52008DC0113

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.2.2008

COM(2008) 113 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā {SEC(2008) 262}

SATURS

1. Ievads 3

2. Jaunas grūtības, ar ko saskaras ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība 3

3. Integrēta pieeja ar mērķi veicināt ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības noturīgu konkurētspēju 6

3.1. Vispārīgi mērķi 6

3.2. Pasākumi ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai 7

1. Ievads

Celulozes, papīra un papīra iepakojuma nozaru un kokapstrādes uzņēmumu, piemēram, kokzāģētavu un koksnes plātņu ražotņu, kopsaucējs ir to galvenās izejvielas: koksne vai makulatūra un reģenerēta koksne. Tāpēc runā par „koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību”. Tā ietver arī specializētas jomas, piemēram, korķa ražošanu un poligrāfiju. Vērtību ķēdē no meža līdz galaproduktam vidējo ražošanas posmu konkurētspēja sniedz labumu citiem ražošanas procesa posmiem. Piemēram, konkurētspējīgas mežsaimniecības sniegums stiprina koksnes un papīra nozares konkurētspēju.

Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība nodrošina vairāk nekā 3 miljonus darba vietu 344 000 uzņēmumu, tās produkcijas vērtība ir 365 miljardi EUR, un pievienotā vērtība — aptuveni 120 miljardi EUR. Vairākiem minēto nozaru aspektiem ir būtiska nozīme ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanā lauku reģionos.

Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ES lielākoties ir konkurētspējīga, ar teicamiem tehniskiem un komerciāliem sasniegumiem. Celulozes un papīra ražošanas, kokapstrādes un poligrāfijas nozares ir pasaulē vadošās nozares daudzās jomās. Tomēr nozare saskaras ar vairākām problēmām, kas īpaši saistītas ar izejvielu pieejamību, vajadzību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī ar jauninājumiem, tirdzniecību un informāciju par koksnes apstrādes un pārstrādes ražojumiem. Turklāt kokapstrādes un poligrāfijas nozarei ļoti būtisks ir mazo un vidējo uzņēmumu aspekts.

Šis paziņojums par koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības konkurētspēju, novatorismu un ilgtspējību ir nākamais posms, lai īstenotu ES rūpniecības politikas stratēģiju, kas izklāstīta Komisijas 2005. gada oktobra paziņojumā[1], ar kuru informēja par vairākām nozaru iniciatīvām, tostarp par paziņojumu par minētajām nozarēm.

Ierosinātie pasākumi papildina Komisijas 2006. gada jūnijā pieņemto Mežu rīcības plānu[2] un tā mērķi uzlabot koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības ilgtermiņa konkurētspēju. Tika organizēta priekšlikumu sabiedriskā apspriešana, un tos pārskatīja Padomdevēja komiteja jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības politiku.

2. Jaunas grūtības, ar ko saskaras ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība

a) Izejvielu pieejamība

Tā kā koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā izmanto lielus koksnes daudzumus, koksnes pieejamība par konkurētspējīgām cenām ir noteicošais faktors šo nozaru darbībai. Daudzām nozarēm lielākās izmaksas ir koksnes izmaksas. Papīra ražošanā koksnes izmaksas veido 30 % no visām izmaksām, bet kokzāģēšanā — 65 līdz 70%. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt vietējo resursu piegādi un novērst koksnes importa ierobežojumus.

Koksne ir koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības izejvielu bāze, un tā ir atjaunojama, nodrošinot meža mākslīgo un dabisko atjaunošanu. Pastāv iespēja palielināt vietējo koksnes resursu piegādi, piemērojot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatnostādnes[3]. Koksnes tirgum jādarbojas efektīvi, un piedāvājums jāpalielina, rosinot nozares, jo īpaši meža īpašnieku, aktīvu līdzdalību. Vienlaikus ir svarīgi veicināt koksnes izejmateriālu tirdzniecību, jo apaļkoku imports atbilst aptuveni 10 % no visas ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai piegādātās koksnes.

