This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52008DC0579
Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the outcome of the review of the functioning of Regulation (EC) No 717/2007 of the European Parliament and of the Council of 27 June 2007 on roaming on public mobile telephone networks within the Community and amending Directive 2002/21/EC {COM(2008) 580 final}
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par rezultātiem, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK darbību
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par rezultātiem, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK darbību
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 23.9.2008 COM(2008) 579 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par rezultātiem, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK darbību {COM(2008) 580 galīgā redakcija} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par rezultātiem, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK darbību(Dokuments attiecas uz EEZ)SATURS 1. Ievads 3 2. Priekšvēsture 3 2.1. Esošā regula 3 2.2. Tirgus pārskats 4 2.3. Situācijas attīstība kopš regulas pieņemšanas 5 2.4. Apspriešanās process 5 3. Pārskatīšana 6 3.1. Mērķu izpilde 6 3.2. Konkrēti jautājumi 7 3.3. Regulas darbības ilguma palielināšana un darbības jomas paplašināšana 9 4. Secinājumi 11 1. Ievads Vienotā tirgus izveide un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana, lai padarītu ES par „konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē”, joprojām ir Eiropas Komisijas galvenie uzdevumi. Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, ir ļoti svarīgi atvieglot pārrobežu saziņu. Regula (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK (turpmāk „regula“)[1], kas stājās spēkā 2007. gadā, ir lielisks piemērs Komisijas politikas darba kārtībā „efektīva Eiropa”, kuras mērķis ir sniegt labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem, balstoties uz ES līdzšinējiem sasniegumiem. Regula būs spēkā līdz 2010. gada 30. jūnijam, ja vien tās darbības laiku nepagarinās Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Tāpēc saskaņā ar regulu Komisijai bija jāpārskata tās darbība un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2008. gada 30. decembrī[2]. Komisijas uzdevums ir izvērtēt, vai ir sasniegti regulas mērķi, pārskatīt situācijas attīstību vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu jomā par balss pakalpojumu un datu pārraides (tostarp īsziņu jeb SMS) pakalpojumu sniegšanu viesabonentiem un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus par vajadzību regulēt šos pakalpojumus, ņemot vērā klientu intereses. Šajā paziņojumā sniegta informācija par rezultātiem, kas gūti Komisijas veiktajā regulas darbības pārskatā, paskaidrotas galvenās izmaiņas politikā, kuras Komisija ierosina, pamatojoties uz saviem secinājumiem, un tam pievienots projekts attiecīgiem regulā veicamajiem grozījumiem. Sīkāka informācija un pamatojums iekļauti tiesību akta projektā un attiecīgajā ietekmes novērtējumā. Jaunā priekšlikuma – tāpat kā pašas regulas – tiesiskais pamats ir EK līguma 95. pants. 