52008DC0659

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē 20.10.2008

COM(2008) 659 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

19. GADA ZIņOJUMS PAR STRUKTūRFONDU IZMANTOJUMU (2007) {SEC(2008) 2649}

SATURS

1. Ievads 3

2. Izpildes analīze 4

3. Saskanība un koordinētība 8

4. Novērtējumi 9

5. Pārbaudes 10

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai 11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

19. GADA ZIņOJUMS PAR STRUKTūRFONDU IZMANTOJUMU (2007)

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Tas aptver struktūrfondu darbību 2007. gadā (2000.–2006. gada plānošanas periods).

Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā (pievienots šim ziņojumam).

1. Ievads

2007. gads bija astotais 2000.–2006. gada plānošanas perioda īstenošanas gads, kurā turpināja struktūrfondu programmu un projektu pareizu un efektīvu pārvaldību. Kopā 2007. gadā pārvaldīja 659 programmas[1].

Turpinājās vērienīgi centieni, lai paaugstinātu struktūrfondu līdzfinansēto programmu un projektu kvalitāti. Finanšu pārvaldības uzlabošana, kontrole un izvērtēšana arī sekmēja labu pārvaldību līdzfinansētajās programmās un projektos. Partnerības modelis, kuru izveidoja starp Komisiju, valstu un reģionālajām iestādēm dalībvalstīs, lai īstenotu programmas, ir bijis izcili veiksmīgs.

Dalībvalstīm un reģioniem, kuros ir augsts programmu īstenošanas līmenis, bija iespēja sākt sagatavošanas darbu palīdzības izbeigšanai. 2006. gadā pieņemot Komisijas Lēmumu C(2006) 3424, tika izveidots vispārējais pamats struktūrfondu līdzfinansējuma (2000.–2006. gada plānošanas periods) pārtraukšanai.

Papildus 2000.–2006. gada plānošanas perioda struktūrfondu programmu un projektu īstenošanai un sagatavošanas darbam to slēgšanai Komisijas dienesti 2007. gadā bija cieši iesaistīti 2007.–2013. gada perioda plānošanā. Kopā 2007. gadā tika noslēgtas sarunas par 27 valsts stratēģiskajiem ietvardokumentiem un 428 programmām (311 ERAF, 117 ESF)[2].

Lai demonstrētu Eiropas kohēzijas politikas pievienoto vērtību, 2007. gadā sāka 2000.–2006. gada plānošanas perioda 1. un 2. mērķa programmu ex post izvērtēšanu. Turklāt tika veikts sagatavošanas darbs INTERREG un URBAN ex post izvērtēšanai.

Saskaņā ar iniciatīvu „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” Komisija, izmantojot tīkla pasākumus, aktīvi atbalstīja labas prakses projektu apzināšanu dažādās ekonomikas modernizēšanas jomās un rosināja labas prakses pārņemšanu darbības programmās.

Komisija 2007. gada oktobrī kopā ar Reģionu komiteju rīkoja ATVĒRTO DURVJU DIENAS — reģionu un pilsētu Eiropas nedēļu. Pasākumu ar devīzi „Lai notiek, jo reģioni nodrošina izaugsmi un darbavietas” apmeklēja vairāk nekā 5500 dalībnieki no 34 valstīm un 212 reģioniem.

Potsdamā 2007. gada 28.–29. jūnijā risinājās konference „Eiropas Sociālā fonda 50 gadadiena — pārskats un perspektīvas”. Ar šo pasākumu oficiāli atzīmēja Eiropas Sociālā fonda 50 gadu pastāvēšanu.

