20.3.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/72

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 74/21)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KAINUUN RÖNTTÖNEN”

EK Nr.: FI/PGI/005/0099/23.06.1999

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:	Maa- ja metsätalousministeriö
Adrese:	PL 30, FI-00023 Valtioneuvosto
Tālrunis:	(358-9) 1605 42 78
Fakss:	(358-9) 1605 34 00
E-pasts:	maija.heinonen@mmm.fi

2.   Grupa:

Nosaukums:	Kainuun Leipomoliikkeen harjoittajat ry
Adrese:	Kainuuntie 126 FI-88900 Kuhmo
Tālrunis:	(358-020) 833 53 35
Fakss:	(358-8) 655 12 74
E-pasts:	kaesa@kaesankotileipomo.fi
Sastāvs:	ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

2.4. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Kainuun rönttönen”

4.2.   Apraksts: “Kainuun rönttönen” ir mazs, apaļš, atsegts rudzu plācenis, kas pildīts ar kartupeļu biezeni, rudzu miltiem un brūklenēm. Pildījums ir pēc garšas salds, sarkanīgi brūns maisījums no kartupeļu biezeņa un brūklenēm, pārziests ar kausētu sviestu. “Kainuun rönttönen” pagatavo trīs posmos — vispirms tiek gatavots pildījums, tad plācenis un, visbeidzot, tos abus savieno.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Kainū (Kainuu) reģions, kas atrodas Oulu provincē, iekļauj 8 administratīvos rajonus un divas pilsētas. Iedzīvotāju skaits Kainū ir 86 000, un iedzīvotāju blīvums — 4 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kainū kopējā platība ir 24 451 km2, no kuriem 12 % klāj ūdens. Meži aizņem vairāk kā 2 miljonus hektāru lielu platību, un ainavu galvenokārt raksturo pakalni, meži, ūdeņi un purvi.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Produktus gatavo atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, un ražošanas procesā izmanto kritisko kontroles punktu bīstamības analīzes (HACCP) kvalitātes kontroles sistēmu. Atbilstību produkta specifikācijai pārrauga Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Produkta izsekojamību nodrošina, norādot ražotāja nosaukumu uz iepakojuma vai uz etiķetes, kas jāpiestiprina uz iepakojuma. Ražošanai jānotiek “Kainuun rönttönen” ražošanai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.5.   Ražošanas metode: “Kainuun rönttönen” plāceni pagatavo trīs posmos — vispirms tiek gatavots pildījums, tad plācenis un, visbeidzot, tos abus savieno. “Kainuun rönttönen” gatavošanā simts procentu apjomā izmanto roku darbu, sākot no sastāvdaļu svara attiecību noteikšanas. Mehāniskas ierīces izmanto tikai, lai labāk izmīcītu un izrullētu mīklu, kā arī kartupeļu mizošanai.

Sastāvdaļas

plācenim

—	0,500 kg auksta ūdens

—	0,007 kg sāls

—	0,300 kg kviešu miltu

—	0,800 kg rudzu miltu

—	0,050 kg rapšu eļļas

pildījumam

—	2,000 kg kartupeļu

—	0,300 kg rudzu miltu

—	0,400 kg brūkleņu biezeņa

—	0,100 kg cukura

—	0,007 kg sāls

Pildījuma pagatavošana

Kartupeļus nomizo un vāra ūdenī, līdz tie kļūst mīksti. Nolej ūdeni un kartupeļus samīca.

Kartupeļu biezenim ļauj mazliet atdzist, tad pievieno rudzu miltus un sajauc ar tiem kartupeļus.

Maisījumu uz 2 vai 3 stundām atstāj istabas temperatūrā, laiku pa laikam apmaisot, ļaujot tam iegūt saldu garšu.

Kad maisījums ir atdzisis un ieguvis saldu garšu, tajā iejauc ar cukuru saberztas brūklenes un sāli.

Plāceņa pagatavošana

Sāli izšķīdina aukstajā ūdenī. Pakāpeniski iejauc rudzu miltus, pēc tam kviešu miltus un ieraugu. Samīca mīklā. Visbeidzot iejauc rapšu eļļu.

Mīklu izrullē 2 mm biezā kārtā. Ar mīklas griezēju izgriež apļus (50–130 mm diametrā). Plāceņus piepilda ar bagātīgu pildījuma kārtu, ieklājot to līdz 1 cm no malas. Pareizā attiecība starp pildījumu un plāceni ir 1:1.

“Kainuun rönttönen” plāceņu locīšana, malu krokošana un cepšana

Plāceņa malas uzloka virs pildījuma, atstājot plāceņa vidusdaļu nenosegtu, un sakroko, vienmērīgi iespiežot, lai veidotos gludas, apaļīgas malas. Plāceņus novieto uz plāts.

Karstā krāsnī plāceņus cep, līdz tie kļūst kraukšķīgi un to malas — zeltaini brūnas. Izņem no cepeškrāsns, un malas apsmērē ar izkausētu sviestu.

“Kainuun rönttönen” plāceņu uzglabāšana

Kraukšķīgie “Kainuun rönttönen” plāceņi ir visgaršīgākie, ja tos pasniedz mazliet atdzesētus.

Tos var uzglabāt istabas temperatūrā vienu vai divas dienas, apsegtus ar drānu, vai papīra maisiņā. Ledusskapī plāceņus var glabāt nedēļu. Pirms likšanas galdā tos vienkārši uzsilda.