2. Priekšvēsture 2.1. Esošā regula Kopienas iekšējo viesabonēšanas tirgu specifiskais pārrobežu raksturs un struktūra valstu regulējošām iestādēm ir radījuši lielas grūtības efektīvi risināt jautājumus saistībā ar nepietiekamo konkurences spiedienu un tā rezultātā – Kopienā sniegto viesabonēšanas pakalpojumu augstajām cenām. Eiropas Regulatoru grupa (ERG), kuru izveidoja, lai tā Komisijai sniegtu ekspertu ieteikumus vienotā tirgus regulēšanas jautājumos, apstiprināja šo problēmu un aicināja Komisiju uz Eiropas mēroga rīcību. Komisija 2006. gada 12. jūlijā pieņēma priekšlikumu Regulai par publiskajiem mobilo sakaru tīkliem Kopienā[3]. 2007. gada jūnijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu, kura palīdzēja nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, sasniedzot augstu klientu aizsardzības līmeni un saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem, kā arī stimulu gan jauninājumu ieviešanai, gan klientu izvēlei. Tagad Komisija ir pabeigusi savu pārskatu par regulas darbību, izvērtējot, kādā mērā ir sasniegti tās galvenie mērķi – veicināt konkurenci, konsolidēt vienoto tirgu un nodrošināt, lai, šķērsojot robežu, klientiem nebūtu jāmaksā nepamatoti augsta maksa salīdzinājumā ar iekšzemes pakalpojumu maksu. Veicot pārskatīšanu, Komisijas uzdevums bija arī pārbaudīt, vai, ņemot vērā situācijas attīstību pēc regulas stāšanās spēkā, ir nepieciešams regulējums SMS un datu pārraides pakalpojumiem. 2.2. Tirgus pārskats ES mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumu tirgus ir iedalāms balss pakalpojumu, SMS un datu pārraides pakalpojumu tirgū. Kopējie ieņēmumi šajos trīs tirgus segmentos 2007. gadā bija 6,54 miljardi euro[4]. Tas atbilst aptuveni 4,7 % no visa ES mobilo sakaru tirgus. Lai gan ieņēmumu ziņā viesabonēšanas pakalpojumi mobilo sakaru nozarē nav tik nozīmīgi kā iekšzemes pakalpojumi, viesabonēšanas pakalpojumu procentuālā daļa no operatora ieņēmumiem tomēr ir būtiska un, no peļņas normas perspektīvas raugoties, – parasti pievilcīgāka par citiem pakalpojumiem. 2007. gadā ieņēmumi par balss pakalpojumu viesabonēšanu veidoja 79,1 % no viesabonēšanas pakalpojumu tirgus kopējiem ieņēmumiem, bet SMS un datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu ieņēmumi – attiecīgi 12,3 % un 8,6 %. Pieauguma rādītāji balss un SMS pārraides pakalpojumu tirgus segmentos kopumā liecina par šo segmentu nostabilizēšanos; savukārt pieaugums datu pārraides pakalpojumu viesabonēšanas jomā ir dinamisks un neatpaliek no pieauguma iekšzemes mobilo datu pārraides pakalpojumu jomā. Tāpēc datu pārraides pakalpojumu segments izaugsmes ziņā apsteigs SMS pakalpojumus un viena līdz divu gadu laikā kļūs par otru lielāko viesabonēšanas pakalpojumu segmentu. Regulas darbības rezultātā ir samazinājušās balss pakalpojumu viesabonēšanas cenas, tomēr šāda tendence nav vērojama attiecībā uz SMS pakalpojumu viesabonēšanu – neraugoties uz politisko spiedienu, kas tika izdarīts uz operatoriem, lai tie darbotos paši un novērstu vajadzību pēc regulējuma, pēdējā gada laikā cenas kopumā nav īpaši mainījušās. No otras puses, datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu cenas joprojām ir augstas, lai arī cenām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir tendence samazināties. Īpaši problemātiska ir datu pārraides viesabonēšanas cenu nepietiekamā pārredzamība un ar to saistītais risks saņemt negaidīti lielus rēķinus. Konkurētspējīgas cenas par datu pārraides pakalpojumiem ir ārkārtīgi svarīgas, lai piekļuvi mobilo sakaru interneta pakalpojumiem, šķērsojot robežas, nekavētu nekādi šķēršļi. 