52008PC0159

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.3.2008

COM(2008) 159 galīgā redakcija

2008/0064 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009)

(IESNIEGUSI KOMISIJA)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009)

1. IEVADS

Sociāli un ekonomiski apsvērumi mudina Eiropu meklēt lielākas radošas pieejas un inovācijas iespējas. Eiropadome vairākkārt atzinusi, ka inovācija ir izšķirīga, lai Eiropas atbilde uz globalizācijas radītajiem uzdevumiem un iespējām būtu iedarbīga. Piemēram, 2006. gada decembrī Eiropadome norādīja, ka: „Eiropai ir vajadzīga stratēģiska pieeja ar mērķi izveidot inovācijām labvēlīgu vidi, kurā zināšanas tiek pārvērstas inovatīvos produktos un pakalpojumos”[1]. Mūsdienu ekonomikas uzmanības centrā ir pievienotā vērtība, kuru iegūst, labāk pielietojot zināšanas un ātri ieviešot inovācijas, tādēļ, piesaistot visus iedzīvotājus, jāliek plašāki radošu prasmju pamati. Proti, ir nepieciešamas prasmes un kompetence, kas cilvēkiem ļauj pārmaiņas vērst iespējā un uztvert jaunas idejas, kuras kultūras ziņā daudzveidīgā zināšanu sabiedrībā sekmē inovāciju un aktīvu līdzdalību.

Inovācija ir cieši saistīta ar radošumu, kas ir personiska īpašība, kura pamatojas uz kultūras un personiskām prasmēm un vērtībām. Lai inovācijas spējas izmantotu pilnībā, tās ir jāizplata visā sabiedrībā. Eiropadome 2007. gada martā atkārtoti uzsvēra, ka izglītība un mācības ir noteicošais faktors, lai veicinātu radošumu, inovāciju un konkurētspēju, izvirzot koncepciju par „zināšanu trīsstūri” — izglītību, pētniecību un inovāciju[2].

Darba programma „Izglītība un mācības 2010”[3] un Kopienas rīcības programmas politiskajai stratēģijai mūžiglītības un jaunatnes jomā un tādās saistītās jomās kā kultūra Eiropas mērogā sniedz iespējas apmainīties ar pieredzi un labu praksi, vairot ieinteresēto personu izpratni par veidiem, kā veicināt radošumu un inovācijas spējas. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums par mūžizglītības pamatprincipiem[4] ir Eiropas pamatietvars, kas aptver astoņas pamatprasmes (definētas kā „zināšanas, prasmes un attieksmes”), kuras paredz plašu izglītības un mācību programmu visiem dzīves posmiem. Personiskajā, cilvēku saskarsmes un kultūras jomā ar radošumu un inovāciju ir saistītas daudzas no minētajām prasmēm, tostarp „matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās”, „digitālā prasme”, „mācīšanās mācīties”, „sociālās un pilsoniskās prasmes”, „pašiniciatīva un uzņēmējdarbība” un „kultūras izpratne un izpausme”.

Eiropas gada pasludināšana ir efektīvs veids, kā tikt galā ar uzdevumiem, vairojot sabiedrības izpratni, izplatot informāciju par labu praksi, veicinot pētniecību, radošumu un inovāciju, politiskās debates un panākot pārmaiņas. Informēšanas un izpratnes vairošanas pasākumi var būt veiksmīgāki un var palīdzēt politisko debašu centrā izvirzīt konkrētu jautājumu, ja rīcība notiks Kopienas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā un ja notiks atklāšanas pasākumi, kuros piedalītos ieinteresētās personas.

2009. gada mērķis ir veicināt radošumu un inovācijas spējas, kas ir visas sabiedrības pamatprasmes. Šis mērķis atbilst Komisijas paziņojumam „Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES”, kurā norādīts, ka „inovācija arī turpmāk paliks bez atbalsta, ja par pamatjomu netiks noteikta izglītība. Tai jau no agrīna vecuma jāveicina talants un radošā domāšana[5].” Tādēļ mūžizglītības programma ir svarīgs līdzeklis, kas atbalsta šo iniciatīvu. Šo Eiropas gadu pēc vajadzības atbalstīs arī citas politiskās stratēģijas un programmas saistītajās jomās: uzņēmējdarbība, informācijas sabiedrības, kohēzija vai lauku attīstība.

