52008DC0588

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.9.2008

COM(2008) 588 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

EIROPAS STRATĒĢISKIE PAMATNORĀDĪJUMI STARPTAUTISKAI SADARBĪBAI ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJU JOMĀ

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSPADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

EIROPAS STRATĒĢISKIE PAMATNORĀDĪJUMI STARPTAUTISKAI SADARBĪBAI ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJU JOMĀ

Šajā paziņojumā izklāstīti Eiropas stratēģiskie pamatnorādījumi starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā (Z&T). Paziņojumā iekļauti arī šādas sadarbības īpašie aspekti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā.

Stiprinot savus pētniecības pasākumus un atvieglojot jauno tehnoloģiju izmantošanu, Eiropa var efektīvāk un lietderīgāk risināt mūsdienu sabiedrības aktuālākās problēmas. Eiropas pētniecības telpas (EPT) padziļināšana, veicot lielāku integrāciju un pārrobežu sadarbību saistībā ar ieguldījumiem pētniecībā un pētniecības darbībām, palielinās Eiropas konkurētspēju un prasmi piesaistīt investorus pētniecības un jauninājumu jomā. Popularizējot pasaules līmenī Eiropas IKT jomu kā galveno sociāli ekonomiskās izaugsmes veicinātāju, tiks sniegts ieguldījums arī izaugsmes un nodarbinātības programmas izpildē[1]. EPT padziļināšanai jānotiek līdztekus ar tās paplašināšanu, ko veic ciešā sadarbībā ar starptautiskiem partneriem.

Galvenais stratēģiskais mērķis starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā un vispārēja piekļuve IKT

Strauji pieaugošā globalizācija ietekmē to, kā mēs radām, papildinām un izmantojam zināšanas. Tādas būtiskas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, nabadzība, infekcijas slimības, apdraudējums enerģijas, pārtikas un ūdens piegādei, iedzīvotāju drošība, tīkla drošība un digitālplaisa nozīmē to, ka ir vajadzīga efektīva pasaules mēroga sadarbība Z&T jomā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Septītajā pētniecības pamatprogrammā (7. PP) šī vajadzība ir atspoguļota, paredzot trešo valstu dalību un iekļaujot vairākus jaunus instrumentus starptautiskās sadarbības veicināšanai. Tomēr 7. PP ir atspoguļota tikai neliela visu Eiropas pētījumu daļa. Galvenokārt dalībvalstis veic ieguldījumus pētniecībā. Tikai stiprinot partnerību starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienu (EK), var Eiropas starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā efektīvi veicināt stabilitāti, drošību un labklājību pasaulē[2]. Labāka sadarbība ir arī vajadzīga, lai veicinātu gan Eiropas politikas mērķus, gan Eiropas tehnoloģijas pasaulē. Šajā paziņojumā ir izklāstīti Eiropas pamatnorādījumi starptautiskai sadarbībai Z&T jomā, kuras pamatā ir stratēģija, kas ietver jaunu ilgtermiņa partnerību starp dalībvalstīm un EK. Tajā ir arī priekšlikumi, kā uzlabot instrumentus sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem. Galvenais mērķis ir veicināt globāli ilgtspējīgu attīstību un sekmēt Eiropas zinātnes un tehnoloģiju izcilību. Eiropas zinātnes un tehnoloģiju izcilībai ir svarīga nozīme ekonomiskās konkurētspējas kontekstā, jo ES uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar konkurenci, ko izraisa lielākās valstis ar strauji augošu ekonomiku.

Ierosinātie Eiropas stratēģiskie pamatnorādījumi ietver vairākus pamatprincipus un darbības pasākumus. Pamatnorādījumos izklāstītās darbības stiprinās ES valsts un privātā sektora dalībnieku sadarbību ar partneriem un konkurentiem citviet pasaulē. Ierosinātie pamatnorādījumi veicinās brīvu zināšanu apriti – ES piektā pamatbrīvība – globālā līmenī, palielinot Eiropas zinātnes un tehnoloģiju profilu pasaulē un popularizējot Eiropas IKT zinātību pasaulē. Tas piešķirs Eiropas Pētniecības telpai starptautisku nozīmi un to, ka tā ir pieejama visai pasaulei, kā arī palielinot Eiropas konkurētspēju globālajā ekonomikā.

Pamatnorādījumos iekļautie pasākumi:

- uzlabos koordināciju starp dalībvalstu un EK darbībām, kas paredzētas veicināt stratēģisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā un risināt informācijas sabiedrības dialogus ar galvenajiem partneriem visā pasaulē;

- radīs papildu sinerģijas starp valsts iestādēm, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai ES rīcība minētās politikas jomā būtu efektīvāka;

- atvieglos piekļuvi zināšanām, resursiem un tirgiem pasaulē;

- pozitīvi ietekmēs ar zinātni un tehnoloģijām saistītas darbības globālā līmenī, apvienojot resursu kritisko masu un uzsverot demokrātijas vērtības globālajā informācijas sabiedrībā, jo īpaši vārda brīvību un tiesības piekļūt informācijai[3];

- uzlabos starptautiska līmeņa pētniecības pamatnosacījumus un veicinās Eiropas konverģences modeli, lai stiprinātu informācijas sabiedrības politikas efektivitāti;

- atvieglos Eiropas pētnieku un universitāšu sadarbību ar izcilākajiem zinātniekiem un pētniecības infrastruktūrām pasaulē.

- stiprinās Eiropas nozares pozīciju globālā līmenī elektronisko sakaru un citu modernāko tehnoloģiju jomā.

Šis paziņojums atbilst Padomes 2008. gada februāra secinājumiem, un ir viena no piecām Komisijas iniciatīvām pēc sabiedriskas apspriešanās par EPT nākotni[4] un informācijas sabiedrības globalizāciju[5]. Tas ir arī saskaņā ar 2005. gada Pasaules sammita par informācijas sabiedrību secinājumiem[6].

