52008PC0469

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.7.2008

COM(2008) 469 galīgā redakcija

2008/0160 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem

(iesniegusi Komisija) {SEC(2008) 2290} {SEC(2008) 2291}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

( Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai paredz aizliegt laist tirgū, importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu un eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus. Tomēr tirdzniecība ar šādiem izstrādājumiem būtu iespējama, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi par roņveidīgo nogalināšanas un dīrāšanas paņēmieniem un metodēm. Priekšlikumā noteiktas arī informēšanas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tādiem no roņveidīgajiem iegūtiem izstrādājumiem, kuru tirdzniecība būtu iespējama, atkāpjoties no spēkā esošiem aizliegumiem, tiek skaidri norādīta izcelsme valstī, kas atbilst prasītajiem nosacījumiem, vai norādīts, ka tos nogalinājušas un dīrājušas personas, kas darbojas to valstu jurisdikcijā, kurās minētie nosacījumi ir ievēroti.

Aizliegumi ir paredzēti, lai aizstātu dažādos pasākumus, ko dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vai plāno pieņemt, lai attiecīgi aizliegtu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importu, ražošanu un izplatīšanu, un tādējādi panāktu, ka šo izstrādājumu tirdzniecību Kopienā reglamentētu saskaņoti nosacījumi. Regulas projekta noteikumu mērķis ir arī nodrošināt, ka no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, kas ražoti ārpus Kopienas, nevar importēt Kopienā, vest tranzītā caur to vai eksportēt no Kopienas.

No roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus importē Kopienā un ar tiem tirgojas Kopienas iekšienē. Pieejamie pierādījumi liecina, ka lielākajai daļai šo izstrādājumu izcelsme ir trešās valstīs, kaut gan Kopienā dažviet notiek ražošana, jo roņveidīgos nogalina un dīrā Somijā un Zviedrijā, bet no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus ražo citās dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē (Skotijā), izmantojot roņu kažokādas, kas ievestas no citām valstīm.

Vairākus gadus daudzi sabiedrības locekļi ir pauduši bažas par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa un par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas, iespējams, iegūti no tādiem roņveidīgajiem, kuri nogalināti un dīrāti, radot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas, ko roņveidīgie, būdami jutīgi zīdītāji, spēj just. Tādējādi sabiedrības locekļi ir pauduši šīs bažas ētisku iemeslu dēļ. Pēdējo gadu laikā Komisija ir saņēmusi milzīgu skaitu vēstuļu un petīciju šajā jautājumā, kurās pausts iedzīvotāju dziļais sašutums un riebums par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem šādos apstākļos.

Iedzīvotāju pausto bažu dēļ vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas, šobrīd grasās pieņemt vai izskata tiesību aktus, kuru mērķis ir ierobežot vai aizliegt saimniecisko darbību saistībā ar tādu izstrādājumu ražošanu, kas iegūti no roņveidīgajiem. Valstu likumdevēji risina jautājumu ar dažādiem pasākumiem, attiecīgi aizliedzot tādu izstrādājumu importu, ražošanu, komercializāciju vai laišanu tirgū, kas iegūti no roņveidīgajiem vai konkrētām roņveidīgo sugām. Augot sabiedrības informētībai un spiedienam uz valstu likumdevējiem, domājams, dalībvalstīs radīsies vēl citas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir reaģēt uz sabiedrības locekļu plaši izplatītajām bažām, kā tas minēts iepriekš.

Divās dalībvalstīs ir spēkā tiesību akti, kas ierobežo no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību.

Kaut gan dažās dalībvalstīs uz tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, attiecas (vai drīz var attiekties) ierobežojoši noteikumi, citās dalībvalstīs šajā sakarā nav ieviestas īpašas prasības, tāpēc Kopienā līdztekus pastāv dažādi tirdzniecības nosacījumi, kas atšķiras atsevišķās dalībvalstīs (dalībvalstu grupās). Līdz ar to iekšējais tirgus ir sadrumstalots, jo tirgotājiem jāpielāgo to tirdzniecības prakse katrā dalībvalstī spēkā esošajiem atšķirīgajiem noteikumiem.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā nav paredzēts īpašs juridiskais pamats, kas atļautu Kopienai reglamentēt ētikas jomu. Tomēr tajās dažās jomās, kurās Līgums piešķir Kopienai pilnvaras izdot tiesību aktus, ja šo juridisko pamatu īpašie nosacījumi ir ievēroti, tas apstāklis vien, ka Kopienas likumdevējs paļaujas uz ētiskiem apsvērumiem, neliedz Kopienai pieņemt ar likumdošanu saistītus pasākumus. Jāatzīmē, ka šajā ziņā Līgums dod Kopienai iespēju pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir izveidot un uzturēt iekšējo tirgu, kas saskaņā ar Līguma 14. pantu ir tirgus bez iekšējām robežām.

No Eiropas Kopienu Tiesas prakses izriet, ka tad, ja pastāv dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu atšķirības, kas ierobežo pamatbrīvības un tādējādi tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību, Kopienas tiesību akti ir pamatoti, lai novērstu šādus šķēršļus. Atkarībā no apstākļiem šie pasākumi var būt tādi, ar ko uz laiku vai pilnībā aizliedz laist tirdzniecībā izstrādājumu vai izstrādājumus[1].

Pastāv atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, noteikumos un administratīvajos noteikumos attiecībā uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. Divās dalībvalstīs šādu izstrādājumu tirdzniecība jau aizliegta, bet trešā ir paziņojusi par nodomu to aizliegt. Citās dalībvalstīs notiek aktīvas sabiedriskās diskusijas par šādu tiesību aktu nepieciešamību. Atbilstoši šo pasākumu autoru viedoklim tie ir iecerēti, lai apturētu tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, galvenokārt pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību. Šie tirdzniecības aizliegumi veicina šā tirgus neviendabīgu attīstību un tādējādi ir šķēršļi brīvai preču apritei.

Ņemot vērā arī sabiedrības augošo informētību un ievērību, kas veltīta ētiskiem apsvērumiem par to, kā tiek ražoti no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi, var rasties šķēršļi brīvai šādu izstrādājumu apritei, ja tiktu pieņemti jauni dalībvalstu noteikumi, kas atspoguļo šīs bažas.

Tādējādi Kopienas likumdevēja rīcība, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu, ir pamatota attiecībā uz no roņveidīgajiem iegūtiem izstrādājumiem[2].

Dažādo aizliegumu un/vai citu šobrīd spēkā esošu ierobežojošu pasākumu saskaņošana ir vienkāršākais un vieglākais veids, kā nodrošināt, ka no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecībā tiek ņemta vērā to roņveidīgo labturība, no kuriem izstrādājumi iegūti, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas konkrētas prasības.

Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi, ka dzīvnieku labturības aizsardzība ir leģitīms mērķis sabiedrības interesēs[3].

