52008PC0569

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.9.2008

COM(2008) 569 galīgā redakcija

2002/0072 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pagaidu nodarbinātības aģentūru darbu

- Politiska vienošanās par kopēju nostāju (kvalificēts balsu vairākums)

2002/0072 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pagaidu nodarbinātības aģentūru darbu

- Politiska vienošanās par kopēju nostāju (kvalificēts balsu vairākums)

1. PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikums[1] nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2002) 149, galīgā redakcija – 2002/0072 COD) | 2002. gada 21. marts |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums[2] | 2002. gada 19. septembris |

Datums, kad Eiropas Parlaments sniedzis atzinumu (pirmajā lasījumā)[3]: | 2002. gada 21. novembris |

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums[4]: | 2002. gada 28. novembris |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums[5]: | 2008. gada 15 septembris |

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Direktīvas par pagaidu nodarbinātības aģentūru darbu priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai vienlīdzīgas attieksmes principu piemērotu pagaidu darba ņēmējiem, kā arī atzītu pagaidu nodarbinātības aģentūras par darba devējiem. Tā papildina dalībvalstu tiesību aktus saskaņā ar Līguma 137. pantu, nosakot kopēju un elastīgu Kopienas sistēmu, kas attiecas uz pagaidu nodarbinātības aģentūru darbu, lai efektīvi palīdzētu radīt darba vietas un attīstītu elastīgas nodarbinātības formas.

3. KOMENTĀRI PAR KOPĒJO NOSTĀJU

3.1. Īsas vispārīgas piezīmes par kopējo nostāju

Kopējā nostāja neatspoguļo visus Parlamenta ierosinātos grozījumus, kas iestrādāti Komisijas grozītajā priekšlikumā, tomēr lielākā daļa Parlamenta grozījumu ir pieņemti pilnībā, daļēji vai pēc būtības. Turklāt politiskās vienošanās par kopējo nostāju rezultāts norāda, ka vairākos jautājumos ir panākts progress, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principa tieša piemērošana attieksmē pret aģentūru darba ņēmējiem kopš pirmās norīkojuma dienas, bez izņēmumiem īstermiņa līgumiem (tā saucamā ”labvēlības perioda”), definīciju skaidrošana, un apspriešana ar sociālajiem partneriem vai to iesaistīšana kā nosacījums, kas attiecas uz dažādiem izņēmumiem, kas pieļauj atkāpes no vienlīdzīgas attieksmes principa.

3.2. Eiropas Parlamenta grozījumi, kas Padomes kopējā nostājā ņemti vērā pilnībā, daļēji vai pēc būtības, un Komisijas grozītais priekšlikums

Apsvērumu un pantu numerācija atbilst Padomes kopējai nostājai:

3.2.1. Nosaukums: grozījums Nr. 1 (direktīvas [6] nosaukuma maiņa)

3.2.2. Apsvērumi

5. apsvērums: grozījums Nr. 6 (norāda saikni starp šo priekšlikumu un 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70 par darbu uz noteiktu laiku – bijušais 7. apsvērums).

9. apsvērums : grozījums Nr. 6 (pārformulē un atjaunina bijušo 4. apsvērumu).

14. apsvērums : grozījums Nr. 15 (izsaka 5. panta 1. punkta saturu – bijušais 15. apsvērums).

20. apsvērums : grozījums Nr. 36 (pievieno nosacījumu, ka pagaidu nodarbinātības aģentūras darba ņēmēji nevar aizstāt streikojošus izmantojošā uzņēmuma darba ņēmējus).

3.2.3. Panti

1. pants

1. panta 1. punkts: grozījums Nr. 23 (pārformulē darbības jomu, lai skaidrāk paskaidrotu pagaidu nodarbinātības aģentūru darba trijstūra veida raksturu).

1. panta 2. punkts: pieņem elementu grozījumā Nr. 24 (apstiprina, ka direktīva attiecas uz izmantotājiem uzņēmumiem un pagaidu nodarbinātības aģentūrām).

2. pants

2. pants: grozījums Nr. 26 (stiprina direktīvas līdzsvarotos mērķus).