1. PRINCIPI, KAS IEKļAUTI EIROPAS PAMATNORāDīJUMOS STARPTAUTISKAI SADARBīBAI ZINāTNES UN TEHNOLOģIJU JOMā UN JAUNāM PARTNERīBāM INFORMāCIJAS SABIEDRīBAS JOMā

Paplašināt EPT un padarīt to atvērtāku pārējai pasaulei

Izcilību pētniecībā rada konkurence pētnieku vidū un iespēja gūt labākos rezultātus no šādas konkurences un sadarbības.

Lai to sasniegtu, ir svarīgi, ka pārrobežu līmenī sadarbojas valsts iestādes, pētniecības finansēšanas aģentūras, valsts un privātie pētniecības institūti un universitātes. Šāda sadarbība veido EPT pamatbāzi. Palielinoties zinātnes globalizācijas līmenim, ir jāpaplašina EPT robežas, lai iekļautu mūsu kaimiņvalstis, un jāveicina un jāatvieglo sadarbība ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem.

Nodrošināt politikas nozaru saskaņotību un programmu papildināmību

Pētniecību neveic vakuumā. Pētniecība sniedz ieguldījumu plašākā sociālā kontekstā, kas savukārt ietekmē pētniecību.

Eiropas starptautiskajā Z&T stratēģijā jāiekļauj tādi ES galvenie politikas mērķi, kā cīņa ar klimata pārmaiņām, digitālplaisas mazināšana, energoapgādes ilgtspējas nodrošināšana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas un tūkstošgades attīstības mērķi. Lielāka saskaņotība starp pētniecības darbībām un citām politikas nozarēm un finansēšanas instrumentiem stiprinās zinātnes un tehnoloģiju ietekmi minētajās politikas nozarēs.

Veicināt stratēģisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā ar galvenajām trešām valstīm

Eiropa nevar sadarboties ar visām valstīm visās jomās.

Jāizvēlas pētniecības tematika un trešo valstu partneri. Jānodrošina resursu kritiskā masa, lai atbalstītu izdarītās izvēles. Sadarbība ar zinātniski attīstītākajiem partneriem pēc būtības atšķirsies no sadarbības ar valstīm, kuras tikai sāk veidot savu zinātnisko bāzi, bet abu veidu sadarbība ir vajadzīga. Lai starptautiskā sadarbības stratēģija būtu efektīva, ir vajadzīgas ilgtermiņa saistības no EK un dalībvalstu puses un jauna pieeja, lai kopīgi noteiktu prioritārās pētniecības jomas sadarbībā ar galvenajām trešām valstīm.

Eiropas Pētniecības telpa, ko veido dalībvalstis un asociētās valstis, atspoguļo potenciālu, ko rada cieša sadarbība starp valstīm. Ja valstu grupas ģeogrāfiskā reģionā (piemēram, ASEAN valstis, Āfrikas Savienība) vēlas iesaistīties sadarbībā ar EK zinātnes un tehnoloģiju jomā un ja tādējādi Z&T jomā kritisko masu var sasniegt vislabāk, lai risinātu globāla rakstura problēmas, jāizvēlas divpusēja reģionu sadarbības pieeja.

Tādu moderno tehnoloģiju jomās kā, piemēram, IKT, ģeogrāfisko un ar nozari saistīto prioritāšu izvēle sadarbībai pētniecībā jāiedvesmo ar kopīgiem nozares, akadēmiķu un pētniecības institūtu izstrādātiem priekšlikumiem, piemēram, priekšlikumi no stratēģiskajām pētniecības programmām ( SRA ), Eiropas Tehnoloģiju platformām, informācijas sabiedrības dialogiem un no citiem divpusējiem un reģionālajiem kontaktiem. Tas atvieglotu trešo valstu partneru iekļaušanu jau pētniecības darba sākumposmos.

Īpaša uzmanība būs jāvelta tam, lai vienādotu atšķirīgos valstu standartus, kas bieži vien rada šķēršļus informācijas un sakaru tehnoloģiju izplatīšanai un kavē savienojamību un savstarpēju izmantojamību.

Pilnveidot Eiropas kā pētniecības partnera pievilcību

Lai saglabātu pētniecības izcilību un attīstītu saiknes starp pētniekiem un institūtiem Eiropā un pasaulē, Eiropai jābūt nozīmīgam partnerim pētniecības jomā. Lai to sasniegtu, vajadzīgs konkurētspējīgs un pētniecības institūcijām atbilstošs finansējums, pasaules līmeņa infrastruktūras, lielāka pētnieku mobilitāte Eiropā un ārpus tās, kā arī atbilstoši intelektuālā īpašuma noteikumi.

Starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ietver vairākas darbības. Katrā nākamajā pamatprogrammā to nozīme ir pieaugusi, un Eiropas Pētniecības padomes izveide ir nostiprinājusi Eiropas reputāciju augstas kvalitātes progresīvo pētījumu jomā. Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) darbs ir izraisījis starptautisko partneru vispārēju interesi un vēlmi strādāt kopā.

Atvērta EPT ir labākais veids, kā Eiropas zinātnes un tehnoloģiju jomu padarīt saistošu pasaules līmenī. Rezultātā EPT veiksme ir atkarīga no tā, vai ir pieejami augsti kvalificēti pētnieki, kas sekmētu konkurētspējīgas, uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. Pētnieki, kas ieguvuši izglītību gan Eiropā, gan trešās valstīs, vai savstarpēji saistīti sadarbības tīklos, būs starptautiskās sadarbības sūtņi.

Izveidot uz rezultātiem vērstas partnerības informācijas sabiedrības regulējuma jomā

Pirmais solis būtu uzsāktos politiskos dialogus vairāk vērst uz rezultātiem, jau sākotnēji nosakot prioritātes sadarbības regulējuma jomā un kopīgā pētniecībā. Vajadzības gadījumā minētos dialogus var izmantot konverģencei telesakaru un plašsaziņas līdzekļu nozarē. Dialogi ar uzņēmējiem (piemēram, Business Round Tables ) un patērētājiem jābūt uz rezultātiem vērstiem dialogiem.