Eiropas Kopienu Tiesa ir arī lēmusi, ka, ja izpildīti priekšnoteikumi EK līguma 95. panta kā juridiskā pamata izmantošanai, Kopienas likumdevējam nevar liegt izmantot šo juridisko pamatu tāpēc, ka sabiedrības veselības aizsardzībai ir izšķirošā nozīme, izdarot izvēli[4].

No iepriekš minētās tiesu prakses kopumā izriet, ka Kopienas likumdevējam nevar liegt izmantot EK līguma 95. pantu, pamatojoties uz to, ka dzīvnieku labturības apsvērumi būtu izšķirošs faktors, izdarot izvēli.

Jebkurā gadījumā regulas projekts, ciktāl tā mērķis ir noteikt vienotus nosacījumus, ar kādiem, atkāpjoties no spēkā esošiem aizliegumiem, var tirgoties ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, veicina šo preču brīvas aprites nodrošināšanu iekšējā tirgū.

Tā kā lielākajai daļai no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu Kopienā izcelsme ir trešās valstīs, tirdzniecības aizlieguma ieviešana jāpapildina ar līdzvērtīgu aizliegumu šo pašu izstrādājumu importam Kopienā.

Tranzīta un eksporta aizliegumam būtu jānodrošina arī tas, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi netiek vesti tranzītā caur Kopienu un netiek ražoti Kopienā eksporta vajadzībām. Šādi papildu aizliegumi palīdzētu padarīt tirdzniecības aizliegumu Kopienas iekšienē daudz efektīvāku, jo pastāv risks, ka no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, uz kuriem attiecināta tranzīta procedūra vai kas it kā tiek ražoti eksportam, var negodīgā veidā laist Kopienas tirgū.

Ciktāl šīs regulas noteikumi ietekmē komerciālas darbības ar trešām valstīm saistībā ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, papildus pašam nepieciešamākajam, lai Kopienas iekšienē saglabātu tirdzniecības aizliegumu, tas būtu jāapsver arī kā pasākums starptautiskās tirdzniecības reglamentēšanai.

Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu ieviešanu Kopienā, kas iegūti no roņveidīgajiem, ko varēja nogalināt un dīrāt, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas.

Tomēr no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecībai vajadzētu būt iespējamai, ja izmantotās nogalināšanas un dīrāšanas metodes sniedz pieņemamas garantijas, ka nogalināšana un dīrāšana notiek, neradot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas.

Šādi izveidots normatīvais regulējums tāpēc būtu izstrādāts tā, lai attiecīgās valstis stimulētu pārskatīt un vajadzības gadījumā uzlabot to tiesību aktus un praksi attiecībā uz metodēm, kas jāievēro, nogalinot un dīrājot roņveidīgos.

Nedrīkst ciest to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras tradicionāli nodarbojas ar roņveidīgo medībām. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkst attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no tādiem roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas medī tradicionālās medībās un kas palīdz inuītiem nodrošināt iztiku.

- Vispārīgais konteksts

No roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecība notiek gan Kopienā, gan ārpus tās.

Kopienā roņveidīgos nogalina un dīrā Zviedrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā), lai iegūtu izstrādājumus no roņveidīgajiem vai kaitēkļu apkarošanas apsvērumu dēļ. Ārpus Kopienas roņveidīgos šādā nolūkā nogalina un dīrā Grenlandē, Kanādā, Krievijā, Namībijā un Norvēģijā.

Kopiena jau sen ir pieņēmusi atbilstošus tiesību aktus ar mērķi nodrošināt, ka medību dēļ Kopienas iekšienē un ārpus tās netiek apdraudēts vairāku roņveidīgo sugu saglabātības stāvoklis (skatīt turpmāk).

Papildus šiem saglabāšanas apsvērumiem metodes, ko izmanto roņveidīgo un roņu mazuļu nogalināšanai, vairākus gadus sabiedrībā, organizācijās un dažās dalībvalstīs ir radījušas nopietnas bažas par bailēm, sāpēm, mokām un citādām ciešanām, ko izjūt roņveidīgie un roņu mazuļi.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada 17. novembrī pieņēma ieteikumu par roņveidīgo medīšanu, aicinot dalībvalstis un novērotājas valstis, kuras veic roņveidīgo medības, citu jautājumu starpā „ aizliegt visas nežēlīgās medību metodes, kas negarantē tūlītēju dzīvnieku nāvi bez ciešanām, un aizliegt dzīvnieku apdullināšanu ar tādiem instrumentiem kā hakapikiem, nūjām un šaujamieročiem ”.

Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembrī pieņēma deklarāciju, kurā Eiropas Komisiju aicināja reglamentēt visu no Grenlandes roņiem un zilmugurainajiem roņiem iegūtu izstrādājumu importu, eksportu un tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot, ka šī regula neietekmē inuītu tradicionālās roņveidīgo medības.

Beļģija 2007. gada 16. martā pieņēma tiesību aktu, ar kuru aizliedz tādu izstrādājumu ražošanu un laišanu tirgū, kas iegūti no roņveidīgajiem, bet Nīderlande ir pieņēmusi 2007. gada 4. jūlija dekrētu, ar kuru groza Floras un faunas likumu (Dekrēts par dzīvnieku un augu sugu apzīmēšanu), dekrētu par aizsargātajām dzīvnieku un augu sugām (izņēmumi) saistībā ar tādu izstrādājumu tirdzniecību, kas iegūti no Grenlandes un zilmugurainajiem roņiem. Vācija plāno pieņemt likumu, ar kuru aizliedz importēt, pārstrādāt un laist tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus. Nākotnē citās dalībvalstīs ir iespējamas līdzīgas iniciatīvas.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Uz tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, zināmā mērā attiecas Kopienas spēkā esošie noteikumi, kuru darbības joma un pamatojums tomēr būtiski atšķiras.

Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/129/EEK aizliedz noteiktu ronēnu ādu[5] un ādas izstrādājumu[6] komerciālu importēšanu dalībvalstīs. Direktīva tika pieņemta pēc dažādiem pētījumiem, kuri raisījuši bažas par Grenlandes un zilmuguraino roņu populācijas stāvokli, sevišķi attiecībā uz netradicionālo medību ietekmi uz zilmuguraino roņu populācijas stāvokli un saglabāšanu. Tā kā inuītu tradicionālajās medībās roņu mazuļus atstāj neskartus, direktīva neattiecas uz izstrādājumiem, ko iegūst šādās medībās.

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[7] aizsargā visas Kopienā sastopamās roņveidīgo sugas. Līdzīgi kā ar visām pārējām sugām (un biotopiem), uz kurām attiecas direktīva, tās vispārējais mērķis ir saglabāt vai atjaunot labvēlīgu saglabātības stāvokli visām Kopienā sastopamajām roņveidīgo sugām.

Viens no pasākumiem šā mērķa sasniegšanai direktīvas ir 15. pants, kas aizliedz izmantot visus neselektīvos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu vietējo populāciju izzušanu vai nopietnu traucējumu. Aizliegtās metodes un gūstīšanas un nogalināšanas līdzekļi ir uzskaitīti VI pielikuma a) daļā, bet aizliegtie gūstīšanas un nogalināšanas veidi no transporta līdzekļiem ir uzskaitīti VI pielikuma b) daļā.