2. Izpildes analīze

2.1. Budžeta izpilde

2.1.1. ERAF

Budžeta izpildes ziņā 2007. gads bija izņēmuma gads. Kopējais ERAF maksājumu apropriāciju izpildes līmenis sasniedza 99,9 % (augstākais jelkad sasniegtais rādītājs) jeb 17,4 miljardus euro 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmām. Attiecībā uz 1. un 2. mērķi un Kopienas iniciatīvām tika veiktas visas maksājumu apropriācijas. Turklāt 1. mērķa programmās tika konstatēts augstāks atmaksu pieprasījums, nekā iepriekš prognozēts, tādējādi tika kompensēti avansa maksājumi jaunajām programmām, kuras pieņēma 2007. gada decembra beigās un kuras atlika līdz 2008. gadam.

Iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl jāveic maksājumi ( RAL ), 2007. gadā beigās sasniedza 27,7 miljardus euro salīdzinājumā ar 45,8 miljardiem euro 2006. gadā.

Arī 2007. gadā automātiskais saistību atcelšanas mehānisms („N+2 noteikums”) apliecināja sevi kā efektīvu instrumentu, lai mudinātu dalībvalstis atvēlēt resursus un censties savlaicīgi īstenot Eiropas programmas. Jaunākās prognozes liecina, ka saistību iespējamās atcelšanas risks, visticamāk, nepārsniegs 0,7 % no 2005. gada saistībām (aptuveni 140 miljoni euro).

ERAF apgūšanas līmenis 2007. gadā visām dalībvalstīm sasniedza 79 % no kopējiem 2000.–2006. gadā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jaunajās dalībvalstīs sasniegti apgūšanas rekordrādītāji — 2007. gadā tika saņemti 3 miljardi euro (gandrīz tikpat, cik 2004., 2005. un 2006. gadā kopā (3,5 miljardi euro). Līdz 2007. gada beigām 2004.–2006. gadā piešķirto līdzekļu apgūšanas vidējais rādītājs jaunajās dalībvalstīs bija 71 %, turpretim ES-15 ERAF līdzekļu apgūšanas vidējais rādītājs (2000.–2006. gads) bija 85 %.

2.1.2. ESF

Kopējais ESF maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 99,9 %, un maksājumu apropriāciju līmenis bija augstāks nekā pagājušajā gadā.

Kopējās ESF saistības attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmām bija 10 486 miljoni euro (99,88 %). 2007. gadā atlikušie piešķirtie līdzekļi (EUR 13 163 237) atbilst Francijas darbības programmai „Martinikas reģions”, kuru nebija paredzēts pieņemt 2007. gadā. Kumulatīvā maksājumu apropriāciju apgūšana sasniedza EUR 1513 miljonus, kas atbilst 99,87 % gada maksājumu apropriāciju (EUR 1515 miljoni). Starpība (EUR 1 957 184,60) atbilst avansa maksājumam Francijas darbības programmai „Martinikas reģions”, un tā tiks izmaksāta 2008. gadā.

Attiecībā uz „N+2 noteikuma” piemērošanu 2007. gada beigās tas attiecās uz divpadsmit programmām (92,2 miljoni euro). Saistību iespējamās atcelšanas risks, visticamāk, nepārsniegs 0,8 % no 2005. gada saistībām.

2007. gada beigās nesamaksātie maksājumi par saistībām pirms 2007. gada bija 12 miljardi euro. RAL par periodu pirms 2000. gada ir 179 miljoni euro (salīdzinājumā ar 204,6 miljoniem euro 2006. gada beigās).

2.1.3. ELVGF

Kopā 2007. gadā izmaksāja 3,4 miljardus euro. Kopējais ELVGF maksājumu apropriāciju izpildes līmenis lauku attīstības programmām 2000.–2006. gadā tika sasniegts par 100 %.

Tā kā jaunajā 2007.–2013. gada plānošanas periodā lauku attīstības darbības programmas nefinansē no struktūrfondiem, ir vērojams neliels samazinājums kopējā 2007. gadā izmaksātajā apjomā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (t.i., 3,6 miljardi euro). Lai panāktu pilnīgu finansiālās izpildes līmeni, tika veikti vairāki iekšējie pārskaitījumi galvenokārt no jaunā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). 2007. gadā saistībā ar 2000.–2006. gada periodu nav saistību attiecībā uz lauku attīstības programmām.

Iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl jāveic maksājumi ( RAL ), 2007. gadā beigās sasniedza 3,9 miljardus euro salīdzinājumā ar 7,3 miljardiem euro 2006. gadā.

Attiecībā uz „N+2 noteikumu” (2007. gada beigās piemēro saistībām, kuras uzņemtas 2005. gadā un pirms tam) pirmās prognozes liecina, ka saistību iespējamās atcelšanas risks, kas ietekmē lauku attīstības fiansējumu, ir aptuveni 70 miljoni euro.

2.1.4. ZVFI

Budžeta izpilde 2007. gadā bija ļoti apmierinoša. Tika izpildīti 97,5 % maksājumu apropriāciju. Maksājumu likme 1. mērķa reģionos bija 96,44 %, un 1. mērķī neiekļautajos reģionos — 99,96 %.

Kopējās ZVFI nesamaksātās saistības 2007. gada beigās bija EUR 811 miljoni (salīdzinājumā ar EUR 1336 miljoniem 2006. gadā).

Attiecībā uz „N+2 noteikuma” īstenošanu saskaņā ar aplēsēm saistību atcelšana 2007. gadā attiecas uz aptuveni 54 miljoniem euro.

2.2. Programmu izpilde

2.2.1. 1. mērķis

1. mērķa programmas bija vērstas uz ieguldījumiem pamata infrastruktūras projektos (41,4 %), un vairāk nekā puse no visiem šīs kategorijas ieguldījumiem tika izmantota transporta infrastruktūrai (53 %). Vairāk nekā trešdaļa (33,5 %) no 1. mērķa līdzekļiem tika ieguldīti ražošanas vidē, tāpat kā iepriekš īpaši palīdzot MVU un amatniecības nozarei (28,6 %). Projektos, kas vērsti uz cilvēkresursiem, izmantoja 23,2 % no 1. mērķa reģionu līdzekļiem. Galvenās ieguldījumu jomas (gandrīz vienāds sadalījums) ir darba tirgus politika (31,3%) un vispārējā un profesionālā izglītība (31%).

2.2.2. 2. mērķis

2. mērķa reģionos programmas joprojām galvenokārt bija vērstas uz ražošanas vidi, vairāk nekā pusi finanšu resursu (55,8 %) veltot šai kategorijai. Šajā jomā lielākā daļa ieguldījumu (56,6%) bija veltīti MVU un amatniecības nozarei. Otrā lielākā ieguldījumu joma bija pamata infrastruktūra ar 39,6 % no visiem 2. mērķa līdzekļiem. Atšķirībā no 1. mērķa programmām finanšu ziņā vissvarīgākā joma bija rūpniecisko teritoriju plānošana un sanācija (45,4 %). Cilvēkresursu kategorijā (10,1 % no visiem ieguldījumiem 2. mērķa reģionos) galvenās ieguldījuma jomas bija darbaspēka elastība, uzņēmējdarbība, inovācijas, informācijas un saziņas tehnoloģijas (30,8%).

2.2.3. 3. mērķis

ESF programmas īstenošanas galvenā joma 2007. gadā joprojām bija atbalsts Eiropas nodarbinātības stratēģijai un jo īpaši pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātības iespējas darba tirgū (32 %), mūžizglītību (27 %) un iespēju vienlīdzību (6 %). Turklāt programmu īstenošanā finanšu ziņā bija atšķirības starp ES-15 valstīm, kur turpināja īstenot jau agrāk ieviestās programmas, un ES-10 valstīm, kur atsevišķām dalībvalstīm bija ievērojamas grūtības sākt dažus projektus un pasākumus.

