Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008PC0388

Priekšlikums Eiropas Padomes un Parlamenta regula, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību {SEC(2008) 2093} {SEC(2008) 2094}

/* COM/2008/0388 galīgā redakcija - COD 2008/0127 */

52008PC0388

Priekšlikums Eiropas Padomes un Parlamenta regula, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību {SEC(2008) 2093} {SEC(2008) 2094} /* COM/2008/0388 galīgā redakcija - COD 2008/0127 */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.6.2008

COM(2008) 388 galīgā redakcija

2008/0127 (COD)

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PADOMES UN PARLAMENTA REGULA,

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību

(iesniegusi Komisija) {SEC(2008) 2093}{SEC(2008) 2094}

2008/0127 (COD)

PRIEKŠLIKUMSEIRO PAS PADOMES UN PARLAMENTA REGULA,

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[3],

tā kā:

(1) Lai īstenotu kopējo transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta sistēma, kas dod iespēju droši, regulāri un ilgtspējīgi sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, tādējādi atvieglojot preču, pakalpojumu un personu brīvu apriti.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai[4], Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā[5], Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā[6] un Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību[7] (vienotās Eiropas gaisa telpas tiesību aktu pirmā pakete) iedibināja stabilu juridisku pamatu vienotas, savietojamas un drošas gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) sistēmai.

(3) Lai pabeigtu vienotas Eiropas gaisa telpas izveidi, Kopienas līmenī jāveic papildu pasākumi, it īpaši Eiropas aviācijas sistēmas darbības rādītāju uzlabošanai tādās galvenajās jomās kā drošums, resursi, lidojumu efektivitāte un rentabilitāte un vides aizsardzība, ievērojot, ka primāri ir drošuma mērķi.

(4) Atbildot uz augstu pieprasījumu nozarē, dalībvalstis un citas ieinteresētās personas, lai vienkāršotu un padarītu efektīvākus Eiropas aviācijas reglamentējošos noteikumus, 2006. gada novembrī nodibināja augsta līmeņa grupu Eiropas aviācijas nākotnes reglamentējošo noteikumu jautājumos (turpmāk — “augsta līmeņa grupa”). Šī grupa, kurā ir pārstāvēta lielākā daļa ieinteresēto personu grupu, 2007. gada jūlijā iesniedza ziņojumu ar virkni ieteikumu par to, kā uzlabot Eiropas aviācijas sistēmas darbības rādītājus un pārvaldību.

(5) Sanāksmē 2008. gada 7. aprīlī Eiropas Savienības Padome aicināja Komisiju, ievērojot augsta līmeņa grupas ieteikumus, izstrādāt kopēju sistēmisku pieeju, kas atbilst koncepcijai “ gate-to-gate ” (jeb “no vārtiem līdz vārtiem”), lai uzlabotu drošumu, ATM un palielinātu rentabilitāti.

(6) Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu[8], paredz izstrādāt un ieviest ATM ģenerālplānu. ATM ģenerālplāna īstenošanai ir vajadzīgi regulējoši pasākumi jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un finansēšanas atbalstam. Plāna rezultātā jātop sistēmai no pilnībā saskaņotiem un savietojamiem elementiem, kas garantē augstus gaisa transporta darbību rādītājus Eiropā.

(7) Augsta līmeņa grupa ieteica aviācijas sistēmā videi piešķirt tikpat lielu nozīmi kā drošumam un efektivitātei un stingri norādīja, ka nozarei un regulatoriem jāsadarbojas, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ATM ieguldījumu ilgtspējībā.

(8) Lai nodrošinātu saskaņotu un sekmīgu pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā, valstu uzraudzības iestādēm jāgarantē pietiekama neatkarība un resursi.

(9) Darba devēji un darbinieki labāk jāinformē, un ar tiem jāapspriežas par visiem pasākumiem, kam ir būtiskas sociālas sekas. Jāapspriežas arī ar nozaru dialoga komiteju, kas izveidota saskaņā ar Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmumu 98/500/EK par nozaru dialoga komitejām, kas veicina Eiropas līmeņa dialogu sociālo partneru vidū[9].

(10) ATM un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu (ANS) uzlabotas darbības rādītāju stimulēšanai jāizveido vispārēja struktūra saistošu efektivitātes mērķu noteikšanai, īstenošanai un pārbaudīšanai galvenajās darbības jomās saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ) politikas virzieniem. Šādā struktūrā noteikti jābūt atbilstošam mehānismam ATM un ANS darbības rādītāju datu paziņošanai, pārbaudīšanai, izvērtēšanai un izplatīšanai, kā arī attiecīgiem stimuliem un kavējošiem faktoriem, lai tiktu veicināta mērķu sasniegšana.

(11) Vienotās Eiropas gaisa telpas tiesību aktu pirmā pakete ir jāpielāgo tehnikas attīstībai.

(12) Jāpaskaidro, ka dalībvalstis nedrīkst atteikties izraudzīt aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka tas ir reģistrēts citā dalībvalstī vai pieder citas dalībvalsts pilsoņiem.

(13) Funkcionālie gaisa telpas bloki ir galvenie faktori, kas stiprina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbību, lai uzlabotu darbības rādītājus un veidotu sinerģiju. Dalībvalstīm funkcionālie gaisa telpas bloki jāizveido vēlākais līdz 2012. gada beigām.