Direktīva aizliedz jebkādā veidā tīši gūstīt vai nogalināt īpatņus, kas pieder pie IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām sugām, tostarp šādām roņveidīgo sugām: Monachus monachus un Phoca hispida saimensis . Tajā arīdzan noteikts, ka dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgo sugu saglabātības stāvokļa novērošanu, jānodrošina, ka V pielikumā minēto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu (tostarp visu IV pielikumā neminēto Kopienā sastopamo roņveidīgo sugu) gūstīšana savvaļā, kā arī to izmantošana ir saderīga ar to uzturēšanu labvēlīgā saglabātības stāvoklī. Šādi pasākumi var būt īpatņu vākšanas metožu reglamentējums, medību noteikumu piemērošana īpatņu gūstīšanai, kuros ņemta vērā šādu populāciju saglabāšanas apsvērumi, vai reglamentējums attiecībā uz īpatņu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai.

Dalībvalstīm ir pienākums ik pēc sešiem gadiem ziņot par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK. Pēdējais pārskata periods aptvēra laika posmu no 2001. līdz 2006. gadam, un pirmo reizi tika atklāta informācija par visu to roņveidīgo sugu saglabātības stāvokli, uz kurām attiecas direktīva.

Ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[8], Kopienā īsteno Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ( CITES ). Regulas (un CITES ) mērķis ir garantēt savvaļas faunas un floras sugu saglabāšanu, reglamentējot to tirdzniecību. Saskaņā ar CITES un regulu tirdzniecība var notikt tikai tad, ja tā neapdraud attiecīgo sugu izdzīvošanu. Vairākas roņveidīgo sugas ir uzskaitītas CITES I vai II pielikumā un attiecīgajā regulas A un B pielikumā. Regulas priekšlikums skar tikai vienu no CITES (II pielikumā) patlaban iekļautajām sugām — Namībijas jūras kotiku ( Arctocephalus pusillius pusillus ).

Kopumā pašreizējie tiesību akti tiecas īstenot saglabāšanas mērķus, un to reālā īstenošana zināmā mērā ir atkarīga (vismaz attiecībā uz Direktīvu 92/43/EEK) no attiecīgo sugu saglabātības stāvokļa dinamikas. Jebkurā gadījumā direktīva neaizliedz visas komerciālās darbības attiecībā uz visām roņveidīgo sugām, kā liecina šis regulas priekšlikums, kā arī no dzīvnieku labturības viedokļa nepievēršas konkrētām metodēm, ar kādām roņveidīgos nogalina un dīrā.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Dzīvnieku labturības aizsardzība ir leģitīms mērķis, ko, izmantojot likumdošanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar EK līgumu, Kopiena var tiekties īstenot sabiedrības interesēs[9]. Kopienas likumdevējs dzīvnieku labturības apsvērumus ņem vērā dažādās jomās. Dažās jomās, piemēram, iekšējā tirgū, Kopienas iestādēm, izdodot tiesību aktus, pat ir pienākums pilnībā ievērot dzīvnieku labturības prasības[10].

Dzīvnieku labturība ir uzmanības centrā arī Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā[11]. Šajā rīcības plānā atspoguļots EK līgumam pievienotais protokols par tādu dzīvnieku aizsardzību, kas definēti kā jutīgas būtnes. Saskaņā ar rīcības plāna pieņemšanas brīdī panākto vienošanos un lai atbalstītu dzīvnieku labturības standartu saskaņošanu, kas Kopienā pieņemti gan valsts, gan privātā līmenī, Komisija ir uzsākusi priekšizpētes darbus Eiropas Dzīvnieku aizsardzības un labturības centra izveidei. Eiropas centru varētu veidot tā, lai tas palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm dzīvnieku labturības jautājumu pārvaldībā gan Kopienas, gan starptautiskā līmenī. Ja un kad šāds centrs tiks izveidots, tas varētu, piemēram, palīdzēt Komisijai to marķēšanas/etiķetēšanas prasību īstenošanā, kuru pamatiezīmes ir jānosaka ar šo regulu.

Šā priekšlikuma un citu spēkā esošo Kopienas tiesību aktu starpā nav pretrunu (skatīt iepriekš): priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta dzīvnieku labturības apsvērumiem, bet Kopienas tiesību akti risina saglabāšanas jautājumus, un ciktāl ar šo regulu tiktu paredzēti stingrāki noteikumi attiecībā uz tirdzniecību, tas būtu pilnībā atļauts, jo spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos ir paredzēts tikai prasību minimums. Savukārt, ja no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecība tiek atļauta, piemērojot atkāpi, ir jānodrošina, ka spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos paredzētie īpašie režīmi tiek piemēroti arī turpmāk.

Importa aizliegums atbilst Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XX panta a) punktam, kas nosaka, ka līgumslēdzēja puse var pieņemt vai īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības morāli, ja šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa tīšu vai nepamatotu diskrimināciju. Ierosinātā regula nerada diskrimināciju, jo tajā paredzētie dažādie aizliegumi attieksies gan uz tirdzniecību Kopienas iekšienē, gan uz importu un eksportu.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

( Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Eiropas Komisija internetā organizēja sabiedrisko apspriešanu, sniedzot gan ES, gan citu valstu iedzīvotājiem iespēju paust viedokli par roņveidīgo medīšanas reglamentāciju un tādējādi piedalīties politikas veidošanas procesā. Tika saņemtas 73 153 atbildes no iedzīvotājiem 160 valstīs visā pasaulē. Lielais atbilžu skaits (un papildus aptuveni 1350 pa e-pastu) liecina, ka roņveidīgo medīšana lielam iedzīvotāju skaitam ir ļoti būtisks jautājums. Atbildes norādīja uz masveida neapmierinātību ar roņveidīgo medīšanas pašreizējo praksi — vai vismaz ar šo praksi sabiedrības uztverē. Vairākums respondentu gandrīz visos analizētajos ģeogrāfiskajos apgabalos deva priekšroku aizliegumam. Vairums respondentu dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.

Turklāt Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ) organizēja apspriešanos ar ieinteresētajām personām saistībā ar tās veikto darbu, lai sniegtu zinātnisku atzinumu par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa (skatīt turpmāk). Ieinteresētās personas tika aicinātas paust savu viedokli par EFSA darba grupas sagatavotajā ziņojuma projektā iekļauto datu pilnīgumu un ticamību, lai nodrošinātu, ka netiek atstāti novārtā kādi būtiski zinātniski pierādījumi. Turklāt Eiropas Komisija organizēja semināru, kurā piedalījās eksperti no valstīm, kurās medī roņveidīgos, no dzīvnieku labturības nevalstiskām organizācijām un kažokādu tirdzniecības un mednieku asociācijām, lai iegūtu atsauksmes par faktisko informāciju valstu ziņojumos (medību pārvaldības valstu sistēmas), kuri sagatavoti vispārējā Komisijas novērtējuma ietvaros. Notika arī divpusējas sanāksmes ar dažādām ieinteresētajām personām, kuras tika organizētas gan politiskā, gan tehniskā līmenī.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Apspriešanas rezultāti liecina, ka daudzi respondenti principiāli ir pret roņveidīgo medīšanu principiālu, un tā pamatā varētu būt konkrēts uzskats par cilvēka un dabas attiecībām. Tomēr rezultāti arī parādīja, ka dažiem respondentiem roņveidīgo medīšanas pieņemamības līmeni ietekmē tas, kā roņveidīgo medīšana tiek pārvaldīta un īstenota, kā arī tas, kādu iemeslu dēļ tā notiek.

