52009DC0231

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.5.2009

COM(2009) 231 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SAPARD GADA ZIŅOJUMS – 2007. GADS {SEC(2009) 660}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SAPARD GADA ZIŅOJUMS – 2007. GADS

1. Ievads

No 2000. gada ES pastiprināja savu pirmspievienošanās palīdzību lauku attīstībai desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, izveidojot Sapard , īpašo pievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai. Tās īstenošanai tika izvēlēta īpaša pieeja – kandidātvalstu iestādes uzņēmās visu atbildību ar pilnībā “decentralizētu vadību”, tādējādi veicinot Sapard īstenošanu. Viens no mērķiem ir īstenot daudzus maza mēroga lauku attīstības projektus, un otrs – izveidot struktūras, kas pēc pievienošanās spētu piemērot acquis communautaire . Sīka informācija par Sapard īstenošanu ir atrodama iepriekšējos gada ziņojumos, kas publicēti EK tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/external/enlarge/publi/index/en.htm.

Ziņojums attiecas gan uz 2006., gan uz 2007. gadu, jo darbības Sapard programmas ietvaros, jo īpaši 2006. gadā, ir bijušas ierobežotas, astoņu jauno dalībvalstu programmas ir slēgtas, kā arī problēmu dēļ, kas 2007. gadā sākās saistībā ar Sapard īstenošanu Bulgārijā (BG) un Rumānijā (RO). Īstenošanu Bulgārijā un Rumānijā turpmāk skatīs Sapard 2008. gada ziņojumā, kas pašlaik tiek gatavots.

2004. gada 1. maijā astoņas Sapard valstis pievienojās Eiropas Savienībai. 2004. gadā tās pārtrauca slēgt līgumus par jauniem projektiem saskaņā ar savām attiecīgajām Sapard programmām un sāka slēgt līgumus saskaņā ar pēcpievienošanās programmām. Maksājumi galasaņēmējiem saskaņā ar to Sapard programmām beidzās 2006. gada beigās, jo 2006. gada 31. decembrī beidzās termiņš atbrīvošanai no saistībām, kā izklāstīts pēdējos ikgadējos finansēšanas līgumos.

2007. gada 1. janvārī Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai un pārtrauca slēgt Sapard līgumus ar galasaņēmējiem attiecīgi 2007. gada 31. oktobrī un 2007. gada 31. jūlijā.

Ar Komisijas 2006. gada 8. februāra lēmumu tika apstiprināta Horvātijas (HR) programma. Ar Komisijas 2006. gada 29. septembra lēmumu par pārvaldības piešķiršanu Horvātija kļuva tiesīga saņemt Sapard finansējumu.

2. PROGRAMMAS īSTENOšANA UN VADīBA

Ziņojumā par 2005. gadu tika novērtēts tas, kā mērķus sasniegušas astoņas jaunās dalībvalstis, kuras bija beigušas slēgt līgumus. Šajā ziņojumā ir ietverta līdzīga analīze, kas veikta pēc līgumu slēgšanas beigām Bulgārijā un Rumānijā.

2.1. Īstenošanas galvenie rezultāti [1]

Laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam saņēmējām valstīm saskaņā ar Sapard programmu kopumā tika piešķirti 2963,7 miljoni euro, no kuriem 1334,2 miljoni euro tika piešķirti astoņām dalībvalstīm, kuras pievienojās ES 2004. gadā[2], un 1629,5 miljoni euro – Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai. Šajā laikā Komisija faktiski samaksāja kopējo summu 2016,8 miljonu euro apmērā[3], kas ir 95,3% no kopējās summas, kura piešķirta astoņām jaunajām dalībvalstīm, un 45,7% – Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai. 2007. gada beigās kopējā samaksātā summa palielinājās līdz 2301,9 miljoniem euro, un procentuālās daļas – līdz attiecīgi 96,5% un 62,3%.

