31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/1

—

uzskata, ka starpkultūru dialogs ir nozīmīgs instruments, kas veicina izpratni par kultūras daudzveidību, stiprina un vieno iedzīvotājus daudzvalodu un daudzkultūru Eiropā;

—

pauž pārliecību, ka dialogs starp dažādu reliģiju un pasaules uzskatu pārstāvjiem ir viens no nozīmīgākajiem ilgtspējīga starpkultūru dialoga instrumentiem;

—

tādēļ aicina Eiropas Parlamentu sekmēt Eiropas starpkultūru dialoga hartu un rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt pastāvīgu Eiropas starpkultūru dialoga platformu, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, lai pirmām kārtām pilsētās un reģionos attīstītu sistemātisku dialogu;

—

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme starpkultūru dialoga veicināšanā;

—

uzskata, ka vietējām pašvaldībām vajadzētu iedibināt atklātu dialogu ar atsevišķām sabiedrības grupām vai kopienām un veicināt un atbalstīt to savstarpējo saziņu, rīkot sanāksmes un izglītot iedzīvotājus ar lekciju, festivālu, izstāžu un citu pasākumu palīdzību;

—

norāda, ka daudzās dalībvalstīs reģionālās un vietējās pašvaldības ir atbildīgas par tiesību aktiem iekļaušanas politikas jomā un to īstenošanu, un tādējādi tām ir galvenā nozīme imigrantu integrēšanas procesā;

—

uzskata, ka starpkultūru dialogs ir sekmīgas integrācijas priekšnoteikums. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības darbojas iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tās spēj sekmēt savstarpēju atzīšanu un aktīvāku līdzdalību starpkultūru dialogā.

Ziņotājs

:

Milan BELICA kgs (SK/PPE) Nitra pašpārvaldes reģiona priekšsēdētājs

1.

uzskata, ka cieņa pret kultūras daudzveidību un tās sekmēšana ir Eiropas integrācijas procesa pamatprincips. Starpkultūru dialogs ir nozīmīgs instruments, kas veicina izpratni par kultūras daudzveidību, stiprina un vieno iedzīvotājus daudzvalodu un daudzkultūru Eiropā;

2.

uzsver, ka ar starpkultūru dialoga koncepta, kā arī sociālās un teritoriālās kohēzijas palīdzību var nostiprināt privātās, sociālās un pilsoniskās dzīves pamatvērtības, piemēram, solidaritāti, atbildību, iecietību, cieņu, tradicionālās vērtības, virzību uz sociālo progresu un izpratni par sociālo un kultūras daudzveidību. Turklāt starpkultūru dialogs var veicināt dažādām kultūras vidēm piederošu indivīdu un grupu savstarpējo saziņu un solidaritāti;

3.

norāda, ka vienlīdzīga piekļuve kultūras iespējām un kultūras izpausmes brīvība ir Eiropas vērtību kopuma būtiskas iezīmes un starpkultūru dialoga un integrācijas priekšnoteikumi;

4.

uzsver, ka starpkultūru dialoga efektīvas veicināšanas nolūkā ir jāsadarbojas vietējā un reģionālā līmenī, iesaistot šā līmeņa lēmumu pieņēmējus, sociālos partnerus, izglītības un apmācības iestādes, NVO, jauniešu, sporta un kultūras organizācijas un imigrantus pārstāvošas struktūras, kā arī citus nozīmīgus partnerus, kas darbojas iedzīvotājiem tuvā līmenī. Reliģiskās apvienības ir nozīmīgi dialoga partneri, kas palīdz veidot apziņu, ka ir vajadzīga savstarpēja izpratne un iecietība, ja vien tās patiešām veic minēto darbu;

5.