Priekšlikumā ņemti vērā apspriešanas rezultāti, cenšoties reaģēt uz paustajām bažām par tādu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, tostarp importējot no trešām valstīm, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un dīrāti, sagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Turklāt priekšlikuma vispārējā struktūra ir izveidota tā, lai ar roņveidīgajiem bagātās valstis stimulētu uzlabot roņveidīgo nogalināšanas un dīrāšanas metodes.

( Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija 2007. gada 16. janvāra atbildē Eiropas Parlamentam atzina, ka sabiedrībā valda lielas bažas dzīvnieku labturības aspektiem saistībā ar roņveidīgo medībām. Ievērojot apņemšanos ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus, Komisija apņēmās veikt pilnīgu, objektīvu novērtējumu par dzīvnieku labturības aspektiem roņveidīgo medīšanas jomā un, pamatojoties uz gūtajiem rezultātiem, iesniegt Eiropas Parlamentam iespējamus tiesību aktu projektus, ja situācija to prasītu. Komisija veica šo novērtējumu, pamatojoties uz vairākiem elementiem, tostarp — ciktāl tas attiecas uz ekspertu zināšanu izmantošanu — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ( EFSA ) neatkarīgu zinātnisku atzinumu un pasūtītu pētījumu, kas lieti noderētu ietekmes novērtējuma procesā.

Pēc Eiropas Komisijas 2007. gada maija lūguma EFSA 2007. gada 6. decembrī pieņēma neatkarīgu zinātnisku atzinumu par roņveidīgo nogalināšanas un dīrāšanas metodēm no dzīvnieku labturības viedokļa[12].

EFSA secināja, ka „ roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas . Tomēr darba grupa ziņoja arī par pierādījumiem, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni.”

EFSA neieņem nepārprotamu nostāju attiecībā uz metodēm, ko pašreiz izmanto roņveidīgo nogalināšanai un dīrāšanai. Drīzāk tā nosaka vairākus pieņemamības kritērijus metodēm, ko izmanto dažādās roņveidīgo medībās.

Ņemot vērā to, ka trūkst neapgāžamas informācijas, ko eksperti būtu zinātniski pārbaudījuši, EFSA riska novērtējuma process tika īstenots ar kvalitatīvām metodēm. Tomēr vispārīgie secinājumi un ieteikumi uzskatāmi par pietiekoši rūpīgiem, lai palīdzētu politikas veidošanas procesā.

Balstoties uz EFSA zinātnisko atzinumu, (Komisijas pasūtītajā) pētījumā[13] tika izskatīts normatīvais regulējums un pārvaldības prakse attiecībā uz dažādām roņveidīgo medībām.

Tika novērtēti tiesību aktu un izpildes nodrošināšanas noteikumi vairākās ar roņveidīgajiem bagātās valstīs Eiropas Kopienā un ārpus tās, kā arī noteikta labākā prakse. Novērtējumu pamatā bija teorētiski veikti pētījumi un vispārējās apspriešanas procesa gaitā informācija; pētījuma veicēji neapmeklēja visas areāla valstis visā pasaulē.

Pētījumā tika novērtēta arī iespējamā ietekme uz tirdzniecību, ko radītu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu aizliegums, kā arī citi sociālekonomiskie aspekti.

( Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā aplūkoti gan ar likumdošanu saistīti, gan nesaistīti politikas pasākumi. Turklāt tika analizēti politikas pasākumi, kas nav tieši saistīti ar roņveidīgo medību pārvaldības sistēmām, piemēram, pilnīgs aizliegums laist Kopienas tirgū un/vai importēt/eksportēt, kā arī pasākumi, kurus varētu saistīt ar roņveidīgo medību pārvaldības sistēmu labo vai slikto praksi.

Novērtējumā vides jautājumi aplūkoti tikai saistībā ar ietekmi uz roņveidīgajiem no dzīvnieku labturības viedokļa, ko tomēr ir grūti izmērīt, jo roņveidīgajiem izmantoto nogalināšanas metožu efektivitāte atšķiras atkarībā no izmantotajiem paņēmieniem, darba veicēju prasmēm un vides apstākļiem. Turklāt ekonomiskā ietekme apskatīta tikai saistībā ar tirdzniecību un vietējām tautsaimniecībām gan valstīs, kurās medī roņveidīgos, gan potenciālajās tranzītvalstīs un pārstrādes valstīs, bet sociālā ietekme izvērtēta galvenokārt saistībā ar inuītu apstākļiem.

Ir novērtēts, ka pilnīgs aizliegums laist Kopienas tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus Kopienas dalībvalstis ekonomiski ietekmēs maz. Tomēr šeit tiek pieņemts, ka roņādu un citu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu pārsūtīšana un roņādu imports tālākai pārstrādei un eksportam var turpināties. Novērtēts, ka ietekme būs nedaudz lielāka ārpus Kopienas esošās areāla valstīs. Tas tāpēc, ka roņveidīgo medīšanas apjoms šajās ārpus Kopienas esošajās valstīs ir daudz lielāks nekā Kopienas areāla valstīs, kā arī tam, ka šīm valstīm (izņemot Krieviju) Kopienas tirgus ir visai nozīmīgs. Šis risinājums arī liegtu patērētājiem izvēles iespēju Kopienā iegādāties no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus.

Pilnīgam importa un eksporta aizliegumam būtu mērena ietekme uz Kopienas dalībvalstīm, kaut gan Somijā un Vācijā šī ietekme varētu būt vērā ņemama, ja šāds aizliegums aptvertu arī tranzīta tirdzniecību. Ietekme būtu nedaudz lielāka ārpus Kopienas esošās areāla valstīs. Tas tāpēc, ka roņveidīgo medīšanas apjoms ārpus Kopienas esošajās valstīs ir daudz lielāks nekā Kopienas areāla valstīs, kā arī tam, ka šīm valstīm (izņemot Krieviju) Kopienas tirgus ir visai nozīmīgs. Tomēr, ja aizliegumu attiecina arī uz tranzīta tirdzniecību, īpaši cietīs Kanāda, ja vien šo tirdzniecību nevar novirzīt no Vācijas un Somijas uz ārpus Kopienas esošu valsti (piemēram, Norvēģiju). Tādējādi Norvēģija pat var nostiprināt savu tranzīta tirgotāja stāvokli. Attiecībā uz patērētājiem – viņiem būs ļoti ierobežota iespēja izvēlēties no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, kas iegūti no Kopienā medītām roņveidīgo sugām un piedāvāti tirdzniecībā tikai vietējos tirgos.

