52008DC0038

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.2.2008

COM(2008) 38 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par foruma izveidošanu ES politikas un prakses apspriešanai tiesiskuma jomā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par foruma izveidošanu ES politikas un prakses apspriešanai tiesiskuma jomā

1. IEVADS

1. Eiropadome 2004. gadā pieņēma Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā[1] un aicināja veidot „sistēmu, kas nodrošina objektīvu un neatkarīgu vērtējumu par ES politikas tiesību jomā īstenošanu, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesu iestāžu neatkarību”. Tas tika apstiprināts Eiropas Parlamenta ieteikumā 2005. gada februārī[2]. Rīcības plānā Hāgas programmas īstenošanai[3] minēts, ka tas stiprinās abpusēju uzticēšanos.

2. Ar ieinteresētajām personām jāveido dialogs visos tiesiskuma politikas izstrādes un īstenošanas posmos, lai pārskatītu to, kā uzlabot tiesu iestāžu sadarbību un sekmēt Eiropas tiesiskuma telpu, izlemtu par pasākumiem, kas būtu jāveic, novērtētu, vai pieņemtie dokumenti tiek pareizi transponēti un īstenoti, un vai tie tiek atbilstīgi izmantoti un sasniedz to mērķi. Vispārīgi runājot, mums jāzina, vai Eiropas tiesiskuma telpa darbojas efektīvi un vai tie, kas to izmanto un tajā strādā, ir apmierināti.

3. Komisija plāno izveidot Tiesiskuma forumu („forums”), nodrošinot pastāvīgu mehānismu apspriedēm ar ieinteresētajām personām, atsauksmju saņemšanai un ES politikas tiesiskuma jomā pārskatāmai un objektīvai izvērtēšanai. Forums ņems vērā uz līgumiem pamatotas atšķirības politikā attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Tam būs divas galvenās darbības jomas: 1) sniegt Komisijai speciālistu viedokli par ES politiku un tiesību aktiem tiesiskuma jomā un 2) sekmēt savstarpēju uzticēšanos starp ES tiesu sistēmām, uzlabojot savstarpējo saprašanos.

4. Atvērts dialogs visu dalībnieku starpā tiesu sistēmās visā ES dažādos veidos veicinās savstarpēju uzticēšanos. Tas ietekmēs pilsoņus, kuri spēs labāk pieņemt un cienīt ES tiesu sistēmu, ja viņiem būs izpratne par to, kā un kāpēc tā darbojas valsts līmenī. Politiskajā līmenī jābūt uzticībai, jo ES instrumenti jāīsteno ar valsts tiesību aktu starpniecību. Visbeidzot, ne tikai pilsoņiem, bet arī praktiķiem, it īpaši tiesnešiem, tie ir jāizprot un jāpieņem, un tādējādi viņiem jābūt personīgi pārliecinātiem par šo instrumentu nepieciešamību un efektivitāti. Ticības trūkums jebkurā no šiem līmeņiem nozīmē, ka sistēma nedarbosies pareizi.

5. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības uz augstas kvalitātes tiesiskumu visā ES. Tas ir īpaši svarīgi, jo 1999. gada Tamperes Eiropadome paziņoja, ka savstarpējas atzīšanas princips būs „brīvības, drošības un tiesiskuma zonas stūrakmens”. Tādējādi tiesu nolēmumiem ES jābūt brīvā un ātrā apritē, bez tradicionālajām pārbaudēm un aizsardzības pasākumiem. Tomēr savstarpēja atzīšana var darboties tikai tad, ja dalībvalstu starpā pastāv uzticēšanās. Hāgas programmā teikts, ka tiesiskuma kvalitāte ir galvenais faktors savstarpējās uzticēšanās stiprināšanā. „Paplašinātajā Eiropas Savienībā savstarpēju uzticēšanos pamato ar pārliecību, ka visiem Eiropas pilsoņiem ir pieeja tiesu sistēmai, kas atbilst augstiem kvalitātes standartiem.”