(14) Ja resursi, kas patērēti darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši ATM ģenerālplāna īstenošanai, pārsniedz tobrīd pieejamos resursus, kopēju projektu īstenošanai jāizveido rezerve.

(15) Eurocontrol Izpildes pārskata komisijas ziņojumi un augsta līmeņa grupas galīgais ziņojums apstiprina, ka lidojumu tīklu un gaisa telpas struktūru nevar izstrādāt bez to savstarpējas integrācijas, jo katra atsevišķa dalībvalsts ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla ( EATMN ) struktūras elements gan Kopienā, gan ārpus tās robežām.

(16) Tādēļ pakāpeniski jāizveido arvien vienotāka gaisa telpa vispārējas nozīmes gaisa satiksmes maršrutiem.

(17) Reģionālu grūtību pārvarēšanai Eiropas lidojumu informācijas reģionā ( EFIR ), kas aptver gaisa telpu, par kuru atbildīgas ir dalībvalstis, jāveicina kopēja plānošana un integrēta darbība.

(18) Gaisa telpas izmantotājiem piekļūšanai Kopienas gaisa telpai un brīvai kustībai tajā ir jāizpilda stipri atšķirīgi nosacījumi. Cēlonis ir tas, ka Kopienas gaisa telpas izmantošanas noteikumi nav saskaņoti; jo īpaši trūkst saskaņotas gaisa telpas klasifikācijas. Tādēļ Komisijai uz ICAO standartu pamata šādi noteikumi būtu jāsaskaņo.

(19) EATMN jāizstrādā un jāīsteno, ņemot vērā gaisa transporta tīkla kopējo efektivitāti, drošumu un vides ilgtspējību. Kā atzīmēts Eurocontrol Izpildes pārskata komisijas ziņojumā “Par funkcionālās gaisa telpas bloka iniciatīvu izvērtējumu un to ieguldījumu efektivitātes uzlabošanā”, vislabāk to nodrošināt ar saskaņotu gaisa transporta tīklu pārvaldību Kopienas līmenī.

(20) Ir svarīgi izveidot kopīgu saskaņotu gaisa telpas maršrutu struktūru, kas izmantojama, pēc vienotiem principiem organizējot gaisa telpu pašlaik un nākotnē, nodrošināt ATM ģenerālplāna pakāpenisku īstenošanu, optimizēt ierobežoto resursu izmantošanu, lai izvairītos no liekām aprīkojuma izmaksām, kā arī pēc saskaņotiem noteikumiem izveidot un pārvaldīt gaisa telpu. Šajā nolūkā Komisijai ir jābūt atbildīgai par vajadzīgo tiesiski saistošo noteikumu un īstenošanas lēmumu pieņemšanu.

(21) Augsta līmeņa grupa ierosināja uz esošās bāzes izveidot jaunas un pastiprinātas funkcijas un piešķirt atbildību Eurocontrol , vienlaikus nostādot Kopienu par vienīgo regulatoru un ievērojot principu, kuram atbilstoši regulatīvās funkcijas ir nodalītas no pakalpojumu sniegšana. Tādējādi Komisijai būtu jāuztic pārveidotajai Eurocontrol organizācijai (ar jaunu pārvaldes kārtību) to uzdevumu izpildi saistībā ar iepriekšējā apsvērumā minētajām funkcijām, kuri neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Eurocontrol šie uzdevumi jāizpilda objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos.

(22) Jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un efektīvas reisu ekspluatācijas nodrošināšanai atbalstītu esošās ekspluatācijas vienības, arī Eurocontrol Centrālās plūsmas pārvaldības vienību. Turklāt Komisijas paziņojumā par rīcības plānu saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā[10] uzsvērta vajadzība nodrošināt atbilstību starp lidojumu plāniem un lidostu laika nišām.

(23) Modernas, pilnīgas, kvalitatīvas un laicīgas aeronavigācijas informācijas trūkums apdraud drošumu un liek gaisa telpas izmantotājiem saskarties ar atšķirīgiem nosacījumiem piekļūšanai Kopienas gaisa telpai un brīvai kustībai tajā. Ņemot vērā ATM ģenerālplānu, Kopienai sadarbībā ar Eurocontrol jāuzņemas iniciatīva šās nozares modernizēšanā un jānodrošina lietotājiem piekļuve datiem no viena publiska piekļuves punkta, nodrošinot modernu, lietotājam draudzīgu un validētu, integrētu informāciju.

(24) Lai izvairītos no nevajadzīga administratīva sloga un dubultām pārbaudes procedūrām, šīs regulas piemērošanas nolūkā būtu jāpieņem sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK[11], ja tie attiecas uz sastāvdaļām vai sistēmām.

(25) Galīgajā ziņojumā Komisijai augsta līmeņa grupa ieteica, ka programmā SESAR konkrēti jādefinē savietojamas procedūras, sistēmas un informācijas apmaiņa Eiropā un ar pārējo pasauli. Šeit jāiekļauj arī attiecīgu standartu izstrāde un jaunu īstenošanas noteikumu vai Kopienas specifikāciju noteikšana vienotās Eiropas gaisa telpas kontekstā.

(26) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[12].

(27) Komisijai jāpiešķir pilnvara atjaunināt pasākumus sakarā ar tehnikas vai darbību attīstību, kā arī noteikt pamatkritērijus un procedūras noteiktu pārvaldības tīkla funkciju īstenošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(28) Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

(29) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 549/2004 groza šādi:

(1) Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir uzlabot esošos drošuma standartus, sniegt ieguldījumu gaisa transporta sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) un aeronavigācijas pakalpojumu ( ANS ) sistēmas kopējos darbības rādītājus vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Šo mērķi īstenojot, šīs regulas mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu.”