Dānija un Itālija ir divas lielākās roņveidīgo neapstrādātu kažokādu importētājas tālākai pārstrādei/tirdzniecībai Kopienas tirgū, un tādējādi šāds regulējums tās ietekmēs. Dānija neapstrādātas kažokādas tieši importē no Kanādas un Grenlandes (kas netiek klasificētas kā tranzītā esošas preces), bet Itālija neapstrādātas kažokādas importē no Krievijas, Somijas un Apvienotās Karalistes (Skotijas). Tāpat Grieķija veic vērā ņemamu tirdzniecību ar jēlādām, kuru izcelsme ir divās pēdējās minētajās areāla valstīs.

Ieguvumi no marķēšanas sistēmas varētu būt cenu pieaugums patēriņa tirgū un vienlaikus roņveidīgo medību tēla uzlabojums kopumā. Ja sistēma būtu brīvprātīga, tā varētu veicināt dabisku brīvas izvēles procesu attiecībā uz noteikumu ievērošanu un tādējādi saglabāt līdzsvaru starp dzīvnieku labturības, ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, t.i., ieguvumi no marķējuma varētu būt lielāki nekā tā iegūšanas izmaksas, turklāt roņveidīgo labturība uzlabotos. Turklāt ir novērtēts, ka vislielākā ietekme būs tad, ja tā būs plaši izplatīta starptautiska marķēšanas sistēma, nevis īpaša Kopienas sistēma.

Varētu noslēgt divpusējus/daudzpusējus nolīgumus starp Kopienu un vienu vai vairākām areāla valstīm, kas paplašinātu to ģeogrāfisko apgabalu, uz kuru neattiecas neviens likumdošanas pasākums. Ietekme būs tāda pati kā ierobežotam aizliegumam, kas atļauj tirdzniecību, ja roņveidīgo medīšana atbilst dažiem standartiem, kā tas aplūkots iepriekš.

Ņemot vērā sabiedrības, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu paustās bažas par dzīvnieku labturību, autonomi ar likumdošanu nesaistīti pasākumi nav uzskatāmi par pietiekamiem, lai risinātu šo jautājumu.

EFSA zinātniskajā atzinumā skaidri norādīts, ka ir ziņots par pierādījumiem tam, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi, ko apstiprina arī turpmākie novērtējuma konstatējumi. Tādējādi ir pamats apsvērt iespēju veikt piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieeja Kopienas tirgum ir liegta izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti un dīrāti, radot novēršamas sāpes, mokas un ciešanas.

No roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu marķēšana vien nav alternatīva tirdzniecības aizliegumam ar šādiem izstrādājumiem, jo marķēšana tikai mazinātu iedzīvotāju un patērētāju bažas par dzīvnieku labturību no ētikas viedokļa, ja valstīs, kurās medī roņveidīgais, spēkā esošās nogalināšanas un dīrāšanas metodes atbilstu šajā regulā paredzētajiem kritērijiem. Tādējādi valstīs, kur notiek roņveidīgo medības, jāmotivē šajā ziņā pielāgot savus tiesību aktus un praksi, un to var panākt tikai ar tirdzniecības aizliegumiem.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu paredz aizliegt laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu un eksportēt no tās izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem. Tomēr tirdzniecība ar šādiem izstrādājumiem būtu iespējama, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi par roņveidīgo nogalināšanas un dīrāšanas paņēmieniem un metodēm. Priekšlikumā noteiktas arī informēšanas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tādiem no roņveidīgajiem iegūtiem izstrādājumiem, kuru tirdzniecība būtu iespējama, atkāpjoties no spēkā esošiem aizliegumiem, tiek skaidri norādīta izcelsme valstī, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, vai norādīts, ka tos nogalinājušas un dīrājušas personas, kas darbojas to valstu jurisdikcijā, kurās minētie nosacījumi ir ievēroti.

- Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz Līguma 95. un 133. pantu. Izstrādājot šo priekšlikumu, Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā Eiropas Kopienu Tiesas praksi, kurā Tiesa ir paredzējusi nosacījumus 95. panta izmantošanai par juridisko pamatu[14].

Tā kā ar priekšlikumu paredzēts aizliegt arī minēto izstrādājumu importu un eksportu Kopienā, ir nepieciešama arī atsauce uz 133. panta noteikumiem. Priekšlikums pēc būtības ir divējāds, jo ar to vienlaicīgi vēlas sasniegt divus mērķus (aizliegumu tirdzniecībai Kopienā un aizliegumu importam un eksportam), kas ir nedalāmi saistīti un vienlīdz nozīmīgi.

Kopienas tiesību aktu pieņemšanai noteiktās procedūras saskaņā ar attiecīgi EK līguma 95. un 133. pantu nav savstarpēji nesavietojamas.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot tiesību aktus attiecībā uz tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. Šāda saskaņošana Kopienas līmenī ir nepieciešama, lai novērstu iekšējā tirgus pašreizējo sadrumstalotību, ko rada atšķirības dalībvalstu noteikumos, kuri reglamentē no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību, importu, ražošanu un tirgvedību, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus. To var panākt tikai tad, ja pasākumi tiek pieņemti Kopienas līmenī, jo valstu pasākumi, tostarp pilnīgi aizliegumi, jau pēc definīcijas ir īstenojami tikai atsevišķās iekšējā tirgus daļās.

Līdzīgā kārtā no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu iespējamo tirdzniecības turpināšanu, izmantojot atkāpes no spēkā esošiem aizliegumiem, labāk risināt Kopienas līmenī, jo tas nodrošina, ka pirms atkāpju piešķiršanas tiek izpildīti vienoti nosacījumi un ka tirdzniecību ar šādiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas atkāpes, reglamentē visā iekšējā tirgū saskaņoti noteikumi. Tāds pats pamatojums attiecināms arī uz marķēšanas un etiķetēšanas prasībām, kas piemērojamas izstrādājumiem, uz kuriem attiecas atkāpes, jo valstu tiesību akti šajā pašā jomā pēc definīcijas nav piemērojami visā Kopienā un tādējādi radītu tirgus sadrumstalotību.

Priekšlikums tādējādi atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips un juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

No roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu marķēšana vien nav alternatīva tirdzniecības aizliegumam ar šādiem izstrādājumiem, jo marķēšana tikai mazinātu iedzīvotāju un patērētāju bažas par dzīvnieku labturību no ētikas viedokļa, ja valstīs, kurās medī roņveidīgos, spēkā esošās nogalināšanas un dīrāšanas metodes atbilstu šajā regulā paredzētajiem kritērijiem. Tādējādi valstīs, kur notiek roņveidīgo medības, jāmotivē šajā ziņā pielāgot savus tiesību aktus un praksi, un to var panākt tikai ar tirdzniecības aizliegumiem.