Palielinoties pieprasījumam pēc primārajām izejvielām, pastāvīgi pieaug arī reģenerētu izejvielu izmantošanas apjoms. Mūsdienās aptuveni puse no ES papīra produkcijas tiek saražota no makulatūras, tas atbilst 25 % pieaugumam kopš 1998. gada. Papīra reģenerācija un otrreizējā pārstrāde saistībā ar lielāku procesa efektivitāti ļauj būtiski palielināt ražošanas apjomu, neizmantojot vairāk jaunas koksnes. Palielināt papīra otrreizējās pārstrādes rādītājus, uzlabot makulatūras kvalitāti un veicināt tās otrreizējo pārstrādi ir tas, pēc kā tiecas partnerība starp papīra ražošanas, pārstrādes un otrreizējas pārstrādes nozarēm, izdevējiem, poligrāfijas uzņēmumiem un tintes un līmes ražotājiem[4]. Arī valsts iestāžu atbalsts efektīvākai makulatūras savākšanai stiprinās ekonomiski efektīvāku un videi labvēlīgāku darbību attīstību, kā arī veicinās ES konkurētspēju šajā jomā. Daudzus koksnes plātņu veidus, piemēram, skaidu plātnes un vidēja blīvuma šķiedru plātnes, var ražot no reģenerētas koksnes. Tomēr koksni reģenerē mazāk nekā papīru, jo tās lietošanas laiks ir ilgāks un no tās atkritumiem atbrīvojas dažādos veidos.

Turklāt aizvien pieaugošā konkurence koksnes izejvielu jomā jāņem vērā dažādos politikas virzienos, piemēram, koksne atjaunojamai enerģijai, bioloģiskās daudzveidības vajadzības, rekreācija un citas sociālās funkcijas. Pieaugošais atjaunojamās enerģijas pieprasījums turpina palielināt konkurenci koksnes jomā, īpaši koksnes plātņu un celulozes ražošanā. Palielinoties pieprasījumam, ne vienmēr iespējams attiecīgi palielināt piedāvājumu, tāpēc paaugstinās izmaksas. Atsaucoties uz Eiropadomes 2007. gada marta secinājumiem, šis jautājums ir aplūkots Komisijas 2008. gada 23. janvāra priekšlikumā par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu[5]. Tajā pilnībā atzīts, ka biomasa tiek izmantota ne vien atjaunojamās enerģijas ražošanai, bet arī citiem mērķiem, un dalībvalstis un Komisija aicinātas pievērst uzmanību dažādajiem izmantojumiem, izstrādājot nacionālos rīcības plānus, veicot vispārējo uzraudzību un sniedzot ziņojumus.

Nelikumīga mežu izciršana un ar to saistītā pārstrāde un koksnes izstrādājumu tirdzniecība apdraud likumīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību un iztikas avotus, radot vides un sociālas problēmas, kā arī nesamērīgi zemas cenas, un veidojot sliktu iespaidu par nozari. Ar Eiropas Savienības FLEGT (Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) rīcības plānu risina minētās problēmas, pieņemot pasākumus saistībā ar piedāvājumu un pieprasījumu.

b) Klimata pārmaiņu politikas ietekme

Ilgtspējīga un efektīva meža politika stiprina mežu nozīmi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Turklāt papīra un koksnes izstrādājumi paver papildu iespējas mežu piesaistītā oglekļa uzglabāšanai, un — atšķirībā no atkritumu apglabāšanas — papīra un koksnes otrreizējās pārstrādes apjoma palielināšana paildzina koksnes izstrādājumu spēju saistīt oglekli.

Vienlaikus ES klimata pārmaiņu politikai ir būtiska ietekme uz celulozes, papīra un dažu koksnes plātņu ražošanu to procesu energoietilpības dēļ. Kurināmā un elektroenerģijas izmaksas veido no 13 % līdz 18 % no celulozes un papīra ražošanas izmaksām ES. Papīrfabrikas patērē daudz enerģijas, bet ķīmiskās celulozes rūpnīcas var būt neto enerģijas ražotāji. Minētās nozares apmēram pusi no to izmantotās primārās enerģijas ražo no koksnes biomasas. Turklāt kokzāģētavās un koksnes plātņu ražotnēs ir augsts siltumenerģijas pašapgādes līmenis, bet elektroenerģija bieži tiek saņemta no ārējiem piegādātājiem. Turpretim mehāniskās celulozes un papīra ražošana lielā mērā ir atkarīga no ārējas gāzapgādes un elektroapgādes. Elektroenerģijas un gāzes cenas nesen ir paaugstinājušās, būtiski ietekmējot šīs rūpniecības nozares.