(2) Regulas 2. pantu groza šādi:

a) 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“8. “Gaisa telpas izmantotāji” ir vispārējai gaisa satiksmei izmantojamu gaisa kuģu ekspluatanti;”

b) 10. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“10. “Gaisa satiksmes pārvaldība ( ATM )” ir gaisā un uz zemes veicamo funkciju apkopojums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas pārvaldība un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība), kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos;”

c) pantu papildina ar 13. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

“13. a) “ ATM ģenerālplāns” nozīmē plānu, kas jāapstiprina Padomei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 1. panta 2. punktu;”

d) svītro 21. punktu;

e) 22. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“22. “Gaisa telpas elastīga izmantošana” ir gaisa telpas pārvaldības koncepcija, ko piemēro Eiropas Civilās aviācijas konferences jomā, kuras pamatā ir Eurocontrol izdotā “Gaisa telpas pārvaldības rokasgrāmata par gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu”;”

f) 25. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“25. “Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem saistītās palīgfunkcijas ir optimizētas un/vai integrētas;”

g) svītro 37. punktu.

(3) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. pants

Valsts uzraudzības iestāžu iecelšana un neatkarība

1. Dalībvalstis izvēles kārtā kopīgi vai atsevišķi izraugās un izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu un saistībā ar 3. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

2. Dalībvalstīm jānodrošina, lai, īstenojot 1. punktā norādītos uzdevumus, valsts uzraudzības iestādes būtu vismaz funkcionāli neatkarīgas no ikviena publisko vai privāto tiesību subjekta.

3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai valstu uzraudzības iestādes īstenotu savas pilnvaras objektīvi un pārredzami. Tām arī jānodrošina, lai valsts uzraudzības iestāžu darbinieki un par to pārvaldību atbildīgās personas rīkotos neatkarīgi, objektīvi un pārredzami.

4. Dalībvalstīm jānodrošina valstu uzraudzības iestādēm pienācīgi cilvēkresursi un finanšu resursi savu pienākumu izpildei.

5. Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai valstu uzraudzības iestāžu nosaukumi un adreses, kā arī to izmaiņas un pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu 2., 3. un 4. punkta izpildi.”

(4) Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4., 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

(5) Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 6. pants

Nozares konsultatīvā struktūra

Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol uzdevumus, Komisija izveido “nozares konsultatīvo struktūru”, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, aviācijas rūpniecības un nozares profesionāļu pārstāvības struktūras. Šīs struktūras uzdevums ir konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu.”

(6) Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 8. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Komisija pieņem šajā regulā vai 3. pantā minētajās regulās paredzētos īstenošanas noteikumus, vai noteikumus, kas citādi nepieciešami minētajās regulās paredzēto mērķu izpildei.

2. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var piešķirt Eurocontrol pilnvaras noteikt izpildāmos uzdevumus un to grafiku. Šajā sakarā tā cenšas, cik vien labi iespējams, izmantot Eurocontrol kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei pārredzamības un apspriežu procedūru ziņā un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Pamatojoties uz darbu, kas pabeigts saskaņā ar 2. punktu, lēmumus par šāda darba rezultātu izmantošanu Kopienā un to īstenošanas termiņiem pieņem saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. Komisija saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt alternatīvus pasākumus attiecīgo pilnvaru mērķu sasniegšanai:

a) ja Eurocontrol nevar pieņemt pilnvaras, ko tai piešķir saskaņā ar 2. punktu, vai

b) ja Komisija, apspriežoties ar Komiteju, uzskata, ka:

(i) darbs, ko veic ar šādām pilnvarām, termiņu ziņā netiek veikts apmierinoši, vai

(ii) veiktā darba rezultāti nav pienācīgi.

5. Komisija rīkojas saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru:

a) ja Komisija lemj nepiešķirt Eurocontrol pilnvaru saskaņā ar 2. punktu vai

b) ja pieņemamie īstenošanas noteikumi nav Eurocontrol kompetences jomā.”

(7) Regulas 10. pantu groza šādi:

a) otrās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:“- visas gaisa telpas izmantotāju grupas,”

b) trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:“Apspriedes ar ieinteresētajām personām jo īpaši attiecas uz jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu EATMN , un tajās jāiekļauj mehānismi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK* izveidotās attiecīgās nozaru dialoga komitejas attiecīgai iesaistīšanai.”

________________

* OV L 225, 12.8.1998, 27. lpp.