pauž pārliecību, ka dialogs starp dažādu reliģiju un pasaules uzskatu pārstāvjiem ir viens no nozīmīgākajiem ilgtspējīga starpkultūru dialoga instrumentiem. Dažādus reliģiskus uzskatus pārstāvošām organizācijām mūsdienu sabiedrībā bieži vien ir būtiska nozīme, un vietējā un reģionālajā līmenī valsts varas un reliģiskās iestādes var kopīgi izstrādāt darba metodes, lai veicinātu savstarpējo sapratni un tādējādi stiprinātu starpkultūru dialogu. Vietējā un reģionālajā līmenī izstrādāto metožu un pasākumu atbalstīšana ir vēl viena iespēja sekmēt savstarpējas sapratnes principu;

6.

tādēļ aicina Eiropas Parlamentu sekmēt Eiropas starpkultūru dialoga hartu un rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt pastāvīgu Eiropas starpkultūru dialoga platformu, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, lai attīstītu sistemātisku dialogu pirmām kārtām pilsētās un reģionos;

7.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme starpkultūru dialoga veicināšanā. Tās lielā mērā ir atbildīgas par kultūras daudzveidības veicināšanu un atbalstīšanu. Pašvaldībām ir būtiska loma ar starpkultūru dialogu saistītās paraugprakses izplatīšanā un piemērošanā, kā arī pieredzes apmaiņā, it īpaši, koordinējot daudzdimensiju vietējus un reģionālus tīklus, kuros iesaistītas visas nozīmīgākās puses;

8.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības varētu izmantot savas iespējas, lai palielinātu izpratni par sarežģīto pašreizējo situāciju un dažādu kultūras identitāšu un konfesiju līdzāspastāvēšanu. Tādēļ pašvaldībām ir svarīgi patiesi izprast atsevišķu grupu īpatnības, to pasākumus un ietekmi sabiedrībā. Šā iemesla dēļ ir iespēju robežās ir jāapzina visas starpkultūru dialogā ieinteresētās puses un tās jāiesaista atbilstošās struktūrās tiešai un intensīvai sadarbībai ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

9.

norāda, ka daudzas starpkultūru iniciatīvas tiek vadītas vietējā un/vai reģionālajā līmenī. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības darbojas iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tām ir stratēģiski labas iespējas sadarbībā ar citām vietējā līmeņa iesaistītajām pusēm ņemt vērā to teritorijās esošo dažādo kultūras grupu īpašās vajadzības un prasības un veicināt aktīvāku starpkultūru dialogu;

10.

uzskata, ka vietējām pašvaldībām vajadzētu veidot atklātu dialogu ar atsevišķām sabiedrības grupām vai kopienām un veicināt un atbalstīt to savstarpējo saziņu, rīkot sanāksmes un izglītot iedzīvotājus ar lekciju, festivālu, izstāžu un citu pasākumu palīdzību. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām jārosina atklāts dialogs, kurā tās iesaistītos kā objektīvi dalībnieki, un jāciena indivīdu un grupu brīvība un jāievēro to tiesības; visbeidzot, vietējās un reģionālās pašvaldības šajā procesā darbotos tikai kā starpnieki, kas varētu sniegt konsultācijas (informācija, projekti);

11.

uzskata, ka imigrantiem jābūt iespējai piedalīties vietējās, reģionālās varas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

12.

tāpēc aicina attiecīgās iestādes un politiskās grupas sekmēt imigrantu līdzdalību, lai veicinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;

13.

uzskata, ka starpkultūru dialogs ir sekmīgas integrācijas priekšnoteikums. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības darbojas iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tās spēj sekmēt savstarpēju atzīšanu un aktīvāku līdzdalību starpkultūru dialogā;

14.

iesaka Eiropas Savienības līmenī atbilstīgi ES pilnvarām nodrošināt precīzu sistēmu un priekšnoteikumus sekmīgas integrācijas veicināšanai, vienlaikus tomēr atzīstot, ka imigrācijas un integrācijas politika ir valstu kompetencē un ir jāievēro subsidiaritātes princips;

15.