2.2.4. Zivsaimniecība, uz kuru neattiecas 1. mērķis

2007. gadā bija vērojami uzlabojumi struktūrpolitikas īstenošanā zivsaimniecības nozarē. Tas bija atspoguļots ZVFI darbības programmu finanšu izmantojumā, kas veicināja kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

2.2.5. Kopienas iniciatīvas

2.2.5.1. INTERREG

Līdz 2007. gada beigām 81 INTERREG III/kaimiņattiecību programmā izvēlējas 15 000 projektu un sadarbības tīklu, kuru mērķis ir samazināt ietekmi, ko izraisa valstu robežas, valodu barjeras un kultūru atšķirības, un attīstīt pierobežas reģionus, atbalstot stratēģisko attīstību un teritoriju integrāciju lielākos ES apgabalos un sekmējot labāku kaimiņvalstu integrāciju. Reģionu attīstības politikas efektivitāti un instrumentus atbalstīja, apmainoties ar labu praksi un pieredzi.

Īstenošana 2007. gadā veiksmīgi progresēja (68 % maksājumu izpilde). Tā kā sadarbības programmas un projekti ir specifiskāki un sarežģītāki, dažām programmām piemēroja „N+2 noteikumu” par projektu saistību atcelšanu.

2.2.5.2. EQUAL

2007. gadā veiksmīgi turpinājās 27 programmu un vairāk nekā 3300 projektu īstenošana saskaņā ar EQUAL . Attiecībā uz finanšu izmantojumu sešas dalībvalstis nevarēja izmantot daļu (no 8 % līdz 49 %) no 2005. gada budžeta saistībām („N+2 noteikums”).

Komisija partnerībā ar dalībvalstīm turpināja 2006. gadā sākto darbu, lai optimāli izmantotu EQUAL programmu un projektu rezultātus, iestrādājot tos politikas iniciatīvās un praksē, tostarp 2007.–2013. gada plānošanas perioda valstu un reģionu ESF programmu satvarā. Šis darbs aptvēra tādus politiskos jautājumus kā attieksme pret patvēruma meklētājiem, daudzveidība un iespējas, jauniešu nodarbinātība, bijušo likumpārkāpēji (re-)integrācija, sociālā ekonomika, integrāciju veicinošu uzņēmumu dibināšana, mediji un dažādība, kā arī pārvaldības principi (partnerība, pārrobežu sadarbība, inovācijas un dzimumu līdztiesība).

2.2.5.3. URBAN

2007. gadā turpinājās 71. darbības programmas pārvaldība, ar kurām īsteno Kopienas iniciatīvu URBAN, izmantojot gada ziņojumu analīzi, uzraudzības komitejas un gada sanāksmes. URBACT I programmā tika nodrošināti turpmāki pasākumi, tostarp uzsākot divus operatīvos izmēģinājuma tīklus. Tika apstiprināta un sākta programma URBACT II — viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai īstenotu iniciatīvu „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”. Saskaņā ar URBACT ir izstrādāti 20 tīkli un 6 tematiskās darba grupas, kā arī darba grupas, kurās iekļauti vairāki tīkli par konkrētu jautājumu.

2.2.5.4. LEADER+

Kopienas iniciatīva LEADER+ aptver trīs darbības: vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, veidojot partnerības starp publisko un privāto sektoru, sadarbību starp lauku teritorijām un sadarbības tīklus. 2000.–2006. gadam ES-15 tika apstiprinātas 73 LEADER+ programmas. ES dalībvalstīm, kas ir pievienojušās nesen, bija iespēja integrēt LEADER+ pasākumus ELVGF 1. mērķa programmās.

2.2.6. Inovācijas

2.2.6.1. ERAF

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts pārvaldīja arī 122 reģionālās programmas attiecībā uz inovatīviem pasākumiem (2007. gadā slēdza 26 pasākumus), kas sekmē inovāciju attīstību stratēģiskā līmenī reģionos, izmēģinot inovatīvas metodes un praksi, kas ir izstrādāta, lai paaugstinātu inovāciju līmeni un uzlabotu ES atbalsta kvalitāti saskaņā ar šādām trijām jomām: zināšanas un tehnoloģiskas inovācijas, informācijas sabiedrība un ilgspējīga attīstība.

