19.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 41/46

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo — mūžu mācies”(COM(2006)0614),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (2),

—

ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti (3),

—

ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

—

ņemot vērā EK līguma 149. un 150. pantu,

—

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2007. gada 25. septembrī attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (4),

—

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2007. gada 24. oktobrī attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (5),

—

ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās (6),

—

ņemot vērā 2007. gada 13. marta rezolūciju par Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006—2010 (7) un 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2007. gads (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0502/2007),

A.

tā kā pieaugušo izglītība kļūst par politisku prioritāti un tai vajadzīgas konkrētas un adekvātas programmas, pamanāmība, pieejamība, resursi un vērtēšanas metodes;

B.

tā kā izglītība un apmācība ir izšķiroši faktori, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus — straujāku ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo integrāciju;

C.

tā kā mūžizglītības programmās būtu jāpiedalās vēl 4 miljoniem pieaugušo, lai sasniegtu tādus dalības rādītājus, par kādiem dalībvalstis vienojušās programmā “Izglītība un apmācība 2010”;

D.

tā kā efektīva pieaugušo izglītības sistēma, kurā noteiktas skaidras prioritātes un tiek uzraudzīta īstenošana un kura ir integrēta mūžizglītības stratēģijās, spēj palīdzēt atstumto grupu lingvistiskā, sociālā un kultūras integrācijā, piemēram, attiecībā uz imigrantiem un romiem, no kuriem daudzi ir pāragri pametuši skolu;

E.

tā kā ieguldījumi pieaugušo izglītībā palielina sociālos un kultūras ieguvumus, kas izpaužas kā lielāka personiskā labklājība un apmierinājums, kā arī aktīvs pilsoniskums;

F.

tā kā pieaugušo izglītība, dodot iespēju apgūt pamatprasmes, būtiski veicina nodarbinātību un mobilitāti darba tirgū, kā arī sociālo integrāciju;

G.

tā kā ir vajadzīgi ticami dati, lai novērotu, salīdzinātu un novērtētu pieaugušo izglītības iespēju dažādību un tādējādi pilnveidotu politikas virzienus;

H.

tā kā dalībvalstīs informācija par pieaugušo izglītības sistēmām un to pieejamību stipri atšķiras;

I.

tā kā formālās, neformālās un neoficiālās izglītības atzīšana un novērtēšana ir mūžizglītības stratēģijas pamatprincips;

J.

tā kā pieaugušo izglītība ir steidzami jāsasaista ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu un jāpaaugstina tās potenciālu attiecībā uz pamatprasmēm, kā arī sociālajām un personīgajām kompetencēm,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu rīcības plānam pieaugušo izglītības jomā;

2.

atzīst, ka pasākumi ir jāveic dažādos līmeņos un tajos jāiesaista ne tikai dalībvalstis, bet arī Eiropas Savienība, lai veicinātu, pastiprinātu un radītu mācīšanās kultūras izaugsmi, īpaši attiecībā uz pieaugušajiem;

3.

mudina dalībvalstis radīt mūžizglītības kultūru un uzmanību pievērst galvenokārt pieaugušo izglītībai un apmācībai, īstenojot politiku un pasākumus, kas veicina zināšanu apgūšanu un padara to pievilcīgāku un pieejamāku, kā arī pastāvīgi atjaunina kvalifikācijas;

4.

uzsver dzimumu līdztiesības nozīmi saistībā ar mūžizglītības programmām, lai gan vīrieši, gan sievietes var vienādi izmantot šāda veida izglītošanās piedāvātās iespējas; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, lai, sadarbojoties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, uzraudzītu jutīgās dzimumu līdztiesības politikas jomas pieaugušo izglītības sagatavošanas procesā;

5.