Regulatīvās sadarbības prioritātēs ietilpst veicināt neatkarīgu un efektīvu par regulējumu atbildīgu iestāžu izveidi, nediskriminējošu nepietiekamo resursu piešķiršanu, publiski pieejamus licencēšanas kritērijus un pārskatāmas piešķiršanas procedūras, nediskriminējošu un uz izmaksām vērstu savienojamību un atvērtu tehnoloģiju izmantošana. Jāpalielina monitorings par beztarifu šķēršļiem un regulatīvajiem traucējumiem, ar ko saskaras ES uzņēmēji trešo valstu tirgos.

Eiropas Kopienas un dalībvalstu sadarbība

Strādājot kopā, dalībvalstis un EK sasniegs daudz vairāk gan ES, gan pasaules līmenī. Tas attiecas uz tādām politikas nozarēm kā vide vai enerģija, kā arī uz pētniecību un informācijas sabiedrības nozari.

Šāda sadarbība palielinās Eiropas pētniecības nozares pievilcību un veicinās labākus nosacījumus investīcijām un galveno tirgu pārņemšanai. Labāka koordinācija atbilst arī daudzu sadarbības partneru interesēm pasaulē, lai varētu mācīties no mūsu regulatīvās pieejas tādos jautājumos kā konverģence. Vienlaikus apkopojot centienus, lai Eiropā būtu kvalitatīvāki ekonomikas dati par galvenajām valstīm/reģioniem pētniecības un informācijas sabiedrības nozarē.

Dalībvalstīm un EK kopīgi jānosaka to pētniecības prioritārās jomas sadarbībai ar trešām valstīm, lai no koordinētas rīcības un iniciatīvām gūtu maksimālo labumu.

ITER (Starptautisks kodoltermiskais eksperimentālais reaktors) projekts lielā mērā ir apliecinājums tam, ko var panākt politiskā griba strādāt kopīgi starptautiskā līmenī un resursu apvienošana. Mazākā mērogā ir daudz labu piemēru par koordinētām Eiropas pētījumu programmām un kopīgu finansējumu, piemēram, Eiropas lauksaimniecības pētniecības iniciatīva attīstībai.

Labāk saskaņota dalībvalstu un EK resursu izmantošana sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā palīdzēs sasniegt vajadzīgo kritisko masu, lai efektīvi reaģētu uz pasaules mēroga politiskajām pārmaiņām.

Šā mērķa sasniegšanā būtisku ieguldījumu var sniegt arī ciešāka partnerība starp EK un Eiropas starpvaldību iniciatīvām (piemēram, EUREKA un COST) un pētniecības organizācijām, proti, EIROforum[7] un atsevišķi tās biedriem.

Labi koordinēta un izziņota starptautiskā stratēģija sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā ļaus Eiropai paust vienotu nostāju par aktuālām, globālām problēmām un palīdzēs ES efektīvāk piedalīties starptautiskos forumos, tādos kā ESAO un jo īpaši forumos, kuru darbība saistīta ar ANO, piemēram, UNESCO, PVO un Starptautiskā telesakaru savienība (ITU).

2. NOSTāDNES PASāKUMIEM EPT STARPTAUTISKAI ATVēRTīBAI

Izstrādājot ciešu, ilgtermiņa dalībvalstu partnerību un partnerību starp dalībvalstīm un EK, ir būtiski par pamatu izmantot iepriekš izklāstītos principus, lai EPT pilnībā realizētu savu starptautisko potenciālu.

To, vai minētā partnerība būs izdevusies, lielā mērā noteikts tas, vai tiks rasti kopējie mērķi, formulētas un īstenotas kopējās Eiropas pētniecības programmas un nostājas sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskos forumos, kopēji rīkojoties un apvienojot pūliņus un resursus.

Šis process rada kustību gan Eiropas virzienā, gan prom no tās. Tas piesaista pētniekus no visas pasaules, vienlaikus arī uzlabo Eiropas tehnoloģisko potenciālu pasaules tirgos, piemēram, IKT jomā.

Lai gūtu labākos rezultātus gan EK, gan dalībvalstu līmenī jāīsteno šādi priekšlikumi ciešā sadarbībā ar trešām valstīm. Šā procesa virzībai ir vajadzīga atbilstoša institucionālā struktūra.

2.1. Stiprināt EPT starptautisko dimensiju

- Iekļaut Eiropas kaimiņvalstis EPT

Dalība 7. pamatprogrammā ir intensīvākais sadarbības veids Kopienas līmenī. Iespēja Eiropas kaimiņattiecību partnervalstīm piedalīties konkrētās EK politikas jomās un programmās, ieskaitot 7. pamatprogrammu, ir svarīgs aspekts Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP)[8].

Tagad gandrīz visas Rietumbalkānu valstis ir 7. pamatprogrammas asociētās valstis. Šāda dalība ir pieejama arī ES kaimiņvalstīm, kas atrodas dienvidos un austrumos. Paplašinot EPT ģeogrāfiskās robežas, lai iekļautu EKP partnervalstis, tiks veikts svarīgs ieguldījums ES politikas mērķu sasniegšanā saistībā ar minētajām valstīm, jo īpaši veidojot ilgtspējīgu ekonomisko labklājību. Asociācijas process virzīsies uz priekšu pakāpeniski, katrā valstī atšķirīgi, ņemot vērā pieejamo kapacitāti zinātnes un tehnoloģiju jomā, esošās un potenciālās sadarbības līmeni un EK un EKP partnervalstu savstarpējās intereses. EKP valstis ir arī pelnījušas īpašu attieksmi starptautiskās sadarbības veicināšanai IKT jomā, jo tās vēlas pieņemt ES pieejas un dažas no šīm valstīm ir būtiski tirgi ES tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lai veicinātu ciešāku sadarbību ar minētajām valstīm un tās sagatavotu asociācijas procesam 7. pamatprogrammā, kapacitātes veicināšanas iniciatīvas un sadarbību pētniecībā uzņemsies EK, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politikas un partnerības instrumentus un 7. pamatprogrammā paredzētās darbības (piemēram, īpašie starptautiskās sadarbības pasākumi).