2.2.6.2. ESF

2007. gadā noslēdza sešus atlikušos projektus saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu „Vietējās nodarbinātības stratēģijas un inovācijas”. Nodarbinātības ģenerāldirektorāts pārvaldīja arī 80 pārrobežu projektus, kurus izvēlējās uzaicinājuma „Inovatīvas pārmaiņu vadības metodes” pēdējās trijās kārtās (2007. gadā slēdza 22 projektus). Minētie projekti atbalsta inovatīvu pasākumu attīstību un pārbaudīšanu, lai paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas divās prioritārās jomās: pārstrukturēšanas un demogrāfisku pārmaiņu pārvaldība. Papildus ir paredzēti 13 projekti (2007. gadā slēdza 5 projektus), kuru mērķis ir veicināt rezultātu apriti otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma kārtā „ESF 6. panta projektos izstrādāto inovāciju tālāknodošana un izplatīšana”.

2.2.6.3. ZVFI

Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts pārvaldīja 29 projektus inovāciju jomā (2007. gadā slēdza pēdējos 2 projektus).

3. Saskanība un koordinētība

3.1. Saskanība ar citām Kopienas politikas virzieniem

3.1.1. Konkurence

Saskaņā ar Regulas 1083/2006 noteikumiem pieeja valsts atbalsta kontrolei jaunajos struktūrfondu ieguldījumos ir fundamentāli atšķirīga no pieejas, kuru izmantoja 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Ievērojot jauno tiesisko regulējumu, dalībvalstis, īpaši vadības iestādes, ir pilnībā atbildīgas par struktūrfondu ieguldījumu atbilstību noteikumiem par valsts atbalstu. Tomēr jaunā pieeja neietekmē iespējamo Komisijas rīcību, tostarp to pasākumu pārbaudi, par kuriem apgalvots, ka tie netika paziņoti, vai rīcību saistībā ar neatbilstīga un nepaziņota tā atbalsta atgūšanu, kuru līdzfinansē no struktūrfondu līdzekļiem.

3.1.2. Iekšējais tirgus

Dalībvalstīm ir arī jāpārbauda, vai visas darbības, ko finansē no fondu līdzekļiem, atbilsts ES publisko iepirkumu direktīvām. Ja Komisiju informē par EK tiesību aktu pārkāpumu vai ja to atklāj revīzijās, tiek veikti atbilstīgi pasākumi. Tika ieviesti jaunie noteikumi, kas reglamentē publiskos iepirkumus un koncesiju piešķiršanu, lai privātajam un publiskajam sektoram nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību.

3.1.3. Vide

Attiecībā uz pašreizējām programmām lielāko vērību turpināja veltīt, lai atbalstītu atbilstību Kopienas Acquis komunālo notekūdeņu, ūdens piegādes, atkritumu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā. Citas būtiskas ieguldījumu jomas bija ekoinovācijas un piesārņotās augsnes sanācija. Ilgspējīgas attīstības vecināšanu turpināja, veicot ieguldījumus videi nekaitīga transportā un enerģijā un ieviešot vides kritērijus projektu atlasē, kā arī proaktīvi nodrošinot projektu atbilstību vides tiesību aktiem.

3.1.4. Transports

Kopienas galveno mērķu sasniegšanu transporta nozarē joprojām galvenokārt veicina ar kohēzijas programmu starpniecību saskaņā ar balto grāmatu „Eiropas Transporta politika 2010. gadam — laiks pieņemt lēmumu” un 2006. gadā publicēto starpposma pārskatu. Attiecīgi līdzekļus izmantoja TEN-T projektos un projektos komodalitātes, transporta energoefektivitātes, automatizēto transporta sistēmu un pilsētas transporta mobilitātes atbalstam.