mudina labāk veicināt pieaugušo izglītību, lai motivētu vairāk cilvēku iesaistīties šādā izglītībā; uzskata, ka politikas virzienos pieaugušo izglītībai jābūt būtiskai nozīmei, lai veicinātu vispārēju mācīšanās kultūru, izmantojot kampaņas plašsaziņas līdzekļos, informācijas, orientācijas un konsultāciju dienestus un it īpaši tādus informācijas, orientācijas un konsultāciju dienestus, kas orientēti uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; uzskata, ka šāda veicināšana, lai tā būtu efektīva, jāpapildina ar aktīviem dalībvalstu politikas virzieniem, kas palīdzēs iedzīvotājiem apvienot izglītību ar darbu un ģimenes dzīvi;

6.

piekrīt, ka ļoti labi panākumi ir tādiem pieaugušo izglītības veicināšanas līdzekļiem kā īpašām telefonu līnijām un interneta vietnēm;

7.

uzskata, ka vispārējā un profesionālā izglītībā izšķiroša nozīme ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei, lai pārvarētu paaudžu digitālo plaisu;

8.

uzskata, ka ir vajadzīgi salīdzināmi statistikas dati, lai izstrādātu, pārskatītu un novērtētu politiku pieaugušo izglītības jomā un tādējādi sniegtu norādes un ievirzes integrētai mūžizglītības programmai;

9.

uzskata, ka Eiropas pieaugušo izglītības apsekojums ir jāatbalsta kā līdzeklis gan salīdzināmas informācijas iegūšanai par pieaugušo izglītību, gan kopēju koncepciju veicināšanai;

10.

aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis veicināt atzītās prakses apmaiņu;

11.

atgādina Barselonas 2002. gada 15.—16. marta Eiropadomes sanāksmes mērķus un uzsver dalībvalstu sasniegto, lai īstenotu mērķus par vietu radīšanu pirmskolas izglītības iestādēs, kā arī ieviešot dienu, kas pievērstu uzmanību bērnu un citu apgādājamo personu aprūpei; vienlaikus norāda, ka dažas dalībvalstis ievērojami atpaliek Barselonas mērķu īstenošanā;

12.

norāda, ka ģimenes dzīves, darba dzīves un mūžizglītības saskaņošanai ir vajadzīga ne tikai lielāka elastība laika un dzīves telpas pārvaldībā, bet arī sociālie, ekonomiskie un nodokļu stimuli, lai veicinātu iespēju pieaugušajiem izmantot apmācības un izglītības programmas;

13.

uzsver, ka labāk jāizmanto jaunās tehnoloģijas, un šajā sakarā piebilst, ka jāveicina interneta piekļuves un tādu digitālās integrācijas programmu pilnveidošana, kas paredzētas digitālās plaisas novēršanai, kā arī jāveicina jauni zināšanu avoti un mācību veidi, piemēram, tālmācības programmas un mācību vietu ierīkošana, un jānodrošina visiem piekļuves iespējas;

14.

uzsver, ka jāpalielina jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējas sievietēm, tostarp tām, kuras dzīvo attālos un lauku apvidos, kā arī gados vecākām sievietēm, tādējādi sniedzot viņām vienlīdzīgas iespējas konkurēt darba tirgū; turklāt uzsver, ka jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atšķirību starp vīriešu un sieviešu tehnisko un zinātnisko kvalifikāciju;

15.

vērš uzmanību uz to, ka jāpaplašina valsts un privātās bērnu aprūpes iestādes, kā arī jāiesaista un jāiedrošina darba devēji, kuri varētu nodrošināt uzņēmuma bērnu aprūpes pakalpojumus un iespējas vecākiem, īpaši mātēm, atgriezties darbā, un ka tādējādi vecāki var tajā pašā laikā turpināt mūžizglītību un strādāt. Uzsver arī to, ka jāuzlabo valsts sniegtie pakalpojumi, lai atbalstītu apgādājamās personas un vecāka gadagājuma cilvēkus;

16.

atgādina, ka demogrāfiskās pārmaiņas dalībvalstīm radīs sarežģītu savstarpēji saistītu problēmu kopumu un ka mūsu sabiedrībām būs jāizstrādā jaunas paaudžu solidaritātes formas;

17.