Visās astoņās dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. gadā, summa, par kuru tika noslēgts Sapard līgums ar galasaņēmējiem, krietni pārsniedza 100% no pieejamajiem Sapard līdzekļiem. Deklarētie izdevumi sasniedza 100% pieejamo līdzekļu, izņemot Latviju (LV), kurā galīgi deklarēto attiecināmo ES izdevumu summa euro bija tikai 88% no programmai piešķirtā finansējuma. Projektu skaits, par kuriem noslēgti līgumi, pārsniedza 34 000, un to summa sasniedza 1448 miljonus euro Kopienas ieguldījuma. Saskaņā ar pārejas noteikumiem no Sapard uz lauku attīstības programmām nenomaksātās daudzgadu Sapard saistības var segt saskaņā ar dalībvalstu lauku attīstības programmām laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Līdz 2006. gada beigām Komisija bija saņēmusi galīgā maksājuma pieprasījumus no astoņām dalībvalstīm, kuras tiesīgas saņemt Sapard atbalstu. Attiecībā uz Čehiju jau līdz 2006. gada beigām tika veikts galīgais maksājums un Sapard programma – slēgta. Programmas Igaunijā (EE), Ungārijā (HU), Slovākijā (SK) un Slovēnijā (SI) tika slēgtas 2007. gadā. Programmas Polijā (PL), Lietuvā (LT) un Latvijā jāslēdz 2008. gadā.

2006. un 2007. gadā panāktais progress, izsakot to kā Komisijas veiktos maksājumus Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai, palēninājās, jo īpaši 2006. gadā. Maksājumu temps Rumānijai 2007. gadā palielinājās, bet progress Bulgārijā bija zem vidējā līmeņa, un maksājumi Horvātijai sākās 2007. gadā. Kopš programmas sākuma veiktie kopējie maksājumi, izsakot tos kā procentuālo daļu no trim valstīm pieejamā finansējuma 2005., 2006. un 2007. gada beigās bija attiecīgi 41, 46 un 62%.

Līdz 2006. gada beigām Rumānija bija noslēgusi līgumus par vairāk nekā 4200 projektiem, kuros iesaistīti vairāk nekā 988 miljoni euro Kopienas ieguldījuma. Tajā pašā laika posmā Bulgārija bija noslēgusi līgumus par vairāk nekā 2500 projektiem par 421 miljonu euro no ES līdzekļiem. Pēc līgumu slēgšanas beigām 2007. gada beigās Rumānija bija noslēgusi līgumus par gandrīz 4600 projektiem, kuru vērtība bija 1114 miljoni euro no ES Sapard ieguldījuma. Bulgārijai attiecīgie skaitļi bija vairāk nekā 3100 projektu un 456 miljoni euro.

2006. gada februārī pieņēma Horvātijas Sapard programmu, un 2006. gada septembrī Komisija pieņēma lēmumu par vadības uzticēšanu. Programmai tika piešķirta summa 25 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz vienotu ikgadējo finanšu līgumu 2006. gadam, un tā tika sadalīta starp pasākumiem “Ieguldījumi lauku saimniecībās” un “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība”. Pirmais maksājums kontā tika izdarīts 2007. gada aprīlī, un pirmo maksājuma pieteikumu Komisijai iesniedza par 2007. gada otro ceturksni. 2007. gada beigās galasaņēmējiem samaksāja ES finansējumu 0,9 miljonu euro apmērā. 2007. gada oktobrī ar Komisijas lēmumu pieņēma programmas grozījumus, galvenokārt attiecībā uz atbilstības kritērijiem.

