52008PC0467

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.7.2008

COM(2008) 467 galīgā redakcija

2008/0148 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai ( ERI )

{SEC(2008) 2278}{SEC(2008) 2279}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Tiesiskais regulējums, kas piemērojams Eiropas pētniecības infrastruktūrai, ir izstrādāts tā, lai atvieglotu Eiropas nozīmes pētniecības struktūru kopīgu veidošanu un izmantošanu, ko veic vairākas dalībvalstis un Kopienas Pētniecības un attīstības pamatprogrammas asociētās valstis. Tas ir izveidots, atsaucoties uz dalībvalstu un zinātnieku aprindu aicinājumu, jo valstīs un starptautiskā mērogā pieejamās juridiskās formas nav pilnībā piemērotas. |

Vispārīgais konteksts Kopš 2000. gada janvāra, kad Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Ceļā uz Eiropas Pētniecības telpu”, ideja par vienotu Eiropas Pētniecības telpu (EPT) ir vadošais princips visos Kopienas pētniecības un attīstības pasākumos un viens no galvenajiem pīlāriem, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas pētniecības mērķus. 2007. gadā izstrādātajā EPT zaļajā grāmatā “Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” identificētas vairākas galvenās jomas, kurās efektīva darbība, veidojot dalībvalstu partnerības potenciāli varētu nodrošināt ievērojamus ieguvumus Eiropas pētniecības sistēmai un palīdzēt Eiropā izveidot “piekto brīvību” — zināšanu brīvu apriti. Šajā sakarā viens no vērienīgās EPT koncepcijas pīlāriem ir saistīts ar “pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras attīstīšanu”, kas savukārt nodrošina izaugsmi, darbavietas un pamatu dinamiskai un uz zināšanām balstītai Eiropas ekonomikai. Pētniecības infrastruktūrām ir aizvien lielāka loma zināšanu un tehnoloģiju attīstībā. Piemēram, observatorijas vides zinātnēs, datu bankas genomikā un datubāzes sociālajās zinātnēs, attēlveidošanas sistēmas vai sterilas telpas nanoelektronikā, apstarošanas aprīkojums materiālu pētniecībā vai superdatori, ir būtiski rīki zināšanu attīstīšanai. Piedāvājot unikālus pētniecības pakalpojumus, piesaistot zinātnei jauniešus un izveidojot iekārtu tīklu, pētniecības infrastruktūras palīdz strukturēt zinātnieku kopienu un tādējādi tām ir būtiska loma efektīvas pētniecības un jauninājumu vides izveidē. Spējot sasniegt cilvēkresursu un ieguldījumu kritisko masu, tās dod ieguldījumu valstu, reģionu un Eiropas ekonomikas attīstībā. Tādējādi tās ir “zināšanu trīsstūra”, proti, pētniecības, izglītības un jauninājumu, pamatā. Tā kā pētniecības robežas attīstās un pilnveidojas un, tehnoloģijām virzoties uz priekšu, pētniecības infrastruktūras kļūst aizvien sarežģītākas un dārgākas, tās bieži vien pārsniedz atsevišķas pētnieku grupas, reģiona, valsts vai pat kontinenta iespējas. To atzina Konkurētspējas padomes sanāksmēs, kuras notika 2004. gada 1.–3. jūlijā un 2004. gada 25. un 26. novembrī un kurās Padome piekrita, ka EPT turpmākas attīstības labad ir nepieciešams stiprināt konkurētspējīgu pētniecību, novērst sadrumstalotību un sadarboties pētniecības infrastruktūru sfērā. Padome uzsvēra nepieciešamību izstrādāt Eiropas mēroga stratēģiju pētniecības infrastruktūru jomā un pilnvaroja Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) izveidot Eiropas stratēģisko ceļvedi nākamās paaudzes pētniecības infrastruktūrām. Konkurētspējas padome 2008. gada 30. maija sanāksmē vairākkārt uzsvēra nepieciešamību attīstīt pētniecības infrastruktūras Eiropas līmenī, cita starpā balstoties uz efektīvu koordināciju un piemērotu tiesisko regulējumu. ESFRI 2006. gada oktobrī laida klajā pirmo Eiropas pētniecības infrastruktūru ceļvedi, kas aptvēra 35 galvenos Eiropas nozīmes projektus, kas jāizstrādā nākamajos 10–20 gados. Tagad uzdevums ir šos projektus īstenot. Tomēr galvenais kavēklis jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru ieviešanā, nemaz nerunājot par resursu trūkumu un tehnisko un organizatorisko jautājumu sarežģītību, ir atbilstīga tiesiskā regulējuma trūkums, kas ļautu uzsākt piemērotu partnerību ar partneriem no dažādām valstīm. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā ESFRI aizgādībā veiktā darba rezultātā ir secināts, ka valsts tiesību aktos paredzētās juridiskās formas (piemēram, Francijas société civile, Vācijas Gesellschaft mit beschränkter Haftung (GmbH), Lielbritānijas limited liability company (Ltd) vai Nīderlandes stichting (nodibinājums)) neatbilst šo jauno pētniecības infrastruktūru prasībām. Līdzīgi rezultāti gūti, analizējot arī starptautiskās vai Kopienas tiesībās noteiktas juridiskās formas (piemēram, starptautiskās/starpvaldību organizācijas, Eiropas Ekonomisko interešu grupas). Tādējādi ESFRI konstatēja vajadzību izstrādāt īpašu Kopienas tiesisko regulējumu tādu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidei, kurās iesaistītas vairākas dalībvalstis. Ierosinātais tiesību akts ir izstrādāts, lai atvieglotu dalībvalstīm un Kopienas Pētniecības un attīstības pamatprogrammas asociētajām valstīm kopīgi veidot un izmantot Eiropas nozīmes pētniecības struktūras un lai palīdzētu turpmāk attīstīt Eiropas pētniecības infrastruktūru politiku. Īpaši ESFRI palīdzībai vajadzētu papildināt kopš 2004. gada sasniegto progresu. Lai sagatavotu šo ierosmi, ir organizētas plašas apspriešanās, tostarp ekspertu veiktas analīzes un apspriešanās ar ieinteresētajām personām. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Kā secinājis ESFRI, strauja jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveide ļautu vieglāk un ātrāk sasniegt Eiropas Savienības horizontālos mērķus. Izaugsme un darba vietas: šādu struktūru izveide, izmantošana un uzturēšana rada būtiskus piedāvājuma un pieprasījuma efektus. Piemēram, mūsdienu CCD kameru (plaša patēriņa preces) paaudzes vai oftalmoloģiskajiem izmeklējumiem lietotās īpašās programmatūras pamatā ir tehnoloģiskie sasniegumi, kas gūti milzīgās optiskās astronomijas observatorijās pēdējo divdesmit gadu laikā. “Ilgtspējīga Eiropa”: Eiropas pētniecības infrastruktūras palīdz labāk saprast mūsu vidi vai veidot jaunas pieejas enerģētikā. Kā Enerģētikas padome atzina 2008. gada 28. februārī, pētniecības infrastruktūras palīdz uzlabot un papildināt Kopienas pētnieku un pētniecības institūtu zināšanu bāzi. Tās novērš šķēršļus mobilitātei, piesaista pasaules līmeņa cilvēkresursus un uzlabo zinātnisko izglītību atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā (SET plāns). “Zināšanu sabiedrība”: Eiropas pētniecības infrastruktūras ir noteicošais faktors, lai plašas pētnieku un lietotāju aprindas efektīvi piekļūtu pasaules līmeņa zinātnes atziņām. Atcerēsimies, ka internets pirms daudziem gadiem tika radīts Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Šodien miljoniem kilometru optisko šķiedru savieno dažādus zinātniskos centrus, pētniecības centrus un universitātes, veidojot efektīvas, ātras un uzticamas zinātniskās saziņas un informācijas sistēmas pamatu. Eiropa kā pasaules partneris: straujā Eiropas pētniecības infrastruktūru attīstība būtiski ietekmēs Eiropas pētniecības telpas pievilcīgumu. Austrālija, Indija, Krievija un ASV jau ir izrādījušas vērā ņemamu interesi par dalību ESFRI ierosinātos projektos. Labāks regulējums (un vienkāršošana): visbeidzot, optimizējot tiesisko regulējumu Eiropas līmenī, Padome varētu daudz ātrāk un efektīvāk īstenot dažādu dokumentu pārvaldību saistībā ar jaunu Eiropas pētniecības struktūru izveidi, daudzu valstu juridisko pamatu aizstājot ar vienu juridisko pamatu. Turklāt šī regula papildina citas Kopienas ierosmes, kas izstrādātas EPT kontekstā, piemēram, Paziņojumu par kopīgu plānošanu pētniecībā[1]. Tā arī papildina Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (ETI), kas veidos Zināšanu un jauninājumu kopienas (ZJK), apvienojot partnerībās augstāko mācību iestāžu, pētniecības struktūru un uzņēmumu labākos resursus. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertu atzinumu izmantošana |