2.3. Situācijas attīstība kopš regulas pieņemšanas Pēc regulas pieņemšanas Komisija cieši sadarbojās ar Eiropas Regulatoru grupu, lai uzraudzītu regulas īstenošanu. ERG uzsāka plašu datu apkopošanu, un, pamatojoties uz šiem datiem, tika sastādīti divi ziņojumi par viesabonēšanas kritērijiem[5]. Komisija arī uzdeva neatkarīgiem konsultantiem veikt pētījumu par datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem; šo pētījumu publicēja 2008. gada 27. jūnijā[6]. Komisija pēc pašas iniciatīvas savāca datus no vairāk nekā 120 operatoriem. 2.4. Apspriešanās process 2008. gada 7. maijā tika uzsākta sabiedriska apspriešana – Komisija aicināja iesniegt apsvērumus par regulas darbības pārskatu un par iespēju paplašināt tās darbības jomu, iekļaujot tajā arī SMS un datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumus. Tika uzdoti 39 jautājumi, kas attiecās gan uz regulas vispārējo darbību, gan uz specifiskām tēmām, kā piemēram, nejaušā viesabonēšana, ietekme uz mazākiem operatoriem, kā arī iekšzemes cenas un jautājums par starpību starp faktiski izmantoto un rēķinā iekļauto minūšu skaitu. Tika saņemtas 45 atsauksmes. Atbildes, kurās nebija iekļauta konfidenciāla informācija, tika publicētas[7]. Šīs atsauksmes, tostarp ERG sniegtā atbilde, tika ņemtas vērā, sagatavojot šo pārskatu. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā saņemtajās atbildēs ir pausts stingrs atbalsts uzskatam, ka balss pakalpojumu regulējumam jābūt spēkā arī vēl pēc līdzšinējā darbības termiņa beigām 2010. gadā. ERG, atsevišķi valstu regulējošās iestādes, dalībvalstis un patērētāju organizācijas iestājās par to, ka regulējums jāsaglabā gan šo pakalpojumu vairumtirdzniecībai, gan mazumtirdzniecībai. Arī mazākie operatori pauda atbalstu regulas darbības ilguma pagarināšanai vismaz attiecībā uz vairumtirdzniecību. Atbalsts līdzīgā mērā tika pausts arī SMS viesabonēšanas pakalpojumu regulējuma saglabāšanai, jo īpaši ņemot vērā mazumtirdzniecības cenu nemainīgumu. Lai gan GSM Asociācija un vairums mobilo sakaru operatoru kopumā iebilda pret balss pakalpojumu viesabonēšanas regulējuma turpināšanu un tā darbības paplašināšanu, iekļaujot arī datu pārraides un SMS viesabonēšanas pakalpojumus, daži operatori pauda atbalstu SMS viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības regulējumam. Attiecībā uz datu pārraides pakalpojumiem valdīja gandrīz vai vienprātīgs uzskats, ka ir jānovērš risks saņemt negaidīti augstus rēķinus par šo pakalpojumu viesabonēšanu; tika paustas arī bažas par augstajām cenām. 3. Pārskatīšana Komisijas uzdevums bija ne vien izvērtēt to, kādā mērā ir sasniegti regulas mērķi, un lemt par to, vai ierosināt noteikt regulējumu SMS un datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem, bet arī novērtēt, vai saistībā ar tirgus situācijas attīstību un konkurences un patērētāju aizsardzības apsvērumiem pastāv vajadzība pagarināt regulas darbības termiņu vai veikt grozījumus regulā, lai ņemtu vērā mobilo balss un datu pārraides pakalpojumu cenu izmaiņas atsevišķu valstu līmenī un regulas ietekmi uz nelielu, neatkarīgu vai nesen darbību uzsākušu operatoru konkurētspēju. Saskaņā ar regulu, ja Komisija konstatē, ka šāda vajadzība pastāv, tai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs priekšlikums. 