slīpētajiem rīsiem atkal noteica zemākā apmērā – 145 euro par tonnu.

[10] 2008./2009. tirdzniecības gadā importa apjoms pagaidām par 33 % pārsniedz iepriekšējo gadu importa apjomu.

[11] 2008./2009. tirdzniecības gadā indica platības pieauga par 20 %.

[12] Kopš 2008./2009. tirdzniecības gada visas nelobīto rīsu cenas Itālijā un Spānijā pastāvīgi pārsniegušas 300 euro par tonnu un dažos gadījumos bijušas augstākas par 500 euro par tonnu.