Augstāka cenu līmeņa iemesli ir augstākas primārā kurināmā izmaksas, vajadzība veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un atjaunojamo enerģijas avotu attīstību[6]. Lielas izmaksas rada konkurētspējas grūtības rūpniecības nozarēm un pastiprina vajadzību turpmāk liberalizēt tirgu un izstrādāt energoefektivitātes politiku, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vietu nozares ieguldījumiem. Trešā enerģētikas pakete[7] (2007. gada septembris) ir būtisks ieguldījums konkurētspējas un efektivitātes veicināšanai ES elektroenerģijas un gāzes tirgū.

Kokapstrādes un koksnes pārstrādes uzņēmumiem, kas rada lielu CO2 emisijas apjomu, būs jārīkojas, lai būtiski mazinātu klimata pārmaiņas. Nozarei jāsasniedz augsti ekoloģiskie rādītāji un energoefektivitāte, nezaudējot konkurētspēju. Tas nav Eiropas Savienības interesēs, ka nākotnē ražošana tiek pārcelta uz valstīm ar mazāk stingriem emisiju ierobežojumiem („oglekļa emisiju pārvirze”), jo tam būtu negatīvas sekas vides un ekonomikas jomā. Tālab dokumentu kopumā, kurā noteikti pasākumi klimata un atjaunojamās enerģijas jomā [8] un kuru Komisija pieņēma 2008. gada 23. janvārī, ir apzināta un risināta īpašā situācija energoietilpīgajās nozarēs. Dokumentu kopumā ir izklāstīti skaidri kritēriji to energoietilpīgo nozaru noteikšanai, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks. Komisija noteiks nozares un apakšnozares, kas ietilpst šajā kategorijā; tām bez maksas tiks piešķirtas emisiju kvotas līdz pat 100 % apmērā atkarībā no tā, cik lietderīgas ir izmantotās metodes. Šajā sakarā Komisija novērtēs, vai koksnes apstrādes un pārstrādes nozare var pretendēt uz šādiem kvotu piešķīrumiem. Ņemot vērā starptautiskās sarunas par pasaules mēroga nolīgumu klimata pārmaiņu mazināšanai laikposmam pēc 2012. gada, Komisija sīkāk izvērtēs energoietilpīgo nozaru stāvokli un, iespējams, ierosinās pielāgojumus, piemēram, bez maksas piešķirt kvotas vai iekļaut importētos ražojumus Kopienas Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā.

Nozaru vienošanās, kuru pamata ir nozarei raksturīgie apstākļi, var veicināt starptautiska mēroga pasākumus emisiju samazināšanai. Šādu nozaru vienošanos rezultātā būtu jāpanāk globāls emisiju samazinājums, kas vajadzīgs klimata pārmaiņu problēmas efektīvai risināšanai, un attiecībā uz tām jāveic uzraudzība, verifikācija un jānosaka obligāti izpildes noteikumi.

Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība jau patlaban ir nozīmīga un nākotnē būs vēl nozīmīgāka siltumenerģijas un elektroenerģijas, kā arī no koksnes ražotas biodegvielas piegādātāja, veicinot koksnes efektīvāku izmantošanu gan enerģijas, gan koksnes izstrādājumu ražošanā. Biodegvielu var ražot bioloģiskās pārstrādes rūpnīcās — līdztekus ķīmiskām vielām un citiem izstrādājumiem uz koksnes bāzes. Meža nozares tehnoloģiju platformas Bioloģiskās pārstrādes rūpnīcu darba grupas darbs ir svarīgs, lai noteiktu galvenos projektus, kas vajadzīgi šajā jomā. Nozares rīcībā jau ir pieredze, tehnoloģija un piegādes ķēde, kas vajadzīga, lai varētu piedalīties atjaunojamās enerģijas jautājuma risināšanā.

c) Jauninājumi un pētniecība un attīstība

Palielināts ieguldījums pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā un tehniskas un komerciālas zinātības novatoriska izmantošana ir būtiski elementi, lai turpmāk attīstītu šo nozaru konkurētspēju.