(8) Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 11. pants Darbības uzlabošanas shēma

1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, Komisija izveido darbības uzlabošanas shēmu. Shēmā ietver šādus konkrētus elementus:

a) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāra pārskatīšana, uzraudzīšana un salīdzināšana, kā arī ad hoc pētījumi par konkrētiem jautājumiem;

b) procedūra un atbildība par aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem visu ieinteresēto personu, tostarp lidostu ekspluatantu, lidostu koordinatoru, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas lietotāju, valstu uzraudzības iestāžu, dalībvalstu un Eurocontrol sniegto datu savākšanu, validēšanu, pārbaudi, izvērtēšanu un izplatīšanu;

c) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija”** noteikto galveno darbības jomu pielāgošana, ja tas nepieciešams, ņemot vērā vienotās Eiropas gaisa telpas konkrētās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās;

d) galvenie darbības rādītāji efektivitātes mērīšanai un mērķu nospraušanai;

e) Kopienas līmeņa darbības mērķu noteikšana, to pārskata periods, minimāli trīs gadi un maksimāli pieci gadi, un attiecīgie konverģences kritēriji atbilstoši 5. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai;

f) valstu uzraudzības iestāžu valstu vai reģionālo darbības plānu sagatavošanas kritēriji. Šie plāni konkrēti:

- ir pamatoti ar pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem:

- aptver visus valsts vai reģionālās izmaksu bāzes elementus;

- ietver saistošus darbības mērķus, kas atbilst darbības mērķiem Kopienas līmenī;

- jāapspriež ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem;

g) valstu vai reģionālo darbības plānu novērtēšanas, apstiprināšanas, pārraudzības un pārbaudīšanas kritēriji un procedūras, iekļaujot:

(i) Komisijas novērtējumu par valstu vai reģionālajiem darbības plāniem, kas nodrošina, ka vismaz apvienojumā tie atbilst Kopienas līmeņa mērķiem;

(ii) Komisijas apstiprinājumu valstu vai reģionālajiem darbības plāniem atbilstoši 5. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai;

(iii) valstu vai reģionālo darbības plānu izpildes pārraudzīšanu, iekļaujot attiecīgus brīdinājuma mehānismus;

(iv) darbības mērķu sasniegšanas novērtēšanu ik gadus un pārskata perioda beigās un jaunu mērķu nospraušanu jaunajam pārskata periodam;

(v) korektīvas darbības, iekļaujot attiecīgus stimulus un kavējošus faktorus, ko dalībvalstis piemēro, ja kādā gadā vai pārskata perioda beigās nav izpildīti valsts vai reģionālie mērķi.

2. Neskarot Komitejas lomu, Komisija par darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu kompetentu publisko tiesību subjektu. Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes loma ir palīdzēt Komisijai īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā.

3. Atbilstoši 8. pantam Komisija pieņem sīkus šā panta īstenošanas noteikumus.”

_______________________

** Pirmais izdevums, 2005. gads.

(9) Regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Ziņojumos jāiekļauj izvērtējums par rezultātiem, kas sasniegti ar rīcību saskaņā ar šo regulu, iekļaujot attiecīgu informāciju par virzību nozarē, jo īpaši ekonomikas, sociālajā, vides, nodarbinātības un tehnoloģiju jomās un par pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā sākotnējos mērķus un nākotnes vajadzības.”

2. pants

Regulu (EK) Nr. 550/2004 groza šādi:

(1) Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis noslēdz vienošanos par uzraudzību, kas šajā pantā paredzēta attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, kas attiecas uz šiem blokiem. Dalībvalstis turklāt cenšas noslēgt vienošanos par šajā pantā paredzēto uzraudzību, savstarpēji atzīstot jau veiktos uzraudzības darbus arī attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējam ir galvenā uzņēmējdarbības vieta.”

(2) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 4. pants

Drošuma prasības

Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta pamatregulas 5. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas noteikumus, kur iekļauti attiecīgie Eurocontrol drošuma normatīvo prasību noteikumi ( ESARR ), un šo prasību grozījumus šīs regulas piemērošanas jomā ar attiecīgiem uzlabojumiem un pielāgojumiem, ja tas nepieciešams.”

(3) Regulas 5. pantu svītro.

(4) Regulas 7. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“6. Neskarot 8. un 9. pantu, sertifikātu izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju piedāvāt savus pakalpojumus dalībvalstīm, citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām Kopienā.”

(5) Regulas 8. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā derīgs sertifikāts.

Dalībvalsts nedrīkst atteikties izraudzīt gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka valsts tiesību sistēmā noteikts, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību,

1. tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder dalībvalstij vai tās pilsoņiem, vai

2. ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas attiecīgajā dalībvalstī, vai

3. izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts infrastruktūru.”

b) 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 9.a pantam un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis atbilstoši 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka darbības uzsākšanas.”

(6) Regulu papildina ar šādu 9.a pantu:

“ 9.a pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1. Dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanu iespējami drīz, vēlākais līdz 2012. gada beigām, lai sasniegtu maksimālu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā un uzturētu augstu drošuma līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējos gaisa satiksmes sistēmas darbības rādītājos un mazinātu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm jāsadarbojas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu.

2. Jānodrošina, ka funkcionālie gaisa telpas bloki:

4. veicina drošumu;

5. nodrošina gaisa telpas optimālu izmantošanu, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas;

6. ir pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību, ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzes;

7. nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai;

8. nodrošina dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību;

9. atbilst ICAO ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem un

10. attiecībā uz blokiem ievēro reģionālās vienošanās, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, jo īpaši vienošanās ar trešām valstīm.

3. Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām dalībvalstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas, vai ar vienas dalībvalsts paziņojumu, ja blokā iekļautā gaisa telpa pilnībā ir tās pārziņā. Pirms funkcionāla gaisa telpas bloka izveides attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz Komisijai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas, lai būtu iespējams izvērtēt šā bloka atbilstību 2. punktā minētajiem kritērijiem un lai dotu tām iespēju iesniegt savus apsvērumus.