Deklarētais publiskā finansējuma kopējais apjoms, kas samaksāts galasaņēmējiem saskaņā ar Sapard programmu, 2007. gada beigās ir 3113 miljoni euro (2722 miljoni euro 2006. gada beigās), no kuriem Kopienas ieguldījums sasniedz 2333 miljonus euro (2038 miljonus euro 2006. gada beigās). Tā kā liela daļa no Sapard programmas ieguldījuma rada ieņēmumus, un to atbalsta ar publiskiem līdzekļiem, kuru apjoms var sasniegt 50%, Kopienas atbalsta kopējā tiešā ietekme saskaņā ar Sapard instrumentu, tādējādi ietverot privāto finansējumu, līdz ar to kopumā ir apmēram 5683 miljoni euro (4988 miljoni euro 2006. gada beigās) sniegtajos ieguldījumos un pakalpojumos. Attiecīgi katrs Kopienas ieguldītais euro Sapard programmā dod ieguldījumu EUR 2,40 apmērā. Minētais sviras faktors pēdējos trīs gados nav mainījies.

3. MēRķU SASNIEGšANAS NOVēRTēJUMS[4]

TAGAD, KAD LīGUMU SLēGšANA par projektiem ar galasaņēmējiem saskaņā ar Sapard ir noslēgusies arī Bulgārijā un Rumānijā, var izvērtēt minēto valstu programmu vispārējo ietekmi.

Ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta programmas īstenošanas rezultātiem salīdzinājumā ar Sapard mērķiem. Tiek novērtēts zemnieku saimniecībām un pārtikas rūpniecībai domātu ieguldījumu pasākumu īstenošanas stāvoklis, kas jo īpaši veicina ES standartu sasniegšanu. Tiek novērtēti arī ieguldījumu pasākumi saimnieciskās darbības dažādošanai, lauku infrastruktūrai un attiecībā uz Bulgāriju ciematu atjaunošanai un attīstībai. Minētie pasākumi galvenokārt veicina ilgtspējīgu saimniecisko attīstību un darba iespēju izveidi lauku rajonos, un veido attiecīgi 99% un 92% kopējo Sapard piešķīrumu Bulgārijā un Rumānijā[5].

Sīka informācija un skaitļi, kas raksturo Sapard programmu pasākumu īstenošanu Bulgārijā, Rumānijā un Horvātijā saistībā ar to sadalījumu un mērķiem, ir atrodama šā ziņojuma G pielikumā.

Astoņu jau noslēgto programmu ex-post novērtējuma ietvaros tiks veikts horizontāls novērtējums.

4. PROGRAMMAS īSTENOšANA UN VADīBA

4.1. Programmas īstenošanas pārraudzība

2006. gadā ar Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju tika noslēgti ikgadējie finanšu līgumi 2006. gadam. Ar Rumāniju parakstītajā 2006. gada ikgadējā finanšu līgumā ir paredzēts pagarināt termiņu 2003. gada ikgadējā finanšu līguma automātiskajai atbrīvošanai no saistībām (“n+3 noteikumam”), pārceļot to uz 2007. gada 31. decembri.

2006. un 2007. gadā EK turpināja cieši sadarboties ar saņēmējām valstīm pārraudzības un novērtēšanas jomā. Papildus pastāvīgajai pārraudzībai 2006. gadā notika 12 Pārraudzības komitejas sanāksmes un 2007. gadā – astoņas.

2006. gadā tika pieņemti seši Komisijas lēmumi, ar kuriem grozīja Bulgārijas un Rumānijas programmas[6] – trīs lēmumi par katru valsti. Divu no trim attiecībā uz Rumāniju pieņemto Komisijas lēmumu galvenais mērķis bija atļaut Rumānijas iestādēm piemērot īpašus noteikumus par ārkārtas dabas katastrofām un sniegt atbalstu Rumānijas plūdu skartajiem lauku rajoniem (pirmais lēmums atļāva piemērot tādus noteikumus, un otrais lēmums atļāva pagarināt to piemērošanas termiņu). Minēto trīs grozījumu, kuri pieņemti attiecībā uz Bulgāriju (un pēdējā grozījuma, kas pieņemts attiecībā uz Rumāniju), galvenie mērķi bija labāk pieskaņot to programmas pievienošanās sagatavošanas vajadzībām un uzlabot līdzekļu izmantošanas jaudu. 2007. gadā netika pieņemti Komisijas lēmumi, ar kuriem groza Bulgārijas un Rumānijas programmas.