2. PRIEKšVēSTURE

Radošums ir personiska īpašība, kas izpaužas daudzējādi — mākslas darbos, dizainā un rokdarbos, zinātniskajos sasniegumos un uzņēmējdarbībā, ieskaitot sociālo ekonomiku. Radošuma daudzšķautnainā būtība apliecina, ka daudzās atšķirīgās nozarēs (saistītās un nesaistītās ar tehnoloģiju) zināšanas var būt radošuma un inovācijas pamatā. Inovācija ir veiksmīga jaunu ideju īstenošana; radošums ir inovācijas sine qua non . Jauni produkti, pakalpojumi, norises, stratēģijas un organizācijas veidi no cilvēkiem prasa jaunas idejas un sasaisti starp tām. Radoša domāšana un padziļināta problēmu risināšana ir būtiskas prasmes gan ekonomiskā un sociālā, gan mākslas jomā.

Bieži vien radošums, t.i., mākslas jomas, un inovācija, t.i., tehnoloģija un uzņēmējdarbība, nav cieši saistītas. Nodibināt saikni starp tām būs Eiropas gada devums, jo ar konkrētiem piemēriem tiks parādīts, kāda vērtība rodas, ja tādās jomās kā skolas, universitātes, privātās un publiskās organizācijas ņem vērā radošuma un inovācijas koncepciju.

Organizācijas ārpusē rodams svarīgs un bieži vien neatklāts inovācijas avots — lietotājs. Viņa vajadzības var būt par iemeslu jaunu, konkurētspējīgāku produktu un pakalpojumu attīstīšanai, uzlabošanai un/vai izstrādei. Lietotāji, būdami patērētāji bez vajadzīgajām prasmēm, var ne tikai tirgū radīt inovācijai labvēlīgus vidi, bet risināt arī neparedzētas problēmas un piedalīties produktu un pakalpojumu attīstīšanā. Patērētāja līdzdalība iedarbojas pozitīvi un izskaidro, kāpēc jaunu tehnoloģiju ražotāji, kuri cieši sadarbojas ar lietotājiem, inovācijas jomā gūst labus panākumus.

Prasmju un inovācijas attiecība ir dinamiska, proti, cilvēku attieksme, kā arī viņu prasmes un zināšanas palīdz vairot inovāciju, bet tā, savukārt, sniedz ieguldījumu nepastāvīgajā pieprasījumā pēc prasmēm kā sabiedrībā, tā uzņēmumā. Nav universāla prasmju kopuma, kas visos gadījumos garantētu veiksmīgu inovāciju. Inovācijas norises ir aizvien vairāk apvienotas sadarbības tīklos, tās pastāv daudzās disciplīnās un ir vērstas uz problēmas risinājumu, tāpēc pieaug pieprasījums pēc vispārējām prasmēm (piem., mācīšanās mācīties) un spēju efektīvi sadarboties ar citiem dalībniekiem. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu atzītas „zināšanas, prasmes un attieksmes”, kā izklāstīts ieteikumā par pamatprasmēm. Attieksme pret pārmaiņām var būt tikpat svarīga kā formālākas kvalifikācijas.

Motivācija un pašiniciatīva ir viena no radošuma un inovācijas spējas pamatiezīmēm. Šo iezīmju pamati tiek ielikti personības attīstības sākumā. Pirmajos skolas gados radošo spēju attīstīšanai ir veltīta mācību stundu lielākā daļa, bet skolēnu izglītības laikā tai iedalītais laiks strauji sarūk. Tādēļ izglītības sistēmā viens no lielākajiem uzdevumiem ir rast veidu, kā bērnos un jauniešos saglabāt radošo garu. Viens no ierosinājumiem bija, piemēram, veltīt lielāku uzmanību radošiem priekšmetiem, veidot jaunas mācīšanās metodes un veicināt dažādas ārpusklases nodarbības.

