52008PC0762

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.11.2008

COM(2008) 762 galīgā redakcija

2008/0214 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (turpmāk "GSM direktīva"), lai šādās frekvenču joslās ļautu izmantot ne tikai GSM, bet arī citas sistēmas, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Nolūks ir paplašināt pakalpojumu un tehnoloģiju klāstu un tādējādi palielināt konkurenci to frekvenču joslu izmantošana, uz kurām patlaban attiecas GSM direktīva, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumi arī turpmāk ir saskaņoti, un garantējot GSM sistēmu nepārtrauktu darbību. Lai īstenotu šo mērķi, šo frekvenču spektru būtu jāatļauj izmantot ne tikai GSM, bet arī citiem Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumiem. Sākumā tas iekļautu UMTS, vienlaikus atzīstot, ka līdztekus tai arī citas sistēmas spēj darboties šajās frekvenču joslās. Tāpēc attiecīgajai frekvenču spektra joslai vajadzīgi jauni harmonizēti tehniskie nosacījumi, kas būtu noteikti Komisijas lēmumā, kuru jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (turpmāk "Radiofrekvenču spektra lēmums"). |

120 | Vispārīgais konteksts Nepieciešamību pilnībā izmantot mūsdienīgu telesakaru tīklu piedāvātos resursus, it īpaši mobilos radiosakarus, Kopienas ekonomiskajai attīstībai atzina ar Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā[1], ko papildina Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikums par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā[2] un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūcija par pēdējo posmu publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (GSM)[3]. Pāreja uz otrās paaudzes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru sistēmu, sauktu GSM, tika uzskatīta par vienreizēju iespēju faktiski izveidot Eiropas mēroga mobilos sakarus. Jaunie tehnikas sasniegumi tagad ļauj jaunajām ciparu tehnoloģijām sniegt inovatīvus Eiropas mēroga platjoslas pakalpojumus 900 MHz frekvenču joslā, darbojoties līdztekus GSM. Šī josla ir īpaši vērtīga savu pārraides īpatnību dēļ, tai ir lielāks pārklājums nekā augstākas frekvences joslām, un tā ļauj nodrošināt mūsdienīgus balss, datu un multivides pakalpojumus mazapdzīvotos un lauku apvidos. Lai veicinātu iekšējā tirgus un iniciatīvas "i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai"[4] mērķu īstenošanu un pēc iespējas palielinātu konkurenci, patērētājiem sniedzot plašu pakalpojumu un tehnoloģiju izvēli un vienlaikus saglabājot GSM pieejamību lietotājiem visā Eiropā, saskaņoti jārada iespēja 900 MHz frekvenču joslu izmantot papildu tehnoloģijām, tādējādi ļaujot papildus piedāvāt saderīgus, mūsdienīgus Eiropas mēroga pakalpojumus. Saskaņā ar GSM direktīvu patlaban dalībvalstu pienākums ir visu 890–915 MHz un 935–960 MHz frekvenču joslu rezervēt GSM vajadzībām. Šis ierobežojums neļauj frekvenču joslas izmantot no GSM atšķirīgām Eiropas mēroga sistēmām, kas spēj nodrošināt mūsdienīgus savstarpēji izmantojamus balss, datu un multivides pakalpojumus augsto frekvenču joslās. Šo jauno Eiropas mēroga sistēmu, piemēram UMTS, iespēju diapazons ir plašāks nekā GSM, un kopš GSM direktīvas pieņemšanas, kas notika pirms 20 gadiem, tehnoloģiskās izaugsmes ietekmē tās kļuvušas dzīvotspējīgas. Turklāt skaidri redzams radniecīgu pakalpojumu tirgus pieprasījums. Tādējādi nepieciešams mainīt GSM direktīvu, lai atceltu spēkā esošo ierobežojumu, kas paredz, ka frekvenču spektru ļauts izmantot tikai GSM. Eiropas Parlamentam un Padomei ierosināts grozīt Direktīvu, lai atceltu ierobežojumu, kas paredz, ka 900 MHz frekvenču joslu izmanto tikai vienam pakalpojumam, un ar šo atvērtu frekvenču joslu papildu tīkliem. Vienlaikus ar šo grozījumu nepieciešami atbilstīgi pasākumi, lai ieviestu ierosinātās izmaiņas, garantējot GSM pakalpojumus, kuriem pašreiz izmanto šīs frekvenču joslas. Atbilstīgi tiesību aktos jāizstrādā tehniskie nosacījumi, kas ļautu jaunajām sistēmām darboties 900 MHz frekvenču joslā līdztekus GSM sistēmām. Saskaņā ar labāka tiesiskā regulējuma politiku Radiofrekvenču spektra lēmums paredz likumiskus līdzekļus šādu harmonizācijas pasākumu pieņemšanai. Tas paredz mehānismu, ar ko iespējams strauji reaģēt uz tehnikas attīstību un pieņemt ES mērogā saistošus tehniskās harmonizācijas pasākumus, proti, Komisijas lēmumus. Tas nodrošinās frekvenču joslas harmonizēta izmantojuma tiesisko noteiktību. Papildu sistēmām ir jāļauj izmantot 900 MHz frekvenču joslu, taču, ņemot vērā GSM pakalpojumu izšķirošo nozīmi Kopienas elektronisko sakaru pakalpojumu politikā, pašreizējais GSM izmantojums (900 MHz joslā) Kopienas teritorijā jāaizsargā tik ilgi, kamēr pastāv pietiekams pakalpojuma pieprasījums. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Attiecīgo frekvenču joslu izmantojumu reglamentē grozāmā GSM direktīva. Komisijai atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmumam secīgi jāpieņem lēmums, lai izstrādātu jaunus harmonizētus frekvenču spektra izmantošanas tehniskos nosacījumus. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Radiofrekvenču spektra politikai jārisina publisko bezvadu sakaru sistēmu radiopiekļuves platformu attīstības un pieaugošās daudzveidības jautājumi un jāatbalsta vispārējās politikas mērķis nostiprināt ES iekšējo tirgu un uzlabot konkurētspēju Eiropas mērogā, uzturot inovācijas atbalstošu normatīvo vidi, kā rezultātā paplašināsies mobilo pakalpojumu un lietojumu klāsts. To iespējams panākt, ieviešot elastīgāku bezvadu elektronisko sakaru frekvenču spektra pārvaldību, vienlaikus turpinot harmonizācijas procesu, kur tas nepieciešams. Frekvenču joslu izmantojumam kopumā jāpiemēro pēc iespējas mazāk ierobežojoši tehniskie nosacījumi — pamatojoties uz Radiofrekvenču spektra politikas grupas (turpmāk "RSPG") 2005. gada 23. novembra atzinumā raksturoto WAPECS pieeju (bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumiem). Lai palielinātu frekvenču spektra izmantojuma elastību un efektivitāti, ar šo pieeju noteikts, ka politikas mērķis ir tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāte. Lai izvairītos no tirgus traucējumiem, šos mērķus jāievieš pakāpeniski. Komisija paziņojumā "Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību"[5] arī uzsvēra nepieciešamību pēc elastīgāka frekvenču spektra izmantojuma un pēc saskaņota un samērīga risinājuma tāda frekvenču spektra elastīgāka izmantojuma ieviešanai, kas paredzēts elektronisko sakaru pakalpojumiem, izmantojot otrās (GSM) un trešās (piem., UMTS) paaudzes sistēmas. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija nepārtraukti vērojusi 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu, jauno sistēmu (tostarp UMTS) pilnveidi un radiofrekvenču spektra izmantojuma elastības attīstību. Briselē 2006. gada 21. februārī organizēja semināru par WAPECS. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 5. jūlijā piešķirto pilnvarojumu, CEPT un tās Elektronisko sakaru komiteja (turpmāk "ESK") veikusi vairākus pētījumus, kuru rezultāti iesniegti Radiofrekvenču spektra komitejai (turpmāk "RSK") un Komisijai; tostarp nosūtīts arī ESK Ziņojums Nr. 82 par GSM 900 MHz un GSM 1800 MHz frekvenču joslā darbojošās UMTS savietojamību (2006. gada maijs) un ESK Ziņojums Nr. 96 par UMTS 900/1800 un kaimiņjoslās darbojošos sistēmu savietojamību (2007. gada marts). Par šiem ziņojumiem notikusi ESK organizēta publiska apspriešanās. ESK kopš 1997. gada veic pētījumus un ir sagatavojusi virkni ziņojumu par UMTS ieviešanu, un izskatījusi pašreizējo un turpmāko 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu. CEPT sadarbojusies ar standartizācijas iestādēm, kas nodarbojas ar IMT–2000 saimes standartiem (tostarp UMTS), piemēram, īstenojot Trešās paaudzes sadarbības projektu (3rd Generation Partnership Project, 3GPP), kurā sistēmas specifikāciju izstrādes nolūkā sadarbojas dažādu reģionu telesakaru standartizācijas iestādes (ARIB, CCSA, ETSI, ATIS, TTA un TTC) un nozares pārstāvji. Pamatojoties uz šo informāciju, ESK izpētīja iespēju GSM izmantotajās frekvenču joslās izveidot UMTS kanālus, neradot darbības traucējumus GSM kaimiņkanālos. Turpinās pētījumi par citām ITU IMT saimes sistēmām. Izpētīta arī iespējamā ietekme uz kaimiņjoslās sniegtiem pakalpojumiem un uz sistēmām, kas tajās darbojas. ESK īpašajā projekta grupā (PT1), kura apstrādāja un pētīja informāciju par kaimiņjoslu sistēmām, iesaistījās valsts iestādes, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), nozares pārstāvji, lietotāju grupas un citas ieinteresētās personas. ESK 2006. gadā organizēja publisku apspriešanos, vēl pirms bija pieņemts ESK Lēmums ECC/DEC/(06)13, ar ko iesaka 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu atvērt piekļuvei ne tikai GSM sistēmām. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā CEPT ziņojumos secināts, ka UMTS tīklus pilsētās, piepilsētas un lauku apvidos līdztekus GSM 900/1800 tīkliem var ieviest, ja starp kaimiņtīklu operatoru raidjoslām nodrošina pietiekamu distanci. Apspriešana apliecināja to, ka pastāv pieprasījums pēc 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas UMTS vajadzībām, un apstiprināja CEPT konstatējumus. Tādu sistēmu kā UMTS ieviešana 900 MHz frekvenču joslā ir svarīga arī no Kopienas politikas viedokļa, jo tādējādi Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus varēs turpināt izvērst tādā veidā, lai funkcionalitātes ziņā vienādi vai līdzvērtīgi pakalpojumi Kopienā būtu pieejami visiem patērētājiem. Publiskā apspriešanās par ESK Ziņojumu Nr. 82 un Nr. 96, ko CEPT organizēja Komisijas vajadzībām, liecināja, ka nozare atbalsta līdz šim GSM sistēmām rezervēto frekvenču joslu atvēršanu, no kā nozare un patērētāji nepārprotami gūtu labumu. Atsevišķi kaimiņjoslās darbojošies lietotāji sākumā pauda bažas par iespējamiem darbības traucējumiem, taču tās kliedēja CEPT ESK Ziņojums Nr. 96. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Radiofrekvenču spektra pārvaldība, elektroniskie sakari; CEPT un standartizācijas iestāžu pieredze tehnikas jomā. |