Politiskajam dialogam ar minētajām valstīm ir svarīga nozīme. EK divpusējie nolīgumi zinātnes un tehnoloģiju jomā ar dažām no šīm valstīm (piemēram, ar Ēģipti, Maroku, Tunisiju un Ukrainu) ir labs pamats dialoga veidošanai. Turklāt tiks uzsākti divpusējie politiskie dialogi ar valstīm, kuras izrāda īpaši ieinteresētību par 7. pamatprogrammas asociēto valsti, bet kuras nav noslēgušas divpusējos nolīgumus ar EK zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Nesen uzsāktie 7. pamatprogrammas INCO-Net projekti atbalsta reģionālās platformas, kas paredzētas politiskajam dialogam Z&T jomā un prioritāšu noteikšanai divpusējā reģionu sadarbības kontekstā. Projektos ir iesaistījušas dalībvalstis un EKP partnervalstis, lai noteiktu nākotnes pētniecības prioritātes un koordinētās darbības.

Krievija, kas ir kaimiņvalsts ar vērā ņemamu kapacitāti zinātnes un tehnoloģiju jomā, jau ir svarīga partnervalsts, un tā ir paziņojusi, ka uztver ES kā svarīgu ilgtermiņa sadarbības partneri zinātnes un tehnoloģiju jomā. ES un Krievijas sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā varētu pastiprināt ar pamatprogrammas asociācijas nolīgumu, ko abas puses atzina 2008. gada maijā organizētajā ES un Krievijas Pastāvīgās partnerības padomē pētniecības jautājumos. Tas veicinātu ES un Krievijas kopējās pētniecības un izglītības telpas īstenošanu, ieskaitot kultūras jautājumus. Iespējamo dalību pamatprogrammā tomēr jāskata plašāk, ES un Krievijas attiecību kontekstā un ņemot vērā jauno ES un Krievijas nolīgumu, saistībā ar kuru tika uzsāktas sarunas ES un Krievijas sammitā 2008. gada jūnijā.

Dalībvalstis un Komisija:

- nodrošina, ka prioritātes zinātnes un tehnoloģiju jomā, kuras noteiktas dažādos politiskajos dialogos ar EKP partnervalstīm, lai atvieglotu iespējamo dalību 7. pamatprogrammā, tiek īstenotas saskaņoti un/vai komplementāri.

- veicina reģionāla līmeņa dialogus par informācijas sabiedrības jautājumiem;

- atbalsta Eiropas reglamentējošos principus, izstrādājot kvalitatīvākas sinerģijas kopā ar atbildīgajām iestādēm Eiropā.

Eiropas Komisija:

- uzsāk politiskos dialogus ar tām EKP partnervalstīm, kuras nav noslēgušas divpusējos nolīgumus ar EK zinātnes un tehnoloģiju jomā, bet kuras iespējams iekļaus 7. PP;

- paātrinās paraugprakses izplatīšanu un politikas nozaru saskaņošanu EKP valstīs, pakāpeniski tām atverot IKT politikas atbalsta programmu (PAP), ko veic Konkurētspējas un jauninājumu programmas (KJP) ietvaros.

- Veicināt stratēģisko sadarbību ar galvenajām trešām valstīm, veicot ģeogrāfisko un tematisko plānošanu

Dalībvalstis un EK ir iesaistītas daudzos pētnieciskās sadarbības pasākumos ar trešām valstīm. Tā kā Eiropas līmenī nav izstrādāta kopīga stratēģija, tiek veikts dubults darbs, un izšķiesti resursi un mazināta sadarbības nozīme[9].

Eiropas un trešo valstu partneri iegūtu daudz vairāk, ja izmantotu saskaņotāku pieeju tad, kad ir kopīgas intereses un savstarpējs izdevīgums, kad var izmantot izcilus cilvēkresursus un kapacitāti zinātnes un tehnoloģiju jomā, un kad vajadzīga vienota nostāja starptautisku saistību gadījumā. Tāpēc EK un dalībvalstīm kopīgi jānosaka stratēģiskās prioritātes sadarbībai ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā un minētās prioritātes jāīsteno saskaņotā veidā.

Ja sadarbības partneri ir rūpnieciski attīstītās valstis un lielākās valstis ar strauji augošu ekonomiku , saskaņotas sadarbības prioritātēm Z&T jomā jābūt vērstām uz savstarpēju interešu nozarēm, kur ir vajadzīgi plaši starptautiski centieni, lai risinātu globāla rakstura problēmas zinātnes un tehnoloģiju jomā un sabiedrībā. Tā kā starptautiskā līmenī starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm pastāv spēcīga konkurence zinātnes un tehnoloģiju jomā, jāatrod pieņemams līdzsvars starp sadarbību un konkurenci. Šajā sakarā prioritāte ir kopīgu infrastruktūru izstrāde, progresīvā un pirmskonkurences pētniecība, pētniecība, kuras rezultātā pieņem vienotus vai saderīgus standartus, kas atvieglo tirgus pieejamību. Konkrēti IKT jomā pētnieciskajā sadarbībā risinās jautājumus par atšķirīgiem standartiem, kas bieži vien ir šķērslis tehnoloģiju izplatīšanai un kavē savienojamību un savstarpēju izmantojamību. Pētnieciskajai sadarbībai jāpievērš uzmanība arī jomām, kas ir izdevīgas ES uzņēmumu konkurētspējai, vienlaikus izvairoties no tā, lai minētie ieguvumi netiktu apdraudēti, piemēram, ja nav pieņemti intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi.