6. Regulārs dialogs par politiku un praksi tiesiskuma jomā ir ārkārtīgi svarīgs, ne tikai lai stiprinātu abpusējo uzticēšanos, uzlabotu savstarpējo atzīšanu un tiesas pieejamību, bet arī – vispārīgāk – sabiedrības funkciju netraucētai veikšanai plašākā kontekstā. Stipras tiesu sistēmas ekonomiskā ietekme ir viens aspekts, kas jāapsver. Lisabonas stratēģijas[4] mērķis ir spēcīga Eiropas ekonomika. Laba tiesu sistēma un dinamiska ekonomika ir savstarpēji saistīta. Droša tiesiskā vide mūsdienu vispasaules konkurences apstākļos ir vērtība, un ES šajā jomā ir jāiegulda tikpat lielas pūles kā dalībvalstīm.

7. Komisija 2006. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par ES politiku novērtējumu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā[5] („2006. gada jūnija paziņojums”). Foruma darbības būs saskaņotas ar mehānismu, kas izveidots ar 2006. gada jūnija paziņojumu, papildinot informācijas vākšanas/apspriežu ar ieinteresētajām personām, ziņošanas un padziļinātas novērtēšanas posmus.

8. Komisija 2006. gada septembrī organizēja speciālistu tikšanos, lai novērtētu to, cik liels forumam ir atbalsts. Atsauksmes liecināja, ka ieinteresētās personas atbalsta šo iniciatīvu un piekrīt Komisijai, ka Tiesiskuma forums kalpos tam, lai vairākos līmeņos sekmētu savstarpēju uzticēšanos. Praktiķi un citi speciālisti uzskatīja, ka viņu viedoklis, pieredze un speciālās zināšanas ir jāņem vērā ES tiesību aktu izstrādē, pieņemšanā un īstenošanā.

2. FORUMA MēRķI

2.1. Kas ir nepieciešams?

9. Pašreiz starp ES iestādēm un praktiķiem nav regulāra dialoga vai izveidotu saziņas kanālu, lai apspriestu tiesību akta priekšlikuma pamatā esošos apsvērumus vai pieņemto dokumentu ietekmi uz to, kā ikdienā funkcionē tiesiskā sadarbība. Jāizvērtē, kā pieņemtie dokumenti ietekmē valstu sistēmas.

10. Praktiķiem, kas saskarsies un strādās ar ES pasākumiem, jāsniedz savs ieguldījums jau pašā sākumstadijā. Tiklīdz pasākums ir pieņemts, jāpēta tas, cik lielā mērā tas tiek izmantots, vai tas sasniedz mērķus, kuriem tas izveidots, un radītās izmaksas mērķa sasniegšanai, tostarp jebkādas neparedzētas un negribētas sekas.

11. Foruma galvenie mērķi būs uzlabot politikas izstrādi civiltiesību un krimināltiesību jomā, nodrošinot pastāvīgu platformu dialogam ar ieinteresētajām personām un spēkā esošo dokumentu īstenošanas pārskatīšanai, kā arī ieguldījums lielākas savstarpējās uzticēšanās veidošanai Eiropas līmenī.

2.1.1. Ieguldījums ex ante novērtējuma posmā

12. Līdz šim ES politikas ievirzes un likumdošanas programmu izstrādāja lielākoties bez praktiķu līdzdalības sākumposmā. Ja ir bijis laiks, lai pirms priekšlikuma izstrādes iesniegtu zaļo grāmatu, praktiķu ieguldījums tajā posmā ir bijis noderīgs. Forums dos iespēju dialogam politikas izstrādes posmā. Turklāt Komisija ir apņēmusies īstenot Paplašinātā ietekmes novērtējuma sistēmu (tostarp izvērtēt jebkāda veida ietekmi uz pamattiesībām) pirms priekšlikuma pieņemšanas. Foruma praktiskā pieredze tiks izmantota, lai palīdzētu sagatavot paplašinātos ietekmes novērtējumus.

2.1.2. Dokumentu juridiskās un praktiskās īstenošanas pārskatīšana

13. Lielākajā daļā dokumentu, kas pieņemti krimināltiesību un civiltiesību jomā, prasīts, lai Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par šo dokumentu piemērošanu valstu tiesību aktos. Komisija šajā posmā varēs apspriesties ar forumu[6].