222 | Izmantotās metodes Komisija apspriedās ar CEPT par tehniskajiem nosacījumiem GSM līdzāspastāvēšanai ar citām tehnoloģijām 900 MHz frekvenču joslās un par šādu citu sistēmu ietekmi uz lietojumiem kaimiņjoslās, tostarp esošajiem lietojumiem un potenciālajām aeronavigācijas sakaru sistēmām, kuras izmanto par 960 MHz augstākas radiofrekvences un ir paredzētas Eiropas transporta politikas atbalstam. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumu Valsts iestādes, ETSI, GSM un trešās paaudzes sistēmu lietotāji, sakaru operatori, ražotāji un citas ieinteresētās personas. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav norādīts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām. |

225 | Komisija, izmantojot ESK ziņojumos sniegto informāciju, atzīmēja — lai sasniegtu Kopienas elektronisko sakaru politikas mērķus, GSM paredzēto frekvenču joslu varētu izmantot arī UMTS, kas ir vēl viena Eiropas mēroga sakaru sistēma. Lai 900 MHz frekvenču joslu izmantotu efektīvāk, jāgroza GSM direktīva un ar Komisijas lēmumu jāizveido jauns harmonizēts plāns. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi CEPT ziņojumi apskatāmi vietnē: http://www.erodocdb.dk/Docs/doc98/official/pdf/ECCREP082.PDF http://www.erodocdb.dk/Docs/doc98/official/pdf/ECCREP096.PDF un ziņojumi, kas iesniegti RSK: http://ec.europa.eu/information_society/policy/radio_spectrum/docs/ref_docs/rsc18_public_docs/rsc06_99_ecc_int_rep_wapecs.pdf. |