3. pants

3. pants: grozījums Nr. 28 (svītro salīdzināmā darba ņēmēja definīciju no definīcijām 3. pantā).

3. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts: grozījums Nr. 30 (pievieno pagaidu nodarbinātības aģentūras definīciju).

3. panta 1. punkta d) apakšpunkts: grozījums Nr. 31 (pievieno izmantotāja uzņēmuma definīciju).

3. panta 2. punkts: grozījums Nr. 85 (paredz, ka dalībvalstis pašas definē algu) un grozījums Nr. 33 (norāda, kurus darba ņēmējus nedrīkst izslēgt no direktīvas jomas).

4. pants

4. panta 1. punkts: grozījums Nr. 34 (paplašina dalībvalstu pienākumu pārskatīt ierobežojumus vai aizliegumus, kas attiecas tikai uz dažām darba ņēmēju kategorijām vai dažām nozarēm, lai tas aptvertu visus ierobežojumus vai aizliegumus, paplašināt ierobežojumu vai aizliegumu pamatojumu apjomu).

4. panta 4. punkts: grozījums Nr. 35 (norāda, ka valsts prasības attiecībā uz pagaidu nodarbinātības aģentūru reģistrāciju un uzraudzību nav ierobežojumi vai aizliegumi 4. panta 1. punkta nozīmē).

5. pants

5. panta 1. punkta pirmais ievilkums: grozījums Nr. 87 (pieņem daļu no nediskriminācijas principa pārformulējuma).

5. panta 2. punkts: grozījums Nr. 86 (ierobežo atalgojuma atlikšanu un pieprasa apspriešanu ar sociālajiem partneriem).

5. panta 3. punkts: grozījums Nr. 92 (pieņem sadaļu par iepriekšējām apspriešanām ar sociālajiem partneriem un ļauj tiem saglabāt pastāvošos koplīgumus).

6. pants

6. panta 1. punkts: grozījums Nr. 46 (norāda, kā jāpublicē informācija par brīvajām darba vietām).

6. panta 2. punkts : grozījums Nr. 47 (par to pakalpojumu apmaksas organizēšanu, ko pagaidu nodarbinātības aģentūras sniedz izmantotājiem uzņēmumiem).

6. panta 3. punkts: grozījums Nr. 48 (norāda kādās jomās aizliegts iekasēt samaksu no darba ņēmējiem).

6. panta 4. punkts: grozījums Nr. 49 (norāda kādām labierīcībām un kolektīvajiem objektiem izmantotājā uzņēmumā jābūt pieejamiem darba ņēmējiem no pagaidu nodarbinātības aģentūrām).

7. pants

7. panta 1. punkts un 7. panta 2. punkts: grozījums Nr. 51 (ņem vērā faktu, ka darba ņēmēja pārstāvniecību var noteikt koplīgums).

3.3. Grozījumi, kurus Komisija ir pieņēmusi, bet kas nav pieņemti kopējā nostājā

Grozījums Nr. 22: atzīst par lietderīgu kopīgu sistēmu, kas atvieglo Eiropas darba tirgus integrāciju un pārrobežu mobilitāti (bijusī 22. apsvēruma daļa).

Grozījums Nr. 44: norāda, ka 5. panta īstenošana, izmantojot vienošanos starp sociālajiem partneriem, atbilst valstu praksei (bijušais 5. panta 5. punkts).

Grozījums Nr. 71: ierobežo samaksas atlikšanu īstermiņa līgumu gadījumos (bijušais 5. panta 4. punkts).

Grozījums Nr. 52 (atstāj darbinieka ziņā izvēli rīkoties tieši vai izmantojot savus pārstāvjus gadījumā, ja netiek ievēroti direktīvas noteikumi – 10. panta 2. punkts).

3.4. Grozījumi, kurus Komisija ir pieņēmusi, bet kas nav pieņemti kopējā nostājā

Kopējā nostāja neietver grozījumus Nr. 3, 5, 7, 8, 9, 13, 16, 25, 39, 45, 54, 84, 94, kurus Komisija atteicās pieņemt, pamatojot ar to, ka tie neuzlabo direktīvu. Turklāt kopējā nostāja neietver grozījumus Nr. 10, 11, 12 (pirmā daļa), 21, 53, 88, 91, 93, 95, kurus Komisija uzskatīja par nepieņemamiem no juridiskā viedokļa vai tādēļ, ka tie izjauca direktīvas kopējo līdzsvaru.