3.1. Mērķu izpilde Regulai noteiktie mērķi bija ieviest kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka viesabonenti Kopienas teritorijā nemaksā pārmērīgas cenas par veiktajiem un saņemtajiem zvaniem, tādējādi veicinot vienotā tirgus netraucētu darbību un vienlaikus nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem, kā arī stimulu jauninājumu veikšanai un izvēles iespēju klientiem. Izņemot dažus regulējošo iestāžu minētos gadījumus, regulas īstenošana un jo īpaši pāreja uz „eirotarifu“ noritēja bez problēmām. Uzraugot īstenošanu, Komisija konstatēja, ka regulā paredzētās saistības tiek pildītas un klientiem ir pieejams eirotarifs, kas nepārsniedz regulā noteiktos cenu griestus. Klienti guva labumu no zemākām viesabonēšanas cenām, veicot un saņemot zvanus. Pirms regulas stāšanās spēkā vidējā viesabonēšanas cena par zvana veikšanu bija EUR 0,7692, bet par saņemto zvanu – EUR 0,417. Līdz ar regulas spēkā stāšanos samazinājās tarifi gan par zvanu veikšanu, gan saņemšanu, jo noteiktā maksimālā cena eirotarifam bija EUR 0,49 (bez PVN) par zvana veikšanu un EUR 0,24 (bez PVN) par zvana saņemšanu. Kopš tā laika šī maksimālā cena ir samazinājusies attiecīgi līdz EUR 0,46 (bez PVN) un EUR 0,22 (bez PVN). Regulai stājoties spēkā, 400 miljoni klientu guva labumu no eirotarifa, kas Eiropas Savienībā kļuva par standarta tarifu. Klienti var izmantot arī īpašus piedāvājumus, bet tādā gadījumā tie vidēji maksā aptuveni tādu pašu cenu par minūti kā klienti, kas izvēlējušies eirotarifu. Rezultātā klienti, kas izvēlējušies eirotarifu, ietaupa vidēji 36,4 % par izejošajiem zvaniem un 42,9 % par ienākošajiem zvaniem salīdzinājumā ar 2007. gadā dominējošajām ES viesabonēšanas pakalpojumu cenām. Regula ir palīdzējusi arī uzlabot pārredzamību klientiem, lai gan daži operatori nespēja savlaicīgi atrisināt ar pārredzamības nodrošināšanu saistītās tehniskās problēmas. Tomēr vairumam operatoru tas izdevās laikus; gadījumos, kad operatoriem radās ar īstenošanu saistītas grūtības, valstu regulējošās iestādes uzraudzīja situāciju, lai nodrošinātu savlaicīgu koriģējošu darbību veikšanu. Tomēr vēl joprojām pastāv tādas problēmas kā ar operatora maiņu saistītās izmaksas un atbilstošu alternatīvu nepietiekamība balss pakalpojumu viesabonēšanas tirgū; nav turpinājusi attīstīties konkurence, un cenas pārsvarā ir noteikto cenu griestu līmenī. Tāpēc pastāv būtisks risks, ka līdz ar regulas darbības termiņa beigām cenas atkal varētu pieaugt. 3.2. Konkrēti jautājumi Nejaušā viesabonēšana Nejaušā viesabonēšana pierobežu reģionos vēl joprojām ir strīdīgs jautājums. Pārredzamības prasības rezultātā klienti tiek informēti par viesabonēšanas cenu un tādējādi uzzina, ka neplānoti izmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Arī valstu regulējošās iestādes un dalībvalstu pārvaldes iestādes sadarbojas, lai rastu risinājumu šai problēmai; jau ir noslēgti vairāki attiecīgi nolīgumi. Komisija turpinās uzraudzīt situāciju, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību. Ietekme uz mazākiem operatoriem Ar regulu ir panākts, ka mazākiem operatoriem ir pieejamas zemākas vairumtirdzniecības viesabonēšanas cenas. Tam ir bijusi pozitīva ietekme, un daži nelielie operatori tagad spēj piedāvāt visizdevīgākās mazumtirdzniecības cenas tirgū. Sabiedriskās apspriešanas gaitā tika apzināts jautājums par