Gatavojot šo priekšlikumu, Komisija ņēma vērā daudzu ieinteresēto personu paustos viedokļus. ESFRI sadarbībā ar Pētniecības ģenerāldirektorātu 2006. gadā organizēja divus darbseminārus galvenajām ieinteresētajām personām. Abos darbsemināros konstatēja gan valstu, gan Kopienas un starptautiskā līmenī pastāvošo juridisko formu nepilnības, kuru dēļ tās nav piemērotas Eiropas pētniecības infrastruktūrām. Tiesību speciālistu grupa 2007. gadā veica priekšizpēti par Eiropas juridiskā instrumenta izveidi Eiropas pētniecības infrastruktūrām. Grupa secināja, ka risinājums varētu būt EK regula, kura balstās uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 171. pantu. 2008. gada 3. martā tika organizēta ieinteresēto personu sanāksme. Dalībnieku vidū bija ESFRI ceļvedī iekļauto projektu pārstāvji, Eiropas pētniecības struktūru pārstāvji un tiesību speciālistu ar padziļinātām zināšanām par sanāksmes tēmu. Lielākā daļa ekspertu bija vienisprātis par jaunas Kopienas līmeņa juridiskās formas lietderīgumu, kā arī par Komisijas projekta plašo orientāciju. Komisija 2008. gadā izveidoja un apspriedās arī ar padomdevēju ekspertu grupu. Šī ekspertu grupa izrādīja spēcīgu atbalstu iespējai veidot jaunu Kopienas juridisko instrumentu Eiropas pētniecības infrastruktūrām. Viņu skatījumā šāds juridiskais instruments, papildinot citas, esošās juridiskās formas, atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu par jaunām infrastruktūrām. |

Ietekmes novērtējums Komisijas ir sagatavojusi Padomes regulas priekšlikuma ietekmes novērtējumu, kurā izvērtēta regulas priekšlikuma iespējamā ietekme, salīdzinot alternatīvas, proti, risinājumu “rīkoties kā parasti” un 3 citus risinājumus. 1. risinājums “ES mēroga rīcība netiek veikta” atbilst pašreizējai situācijai, kurā katrs konsorcijs ad hoc procesā cenšas noteikt, kura no iespējamajām juridiskajām formām ir viņa projektam visatbilstošākā. 2. risinājums nozīmē “nelielu” Eiropas Komisijas iejaukšanos, palīdzot Eiropas infrastruktūru attīstībā iesaistītajiem noteikt problēmas un vajadzības, apmainīties ar informāciju par to, kā cīnīties ar šīm problēmām, un ieviest labāko praksi. 3. risinājums nozīmē, ka Kopiena, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 171. pantu dibina kopuzņēmumus ikreiz, kad rodas nepieciešamība. 4. risinājums ir tiešāka atbilde uz esošo problēmu. Tajā ierosināts veikt izmaiņas likumdošanā, lai izveidotu jaunu juridisko instrumentu, kas būtu pielāgots Eiropas pētniecības infrastruktūru vajadzībām, papildinot esošās juridiskās formas valsts un Eiropas līmenī; tajā apsvērta iespēja, ka likumdevējs pilnvaro Eiropas Komisiju piešķirt “Eiropas pētniecības infrastruktūras” statusu. Dažādu iespējamo politisko risinājumu salīdzinošais novērtējums skaidri liecina, ka 4. risinājums ir visefektīvākais un reālākais veids, kā sasniegt priekšlikuma politiskos mērķus. Ierosinātajai pamatregulai ir acīmredzamas priekšrocības, salīdzinot ar pārējām alternatīvām. Tā nodrošinātu vieglāku, ātrāku un rentablāku jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveides procesu. Tā nodrošinātu visas juridiskās formas iezīmes, kas nepieciešamas Eiropas pētniecības infrastruktūrai. Tādējādi palielinātos Eiropas pētniecības infrastruktūru skaits, un tiktu sekmēti sociālekonomiskie, vides un sociālie sasniegumi. Tas veicinātu arī turpmāku Eiropas politikas izstrādi pētniecības infrastruktūru jomā. Visbeidzot, ierosinātā pamatregula, stiprinot EPT, vairotu Eiropas Savienības kā pētniecībai piemērotas vietas pievilcību starptautiskā mērogā. Tomēr dalībvalstis, veidojot jaunas pētniecības infrastruktūras Eiropas mērogā, varētu izmantot arī attiecīgas esošās starptautiskās, valstu vai Eiropas juridiskās formas (piemēram, EGCT un EEIG). |

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Papildinot valstu vai starpvaldību shēmas, ierosinātā pamatregula nodrošinās vienotu tiesisko regulējumu, pamatojoties uz EK līguma 171. pantu. Tajā būs izklāstītas Eiropas pētniecības infrastruktūru (ERI) galvenās īpašības, kā arī izveidotas skaidras procedūras, saskaņā ar kurām likumdevējs piešķirs šādu statusu. ERI ir tiesību subjekts, kuram ir juridiskas personas statuss un visās dalībvalstīs atzīta tiesībspēja un rīcībspēja. Tā darbojas, balstoties uz dalības principu: tās dalībnieki (dalībvalstis, trešās valstis un starpvaldību organizācijas) dod kopīgu ieguldījumu ERI mērķu sasniegšanā, kas, pirmkārt, ir Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru izveidošana un darbība. Tās iekšējā struktūra ir ļoti elastīga, ļaujot dalībniekiem statūtos noteikt savas tiesības un pienākumus, struktūrvienības un to kompetenci un citas iekšējās vienošanās. Dalībnieku atbildība par ERI parādiem principā nepārsniedz katras dalībvalsts attiecīgo ieguldījumu; tomēr statūtos tiek pieļauta iespēja grozīt šo kārtību. Piemērojamie tiesību akti ir Kopienas tiesību akti, statūtos noteiktās atrašanās vietas valsts tiesību akti vai ERI darbības valsts tiesību akti konkrētos drošības un tehniskos jautājumos. Statūtiem un to īstenošanas noteikumiem jābūt saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. ERI tiks uzskatīta par starptautisku struktūru vai organizāciju tādā nozīmē, kā paredzēts direktīvās par pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un publisko iepirkumu; attiecīgi tā būs atbrīvota no PVN un akcīzes nodokļa, un tās iepirkuma procedūrām nepiemēros direktīvu par publisko iepirkumu. ERI izveido saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 171. pantu kā juridisko pamatu, Komisijai rīkojoties uz Padomes piešķirto īstenošanas pilnvaru pamata (EK līguma 202. pants). Komisija rīkojas, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniedz personas, kas vēlas kļūt par ERI dibinātājiem. Lēmumu par ERI izveidošanu pieņem, ievērojot konsultatīvo procedūru. Šai procedūrai jāveicina Eiropas pētniecības efektīvai īstenošanai nepieciešamo struktūru veidošana, tai skaitā tādu, ko atbalsta Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmas. Tas nodrošinātu raitāku procesu nekā tad, ja Padome pieņemtu individuālus lēmumus, tādējādi tiks vienkāršots starptautisku pētniecības infrastruktūru sarežģītais veidošanas process un netiks pieļautas nesaskaņotas darbības. Eiropas Komisija nodrošinās jaunā tiesiskā regulējuma vispārēju pārvaldību un uzraudzīs ERI atbilstību regulas prasībām. Piecus gadus pēc pieņemšanas Komisija ar ekspertu grupas palīdzību veiks jaunā tiesiskā regulējuma novērtēšanu un sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. |

Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 171. pants. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Lai Kopienas rīcība būtu pamatota, ir jāievēro subsidiaritātes princips. Tas ietver divu aspektu novērtējumu. Pirmkārt, ir svarīgi pārliecināties, ka dalībvalstis ierosinātās rīcības mērķus nevar pienācīgi sasniegt savas valsts konstitucionālās sistēmas ietvaros (nepieciešamības pārbaude). Identificētās problēmas risināšanai tiek piedāvātas trīs iespējas, t. i., ja nepastāv atbilstīgs Eiropas pētniecības infrastruktūras tiesiskais regulējums: 1) Eiropas mēroga koordinācijas darbība labākās prakses izveidošanai; 2) kopuzņēmumu dibināšana un 3) īpaša tiesiskā regulējuma izveidošana Kopienas līmenī. Kopiena ir vispiemērotākā šo iespēju īstenošanai, pirmajā gadījumā pamatojoties uz EK līguma 165. pantu, bet pārējos divos — uz 171. pantu. Otrais aspekts, kas jānovērtē, ir vai un kādā veidā Kopienas rīcība palīdzētu vislabāk sasniegt mērķus (Eiropas pievienotās vērtības pārbaude). Eiropas rīcību pamato problēmas starptautiskais raksturs (dalībvalstīm kopīga tiesiskā regulējuma izveidošana). Pastāv alternatīvi risinājumi, noslēdzot starpvaldību nolīgumus, tomēr administratīvos un juridiskos procesus, kuri parasti jāievēro šādos gadījumos, uzskata par pārāk gariem, sarežģītiem un apgrūtinošiem. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips |

Regulas projekts ir ļoti īss, un plānotās infrastruktūras iekšējā kārtība tiek atstāta Eiropas pētniecības infrastruktūras dalībnieku, t. i., dalībvalstu, trešo valstu un starpvaldību organizāciju, ziņā. Piemērojamie tiesību akti galvenokārt būs statūtos noteiktās atrašanās vietas valsts vai darbības valsts tiesību akti. ERI un tās dalībniekiem jāsniedz Komisijai tikai tā informācija, kas obligāti vajadzīga, lai Komisija varētu pārbaudīt tās atbilstību pamatregulai. Šo iemeslu dēļ priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Noteikumi, kas parasti ir piemērojami potenciāli lielam skaitam tiesību subjektu, proti, ERI, kuras izveidotas uz EK līguma 171. panta juridiskā pamata, ir jāparedz regulā. |

4. IETEKME UZ BUDžETU |

Ierosinātā regula veicinās kopīgas Eiropas pētniecības struktūru izveidi un darbību dalībvalstu un asociēto valstu vidū. Tas ir pasākums, kas papildina pētniecības infrastruktūras darbības, kas paredzētas Septītās pētniecības pamatprogrammas juridiskajā pamatā, un tā veicinošā ietekme radīs nepieciešamību pēc papildu resursiem termiņa vidusposmā. |

5. PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Priekšlikumā paredzēta administratīvo procedūru vienkāršošana publiskā sektora iestādēs (Kopienas un valsts). |

Optimizējot tiesisko regulējumu Eiropas līmenī, Padome varētu daudz ātrāk un efektīvāk īstenot dažādu dokumentu pārvaldības procesu saistībā ar jaunu Eiropas pētniecības struktūru izveidi, vairāku valstu juridisko pamatu aizstājot ar vienu juridisko pamatu. |

2008/0148 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai ( ERI )

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 171. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 171. pantu Kopiena var izveidot kopuzņēmumus vai kādas citas struktūras, kas vajadzīgas Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu efektīvai īstenošanai.

(2) Kopienas mērķis vienmēr ir bijis atbalstīt un attīstīt Eiropas pētniecības infrastruktūras; jaunākie dokumenti, kuros tas iestrādāts, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[5] un Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums Nr. 2006/974/EK par īpašo programmu “Spējas”[6].

(3) Tradicionāli Eiropas pētniecības infrastruktūru izmantošana un attīstīšana ir atbalstīta, piešķirot dotācijas dalībvalstīs izveidotām pētniecības infrastruktūrām, taču pēdējos gados acīmredzama ir kļuvusi vajadzība pēc papildu centieniem jaunu struktūru izveides stimulēšanai, radot attiecīgu Kopienas tiesisko regulējumu, kam būtu jāveicina to izveidošana un darbība.

(4) Šo vajadzību politiskā līmenī vairākkārt ir minējušas gan dalībvalstis, gan Kopienas iestādes, kā arī dažādi Eiropas pētniecības aprindu pārstāvji, piemēram, uzņēmumi, pētniecības centri un universitātes.

(5) Kaut arī Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammās jau sen ir atzīts, ka galvenā loma Līguma trešās daļas XVIII sadaļā izklāstīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķu sasniegšanā ir pasaules klases zinātniskās pētniecības infrastruktūrām, noteikumi, kuri reglamentē šādu struktūru izveidošanu, finansēšanu un darbību vēl joprojām ir sadrumstaloti un reģionāli atšķirīgi. Ievērojot to, ka Eiropas pētniecības infrastruktūras konkurē ar infrastruktūrām, ko izveidojuši Kopienas globālie partneri, kuri veic lielus ieguldījumus modernās plaša mēroga pētniecības infrastruktūrās un darīs to arī turpmāk, un to, ka šīs infrastruktūras kļūst arvien sarežģītākas un dārgākas, bieži vien pārsniedzot vienas dalībvalsts vai pat kontinenta iespējas, nu ir radusies vajadzība pilnībā izmantot un izvērst Līguma 171. panta potenciālu, Kopienas līmenī izstrādājot regulējumu, kurā paredzētas procedūras un nosacījumi tādu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidošanai un darbībai, kas nepieciešamas Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu efektīvai īstenošanai. Šis jaunais tiesiskais regulējums papildinās citas, mazāk specifiskas juridiskās formas, kas pastāv saskaņā ar valsts, starptautiskiem vai Kopienas tiesību aktiem (piemēram, Eiropas Ekonomisko interešu grupa ( EEIG ) vai Eiropas Teritoriālās sadarbības grupa ( EGCT )).

(6) Termins “pētniecības infrastruktūra” apzīmē iekārtas, resursus un saistītos pakalpojumus, ko zinātnieku aprindas izmanto, lai veiktu augstas klases pētniecību attiecīgajās jomās. Šī definīcija aptver zinātnisko pamataprīkojumu vai pamatinstrumentus, uz zināšanām balstītus resursus (piemēram, kolekcijas, arhīvi vai strukturēta zinātniskā informācija), uz IST balstītās iespējošanas infrastruktūras (piemēram, tīmeklis, datortehnika, programmatūra un sakaru tehnika), ikvienu citu unikālu komponentu, kas ir būtisks izcilības sasniegšanai pētniecībā. Šādas pētniecības infrastruktūras var būt “vienkopus izvietotas” vai “izkliedētas” (organizēts resursu tīkls).