3.5. Grozījumi, ko apspriešanas laikā ieviesa Padome

8. un 9. apsvērums: pārformulētie apsvērumi aizstāj bijušos apsvērumus Nr. 3 un 4, kuri katrs attiecās uz pasākumiem Lisabonas stratēģijas sākuma kontekstā 2000. gadā un Komisijas paziņojumu par 2000. gada sociālo programmu un saistītajiem Eiropadomes secinājumiem, kuriem pievienoti atjaunināti citāti, un kur ņemta vērā attīstība 2005. un 2007. gadā.

10. apsvērums: tiek paplašināts pēc Eiropas Parlamenta debatēm par atšķirīgu statusu un darba apstākļiem darba ņēmējiem no pagaidu nodarbinātības aģentūrām visā Eiropas Savienībā.

11. apsvērums: ierobežots pārformulējums konsekvences labad.

12., 16. un 17. apsvērums: nostiprina pagaidu nodarbinātības aģentūru darba ņēmējiem sniegtās aizsardzības sistēmu, vienlaikus respektējot darba tirgus dažādību un ražošanas attiecību sistēmas, kuras aplūkoja Eiropas Parlamenta debatēs (un vismaz daļēji atspoguļota grozījumos Nr. 18, 53, 54 un 71), saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 5. panta 4. punktu paziņojot ar koplīgumu vai – īpašos apstākļos – ar vienošanos starp sociālajiem partneriem.

15. apsvērums: šā apsvēruma papildinājums ņem vērā Eiropas Parlamenta debates[7] (atspoguļotas grozījumā Nr. 12) par to, ka uz nenoteiktu laiku slēgti līgumi jāatzīst par atskaites punktu darba tirgū.

18. apsvērums: saskaņo šā apsvēruma tekstu, kas atspoguļo Eiropas Parlamenta grozījumu Nr. 20, kurš attiecas uz pamatojumu, kas var attaisnot ierobežojumus vai aizliegumus, Padomes ierosinātais 4. panta pārformulējums.

19. apsvērums: turpina Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 14. apsvēruma domu.

21. apsvērums: aizstāj bijušo 21. apsvērumu, pastiprina pagaidu nodarbinātības aģentūras darba ņēmēju aizsardzību un paziņo jaunus nosacījumus par sodiem, kas ietverti 10. panta 1. punktā.

2. pants: uzsver direktīvas līdzsvarotos mērķus vienā pārformulētā rindkopā, kas atspoguļo Eiropas Parlamenta grozījuma Nr. 26 galveno saturu, kā arī grozījuma Nr. 54 pamatdomu.

3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts: atkārtoti nosaka jēdzienus pagaidu nodarbinātības aģentūras darba ņēmējs, saskaņo grozītā priekšlikuma definīcijas ar grozījumu Nr. 27 un Nr. 29 formulējumu.

3. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 5. panta 1. punkts atbilst Komisijas grozītā priekšlikuma un grozījuma Nr. 32 pieejai (atkārtoti nosaka darba un nodarbinātības pamatapstākļus), 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta atsauci uz “vispārīgiem nosacījumiem” kvalificē kā spēkā esošus izmantotājā uzņēmumā un formulē saskaņā ar pārskatītajām definīcijām.

4. panta 2. punkts : atbilst grozītajam priekšlikumam un grozījumam Nr. 34, izņemot to, ka tas vairs neatsaucas uz dalībvalsts pienākumu pārtraukt visus ierobežojumus vai aizliegumus, kas vairs nav pamatoti, jo Padome neatzina par vajadzīgu atkārtot aizliegumu 4. panta 1. punktā, vai kas nav lietderīgi pārskatīšanas galīgā rezultāta stimulēšanai.

4. panta 3. punkts : atbilst grozījumam Nr. 34 (ļauj sociālajiem partneriem veikt koplīgumos noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārskatīšanu).