to, cik grūti nesen darbību uzsākušiem operatoriem ir savlaicīgi noslēgt jaunus viesabonēšanas nolīgumus ar visiem operatoriem. Tā rezultātā var rasties situācija, kad abonenti viesabonēšanas režīmā nevar nosūtīt un saņemt īsziņas no citas dalībvalsts mobilo sakaru tīkla abonentiem, jo par šādu īsziņu sūtīšanu nav noslēgts nolīgums. Saskaņā ar piekļuves direktīvas[8] 5. pantu valstu regulējošās iestādes var rīkoties pēc pašu iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību. Datu plūsmas pārvaldība Veicot regulas darbības pārskatīšanu, Komisija nav konstatējusi vai saņēmusi ziņojumus par gadījumiem, kad datu plūsmas pārvaldība būtu izmantota, kaitējot klientu interesēm. Tā kā operatoru piedāvātie eirotarifi nedrīkst pārsniegt noteikto maksimālo cenu, vairums operatoru ir izvēlējušies piedāvāt vienu un to pašu tarifu neatkarīgi no tā, kāds apmeklētais sakaru tīkls tiek izmantots. Tādējādi ir palielinājusies cenu pārredzamība klientiem, kuriem vairs nav pašiem manuāli jāpārslēdzas uz lētāku tīklu. Attālākie reģioni Pārskatīšanas laikā Komisija nav konstatējusi nekādu negatīvu ietekmi attiecībā uz Kopienas attālākajiem reģioniem. Veicot sabiedrisko apspriešanu un Komisijai sazinoties ar Francijas iestādēm, tika konstatēts, ka Francija ir risinājusi šo jautājumu, pieņemot attiecīgus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka nosacījumi attālāko reģionu iedzīvotāju zvaniem uz Francijas kontinentālo daļu nav salīdzinoši neizdevīgāki. Iekšzemes cenas Komisija ir arī mēģinājusi noskaidrot, vai nav noticis kāds iekšzemes cenu pieaugums, kas būtu saistāms tieši ar regulas darbību. Tika secināts, ka būtu ārkārtīgi grūti saistīt jebkādu iekšzemes tarifu pieaugumu tieši ar regulas īstenošanu. Kā atzīmē Eiropas Regulatoru grupa, nav domājams, ka iekšzemes cenas paaugstināsies, jo tās ir izšķirošais faktors konkurencē, lai piesaistītu klientus. Arī 13. ziņojumā par reglamentējošo noteikumu īstenošanas rezultātiem bija izteikts secinājums, ka mobilo sakaru pakalpojumu cenas 2007. gadā ir turpinājušas kristies[9]. Tarifikācijas vienības Regulā maksimālās cenas ir noteiktas „par minūti”, bet ir kļuvis skaidrs, ka daži operatori ar savu cenu noteikšanas praksi ir vājinājuši regulas ietekmi, maksas par balss zvaniem aprēķināšanai nosakot minimālo apmaksājamo zvana ilgumu līdz 60 sekundēm, nevis aprēķinot to pa sekundēm; daži operatori pēc regulas pieņemšanas ir mainījuši savu cenu noteikšanas praksi, vēl vairāk vājinot regulas darbības ietekmi. Kā lēš ERG, ja maksa tiek aprēķināta pa minūtēm, eirotarifu izmantojoša klienta rēķins par veiktajiem zvaniem pieaug par aptuveni 24 %, bet par saņemtajiem zvaniem – par 19 %. 3.3. Regulas darbības ilguma palielināšana un darbības jomas paplašināšana Balss pakalpojumi Kā norādīts iepriekš, galvenās problēmas, kuras pastāvēja vēl pirms regulas stāšanās spēkā, joprojām nav atrisinātas. Pastāv zināma konkurence, tomēr šie piedāvājumi ir ienākuši tirgū tikai nelielā mērā. Lai gan balss pakalpojumu viesabonēšana operatoram var būt nozīmīgs ieņēmumu un peļņas avots, no patēriņa cenu viedokļa raugoties, balss pakalpojumu viesabonēšanas cenas ir tikai viens no elementiem lielākā mobilo sakaru pakalpojumu kopumā, un šajā kopumā tās ir mazāk svarīgas nekā, piemēram, iekšzemes balss pakalpojumu vai iekšzemes īsziņu sūtīšanas tarifi vai mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas. Tas ierobežo operatoru iespējas izmantot pievilcīgas viesabonēšanas cenas kā efektīvu instrumentu klientu piesaistīšanai. Turklāt iespējamo konkurenci mazina ar operatora maiņu saistītās izmaksas un tas, ka, klientam atrodoties ārzemēs, balss pakalpojumiem viesabonēšanā nav atbilstošu alternatīvu. Iepriekš izklāstītais tarifikācijas vienību jautājums (maksas aprēķināšana pa minūtēm) rāda, ka operatori izmanto regulas interpretācijas iespējas savā labā, lai pēc iespējas palielinātu savu peļņu uz klientu un citu operatoru (vairumtirdzniecības līmenī) rēķina. Tāpēc ir vajadzīgs vienotu noteikumu kopums attiecībā uz eirotarifa rēķinos piemērotajām tarifikācijas vienībām, lai turpinātu stiprināt vienoto tirgu un nodrošinātu patērētājiem vienotu aizsardzības līmeni. Priekšlikums 1. Balss pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējuma darbības termiņa pagarināšana līdz 2013. gadam Komisija ierosina pagarināt regulas darbības termiņu vēl par trim gadiem – no 2010. gada līdz 2013. gadam. Tādējādi klienti nemaksās pārmērīgi augstas cenas, kā arī būs nodrošināts pietiekams laiks konkurences attīstībai. Pagarinātā regulas darbības termiņa laikā eirotarifa maksimālās cenas gan veiktajiem, gan saņemtajiem zvaniem turpinās ik gadu lineāri samazināties[10]. Komisija vēlas palielināt iespējas veicināt un atvieglot turpmāku konkurences attīstību mazumtirdzniecības līmenī, vēl agresīvāk samazinot vairumtirdzniecības tarifus. Tam vajadzētu paplašināt operatoru iespējas konkurēt ar mazumtirdzniecības cenām, tādējādi pēc iespējas palielinot izredzes uz patiesa konkurences tirgus rašanos. Lai risinātu tarifikācijas vienību jautājumu, mazumtirdzniecības līmenī operatoriem tiks noteikta prasība aprēķināt saviem klientiem maksu pa sekundēm, un pieļaujama būs tikai iespēja veiktajiem zvaniem piemērot 30 sekunžu ilgu sākotnējo tarifikācijas periodu. Ienākošajiem zvaniem sākotnējā tarifikācijas perioda piemērošana nav attaisnojama. Arī maksa, ko operatori saņems viens no otra par regulētu viesabonēšanas zvanu nodrošināšanu vairumtirdzniecības līmenī, būs jāaprēķina pa sekundēm. SMS Neraugoties uz politisko spiedienu, īsziņu viesabonēšanas pakalpojumu cenas pēdējo gadu laikā nav īpaši mainījušās. Vidējā cena par SMS nosūtīšanu viesabonēšanas režīmā ES ir samazinājusies tikai pavisam nedaudz – no 29 centiem 2007. gadā līdz 28,5 centiem 2008. gada pirmajā ceturksnī. Turklāt, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās operatoru atbildes, šķiet, pastāv niecīgas izredzes, ka cenas nākotnē būtiski samazināsies tikai nozares veikto pasākumu rezultātā. Veicot pārskatu, Komisija ir secinājusi, ka ne vairumtirdzniecības, ne mazumtirdzniecības tarifu lielums nav pamatojams ar attiecīgo pakalpojumu sniegšanas izmaksām un – kā balss pakalpojumu viesabonēšanas gadījumā – pastāv nepietiekams konkurences spiediens, kas liktu operatoriem cenas samazināt. Priekšlikums 2. Regulas darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā īsziņu sūtīšanas viesabonēšanas pakalpojumu regulējumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī līdz 2013. gadam un pārredzamības uzlabošanu Komisija ierosina paplašināt regulas darbības jomu, nosakot cenu griestus SMS viesabonēšanas pakalpojumiem gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī[11]. Vēl