Vienlaikus kultūru un personu saskarsmes prasmes ir neatņemamas, lai cilvēki efektīvi un veiksmīgi piedalītos sociālajā un darba dzīvē, sevišķi sabiedrībās, kuras kļūst aizvien daudzveidīgākas. Pilsoniskas prasmes cilvēkiem ļauj pilnīgi iekļauties pilsoniskajā dzīvē, kura balstās uz zināšanām par sociāliem un politiskiem jēdzieniem un struktūrām un uz aktīvu demokrātisku līdzdalību. Minētās prasmes un zināšanu kopumi tāpēc ir vienlīdz svarīgi, lai veicinātu radošumu un inovācijas spējas.

Augošais spiediens attīstīt radošas prasmes, inovācijas spējas un spriestspēju liecina par to, ka tradicionālās mācīšanas metodes, izmantojot t.s. tiešo mācīšanu, vairs nav piemērotas. Tās aizstāj ar mācību modeļiem, kas vairāk pievēršas audzēkņiem un balstās uz viņa aktīvu dalību domāšanā un skaidrošanā. Mācīšanās notiek grupā un noris sociālo iemaņu un ieradumu apmaiņa. Svarīgs veiksmīgas mācīšanās un inovācijas priekšnosacījums ir organizācijas kultūra, kas atbalsta atvērtību un radošumu.

3. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

3.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ar Eiropas Parlamenta locekļiem un dalībvalstīm notika neoficiālas diskusijas par Eiropas Radošuma un inovācijas gada rīkošanu, balstoties uz spēkā esošajām programmām. Iniciatīvas būtību atbalstīja kopumā, un no plaša ieinteresēto personu loka tika saņemti neskaitāmi papildu informācijas pieprasījumi, kas liecina par lielu ieinteresētību.

3.2. Paredzamā ietekme

Viens no daudzajiem darba programmas „Izglītība un mācības 2010” rezultātiem būs divgadu ziņojumi par sadarbību par virkni izglītības un mācību jautājumu, ieteikumi vai citi nesaistoši principi vai pasākumi, kas aplūko konkrētus tematus, piemēram, informālas mācīšanās un neformālas mācīšanās atzīšana vai profesionālo konsultēšanu mūža garumā. Tomēr daudzi no programmā minētajiem pasākumiem vai rezultātiem būs galvenokārt vērsti uz īstenotājiem un politikas veidotājiem, un sabiedrības lielākajai daļai tie nebūs pietiekami labi atpazīstami.

Eiropas gada uzmanības centrā ir radošuma un inovācijas spēju attīstīšana, kura palīdzētu rast iespēju, lai informētu plašāku sabiedrību par dažiem no minētajiem rezultātiem tādā veidā, kas ir pieejams un kas spēj veicināt viņu iztēli, un arī izmantojot Eiropas mērogā jau apstiprinātu analītisku dokumentu un politisku stratēģiju ieteikumus. Ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mēroga iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, iesaistoties Eiropas mēroga iniciatīvā, rastos iespēja panākt lielāku ietekmi un gūt lielāku atzinību par saviem centieniem. Tāpēc Eiropas gads palīdzēs nostiprināt pašreizējo norišu ietekmi darba programmas „Izglītība un mācības 2010” ietvarā un radīt darbību „kritisko masu”, kuru mērķis ir attīstīt ar radošumu un inovāciju saistītas prasmes. Šajā gadā izvērsīs arī Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008) rezultātus, uzsverot to, ka personu un kultūru prasmes ir svarīgas, lai varētu veicināt radošumu un inovācijas spējas vidē, kurā pastāv kultūru dažādība.

Paredzams, ka šādi Eiropas gadam būs vismaz tikpat svarīga ietekme, kā iepriekšējām līdzīgām iniciatīvām izglītības jomā, piemēram, Eiropas Mūžizglītības gads (1996) un Eiropas gads „Izglītības, izmantojot sportu” (2004). Lisabonas stratēģijas kontekstā pašreiz uzmanības centrā ir konkurētspēja, zināšanas un prasmes un, iespējams, ka izveidosies apstākļi, kuros ieinteresētās personas būs informētākas par Eiropas gada rezultātiem.