4.2. Regulas

2006. gada 11. jūlijā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1052/2006, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2222/2000, ar ko nosaka finanšu noteikumus, saskaņā ar kuriem piemērot Sapard . Minētā grozījuma nolūks ir maksimāli samazināt ārkārtas dabas katastrofu sekas Bulgārijā un Rumānijā, kā arī apropriāciju anulēšanas riska ietekmi. Tas paredz minētajās valstīs pagarināt 2003. un 2004. gada ikgadējos finanšu līgumos paredzētās automātiskās atbrīvošanas no saistībām (“n+3 noteikuma”) termiņu, pārceļot to attiecīgi uz 2006. gada 31. decembri un 2007. gada 31. decembri.

Komisijas Regulā (EK) Nr. 248/2007 ir jo īpaši skatīta Bulgārijas un Rumānijas kā dalībvalstu pāreja no Sapard uz lauku attīstības programmām, un 2006. gadā tika sagatavoti un 2007. gada martā pieņemti ikgadējie finanšu līgumi un daudzgadu finanšu līgumi par Sapard piemērošanas turpināšanu.

4.3. Atjauninājums saistībā ar starpposma novērtējumiem

Saskaņā ar daudzgadu finanšu līgumu starpposma novērtējumi jāatjaunina ikreiz, kad tas nepieciešams. Pamatojoties uz to, tika nolemts līdz 2005. gada 31. decembrim veikt tādus atjauninājumus attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju. Rumānija iesniedza ziņojuma galīgo redakciju Eiropas Komisijai 2006. gada maijā. Procedūru slēdza 2006. gada novembrī. Bulgārija iesniedza ziņojumu 2007. gada martā. Procedūru slēdza 2008. gada janvārī

5. DARBīBAS SAISTīBā AR PāRVADīBAS PIEšķIRšANU, REVīZIJU UN PāRBAUDēM

5.1. Atjauninājum s saistībā ar atbalsta pārvaldības uzticēšanu un pārraudzības vizītēm[7]

Komisija uztic kandidātvalstīm Sapard atbalsta vadību. 2006. gadā Horvātijā akreditāciju kontekstā tika veikta viena norīkotā revīzijas vizīte, kura aptvēra divus pasākumus. Komisijas lēmums tika izdots 2006. gada 29. septembrī. Attiecībā uz akreditāciju trešo kārtu tajā gadā tika izdoti vēl divi Komisijas lēmumi – 22. aprīlī attiecībā uz Rumāniju un 29. septembrī – attiecībā uz Bulgāriju. 2007. gadā netika veiktas uzticēšanas revīzijas vizītes, un netika izdoti Komisijas lēmumi šajā saistībā.

2007. gada maijā un oktobrī Horvātijā tika veiktas divas atbilstības pārraudzības vizītes saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2222/2000 nosacījumiem un noteikumiem. Šķita, ka daži akreditācijas kritēriji ir ar nopietniem trūkumiem. Tāpēc Horvātijas iestādēm lūdza sagatavot trūkumu labošanas plānu un informēt Komisiju par tāda plāna īstenošanu līdz 2007. gada beigām. Progresu regulāri pārraudzīja, un 2008. gada janvārī Horvātijā tika veikta kontroles vizīte, kurā Komisijas dienesti ievēroja, ka vairākums darbību ir pienācīgi īstenotas. Tomēr palika zināms skaits labojamu trūkumu.

5.2. Lēmumi par grāmatojumu noskaidrošanu

2006. gada 29. septembrī Komisija pieņēma lēmumu 2005. gada grāmatojumu noskaidrošanu deviņām Sapard valstīm. Izdevumi, ko Rumānija bija deklarējusi 2005. gadā, netika iesniegti noskaidrošanai atbilstīgi šim lēmumam, kamēr nav saņemti dažu papildu pārbaužu rezultāti.