Komisija ierosina, ka klientiem ik reizi, kad tie no savas valsts ierodas citā dalībvalstī, vajadzētu automātiski saņemt ziņojumu ar individualizētu informāciju par cenām, kas būs jāmaksā par SMS sūtīšanu apmeklētajā dalībvalstī. Datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumi Datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu cenas bija augstas jau 2006. gadā, kad Komisija ierosināja regulu. Tomēr situācija ir vēl vairāk saasinājusies pēdējā gada laikā līdz ar ātrdarbīgas interneta piekļuves vai mobilo platjoslas pakalpojumu popularitātes pieaugumu jo īpaši klēpjdatoru lietotāju vidū. Lietotāji, kuri ir pieraduši pie vienotas likmes tarifiem savā valstī, var saņemt negaidīti lielus rēķinus, jo viesabonēšanas laikā maksa ir aprēķināta par katru megabaitu. Bažas par šo pakalpojumu cenām liecina, ka ir nepieciešama rīcība, jo īpaši, lai uzlabotu pārredzamību un novērstu risku saņemt šokējoši lielus rēķinus. Tas būtu ne vien klientu, bet arī mobilo sakaru operatoru interesēs. Turklāt tīklos, kuriem netiek dota priekšroka, maksa par šādiem pakalpojumiem vairumtirdzniecības līmenī joprojām ir īpaši augsta datu plūsmas pārvaldes problēmu dēļ. Tā rezultātā operatoriem nav stimula vienpusēji samazināt vairumtirdzniecības cenas, jo datu pārraide notiktu tik un tā, neatkarīgi no cenas. Tas ierobežo vietējo operatoru iespējas iepriekš noteikt savas vairumtirdzniecības izmaksas un piedāvāt saviem klientiem pārredzamu un konkurētspējīgu cenu paketes. Tāpēc ir jānosaka vairumtirdzniecības cenu ierobežojums, kas ļaus samazināt pārmērīgi augstās vairumtirdzniecības cenas, neizkropļojot konkurenci un nekavējot tās attīstību. Priekšlikums 3. Pārredzamības uzlabošana un aizsardzības mehānisma ieviešana vairumtirdzniecībā līdz 2013. gadam, lai novērstu risku klientiem saņemt pārmērīgi augstus rēķinus par datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem Komisija ierosina pasākumus, lai nodrošinātu, ka viesabonenti ar automātiska ziņojuma palīdzību tiek atbilstoši informēti par datu pārraides pakalpojumu viesabonēšanas cenām. Vēlākais līdz 2010. gada 1. jūlijam operatoriem ir jānodrošina klientiem arī iespēja pašiem sev iepriekš noteikt finansiālu ierobežojumu datu pārraides pakalpojumu viesabonēšanai. Komisija arī ierosina noteikt datu pārraides pakalpojumu viesabonēšanai maksimālo vairumtirdzniecības cenu, kas vidēji nepārsniegtu EUR 1 par MB starp jebkuriem diviem operatoriem, lai sniegtu operatoriem iespēju veikt pasākumus cenu pārredzamības nodrošināšanai un precīzāk iepriekš aplēst savas vairumtirdzniecības izmaksas. 4. Secinājumi Neraugoties uz jau sasniegtajiem regulas darbības rezultātiem, viesabonēšanas tirgus dinamika kopš regulas īstenošanas nav mainījusies pietiekamā mērā, lai Komisija varētu ieteikt regulas darbības izbeigšanu 2010. gadā. Lai uzlabotu vienotā tirgus netraucētu darbību, Komisija ierosina paplašināt regulas darbības jomu, iekļaujot tajā arī SMS un datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumus. Īsziņu viesabonēšanas pakalpojumu cenas pēdējo gadu laikā nav īpaši mainījušās, un pastāv niecīgas izredzes, ka cenas nākotnē būtiski samazināsies tikai nozares veikto pasākumu rezultātā. Bažas par šo pakalpojumu cenām liecina, ka ir nepieciešama rīcība, jo īpaši, lai uzlabotu pārredzamību un novērstu risku saņemt