3.1.5. Dzimumu līdztiesība

Komisija īstenoja „Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā", kurā atspoguļota Komisijas apņemšanās šajā jautājumā. Šajā kontekstā dzimumu līdztiesība un dzimumu integrācija ir horizontāls jautājums, kuru apsprieda visās jaunās kohēzijas politikas (2007.–2013. gads) programmās. Augsta līmeņa grupas sanāksmē par dzimumu līdztiesību struktūrfondu izmantošanā, kas norisinājās 2007. gada jūnijā, uzsvēra par dzimumu līdztiesību atbildīgo struktūru iesaistīšanas nozīmi programmu izstrādē un īstenošanā.

3.2. Instrumentu koordinēšana

3.2.1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

2000.–2006. gadā visas 25 dalībvalstis saņēma atbalstu no struktūrfondiem, un 13 dalībvalstis saņēma papildu atbalstu no Kohēzijas fonda, kas ir paredzēts mazāk turīgu valstu atbalstam.

Struktūrfondi tika rūpīgi koordinēti savā starpā un attiecībā uz kohēzijas fondu (īpaši ERAF), lai izvairītos no dubulta atbalstīto projektu finansējuma.

3.2.2. Struktūrfondi un EIB/EIF

Gada vidū saskaņā ar JASPERS ( Joint Assistance to Support Projects in European Regions jeb Apvienotā palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos) ar ES-12 panāca vienošanos par rīcības plāniem (darba programmām) 2007. gadam.

Jaunā JEREMIE iniciatīvai ( Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises jeb Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi finansējumam MVU reģionos, 2007. gadā ir apritējis viens gads, un reģionos to izmanto vadības iestādes, uzņēmumi un banku nozare.

Iniciatīvu JESSICA ( Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas jeb Kopējais Eiropas atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētās), kuras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas pilsētās, var uzskatīt par izmaiņām veidā, kā sniedz struktūrfondu atbalstu; ar šo iniciatīvu mudina atkārtoti lietojamu atbalsta formu izmantošanu un tiecaspārvarēt ekskluzīvu atkarību no subsīdijām.

4. Novērtējumi

Komisija 2007. gadā turpināja veikt novērtējumus, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu kohēzijas politikā, un sekmēja 2007.–2013. gada programmu kvalitāti.

2007. gadā veiktie novērtējumi aptvēra kohēzijas politikas ietekmes analīzi, pētījumu par novērtēšanas iespējām dalībvalstīs un pētījumu par konverģences ekonomisko ietekmi. Komisija sāka arī 2000.–2006. gada plānošanas perioda 1. un 2. mērķa ex post novērtējumu (kopā 12 savstarpēji saistītas „darba paketes”, lai pārbaudītu dažādu kohēzijas politikas aspektu iedarbību un efektivitāti. Raugoties uz ESF 2000.–2006. gada programmu ex post novērtējumu, 2007. gadā tika rūpīgi plānoti divi sagatavošanas pētījumi, kuru mērķis ir informācijas vākšana.

Lai novērtētu ESF ieguldījumu faktiskos rezultātus un ietekmi, Komisijas dienestu vadībā valstu līmenī ir izstrādāta jauna uzraudzības sistēma un vērtēšanas noteikumi. 2007. gadā turpinājās Kopienas iniciatīvas EQUAL izvērtēšana, lai noteiktu veiksmīgu inovatīvu praksi, kuru var pārņemt ESF programmās.

5. Pārbaudes

5.1. ERAF

Noslēguma revīzija par 1994.–1999. gada plānošanas periodu ir pabeigta 56 izlases programmām un vienai INTERREG programmai, kuras aptver visas ES-15 dalībvalstis. Tika slēgtas 18 pārbaudes, rezultātā izdarīja finanšu korekcijas 23,9 euro apmērā (tostarp oficiāls Komisijas lēmums par 9,6 miljoniem euro).