tādēļ ierosina uzlabot pieaugušo cilvēku zināšanu, prasmju un pieredzes nodošanu, it īpaši no paaudzes uz paaudzi, izmantojot padomdevēju sistēmu, kas paredz atbalstīt dažādus ar uzņēmējdarbību un amatiem saistītus pasākumus; uzskata arī, ka ir svarīgi šādus padomdevējus iesaistīt organizācijā, kurā viņi var kopīgi izmantot informāciju un apmainīties ar to;

18.

uzsver, ka svarīgs ir veids “mācāmies visa ģimene”, kad vēlēšanās palīdzēt saviem bērniem gūt sekmes skolā mudina vecākus atsākt mācīšanos;

19.

atbalsta brīvprātības programmu pilnveidošanu, ņemot vērā to nozīmi paaudžu solidaritātē un pieredzes un kvalifikācijas atzīšanā;

20.

uzsver, ka atbilstīgi mobilitātes un sociālās integrācijas principiem ir jānodrošina izglītības un mācību programmu elastīgas iespējas, īpaši imigrantiem, kā arī piemēroti nosacījumi šādu programmu īstenošanai;

21.

uzskata, ka imigrantu atbalstam paredzētu valsts un vietējo centru veidošana ir galvenais paņēmiens, kā noderīgu informāciju padarīt pieejamu un izskaidrot jautājumus par migrantu pilnīgu integrāciju sabiedrībā;

22.

atkārto, ka svarīgi ir vairāk atbalstīt valodu kursus, īpaši tos, kas paredzēti imigrantiem, un veicināt svešvalodu mācīšanos sabiedrībā kopumā;

23.

atbalsta nodomu ieviest “prasmju auditu” imigrantiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un invalīdiem; uzskata, ka vienlaikus ar saimnieciskiem ieguvumiem šādi prasmju auditi var arī veicināt rasisma, ksenofobijas, diskriminācijas un atstumtības samazināšanu;

24.

uzskata, ka iespējas iegūt augstāko izglītību jāattiecina uz plašāku sabiedrību, tostarp pieaugušajiem ar darba pieredzi un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru vajadzībām ir jāpielāgo izglītības sistēmas un jāpadara tās elastīgākas; un uzskata, ka jāveicina atbilstīgi infrastruktūras pasākumi un personāla resursu nodrošināšana;

25.

norāda, ka ir jāmodernizē vidusskolu sistēmas, lai tās kļūtu konkurētspējīgākas, elastīgākas, pieejamākas un efektīvākas;

26.

uzsver, ka jāpanāk, lai pieaugušo izglītības jomā strādātu augsti kvalificēts personāls; uzskata, ka jāatbalsta īpašas programmas pieaugušo izglītotājiem, un rosina izveidot universitāšu programmas ar grāda piešķiršanu pieaugušo izglītībā;

27.

atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt kompetenču nodošanu un mobilitāti pieaugušo izglītībā, piemēram:

28.

atbalsta viedokli, ka mūžizglītībai pirmām kārtām ir liela nozīme sociālās integrācijas un nodarbinātības veicināšanā, taču tā arī sekmē individuālo izaugsmi, palīdz novērst neatbilstību darba tirgū un sasniegt Lisabonas mērķi par lielāku to personu līdzdalību, kuras ir vecākas par 50 gadiem, turklāt mūžizglītība veicina konkurētspēju;

29.

uzsver pieaugušo izglītības nozīmi, lai sasniegtu mērķi Eiropā radīt labākas darbavietas, kā arī uzlabotu dzīves līmeni un veicinātu individuālo izaugsmi, personības pilnveidošanos un aktīvu pilsonisko dzīvi. Vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski, lai uzņēmumi jaunās vajadzīgās prasmes un darba tirgus prasības prognozētu tādējādi, ka pieaugušo izglītības piedāvājumā ietvertu pieprasītās prasmes; mācību saturs ir jāpielāgo profesionālajām un praktiskajām vajadzībām. Šajā ziņā uzsver sociālo partneru nozīmi;

30.

norāda, ka mūžizglītība ne tikai palielina darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, bet arī palielina viņu pielāgošanās spējas, kā arī ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, kas ir būtisks iekšējā tirgus darbības faktors. Uzsver, cik būtiski ir veicināt otrās (un trešās) svešvalodas apguvi, lai sekmētu darba ņēmēju lielāku mobilitāti;