(7) Pretstatā kopuzņēmumu veidā īstenotām Kopīgām tehnoloģiju ierosmēm (KTI), kurās Kopiena ir dalībniece un kurās tā veic finanšu iemaksas, Eiropas pētniecības infrastruktūra (turpmāk “ ERI ”) nebūtu jāveido kā Kopienas struktūra Finanšu regulas[7] 185. panta nozīmē, bet gan kā tiesību subjekts, kurā Kopienai nav obligāti jābūt dalībniecei un kurā tā neveic finanšu iemaksas Finanšu regulas 108. panta 2. punkta f) apakšpunkta nozīmē.

(8) Ņemot vērā dalībvalstu un Kopienas ciešo sadarbību attiecīgo pētniecības pasākumu plānošanai un īstenošanai savstarpēji papildinošā veidā, kā izklāstīts Līguma 164. un 165. pantā, ieinteresētajām dalībvalstīm (vienām pašām vai kopā ar citiem kvalificētiem tiesību subjektiem) jābūt iespējai noteikt savas vajadzības pētniecības infrastruktūru izveidei, pamatojoties uz to pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem un Kopienas prasībām. Šo pašu iemeslu dēļ ERI ir jābūt atvērtai, lai tajā varētu iesaistīties ieinteresētās dalībvalstis un, iespējams, kvalificētas trešās valstis un specializētas starpvaldību organizācijas.

(9) Saskaņā ar šo regulu izveidotas Eiropas pētniecības infrastruktūras (turpmāk “ ERI ”) uzdevumam jābūt pētniecības infrastruktūras izveidošanai un izmantošanai. Lai novērstu konkurences kropļojumus, tās darbībai nav jābalstās uz ekonomiskiem apsvērumiem. Lai veicinātu jauninājumus un zināšanu un tehnoloģiju tālāknodošanu, ir jāatļauj ERI ar konkrētiem nosacījumiem veikt saimniecisko darbību ierobežotā apjomā. Pētniecības infrastruktūru izveidošana ERI statusā neizslēdz to, ka Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras, kurām ir cita juridiskā forma, arī var tikt atzītas par tādām, kas palīdz rīkoties saskaņā ar ceļvedi, ko izstrādājis Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums ( ESFRI ), un virzīt Eiropas pētniecību. Komisija nodrošinās to, ka ESFRI dalībnieki un citas ieinteresētās personas tiek informētas par alternatīvām juridiskajām formām.

(10) Pētniecības infrastruktūrām ir jāpalīdz saglabāt zinātnisko izcilību Kopienas pētniecībā un tās ekonomikas konkurētspēju atbilstīgi vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, efektīvi atbalstot Eiropas pētniecības pasākumus. Lai to panāktu, tām jābūt faktiski atvērtām plašām Eiropas pētnieku aprindām un jātiecas uz mērķi vairot Eiropas zinātniskās spējas, pārsniedzot pašreizējos sasniegumus, un tādā veidā palīdzot izveidot Eiropas pētniecības telpu.

(11) Lai iedibinātu efektīvu procedūru ERI izveidošanai, ir jāparedz, ka ERI izveidē ieinteresētie tiesību subjekti iesniedz pieteikumu Komisijai, kurai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jāizvērtē, vai ierosinātā pētniecības infrastruktūra atbilst šīs regulas prasībām.

(12) Pārredzamības labad lēmums par ERI izveidošanu ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šā paša iemesla dēļ minētajam lēmumam jāpievieno izraksts no statūtiem, kurā atspoguļoti to būtiskākie elementi.

(13) Lai ERI savus uzdevumus veiktu pēc iespējas efektīvāk, tai jāpiešķir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja no dienas, kad stājas spēkā lēmums par tās izveidošanu. Lai noteiktu piemērojamās tiesības, tās statūtos noteiktajai atrašanās vietai jābūt tāda ERI dalībnieka teritorijā, kas ir dalībvalsts vai Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammas asociētā valsts.

(14) ERI dalībnieku vidū ir jābūt vismaz trim dalībvalstīm, un to vidū var būt arī kvalificētas trešās valstis un specializētas starpvaldību organizācijas. Tāpēc ERI jāpiešķir starptautiskas struktūras vai organizācijas statuss, lai varētu piemērot Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[8], Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[10], saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu. ERI pētniecības pasākumu efektīvākam atbalstam dalībvalstīm un iesaistītajām trešām valstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai šādām ERI piešķirtu visplašākos atbrīvojumus no citiem nodokļiem.

(15) Ņemot vērā šā juridiskā instrumenta Kopienas aspektu, dalībvalstīm kopīgi jābūt balsu vairākumam ERI dalībnieku asamblejā.

(16) Šā regulējuma īstenošanai statūtos jāiestrādā sīkāki noteikumi, uz kuru pamata Komisijai jāpārbauda pieteikuma atbilstība ar šo regulu izveidotajam regulējumam.

(17) Ir jānodrošina, ka, no vienas puses, ERI ir tiesības grozīt statūtus, un, no otras puses, Kopiena, kas izveido ERI , saglabā kontroli pār konkrētiem būtiskiem elementiem. Ja grozījums attiecas uz jautājumu, kas ietverts lēmumam par ERI izveidošanu pievienotajā statūtu izrakstā, šāds grozījums pirms tā stāšanās spēkā jāapstiprina ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts, ievērojot to pašu procedūru, saskaņā ar kuru izveido ERI , jo izrakstā ietvertā informācija tiek uzskatīta par būtisku. Visi pārējie grozījumi jāpaziņo Komisijai, kurai ir iespējas iebilst, ja tā uzskata, ka grozījums ir pretrunā šai regulai. Ja iebildumi nav izteikti, jāpublicē attiecīgs paziņojums, kam pievienots īss grozījuma kopsavilkums.

(18) Ir nepieciešams izveidot ERI struktūrvienības tās darbību efektīvai vadīšanai. Statūtos jānosaka veids, kā šīs struktūrvienības juridiski pārstāv ERI .

(19) ERI darbības ir jāveic saskaņā ar pareizas budžeta veidošanas principiem, lai tā varētu īstenot finansiālo atbildību.

(20) ERI var saņemt līdzfinansējumu no kohēzijas politikas finanšu instrumentiem saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. jūlijs Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[11].

(21) Lai ERI varētu veikt savus uzdevumus visefektīvākajā veidā, tai ir jābūt atbildīgai par saviem parādiem, kā tas loģiski izriet no ERI juridiskās personas statusa. Lai tās dalībnieki varētu atrast piemērotus risinājumus attiecībā uz to atbildību, ir jādod iespēja statūtos paredzēt dažādus atbildības režīmus, neaprobežojoties tikai ar atbildību dalībnieku iemaksu apjomā.

(22) Tā kā ERI ir izveidota saskaņā ar Kopienas tiesībām, tai ir jābūt pakļautai Kopienas tiesību aktiem, tāpat arī tās valsts tiesību aktiem, kurā ir tās statūtos noteiktā atrašanās vieta. Tomēr ERI darbības vieta varētu atrasties citā valstī. Tādā gadījumā attiecīgie valsts tiesību akti jāpiemēro attiecībā uz sabiedrības veselību, arodveselību un darba drošību, vides aizsardzību, rīkošanos ar bīstamām vielām un vajadzīgo atļauju izdošanu. Turklāt ERI darbībai jābūt reglamentētai tās statūtos, kas pieņemti atbilstīgi iepriekš minētajiem tiesību aktiem, un šo statūtu īstenošanas noteikumos.