Tieši vai netieši radošumu un inovācijas spējas jau tagad veicina darbības saistītajās politikas jomās (izņemot izglītību), piemēram, uzņēmējdarbība, plašsaziņas līdzekļi, kohēzija, lauku attīstība un pētniecība. Komisija vērsīs uzmanību uz šīm darbībām, lai Eiropas gadam būtu lielāka ietekme.

4. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

4.1. Rīcības mērķu un ierosināto pasākumu kopsavilkums

Galvenais Eiropas gada mērķis ir veicināt visas sabiedrības radošumu, kurš ir inovācijas virzītājspēks un noteicošais faktors, kas mūžizglītībā attīstīta personiskās, darba, uzņēmējdarbības un sociālās prasmes.

Saskaņā ar mūžizglītības koncepciju, kas apstiprināta Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā par mūžizglītību[6], veidu, kā tiks veicināts radošums un inovācijas spējas, pielāgos katram mūžiglītības posmam, sākot no agrīnās mācīšanās līdz periodam, kas veltīts obligātajai izglītībai, un pēc tā, un mācībām, kas turpinās visu darba mūžu līdz pēcpensionēšanās posmam. Tai skaitā būs arī formālā, neformālā un informālā mācīšanās.

Līdzīgi kā iepriekšējos Eiropas gados viens no pasākumiem būs Eiropas, valstu, reģionāla un vietēja mēroga informēšanas un popularizēšanas kampaņas, sarīkojumi un ierosmes, kas notiks, lai izplatītu galvenās idejas un informāciju par labu praksi. Šo gadu īstenos, izmantojot spēkā esošās Kopienas programmas, konkrēti Mūžizglītības programmu (2007–2013) [7] un programmu „Kultūra (2007–2013)”[8], kā arī citas programmas un iniciatīvas, kuras atbilst katrā dokumentā nospraustajām prioritātēm laikposmā līdz 2009. gadam [9]. Minēto prioritāšu skaitā ir pa nozarēm izvirzīti mērķi, piemēram, apzināt un veicināt radošumu un inovāciju vai izstrādāt jauna veida pedagoģisku pieeju, skolu programmās iekļaujot tēlotājmākslu un dabaszinātnes, veicināt „zināšanu trīsstūri”, izveidojot mācību reģionus, kuros augstskolas ir reģionu attīstības galvenais virzītājspēks, atbalstīt inovācijas attīstīšanu un nodošanu arodmācību ceļā, veicināt izaugsmi pieaugušo vidū, pilnveidojot viņu kultūras apziņu, radošās izpausmes un inovācijas spējas, nodrošinot mācības pieaugušajiem, un komunikācijas pasākumus un sarīkojumus rezultātu izplatīšanai un piemērošanai visos mūžiglītības posmos.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas gadā rīkotās darbības būtu pielāgotas katras dalībvalsts vajadzībām un apstākļiem un ka no Eiropas mērogā gūtajām atziņām panāktu maksimālo ietekmi, dalībvalstis būs aicinātas iecelt savu koordinatoru, kas atbildēs par dalībvalsts piedalīšanās organizēšanu Eiropas Radošuma un inovācijas gada pasākumos, ja valsts koordinators Lisabonas stratēģijas īstenošanai nevar lietderīgi uzņemties šos pienākumus. Eiropas mērogā darbības koordinēs Eiropas vadības grupa un arī valsts koordinatoru pārstāvji.

4.2. Juridiskais pamats

Šīs iniciatīvas pamatā ir EK līguma 149. un 150. pants. Minētos pantus parasti ņem vērā abus kopā saskaņā ar mūžizglītības pieeju, kas vairāk nekā desmit gadu laikā apstiprināta daudzos Kopienas dokumentos, ieskaitot apsvērumos minētos pantus.

4.3. Subsidiaritātes princips

Šis priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu tāpat kā Mūžizglītības programma, kura būs svarīgs Eiropas gada īstenošanas līdzeklis. Līdzīgi kā minētās programmas gadījumā priekšlikuma mērķus nevar pietiekami sasniegt, ja rīkojas tikai dalībvalstis, jo rīcība tikai valsts līmenī neizmantotu priekšrocības, kas rastos, ja radošuma un inovācijas jomā pieredzes un labas prakses apmaiņa par pamatprasmēm notiktu Eiropas mērogā starp dalībvalstīm, kurām domāta šī programma.