Jaunattīstības valstu gadījumā sadarbībai pētniecības jomā jābūt saistītai ar sadarbības politiku attīstības jomā un tūkstošgades attīstības mērķiem[10]. Jo īpaši nozīmīgas ir tādas konkrētas pētniecības jomas kā ilgtspējīga tīra ūdens, pārtikas un enerģijas apgādes veidošana, infekcijas slimību apkarošana, cīņa pret klimata pārmaiņām, digitālplaisas mazināšana un apdraudējuma mazināšana bioloģiskajai daudzveidībai un sauszemes un ūdens ekosistēmām. Papildus sadarbības projektiem Z&T jomā starptautiskajā sadarbībā ar jaunattīstības valstīm jāiekļauj kapacitātes veidošana zinātnes un tehnoloģiju jomā (piemēram, infrastruktūra, cilvēkresursi, pētniecības politika, pētnieku sadarbības tīkli un pētniecības institūti). Tas dos iespējas minēto valstu pētniekiem iesaistīties vietējo, reģionālo un globālo problēmu risināšanā un ekonomikas un sociālajā attīstībā. Uzlabota pētniecības kapacitāte veicinās arī to, ka pētnieki starptautiskā līmenī sacentīsies zinātniskās izcilības jomā un būs motivēti turpināt veikt savas pētnieciskās darbības jaunattīstības valstīs.

Āfrikas gadījumā EK un dalībvalstu saskaņotie centieni tiks vērsti uz to, lai īstenotu ES un Āfrikas kopējo stratēģisko partnerību, par ko tika panākta vienošanās Lisabonas sammitā 2007. gadā[11]. Īpašajā Āfrikas un ES partnerībā "Zinātne, informācijas sabiedrība un kosmoss" ir atzīts tas, ka zinātnei, tehnoloģijām un jauninājumiem ir būtiska loma nabadzības izskaušanā, cīņā pret slimībām un nepietiekamu uzturu, vides degradācijas apturēšanā un ilgtspējīgas lauksaimniecības un ekonomiskās izaugsmes veidošanā Āfrikā. Zinātnes un digitālplaisas mazināšanai ir būtiska nozīme, lai Āfrika saviem spēkiem atrastu risinājumus iepriekšminētajām problēmām.

Parasti kapacitātes veidošana ietilpst attīstības politikā un saistīta ar attiecīgo finansējumu, tāpēc Z&T jomā esošo instrumentu saskaņotība un papildināmība ar citiem instrumentiem un programmām, kas paredzēti ārējiem pasākumiem un palīdzībai, jāuzlabo gan Kopienas[12], gan dalībvalstu līmenī. Ja trešās valstis piekrīt, tad, veidojot kapacitāti zinātnes un tehnoloģiju jomā, jāatbalsta šādu instrumentu un programmu mērķtiecīga izmantošana. Jāveicina arī papildināmība ar citām finansēšanas iestādēm, ieskaitot starptautiskās finansēšanas iestādes, un globāla mēroga pētniecības iniciatīvām (piemēram, Lauksaimniecības starptautiskās pētniecības konsultatīvā grupa). Priekšnosacījums ir informēt ieinteresētās puses jaunattīstības valstīs par zinātnes un tehnoloģiju nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai jaunattīstības valstīs veicinātu un atvieglotu dzimumu līdztiesību un privātā sektora ieguldījumus zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Dalībvalstīm un EK saskaņoti un koordinēti jāīsteno pētniecības stratēģiskās prioritātes. Pašreiz konkrētas dalībvalstis izmanto divpusējos nolīgumus un nacionālās programmas sadarbībai ar trešām valstīm. Arī EK veicina stratēģisku sadarbību ar galvenajām trešām valstīm, jo īpaši divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā[13]. Minētie nolīgumi ir aktualizēti 7. pamatprogrammā kopā ar konkrētiem instrumentiem, lai palīdzētu tos īstenot un atbalstītu mērķtiecīgu pieeju (piemēram, īpašie starptautiskās sadarbības pasākumi un saskaņoti uzaicinājumi). Apmainoties ar informāciju par turpmākajām iniciatīvām atbilstīgi minētajiem nolīgumiem, tiek veidota ciešāka koordinācija starp EK un dalībvalstīm.

Divpusējā reģionālās sadarbības pieeja valstu grupu gadījumā (piemēram, ASEAN valstis, Āfrikas Savienība) ir labāks variants nekā nepārtraukta EK divpusējo nolīgumu skaita palielināšana zinātnes un tehnoloģiju jomā. Toties šāds divpusējs dialogs reģionu līmenī Z&T jomā nevar būt efektīvs, ja nav reģionālas struktūras, kas spēj nodrošināt koordināciju gan ar valstu grupu, gan minētajā grupā, un veic būtisku darbu, nosakot prioritātes zinātnes un tehnoloģiju jomā un pētniecības finansēšanā. Ilgtermiņā šāda politiska dialoga rezultāts var būt divpusēji reģionu sadarbības nolīgumi zinātnes un tehnoloģiju jomā. Pašreiz spēkā esošie 7. pamatprogrammas INCO-Net projekti ir pamats šādām divpusējām reģionālām platformām un paziņo par jaunu pieeju, kā iesaistīt dalībvalstis un trešās valstis zinātnes un tehnoloģiju jomas nākotnes prioritāšu noteikšanā.

Ja EK divpusējie vai divpusējie reģionālās sadarbības nolīgumi netiek pamatoti, EK nodrošinās, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta konkrētiem komponentiem, kas atrunāti starp EK un dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses, noslēgtajās partnerībās un sadarbības nolīgumos Z&T jomā.

Dalībvalstis un Komisija:

- kopīgi nosaka un vienojas par sadarbības prioritātēm ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā, izvēloties tādas sadarbības prioritātes, kas sniedz acīmredzamu pievienoto vērtību Eiropai, risinot galvenās globāla rakstura problēmas un iesaistoties kopīgās iniciatīvās. Kur vien iespējams, to veic saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Ceļā uz pētniecības kopīgu plānošanu: sadarbība kopīgu problēmu efektīvai risināšanai”[14] ierosināto paņēmienu un attiecībā uz IKT un plašsaziņas politikas nozari saskaņā ar i2010 rīcības plānu[15];

- apmainās ar gūto pieredzi un ar divpusējos nolīgumos zinātnes un tehnoloģiju jomā paredzētajām iniciatīvām, veicina efektīvu EK un dalībvalstu zinātnisko, IKT un plašsaziņas nozares padomdevēju tīklu EK delegācijās un dalībvalstu vēstniecībās trešās valstīs;

- nodrošina, ka starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā un attīstības politika ir saskaņota, kā arī finansēšanas mehānismi EK (gan PP. Finansējums, gan instrumenti ārējai rīcībai un palīdzībai) un dalībvalstu līmenī viens otru papildina;

- stiprina ES un Āfrikas Savienības sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, īstenojot ES un Āfrikas kopējo stratēģisko partnerību un rīcības plānu, jo īpaši 8. partnerību zinātnes, informācijas sabiedrības un kosmosa jomā; tam būs vajadzīgi gan EK, gan dalībvalstu resursi un aktīva Āfrikas Savienības komisijas, reģionālo ekonomikas kopienu un attiecīgu valsts un privātā sektora ieinteresēto personu iesaistīšanās.