Tāpat 2005. gadā papildus tika pārbaudīti Bulgārijas, Polijas un Rumānijas grāmatojumi par 2003. finanšu gadu, kurus atdalīja 2004. gadā, un lēmumu par minēto trīs grāmatojumu noskaidrošanu Komisija pieņēma 2006. gada 17. februārī.

2007. gada 28. septembrī Komisija pieņēma lēmumu par 2006. gada grāmatojumu noskaidrošanu visām Sapard valstīm, izņemot Čehiju (CZ), kur programmu slēdza 2006. gadā. Tāpat 2007. gada 10. decembrī Komisija pieņēma otru lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz tiem izdevumiem, kas iekasējami no Sapard attiecībā uz Igauniju (EE), Ungāriju (HU), Latviju (LV), Lietuvu (LT), Poliju (PL), Slovākiju (SK) un Slovēniju (SI) laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam un kas nosaka galīgo maksājamo vai atgūstamo atlikumu.

Minētie lēmumi neskar nekādus turpmākos lēmumus, kas var tikt pieņemti, lai no Kopienas finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

5.3. Atbilstības pārbaude

2006. gadā tika veiktas piecas atbilstības vizītes. Četrās no tām galvenā uzmanība tika pievērsta koriģējošo pasākumu īstenošanai, kuru nolūks bija ņemt vērā ieteikumus, kas sniegti pirmo izmeklēšanu laikā 2003. un 2004. gadā (SK, SI, EE, LV). 2007. gadā veica divas atbilstības vizītes – vienu martā Bulgārijā un vienu septembrī Rumānijā, tādējādi pārbaudot gandrīz visus 2007. gada izdevumus.

Turklāt 2007. gadā tika sāktas divas dokumentu revīzijas, lai ņemtu vērā sertifikācijas iestāžu atzinumus par 2005. gadu attiecībā uz Lietuvu un Slovākiju.

Revīzijās revidenti īpašu uzmanību pievērsa konkrētiem apgalvojumiem OLAF atzinumu ietvaros, publiskā iepirkuma normu ievērošanai, atbilstības kritērijiem, pārbaužu apjomam un kvalitātei un īpašām daudzgadu finanšu līgumu prasībām, ko arī uzskatīja par tādām, kas rada augstākas pakāpes risku attiecībā uz pareizas finanšu vadības principiem un jo īpaši ekonomiju un rentabilitāti, neattaisnotiem izdevumiem, pārmaiņām galvenajā personāla sastāvā un ex-post pārbaudēm. Bulgārijas revīzijā uzmanība tika pievērsta arī ierobežotā laika procedūrām attiecībā uz privātajiem pasākumiem, procedūrai, ko Bulgārijas iestādes ieviesa, jo ierobežotā laikā un ar ierobežotiem resursiem bija jāizskata liels skaits projektu. Revīziju noslēdza, nepiemērojot finanšu korekcijas.

Rumānijā attiecīgi 2006. un 2007. gadā veica trešo un ceturto revīziju, lai ņemtu vērā Revīzijas palātas un Komisijas iepriekšējās vizītēs izdarītos atzinumus un lai segtu pirms vizītes deklarētos izdevumus, jo īpaši par pasākumu “Lauku infrastruktūra”. Ar jaunajiem tiesību aktiem publiskā iepirkuma procedūras ir ievērojami uzlabotas. Pārbaudīja atlasītus maksājumu lietu paraugus, un klātienē pārbaudīja dažus galasaņēmējus.

Ziņas par konstatētajiem trūkumiem nosūtīja attiecīgajām iestādēm. Iespējamo finanšu korekciju piemērošanu attiecīgajiem izdevumiem novērtēs, kad beigsies ar pašreizējo izmeklēšanu saistītās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras, piemērojot daudzgadu finanšu līguma noteikumus.