14. Apspriedes ar forumu būs īpaši noderīgas, ciktāl tas attiecas uz praktisko īstenošanu. Civiltiesību jomā to dokumentu īstenošana, kas pieņemti atbilstoši IV sadaļai, ietilpst Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) jurisdikcijā saskaņā ar EK līguma 68. pantu. Turklāt uzraudzības mehānisms atbilstoši EK līguma 226. pantam ļauj Komisijai izmantot EKT, ja dalībvalsts nepilda savas saistības. Attiecībā uz krimināltiesībām mehānisms cīņai pret organizēto noziedzību, kas 1997. gadā izveidots ar Vienoto rīcību[7], tika izmantots 3 vērtēšanas kārtās: vienā par savstarpējās juridiskās palīdzības praktisko darbību, otrā par narkotiku apkarošanas politiku un trešā kārtā par apmaiņu ar tiesībaizsardzības informāciju dalībvalstīs un ar Eiropolu. Ceturtā kārta – par Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanu – sākās 2006. gadā. Novērtējumu veic ar aptaujas lapas palīdzību, kam seko dalībvalstu ieceltu speciālistu grupu izpētes vizīte, palīdzot Padomes ģenerālsekretariātam un iesaistot Komisiju. Tā pati metode tiek izmantota valsts pretterorisma pasākumu profesionālnovērtējumā, kas izveidoti Tieslietu un iekšlietu Padomes 2001. gada 20. septembra ārkārtas sanāksmes secinājumu[8] rezultātā. Šo novērtējumu rezultātā top ziņojumi, kuros iekļauj ieteikumus dalībvalstīm, bet, izņemot pirmo ziņojumu par savstarpējo juridisko palīdzību[9], tie ir konfidenciāli. Turklāt tiesām dalībvalstīs, kuras atzinušas EKT jurisdikciju krimināllietās, ir iespēja nodot lietu EKT prejudiciāla nolēmuma sniegšanai atbilstoši 234. pantam; taču šī iespēja vēl arvien ir ierobežota.

15. Vienotas rīcības sistēma ir ilgs, apgrūtinošs process, kuru nevar pamatoti izmantot attiecībā uz visiem dokumentiem, tāpēc dažus dokumentus pēc īstenošanas nevērtē. Forums piedāvās sistēmu apmaiņai ar praktisku informāciju par dokumentu konkrētu piemērošanu un tādējādi ļaus labāk novērtēt to ietekmi uz tiesu iestāžu sadarbību.

2.1.3. Ieguldījums novērtējumā par globālo ietekmi uz valstu tiesu sistēmām un ES pasākumu ietekmi uz tiesu iestāžu sadarbības funkcionēšanu

16. Pieņemto dokumentu īstenošanas novērtējums no likumdošanas un praktiskā viedokļa nav pietiekams, ja netiek izvērtēta šo dokumentu ietekme uz vispārējiem politikas mērķiem, t.i., Eiropas tiesiskās telpas darbību kopumā.

17. ES politikas ietekme ir jāizvērtē visas pasaules kontekstā, kas ļautu izstrādāt kritērijus, lai noteiktu, vai pasākums:

- ir sasniedzis savu konkrēto mērķi (piemēram, Eiropas apcietināšanas ordera mērķis bija vienkāršot un paātrināt personu izdošanu ES iekšienē),

- ir devis ieguldījumu globāla ES mērķa īstenošanā (piemēram, atvieglot un paātrināt tiesu iestāžu sadarbību, palielināt tiesu nolēmumu īstenošanas efektivitāti ES, uzlabot tiesu pieejamību ES pilsoņiem, apkarot organizēto noziedzību un veicināt savstarpēju uzticēšanos),

- ir radījis jebkādas neparedzētas sekas (pozitīvas vai negatīvas).