Revīzijas par 2000.–2006. gada plānošanas periodu aptver divas fāzes: sistēmu pārbaudi un reprezentatīva daudzuma izlases projektu revīziju. Sākumā plānotās revīzijas uz vietas tika slēgtas līdz 2006. gada beigām ES-15 un 2007. gada beigām ES-10. 2007. gadā veica papildu revīzijas 25 programmām, lai paplašinātu darbības jomu un ņemtu vērā īpašus riskus, ja tas bija nepieciešams saskaņā ar revīziju rezultātiem vai, lai pārraudzītu darbības programmu īstenošanu. Līdz 2007. gada beigām notika 214 revīzijas apmeklējumi (13 apmeklējumi saistībā ar INTERREG ), aptverot 95 programmas jeb 61 % no plānotā ERAF ieguldījuma.

5.2. ESF

2007. gadā slēdza septiņas 1994.–1999. gada plānošanas perioda programmas; vienai programmai finanšu korekcijas neveica, bet piecām programmām veica finanšu korekcijas (kopā 3, 4 miljoni euro apmēra (BE, ES, FR, IT un UK). Šajā pašā periodā tika sāktas procedūras par 13 miljoniem euro attiecībā uz trim dalībvalstīm (BE, DE, un UK).

Komisija organizēja 95 revīzijas apmeklējumus par 2000.–2006. gada plānošanas periodu, kas aptvēra gan a) 2007. gadā (daļēji vai pilnībā) nepārbaudītās darbības programmas, gan b) pēcpārbaudes par ESF revīzijas nodaļas ieteikumu īstenošanu vai Revīzijas palātas veikto revīziju rezultātiem. 2007. gadā tika veiktas padziļinātas pārbaudes, kas aptver 433 projektu dokumentācijas pārbaudes un 270 pārbaudes apmeklējumus uz vietas. 2000.–2006. gada plānošanas perioda kumulatīvais aptvērums (skaitliski), tostarp papildu aptvērums (nacionālās revīzijas), bija 98,9 %. Patlaban 2008. gadā plānoto 20 revīziju ietvaros norit 520 projektu revīzijas.

5.3. ELVGF

Attiecībā uz 1994.–1999. gada plānošanas periodu 2006. gadā ex post revīzijas programmas jau ir noslēgtas. Gada laikā Komisija pieņēma četrus finanšu korekciju lēmumus, kas aptver divpadsmit programmas.

Attiecībā uz 2000.–2006. gadu (ES-25) 2007. gadā pārbaudīja 19 programmas jeb 18 % no plānotajiem izdevumiem Līdz gada beigām kopā revidēja 87 no 152 apstiprinātajām ELVGF virzības programmām. Pārbaudītās programmas aptver 92 % no ELVGF plānotā ieguldījuma un 57 % programmu kopējā skaita. Gada laikā Komisija pieņēma vienu lēmumu par vienas programmas finanšu korekciju.

5.4. ZVFI

Ex-post pārbaužu nodaļa 2007. gadā kopā veica desmit ZVFI pārbaudes uz vietas. Minētās desmit ZVFI revīzijas, kuras veica 2007. gadā, aptver divpadsmit darbības programmas, kas koncentrējas uz pārbaudēm un pēcpārbaudēm attiecībā uz vadības un kontroles sistēmu efektīvu darbību 2000.–2006. gadā.

Kopā Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta sistēmu revīzijas aptvēra 93,6 % ZVFI ieguldījuma 2000.–2006. gadā. Attiecība uz pārejām programmām ir iegūts apliecinājums no citiem struktūrfondu vadībā iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem un/vai valstu revīzijas iestādēm.