Šādos apstākļos aizliegumi kopā ar iespēju piešķirt atkāpes ir pasākumi, kas rada vismazāko apgrūtinājumu un ar kuriem var efektīvi sasniegt vēlamos mērķus.

Jāparedz atbilstošas prasības, lai nodrošinātu, ka atkāpes no tirdzniecības aizliegumiem saskaņā ar šo regulu var pareizi īstenot. Šajā ziņā jāparedz noteikumi attiecībā uz sertificēšanas shēmām, kā arī marķēšanu un etiķetēšanu. Ar sertificēšanas shēmām būtu jānodrošina, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi tiek sertificēti kā tādi, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti un nodīrāti saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas tiek reāli piemērotas un kuru mērķis ir nodrošināt, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas.

Visiem Komisijas pieņemtajiem pasākumiem šīs regulas īstenošanai jāatbilst proporcionalitātes principam.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula

Tā ir vispārēji un vienoti piemērojama, ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs vienlaicīgi, turklāt tā nerada papildu administratīvu slogu saistībā ar transponēšanu valsts tiesību aktos.

Citi juridiskie līdzekļi nebūtu piemēroti. Direktīva paredz, ka tās īstenošanai jāpieņem valsts pasākumi, kas palielina atšķirīgas piemērošanas risku. Aizliegumu īsteno dalībvalstis, un vienlaikus tās pēc savas izvēles var nodrošināt, kādā veidā apturēt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu tirgū, importēšanu un eksportēšanu, un izstrādāt metodes aizlieguma īstenošanai. Tāpat ir jāgarantē, ka iespējamās atkāpes no spēkā esošiem tirdzniecības aizliegumiem tiek piemērotas vienotā veidā.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. Papildu informācija

- Vienkāršošana

Priekšlikumā nav iekļauts vienkāršošanas elements, jo tas neskar spēkā esošos tiesību aktus.

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 338/97 jāatzīmē, ka nebūtu pareizi no minētās regulas izslēgt tajā patlaban iekļautās roņveidīgo sugas, jo šādi lēmumi ir cieši saistīti ar lēmumiem, kas jāpieņem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ( CITES ) pārvaldes struktūrām. (Kaut gan Kopiena nav CITES līgumslēdzēja puse, Regulas (EK) Nr. 338/97 nepārprotams mērķis ir īstenot Kopienā šo konvenciju).

Attiecībā uz Direktīvu 83/129/EEK par ronēniem – skatīt turpmāk.

- Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Priekšlikuma pieņemšanas rezultātā netiks atcelti spēkā esošie tiesību akti, jo tie vai nu aptver citus elementus, vai arī to pamatā ir citi apsvērumi un to mērķis ir mazināt citādas bažas, jo tie ir saistīti ar attiecīgo roņveidīgo sugu saglabātības stāvokli.

Īpaši attiecībā uz Direktīvu 83/129/EEK (ar grozījumiem) par ronēniem ir skaidrs, ka šī regula ietver aizliegumu tādu konkrētu izstrādājumu komerciālam importam, uz kuriem attiecas minētais tiesību akts. Tomēr minēto direktīvu nedrīkst ietekmēt šajā regulā apsvērtā iespēja turpināt tirdzniecību, izmantojot atkāpes no spēkā esošiem aizliegumiem. Ja šādas atkāpes tiks piešķirtas, ir jānodrošina, ka Direktīvas 83/129/EEK pamatā esošie saglabāšanas mērķi joprojām tiek īstenoti, kas savukārt nozīmē to, ka šajā direktīvā paredzētais importa aizliegums paliek spēkā. Tādējādi nebūtu pareizi atcelt Direktīvu 83/129/EEK.

- Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā nav iekļauta neviena no šīm klauzulām.

- Teksta pārstrādāšana

Priekšlikums neparedz pārstrādāšanu.

- Atbilstības tabula

Nav nepieciešama, jo atbilstības tabulas ir vajadzīgas tikai direktīvām.

- Eiropas Ekonomikas zona (EEZ)

Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, tāpēc tas jāattiecina uz EEZ.

2008/0160 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. un 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[15],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[16],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[17],

tā kā:

(1) Roņveidīgie ir dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas bailes un citādas ciešanas.

(2) Roņveidīgos medī Kopienā un ārpus tās un izmanto tādu izstrādājumu un priekšmetu ieguvei kā, piemēram, gaļa, eļļa, trāns, kažokādas un no tām izgatavoti priekšmeti, kurus komerciāli pārdod dažādos tirgos, tostarp Kopienā.

(3) Roņveidīgo medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu — paust nopietnas bažas, jo ir pamats uzskatīt, ka roņveidīgos, iespējams, nogalina un dīrā, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa secināts, ka ir roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas, tomēr ir ziņots, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni[18].

(4) Reaģējot uz bažām par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa, vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas vai plāno pieņemt tiesību aktus, kas reglamentē no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību, aizliedzot to importu un ražošanu, bet citās dalībvalstīs tirdzniecība ar šādiem izstrādājumiem netiek ierobežota.

(5) Tādējādi pastāv atšķirības dalībvalstu noteikumos, kas reglamentē no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību, importu, ražošanu un tirgvedību. Šīs atšķirības valstu pasākumos ietekmē iekšējā tirgus darbību. Tādējādi šajā regulā paredzētie pasākumi saskaņos dalībvalstu noteikumus attiecībā uz komerciālām darbībām ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem.

(6) Lai novērstu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību, ir jāparedz saskaņoti noteikumi, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus. Šajā ziņā lietderīgs ir aizliegums laist tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus.

(7) Vairumam no roņveidīgajiem iegūto izstrādājumu, kas pieejami Kopienā, izcelsme ir trešās valstīs. Lai Kopienas tirdzniecības aizliegums būtu efektīvāks, tas būtu jāpieņem kopā ar aizliegumu ievest tos pašus izstrādājumus Kopienā.

(8) Tranzīta un eksporta aizliegumam būtu jānodrošina arī tas, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi netiek vesti tranzītā caur Kopienu un netiek ražoti Kopienā eksporta vajadzībām. Šādi aizliegumi palīdzētu padarīt tirdzniecības aizliegumu Kopienas iekšienē daudz efektīvāku, jo pastāv risks, ka no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, uz kuriem attiecināta tranzīta procedūra vai kas it kā tiek ražoti eksportam, var negodīgā veidā laist Kopienas tirgū.

(9) Ciktāl šīs regulas noteikumi ietekmē komerciālas darbības ar trešām valstīm saistībā ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, papildus pašam nepieciešamākajam, lai Kopienas iekšienē saglabātu tirdzniecības aizliegumu, tas būtu jāapsver arī kā pasākums starptautiskās tirdzniecības reglamentēšanai.

(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas.