18. Attiecīgā gadījumā varētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā finanšu un nefinanšu kritērijus.

2.1.4. Ieguldījums dialoga veicināšanā par tiesiskuma kvalitāti nolūkā stiprināt savstarpējo uzticēšanos

19. Forums dos iespēju diskusijām un dialogam par katras valsts tiesu sistēmu un tādējādi veicinās savstarpēju uzticēšanos, uzlabojot zināšanas par tiesu sistēmām ES. Valstu tiesu sistēmu pārstāvjiem regulāri jātiekas, lai apspriestu šos jautājumus un apmainītos ar labāko praksi, kā arī attiecīgā gadījumā to izstrādātu.

20. Savā 2005. gada paziņojumā par savstarpēju atzīšanu un par savstarpējās uzticības stiprināšanu ES[10] Komisija aprakstīja, kā tā plāno veicināt savstarpēju uzticēšanos ar vairāku papildpasākumu (novērtēšanas mehānismu stiprināšana, tiesiskuma jomas praktiķu savstarpējo sakaru veicināšana un tiesiskās apmācības attīstīšana) palīdzību. Forumam būs nozīme pirmajos divos pasākumos, un tas var ietekmēt trešo pasākumu. Praktiķu savstarpējo sakaru veidošana sekmē savstarpēju uzticēšanos. Šo papildpasākumu rezultātā rodas labāka izpratne ne tikai par ES pasākumiem, bet arī par valstu sistēmām. Piemēram, Tiesu iestāžu apmaiņas programmas[11] kontekstā izveidotie praktiķu savstarpējie sakari atvieglo tiesu iestāžu sadarbību konkrētās lietās un ļauj praktiķiem noteikt labu tiesu praksi (piem., attiecībā uz tiesas pārvaldi, termiņiem vai atbalstu upuriem) un tādējādi uzlabot arī pašu īstenoto praksi. Šādi pasākumi jāizmanto sistemātiskāk, lai palielinātu to ietekmi. Civiltiesību jomā Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā ir vēl viens būtisks solis ceļā uz tiesu iestāžu savstarpējās uzticības stiprināšanu. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās ir būtiska nozīme apmaiņas ar labu praksi veicināšanā.

2.2. Efektīva sadarbība ar Eiropas Padomi

21. Eiropas Padomei ir vairāki nozaru novērtēšanas mehānismi[12], kas darbojas līdzīgi. Visnozīmīgākā savstarpējas uzticēšanās veidošanā ES ir Eiropas Komisija tiesiskuma efektivitātei ( CEPEJ ), kuras mērķis ir uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti Eiropas Padomes dalībvalstīs. CEPEJ galvenais uzdevums ir nodrošināt pareizu tiesiskuma efektivitātes principu un noteikumu īstenošanu dalībvalstīs. 2006. gada ziņojumā Eiropas tiesu sistēmas novērtējumam iekļauta sīka informācija par situāciju tiesiskuma jomā.

22. ES ir svarīgi būt saskaņā ar Eiropas Padomes darbībām, vienlaikus nepieļaujot CEPEJ darba dublēšanu. Sadarbībai starp Komisiju un CEPEJ jāturpinās, un tajā varētu iekļaut kopējas iniciatīvas, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos.

23. Forums dos savu ieguldījumu šādā sadarbībā, piemēram, izmantojot CEPEJ konstatējumus un konstruktīvi sadarbojoties ar CEPEJ . Forumā jāiekļauj CEPEJ pārstāvis.

24. Ir būtiski ņemt vērā savstarpējās atzīšanas principa īstenošanas specifiku un tiesas labākas pieejamības mērķi, tādējādi atspoguļojot ciešo integrācijas līmeni, ko ES dalībvalstis vēlas panākt. Noderīgi būtu veikt konkrētus pētījumus, izmantojot CEPEJ paveikto. Būtu jāizskata tādi jautājumi kā, piemēram, tulkošana tiesā vai tiesas pakalpojumi no lietotāju viedokļa, izmantojot „klienta pieeju”.