Meža nozares platforma ( FTP ) ir būtisks līdzeklis nozares, Eiropas Komisijas un dalībvalstu pētniecības pūliņu koordinēšanai, un tai jāsniedz nozīmīgs ieguldījums nozares novatorisko spēju stiprināšanā. FTP ir izstrādājusi stratēģisku pētniecības programmu, kuras mērķis ir palielināt ES konkurētspēju, attīstot novatoriskus ražojumus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot izejvielu un enerģijas izmantošanas efektivitāti.

Celulozes, papīra un kokrūpniecības nozares ir guvušas labumu no tehniskajiem jauninājumiem ķīmijas rūpniecībā. Līdzīga saikne pastāv arī starp mašīnbūves nozari un celulozes un papīra ražošanas nozarēm. Tādas izdevīgas nozares kopu attiecības jāsaglabā.

d) Tirdzniecība un sadarbība ar trešām valstīm

Lielākā daļa no koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības nozarēm saskaras ar starptautisku konkurenci. Pasaules tirgū konkurējošo celulozes, papīra un plātņu ražotāju, kā arī kokzāģētavu un poligrāfijas uzņēmumu skaits nemitīgi palielinās. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība pielāgojas šai situācijai, pievēršoties produktivitātes uzlabošanai un ieguldot produktu attīstībā, jauninājumos un pētniecībā. Daudzi ES uzņēmumi darbojas pasaules mērogā.

Tomēr attiecībā uz daudziem ES koksnes un papīra izstrādājumiem konkurences apstākļi vēl aizvien nav vienlīdzīgi, lai piekļūtu trešo valstu tirgum, jo daži tirdzniecības partneri piemēro augstus tarifus un ar tarifiem nesaistītus šķēršļus.

e) Saziņa un informācija

Jau ilgu laiku pieaug pieprasījums pēc tipogrāfijas un iepakojumu papīra, un tas ir cieši saistīts ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Daudzos tirgos papīra un poligrāfijas nozare cita starpā saskaras ar pieaugošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurenci, kas rada zināmu jaudas pārpalikumu. Elektroniski ražojumi un iespieddarbi var arī viens otru papildināt. Papīra iepakojumu nozare saskaras ar pieaugošu konkurenci, galvenais sāncensis tai ir plastmasas iepakojumu nozare.

ES koksnes izstrādājumu pieprasījums uz vienu iedzīvotāju ir daudz zemāks nekā Ziemeļamerikā vai Japānā, jo būtisks faktors ir tas, ka koka karkasa māju būvniecība nav tik izplatīta. Tomēr šajā jomā ir lielas izaugsmes iespējas ārpus tradicionālajiem reģioniem.

Kopumā ir jāuzlabo informācija par mežiem un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību, kā arī par meža produktu īpašībām. Gan profesionāli lietotāji, gan patērētāji ir jāinformē par atjaunojamas, otrreiz pārstrādājamas un klimatam labvēlīgas izejvielas, proti, koksnes, ekonomiskajām, tehniskajām un vides īpašībām.

3. Integrēta pieeja ar mērķi veicināt ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības NOTURīGU KONKURēTSPēJU

3.1. Vispārīgi mērķi

ES rūpniecības politikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķis ir radīt labākus pamatnosacījumus rūpniecības nozarēm, un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ir tādas nozares piemērs, kas attīstās kopsolī ar ES politiku. Minētās nozares tiek nemitīgi modernizētas, lietderīgi izmantojot zināšanas un jauninājumus, lai stiprinātu ilgtspējību, vienlaikus risinot konkurences problēmas.