Ar 2006. gada 22. jūnija atbilstības pārbaudes lēmumu C(2006) 2405 Komisija, ievērojot daudzgadu finanšu līguma A sadaļas 12. panta 7. punktu, izslēdza no Kopienas finansējuma EUR 531 333 par zināmiem izdevumiem, kas radušies Polijai Sapard programmas ietvaros, jo dažiem saņēmējiem tika samaksātas neatbilstošas PVN summas, par ko Komisijai paziņoja 2003. un 2004. gadā.

5.4. Darbs, kas veikts saistībā ar Eiropas Revīzijas palātu (ERP)

Sagatavojot 2005. gada ticamības deklarāciju, ERP pārbaudīja Komisijas darbu ar Sapard ikgadējiem izpildes ziņojumiem. Minētās pārbaudes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Komisijas veiktās ziņojumu analīzes dokumentācijai un tam, kā tiek ievēroti daudzgadu finanšu līgumos noteiktie termiņi. Komisijas dienesti pienācīgi ņēma vērā iesniegtās atsauksmes.

Sagatavojot 2005. gada ziņojumu, ERP veica revīzijas Bulgārijā un Rumānijā, katrā valstī pārbaudot piecu projektu īstenošanu.

Sagatavojot 2006. gada ziņojumu par Sapard , Komisijas līmenī ERP revīzija ietvēra uzraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu, tostarp Komisijas pārskatu par sertifikācijas iestāžu ziņojumiem un darījumu pārbaudēm, par paraugu izmantojot sešus Komisijas maksājumus. Turklāt ERP revīzija ietvēra kontroļu pārbaudes un darījumu pārbaudes, par paraugu izmantojot piecus projektus Rumānijā un papildu paraugu no pieciem projektiem Latvijā, pārbaudot galvenos pasākumus, kuri revīzijas brīdī īstenoti.

Komisijas dienesti izskatīja minētos ziņojumus, kā arī atbildes no attiecīgajām valstīm un pievērsa uzmanību dažiem jautājumiem, kuri radās valsts revīziju laikā abās valstīs. Pēc minētās pārbaudes Komisija, varbūt izņemot valsts konkursu Rumānijā, uzskatīja, ka nav pierādījumu par nopietniem sistēmas trūkumiem attiecībā uz Sapard . No Lauksaimniecības ĢD 2008. gadā veikto revīziju atzinumiem konstatēja, ka valstu iestādes, iespējams, nav pilnībā ievērojušas Sapard instrumenta prasības. Abām dalībvalstīm lūdza sagatavot rīcības plānu, kurā risināti kontroles trūkumi. Komisija apsvērs attiecīgo izdevumu atlīdzināšanas atsākšanu pēc tam, kad tā būs guvusi apstiprinājumu par rīcības plānu pienācīgu izpildi.

5.5. Informācija par pārkāpumiem

5.5.1. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) operatīvās lietas

2007. gadā OLAF rūpju lokā aizvien vairāk nonāca ziņas par iespējamiem pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas gadījumiem saistībā ar SAPARD finansējumu Bulgārijā un Rumānijā, kā rezultātā tika sāktas 23 lietas.

5.5.2. Pārkāpumi, par ko dalībvalstis ziņojušas Komisijai[8]

Pienākums ziņot par konstatētiem pārkāpumiem ir paredzēts F sadaļā daudzgadu finanšu līgumā, kas noslēgts ar saņēmējām valstīm. 2007. gadā[9] OLAF saņēma 145 pirmos paziņojumus (163 paziņojumi 2006. gadā) un 582 atjauninātus paziņojumus par pārkāpumiem, kas konstatēti saskaņā ar SAPARD programmu (641 paziņojumi par visiem gadiem). Ziņojumu skaits samazinājās par 11% salīdzinājumā ar 2006. gadu. To var saistīt ar faktu, ka ES-8 valstīm SAPARD programma ir slēgta. Tā kā pārbaudes var veikt piecus gadus pēc galīgajiem maksājumiem saņēmējiem, iespējams, ka nākamajos gados vēl tiks konstatēti daži jauni pārkāpumi. Lietu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies salīdzinājumā ar 2006. gadu. Visvairāk ziņojumu tika saņemts no Rumānijas, Bulgārijas un Polijas. Bulgārijā konstatēto gadījumu skaits ir strauji palielinājies, Rumānijā un Polijā – samazinājies. Rumānijā konstatētie pārkāpumi veido 44% no paziņoto atklāto pārkāpumu skaita, Polijā – 20% un Bulgārijā – 12%.