3. FORUMA LOMA

3.1. ES tiesiskuma pārskats

3.1.1. Ex ante posms

25. Forumu aicinās sniegt apsvērumus, padomus un pieredzi pēc iespējas agrākā likumdošanas programmu izstrādes posmā. Tiklīdz ir pieņemts lēmums par to, ka konkrētā jomā ir vēlama rīcība ES līmenī, ar forumu notiks apspriedes par katra politikas risinājuma praktisko ietekmi, un forumu var lūgt piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanā attiecībā uz šo pasākumu.

3.1.2. Juridiskās un praktiskās īstenošanas pārskatīšana

26. Krimināltiesību jomā Komisijas veiktajā novērtēšanas darbā galvenā uzmanība tiek veltīta dokumentu juridiskajai īstenošanai. Praksē Komisijas ziņojumu ietekmi samazina Padomes nespēja tos pilnībā izpētīt un veikt pēcpasākumus. Šo situāciju vēl vairāk saasina EKT izmantojamu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums saistību nepildīšanas gadījumā.

27. Civiltiesību jomā pētījumi, kas sagatavoti pirms tiek iesniegts ziņojums, ar kuru novērtē likumdošanas dokumenta piemērošanu, varētu sniegt noderīgu pārskatu par pašreizējo situāciju, bet ziņojumi netiek prasīti par visiem spēkā esošajiem dokumentiem un to periodiskums liedz ņemt vērā grūtības un problēmas, kas saistītas ar attiecīgo dokumentu piemērošanu.

28. Komisija neuzskata par vajadzīgu šajā posmā iesniegt konkrētus tiesību aktus šajā jomā. Tomēr, tiklīdz forums būs izveidots, šī nepieciešamība tiks pārskatīta un jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz krimināllietām, tiks izpētīta vajadzība pārskatīt 1997. gada vienoto rīcību.

3.1.3. Apskats par tiesu iestāžu sadarbības darbību kopumā

29. Tā kā foruma sastāvā lielākoties būs praktiķi, valstu tiesu administrāciju pārstāvji un akadēmiķi, tas nodrošinās atšķirīgu viedokli un spēs vajadzības gadījumā piedāvāt globālu pieeju tiesu iestāžu sadarbībai kā vienotam veselumam, kā arī ES pasākumu izvērtējumu ar konkrētu mērķi.

30. Forums tiks izmantots arī šajā Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta novērtēšanas mehānisma posmā. 2006. gada jūnija paziņojumā izklāstīts ģenerāldirektorāta trīskārtīgs novērtējuma mehānisms, kas aptver visas tā politikas jomas. Pirmais solis ir saistīts ar sistēmas izveidi informācijas vākšanai un kopīgai izmantošanai (izmantojot īpaši izstrādātas faktu lapas). Paredzēts iekļaut politikas mērķus un galvenos instrumentus. Otrais solis ir pārskatīt un analizēt šo informāciju. Trešais solis ir saistīts ar konkrētu politikas jomu vai instrumentu novērtējumu, kas vērsts uz konkrētu mērķi[13]. Paredzēts, ka mehānisms būs visaptverošs un iekļaus visas politikas jomas, ar kurām nodarbojas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot pašreizējo praksi un izmantojot esošos datus. Jāapkopo un jāņem vērā dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības viedokļi. Komisijas mērķis ir nepieļaut centienu dublēšanos ES un valstu līmenī, un tā pašreiz piedalās diskusijās ar Padomi par precīza mehānisma izveidošanu un to, kā vislabāk izmantot kontaktpunktu tīklu, kas izveidots saskaņā ar paziņojumu. Foruma darbs tiks iekļauts vispārējā novērtēšanas mehānismā. Tas sniegs konkrētas speciālās zināšanas, kas vajadzīgas apspriedēm ar ieinteresētajām personām[14] un padziļinātas novērtēšanas posmam[15]. Viena no foruma lomām būs ierosināt jomas, kurās jāveic padziļināts pētījums, kā arī uzraudzīt un organizēt šādus pētījumus.