230 | Ietekmes novērtējums Tā kā GSM direktīvu nevar mainīt ar pašregulācijas, kopīgiem vai valsts iestāžu izdotiem noteikumiem, tad savlaicīgas un harmonizētas jauna plāna, kas paredz sasniegt Kopienas politikas mērķus, īstenošanas labad vajadzīga Padomes un Eiropas Parlamenta direktīva, ar ko groza GSM direktīvu. Turklāt ir paredzēts, ka uz Radiofrekvenču spektra lēmuma balstīts Komisijas lēmums ieviesīs jaunus harmonizētus tehniskos nosacījumus, saskaņā ar vienošanos izmantojot CEPT pieredzi tehnikas jomā un RSK palīdzību. Jaunajam plānam būtu labvēlīga ietekme uz elektronisko sakaru nozari kopumā, kā arī uz patērētājiem. Attiecībā uz iekšējo tirgu ir svarīgi, lai 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas nosacījumi būtu atvērti un harmonizēti Eiropas Savienības līmenī un lai tie veicinātu Eiropas mēroga pakalpojumu ieviešanu, patērētājiem sniegtu maksimālu pakalpojumu izvēles brīvību, bet frekvenču spektra lietotājiem — tehnoloģiju izvēles brīvību. Radiofrekvenču spektra pieejamība veicinās Lisabonas stratēģijā un iniciatīvā "i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai"[6] noteikto mērķu sasniegšanu, proti, lai izaugsmes, darbavietu un plašas mūsdienīgu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas labad izmantotu digitālās ekonomikas potenciālu. Eiropas iedzīvotājiem par labu nāks it sevišķi šādi pasākuma aspekti: tas krietni mazinās šķēršļus, kas stājas ceļā mūsdienīgu mobilo sakaru pakalpojumu ieviešanai, un pārvarēs ģeogrāfisko digitālplaisu. Sagaidāms, ka no GSM atšķirīgas sistēmas attīstīsies daudz straujāk un tiks ieviestas plašākā Eiropas teritorijā, jo īpaši lauku apvidos. Jaunajiem augstas veiktspējas datu un multivides bezvadu pakalpojumiem (piemēram, pieejai internetam un mobilajai televīzijai) ir vajadzīga piekļuve tādiem tīkliem, kuros datu pārraides ātrums ir augstāks par GSM nodrošināto datu pārraides ātrumu (piemēram, 3G mobilais tīkls, kas izmanto UMTS tehnoloģiju). Pasākums uzlabos arī pakalpojumu kvalitāti un samazinās patērētāju izmaksas. Patlaban 3G mobilie tīkli ir piesaistīti augstāku frekvenču joslām ar neizdevīgākiem pārraides parametriem salīdzinājumā ar 900 MHz frekvenču joslu, kā rezultātā rodas augstākas tīkla izmantošanas izmaksas. Turklāt, izmantojot augstāku frekvenču joslas, nav iespējams nodrošināt pietiekamu signāla iekļuvi ēkās, kas nelabvēlīgi ietekmē pakalpojuma kvalitāti un tarifu, ko maksā patērētāji. Visbeidzot, veicinot mūsdienīgu mobilo sakaru pakalpojumu ieviešanu, šis pasākums sekmēs nozares ekonomisko attīstību. Tas radīs jaunus ieņēmumu avotus operatoriem, un palielināsies pieprasījums pēc aprīkojuma (tīkla infrastruktūra, jaunas paaudzes termināliekārtas). Pasākums labvēlīgi ietekmēs vidi, jo zemāku frekvenču joslu izmantošanas rezultātā vajadzēs mazāk bāzes staciju. Samazināsies arī risks, ka radīsies strīdi par piemērotu bāzes staciju izbūves vietu. Turpinot par ietekmi uz vidi, jāatzīmē, ka ierosinātie pasākumi neskar vajadzību aizsargāt veselību pret elektromagnētiskā lauka ietekmi. Šo jautājumu risina Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki), un Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai. Attiecībā uz radioiekārtām veselības aizsardzība tiek īstenota, nodrošinot šo iekārtu atbilstību pamatprasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (RTTI direktīva). Elektromagnētiskā lauka ietekme uz veselību nepārtraukti atrodas Komisijas uzmanības lokā. Piemēram, Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) nesen rūpīgi pārskatījusi visus jaunākajos pētījumos gūtos zinātniskos datus. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Lai 900 MHz frekvenču joslu atļautu lietot dažādu Eiropas mēroga pakalpojumu vajadzībām atbilstīgi Kopienas politikas mērķiem un mobilo sakaru tirgus pieprasījumam, ierosināts grozīt Direktīvu 87/372/EEK papildu mūsdienīgāku Eiropas mēroga platjoslas sakaru pakalpojumu ieviešanai frekvenču joslā, kur tie var pastāvēt līdztekus GSM, un pēc tam saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu pieņemt Komisijas lēmumu, ar ko harmonizē nepieciešamos šīs frekvenču joslas izmantošanas tehniskos nosacījumus. |