Eiropas Komisija:

- uzrauga dažādus 7. pamatprogrammas instrumentus, lai nodrošinātu, ka viss to potenciāls stratēģiskās sadarbības veicināšanai ar trešām valstīm tiek izmantots;

- intensificē sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, tostarp IKT jomā, reģionālo valstu grupu līmenī (piemēram, ASEAN valstis, Āfrikas Savienība); attīsta politisku dialogu ar attiecīgām reģionālām struktūrām un vajadzības gadījumā uzsāk sarunas par divpusējiem reģionāliem nolīgumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā;

- mudina trešās valstis iekļaut savās nacionālajās vai reģionālajās indikatīvajās programmās, kas paredzētas ārējās palīdzības saņemšanai no EK fondiem un sadarbības programmām, kapacitātes palielināšanu Z&T jomā, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumus un IKT izmantošanu;

- turpina sniegt tehnisko palīdzību trešām valstīm saistībā ar informācijas sabiedrības politikas nozari, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šādās palīdzības programmās un ģeogrāfiskajos mērķprojektos, piemēram, @LIS Latīņamerikā, EUMEDIS Eiropas un Vidusjūras reģionā un EU-Asia IT&C Āzijā.

2.2. Uzlabot pamatnosacījumus starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā

- Zinātniski būtisku problēmu risinājumi, izmantojot globāla mēroga pētniecības infrastruktūras

Svarīga, globāla mēroga zinātnes nozare un jo īpaši starptautiskai sadarbībai atbilstoša nozare ir vienota attīstība un piekļuve pētniecības infrastruktūrām. Ja vēlamies sasniegt būtisku zinātnisko progresu, daudzās zinātnes un tehnoloģiju nozares jomās vajadzīgi ievērojami un kopīgi ieguldījumi infrastruktūrās.

Ir labi dalībvalstu, EK, starpvaldību pētniecības organizāciju un trešo valstu sadarbības piemēri, lai kopīgi izstrādātu globālas pētniecības infrastruktūras (piemēram, GEOSS , GEANT ). GEANT ir ļoti jaudīgs un ātrs sakaru tīkls, kur savstarpēji savienoti valstu pētniecības un izglītības tīkli. Šajā sakaru tīklā sākotnēji bija savienoti tikai rūpnieciski attīstītāko valstu (Ziemeļamerika un Japāna) pētniecības tīkli. Tagad tajā ir jaunas saites uz Ķīnas, Indijas, Latīņamerikas, Dienvidaustrumāzijas, Ziemeļamerikas, Tuvējo Austrumu un Balkānu reģiona valstu pētniecības tīkliem. Šis paplašinājums palīdz pētniecības un izglītības kopienām dažādos pasaules reģionos, turklāt tas jau ir veicinājis sadarbības platformu izveidi daudzās nozarēs gan šajos reģionos, gan arī ar Eiropu. Nākamajos gados minētās iniciatīvas tiks paplašinātas gan laika ziņā, gan ģeogrāfiski un tematiski.

Tomēr ir vajadzīgs strukturētāks paņēmiens, kopīgi izstrādājot globālas pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras. Eiropā ESFRI[16] projekts ir pirmais solis šajā virzienā, izveidojot Eiropas plānu jaunām pētniecības infrastruktūrām, kurām jau ir starptautiska nozīme vai tās tādas varētu kļūt.

Starptautiskā līmenī turpinās diskusijas par globāliem pētniecības infrastruktūru projektiem, kuriem vajadzīga starptautiska sadarbība, lai tos varētu īstenot dažādās zinātnes nozarēs un pētniecības jomās (piemēram, LIFEWATCH bioloģiskās daudzveidības jomā, oglekļa novērošanas integrētā sistēma un starptautiskais radioastronomijas teleskops SKA ( Square Kilometre Array ).

IKT nozarē EK kopā ar ASV, Austrāliju un Japānu veicina pasaules mēroga pētniecības darbības uzticamās infrastruktūrās, tostarp zināšanu apmaiņu un labāko pētniecības praksi, lai uzlabotu pašreizējo un nākotnes tīklu un infrastruktūru elastību.

Dalībvalstis un Komisija:

- veicina starptautisku sadarbību plaša mēroga pētniecības infrastruktūrās, lai vajadzības gadījumā atvieglotu izmaksu dalīšanu;

- cenšas atrast jaunus veidus, kā mazināt digitālplaisu jaunattīstības valstīs, tostarp valsts un privātā sektora partnerības;

- piedalās augsta ranga amatpersonu īpašā darba grupā, kuras sastāvā ietilpst G8 valstis un citas valstis, balstās uz esošo forumu darbību, piemēram, ESAO globālais zinātnes forums, lai turpinātu uzsākto dialogu šajā nozarē.

- pastiprina sadarbību IKT infrastruktūru jomā, veicot pasaules mēroga pētniecības darbības laikposmā no 2009.-2010. gadam, tostarp centieni saskaņot pētniecības un pārējās politikas nozares;

- kā prioritāti iekļaut jautājumus par drošību un uzticamību ikvienā aktuālajā un nākotnes dialogā ar trešām valstīm par informācijas sabiedrību.