3.1.4. Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana

31. Regulāri rīkojot profesionāļu sanāksmes un veicinot viedokļu apmaiņu par ES dokumentu īstenošanu, ES politiku tiesiskuma jomā un par tās mijiedarbību ar valstu tiesu sistēmām, forumam būs galvenā loma savstarpējās izpratnes uzlabošanā, pakāpeniski veidojot kopīgu tiesiskuma kultūru un sekmējot savstarpēju uzticēšanos.

4. FORUMA SASTāVS UN DARBA METODES

4.1. Sastāvs

32. Informācija jāiegūst no vairākiem avotiem: dalībvalstīm, tiesu iestādēm, praktiķiem, specializētajām nevalstiskajām organizācijām, akadēmiķiem un, ideālajā gadījumā, no tiesu sistēmu lietotājiem. Dalībvalstis, ja tās vēlas, var nosūtīt delegātus uz foruma plenārsēdēm un īpašām darba grupām. Dažu dalībvalstu delegāti 2006. septembra speciālistu sanāksmē nepārprotami pauda, ka viņi nevēlas iesaistīties sarežģītajā procesā. Tādējādi līdzdalība foruma darbībā būs pēc dalībvalstu ieskatiem, izņemot plenārsēdi, uz kuru dalībvalstīm ir vēlams nosūtīt delegātus.

33. Komisija uzaicinās Eiropas Padomes pārstāvi, vēlams no Eiropas Komisijas tiesiskuma efektivitātei ( CEPEJ ), piedalīties forumā, lai varētu sekot līdzi abu iestāžu darbam un sadarboties nolūkā novērst dublēšanos, un veicināt papildināmību.

34. Jābūt pārstāvētam Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkliem (krimināllietās[16], civillietās un komerclietās[17]), kā arī attiecīgajiem Eiropas profesionālajiem tīkliem, kas ES līmenī aktīvi darbojas tiesiskuma jomā. Komisija novērtē tādu tīklu ieguldījumu kā, piemēram, European Network of the Councils for the Judiciary ( ENCJ )[18], European Network of Presidents of Supreme Courts [19], Association of the Councils of State [20], European Association of Administrative Judges , Council of Bars and Law Societies of Europe ( CCBE )[21], European Judges and Prosecutors Association [22], European Criminal Bar Association ( ECBA )[23], Eurojustice [24], European Notarial Network [25], PEOPIL ( Pan-European organisation of personal injury lawyers )[26] un European Judicial Training Network . Komisija uzaicinās specializētās nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv sistēmas lietotājus (piemēram, MEDEL , JUSTICE , Amnesty International , Victim Support Europe [27]), piedalīties forumā. Tiks iekļauti arī tiesu iestāžu eksperti no kandidātvalstīm.

35. Komisija plāno iesaistīt akadēmiskos tīklus ( European Criminal Law Academic Network – ECLAN , International Association of Penal Law – AIDP , Eurodefensor ), lai veicinātu zinātnisku, objektīvu pieeju un, iekļaujot ekspertus ar atšķirīgiem viedokļiem, padarītu iespējamu konstruktīvu viedokļu apmaiņu. Komisija plāno arī vispiemērotākajā veidā iesaistīt EKT un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru.

36. Atkarībā no apspriežamās tēmas var uzaicināt ad hoc dalībniekus, ja tiem ir speciālas zināšanas attiecīgajā jomā. Dažas valstu profesionālās organizācijas (piemēram, valstu advokatūras) ir izrādījušas ieinteresētību attiecībā uz konkrētiem pasākumiem. Šo organizāciju viedoklis atšķiras no Eiropas līmeņa kolēģu viedokļa, un to ieguldījums tiks izmantots ad hoc , ja tās vēlas.

4.2. Foruma darba metodes

37. Forums tiksies regulāri, vairākas reizes gadā. Tas sanāks uz plenārsēdi reizi gadā un kā apakšgrupas, kuras tiksies tik bieži, cik nepieciešams[28]. Apakšgrupas veido, pamatojoties uz konkrētām interešu jomām vai jautājumiem, kas atzīti par uzmanības vērtiem; dažām grupām pievēršoties civiltiesību, bet citām – krimināltiesību jautājumiem, pētot konkrētas tēmas, piemēram, juridiskās palīdzības pieejamību, lietotāju apmierinātību ar tiesu sistēmu (piem., tās ātrumu un taisnīgumu), attieksmi pret upuriem, tulkotāju un tulku pakalpojumus, pušu uzklausīšanu, tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, prasību ātru izpildi un labāku tiesas pieejamību patērētājiem.