Priekšlikuma mērķus labāk īstenos ar Kopienas rīcību, jo parasti Eiropas gads tiek veidots, lai risinātu kopīgus uzdevumus, ar kuriem saskārusies Eiropa, apvienojot sabiedrības izpratnes vairošanu un veicinot politiskās debates un tā rosinot sākt vajadzīgos pasākumus.

4.4. Proporcionalitātes princips

Ierosinātā rīcības kārtība ir vienkārša un balstās uz spēkā esošajām programmām un uz to, lai saziņas darbības pievērstu Eiropas gada tematikai, un tā atbildīgajām struktūrām nerada neproporcionālu vadības slogu.

4.5. Juridisko instrumentu izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums ir piemērotākais instruments, kas nodrošinās pilnīgu likumdevējas iestādes dalību Eiropas gada veidošanā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Eiropas gadam nav nepieciešams papildu finansējums. Gada vai daudzgadu prioritāšu izvirzīšana Mūžizglītības programmā un citās saistītās programmās ir elastīga, tāpēc finansējums ir pietiekams, lai atbalstītu izpratnes vairošanas kampaņu līdzīgā mērogā kā iepriekšējos Eiropas gados. Eiropas gada īstenošanai nepieciešamie administratīvie resursi arī pieejami no pašreizējā administratīvā budžeta.

2008/0064 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009)

Dokuments attiecas uz EEZ

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. un 150. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[10],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[12],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[13],

tā kā:

(1) Sociāli un ekonomiski apsvērumi mudina Eiropu meklēt lielākas radošuma un inovācijas spējas, lai efektīvi reaģētu uz zināšanu sabiedrības attīstību, proti, inovācijas spējas ir cieši saistītas ar radošumu, kas ir personiska īpašība, un, lai to izmantotu pilnībā, tai jābūt plaši izplatītai sabiedrībā. Tam nepieciešama uz mūžizglītību balstīta pieeja.

(2) Nepieciešams, lai izglītības un mācību sistēmas pietiekami un visos atbilstīgajos līmeņos rūpētos par pamatprasmju attīstīšanu, kas veicinātu radošumu un inovāciju ar mērķi rast jauna veida un nebijušus risinājumus personiskajā, darba un sociālajā dzīvē.

(3) Lisabonas Eiropadome (2000. gada 23.–24. marts) secināja, ka par svarīgāko pasākumu, reaģējot uz globalizāciju, Eiropā jānosauc jaunas pamatprasmes, kuras jānodrošina mūžizglītībā, un pāreja uz zināšanu ekonomiku, kā arī uzsvēra, ka Eiropas lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji.

(4) Komisijas paziņojums par „Mūžizglītības faktisku īstenošanu Eiropā” un tam sekojošā Padomes 2002. gada 27. jūnija rezolūcija par „Mūžizglītību”[14] par prioritāti atzina „jaunas pamatprasmes” un uzsvēra, ka mūžizglītībai jāilgst no pirmsskolas līdz pēcpensijas vecumam.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā[15] īpaši nosauc „matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās”, „mācīšanos mācīties”, „digitālo prasmi”, „pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību”, „kultūras izpratni un izpausmi” un „sociālās un pilsoniskās prasmes”.

(6) Kā Eiropadome norādīja 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē, izglītība un mācības ir priekšnoteikums tam, lai labi darbotos zināšanu trīsstūris (izglītība/pētniecība/inovācija), un tam ir galvenā nozīme izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Mazie un vidējie uzņēmumi ir svarīgi izaugsmes, darba vietu radīšanas un inovācijas veicinātāji, tāpēc Padome aicināja pievērst īpašu uzmanību to atbalstam, kā arī to mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs.