Komisijas 2008. gada 23. janvārī pieņemtais integrētais pasākumu kopums enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā ir tieši saistīts ar šīm nozarēm, jo tās ir atkarīgas no izejvielām, nozīmīgas klimata pārmaiņu mazināšanā un energoapgādē, turklāt ļoti energoietilpīgas.

Tāpēc turpmāk minētie politikas mērķi nodrošina saskaņotu pieeju koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības konkurētspējas stiprināšanai, integrējot klimata pārmaiņu un enerģētikas mērķus nozares stratēģijā.

- Izmantot lietpratību saistītajās nozarēs un turpināt atbalstīt augsta līmeņa jauninājumus, pētniecību un tehnoloģiju attīstību.

- Veidot ilgtspējīgu energoapgādi un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

- Sekmēt ilgtspējīgu izejvielu piedāvājumu, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci.

- Tālāk uzlabot resursu efektivitāti izejvielu izmantošanā.

- Rosināt koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības pilnvērtīgu iesaistīšanos atjaunojamo enerģijas avotu tirgū, piegādājot siltumenerģiju, elektroenerģiju un no koksnes ražotu biodegvielu.

3.2. Pasākumi ES koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai

a) Izejvielu pieejamība

- Jāveicina ilgtspējīga koksnes izejvielu piegāde koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai, labāk saskaņojot piedāvājumu un pieprasījumu. Koksnes izejvielu piedāvājumu gan rūpniecībai, gan enerģētikai var sekmēt, veidojot aktīvu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politiku. Lai paplašinātu piedāvājumu, jāuzlabo loģistikas saiknes starp meža īpašniekiem un nozari.

- Iespējamo atšķirību starp piedāvājumu un pieprasījumu var mazināt, ja kopējo meža platību un koksnes krāju palielina, apmežojot platības, atjaunojot mežus un optimālāk mobilizējot resursus.

- Jāveicina turpmāka makulatūras un reģenerētas koksnes tirgus attīstība, tostarp jārosina arī plašāka nozares dalība, lai palielinātu makulatūras un reģenerētas koksnes izmantošanu.

- Dalībvalstīm un nozarei jāveicina rentabli risinājumi ar atsevišķām savākšanas sistēmām lietotam papīram un koksnes izstrādājumiem.

- Ir svarīgi rosināt nozares turpmākos centienus nelegālas meža izciršanas un ar to saistītās nelegālās kokmateriālu tirdzniecības mazināšanā[9]. Jāveicina ilgtspējīga meža apsaimniekošana, piemēram, izmantojot meža apsaimniekošanas sertifikāciju vai līdzīgas shēmas un integrētas procedūras produktu izsekojamībai, kas ļauj patērētājiem izvēlēties meža produktus no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un legāliem avotiem.

- Jāpanāk līdzsvarota meža resursu izmantošana dažādiem mērķiem. Tāpēc Komisijas priekšlikumā par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu[10] pilnībā atzīts, ka biomasa tiek izmantota ne vien atjaunojamās enerģijas ražošanai, bet arī citiem mērķiem, un dalībvalstis un Komisija tālab aicinātas pievērst uzmanību dažādajiem izmantojumiem, izstrādājot nacionālos rīcības plānus un veicot vispārējo uzraudzību un sniedzot ziņojumus.

