52008PC0131

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.3.2008

COM(2008) 131 galīgā redakcija

2004/0251 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās pieņemšanu

2004/0251 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās pieņemšanu

1. PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2004)718 galīgā redakcija – 2004/0251 (COD): | 22.10.2004. |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 9.6.2005. |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 29.3.2007. |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums: | 28.2.2008. |

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Komisija 2004. gada 22. oktobrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Ierosinātās direktīvas mērķis ir atvieglot piekļuvi strīdu izšķiršanai un rosināt strīdu atrisināšanu ar izlīgumu, veicinot mediācijas izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības. Priekšlikums ir viens no turpmākiem pasākumiem, kas seko Zaļajai grāmatai par alternatīvu strīdu izšķiršanu, ar kuru Komisija nāca klajā 2002. gadā; otrs pasākums ir Eiropas Mediatoru rīcības kodekss, kuru ar Komisijas palīdzību izveidoja ieinteresēto personu grupa un kuru sāka piemērot 2004. gada jūlijā.

3. KOMENTĀRI PAR KOPĒJO NOSTĀJU

Komisijas priekšlikumā bija aptverta mediācijas izmantošana gan pārrobežu, gan iekšzemes strīdos, jo tā uzskatīja, ka nebūtu ne lietderīgi, ne vēlams veicināt mediāciju vienīgi attiecībā uz strīdiem, kas ietver pārrobežu elementu.

Tomēr Padomes kopējās nostājas teksts ir trīs iestāžu sarunu rezultāts, un gan Padomē, gan Eiropas Parlamentā vairākums atbalstīja direktīvas darbības jomas ierobežošanu EK līguma 65. panta ierobežojošā skaidrojuma dēļ, attiecinot to tikai uz pārrobežu strīdiem. Ņemot vērā šos apstākļus un kā kompromisu Komisija pieņem tādu direktīvas darbības jomas definīciju, kāda ietverta kopējā nostājā, ja vien pārrobežu strīda definīcija ir, cik iespējams, plaša. Komisija uzskata, ka kopējā nostāja paplašina pārrobežu strīda definīciju attiecībā uz diviem vissvarīgākajiem direktīvas pantiem, t.i., 7. pantu (konfidencialitāte) un 8. pantu (noilgums un noilguma termiņi).

Attiecībā uz 8. panta noteikumiem par noilgumu un noilguma termiņiem kopējā nostāja nesaskaņo valstu noteikumus par noilgumu un noilguma termiņiem, bet uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka to noteikumi par noilgumu un noilguma termiņiem neliedz pusēm uzsākt tiesvedību vai lietas izskatīšanu šķīrējtiesā, ja mediācijas pasākums ir nesekmīgs. Apsvērumā ir precizēts, ka šis rezultāts jāsasniedz, neraugoties uz atšķirībām valstu tiesību aktos. Tādēļ kopējā nostāja pilda to pašu mērķi, kāds bija sākotnējam Komisijas priekšlikumam.

Padomes kopējā nostāja atšķiras no Eiropas Parlamenta atzinuma pirmajā lasījumā jo īpaši attiecībā uz šādiem grozījumu priekšlikumiem.

Kopējā nostāja neļauj direktīvu īstenot ar pušu brīvprātīgiem līgumiem. Komisija tam pilnībā piekrīt, jo direktīvai ir ietekme uz noteikumiem par tiesas procesu dalībvalstīs, ko nevar vienmēr grozīt ar pušu līgumiem.

Pienākums publicēt Eiropas Mediatoru rīcības kodeksu Oficiālajā Vēstnesī , ko nevarēja izdarīt tādēļ, ka minētais rīcības kodekss nav iestāžu dokuments, ir aizstāts ar pienākumu rīcības kodeksu publicēt tīmeklī. Turklāt Komisija ir apņēmusies iekļaut atsauci uz rīcības kodeksu ES biļetenā, kad tā informēs par direktīvas pieņemšanu. Šādas saistības Komisijai ir pieņemamas.

Attiecībā uz 11. pantā iekļauto pārskatīšanas klauzulu kopējā nostājā tiek prasīts Komisijas ziņojumā aplūkot attīstības tendences mediācijas jomā visā Eiropas Savienībā, kas Komisijai ir pieņemami.

Kopumā Komisija var pieņemt kopējo nostāju, kurā, lai arī tiek grozīti daži Komisijas sākotnējā priekšlikuma aspekti, kopumā tiek ievērots mērķis atvieglot piekļuvi strīdu izšķiršanai un rosināt strīdu atrisināšanu ar izlīgumu, veicinot mediācijas izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības.

4. SECINĀJUMI

Komisija pieņem kopējo nostāju, ņemot vērā to, ka tajā ir ietverti tās sākotnējā priekšlikuma galvenie elementi.