4. Ja funkcionālais gaisa telpas bloks attiecas uz gaisa telpu, kas pilnībā vai daļēji ir divu vai vairāku dalībvalstu pārziņā, vienošanās, ar kuru nodibina funkcionālo gaisa telpas bloku, ietver nepieciešamos noteikumus par bloka pārveidošanu un vienas dalībvalsts izstāšanos no bloka, iekļaujot pārejas noteikumus.

5. Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 3. punktu, dalībvalstis ņem vērā šo viedokli, lemjot par risinājumu.

6. Šā panta 3. un 4. punktā paredzētie lēmumi jāpaziņo Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šādā publikācijā jānorāda datums, kurā attiecīgais lēmums stājas spēkā.

7. Atbilstoši pamatregulas 8. pantam Komisija pieņem sīkus šā panta īstenošanas noteikumus.”

(7) Regulas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Sniedzot pakalpojumu paketi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savā grāmatvedības uzskaitē norāda attiecīgās aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas un ienākumus, tos sadalot saskaņā ar 14. pantā norādīto tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem, un vajadzības gadījumā uztur konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi.”

(8) Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 14. pants

Vispārīgi noteikumi

Saskaņā ar 15. un 16. panta prasībām tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem palīdzēs nodrošināt labāku pārredzamību, nosakot, piemērojot un iekasējot maksu no gaisa telpas izmantotājiem, sniegt rentablākus aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt efektīvākus lidojumus, saglabājot optimālu drošuma līmeni. Šī sistēma ir saderīga arī ar 15. pantu 1944. gada Čikāgas Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un ar Eurocontrol tarifikācijas sistēmu maksājumiem maršrutā.”

(9) Regulas 15. pantu groza šādi:

a) 2. punktu groza šādi:

(i) a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas;”

(ii) b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“b) izmaksas, kas jāņem vērā šajā sakarā, novērtē attiecībā pret iekārtām un paredzētajiem pakalpojumiem, kurus īsteno saskaņā ar ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam. Tajās var iekļaut arī izmaksas, kas rodas dalībvalsts uzraudzības iestādēm un/vai atzītajām organizācijām, kā arī citas izmaksas, kuras rodas attiecīgajai dalībvalstij un pakalpojumu sniedzējam, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus. Tajās neiekļauj izmaksas par dalībvalstu noteiktajām sankcijām saskaņā ar pamatregulas 9. pantu vai par jebkādiem korektīviem pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 1. punkta g) apakšpunkta (v) ievilkumu.”

(iii) d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d) šķērssubsīdijas nedrīkst izmaksāt maršruta pakalpojumiem un termināla pakalpojumiem. Dažādiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jebkurā no šīm kategorijām tās ir atļautas, tikai ja tām ir objektīvs pamatojums un ja tās skaidri identificē;”

b) 3. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Nosakot maksājumus saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis ievēro šādus principus:”

(ii) aiz b) apakšpunkta ievieto šādu apakšpunktu:

“ba) maksājumi jānosaka kalendārajam gadam un jāattiecina vismaz uz trīs gadu periodu, nepārsniedzot piecu gadu periodu;”

(iii) c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c) Aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus;”

(iv) e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“e) Maksājumi veicina drošu, profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, šādi sasniedzot augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti, un stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu. Ar šādu mērķi un saistībā ar valstu un reģionālajiem darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādes var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām priekšrocībām un kavējošiem faktoriem, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un/vai gaisa telpas izmantotājus mudina atbalstīt tādus uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā kā potenciāla palielināšana, kavējumu skaita samazināšana un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzturot optimālu drošuma līmeni.”

c) 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru var lemt par maksājumu izmantošanu kopēju projektu finansēšanai, kas izstrādāti, lai atbalstītu konkrētas gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kategorijas ar mērķi uzlabot kopējo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādās jomās, kas var būt vajadzīgas ATM ģenerālplāna īstenošanai. Kopējo projektu īstenos ar šādiem lēmumiem, kuros konkretizēti īstenošanas termiņi, maksājumi, kas jāiekasē no gaisa telpas izmantotājiem, un to sadalījums starp dalībvalstīm.

5. Atbilstoši pamatregulas 8. pantam Komisija pieņem sīkus šā panta īstenošanas noteikumus.”

(10) Regulas 16. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, paredz nepārtraukti pārskatīt atbilstību principiem un noteikumiem, kas minēti 14. un 15. pantā. Komisija dara visu iespējamo, lai izveidotu mehānismus Eurocontrol kompetences izmantošanai, un pārskatīšanas rezultātus darīs zināmus dalībvalstīm, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

2. Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja tās uzskata, ka 14. un 15. pantā paredzētos principus un noteikumus nepiemēro pareizi, vai pēc savas iniciatīvas Komisija izmeklē jebkuru apgalvojumu par neatbilstību attiecīgajiem principiem un/vai noteikumiem vai to nepiemērošanu un par izmeklēšanas rezultātiem informē dalībvalstis, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus. Divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas, pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas un pēc apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija pieņem lēmumu par 14. un 15. panta piemērošanu un par to, vai attiecīgo praksi var turpināt.”

(11) Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 17. pants

Pielikumu pārskatīšana

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, lai ņemtu vērā tehnikas vai darbību attīstību, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot pamatregulas 5. panta 5. punktā paredzēto steidzamības procedūru.”

(12) Regulas 18. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Ne dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju.

2. Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā.”