31.

uzsver, ka zems kvalifikācijas līmenis, kāds pašreiz ir trešdaļai Eiropas darbaspēka (72 miljoni darba ņēmēju), ir saistīts ar augstu bezdarba risku un ka personas, kas mācās, saglabās vai apgūs prasmes, kuras vajadzīgas darba iegūšanai un darba kvalitātes uzlabošanai; uzsver, ka būtiski ir atzīt un apstiprināt neformālā un neoficiālā izglītībā iegūtās prasmes, kas veido mūžizglītības attīstības pamatu gan dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas sistēmās, gan Eiropas kvalifikācijas sistēmā;

32.

uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienādas iespējas piedalīties mūžizglītības programmās; šajā ziņā pauž nožēlu, ka mazākas iespējas piedalīties ir personām ar pamatizglītību zemākā līmenī, sievietēm, imigrantiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, lauku rajonu iedzīvotājiem un personām ar invaliditāti; un uzskata, ka viņiem ir jāpiedāvā atšķirīgas, pielāgotas programmas un metodes; šajā sakarībā uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai darba ņēmēji un bezdarbnieki apgūtu jaunās tehnoloģijas, un aicina dalībvalstis atbalstīt jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, jo tās ir izšķirošas līdztiesīgu iespēju nodrošināšanā visiem, veicinot iesaistīšanos mūžizglītībā, kā arī nodrošināt. lai īpašu atbalstu un finansējumu saņemtu personas, kuru izglītības līmenis ir viszemākais;

33.

uzsver, ka pieaugušo izglītība, tostarp valodu prasme un profesionālās iemaņas ir būtiski faktori, lai integrētu migrantus, palielinātu viņu nodarbinātības izredzes un sekmētu iesaistīšanos darba tirgū, kā arī veicinātu sociālo integrēšanu;

34.

uzsver, ka ir būtiski cieši iesaistīt sociālos partnerus un citas ieinteresētās puses, tostarp NVO, kas nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, jo tikai praksē īstenotas sociālās partnerattiecības nodrošina vienlīdzīgas rīcības iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem; uzskata, ka dalībvalstīs, kurās ir nepietiekami attīstīta sociālo partnerattiecību struktūra, ir jāsniedz palīdzība šādas struktūras izveidei;

35.

uzsver, ka visiem pieejamas mūžizglītības mērķu sasniegšanā liela nozīme ir Eiropas Sociālajam Fondam (ESF) un citiem struktūrfondiem, un mudina struktūrfondu pārraudzības iestādēm nodrošināt lielāku līdzekļu piešķīrumu tiem, kam visvairāk ir nepieciešama mūžizglītība. Pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs nav veltīta pietiekama uzmanība un līdzekļi, lai palielinātu pieaugušo, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un mazkvalificētu darba ņēmēju, mūžizglītības iespējas; aicina dalībvalstis aktīvāk izmantot struktūrfondus, it īpaši ESF; aicina Komisiju pastiprināt īpašās šīs jomas programmas;

36.

uzsver, ka pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošana, informācijas sniegšana un labāka darba saskaņošana ar ģimenes dzīvi ir būtiska, lai palielinātu līdzdalību, un ka šādi pasākumi ir rezultatīvāki, ja papildus tiek paredzēti atvieglojumi; atzīmē, ka efektīvas izglītības sniegšanas pasākumi ietver mācību vietu pieejamību, apmācības veicināšanu darbavietā, pielāgojot darba laiku, nodrošinot bērnu aprūpes pakalpojumus uz vietas, tālmācības pakalpojumus invalīdiem vai mazāk aizsargātām personām attālos rajonos, informāciju un norādījumus par mūžizglītības pasākumiem un darba iespējām, speciālas programmas un elastīga mācību režīma pieejamību; uzsver, ka šiem pasākumiem jābūt vispāratzītiem un jāveicina profesionālā izaugsme;