310 | Juridiskais pamats EK līguma 95. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, jo priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Tomēr dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Pienācīgi harmonizētu 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu, tādējādi īstenojot Kopienas politiku, nav iespējams nodrošināt, ja dalībvalstis darbojas katra atsevišķi; daudz veiksmīgāk tas ir sasniedzams Kopienas mērogā — īstenojot saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu pieņemtus iekšējā tirgus pasākumus. Taču, lai varētu pieņemt jaunu plānu, jāgroza GSM direktīva. |

323 | GSM direktīvu var grozīt tikai ar citu Padomes un Parlamenta direktīvu. Jaunie harmonizētie 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas tehniskie nosacījumi jāpieņem Kopienas mērogā, tādējādi nodrošinot, ka Kopienas politikas mērķus sasniedz savlaicīgi un harmonizēti. |

Īstenojot Kopienas mēroga pasākumus, priekšlikumā noteiktos mērķus būs iespējams sasniegt veiksmīgāk šādu iemeslu dēļ. |

324 | Lai dalībvalstīs nodrošinātu savlaicīgu un harmonizētu jauno frekvenču spektra izmantošanas nosacījumu ieviešanu, jāgroza GSM direktīva un ar saistošu Kopienas mēroga harmonizācijas pasākumu jāpieņem GSM un UMTS vienlaicīgas ekspluatācijas nosacījumi, nosakot, ka arī citas sistēmas var līdzāspastāvēt šajās joslās. Ja šādu pasākumu neīsteno, nevar garantēt, ka tiks rasts harmonizēts un savlaicīgs risinājums. |

325 | GSM direktīva pašreizējā redakcijā 900 MHz frekvenču joslu liedz izmantot citām Eiropas mēroga sistēmām, piemēram, UMTS, un tādējādi tā ir šķērslis informācijas sabiedrības attīstībai Eiropas Savienībā. Harmonizēts 900 MHz frekvenču joslas izmantojums var atbalstīt papildu lietojumus, kas īsteno pašreizējos Kopienas politikas mērķus. |

Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

331 | Tiks grozīta GSM direktīva, un Komisija sadarbībā ar RSK 900 MHz frekvenču joslai izveidos jaunus harmonizētus tehniskos nosacījumus, vienlaikus saglabājot GSM pakalpojumus. Ierosinātie pasākumi attiecas tikai uz tām frekvenču spektra joslām, kas saistītas ar Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un patērētāju vajadzības, šīs frekvenču joslas nepārtraukti tiks uzraudzītas, lai līdztekus GSM un UMTS Eiropas mērogā varētu ieviest un ekspluatēt arī papildu sistēmas. Šis pasākums neskar frekvenču spektra izmantošanas tiesības, ko piešķir dalībvalstis. Kur vien iespējams, dalībvalstīm jāspēj frekvenču joslā ieviest arī papildu sistēmas, ar nosacījumu, ka tās var darboties līdztekus GSM sistēmām. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva saskaņā ar EK līguma 95. pantu. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. GSM direktīvu, ko pieņēma, pamatojoties uz EK līguma 100. pantu (veco), var grozīt tikai ar citu direktīvu. Grozītā direktīva un turpmākie tehniskās izpildes pasākumi nodrošinās, ka līdztekus GSM 900 MHz frekvenču joslā varēs darboties arī citas Eiropas mēroga sistēmas (tostarp pirmajā posmā — UMTS), vienlaikus turpinot aizsargāt ar šo direktīvu īstenoto GSM ekspluatāciju. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikums nodrošinās labāku tiesisko regulējumu un vienkāršos tiesību aktus un administratīvās procedūras sabiedriskajām iestādēm (ES vai valsts mēroga) un privātuzņēmējiem. Tās pašreizējā redakcijā GSM direktīva kavē tehnikas progresu un nozarei un patērētājiem liedz izmantot jauniem mūsdienīgiem pakalpojumiem piemērotu frekvenču spektru. |