38. Forumu uz ad hoc pamata var aicināt palīdzēt sniegt ārēju novērtējumu, izstrādājot Komisijas ziņojumu par tiesību aktu īstenošanu. Forums piedalīsies pasākumos, kas veidoti, lai novērtētu veiksmīgu transponēšanu (transponēšanas termiņa beigās), kā arī vēlākā laikposmā (piemēram, 5 gadus pēc stāšanās spēkā) – pasākumu veiksmīgumu.

39. Katrai organizācijai, kas ir foruma dalībniece, jāieceļ pastāvīga kontaktpersona, kura apņemas piedalīties katrā sanāksmē, lai saglabātu diskusiju nepārtrauktību. Ja kontaktpersonas regulāri satiekas un iepazīstas, tas veicinās nepārtrauktību, viedokļu brīvāku apmaiņu un atklātākas diskusijas.

40. Nozīmīgs foruma darba aspekts būs labākās prakses noteikšana. Apmaiņu ar labāko praksi varētu sekmēt ar projektu palīdzību ES finanšu programmu ietvaros.

41. Forums piedalīsies balvas „ Crystal Scales of Justice ” („Temīdas kristāla svari”) ieguvēja noteikšanā. Komisija un Eiropas Padome 2005. gadā nodibināja Eiropas „ Crystal Scales of Justice ” („Temīdas kristāla svari”) balvu, ko piešķir reizi divos gados, par inovatīvu praksi civiltiesību jomas organizēšanā un procedūrās Eiropas tiesās, lai veicinātu valsts civiltiesību sistēmas labāku darbību. Komisija plāno ieviest divgadīgu papildbalvu par pārnacionālu projektu, kura mērķis ir uzlabot savstarpējās zināšanas un apmainīties ar labāko praksi krimināltiesību jomā. Balva tiktu piešķirta tajos gados, kad civiltiesību balva netiek piešķirta. Piemēroti projekti ietvers salīdzinošos pētījumus un/vai konkrētus sadarbības projektus, kuru pamatā ir tiesu, prokuratūru, advokatūru vai ieslodzījuma vietu/probācijas pārvalžu mērķsadarbība.

42. Foruma darbā ietilps arī statistikas jautājuma izpēte. Šobrīd trūkst sakritīgas statistikas[29], kas sarežģī tiesu sistēmu mērķtiecīgu salīdzināšanu, bet var cerēt uz uzlabojumiem. Krimināltiesību jomā statistika ir jāvāc sistemātiskāk, jo īpaši tagad, kad šim nolūkam ir izveidota ES ekspertu grupa[30]. 2007. gadā tika izveidota ekspertu grupa jautājumos par politikas vajadzībām saistībā ar noziedzības un krimināltiesību datiem, un tā tikās divas reizes (aprīlī un decembrī). Pēc aprīļa sanāksmes diskusijām tika izveidotas divas konkrētai tēmai veltītas apakšgrupas. Tēmas bija saistītas ar cilvēktirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Ir nolemts izveidot ekspertu apakšgrupu, kas pievērsīsies statistikai krimināltiesību jomā. Attiecībā uz civiltiesību jomu, statistika ir pieejama konkrētam mērķim paredzētos pētījumos un ietekmes novērtējumos. Forums palīdzēs Komisijai tās atzinuma sniegšanā par šo statistiku, pilnveidojot statistikas metodes un labāk izmantojot pieejamos datus.

43. Lai izplatītu foruma konstatējumus un veicinātu dialogu un apspriedes, tiks izveidota tīmekļa vietne. Tā būs pastāvīga vieta diskusijām foruma dalībnieku starpā un atvieglos informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām un citiem pilsoņiem. Lielākā daļa foruma darba rezultātu un pētījumu tiks publicēta tīmekļa vietnē.