(7) Eiropas Radošuma un inovācijas gada pasludināšana ir efektīvs veids, kā tikt galā ar Eiropai izvirzītajiem uzdevumiem, vairojot sabiedrības izpratni, izplatot informāciju par labu praksi, veicinot pētniecību un politiskās debates. Ja radītu apstākļus, kas šos mērķus ļautu popularizēt Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā, tiktu panākta lielāka sinerģija un „kritiskā masa”, nekā dažādos mērogos ieguldot nesaistītus centienus.

(8) Radošuma un inovācijas spēju veicināšana mūžizglītībā saskan ar spēkā esošo programmu (īpaši „Mūžizglītība”[16]) mērķiem, tāpēc šādu Eiropas gadu var īstenot ar minētās programmas palīdzību, kurā noteiktas gada vai daudzgadu finansēšanas prioritātes; citu jomu, piemēram, uzņēmējdarbība, kohēzija, lauku attīstība, pētniecība un informācijas sabiedrība, programmas un politiskās stratēģijas arī veicina radošumu un inovācijas spējas, un šo iniciatīvu var atbalstīt to attiecīgajā tiesiskajā ietvarā.

(9) Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt šā lēmuma mērķus, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā minēts Līguma 5. pantā.

(10) Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šis lēmums paredz tikai to, kas ir nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

2009. gads tiek nosaukts par „Eiropas Radošuma un inovācijas gadu”.

2. pants

Mērķi

1. Vispārējie Eiropas Radošuma un inovācijas gada mērķi ir atbalstīt dalībvalstu centienus mūžizglītības ceļā veicināt radošumu, kas ir inovācijas virzītājs un galvenais elements personisko, darba, uzņēmējdarbības un sociālo prasmju attīstīšanai un katra cilvēka labsajūtai sabiedrībā.

2. Eiropas Radošuma un inovācijas gada konkrētie mērķi ir, cita starpā, izcelt šādus elementus, kuri var veicināt radošumu un inovācijas spēju:

a) radīt inovācijai, elastīgumam un spējai pielāgoties labvēlīgus apstākļus nepastāvīgā pasaulē un radoši virzīt dažādību; jāņem vērā visi inovācijas veidi, ieskaitot sociālo un uzņēmējdarbības inovāciju;

b) stimulēt estētisku uztveri, emocionālu pilnveidošanos, plašu redzesloku un intuīciju, veicināt visu bērnu radošās spējas jau agrīnā vecumā, ieskaitot pirmsskolas aprūpi;

c) vairot izpratni par to, ka radošums, inovācija un uzņēmējdarbība ir svarīga personiskajai attīstībai, tāpat kā ekonomikas izaugsme un nodarbinātība; un veicināt īpaši jauniešu uzņēmējdarbības izpratni;

d) veicināt matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomā pamata un padziļinātas prasmes, kuras sekmē tehnoloģiskās inovācijas;

e) veicināt atvērtību pārmaiņām, radošumam un problēmu risināšanai kā inovāciju sekmējošas prasmes, kuras var pielietot dažādos profesionālos un sociālos kontekstos;

f) paplašināt dažādu radošo izpausmes veidu pieejamību visā formālajā izglītībā un izlīdzināt šādas pieejamības atšķirības, un īpaši jauniešu attīstības svarīgāko gadu laikā tā, lai nekavētu dažu jauniešu personisko izaugsmi;

g) vairot sabiedrības izpratni par to, ka radošums, zināšanas un elastīgums ir svarīgas pārtikušai un piepildītai dzīvei straujās tehnoloģiskās maiņas un vispārējas integrācijas laikmetā; un radīt cilvēkiem iespējas, kas ļautu uzlabot karjeras iespējas visās jomās, kur radošumam un inovācijas spējai ierādīta svarīga vieta;

h) veicināt ciešāku saikni starp mākslu un uzņēmējdarbību, skolām un universitātēm;

i) attīstīt radošumu un inovācijas spējas, īstenojot neformālus un informālus, jaunatnei domātus pasākumus;

j) iedrošināt tos cilvēkus, kuri nepiedalās darba tirgū, personiskajai izaugsmei attīstīt savu radošo potenciālu, un tos, kuri meklē darbu, vairot savu pievilcīgumu kā darba ņēmējiem darba tirgū;