- Pētnieku mobilitāte un globālie sadarbības tīkli

Būtisks starptautiskās sadarbības zinātnes un tehnoloģiju jomā aspekts ir pētnieku mobilitāte un spraiga konkurence. Tāpēc šajā kontekstā ir svarīgi, ka Eiropas pētnieki, kuri strādā trešā valstī, aizvien ietilpst EPT, tādējādi paliekot vērtīgs resurss gan Eiropā, gan ārzemēs. Tāpat arī pētniekiem, kuri ierodas Eiropā no valstīm, ar strauji augošu ekonomiku, vai jaunattīstības valstīm, jābūt iespējai sniegt ieguldījumu savas valsts attīstībā. Šāda saikne, ko sniedz sadarbības tīkli jeb tā dēvētā „zinātnes atgriezeniskā saite”, padarīs intelektuālā darbaspēka mobilitāti par realitāti. Turklāt jāveicina iespēja izveidot kopīgas reālas vai virtuālas zināšanu laboratorijas ES un trešo valstu sadarbībai.

Tiek veikti pasākumi[17], lai nodrošinātu to, ka ES strādājošajiem pētniekiem ir pieejama izcila apmācība, saistoša karjera un novērsti mobilitātes šķēršļi. Septītās pamatprogrammas programma „Cilvēki” piedāvā daudzas iespējas pētnieku mobilitātei Eiropā un citur pasaulē. Kad visas dalībvalstis pilnībā ieviesīs tiesību aktu paketi saistībā ar „zinātniskajām vīzām”[18], tas atvieglos trešo valstu pētnieku ieceļošanu Eiropā. Tomēr var un vajag veikt arī citus pasākumus.

Dalībvalstis un Komisija:

- ciešā sadarbībā ar trešām valstīm turpina izstrādāt sadarbības tīklus Eiropas pētniekiem, kuri strādā ārzemēs, un trešo valstu pētniekiem, kuri darbojas Eiropā.

Dalībvalstis:

- transponē tiesību aktu paketi saistībā ar „zinātniskajām vīzām” (ieskaitot EK Ieteikumu par īstermiņa vīzām pētniekiem) savas valsts tiesību aktos un nodrošina labi organizētas administratīvās procedūras vīzu apstiprināšanai;

- pilnveido īpašus finansēšanas mehānismus un/vai reintegrācijas pabalstus Eiropas pētniekiem, kuri atgriežas Eiropā, un trešo valstu pētniekiem, kuri atgriežas savā mītnes zemē.

Komisija:

optimizē spēkā esošos EK instrumentus starptautiskās mobilitātes jomā, ieskaitot 7. pamatprogrammas programmu „Cilvēki”.

- Atvērtākas pētniecības programmas

EK divpusējie nolīgumi zinātnes un tehnoloģiju jomā ir balstīti uz šādiem principiem: vienlīdzīga partnerība, kopējs īpašums, savstarpējs izdevīgums, kopīgi mērķi un savstarpīgums. Lai gan minētie principi nav vienmēr pilnībā īstenoti, jācenšas panākt savstarpēja pieeja pētniecības programmām un fondiem, lai palielinātu starptautiskās sadarbības zinātnes un tehnoloģiju jomā savstarpējo izdevīgumu.

Septītajā pamatprogrammā var iesaistīties arī trešās valstis. Parasti finansējumu piešķir tikai starptautiskās sadarbības partnervalstu dalībniekiem[19]. Tomēr, tā kā brīva konkurence veicina izcilību pētniecībā, finansējumu sadarbības projektiem var paplašināt, piešķirot to pētniecības organizācijām un pētniekiem, kas strādā rūpnieciski attīstītās trešās valstīs, kurās finansējums tiek paredzēts uz savstarpēja izdevīguma pamata arī Eiropas pētniekiem.

Dalībvalstis izstrādā finansēšanas shēmas, lai atvieglotu starptautisko sadarbību. Dažas dalībvalstis sāk piešķirt finansējumu minēto shēmu ietvaros pētniecības un attīstības pasākumiem ārzemēs. Dalībvalstīm ir jāvelta vairāk pūliņu, lai skaidri noteiktās pētniecības nozarēs uzsāktu pētniecības iniciatīvas sadarbībā ar trešām valstīm un pakāpeniski atvērtu to attiecīgās shēmas (tostarp finansējuma shēmas) konkrētās nozarēs tām valstīm, kuras gatavas sniegt tādas pašas pieejas iespējas.

Dalībvalstis un Komisija:

- intensificē 7. pamatprogrammas koordinācijas instrumentu izmantošanu (piemēram, ERA-NET shēmas), lai veicinātu EK un dalībvalstu resursu apvienošanu sadarbībai ar trešām valstīm.

Dalībvalstis:

- kopīgi strādā, lai pakāpeniski atvērtu nacionālās pētniecības programmas skaidri noteiktās pētniecības jomās ar galvenajām trešām valstīm, pamatojoties uz savstarpīguma principu; izstrādā un īsteno kopīgas iniciatīvas un programmas ar trešām valstīm, ja partnervalstu programmās ir paredzēti tādi paši nosacījumi, vai šādus nosacījumus var izstrādāt nākotnē.

Komisija:

- EK divpusējo sadarbības nolīgumu (Z&T jomā) kontekstā interpretē savstarpīguma principu kā savstarpēju pieeju valsts pētniecības programmām un sadarbības iespējām ar trešām valstīm. Tādējādi Komisija pakāpeniski ievieš finansējumu zinātniekiem no industriālām trešām valstīm 7. pamatprogrammas uzaicinājumos, ar nosacījumu, ka tādi paši nosacījumi ir partnervalstu pētniecības programmās.

- Intelektuālā īpašuma jautājumi

Intelektuālā īpašuma jautājumu pareiza pārvaldība ir būtiska prasība, lai starptautiskā sadarbība Z&T jomā būtu veiksmīga un ilga, veicinātu uzticēšanos un zināšanu apmaiņu un izmantošanu, sadarbojoties pētniecības jomā.