44. Komisija publicēs ziņojumu par foruma darbību, kas tiks regulāri iesniegts Padomei un Eiropas Parlamentam.

5. SECINāJUMS

Forums sniegs Komisijai īpašu instrumentu tam, lai labāk izprastu spēkā esošo ES dokumentu ietekmi, vajadzību pēc jauniem dokumentiem un plašākā nozīmē – savstarpējās uzticības veicināšanai. Nodrošinot vietu, kur regulāri var salīdzināt dažādu pieredzi un pretējus viedokļus, tiks radītas plašākas savstarpējās zināšanas un izpratne par citām sistēmām. Tikšanos regularitāte, speciālo zināšanu spektrs un visu tiesu sistēmas nozaru ieguldījums palīdzēs izveidot sistemātisku, objektīvu un neatkarīgu vērtējumu, kā tika paziņots Hāgas programmā.

[1] OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp., 3.2. punkts.

[2] Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei par kvalitāti krimināltiesvedības jomā un krimināltiesību saskaņošanu dalībvalstīs: A6-0036/2005.

[3] OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp., 4.1. punkts.

[4] Eiropadomes sanāksmē Lisabonā (2000. gada 23. un 24. martā) valstu un valdību vadītāji izstrādāja Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt ES ekonomiku par viskonkurētspējīgāko pasaulē un panākt pilnīgu nodarbinātību līdz 2010. gadam.

[5] COM(2006) 332 galīgā redakcija, 28.6.2006.

[6] Piemēram, Padomes secinājumos par Eiropas apcietināšanas orderi 2005. gada jūnijā Komisija tiek aicināta apspriesties ar dalībvalstīm pirms ziņojuma publicēšanas, lai nepieļautu valsts tiesību aktu pārprašanu.

[7] Vienotā rīcība 97/827/JHA, ko Padome pieņēma 1997. gada 5. decembrī.

[8] Padomes 2002. gada 28. novembra Lēmums 2002/996/JHA, ar ko izveido mehānismu tiesību sistēmu izvērtēšanai un to īstenošanai valsts līmenī cīņā pret terorismu (OV L 349, 12.24.2002.).

[9] Nobeiguma ziņojums, Savstarpējā juridiskā palīdzība krimināllietās (2001/C 216/02).

[10] COM(2005)195, 19.5.2005.

[11] 2007. gada Ikgadējā darba programmā.

[12] Piemēram, GRECO (Valstu grupa pret korupciju), MONEYVAL (Īpašā ekspertu komiteja pasākumu novērtēšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai), kas tika izveidots pēc FATF parauga, Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ( CPT ) un GRETA (izveidota Eiropas Padomes konvencijas cīņai pret cilvēku tirdzniecību ietvaros).

[13] 2006. gada jūnija paziņojuma 4.1. iedaļa.

[14] 2006. gada jūnija paziņojuma 4.1.1. iedaļa.

[15] Ibid . 32. punkts.

[16] http://www.ejn-crimjust.europa.eu/

[17] http://ec.europa.eu/civiljustice/

[18] http://www.encj.eu/encj/

[19] http://www.uepcsj.org/

[20] http://www.juradmin.eu

[21] http://www.ccbe.org/

[22] http://www.amue-ejpa.org

[23] http://www.ecba.org/

[24] http://www.eurojustice.org/

[25] http://www.cnue.eu

[26] http://www.peopil.com

[27] http://www.euvictimservices.org/

[28] Šajā paziņojumā minēto darbību izmaksas segs attiecīgie finanšu instrumenti (jo īpaši programma „Krimināltiesības” – Padomes Lēmums Nr. 2007/126/JHA) atbilstoši esošajiem finanšu līdzekļiem.

[29] Skat. CEPEJ ziņojumu un SPACE statistiku.

[30] 2006/581/EK: Komisijas 2006. gada 7. augusta lēmums, ar ko izveido ekspertu grupu, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem, OV L 234, 29.8.2006., 29. lpp.