(23) Lai nodrošinātu pietiekamu kontroli pār atbilstību šai regulai, ERI ir jāsniedz Komisijai gada ziņojums par ERI un visa informācija par apstākļiem, kas var nopietni apdraudēt ERI uzdevumu izpildi. Ja Komisija gada ziņojumā vai citos avotos saskata pazīmes, ka ERI rīkojas, nopietni pārkāpjot šo regulu vai citus piemērojamos tiesību aktus, tā pieprasa paskaidrojumus un/vai ERI darbību, un/vai tās dalībnieku darbību. Ekstrēmos gadījumos, kā arī tad, ja darbība stāvokļa labošanai netiek veikta, Komisija var atsaukt lēmumu par ERI izveidošanu; ar to tiek uzsākta ERI likvidācija.

(24) Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķi, t. i., izstrādāt tiesisko regulējumu vairāku dalībvalstu izveidotām Eiropas pētniecības infrastruktūrām, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot valsts konstitucionālo sistēmu ietvaros, problēmas starptautiskā rakstura dēļ šos mērķus iespējams labāk sasniegt Kopienas līmenī. Tāpēc Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(25) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas procedūru[12],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido regulējumu, kurā paredzētas prasības un procedūras Eiropas pētniecības infrastruktūras (turpmāk “ ERI ”) izveidošanai un tās izveides rezultātu reglamentēšanai.

2. To piemēro Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūrām.

2. pants Uzdevums un citas darbības

1. ERI uzdevums ir pētniecības infrastruktūras izveidošana un darbība.

2. ERI veic savu uzdevumu, nebalstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. Tomēr ierobežotā apjomā tā var veikt saimniecisko darbību, kas ir cieši saistīta ar tās uzdevumu, ja tā neapdraud minētā uzdevuma izpildi.

3. ERI veic atsevišķu uzskaiti par saimnieciskās darbības izmaksām un ieņēmumiem un iekasē par šādām darbībām samaksu atbilstīgi tirgus cenām vai, ja tās nevar precīzi noskaidrot, samaksu, ko veido visas izmaksas plus pieņemama peļņas norma.

3. pants Ar infrastruktūru saistītas prasības

ERI veidojamā pētniecības infrastruktūra atbilst šādām prasībām:

1. tā ir nepieciešama Eiropas pētniecības pasākumu veikšanai un jo īpaši Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu efektīvai izpildei;

2. tā rada pievienoto vērtību Eiropas pētniecības telpas veidošanā un būtisku starptautiska mēroga uzlabojumu attiecīgajās zinātnes un tehnoloģijas jomās;

3. tai faktiski var piekļūt Eiropas pētnieku aprindas, pie kurām pieder pētnieki no dalībvalstīm un Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmās asociētām trešām valstīm;

4. tā palīdz izplatīt un optimizēt Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu rezultātus.

4. pants Pieteikums par ERI izveidošanu

1. Tiesību subjekti, kas pretendē uz ERI izveidošanu, (turpmāk “pretendenti”) iesniedz pieteikumu Komisijai. Pieteikumu iesniedz rakstiski vienā no Kopienas oficiālajām valodām un tajā iekļauj:

5. Komisijai adresētu lūgumu par ERI izveidošanu;

6. ierosinātos ERI statūtus, kas minēti 9. pantā;

7. tehnisko un zinātnisko aprakstu par pētniecības infrastruktūru, kas jāizveido un jāizmanto ERI, jo īpaši pievēršoties 3. pantā izklāstītajām prasībām;

8. statūtu izrakstu, kurā ietverta pielikumā norādītā informācija.

2. Komisija izvērtē pieteikumu. Izvērtēšanas laikā tā var pieprasīt neatkarīgu ekspertu viedokli, jo īpaši ERI plānoto darbību jomā. Šāda izvērtējuma rezultātus paziņo pretendentiem, kurus, ja vajadzīgs, uzaicina pieņemamā termiņā papildināt vai grozīt pieteikumu.

5. pants Lēmums par pieteikumu

1. Komisija, ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētā izvērtējuma rezultātus un rīkojoties saskaņā ar 21. pantā minēto procedūru:

9. pēc pārliecināšanās, ka šajā regulā izklāstītās prasības ir izpildītas, pieņem lēmumu par ERI izveidošanu vai

10. noraida pieteikumu, ja tā secina, ka šajā regulā izklāstītās prasības nav izpildītas.

2. Lēmumu par pieteikumu dara zināmu pretendentiem. Lēmumu par ERI izveidošanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

3. Pieteikumā iekļauto statūtu izrakstu pievieno lēmumam par ERI izveidošanu.

6. pants ERI statuss

1. Dienā, kad stājas spēkā lēmums par ERI izveidošanu, ERI tiek piešķirts juridiskas personas statuss.

2. Ikvienā dalībvalstī ERI ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kāda tiesību subjektiem ir piešķirta minētās dalībvalsts tiesību aktos. Jo īpaši tā var iegādāties, tai var piederēt un tā var atbrīvoties no kustama, nekustama un intelektuālā īpašuma, slēgt līgumus un būt par pusi tiesas procesos.

3. ERI ir starptautiska struktūra Direktīvas 2006/112/EK 151. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un starptautiska organizācija Direktīvas 92/12/EEK 23. panta 1. punkta otrā ievilkuma un Direktīvas 2004/18/EK 15. panta c) apakšpunkta nozīmē.

4. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu piešķirtu ERI visplašākos atbrīvojumus no nodokļiem līdztekus tiem, kas minēti 3. punktā.

7. pants Atrašanās vieta un nosaukums

1. ERI statūtos noteiktā atrašanās vieta ir tāda dalībnieka teritorijā, kas ir dalībvalsts vai Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammas asociētā valsts.

2. ERI ir nosaukums, kurā iekļauti vārdi “Eiropas pētniecības infrastruktūra” vai saīsinājums “ ERI ”.

8. pants Dalībnieki

1. Par ERI dalībniekiem var kļūt šādi tiesību subjekti:

11. dalībvalstis;

12. trešās valstis;

13. starpvaldību organizācijas.

2. ERI dalībnieku vidū vienmēr jābūt vismaz trim dalībvalstīm. Citas dalībvalstis var kļūt par dalībniekiem jebkurā laikā, izpildot taisnīgus un pieņemamus nosacījumus, kas precīzi norādīti statūtos.

3. Dalībvalstīm kopīgi ir balsu vairākums dalībnieku asamblejā, kas minēta 12. panta a) apakšpunktā.

4. Attiecībā uz īpašu ERI dalībnieka tiesību īstenošanu un saistību izpildi ikvienu dalībvalsti vai trešo valsti var pārstāvēt viens vai vairāki tiesību subjekti, tostarp reģioni, vai privātas struktūras, kas pilda publisko pasūtījumu.

5. Trešās valstis un starpvaldību organizācijas, kas pretendē uz dalību ERI , atzīst ERI juridiskās personas statusu un tiesībspēju un rīcībspēju saskaņā ar 6. panta 1. un 2. punktu, un tās pakļautību noteikumiem, kas noteikti, piemērojot 16. pantu.

6. Trešās valstis, kas pretendē uz dalību ERI , piešķir šādai ERI statusu, kas ir līdzvērtīgs 6. panta 3. un 4. punktā minētajam statusam.

9. pants Statūti

Statūtos ir vismaz šāda informācija:

14. dalībnieku saraksts un, attiecīgā gadījumā, tos pārstāvošo tiesību subjektu saraksts, un nosacījumi un procedūras attiecībā uz izmaiņām dalībnieku sastāvā un pārstāvībā atbilstīgi 8. pantam;

15. ERI uzdevumi un darbības;

16. statūtos noteiktā atrašanās vieta atbilstīgi 7. panta 1. punktam;

17. ERI nosaukums atbilstīgi 7. panta 2. punktam;

18. dalībnieku tiesības un pienākumi, tostarp pienākums veikt iemaksas līdzsvarotā budžetā;

19. ERI struktūrvienības, to kompetence un veids, kā tās izveidotas un kā tās pieņem lēmumus, tostarp lēmumus par statūtu grozījumiem, atbilstīgi 10., 11. un 12. pantam;

20. darbības ilgums un likvidācijas process atbilstīgi 17. pantam;

21. pamatprincipi, ko ievēro:

i) lietotāju piekļuves politikā,

ii) datu politikā,

iii) zinātniskās novērtēšanas politikā,

iv) intelektuālā īpašuma tiesību politikā,

v) rezultātu izplatīšanas politikā,

vi) personālatlases politikā,

vii) iepirkuma politikā atbilstīgi pārredzamības, nediskriminēšanas un konkurences principiem,

viii) darbības izbeigšanā (attiecīgā gadījumā),

22. darba valoda vai valodas;

23. atsauces uz noteikumiem statūtu īstenošanai.