(13) Regulu papildina ar šādu 18.a pantu:

“ 18.a pants

Pārskatīšana

1. Periodiskajā pārskatā, kas paredzēts pamatregulas 12. panta 2. punktā, un ne vēlāk kā četrus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā, Komisija līdz galam pabeigs perspektīvas pētījumu par nosacījumiem tirgus principu attiecināšanai uz nākotnes pakalpojumu izstrādi un sniegšanu tādās jomās kā sakari, navigācija, uzraudzība, meteoroloģija un aeronavigācijas informācija.

2. Pamatojoties uz pētījumā izdarītajiem secinājumiem un ņemot vērā sasniegto, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram, ja vajadzīgs, pievieno priekšlikumu par tirgus principu piemērošanu vienam vai vairākiem no 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, vai par kādiem citiem pasākumiem.”

3. pants

Regulu (EK) Nr. 551/2004 groza šādi:

(1) Regulas 2. pantu svītro.

(2) Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 3. pants

Eiropas vienotais lidojumu informācijas reģions ( EFIR )

1. Kopiena un dalībvalstis lūdz ICAO izveidot un atzīt Eiropas vienoto lidojumu informācijas reģionu ( EFIR ). Šajā nolūkā jautājumos, kas atbilst Kopienas kompetencei, Komisija, ja nepieciešams, sniedz ieteikumu Padomei saskaņā ar Līguma 300. pantu ne vēlāk par [ ][13].

2. EFIR jāplāno, tajā iekļaujot gaisa telpu, kas ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar 1. panta 3. punktu, un tajā var iekļaut arī Eiropas trešo valstu gaisa telpu.

3. EFIR izveidošana neierobežo dalībvalstu atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanos to pārziņā esošajā gaisa telpā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas regulas 8. panta 1. punktu.

4. Šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalstis saglabā savu lomu ICAO augšējo lidojumu informācijas reģionu un lidojumu informācijas reģionu ģeogrāfiskajās robežās, kurus tiem uzticējusi ICAO .”

(3) Regulu papildina ar šādu 3.a pantu:

“3 .a pants

Aeronavigācijas informācija

1. Neierobežojot dalībvalstu publicēto aeronavigācijas informāciju, Komisija, sadarbojoties ar Eurocontrol , nodrošina kvalitatīvu elektronisku aeronavigācijas informāciju, kas sniegta saskaņotā veidā un datu kvalitātes un laicīguma ziņā atbilst visām attiecīgo izmantotāju prasībām.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē Komisija:

a) Kopienas līmenī izstrādā aeronavigācijas informācijas infrastruktūru kā elektronisku integrētu informācijas portālu ar neierobežotu publisko piekļuvi. Šī infrastruktūra nodrošina un dod iespēju piekļūt tādiem vajadzīgiem datu elementiem kā aeronavigācijas informācija, gaisa satiksmes pakalpojumu ziņojumu biroja ( ARO ) informācija, meteoroloģiskā informācija un plūsmas pārvaldības informācija;

b) atbalsta aeronavigācijas informācijas sniegšanas modernizēšanu un saskaņošanu visplašākajā nozīmē un ciešā sadarbībā ar Eurocontrol un ICAO .

3. Atbilstoši pamatregulas 8. pantam Komisija pieņem sīkus šā panta īstenošanas noteikumus.”

(4) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 4. pants

Gaisa telpas izmantošanas noteikumi un gaisa telpu klasifikācija

Komisija atbilstoši pamatregulas 8. pantā paredzētajai procedūrai pieņem īstenošanas noteikumus, lai:

a) iekļautu attiecīgus ICAO standartus un ieteicamo gaisa telpas izmantošanas noteikumu praksi, ja vajadzīgs, ar attiecīgiem pielāgojumiem un uzlabojumiem;

b) saskaņotu ICAO gaisa telpu klasifikācijas piemērošanu, ja vajadzīgs, ar attiecīgiem pielāgojumiem un uzlabojumiem, lai nodrošinātu vienotu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā.”

(5) Regulas 5. pantu svītro.

(6) Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 6. pants

Tīkla pārvaldība un izstrāde

1. Gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) tīklam jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai Komisija nodrošina, ka tiek veiktas šādas funkcijas:

a) Eiropas maršrutu tīkla izstrāde;

b) nepietiekamo resursu, jo īpaši radiofrekvenču un radiolokācijas atstarotāju, koordinācija un piešķiršana;

c) ATM tīkla pārvaldības papildu funkcijas atbilstoši ATM ģenerālplānam.

Komisija, uzņemoties visu atbildību un veicot darbības uzraudzību, var Eurocontrol uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar norādīto funkciju izpildi, bet kas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Šo uzdevumu izpildei jānotiek objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos.

3. Šā panta nebūtisko elementu labošanai izstrādātie un to papildinošie pasākumi, kas ir saistīti ar pamatkritēriju un procedūru noteikšanu 2. punktā paredzēto funkciju veikšanai, jāpieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Saskaņā ar pamatregulas 8. pantu pieņem sīki izstrādātus noteikumus 3. punktā paredzēto pasākumu īstenošanai. Komisija pieņem šajos īstenošanas noteikumos paredzētos atsevišķos pasākumus. Īstenošanas noteikumos var paredzēt, ka steidzamības dēļ dažus atsevišķus lēmumus pieņem Eurocontrol atbilstoši Komisijas izdotajām pamatnostādnēm.

5. Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav paredzēti 2. punktā, lemj valstu vai reģionu līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību un ietver vispusīgu apspriešanos ar visām attiecīgajām gaisa telpas izmantotāju grupām.

6. Dalībvalstis Eurocontrol uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un atbilstoši Komisijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. pantu.

(7) Regulas 9. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3. Īstenošanas noteikumos jānosaka lidojumu plānu un lidostu laika nišu saskaņošana un saskaņošana ar blakus reģioniem, ja tas nepieciešams.”

4. pants

Regulu (EK) Nr. 552/2004 groza šādi:

(1) Regulu papildina ar šādu 6.a pantu:

“ 6.a pants

Alternatīva atbilstības pārbaude

Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 izsniegtu sertifikātu piemēro sastāvdaļām vai sistēmām un ja tas pierāda atbilstību šīs regulas būtiskajām prasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem par savietojamību, to uzskata par EK atbilstības vai lietošanas derīguma deklarāciju vai par EK pārbaudes deklarāciju šīs regulas 5. un 6. panta izpratnē.”

(2) Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 9. pants

Pielikumu pārskatīšana

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, lai ņemtu vērā tehnikas vai darbību attīstību, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot pamatregulas 5. panta 5. punktā paredzēto steidzamības procedūru.”

(3) Regulas II pielikumu groza šādi:

a) A daļā 2. punkta pirmo daļu “Atbalsts jaunām darbības koncepcijām” aizstāj ar šādu tekstu:

“ EATMN , tā sistēmas un komponenti saskaņotā veidā atbalsta jaunas un saskaņotas darbības koncepcijas, kas uzlabo aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti, ilgtspējību un efektivitāti, it īpaši drošības un jaudas ziņā.”

b) B daļu groza šādi:

(i) 3.1.2. punkta pirmo apakšpunktu “Atbalsts jaunām darbības koncepcijām” aizstāj ar šādu tekstu: “Lidojuma datu apstrādes sistēmas ļauj pakāpeniski īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma posmiem, jo īpaši saskaņā ar ATM ģenerālplānu.”

(ii) 3.2.2. punktu “Atbalsts jaunām darbības koncepcijām” aizstāj ar šādu tekstu:

“3.2.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijāmUzraudzības datu apstrādes sistēmas dara iespējamu pakāpenisku pieeju jauniem uzraudzības informācijas avotiem tā, lai uzlabotu kopējo pakalpojuma kvalitāti, jo īpaši saskaņā ar ATM ģenerālplānu.”

(iii) 4.2. punktu “Atbalsts jaunām darbības koncepcijām” aizstāj ar šādu tekstu:

“4.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijāmKomunikācijas sistēmas ļauj īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma posmiem, jo īpaši saskaņā ar ATM ģenerālplānu.”

5. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. un 6. punktu, ko groza ar šo regulu, piemēro no attiecīgajos īstenošanas noteikumos norādītā datuma, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTU FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai, Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā, Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā un Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) un saistītā(-ās) darbība(-as):

Darbība: “Sauszemes, gaisa un jūras transports”

Mērķis: “Uzraudzīt iekšējā tirgus transporta pakalpojumu īstenošanu”

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta posteņi (darbības posteņi un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības posteņi (agrākie BA posteņi), tostarp šādi

06 02 03 – Transporta drošums

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Priekšlikumi attiecas uz grozījumiem Kopienas tiesību aktos. Principā ilgums ir neierobežots. Praktisku apsvērumu dēļ aplūko laikposmu no paredzētās pieņemšanas datuma (2009. g.) līdz finanšu plāna noslēgumam (2013. g.).

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Neobl. | Nedif. [14] | NĒ | NĒ | NĒ | Nē |

Neobl. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nē |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas nr. | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

Darbības izdevumi[15] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 1,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 10,250 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 1,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 10,250 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[16] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 1,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 10,250 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 1,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 2,25 | 10,250 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[17] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,117 | 0,117 | 0,234 | 0,234 | 0,234 | 0,234 | 1,170 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,290 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,117 | 1,425 | 2,542 | 2,542 | 2,542 | 2,542 | 11,710 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,117 | 1,425 | 2,542 | 2,542 | 2,542 | 2,542 | 11,710 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no citām struktūrām (norādīt konkrēti), nākamajā tabulā jānorāda paredzamā līdzfinansējuma apjoms (ja paredzams līdzfinansējums no vairākām struktūrām, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Līdzfinansētājs | n gads | n+1 | n+2 | n+3 | n+4 | n+5 un vēlāk | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[18] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (līdz 1. zīmei aiz komata)

Pirms darbības [n-1 gads] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 1 | 1 | 2 | 2 | 2 | 2 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Iedibināt tiesību aktus gaisa satiksmes pārvaldības jomā un pārraudzīt to īstenošanu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Gaisa pārvadājumu tirgus attīstībai vajadzīga stabila infrastruktūra. Gaisa satiksmes pārvaldība (un lidostas) ir šīs infrastruktūras daļa. Šā Eiropas tīkla efektivitāti nevar sasniegt bez Kopienas iejaukšanās, jo īpaši tādēļ, ka gaisa satiksmes pārvaldība ir dabisks monopols.

Vienotās gaisa telpas tiesību akti atvieglos ģenerālplāna SESAR īstenošanu un ieviešanu.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un saistītie rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības ( ABM ) kontekstā

Nodrošina iekšējā tirgus īstenošanu transporta pakalpojumu jomā.