Ziņojumu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas; tomēr lielākā daļa administrāciju nenorāda, vai paziņotie gadījumi ir ‘pārkāpumi’ vai ‘aizdomas par krāpšanu’[10]. Ir dažas neatbilstības ziņojumu finansiālajos aspektos, jo īpaši attiecībā uz Kopienas nepareizajām summām, summām, kas nav samaksātas pārkāpumu konstatācijas dēļ, atgūtajām un atgūstamajām summām.

Metodes, ar kurām 2007. gadā visbiežāk tika konstatēti minētie gadījumi, šķiet, ir ‘valsts administratīvā vai finansiālā pārbaude’, ‘sasniegumu pārbaude uz vietas’, ‘dokumentu pārbaude’. Citiem vārdiem, tiek efektīvi izmantotas gan ex-ante , gan ex-post pārbaudes. Visbiežāk sastopamie pārkāpumu veidi 2007. gadā bija ‘saistību neizpilde’ (45% gadījumu salīdzinājumā ar 13% 2006. gadā), ‘citu noteikumu/līgumu nosacījumu neievērošana’ (19%, 12% 2006. gadā) un ‘neattaisnotie izdevumi’ (16%, 27% 2006. gadā). Pārkāpumi saistībā ar “Publiskā iepirkuma normu pārkāpšanu” notiek 7% gadījumu. Salīdzinājumā ar 2006. gadu gadījumu skaits ar neattaisnotiem izdevumiem samazinājās no 27% līdz 16%. Pārmaiņas darbības veidā atspoguļo pāreju uz nākamajiem projekta cikla posmiem, t. i., no atlases un līgumu slēgšanas uz īstenošanu un ex-post pārbaudēm. Nepārprotami krāpnieciski pārkāpumu veidi kā ‘viltoti attaisnojošie dokumenti’ un ‘nepatiesi/viltoti sertifikāti’ ir 2% no ziņotajiem gadījumiem.

Attiecībā uz ziņotajām nepareizajām summām ir novērojams palielinājums. Par 2007. gadu lielākā daļa attiecīgo summu ir samaksātas nepienācīgi, un valstu iestādēm tās jāatgūst.

6. TURPMāKā ATTīSTīBA

6.1. Pirmspievienošanās palīdzības instruments ( IPA )

Līdz ar ārējā atbalsta politiku reformu, ko Komisija sagatavoja finanšu prognozē 2007. – 2013. gadam[11], tika izstrādāts jauns vienots pirmspievienošanās palīdzības instruments ( IPA ), ar ko aizstāja piecus iepriekšējos instrumentus PHARE, ISPA, Sapard, CARDS un pirmspievienošanās palīdzību Turcijai (TR).

2006. gada 17. jūlijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ). IPA īstenošanas Regulu (EK) Nr. 718/2007 pieņēma 2007. gada 12. jūnijā un paziņoja visām kandidātvalstīm.

IPA atbalsta kandidātvalstis piecās jomās (programmās), no kurām viena ir lauku attīstība. IPA Lauku attīstības programma ( IPARD ) palīdz valstīm sagatavoties īstenot acquis communautaire attiecībā uz KLP un pieskaņoties ES struktūrām, sniedzot finansiālu palīdzību saskaņā ar daudzgadu lauku attīstības programmām, ja kandidātvalstis ir izveidojušas vajadzīgās iestādes un vadības jaudu.