šokējoši lielus rēķinus. Komisija ierosina noteikt balss un SMS viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējumu. Priekšlikuma mērķis ir pēc iespējas palielināt izredzes beidzot patiešām radīt konkurences tirgu, palielinot maksimālās starpības starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām. Vēl Komisija ierosina uzlabot klientu aizsardzību, neliekot tiem maksāt pārmērīgas cenas, kas aprēķinātas par katru minūti. Ņemot vērā šo problēmu specifisko raksturu, Komisija ierosina piemērot datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem citu pieeju. Komisija uzskata, ka nepieņemama ir situācija saistībā ar risku saņemt negaidīti lielu rēķinu un ka ir nepieciešama steidzama rīcība, lai uzlabotu pārredzamību un atceltu pārmērīgi augstās vairumtirdzniecības cenas, kuras rada būtisku konkurences kropļojumu. Viesabonēšanas tirgiem piemīt tikai tiem raksturīgas īpatnības, kas attaisno ārkārtas pasākumu veikšanu. Tāpēc šā pasākuma darbības laikam jābūt ierobežotam līdz 2013. gada 30. jūnijam. Komisija turpinās uzraudzīt situācijas attīstību Kopienas iekšējā viesabonēšanas tirgū; tā piedāvā turpināt pārskatīšanu un 2011. gadā sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ir gatava darīt visu iespējamo, palīdzot Eiropas Parlamentam un Padomei iespējami īsā laikā panākt vienošanos par iepriekš izklāstītajiem jautājumiem, lai līdz 2009. gada vasarai nodrošinātu Eiropas mobilo sakaru pakalpojumu izmantotājiem iespēju gūt labumu no šiem priekšlikumiem. Tas jādara, lai attaisnotu eiropiešu cerības, ko tie saista ar ES, un nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem konkrētus rezultātus. [1] OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp. [2] Regulas 11. pants. [3] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, COM(2006) 382, 12.7.2006. [4] Šis rādītājs ir iegūts valstu regulējošo iestāžu un Eiropas Komisijas veiktās datu apkopošanas rezultātā. Dati par atsevišķiem operatoriem tika saņemti no 27 valstu regulējošām iestādēm un tad apkopoti, piemērojot augšupvērsto pieeju. [5] http://www.erg.eu.int/documents/docs/index_en.htm. [6] http://ec.europa.eu/information_society/activities/roaming/docs/study_data_roaming.pdf. [7] Tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/information_society/activities/roaming/regulation/consult08/contributions/index_en.htm. [8] OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp. [9] COM(2008) 153, 19.3.2008. [10] Vairumtirdzniecības cena par zvana veikšanu no 2010. gada 1. jūlijā dominējošās cenas – 26 centiem – samazināsies attiecīgi līdz 23 centiem, 20 centiem un 17 centiem. Eirotarifa cenu griesti par zvanu veikšanu samazināsies no 43 centiem attiecīgi līdz 40 centiem, 37 centiem un 34 centiem, bet cenu griesti par zvanu saņemšanu samazināsies no 19 centiem attiecīgi līdz 16 centiem, 13 centiem un 10 centiem. [11] Vairumtirdzniecības cenai, kuru no 2009. gada 1. jūlija piemēros par SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, vidēji nevajadzētu pārsniegt 4 centus par vienu īsziņu starp jebkuriem diviem operatoru tīkliem – šī cena atbilst faktiskajām vairumtirdzniecības izmaksām. Sākot no tā paša datuma mazumtirdzniecības cenai par SMS sūtīšanas pakalpojumu viesabonēšanu nevajadzētu pārsniegt 11 centus, nodrošinot gan taisnīgu peļņu operatoriem, gan patērētāju aizsardzību.