(11) Tomēr vajadzētu paredzēt iespēju noteikt atkāpes no vispārējā aizlieguma laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, ciktāl tiek ievēroti atbilstoši nosacījumi, kuru pamatā ir dzīvnieku labturības apsvērumi. Tālab jāparedz kritēriji, kuru ievērošanai būtu jānodrošina, ka roņveidīgie tiek nogalināti un dīrāti, neradot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Jebkuru šādu atkāpi jāpiešķir Kopienas līmenī tā, lai visā Kopienā tiktu piemēroti vienoti nosacījumi attiecībā uz tirdzniecību, kas īpaši atļauta saskaņā ar šīm atkāpēm, un lai iekšējais tirgus turpinātu darboties bez sarežģījumiem.

(12) No roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus drīkst laist tirgū, importēt, vest tranzītā vai eksportēt tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas šajā sakarā paredzēti šajā regulā. Tomēr, ja no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus laiž tirgū, importē vai eksportē atbilstoši atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, šiem izstrādājumiem ir jāatbilst arī attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tostarp attiecīgi noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu. Šī regula nedrīkst ietekmēt saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[19], kas skar no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu iznīcināšanu sabiedrības un dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ.

(13) Nedrīkst ciest to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras tradicionāli nodarbojas ar roņveidīgo medībām iztikas nodrošināšanai Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa. Medības ir ienākumu avots un palīdz nodrošināt mednieka iztiku. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkstētu attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no tādiem roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tiem nodrošināt iztiku.

(14) Jāparedz atbilstošas prasības, lai nodrošinātu, ka atkāpes no tirdzniecības aizliegumiem saskaņā ar šo regulu var pareizi īstenot. Tālab jāparedz noteikumi attiecībā uz sertificēšanas shēmām, kā arī marķēšanu un etiķetēšanu. Ar sertificēšanas shēmām būtu jānodrošina, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi tiek sertificēti kā tādi, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti un nodīrāti saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas tiek reāli piemērotas un kuru mērķis ir nodrošināt, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas.

(15) Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[20].

(16) Konkrētāk, Komisijai vajadzīgas pilnvaras pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas procedūras, lai varētu efektīvi iesniegt un apstrādāt pieprasījumus atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti šīs regulas noteikumi par sertificēšanas shēmām, marķēšanu un etiķetēšanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, cita starpā papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai arī jābūt pilnvarām lemt par atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, šo atkāpju apturēšanu vai atcelšanu. Tā kā šos pasākumus pieņem, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās shēmas vadību, piemērojot to katram gadījumam atsevišķi, pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadības procedūru.

(17) Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

(18) Dalībvalstīm regulāri jāziņo par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

(19) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, likvidēt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, Kopienas līmenī saskaņojot valsts līmeņa aizliegumus no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecībai, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Kopiena var reglamentēt starptautisko tirdzniecību saskaņā ar Līguma 133. pantu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi par no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1. „roņveidīgais” ir I pielikumā uzskaitīto roņveidīgo sugu īpatnis;

2. „no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņveidīgajiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām;

3. „laišana tirgū” ir preču laišana Kopienas tirgū, tādējādi padarot tās pieejamas trešām personām par samaksu vai bez tās;

4. „imports” ir jebkāda preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, izņemot importu, kas

(i) ir neregulārs un

(ii) kurā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām;

5. „tranzīts” ir preču pārvadāšana starp diviem punktiem ārpus Kopienas caur Kopienas teritoriju, veicot vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai transporta veida maiņu, kuras laikā jebkādi pārvietošanas pārtraukumi rodas tikai no šādiem pārvadājumiem nepieciešamiem pasākumiem;

6. „eksports” ir preču izvešana no Kopienas muitas teritorijas;

7. „atkāpes pieprasītāji” ir tās valstis, tostarp dalībvalstis, kas pieprasa atkāpi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, kuru teritorijā vai jurisdikcijā tiek nogalināti un dīrāti roņveidīgie, no kuriem iegūst izstrādājumus, kā arī tās valstis, kuru jurisdikcijā ietilpst personas, kas nogalina un dīrā roņveidīgos, ja nogalināšana un dīrāšana notiek citas valsts teritorijā. Pieņemot 5. panta 5. punktā minētos īstenošanas pasākumus, Komisija, ievērojot šīs regulas mērķus, lems vai un kādos apstākļos ir iekļaujamas struktūras, kas nav valstis.

3. pants

Aizliegumi

1. Ir aizliegts laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tām nodrošināt iztiku.

3. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu 2. punktu, tostarp prasības par pierādījumiem attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu no roņveidīgajiem iegūtiem izstrādājumiem, kas minēti 2. punktā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Nosacījumi laišanai tirgū, importam, tranzītam un eksportam

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus ir atļauts, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. šie izstrādājumi ir iegūti no roņveidīgajiem, kas nogalināti un nodīrāti valstī, vai ko nogalinājušas vai nodīrājušas personas, uz kurām attiecas piemēroti tiesību akti vai citas prasības, reāli nodrošinot, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas;

2. attiecīgās iestādes nodrošina a) apakšpunktā minēto tiesību aktu noteikumu vai citu prasību reālu izpildi;

3. pastāv piemērota shēma, saskaņā ar kuru no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, tostarp roņādas un citas no roņveidīgajiem iegūtas izejvielas, ko izmanto šādu izstrādājumu ražošanā, sertificē kā izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, uz kuriem attiecas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi; un

4. a), b) un c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpilde ir pierādīta ar

(i) sertifikātu un

(ii) marķējumu vai etiķeti, ja ar sertifikātu nepietiek, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu,

saskaņā ar 6. un 7. pantu.

2. Dalībvalstis nekavē tādu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu tirgū, importu un eksportu, kas atbilst šīs regulas noteikumiem.

5. pants

Atkāpes

1. Atkāpi piešķir tiem atkāpes pieprasītājiem, kas Komisijai var pietiekami pierādīt, ka 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

2. Komisija izvērtē 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpildi, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atkāpes aptur vai atceļ, ja vairs netiek pildīts kāds no minētā punkta nosacījumiem.

4. Komisija piešķir atkāpes un lemj par to apturēšanu vai atcelšanu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus attiecībā ar Komisijai iesniedzamajiem pieteikumiem, tostarp prasībām par pierādījumiem, lai iegūtu atkāpi. To darot, Komisija ņem vērā atšķirīgos apstākļus, kas var būt dažādu valstu teritorijās.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Sertifikāti

1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļā minētie sertifikāti atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem:

5. sertifikātos ir norādīta visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka no roņveidīgajiem iegūts izstrādājums vai izstrādājumi, uz ko attiecas šis sertifikāts, atbilst 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam; un

6. tos apstiprina neatkarīga struktūra vai publiska iestāde, apliecinot sertifikātā norādītās informācijas pareizību.

2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai. Komisija jo īpaši var noteikt, kāda informācija ir jānorāda un kādas prasības par pierādījumiem ir jāiesniedz, lai apliecinātu, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minēto marķējumu vai etiķeti piestiprina tā, lai tas būtu saprotams, neizdzēšams un labi saskatāms.