2007. gadam ir sagatavotas budžeta saistības trīs IPARD programmām, ko apstiprināja attiecībā uz Horvātiju, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju.

Tādēļ kandidātvalstīs Turcijā un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā 2006. un 2007. gadā tika veiktas vairākas faktu konstatācijas revīzijas vizītes. Minēto vizīšu mērķis bija gan sniegt visaptverošu pārskatu par virzību uz Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta lauku attīstības programmas akreditāciju, gan novērtēt progresu, kas panākts Komisijas prasītās vadības un kontroles sistēmas izveidē. Abām valstīm ievērojamākais sasniegums IPARD īstenošanā līdz šim ir bijusi valstu tiesību aktu izstrāde, ar kuriem izveido IPARD vadības un kontroles sistēmu.

6.2. Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Pēdējos gados EK ir aizvien vairāk attīstījusi sadarbību ar starptautiskām finanšu iestādēm (SFI) pirmspievienošanās palīdzības jomā lauku attīstībai. Līdz ar to ir uzlabojusies izpratne par Sapard darbību un potenciālajām SFI un EK dienestu sadarbības jomām šajā saistībā. Minētās darbības turpinās IPA lauku attīstības programmas ietvaros.

Ir veikta cieša saskaņošana un sadarbība ar Pasaules Banku (PB) saistībā ar PB lauksaimniecības acquis kohēzijas mehānismu Horvātijai (25,5 miljoni euro); minētais mehānisms tika izveidots, lai uzlabotu Horvātijas Lauksaimniecības ministrijas kapacitāti, tostarp, lai palīdzētu izveidot Sapard / IPARD aģentūru un sagatavot Sapard / IPARD pasākumus. Sadarbība ar PB ir saistīta arī ar PB “Lauksaimniecības nostiprināšanas un pievienošanās” projekta izstrādi Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai – minēto projektu pašlaik īsteno.

Saskaņā ar lauksaimniecības reformas īstenošanas projektu PB atbalstīja IPARD tipa pasākumus Turcijā. Projektā bija paredzēts finansējums 39,7 miljonu euro apmērā lauksaimniekiem, pārstrādes uzņēmumiem, kā arī ražotāju organizācijām un kooperatīviem ar lauksaimniecības ražošanu vai pārstrādi saistītiem ieguldījumiem, lai palielinātu ienākumus lauku rajonos un paaugstinātu sociālos standartus, saglabājot dabas resursus. Tā kā projekta īstenošanas shēma tika plānota tā, lai ņemtu vērā Sapard/IPARD prasības, tā veicināja arī jaudas palielināšanu attiecībā uz IPARD īstenošanu nākotnē. Tāpat EK ir bijuši cieši sakari ar citiem starptautiskiem līdzekļu devējiem, piemēram, ANO Attīstības programmu ( UNDP ), lai labāk koordinētu attiecīgās lauku attīstības darbības. EK ir arī Austrumu lauksaimniecības grupas sastāvā, kas ir FAO koordinēts lauksaimniecības un agrorūpniecības iestāžu tīkls Centrāleiropā un Austrumeiropā.

[1] Skatīt A.1. un A.2. pielikumu.

[2] Čehija (CZ), Igaunija (EE), Ungārija (HU), Latvija (LV), Lietuva (LT), Polija (PL), Slovākija (SK), Slovēnija (SI).

[3] Pirmsfinansējuma un atlīdzības maksājumi.

[4] B un C pielikumā ietverts horizontāls pārskats.

[5] C.4. un C.5. pielikums.

[6] Skatīt D pielikumu.

[7] Skatīt E pielikumu.

[8] Skatīt F pielikumu.

[9] Dati, kas pieejami 13.03.2008. Paziņojumu nosūtīšanas termiņš ir februāra beigas, bet vēl nav saņemti dati no dažām dalībvalstīm. Daži skaitļi attiecas tikai uz 2007. gada trīs ceturkšņiem.

[10] 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1681/94, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2035/2005.

[11] COM(2004) 101.