Statūti ir publiski pieejami ERI tīmekļa vietnē un tās statūtos noteiktajā atrašanās vietā.

10. pants Statūtu grozījumi, kuru izdarīšanai jāgroza statūtu izraksts

1. ERI iesniedz apstiprināšanai Komisijā visus statūtu grozījumus, kuru izdarīšanai jāgroza statūtu izraksts. Šāds grozījums nestājas spēkā, pirms ir stājies spēkā lēmums par grozījuma apstiprināšanu. Komisija mutatis mutandis piemēro 4. panta 2. punktu un 5. pantu.

2. Grozījuma pieteikumā ietver šādu informāciju:

24. ierosinātā grozījuma teksts, tostarp tā spēkā stāšanās diena;

25. statūtu grozītā konsolidētā redakcija;

26. grozītais statūtu izraksts.

11. pants Citi statūtu grozījumi

1. Citus statūtu grozījumus, kas nav minēti 10. pantā, ERI iesniedz Komisijai desmit dienu laikā pēc to pieņemšanas.

2. Komisija pret šādu grozījumu var iebilst sešdesmit dienu laikā pēc tā iesniegšanas, norādot iemeslus, kāpēc grozījums neatbilst šīs regulas prasībām.

3. Ja iebildumi nav izteikti, Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē paziņojumu par grozījumu, kam pievienots īss grozījuma kopsavilkums.

4. Grozījums nestājas spēkā, pirms ir beidzies iebildumu izteikšanas termiņš vai Komisija to ir atcēlusi, vai pirms ir atsaukts izteiktais iebildums.

5. Grozījuma pieteikumā ietver šādu informāciju:

27. pieņemtā grozījuma teksts, tostarp tā spēkā stāšanās diena;

28. statūtu grozītā konsolidētā redakcija;

29. grozījuma īss kopsavilkums.

12. pants ERI organizācija

Statūtos paredz vismaz šādas struktūrvienības, kurām ir turpmāk minētā kompetence:

30. dalībnieku asambleja — struktūrvienība, kuras kompetencē ir lēmumu pieņemšana, ieskaitot budžeta pieņemšanu;

31. dalībnieku asamblejas iecelts direktors vai direktoru padome — ERI izpildstruktūra un juridiskais pārstāvis.

Statūtos norāda veidu, kā direktoru padomes locekļi juridiski pārstāv ERI .

13. pants Budžeta principi, pārskati, revīzija un apdrošināšana

1. Visas ERI ieņēmumu un izdevumu pozīcijas ietver aplēsēs, ko sagatavo katram finanšu gadam, un iekļauj budžetā. Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

2. ERI dalībnieki nodrošina to, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

3. Budžetu sagatavo un izpilda un pārskatus iesniedz, ievērojot pārredzamības principu.

4. ERI pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā.

5. ERI izpilda piemērojamo tiesību aktu prasības par pārskatu sagatavošanu, sistematizāciju, revīziju un publiskošanu.

6. ERI noslēdz piemērotu apdrošināšanas līgumu, lai segtu visus tās darbībai raksturīgos riskus.

14. pants Kopienas finansējums

Kopienas finansējumu ERI var piešķirt tikai saskaņā ar VI sadaļu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Finansējumu iespējams piešķirt arī saskaņā ar kohēzijas politiku, ievērojot attiecīgo Kopienas tiesību aktu prasības.

15. pants Atbildība

1. ERI ir atbildīga par saviem parādiem.

2. Dalībnieku finansiālā atbildība par ERI parādiem nepārsniedz to attiecīgās iemaksas ERI budžetā. Dalībnieki statūtos var norādīt, ka tie uzņemas noteikta apjoma atbildību, kas pārsniedz to attiecīgās iemaksas, vai arī neierobežotu atbildību.

3. Kopiena nav atbildīga par ERI parādiem.

16. pants Piemērojamie tiesību akti un jurisdikcija

1. ERI darbību reglamentē:

32. Kopienas tiesību akti, jo īpaši šī regula un lēmumi, kas minēti 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā;

33. tās valsts tiesību akti, kurā ir ERI statūtos noteiktā atrašanās vieta, tajos jautājumos, kurus nereglamentē vai tikai daļēji reglamentē a) apakšpunktā minētie tiesību akti;

34. tās statūti, kas pieņemti atbilstīgi a) un b) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem;

35. īstenošanas noteikumi, kas ir atbilstīgi tās statūtiem;

36. atkāpjoties no b) apakšpunkta, to valstu tiesību akti, kurās ERI darbojas, reglamentē ERI darbību attiecībā uz:

i) sabiedrības veselību, arodveselību un darba drošību;

ii) vides aizsardzību;

iii) rīkošanos ar bīstamām vielām;

iv) tās darbībai vajadzīgo atļauju izdošanu.

2. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir izskatīt visas tiesas lietas starp dalībniekiem, starp dalībniekiem un ERI un visas tās tiesas lietas, kurās viena puse ir Kopiena.

3. Strīdiem starp ERI un trešām personām piemēro Kopienas tiesību aktus par jurisdikciju. Gadījumos, uz kuriem šādi Kopienu tiesību akti neattiecas, šādu strīdu izšķiršanas jurisdikciju nosaka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ir ERI statūtos noteiktā atrašanās vieta.

17. pants Likvidācija, maksātnespēja

1. Statūtos nosaka procedūru, kas piemērojama gadījumā, ja ERI likvidē saskaņā ar dalībnieku asamblejas lēmumu.

2. Bez liekas kavēšanās pēc tam, kad dalībnieku asambleja ir pieņēmusi lēmumu par likvidāciju, un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas ERI par to paziņo Komisijai. Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. Bez liekas kavēšanās pēc likvidācijas procesa pabeigšanas un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc tās pabeigšanas ERI par to paziņo Komisijai. Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. ERI beidz eksistēt šāda paziņojuma publicēšanas dienā.

4. Jebkurā gadījumā, kad ERI nevar samaksāt savus parādus, tā par to tūlīt paziņo Komisijai. Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

18. pants Ziņošana un kontrole

1. ERI sagatavo gada darbības pārskatu un iesniedz to Komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām. Šo pārskatu dara pieejamu atklātībai.

2. ERI un attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem apstākļiem, kas nopietni apdraud ERI uzdevuma izpildi.

3. Ja Komisija saskata pazīmes, ka ERI darbojas, nopietni pārkāpjot šo regulu, uz tās pamata pieņemtus lēmumus vai citus piemērojamos tiesību aktus, tā pieprasa paskaidrojumus no ERI un/vai tās dalībniekiem.

4. Ja Komisija pēc tam, kad ERI un/vai tās dalībniekiem ir bijis dots pieņemams termiņš iesniegt savus apsvērumus, secina, ka ERI darbojas, nopietni pārkāpjot šo regulu, uz tās pamata pieņemtus lēmumus vai citus piemērojamos tiesību aktus, tā var ieteikt ERI un tās dalībniekiem veikt darbību stāvokļa labošanai.

5. Ja darbību stāvokļa labošanai neveic, Komisija var atsaukt lēmumu, ar ko izveido ERI . Šādu lēmumu paziņo ERI un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā. Ar to tiek uzsākts ERI likvidācijas process.