5. panta 4. punkts : atbilst grozījumam Nr. 19 un Nr. 42 (svītro izņēmumus attiecībā uz līgumiem, kas nav ilgāki par sešām nedēļām – vienlīdzīgas attieksmes princips pagaidu nodarbinātības aģentūru darba ņēmējiem stājas spēkā no pirmās nozīmējuma dienas bez vispārīga kvalificēšanās perioda, kas piemērojams īstermiņa līgumiem).

5. panta 3. punkts un 5. panta 4. punkts: atspoguļo grozījumu Nr. 44 un Nr. 71 būtību (principā pieņem, ka atšķirīgu valsts praksi dalībvalstīs var ietvert, atļaujot vienošanos starp sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts praksi).

5. panta 5. punkts : ņem vērā grozījumu Nr. 40, Nr. 71 un Nr. 86 elementus (pieņem elementus, kas attiecas uz ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, konkrēti, secīgiem norīkojumiem).

6. panta 3. punkts un 6. panta 4. punkts: atbilst grozītajam priekšlikumam un grozījumiem Nr. 48 un Nr. 49, precizitātes un pastāvības labad mainot formulējumu līdzīgu kā citiem grozījumiem.

7. pants: nosaka, ka dalībvalstīm, kas izmanto 7. panta 2. punkta iespējas attiecībā uz sliekšņa aprēķinu pamatojumu darba ņēmēju pārstāvniecības organizāciju izveidošanai izmantotājā uzņēmumā, nav pienākums īstenot 7. panta 1. punkta nosacījumus attiecībā uz šādu organizāciju izveidi pagaidu nodarbinātības aģentūrā.

8. pants: ietver īpašu atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko dibina vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā.

10. pants: ietver jaunu 1. daļu, kas attiecas uz pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno, lai nodrošinātu, ka pagaidu nodarbinātības aģentūras un izmantotāji uzņēmumi izpilda ar direktīvu uzliktos pienākumus.

11. pants: Padome uzskata, ka dalībvalstīm vajadzēs trīs gadus direktīvas īstenošanai, bet EP grozījumā Nr. 53 un Komisijas grozītajā priekšlikumā noteikts divu gadu īstenošanas periods.

4. SECINĀJUMI

Kopumā jāuzsver, ka kopējā nostāja ievērojami uzlabo sākotnējā priekšlikuma tekstu un atbilst Eiropas Parlamenta vēlmei nodrošināt, ka vienlīdzīgās attieksmes principam attiecībā uz darba un nodarbinātības pamatapstākļiem pagaidu nodarbinātības aģentūru un izmantotāja uzņēmuma tieši darbā pieņemtajiem darba ņēmējiem jābūt spēkā sākot ar norīkojuma dienu. Pagaidu nodarbinātības aģentūru darba izmantošanas aizliegumus vai ierobežojumus var saglabāt pēc direktīvas īstenošanas, ja tie ir pamatoti ar vispārīgām interesēm. Minētajā posmā jāpārskata visi palikušie aizliegumi vai ierobežojumi un par tiem jāiesniedz ziņojums Komisijai. Subsidiaritātes principa labad atšķirīgas valstu prakses attiecībā uz darba tirgus apstākļiem un nozaru attiecību praksi dalībvalstu starpā var atļaut, dodot iespēju izmantot atkāpi no vienlīdzīgās attieksmes principa koplīgumā vai – īpašos apstākļos – vienojoties valsts sociālajiem partneriem.

[1] OV C 203E, 27.8.2002., 1-5.lpp. Virsraksts kā oriģinālam.

[2] OV C 61, 14.3.2003., 124. lpp.

[3] OV C 25 E, 29.1.2004., 368. lpp.

[4] BIĻETENS/2002/11/ 1.3.20.

[5] OV …xxx

[6] Sk. 1. iepriekš. Sākotnējais nosaukums bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par darba nosacījumiem strādājošiem, kas nodarbināti pagaidu darbā, projekts.

[7] sk. arī EP 2007. gada 17. jūlija rezolūciju par darba likumdošanas modernizēšanu, lai risinātu 21. gadsimta izaicinājumu radītās problēmas.