Lai pagarinātu plāceņu glabāšanas laiku, tos var sasaldēt pirms cepšanas vai pēc tās. Plāceņus, kas ir sasaldēti pirms cepšanas, var pēc vajadzības cept vajadzīgajos daudzumos.

4.6.   Saikne: Maize un mīklas izstrādājumi ir svarīga Kainū virtuves daļa. Grāmatā Kainuun leipä (“Maize Kainu apgabalā”) Geta un Reima Ranniko (Götha un Reima Rannikko) rakstīja šādi: “kaut arī visā Kainū apgabalā cep vienu un to pašu galveno veidu maizi, dažādās reģiona daļās atrodami daudzi attiecīgajām vietām raksturīgi izstrādājumi. Piecu gadu ilgā darba rezultātā mēs esam spējuši Kainū apgabalā apzināt aptuveni simts dažādus galvenos maizes un konditorejas izstrādājumu veidus. Šis skaits būtu vēl lielāks, ja vērā tiktu ņemtas visas esošās variācijas un nianses. Daudzveidība, kas raksturo maizes un konditorejas izstrādājumu kultūru, vismaz daļēji sakņojas Kainū apgabala ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, kur krustojas Ziemeļostrobotnijas, Savo un krievu Karēlijas kultūras ietekmes.”

Nostāsts vēsta, ka pagātnē, kad ziemas beigās pārtikas bija maz un vīriem vajadzēja doties cirsmā, sievietes mucas dibenā sakasīja pēdējās brūklenes, paņēma pēdējos kartupeļus un cepa šo maisījumu uz rudzu plāceņa. Rezultātā radās “rönttönen” — liels, bagātīgs plācenis. Mūsdienās gatavo arī mazākus, kokteiļgaldam piemērotus “rönttönen”.

Cilvēki var izšķirt četras sākotnējās garšas — sāļu, saldu, skābu un rūgtu. Senos laikos, kad cukurs bija reti dabūjams vai vispār nebija pieejams, “Kainuun rönttönen” apmierināja cilvēku tieksmi pēc kaut kā salda, ļaujot kartupeļiem iegūt saldo garšu. Raudzēšanas procesā veidojas mīkstie plāceņi un sulīgā garša. Krāsnī cepti “rönttönen” ir unikāli, kraukšķīgi mīklas izstrādājumi.

“Rönttönen” plāceni atzīst par produktu, kas izcēlies tikai un tieši Kainū apgabalā. Tas ir vietējs izstrādājums, kas raksturīgs Kuhmo pilsētai. Mācību grāmatās un pavārgrāmatās “rönttönen” plāceņus nedomājot saista ar Kainū. Piemēram, grāmatā Baker's la carte (kuras autors ir Manne Stenros (Manne Stenros)) ievietoto “rönttönen” recepti sniedza viens no Kainū apgabala ražotājiem, kas piedalās šā pieteikuma iesniegšanā.

Kainū apgabalā ražo dažāda veida pīrāgus, bet tikai šo konkrēto atsegto plāceni, ko cep atbilstoši šai receptei, sauc par “rönttönen”. Saikne ar Kainū reģionu ir dokumentēta, piemēram, pavārgrāmatā Suomalaisia leipäerikoisuuksia (“Somijai raksturīgie maizes izstrādājumi”) (Leipätoimikunta, 1988. gads). Reģiona kopīgā vēsture un produkts ir vislabāk aprakstīts Götha un Reima Rannikko grāmatā Kainuun leipä (Otava, 1978. gads). Šefpavārs Jāko Kolmonens (Jaakko Kolmonen) piemin “Kainuun rönttönen” kā maizes izstrādājumu cepšanas piemēru grāmatā Suomen maakuntaleivät (“Somijas reģionu maizes izstrādājumi”), kur ir iekļautas gandrīz 80 dažādu Somijas maizes izstrādājumu receptes. Literārajos darbos, kas apraksta dzīvi Kainū apgabalā, tādos kā Veiko Huovinena [Veikko Huovinen] Muina miehinä, “Kainuun rönttönen” ir īpaši aprakstīts kā šai vietai raksturīgs izstrādājums. “Kainuun rönttönen” plāceņiem ir svarīga nozīme Kainū kultūras pasākumos, tādos kā ikgadējais Kuhmo Kamermūzikas festivāls, kur pulcējas cilvēki no visas pasaules un ir iespēja nogaršot šai vietai raksturīgos pārtikas izstrādājumus. “Kainuun rönttönen” tika izstādīti Somijas Pārtikas kultūras festivālā 1998. gadā Helsinkos, 1994. gadā Helsinku Lauku tirgos un 1996. gadā Štutgartes Konditorejas un maizes izstrādājumu gadatirgū. Tiem arī ir bijusi ierādīta nozīmīga vieta Kainū stendā ikgadējā Tūrisma gadatirgū Helsinkos.

Agrāk “Kainuun rönttönen” pasniedza pie zupas, un šī tradīcija turpinās. Tā ir garšīga, uzturvielām bagāta uzkoda gan bērniem, gan pieaugušajiem, kurai tikai jāpievieno mazliet sviesta, lai tā garšotu vēl labāk. Plāceņi labi garšo pie kafijas un ir ideāls produkts, ko var ņemt līdzi, dodoties ceļojumos.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:	Elintarviketurvallisuusvirasto Evira
Adrese:	PL 28, FI-00581 Helsinki
Tālrunis:	(358-020) 772 003
Fakss:	(358-020) 772 43 50
E-pasts:	kirjaamo@evira.fi

4.8.   Marķējums: —

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---