Pasākumi 1. Nacionālajās meža nozares programmās un citos līdzīgos pasākumos, kas atbilst Mežu rīcības plānam, dalībvalstis, nozare un meža īpašnieki ir aicināti veicināt un sekmēt apmežošanu, meža atjaunošanu un aktīvu, ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un atjaunot bioloģisko daudzveidību, vienlaikus palielinot koksnes piedāvājumu. 2. Saskaņojot ar Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas ad-hoc darba grupu resursu mobilizēšanas jautājumos, Padomdevēja komiteja jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības politiku, izpētīs papildu risinājumus (līdztekus resursu mobilizēšanai), kā novērst atšķirību starp koksnes piedāvājumu un pieprasījumu. 3. Padomdevēja komiteja jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības politiku, novēros tirgus un makulatūras savākšanas sistēmu attīstību, lai sniegtu ieteikumus par to, kā turpmāk popularizēt un paplašināt rentablas un kvalitatīvas savākšanas sistēmas. 4. Lai paaugstinātu koksnes izstrādājumu reģenerācijas apjomu, Komisija sāks pētījumu ar mērķi rast risinājumus savākšanas procesu uzlabošanai un popularizēt reģenerāciju patērētāju un ražotāju vidū. 5. Lai turpinātu izstrādāt tādus privātā sektora pasākumus saskaņā ar FLEGT rīcības plānu kā rīcības kodeksus nelegāli izstrādātas koksnes un tās izstrādājumu tirdzniecības un izmantošanas aizliegšanai, Padomdevēja komiteja jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības politiku, rīkos apaļā galda apspriedes ar nozares pārstāvjiem, koksnes importētājiem un meža produktu izplatītājiem, un citām ieinteresētajām personām. 6. Nozares uzņēmumi un meža īpašnieki ir aicināti sākt iniciatīvas, lai novērstu meža nelegālu izciršanu un veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Viņi ir aicināti sākt iniciatīvas arī sertifikācijas un līdzīgu shēmu jomās, kā arī marķēšanā. 7. Komisija un dalībvalstis precizēs publiskā iepirkuma direktīvu piemērošanu attiecībā uz koksnes un papīra izstrādājumiem, daloties idejās un pieredzē par valsts publiskā iepirkuma kritērijiem attiecībā uz likumīgi iegūtu un ilgtspējīgi audzētu koksni. 8. Dalībvalstis un Komisija ir aicinātas pievērst uzmanību dažādajiem biomasas izmantojumiem, izstrādājot nacionālos rīcības plānus un veicot vispārējo uzraudzību un sniedzot ziņojumus par atjaunojamo enerģiju. |

b) Klimata pārmaiņu politika un tiesību akti vides jomā

- Klimata pārmaiņu samazināšanā mežiem un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai ir stratēģiska nozīme, kas jāstiprina.

- Ogleklis uzglabājas iegūtās koksnes produktos, tāpēc, lai gūtu lielāku labumu no mežu spējas saistīt oglekli, jāattīsta to nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā.

- Klimata pārmaiņu politika un emisiju kvotu tirdzniecības sistēma būtiski ietekmē dažas celulozes un papīra rūpniecības jomas. Šāda politika var sekmēt novatorismu un radīt vajadzīgos ekonomiskos signālus, lai visrentablākajā veidā panāktu ilgtspējīgu ekonomiku, kurā raksturīgas mazas oglekļa emisijas, vienlaikus radot stimulus citām valstīm ar lielu emisiju apjomu izveidot vērienīgus emisiju samazināšanas pasākumus pēc 2012. gada. Komisijas 23. janvārī pieņemtajā priekšlikumā par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu paredzēti vajadzīgie pasākumi, kam tagad jāgatavojas.

- Vides jomā pieņemtajiem Kopienas tiesību aktiem, kas piemērojami koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai, jābūt balstītiem uz principu par ilgtspējīgu, aktīvu meža resursu izmantošanu un ražošanas procesiem, kuru pamatā ir labākās pieejamās metodes, vienlaikus pieļaujot elastīgus risinājumus.

- Direktīvai par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK) un saistītajiem atsauces dokumentiem ir bijusi liela nozīme koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības emisiju novēršanas un kontroles pasākumu izstrādē. Minētās direktīvas konsekventa īstenošana dalībvalstīs ir būtisks elements ilgtspējīgā ražošanā ES. Komisijas priekšlikumā direktīvai par rūpnieciskajām emisijām, kurā apvienotas IPNK direktīva un ar to saistītās nozaru direktīvas, ir nostiprināts „labāko pieejamo metožu” un „jauno metožu” princips, kas ir būtisks faktors ilgtspējības un konkurētspējas saskaņošanai.