norāda uz nepieciešamību izveidot un atbalstīt pārvaldības struktūras (vienas pieturas aģentūras), kas risinātu praktiskus jautājumus, ar kuriem saskaras imigranti (līdztekus parastajām birokrātiskajam problēmām), un kas spētu sniegt noderīgu informāciju, īpaši — nesen ieceļojušajiem;

16.

norāda, ka daudzās dalībvalstīs reģionālās un vietējās pašvaldības ir atbildīgas par tiesību aktiem integrācijas politikas jomā un to īstenošanu, un tādējādi tām ir galvenā nozīme imigrantu integrēšanas procesā. Izstrādājot kopīgus Eiropas pamatnoteikumus, saskaņā ar 14. punktu ir jāņem vērā atšķirības valstu sistēmās, kā arī katras dalībvalsts ģeogrāfiskais stāvoklis, pastāvošās tradīcijas, vēsturiskās un kultūras īpatnības. Tas arī nozīmē, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiemēro integrācijas modelis, ņemot vērā vietējo apstākļu īpatnības;

17.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži vien ir iesaistītas integrācijas politikas dažādu aspektu efektivitātes novērtēšanā, jo īpaši, pildot savus pienākumus minētajā jomā;

18.

aicina piešķirt atbilstīgus resursus, lai vietējā un reģionālā līmenī īstenotu integrācijas pasākumus, vienlaikus izmantojot esošo programmu piedāvātās iespējas. Jāsniedz atbalsts vietējām un reģionālajām pašvaldībām iekļaušanas procesa pārvaldībā, nodrošinot informāciju tām un piešķirot finansējumu, kā arī attīstot paraugpraksi. Tādēļ ierosināts izstrādāt vadlīnijas un īstenot pasākumus, kas ļauj finansēt vietējā un reģionālā līmeņa projektus un pasākumus, kuru mērķis ir imigrantu integrēšana;

19.

norāda uz lielo imigrācijas apjomu Eiropas Savienībā. Tādēļ kultūras jomā ir jāpastiprina sadarbība un dialogs, lai kultūras atšķirības kļūtu nevis par nesaskaņu cēloni, bet gan attīstības veicināšanas instrumentu, kas palielina iecietību un apvieno tautas daudzkultūru Eiropā, pamatojoties uz savstarpēju cieņu un solidaritāti;

20.

aicina pastiprināt centienus, lai izstrādātu kopīgu Eiropas politiku nelegālās imigrācijas pārvaldībai. Daudzi nelegālās imigrācijas tiesiskie aspekti neietilpst vietējo pašvaldību kompetencē, savukārt šīs parādības sociālās sekas pirmām kārtām izpaužas tieši vietējā un reģionālā līmenī. Jāmeklē risinājumi un jāpieliek pūles, lai, izstrādājot kopīgas politikas minētajā jomā, konsultētos ar reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un risinātu ar nelegālo imigrāciju saistītās problēmas starpkultūru dialoga ietvaros;

21.

uzskata, ka migrācijas politikas jautājumos reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir īpaša loma, jo daudzus pakalpojumus, kam ir liela nozīme sekmīgas integrācijas veicināšanā, piemēram, mājokļus, veselības aprūpi, izglītību, apmācības programmas kvalifikāciju un valodu jomā utt. nodrošina tieši vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras tādējādi ir pirmās, ko skar problēmas minētajās jomās;

22.

norāda, ka integrācijas process dažkārt ilgst vairāku paaudžu garumā, it īpaši vietējā līmenī. Tādēļ uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību ļoti svarīgs uzdevums ir nodrošināt efektīvu integrāciju strukturālā, sociālā, ekonomiskā un kultūras ziņā, turklāt obligāts priekšnoteikums ir nodrošināt, lai netiktu pieļauta imigrantu diskriminācija, un viņiem būtu tiesības un piekļuve resursiem, nodarbinātības iespējām un pakalpojumiem, un tādējādi iespēja pilnībā iekļauties Eiropas sabiedrībā. Būtiska ir piekļuve tradicionālajam darba tirgum — jautājums, par kuru ir atbildīgas dalībvalstis;