5.5. OLAF

OLAF 2007. gadā veica 37 apmeklējumus dalībvalstīs, kas attiecas uz no struktūrfondu līdzekļiem līdzfinansētajiem pasākumiem. 19 apmeklējumi attiecās uz pārbaudēm uz vietas[3] (no tiem 26 gadījumos veica ekonomisko procesu dalībnieku pārbaudes uz vietas), un 18 cita veida apmeklējumus veica, lai savāktu informāciju vai palīdzētu valstu vai tiesu iestādēm.

Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94[4] 2007. gadā paziņoja Komisijai 3740[5] pārkāpumus par EUR 717 431 387, kas attiecas uz 1994.–1999. un 2000.–2006. gada plānošanas periodu. 124 paziņojumi attiecas uz 1994.–1999. gada plānošanas periodu, un to finansiālā ietekme ir aptuveni 33 miljoni euro. Dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka administratīvās un/vai tiesu procedūras par vairākām lietām valstu līmenī ir pabeigtas, un atgūto līdzekļu summa ir EUR 153 465 848.

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai

6.1. Fondu koordinācijas komiteja ( COCOF )

Jaunā Fondu koordinācijas komiteja tika izveidota, lai tajā varētu iesniegt un apspriest Komisijas interpretējošos dokumentus un apmainīties viedokļiem ar dalībvalstīm. 2007. gadā apspriestie pamatjautājumi bija attaisnotās izmaksas 2007.–2013. gada plānošanas periodā, grupa Eiropas teritoriju sadarbības jautājumos, vairāki vadošie norādījumi par revīzijas stratēģiju un atbilstības novērtējumu un pētījums par ERAF un Kohēzijas fonda reģionālajiem izdevumiem.

6.2. ESF komiteja

ESF komitejā (Līguma 147. panta komiteja) apsprieda ESF īstenošanu, konkrētāk ESF redzamību un ESF komitejas nozīmi, un 2000.–2006. gada tematiskos novērtējumus par pārvaldes pārstrukturēšanu un administratīvās jaudas attīstību. Darba grupa tehniskos jautājumos tikai informēta par 2007.–2013. gada darbības programmu pielāgojumu īstenošanas stāvokli. Grupā apsprieda arī citus revīzijas un kontroles jautājumus, novērtējumu jautājumus, „N+2 noteikumu” un vienkāršošanas aspektus, tostarp vienotas likmes noteikumu par netiešo izmaksu un publiskā iepirkuma deklarēšanu.

6.3. Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja ( STAR )

STAR komiteja saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr.°1268/1999 sniedza labvēlīgu atzinumu par vienu lauku attīstības programmu (SAPARD programma Horvātijai)

6.4. Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja( CSFA )

Ar šo komiteju 2007. gadā apsprieda vairākus jautājumus: Komisijas regulas projektu, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 3440/84 attiecībā uz nosacījumiem, kurus piemēro atsevišķiem traļiem kuģos, kas strādā ar zivju sūkņu sistēmām; projektu Komisijas lēmumam par Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un uzraudzības programmās 2007. gadam (otrā daļa); projektu Komisijas regulai, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes 2006. gada 21. decembra Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem; projektu Komisijas regulai par izkraušanas un svēršanas procedūrām siļķei, makrelei un stavridai; Komisijas lēmumu, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru.

[1] 226 1. un 2. mērķa programmas, 47 3. mērķa programmas, 12 ZVFI programmas (ārpus 1. mērķa reģioniem), 81 INTERREG programma, 71 URBAN programma, 27 EQUAL programmas, 73 LEADER+ programmas un 122 inovatīvu pasākumu programmas.

[2] Skatīt paziņojumu par sarunu rezultātiem attiecībā uz stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

[3] Regula (EK) Nr. 2185/1996, OV L 292, 15.10.1996., 2. lpp.

[4] OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp.

[5] 2006. gads: paziņoto lietu skaits — 2988, kopējais apjoms saistībā ar paziņojumiem — EUR 516 697 561.