Pasākumi 9. Tiks izpētītas priekšrocības un problēmas saistībā ar priekšlikumu par to, lai oglekļa uzglabāšanu izstrādātās koksnes produktos iekļautu kā papildelementu starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada. 10. Komisija kopā ar ieinteresētajām personām un trešām valstīm izpētīs, cik nozīmīgas ir nozaru vienošanās, kuru rezultātā jāpanāk globāls emisiju samazinājums tādā apmērā, kas vajadzīgs klimata pārmaiņu problēmas efektīvai risināšanai, un attiecībā uz kurām jāveic uzraudzība, verifikācija un jānosaka obligāti izpildes noteikumi. Tas ietvers labākās prakses metodes, kas saistītas ar datu vākšanu un galvenajiem darbības rādītājiem. 11. Komisija sagatavos pasākumus, kas attiecībā uz energoietilpīgām nozarēm izklāstīti 2008. gada 23. janvārī pieņemtajā pasākumu kopumā klimata un atjaunojamās enerģijas jomai, tostarp noteiks nozares un apakšnozares, kuras saistītas ar oglekļa emisiju pārvirzi, un attiecīgus emisiju kvotu piešķīrumus. Šajā sakarā Komisija novērtēs, vai koksnes apstrādes un pārstrādes nozare var pretendēt uz šādiem kvotu piešķīrumiem. Ņemot vērā starptautiskās sarunas par pasaules mēroga nolīgumu klimata pārmaiņu mazināšanai laikposmam pēc 2012. gada, Komisija sīkāk izvērtēs energoietilpīgo nozaru stāvokli un, iespējams, ierosinās pielāgojumus, piemēram, bez maksas piešķirt kvotas vai iekļaut importētos ražojumus Kopienas Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. 12. Komisijai, pārskatot celulozes un papīra rūpniecības atsauces dokumentu, jāaicina nozare aktīvāk iesaistīties informācijas apmaiņā. Jāpievērš uzmanība elastīgu tehnisku risinājumu rašanai un konsekventas īstenošanas veicināšanai dalībvalstīs. |

c) Jauninājumi un pētniecība un attīstība

- Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā jāveicina zināšanu, jauninājumu un pētniecības un tehnoloģiju attīstības līmenis, kā arī jāizplata informācija par koksnes izstrādājumu raksturīgajām īpašībām.

- Meža nozares tehnoloģiju platformas Stratēģiskajā pētniecības programmā ir integrēta saskaņota pieeja pētniecības prioritātēm attiecībā uz visu vērtības veidošanas ķēdi — no koksnes un sekundārajām izejvielām līdz ražošanai celulozes un papīra rūpniecībā, kā arī kokapstrādē.

- Nozare gūtu labumu no tādu pieeju kopuma, kas veicinātu ciešu sadarbību starp uzņēmumiem, pētnieku aprindām un galapatērētājiem, nodrošinot platformu, kura palīdzētu pārvarēt resursu ierobežojumus, kas saistīti ar nozares sadrumstaloto struktūru, un uzlabot jauninājumu un izaugsmes iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem.

- Minēto nozaru izaugsmes un nodarbinātības potenciāls rada īpašas attīstības iespējas mazāk attīstītiem, lauku un nomaļiem ES reģioniem, kuros nereti sakopotas atbilstošas specializētas prasmes.

Pasākumi 13. Izstrādājot pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas, dalībvalstīm un nozarei jāņem vērā Stratēģiskā pētniecības programma un jāpieņem atbilstoši noteikumi attiecībā uz izglītību un mācībām koksnes apstrādes un pārstrādes nozarē. 14. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai būs iespējas ES Septītajā pamatprogrammā. Konkrēti veicinās metodes biodegvielu un bioloģiskas izcelsmes ķīmisko vielu ražošanai no koksnes un lielāku efektivitāti, izmantojot jaunas un reģenerētas šķiedras un masīvkoksni, kā arī ražojumu un procesu izstrādi iepakojumu ražošanā, poligrāfijā un būvniecībā. 15. Dalībvalstis un reģioni ir aicināti pieņemt un attīstīt „kopu” jēdzienu, lai stiprinātu pastāvošas un radītu jaunas konkurētspējīgas sinerģijas meža vērtības veidošanas ķēdē, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šīs darbības var tikt atbalstītas Konkurētspējas un inovāciju programmā par starptautisku kopu sadarbību un kopu stratēģiju izstrādi nozaru līmenī. 16. Kohēzijas politikas atbalsts no 2007. līdz 2013. gadam palīdzēs uzlabot nozares konkurētspēju un ilgtspējību, īpaši vismazāk attīstītajos ES reģionos. Atbalstu saņems, piemēram, ieguldījumi atjaunojamas enerģijas tehnoloģiju izstrādē vai pētniecības un tehnoloģiju attīstības un novatorisma spēju uzlabošanā. |