37.

mudina dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai risinātu vecāka gadagājuma cilvēku un īpaši to cilvēku bezdarba problēmu, kuriem ir bijusi netipiska karjera vai kuriem nav IKT prasmju, un mudina radīt nepieciešamos apstākļus, lai nodrošinātu mūžizglītības pakalpojumus visos līmeņos, palielinot nodarbinātību gan tad, kad tiek sāktas darba gaitas, gan tad, kad persona atgriežas darbā vai vēlas pagarināt darba dzīvi; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir, paredzot īpašus stimulus, mudināt uzņēmumus uz ilgāku termiņu nodarbināt vai paaugstināt amatā vecāka gadagājuma darbiniekus, jo viņi parasti ir ļoti kompetenti, pieredzējuši, uzticami un augsti kvalificēti;

38.

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai darbinieki, kuriem pēc negadījuma darbavietā vai slimības ir jāmaina darbs, varētu iesaistīties tālākizglītībā un palielināt karjeras iespējas;

39.

mudina dalībvalstis nodrošināt ekonomiskus un cita veida stimulus, lai darba ņēmējiem nodrošinātu ilgāku darba dzīvi un lai darba devēji pieņemtu un paturētu darbā vecāka gadagājuma darbiniekus, nodrošinot mūžizglītības iespējas un uzlabojot darba apstākļus un kvalitāti darba vietā;

40.

aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos juridiskos un finansiālos pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem piedāvātu un nodrošinātu mūžizglītības iespējas;

41.

aicina investorus pievērst uzmanību tādu programmu, prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai, kas sievietēm sniedz iespēju iegūt zināšanu pamatus vadības un uzņēmējdarbības jomās, kā arī uzlabot kvalifikāciju, lai veicinātu karjeras izaugsmi, pretendējot uz atbildīgiem posteņiem;

42.

aicina paplašināt darba devēju praksi finansēt un organizēt savu darbinieku mācības un atbalstīt to ar nodokļu atlaidēm, jo darbinieku kvalifikācija un prasmes ir jauninājumu, produktivitātes un konkurētspējas galvenais aspekts;

43.

uzskata, ka pieaugušo izglītībai visās nozarēs augsts prasmju līmenis jāpanāk, izmantojot augstvērtīgus izglītības un kultūras pasākumus, kā arī mācību modeļus, lai tādējādi nodrošinātu, ka personu zināšanas un prasmes atbilst darba ņēmējiem izvirzīto prasību pārmaiņām, kā arī darba organizācijas un darba metožu pārmaiņām;

44.

mudina nodrošināt koordināciju, sadarbību, efektivitāti un pārredzamību ar pieaugušo izglītību saistītiem likumdošanas pasākumiem un institucionālajiem pamatnosacījumiem, struktūru vai asociāciju tīkliem un partnerattiecībām, izmantojot vietējos, reģionālos, valsts un Eiropas (sabiedriskos un privātos) finanšu resursus;

45.

uzskata, ka būtiski ir piedāvāt finansiālus stimulus, lai nodrošinātu cilvēkiem brīvu piekļuvi apmācībai un izglītībai un ar to saistītajiem ieguvumiem; norāda, ka šādi finansiāli stimuli varētu būt nodokļu atlaides, stipendijas, dotācijas, līdzfinansējums vai nodokļu un sociālā nodrošinājuma izmaksu samazināšana tiem darba devējiem, kuri nodrošina pieaugušo izglītībai piemērotus darba apstākļus;

46.

atzinīgi vērtē uz vietas notiekošās mācības un uzsver, ka īpaša prioritāte jāpiešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, jo tiem ir vismazākās iespējas atļauties sava personāla mācības;

47.

mudina darba devējus saskaņā ar korporatīvo sociālo atbildību finansēt profesionālās izglītības programmas, kas veicina mūžizglītību, it īpaši darbiniecēm sievietēm, lai paplašinātu viņu aktīvo darba dzīvi, kā arī palielinātu sieviešu iespējas iesaistīties darba tirgū un pilnveidoties profesionāli;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.