19. pants Vajadzīgie noteikumi

Dalībvalstis paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku piemērošanu.

20. pants Ziņojums un pārskatīšana

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu un attiecīgā gadījumā pievieno tam priekšlikumus par grozījumiem.

21. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz padomdevēja komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

22. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

IZRAKSTS NO STATūTIEM

37. ERI nosaukums (7. panta 2. punkts un 9. panta d) apakšpunkts): [nosaukums saskaņā ar statūtiem, tajā iekļauti vārdi “Eiropas pētniecības infrastruktūra” vai saīsinājums “ ERI ”]

38. Uzdevums (2. panta 1. punkts un 9. panta b) apakšpunkts): [uzdevums saskaņā ar statūtiem, aptver pētniecības infrastruktūras izveidi un darbību]

39. Statūtos noteiktā atrašanās vieta (7. panta 1. punkts un 9. panta c) apakšpunkts): [vēlama atsauce uz mazāko administratīvo vai teritoriālo pašvaldības vienību, piemēram, pagastu]

40. Darbības ilgums (9. panta g) apakšpunkts): [piemēram, “nenoteikts”, vai darbības beigu datums vai gadu skaits pēc izveidošanas]

41. Lietotāju piekļuves politikas pamatprincipi (9. panta h) apakšpunkta pirmais ievilkums): [saskaņā ar statūtiem]

42. Zinātniskās novērtēšanas politikas pamatprincipi (9. panta h) apakšpunkta trešais ievilkums): [saskaņā ar statūtiem]

43. Rezultātu izplatīšanas politikas pamatprincipi (9. panta h) apakšpunkta piektais ievilkums): [saskaņā ar statūtiem]

44. Personālatlases politikas pamatprincipi (9. panta h) apakšpunkta sestais ievilkums): [saskaņā ar statūtiem]

45. Iepirkuma politikas pamatprincipi atbilstīgi pārredzamības, nediskriminēšanas un konkurences principiem (9. panta h) apakšpunkta septītais ievilkums): [saskaņā ar statūtiem]

46. Atbildības režīms (15. panta 2. punkts): [saskaņā ar statūtiem un/vai 15. panta 2. punkta pirmo teikumu]

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes Regula par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (ERI)

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Pētniecība — pētniecības infrastruktūras

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumus

- 08.01.05.01. Pētniecībā nodarbinātie ierēdņi un pagaidu darbinieki

- 08.01.05.02. Ārštata darbinieki (līgumdarbinieki, valsts norīkoti eksperti u. c.)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ilgtermiņa darbība, jo ierosinātais tiesību akts ir izstrādāts, lai sekmētu tādu kopīgu pētniecības struktūru izveidi un darbību, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstīm un asociētās valstis, un, pilnvarojot Eiropas Komisiju, šī regula nodrošinās raitāku procesu nekā tad, ja Padome pieņemtu individuālus lēmumus.

Īstermiņā tas neradītu nepieciešamību pēc vairāk resursiem, nekā tiem, kas pašreiz tiek izmantoti pēc jaunu pētniecības infrastruktūru projektu (Septītās pamatprogrammas resursi) sagatavošanas posma. Taču vidējā vai ilgā termiņā varētu būt nepieciešami papildu cilvēkresursi, lai sekotu regulas politiskajai attīstībai līdz, piemēram, iespējamai regulas pārskatīšanai pēc 5 gadiem.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

08.01 05 01 | Fakult. | Nedif. | NĒ | JĀ | JĀ | Nr. 1A |

08.01 05 02 | Fakult. | Nedif. | NĒ | JĀ | JĀ | Nr. 1A |

08.01.05.03 | Fakult. | Nedif. | NĒ | JĀ | JĀ | Nr. 1A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 un turpmākie gadi |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | a | 0.423 | 0.657 | 0.711 | 0.828 | 0.828 | 1.062 |

Administratīvās izmaksas (nedif.) | 8.2.6. | b | 0.080 | 0.250 | 0.280 | 0.250 | 0.250 | 0.250 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+b | 0.503 | 0.907 | 0.991 | 1.078 | 1.078 | 1.312 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+b | 0.503 | 0.907 | 0.991 | 1.078 | 1.078 | 1.312 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu (1. pozīcija)

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu FTE — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Nav piemērojams

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Tā kā pētniecības robežas attīstās un pilnveidojas un tehnoloģijas virzās uz priekšu, pētniecības infrastruktūras kļūst arvien sarežģītākas un dārgākas, bieži vien pārsniedzot atsevišķas pētniecības grupas, reģiona, valsts vai pat kontinenta iespējas. Taču lielākās grūtības jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidei ir tas, ka trūkst attiecīga tiesiskā regulējuma, kas ļautu dibināt piemērotu partnerību ar partneriem no dažādām valstīm. Tāpēc ir nepieciešams izveidot Kopienas tiesisko regulējumu Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru izveidošanai un darbībai.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ierosinātais tiesību akts ir izstrādāts, lai sekmētu tādu kopīgu pētniecības struktūru veidošanu un darbību, kurās iesaistītas vairākas dalībvalstis un asociētās valstis, un lai palīdzētu turpmāk attīstīt Eiropas pētniecības infrastruktūru politiku. Papildinot valstu vai starpvaldību shēmas, ierosinātā pamatregula nodrošinās kopīgu tiesisko regulējumu, pamatojoties uz EK līguma 171. pantu. Tajā noteiks Eiropas pētniecības infrastruktūru ( ERI ) galvenās īpašības, kā arī izveidos skaidras procedūras, saskaņā ar kurām likumdevējs tām piešķirs šo statusu. Piešķirot pilnvarojumu Eiropas Komisijai, šī regula nodrošinās raitāku procesu nekā tad, ja Padome pieņemtu individuālus lēmumus, un palīdzēs novērst darbību nesaskaņotību.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Šā priekšlikuma kopējais mērķis ir palīdzēt Eiropai pārvarēt dažādas aktuālas problēmas, laikus izstrādājot lietderīgas Eiropas pētniecības infrastruktūras ( ERI ), kas, savukārt:

- palīdz stiprināt efektīvas Eiropas Pētniecības telpas attīstību, labāk integrējot valstu pūliņus, izvairoties no struktūrām, kas nesasniedz kritisko masu, un ierindojot Eiropu starp pasaules līderiem augsta līmeņa pētniecības pakalpojumu jomā;

- palīdz Eiropai apkopot tās resursus jaunu, plaša mēroga struktūru izveidei, kas ir nepieciešamas, lai noturētos pētniecības priekšgalā nākamajās desmitgadēs, nodrošinot pētniekiem nepieciešamās pētniecības iespējas un tādējādi palielinot Eiropas pievilcību un potenciālu;

- palīdz labāk risināt sociālās un vides problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, enerģijas ražošana, ūdensapgāde, vides kvalitāte vai dzīves kvalitāte, ar izcilu pētniecības pakalpojumu palīdzību, ko nodrošina jaunās Eiropas pētniecības infrastruktūras, ieskaitot e-infrastruktūras;

- veicina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju, Eiropā paātrinot zinātnes sasniegumus, ko sekmē jaunās Eiropas struktūras un uz zināšanām balstīta izaugsme.

Šīs regulas paredzamais rezultāts ir palīdzēt izveidot labvēlīgākus apstākļus pamata pētniecības attīstībai Eiropā . Izmantojot tiesisko nosacījumu labvēlīgāku attīstību Kopienas līmenī šis darbs, protams, atbalstīs jauno Eiropas pētniecības infrastruktūru (kā noteikusi ESFRI ) savlaicīgu izveidi. Turklāt tas palīdzēs tālāk attīstīt Eiropas politiku pētniecības infrastruktūru jomā. Saistītie rādītāji būs šādi:

- jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru skaits (kā noteikusi ESFRI ), kas ir izveidotas, izmantojot partnerību visā Eiropā;

- infrastruktūru izveides ātrums;

- procesam nepieciešamie resursi;

- Eiropas pētniecības infrastruktūru politikas stiprināšana un pieaugoša atzīšana.