23.

iesaka apsvērt iespēju katrā dalībvalstī izveidot vietējo un reģionālo pašvaldību tīklu, lai pastiprinātu sadarbību un tādējādi efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas un plānveidīgi iekļautu imigrantus ar attiecīgo pašvaldību atbalstītu vietēja līmeņa projektu palīdzību;

24.

norāda, ka 2008. gads ir Eiropas Starpkultūru dialoga gads, kas, veicinot dažādu kultūru izpratni, ir būtisks impulss imigrantu integrācijai. Komisijai vajadzētu apsvērt, vai ikgadēja Eiropas integrācijas un kultūru tolerances diena varētu sekmēt informētību un veicināt izpratni par bagātināšanos, ko sniedz kultūru daudzveidību;

25.

iesaka radīt apstākļus imigrantu ģimeņu iekļaušanai vietējo iedzīvotāju ģimeņu sabiedriskajā dzīvē, īstenojot integrētas programmas, kas izstrādātas ar imigrantu līdzdalību un kurās ir paredzēta ēku un pilsētu rajonu atjaunošana, vides kvalitātes uzlabošana, sociālās atstumtības apkarošana. Norāda uz nepieciešamību turpināt pētījumus, lai apkopotu visās dalībvalstīs pēdējos gados gūto pieredzi jautājumā par mājokļu nodrošināšanas iespējām, tostarp imigrantiem, īpašu uzmanību pievēršot programmām, kurās ir paredzēts atjaunot rajonus, kuros ir liels iedzīvotāju migrantu skaits;

26.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot esošās ES finansējuma iespējas, lai migrantiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem atvieglotu iekārtošanos darbā, piekļuvi sociālajiem, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumiem. Pašvaldībām būtu jārūpējas par sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kā arī izglītības un apmācības programmām un dzīves kvalitāti pilsētās, nodrošinot efektīvu pilsētu plānojumu un atbilstošu mājokļu politiku un īstenojot efektīvas pilsētu degradēto zonu atjaunošanas programmas, lai novērstu situācijas pasliktināšanos pilsētu teritorijās;

27.

vērš uzmanību uz faktu, ka gadījumā, ja trūkst projektu uzņemšanas un iekļaušanas jomā, kā arī stabilas nodarbinātības iespēju, imigranti var kļūt par ekspluatācijas un noziedzības upuriem, apzināti vai piespiedu kārtā piedalīties noziedzīgās darbībās, kas savukārt var negatīvi ietekmēt drošību un sociālo kohēziju;

28.

ierosina, ka dalībvalstīm, sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem vajadzētu censties atbilstīgi dalībvalstu kompetencei uzlabot imigrantu piekļuvi nodarbinātības iespējām un novērst diskrimināciju darba tirgū. Dalībvalstīm ir jāinformē imigranti par iespējām un jārosina sagatavoties darba tirgum, īstenojot īpašas tālākizglītības programmas;

29.

uzskata, ka piederības sajūta veidojas jau skolā, un uzņemšanas un iekļaušanas programmas var attīstīt kā visu dalībvalstīs pastāvošo pirmsskolas, skolu un augstskolu sistēmu sastāvdaļu;

30.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāuzsver izglītības kā nozīmīga instrumenta, ar kura palīdzību var palielināt izpratni par daudzveidību, nozīme un svarīgums;

31.

aicina lielāku uzmanību veltīt imigrantu kultūras, valodu un intelektuālajam potenciālam, kam no Eiropas Savienības attīstības viedokļa ir liela nozīme globalizācijas apstākļos;

32.

uzsver nepieciešamību atbalstīt izglītības procesu, kurā liela uzmanība ir veltīta savstarpējās sapratnes veicināšanai. Šādu saskaņu var panākt, pielāgojot skolu programmas, lai atspoguļotu ES daudzkultūru vidi un starpkultūru dialoga aktīvas atbalstīšanas principu;

33.