512 | Grozot direktīvu un pieņemot tehniskas harmonizācijas pasākumu, ar ko nosaka jaunos izmantošanas nosacījumus, tiek atbalstītas reglamentējošās pieejas izmaiņas, kas ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma nolūku frekvenču spektra pārvaldības tehniskos jautājumus risināt ar īstenošanas pasākumiem, tādējādi Eiropas Parlamentu un Padomi atbrīvojot no šā uzdevuma. |

513 | Frekvenču spektra harmonizācija vienkāršos valsts iestāžu veicamo uzdevumu un piepildīs to cerības. |

514 | Harmonizētie frekvenču spektra izmantošanas nosacījumi mobilo sakaru operatoriem un patērētājiem pavērs jaunas iespējas, jo īpaši lauku apvidos. |

516 | Priekšlikums ir iekļauts Komisijas pastāvīgajā programmā acquis atjaunināšanai un vienkāršošanai. |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu grozīšana Priekšlikums ir paredzēts spēkā esošo tiesību aktu grozīšanai. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar EEZ, un tādēļ tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2008/0214 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

rīkojoties saskaņā ar līguma 251. pantā noteikto procedūru[10],

tā kā:

(1) Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā[11], ko papildina Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikums par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā[12] un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūcija par pēdējo posmu publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (GSM)[13], atzina nepieciešamību pilnībā izmantot mūsdienīgu telesakaru tīklu piedāvātos resursus, it īpaši mobilos radiosakarus, Kopienas ekonomiskajai attīstībai. Tika atzīta vienreizējā iespēja Eiropas mēroga mobilo sakaru faktiskai ieviešanai, ko sniedz pāreja uz otrās paaudzes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru sistēmu.

(2) 890-915 MHz un 935-960 MHz frekvenču joslas (900 MHz frekvenču josla) rezervēja publisku Eiropas mēroga sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumiem, kurus paredzēts sniegt visās dalībvalstīs saskaņā ar kopēju specifikāciju, sauktu GSM.

(3) Kopš 1987. gada tiek izstrādātas jaunas ciparu radio tehnoloģijas, kas nodrošina inovatīvus Eiropas mēroga elektroniskos sakarus un var darboties līdztekus GSM 900 MHz frekvenču joslā tehnoloģiski neitrālākā reglamentējošā kontekstā. 900 MHz frekvenču joslai piemīt labas pārraides īpatnības, tai ir lielāks pārklājums nekā augstākas frekvences joslām, un tā ļauj nodrošināt mūsdienīgus balss, datu un multivides pakalpojumus mazapdzīvotos un lauku apvidos.

(4) Lai veicinātu iekšējā tirgus un iniciatīvas " i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" [14] mērķu īstenošanu un pēc iespējas palielinātu konkurenci, patērētājiem sniedzot plašu pakalpojumu un tehnoloģiju izvēli un vienlaikus saglabājot GSM pieejamību lietotājiem visā Eiropā, jārada iespēja 900 MHz frekvenču joslu izmantot citām tehnoloģijām, tādējādi ļaujot papildus piedāvāt saderīgus, mūsdienīgus Eiropas mēroga pakalpojumus, kas darbotos līdztekus GSM.

(5) Iespējams, ka 900 MHz frekvenču spektra joslas izmantojuma liberalizācija varētu radīt konkurences izkropļojumus. It īpaši, ja atsevišķiem mobilo sakaru operatoriem nav piešķirts frekvenču spektrs 900 MHz frekvenču joslā, tie varētu atrasties neizdevīgākā situācijā izmaksu un efektivitātes ziņā salīdzinājumā ar operatoriem, kas spēs nodrošināt trešās paaudzes (3G) pakalpojumus šajā joslā. Atbilstīgi reglamentējošajiem noteikumiem par elektroniskajiem sakariem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvai 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva)[15] dalībvalstis var grozīt un/vai pārskatīt frekvenču spektra izmantošanas tiesības, un līdz ar to dalībvalstīm ir mehānisms, ar ko nepieciešamības gadījumā novērst šādus iespējamus konkurences izkropļojumus.Dalībvalstīm jo sevišķi jāizpēta, vai šīs direktīvas īstenošana varētu izkropļot konkurenci konkrētajā mobilo sakaru tirgū. Ja dalībvalstis secina, ka tas tā ir, tām jāapsver, vai ir objektīvi pamatoti un samērīgi grozīt izmantošanas tiesības operatoriem, kam piešķirtas 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas tiesības, un atbilstošā gadījumā pārskatīt šīs izmantošanas tiesības un sadalīt tās atkārtoti, lai novērstu šādus konkurences izkropļojumus. Pirms pieņemt jebkādu lēmumu par šādu rīcību, jānotiek sabiedriskai apspriešanai.