d) Tirdzniecība un sadarbība ar trešām valstīm

- Izejvielu pieejamība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi ārējā tirdzniecībā ir būtiski elementi, lai nodrošinātu ES uzņēmumiem konkurencei pasaules mērogā piemērotus pamatprincipus un vidi.

- Obligāto starptautisko prasību izstrāde vides aizsardzības un veselības un drošības jomās sekmētu līdzsvarotāku apstākļu izveidi pasaules mērogā Eiropas ražotājiem.

- Standartizācija sekmē koksnes un papīra izstrādājumu tirdzniecību. Līdz ar būvizstrādājumu direktīvas[11] saskaņotajiem standartiem iespējams visā ES taisnīgi izvērtēt tehniskos rādītājus visiem celtniecības materiāliem, ieskaitot materiālus, kas ražoti no vietējas un importētas koksnes.

- Attiecībā uz koka būvizstrādājumu standartiem ir svarīga arī sadarbība ar trešām valstīm, īpaši ar tām, kurās pieaug pieprasījums pēc kvalitatīviem koksnes izstrādājumiem. Tādējādi arī trešās valstis var atzīt Eiropas standartus.

Pasākumi 17. Komisija turpinās pielikt pūles, veidojot un īstenojot tirgus piekļuves stratēģiju, kas atbilst tās izaugsmes, nodarbinātības un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, nodrošinot izejvielu starptautisku pieejamību un atbalstot ar tarifiem saistītu un nesaistītu šķēršļu novēršanu. 18. Komisija sāks dialogu ar ieinteresētām trešām valstīm, lai risinātu tehniskus, regulējošus un saistītus jautājumus. |

e) Saziņa un informācija

- Saziņa un nozares tēls ir būtiski faktori, kas sekmē koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības konkurētspēju. Jāuzlabo zināšanu līmenis par meža produktiem un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību.

- Lai pievērstu uzmanību koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības nozares raksturīgajām iezīmēm, svarīgi ir nozares atbalstītie un īstenotie saziņas pasākumi.

- Valsts sektora iestādes, universitātes un nozare var palīdzēt analizēt un pilnveidot zināšanas par šīm nozarēm.

Pasākumi 19. Dalībvalstis, reģionālās iestādes, akadēmiskās un izglītības iestādes tiks aicinātas sadarboties, izmantojot starptautiskus tīklus, lai analizētu ilgtermiņa pārmaiņas koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā un nodrošinātu turpmākus pasākumus saistībā ar ilgtermiņa pārmaiņām. |

[1] COM(2005) 474, galīgā redakcija.

[2] COM(2006) 302, galīgā redakcija.

[3] Noteiktas ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību; Lisabonas un Vīnes rezolūcija par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

[4] European Declaration on Paper Recovery (Eiropas deklarācija par papīra reģenerāciju).

[5] COM(2008) 19, galīgā redakcija.

[6] COM(2006) 841, galīgā redakcija.

[7] COM(2007) 528, COM(2007) 529, COM(2007) 530, COM(2007) 531, COM(2007) 532.

[8] COM(2008) 16, galīgā redakcija.

[9] Piemēram, dzērienu kartona iepakojumu ražotāji 2007. gada jūlijā pieņēma saistības panākt 100 % izsekojamību visai koksnei, ko šajā nozarē izmanto ražošanā visā pasaulē.

[10] COM(2008) 19, galīgā redakcija.

[11] Direktīva 89/106/EEK.