5.4. Īstenošanas metode

( Pārvalda centralizēti (pārvaldību tiešā veidā īsteno Komisija vai netiešā veidā deleģējot izpildaģentūrām, apvienības norīkotām grupām vai valsts publiskā sektora iestādēm/iestādēm, kuras pilda publisko pasūtījumu)

X Pārvalda dalīti vai decentralizēti

X kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes. Dalība Eiropas pētniecības infrastruktūrā (ERI) būs pieejama tikai dalībvalstīm, trešām valstīm un starpvaldību organizācijām, un tiks paredzēta iespēja šiem dalībniekiem pilnvarot publisko un privāto tiesību subjektus, kuri pilda publisko pasūtījumu, to vārdā izmantot tiesības un pildīt pienākumus. Eiropas Komisija nodrošinās šīs ierosmes vispārēju koordinēšanu. Komiteja atbalstīs Eiropas Komisiju jaunā tiesiskā regulējuma pārvaldībā.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Tiks izveidota uzraudzības un novērtēšanas sistēma, lai uzraudzītu izveidotās Eiropas pētniecības infrastruktūras un lai novērtētu to, cik lielā mērā jaunais tiesiskais regulējums ir sasniedzis izvirzītos mērķus.

Tā kā Eiropas Komisija nodrošinās vispārēju šīs ierosmes koordinēšanu, padomdevēja komiteja atbalstīs Eiropas Komisiju jaunā tiesiskā regulējuma pārvaldībā.

Turklāt, kad ERI tiks oficiāli apstiprinātas, katrai no tām būs jāsagatavo gada ziņojums un jāiesniedz Eiropas Komisijai un finansējošajām dalībvalstīm. Šie ziņojumi sniegs pārskatu par darbībām attiecīgā gada laikā, kā arī par budžeta jautājumiem un ļaus Eiropas Komisijai un dalībvalstīm pārbaudīt, vai infrastruktūra darbojas saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst Eiropas nozīmes statusam.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Ir sagatavots provizoriskā novērtējuma ziņojums.

6.2.2. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Piecus gadus pēc tiesiskā regulējuma pieņemšanas, ekspertu grupa veiks tā novērtēšanu un sniegs ziņojumu dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, lai izvērtētu:

- tiesiskā regulējuma apgūšanu (t. i., jaunu vai uzlabotu Eiropas infrastruktūru skaitu, kas izmanto šo regulējumu);

- cik lielā mērā tas ir radījis cerētās priekšrocības, cik ērta ir tā izmantošana un ciktāl tas ir palīdzējis paātrināt Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidi;

- nepieciešamību pārskatīt vai pielāgot tiesisko regulējumu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Kad ERI tiks oficiāli apstiprinātas, katrai no tām būs jāsagatavo gada ziņojums un jāiesniedz tas Eiropas Komisijai un finansējošajām dalībvalstīm. Šie ziņojumi sniegs pārskatu par darbībām attiecīgā gada laikā, kā arī par budžeta jautājumiem, un ļaus Eiropas Komisijai un dalībvalstīm pārbaudīt, vai infrastruktūra darbojas saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst Eiropas nozīmes statusam. Turklāt, sniedzot pētniecības pakalpojumus, katra pētniecības infrastruktūra tiks automātiski uzraudzīta ar tādu periodisku pētniecības pasākumu palīdzību, ko atbalsta valsts, Eiropas un starptautiskās programmas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistībā ar šo regulu darbības budžets nav paredzēts.

8.2. Administratīvie izdevumi

8.2.1. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Nepiemēro.

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Turpmākajam politiskajam darbam saistībā ar šo regulu būs nepieciešami daži AD kategorijas darbinieki, kuri pildīs politiskus uzdevumus, kas no 2010. gada ietvers regulas ieviešanas izvērtēšanu un tās iespējamu pārskatīšanu pēc 5 gadiem.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PDB procedūras ciklā

x Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi )

Nepiemēro.

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 un turpm. gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (08 01 05 01) — esošie | 0.234 | 0.468 | 0.585 | 0.702 | 0.702 | 0.936 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi 08 01 05 02 pantam (t. i., valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls) — esošie | 0.189 | 0.189 | 0.126 | 0.126 | 0.126 | 0.126 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0.423 | 0.657 | 0.711 | 0.828 | 0.828 | 1.062 |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 un turpm. gadi |

08 01 02 11 01 + 08 01 05 03 – Komandējumi | 0.03 | 0.03 | 0.03 | 0.03 | 0.03 | 0.03 |

08 01 02 11 02 + 08 01 05 03 – Sanāksmes un konferences | 0.02 | 0.1 | 0.1 | 0.06 | 0.06 | 0.06 |

08 01 02 11 03 + 08 01 05 03 – Komitejas | 0 | 0.06 | 0.09 | 0.09 | 0.09 | 0.09 |

08 01 02 11 04 + 08 01 05 03 – Pētījumi un konsultācijas | 0.03 | 0.03 | 0.03 | 0.05 | 0.06 | 0.06 |

08 01 02 11 05 + 08 01 05 03 - Informācijas sistēmas | 0 | 0.03 | 0.03 | 0.02 | 0.01 | 0.01 |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0.08 | 0.25 | 0.28 | 0.25 | 0.25 | 0.25 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki, kā arī personāls, kuru finansē atbilstīgi 08 01 02. pantam |

Ierēdņa algu aprēķina, pamatojoties uz 117 000 euro gadā. Pārējā personāla (līgumdarbinieku, valstu norīkoto ekspertu) algu aprēķina, pamatojoties uz 63 000 euro gadā. |

No darbības izrietošie uzdevumi Pirmie mēneši pēc regulas pieņemšanas tiks veltīti procedūru un vadošo norādījumu izstrādei, lai pieteiktos ERI. Vēlāk, sākot no 2009. gada vidus, pastāvīgs darbs tiks veltīts: dibinātāju (dalībvalstu) potenciālo pieteikumu pārbaudei, dokumentu apstrādei (atbilstība, zinātniska izvērtēšana, administratīvo, juridisko un finanšu datu analīze), starpdienestu konsultācijām un Komitejas sanāksmēm, iespējamo EK lēmumu sagatavošanai, ERI reģistrēšanai un turpmākai ikgadējai kontrolei. Nepieciešamo darbinieku skaitu īstermiņā finansēs no esošajiem resursiem. Tomēr, sākot no 2010. gada, daži ierēdņu amati (pārgrupēšana) būs nepieciešami politiskajam darbam, kuru Padome deleģēs Komisijai (t. i., Komitejas sanāksmēs, dokumentu apstrāde Komisijas lēmumu sagatavošanai, regulas izpildes pārbaudei un iespējamai pārskatīšanai pēc 5 gadiem). |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 un turpm. gadi |

AD*/AST (sk. 8.2.5. punktu) | 2 | 4 | 5 | 6 | 6 | 8 |

Valsts norīkotie eksperti / līgumpersonāls* (sk. 8.2.5. punktu) | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 2 |

Kopā | 5 | 7 | 7 | 8 | 8 | 10 |

* No kuriem viens ir A/AD un viens VNE jurists.

[1] COM(2008) ***, [**].[**].2008.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[6] OV L 54, 22.2.2007., 101. lpp.

[7] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp).

[8] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar PVN Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/8/EK (OV L 44, 20.2.2008., 11. lpp.).

[9] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 16. novembra Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004., 30. lpp.).

[10] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 213/2008 (OV L 74, 15.3.2008., 1. lpp.).

[11] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.