2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, kuri jāievēro attiecībā uz marķēšanu un etiķetēšanu, kā arī apstākļus, kādos marķējums un etiķete jāpiestiprina. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Grozījumi pielikumos

Komisija var grozīt pielikumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 18. panta 1. punktu[21].

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.

10. pants

Sankcijas un izpilde

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai līdz 200X. gada 31. decembrim, un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus grozījumus.

11. pants

Ziņojumi

1. Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā piecu gadu pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Regulas 3. un 4. pants ir piemērojams 6 mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas, izņemot, ja 3. panta 3. punktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētie īstenošanas pasākumi šajā dienā nav spēkā, un minētajā gadījumā 3. un 4. pantu piemēro nākamajā dienā pēc šo īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

2. pantā minētās roņveidīgo sugas

1. Arctocephalus pusillus pusillus ;

2. Callorhinus ursinus ;

3. Cystophora cristata ;

4. Erignathus barbatus ;

5. Eumetopias jubatus ;

6. Halichoerus grypus ;

7. Histrophoca fasciata ;

8. Odobenus rosmarus rosmarus ;

9. Odobenus rosmarus divergens ;

10. Pagophilus groenlandicus ;

11. Phoca largha ;

12. Phoca vitulina ;

13. Phoca vitulina richardii ;

14. Pusa caspica ;

15. Pusa hispida ;

16. Pusa sibirica ;

17. Zalophus californianus .

II PIELIKUMS

Tiesību aktu noteikumu un citu spēkā esošu prasību, kas minētas 5. panta 2. punktā, piemērotības novērtēšanas kritēriji

1. Dzīvnieku labturības principi

Dzīvnieku labturības principi ir paredzēti attiecīgajos tiesību aktos vai citās prasībās.

2. Medību rīki

Ir noteikti roņveidīgo nogalināšanā izmantoto ieroču parametri. Tiesību aktos vai citās prasībās ir nepārprotami noteikts, kādus ieročus ir atļauts izmantot mazuļu apdullināšanai un/vai nogalināšanai un kādus ieročus atļauts izmantot pieaugušu roņveidīgo apdullināšanai un/vai nogalināšanai.

3. Pārliecināšanās par nesamaņu un nāvi, izmantojot atbilstošas uzraudzības metodes

Prasības par atbilstošu uzraudzības metožu izmantošanu ir konkrēti izklāstītas, un tādējādi medniekam ir pienākums pārliecināties, ka roņveidīgais dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu, pirms to atasiņo un pirms tiek nogalināts nākamais roņveidīgais.

4. Apdullinātu dzīvnieku atasiņošana

Visi dzīvnieki jāatasiņo tūlīt pēc pienācīgas apdullināšanas, t.i., pirms tiek apdullināts cits roņveidīgais dzīvnieks.

5. Medību apstākļi

Ir paredzētas prasības, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais un/vai mednieks atrodas pietiekoši stabilā pozīcijā un mērķi var pienācīgi saskatīt. Ir reglamentēti arī citi attiecīgajām medībām būtiski faktori.

6. Mednieku apmācība

Ir jānosaka, kādā līmenī ir mednieka prasmes un zināšanas par roņveidīgo dzīvnieku bioloģiju, medību metodēm un trīspakāpju procedūru, tostarp jānosaka medību līdzekļu praktiskās prasmes, piemēram, ir vajadzīgi šaušanas testi. Trīspakāpju procedūra ir metode, kas ietver efektīvu sišanu/šaušanu, efektīvu uzraudzību (izmantojot mirkšķināšanas refleksu vai galvaskausa iztaustīšanu, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu vai beigts) un efektīvu atasiņošanu, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais dzīvnieks ir nogalināts, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un ciešanas.

7. Neatkarīga uzraudzība

Ir paredzēta medību uzraudzības un novērošanas sistēma, nodrošinot regulāru medību pārraudzību un inspektoru neatkarību.

8. Trešo personu uzraudzības iespējas

Ir iespējama trešās personas veikta medību uzraudzība ar minimāliem administratīviem vai loģistikas šķēršļiem.

9. Ziņošanas prasības

Gan medniekiem, gan inspektoriem ir noteiktas skaidras ziņošanas prasības, kas aptver to, kur un kad dzīvnieki tiek nogalināti un kādi ieroči un munīcija tiek izmantota. Jāziņo arī par vairākiem attiecīgiem vides aizsardzības faktoriem.

10. Sankcijas un prasību ievērošana

Tiek vākta un sistematizēta statistikas informācija par medībām, spēkā esošo prasību neievērošanas gadījumiem un saistītajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem.[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] 2004. gada 14. decembra spriedums lietā C-434/02 ( Arnold André ), 34. un 35. punkts.

[2] Skatīt 37., 38., 39. un 41. punktu lietā C-434/02.

[3] Skatīt apvienotās lietas C-37/06 un C-58/06 Viamex Agrar Handels e.a ., 22. punkts.

[4] Skatīt 32. punktu lietā C-434/02.

[5] Grenlandes roņu mazuļu baltādas vai zilmuguraino roņu mazuļu ādas.

[6] OV L 91, 9.4.1983., 30. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 89/370/EEK (OV L 163, 14.6.1989., 37. lpp.).

[7] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/105/EK, ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

[8] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 318/2008 (OV L 95, 8.4.2008., 3. lpp.).

[9] Skatīt apvienotās lietas C-37/06 un C-58/06 Viamex Agrar Handels e.a ., 22. punkts.

[10] Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotais protokols (Nr. 33) par dzīvnieku aizsardzību un labturību (OV C 340, 10.11.1997., 110. lpp.). Šajā protokolā atspoguļota Līguma par Eiropas Savienību Nobeiguma aktam pievienotā deklarācija Nr. 24 par dzīvnieku aizsardzību.

[11] COM(2006) 13 galīgā redakcija, 23.1.2006.

[12] The EFSA Journal (2007) 610, 1.-122. lpp.

[13] COWI „Assessment of the potential impact of a ban of products derived from seal species”, 2008. gada aprīlis.

[14] 2002. gada 10. decembra spriedums lietā C-491/01 British American Tobacco and Imperial Tobacco [2002] ECR I-11453, 60. un 61. punkts; 2004. gada 14. decembra spriedums lietā C-434/02 Arnold André [2004] ECR I-11825, 34. punkts, un lietā C-210/03 Swedish Match [2004] ECR I-11893, 33. punkts; 2005. gada 12. jūlija spriedums apvienotajās lietās C-154/04 un C-155/04 Alliance for Natural Health [2006] ECR I-6451, 32. punkts, un 2005. gada 6. decembra spriedums lietā C-66/04 Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi [2005] ECR I-10553, 41. punkts.

[15] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[16] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[17] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[18] Dzīvnieku veselības un labturības darba grupas pēc Komisijas pieprasījuma sagatavotais zinātniskais atzinums par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa. The EFSA Journal (2007) 610, 1.-122. lpp.

[19] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 523/2008 (OV L 153, 12.6.2008., 23. lpp.).

[20] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[21] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.