Pārvaldībai šajā jomā ir jābalstās uz kopīgiem principiem un rīcību, nodrošinot savstarpīgumu, vienlīdzīgu attieksmi un savstarpēju izdevīgumu. ES un trešām valstīm jāpiemēro atbilstoši noteikumi un jānodrošina vienāda attieksme pret jebkuras valsts juridiskajām personām. Intelektuālā īpašuma principi un pasākumi tiks ieviesti arī divpusējos sadarbības nolīgumos Z&T jomā, un atbilstoša pieeja pētījumu rezultātiem tiks atvieglota vismazāk attīstītajām valstīm.

- Dalībvalstis un Komisija:

- izmantojot divpusējos EK un dalībvalstu starptautiskos nolīgumus Z&T jomā, globālā mērogā veicina „Ieteikumā un tam pievienotajā prakses kodeksā par intelektuālā īpašuma pārvaldību” izklāstītos principus[20]. Jāturpina minētos principus pilnveidot, lai garantētu godīgus un savstarpēji izdevīgus nosacījumus visām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu vajadzības.

- Pirmsstandartizācija

Īpaša uzmanība IKT pētnieciskās sadarbības jomā tiks piešķirta jautājumam par atšķirīgiem standartiem, kas bieži vien ir šķērslis tehnoloģiju izplatīšanai un kavē savienojamību un savstarpēju izmantojamību

Komisija:

- veicina pētniecības programmu rezultātu un standartizācijas saistību, akcentē sadarbību pirmskonkurences rūpnieciskajā pētniecībā starptautiskā līmenī un pievērš lielāku uzmanību sadarbībai pirmstandartizācijas jomā, kuras pamatā ir atklāti standarti.

3. ĪSTENOJOT ILGTSPēJīGU PARTNERīBU

Kā jau iepriekš minēts šajā paziņojumā, EK un dalībvalstīm būs jāveicina to stratēģiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ar galvenajiem partneriem visā pasaulē. Vislabāk to var panākt, veidojot stabilu partnerību starp dalībvalstīm un EK. Pašreiz nav institucionālas struktūras, kas organizētu un virzītu šādu partnerību.

Tāpēc ir svarīgi, lai:

- dalībvalstis, Padome un Komisija apņemas ieviest ierosinātos Eiropas stratēģiskos norādījumus starptautiskai sadarbībai Z&T jomā, ieskaitot pasākumus partnerībai, kas izklāstīti šajā paziņojumā;

- Padome nosaka atbilstošu institucionālo struktūru, lai nodrošinātu to, ka Eiropas stratēģiskie norādījumi starptautiskai sadarbībai Z&T jomā tiek īstenoti efektīvi, ņemot vērā jomas par informācijas sabiedrību īpatnības;

- Padome uzrauga un pārbauda paveikto saistībā ar EPT atvērtību un pieejamību pasaulei, vajadzības gadījumā paredz turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu ierosināto darbību efektīvu īstenošanu;

- Eiropas Parlaments sniedz atbalstu saskaņotiem pamatnorādījumiem starptautiskai sadarbībai Z&T jomā un turpina kopā ar Komisiju piedalīties diskusijās par globāla mēroga problēmām, proti, diskusijas tādos forumos kā, piemēram, interneta pārvaldības forums.

[1] ES veido vairāk nekā 15 % no IKT preču un pakalpojumu tirdzniecības pasaulē. IKT preces arī veido būtisku daļu kopējā tirdzniecības apjomā starp ES un tās ekonomikas partneriem. Tās veido 10,2 % no visām ES ārēja eksporta precēm un 14,4 % no visa importa apjoma.

[2] Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas (COM(2007))161, 4.4.2007.

[3] Komisija savā 2006. gada 27. aprīļa paziņojumā "Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā" aicina nozares pārstāvjus izstrādāt rīcības kodeksu, lai cīnītos pret IKT ļaunprātīgu izmantošanu un stiprinātu vārda brīvību. Pagaidām šis aicinājums nav guvis atbalstu.

[4] SEC(2008) 430, 2.4.2008.

[5] Sabiedriska apspriešanās par ES stratēģiju starptautiskai sadarbībai IKT jomā notika laikposmā no 2007. gada 18. jūnija līdz 1. oktobrim.

[6] Rezolūcijā par informācijas sabiedrību (2004/2204) Parlaments "aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis uzskatīt WISS par dzinējspēku tradicionāli ģeogrāfiskas vai vēsturiskas sadarbības ietvaros (…) un jaunai sadarbībai ar attālākajām valstīm ar strauji augošu ekonomiku." Rezolūcijā par Interneta pārvaldības forumu (B6-/2008) Parlaments aicina "ieinteresētās ES iestādes savā likumdošanas darbā ņemt vērā Tunisijas programmu informācijas sabiedrībai."

[7] EIROforum ietilpst: Eiropas Kodolpētījumu organizācija, Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgums, Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija, Eiropas Kosmosa aģentūra, Eiropas Dienvidu observatorija, Eiropas Sinhrotronās radiācijas iekārta, Laue-Langevin institūts.

[8] COM (2006) 724 galīgā redakcija, 4.12.2006., Eiropas Savienības Padomes dokuments 10657/07, 18.6.2007.

[9] CREST ziņojums 1207/07, 13.12.2007.

[10] SEC (2008) 434, ES Padome 9907/08, 27.5.2008.

[11] ec.europa.eu/development/eu-africa-summit-2007

[12] Tās ir: pirmspievienošanās instruments (IPA), Eiropas Attīstības fonds (EDF), Attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas Kaimiņattiecību politikas un partnerības instruments (ENPI).

[13] www.ec.europa.eu/research/inco

[14] COM(2008) 468, galīgā redakcija 15.7.2008.

[15] COM(2005) 229, galīgā redakcija 1.6.2005.

[16] Eiropas Stratēģijas forums pētniecības infrastruktūrām ( European Strategy Forum on Research Infrastructures ); http://cordis.europa.eu/esfri/home.html

[17] COM 317, galīgā redakcija, 23.5.2008.

[18] OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp., Padomes Direktīva 2005/71/EK, OV L 289.3.11.2005., 23. lpp., Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Ieteikums 2005/761/EK.

[19] 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1906/2006.

[20] C(2008)1329, 10.4.2008.