īpaši uzsver nepieciešamību jau pirmsskolas vecumā sākt mācīt svešvalodas un attīstīt izpratni par kultūru daudzveidību. Komiteja atzīst, ka ir svarīgi labi apgūt uzņēmējas valsts un attiecīgā reģiona valodu; tādēļ ierosina izstrādāt atbilstošus atbalsta pasākumus, lai veicinātu izglītības iespējas gan skolā, gan ārpus mācību iestādēm dažāda vecuma imigrantu grupām;

34.

atbalsta nepieciešamību rosināt reliģisko kopienu, apvienību un citu ar kultūru saistīto dalībnieku dialogu. Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir nepieciešamas plašākas zināšanas un dziļāka izpratne gan par ES dalībvalstīm, gan trešām valstīm, to vēsturi un kultūru. Imigrantiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem jānodrošina iespējas Eiropas jautājumos iegūt izglītību ar pozitīvu ievirzi, proti, jāvērš uzmanība kopīgām vērtībām un kopīgai vēsturei, kultūru mijiedarbībai, līdzīgām sociālajām un politiskajām tiesībām un pienākumiem;

35.

ierosina vietējām un reģionālajām pašvaldībām apņemties savu darbinieku un citu sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātāju vidū veicināt izpratni par dažādām kultūrām un sekmēt migrantu/mazākumtautību proporcionālu pārstāvību šo institūciju personālsastāvā;

36.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu, lai attīstītu vidi citu valstu studentiem, proti, neskatoties uz uzturēšanās īslaicīgumu, viņiem dodot iespēju izveidot saikni ar pilsētu, kurā viņi studē;

37.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ciešā sadarbībā ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem un kultūras intereses pārstāvošām organizācijām un apvienībām īstenot aktīvas informācijas kampaņas attiecīgajā līmenī, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām un tādējādi nodrošinot pieejamo iespēju maksimālu izmantošanu;

38.

norāda uz vietējo plašsaziņas līdzekļu svarīgo nozīmi, lai pēc iespējas objektīvi informētu par reālo stāvokli Eiropas daudzkultūru sabiedrībā un tādējādi, no vienas puses, uzlabotu vietējo iedzīvotāju pielāgošanās spējas (izpratnes un zināšanu par dažādām kultūrām uzlabošana, migrācijas akceptēšana) un, no otras puses, rosinātu migrantus iekļauties vietējā sabiedrībā, cienīt uzņēmējvalsts un citu Eiropas Savienības valstu kultūru, tradīcijas, paradumus, valodu;

39.

ierosina ar decentralizētu pasākumu palīdzību piesaistīt vietējo un reģionālo ieinteresēto pušu uzmanību un sekmēt attiecīgas informācijas izplatīšanu reģionālajos plašsaziņas līdzekļos. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāuzsver plašsaziņas līdzekļu nepārprotamā nozīme līdztiesības un savstarpējas sapratnes veicināšanā un jāturpina radīt apstākļi kultūru dialoga sekmēšanai;

40.

atzīmē nepieciešamību veicināt starpkultūru dialogam veltītu jaunu telpu (e-vide, kafejnīcas, pasākumi parkos vai laukumos) izveidi un ierosina atbalstīt tādus pasākumus kā debates pilsētās, dialogi, valodu apmācība, naturalizācijas kursi, nodarbinātības programmas, kursi vienlīdzīgu iespēju jomā, diskriminācijas novēršanas programmas utt., kā arī norāda uz nepieciešamību vietējā līmenī nodrošināt sistemātisku pieredzes un jaunu ideju apmaiņu un analīzi, tostarp pieredzes apmaiņu par sekmīgiem vai neveiksmīgiem pasākumiem.