k) popularizēt dizainu kā radošu nodarbi, kas ievērojami veicina inovāciju, kā arī inovācijas vadību un dizaina vadības prasmi, ieskaitot intelektuālā īpašuma aizsardzības pamatidejas;

l) izcelt atvērtību pret kultūras dažādību, kas ir veids, kā sekmēt kultūru komunikāciju un abpusēju māksliniecisku bagātināšanos; un

m) attīstīt radošumu un inovācijas spējas privātās un publiskās organizācijās, organizējot mācības, un iedrošināt organizācijas labāk izmantot personu, darba ņēmēju, kā arī klientu vai lietotāju radošās spējas.

3. pants

Pasākumu saturs

Pasākumi, kurus īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, ir šādas Eiropas, valstu, reģionāla vai vietēja mēroga darbības, kuras saistītas ar Eiropas Radošuma un inovācijas gada mērķiem un tematiku:

a) konferences, sarīkojumi un ierosmes, kas veicina debates un vairo apziņu par radošuma un inovācijas spēju nozīmi;

b) informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas;

c) labas prakses piemēru apzināšana un informācijas izplatīšana par radošuma un inovācijas spēju veicināšanu;

d) apsekojumi un pētījumi Kopienas vai valstu mērogā.

Līdztekus darbībām, kuras saskaņā ar 6. pantu līdzfinansē Kopiena, Komisija vai dalībvalstis var apzināt citas darbības, kuras sniegtu ieguldījumu Eiropas gada mērķu sasniegšanā, un atļauj izmantot Eiropas gada nosaukumu ar mērķi popularizēt šīs darbības, ciktāl tās palīdz sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

4. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

Katra dalībvalsts ieceļ savu koordinatoru, kas atbild par tās līdzdalību Eiropas Radošuma un inovācijas gadā, ja valsts koordinators Lisabonas stratēģijas īstenošanai nevar lietderīgi uzņemties šos pienākumus. Valsts koordinators nodrošina ar Eiropas Radošuma un inovācijas gadu saistīto darbību koordināciju valsts līmenī.

5. pants

Saskaņošana Eiropas līmenī

Komisija notur sanāksmes ar valsts koordinatoriem, lai saskaņotu Eiropas Radošuma un inovācijas gada īstenošanu Eiropas mērogā un apmainītos ar informāciju par tās īstenošanu dalībvalstīs.

6. pants

Finansējums

Neskarot atbalstu, ko Eiropas gadam varētu iedalīt citu jomu programmās un politiskās stratēģijās, piemēram, uzņēmējdarbība, kohēzija, pētniecība un informācijas sabiedrība, darbību līdzfinansējums Eiropas mērogā tā paša Eiropas gada ietvarā ir saskaņā ar tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro izglītības un mācību jomā spēkā esošajām programmām, īpaši Mūžizglītības programmai.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

[1] Eiropadomes prezidentvalsts secinājumi, Brisele, 2006. gada 14.-15. decembris, 28. punkts.

[2] Prezidentūras secinājumi, Brisele, 2007. gada 8.-9. marts.

[3] Vienotais ziņojums „Izglītība un apmācība 2010: neatliekamas reformas Lisabonas stratēģijas panākumu nodrošināšanai”, kuru 2004. gada 26. februārī pieņēma Padome un Komisija. Skatīt arī detalizētu darba programmu par papildinājumu Eiropas izglītības un mācību sistēmu mērķiem, OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp.

[4] Padomes Ieteikums 2006/962/EK (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

[5] COM(2006) 502, galīgā redakcija.

[6] OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. oktobra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.): http://ec.europa.eu/education/programmes/llp/index_en.html.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 27. decembra Lēmums Nr. 1855/2006/EK (OV L 372, 27.12.2006., 22. lpp.).

[9] http://ec.europa.eu/education/programmes/llp/call08/prior_en.pdf.

[10] OV C […], […], […]. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.

[12] OV C […], […], […]. lpp.

[13] OV C […], […], […]. lpp.

[14] OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

[15] Ieteikums 2006/962/EK (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.).