Konkrētie mērķi attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Uzlabot tīkla darbības rādītājus, lai veicinātu civilās aviācijas attīstību ar gaisa satiksmes pārvaldības regulēšanas palīdzību. Pašreizējā nesaistošas darbības rezultātu salīdzinošas novērtēšanas sistēma ir pārveidota reglamentējošā sistēmā, kas stimulētu darbības rezultātus. Komisija nosaka darbības rezultātu mērķus, balstoties uz neatkarīgas Izpildes pārskata organizācijas vērtējumu. Regulējošā procedūrā iesaistīsies arī Vienotās Eiropas gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar šo tiesību aktu.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. PĀRRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Pārraudzības sistēma

Ne vien pārraudzīs ietekmi uz darbības rādītājiem, bet darbības rezultātu pārskatīšana un regulēšana ir pats reformas pamats. Gaisa satiksmes pārvaldībai kā dabiskam monopolam jāatbilst konkrētiem darbības rezultātu mērķiem. Šos mērķus noteiks, apspriežoties ar gaisa telpas izmantotājiem, kas sistēmu finansē un ir tās klienti, un aeronavigācijas dienestiem, kas ir pakalpojuma sniedzējs.

Vienotā gaisa telpa izveidoja institucionālu struktūru, kas ļauj ieinteresētajām personām, jo īpaši gaisa telpas izmantotājiem, paust savu viedokli par pasākumu efektivitāti.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Tiesību aktu priekšlikumus sagatavoja, pamatojoties uz diviem ziņojumiem. Komisija aicināja Eurocontrol izpildes pārskata komisiju neatkarīgi izvērtēt vienotās gaisa telpas ietekmi uz gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu.

Augsta līmeņa grupa Eiropas aviācijas nākotnes reglamentējošo noteikumu[20] jautājumos norādīja priekšlikumu politisko virzienu. Grupa aicināja pastāvīgi izmantot Kopienas metodi lēmumu pieņemšanā ar kvalificētu balsu vairākumu, uzticot īstenošanu dalībvalstu un Kopienas spēcīgajai partnerībai.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma/retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

6.2.1. punktā minēto ziņojumu pamatā ir spēkā esošie tiesību akti par vienotu gaisa telpu, tātad ex post vienotās gaisa telpas tiesību aktu I pakete, ex ante vienotās gaisa telpas tiesību aktu II pakete.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Ar šiem priekšlikumiem Komisija ievieš ikgadēju novērtējumu (piecu gadu plānošanas periodos), lai regulētu sistēmas darbības rezultātus, tādēļ ir vajadzīga intensīva un pastāvīga tiesību aktu efektivitātes novērtēšana.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Nepiemēro.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

2008. gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki [22] (XX 01 01) | A*/AD | 1 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

B*, C*/AST |

personāls, ko finansē[23] atbilstīgi XX 01 02 pantam |

Citi darbinieki[24], ko finansē atbilstīgi XX 01 04/05 pantam |

KOPĀ | 1 | 2 | 2 | 2 | 2 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Noteikumi par darbības rādītājiem prasa intensīvu ATM nozares darbības rādītāju vērtēšanas procesu, nosakot darba rezultātu rādītājus Kopienas līmenī, šo vispārīgo mērķu atzīšanu un tīkla līmeņa mērķu pārvēršanu vietēja līmeņa mērķos, apspriežoties ar gaisa telpas izmantotājiem, kā arī vietēja līmeņa mērķu pieņemšanu Komisijā.

Turklāt Komisijai jānodrošina tīkla pārvaldības funkcijas efektivitāte. Tas prasa īstenošanas noteikumu un pārraudzības sagatavošanu.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru n gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas n gadā, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi ( XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un pozīcija) | n gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un vēlāk | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

iekšējais (intra muros) |

ārējais (extra muros) |

Kopējais tehniskais un administratīvais atbalsts |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008. gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un vēlāk |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (06 01 01) | 0,117 | 0,234 | 0,234 | 0,234 | 0,234 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02 pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0,117 | 0,234 | 0,234 | 0,234 | 0,234 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

n gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un vēlāk | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[26] | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,290 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,058 | 0,290 |

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

[1] OV C ...

[2] OV C...

[3] OV C…

[4] OV L 96, 31.3.2004. 1. lpp.

[5] OV L 96, 31.3.2004, 10. lpp

[6] OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

[7] OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

[8] OV L 64, 2.3.2007, 1. lpp.

[9] OV L 225, 12.8.1998, 27. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.)

[10] COM (2006) 819

[11] OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[13] Datums četrus gadus pēc grozījumu regulas stāšanās spēkā.

[14] Nediferenciētas apropriācijas, turpmāk — “nedif.”

[15] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01 nodaļā

[16] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04 pantā.

[17] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04 un xx 01 05 pantu.

[18] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[19] Ja nepieciešams, t. i., ja darbība ir ilgāka par 6 gadiem, pievienojiet papildu ailes.

[20] Augsta līmeņa grupa Eiropas aviācijas nākotnes reglamentējošo noteikumu jautājumos, 2007. “Pamatprincipi darbības rādītāju uzlabošanas stimulēšanai”, Brisele, 47. lpp.

[21] Saskaņā ar aprakstu 5.3. iedaļā.

[22] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[23] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[24] Atbilstīgās izmaksas pamatsummā ir ietvertas.

[25] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[26] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

Top