(6) Lai citas sistēmas, kas nav GSM, varētu darboties līdztekus GSM tajā pašā frekvenču joslā, jāizvairās no kaitīgiem traucējumiem, izmantojot tehniskā lietojuma noteikumus, kas piemērojami citām sistēmām, kas nav GSM, darbojoties 900 MHz frekvenču joslā.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (turpmāk "Radiofrekvenču spektra lēmums")[16] ļauj Komisijai pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu harmonizētus nosacījumus radiofrekvenču spektra joslas pieejamībai un efektīvam izmantojumam.

(8) Pēc Komisijas lūguma Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konference (turpmāk "CEPT") izstrādāja tehniskus ziņojumus, kas pierāda UMTS spēju darboties līdztekus GSM 900 MHz frekvenču joslā, tai skaitā arī tā sauktajā joslas paplašinājumā (880-890 MHz un 925-935 MHz). Tāpēc 880-915 MHz un 925-960 MHz frekvenču joslas jāatver UMTS — līdztekus GSM darboties spējīgai sistēmai —, kā arī citām sistēmām, tiklīdz pierādāms, ka tās spēj darboties līdztekus GSM, saskaņā ar procedūru, kas Radiofrekvenču spektra lēmumā noteikta radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīva izmantojuma harmonizētu nosacījumu pieņemšanai.

(9) Jānodrošina atbilstoša aizsardzība kaimiņjoslu lietotājiem. Turklāt jāņem vērā potenciālās aeronavigācijas sakaru sistēmas, kuras izmanto par 960 MHz augstākas radiofrekvences un kas šajā nozarē piedalās ES politikas mērķu īstenošanā. CEPT šajā jautājumā sniedza tehnisku komentāru.

(10) Lai varētu izmantot jaunās ciparu tehnoloģijas 900 MHz frekvenču joslā līdztekus GSM sistēmām, atbilstīgi jāgroza Direktīva 87/372/EEK un jāatceļ šīs frekvenču joslas rezervācija tikai GSM sistēmām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvā 87/372/EEK izdarīti šādi grozījumi:

1. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. Saskaņā ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK, dalībvalstis dara pieejamas 880-915 MHz un 925-960 MHz radiofrekvenču spektra joslas GSM sistēmām un UMTS sistēmām, kā arī citām zemes sakaru sistēmām, kas spējīgas nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, darbojoties līdztekus GSM sistēmām.

2. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis pārbauda, vai spēkā esošais 900 MHz frekvenču spektra piešķīrums konkurējošajiem mobilo sakaru operatoriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā neradīs konkurences kropļojumus konkrētajā mobilo sakaru tirgū, un, ja tas ir pamatoti un samērīgi, tās risina šādu konkurences kropļojumu jautājumu saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu."

2. Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

"Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(a) "GSM sistēma" ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētiem GSM standartiem, it īpaši, EN 301 502 un EN 301 511;

(b) "UMTS sistēma" ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētiem UMTS standartiem, it īpaši, EN 301 908-1, EN 301 908-2, EN 301 908-3 un EN 301 908-11".

3. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

"1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva."

4. Direktīvas 4. pantu svītro.

2. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.

[2] OV L 196, 17.7.1987., 81. lpp.

[3] OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.

[4] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2005) 229, galīgā redakcija.

[5] COM(2007) 50.

[6] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2005) 229, galīgā redakcija.

[7] OV C , , lpp.

[8] OV C , , lpp.

[9] OV C , , lpp.

[10] OV C , , lpp.

[11] OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.

[12] OV L 196, 17.7.1987., 81. lpp.

[13] OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.

[14] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2005) 229, galīgā redakcija.

[15] OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

[16] OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.