Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008AP0349

    Sociālās drošības sistēmu koordinēšana: XI pielikums ***I Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka XI pielikuma saturu (COM(2006)0007 — C6-0029/2006 — 2006/0008(COD))
    P6_TC1-COD(2006)0008 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 9. jūlijā , lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka tās pielikumu saturu
    PIELIKUMS

    OV C 294E, 3.12.2009, p. 226–258 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    3.12.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    CE 294/226


    Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
    Sociālās drošības sistēmu koordinēšana: XI pielikums ***I

    P6_TA(2008)0349

    Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka XI pielikuma saturu (COM(2006)0007 — C6-0029/2006 — 2006/0008(COD))

    2009/C 294 E/50

    (Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0007),

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0376),

    ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 42. un 308. pantus, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0029/2006),

    ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

    ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0229/2008),

    1.

    apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu COM(2006)0007;

    2.

    uzskata, ka procedūra 2007/0129(COD) ir zaudējusi spēku, jo Komisijas priekšlikuma COM(2007)0376 saturs iekļauts procedūrā 2006/0008(COD);

    3.

    prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

    4.

    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


    Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
    P6_TC1-COD(2006)0008

    Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 9. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka tās pielikumu saturu

    (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 308. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

    saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu  (4) paredzēts, ka minētās regulas II, X un XI pielikumu saturu jānosaka līdz šās regulas piemērošanas dienai.

    (2)

    Regulas (EK) Nr. 883/2004 I, III, IV, VI, VII, VIII un IX pielikums ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojušās pēc šīs regulas pieņemšanas dienas, kā arī jaunākās tendences citās dalībvalstīs.

    (3)

    Regulas (EK) Nr. 883/2004 56. panta 1. punkts un 83. pants paredz īpašus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu, kas tiks noteikti šīs regulas XI pielikumā. XI pielikums ir paredzēts, lai ņemtu vērā dažādu dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu īpatnības, lai sekmētu koordinēšanas noteikumu piemērošanu.

    (4)

    Daudzas dalībvalstis ir lūgušas, lai XI pielikumā tiktu iekļauti ieraksti saistībā ar attiecīgo sociālās nodrošināšanas likumu kopuma piemērošanu, un Komisijai ir iesniegušas savu tiesību aktu un sistēmu juridiskos un praktiskos skaidrojumus.

    (5)

    Jaunās regulas racionalizācijas un vienkāršošanas labad ir nepieciešama vispārēja pieeja, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz dažādām dalībvalstīm, kas ir līdzīgas vai ir izvirzījušas līdzīgu mērķi, ieraksti būtībā tiek aplūkoti vienā un tajā pašā veidā.

    (6)

    Tā kā Regulas (EK) Nr. 883/2004 mērķis ir koordinēt sociālās drošības tiesību aktus, par kuriem ir atbildīgas tikai dalībvalstis, minētajā regulā nav iekļaujami ieraksti, kas nav savietojami ar regulas nolūku vai mērķiem, un ieraksti, kuras tikai paskaidro valsts tiesību aktu interpretāciju.

    (7)

    Daži pieprasījumi vairākām dalībvalstīm izraisīja kopīgus jautājumus, tāpēc ir atbilstoši, ka šos jautājumus risina vispārīgā līmenī, vai nu skaidrojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 tekstā, vai kādā citā tās pielikumā, kas šim mērķim atbilstoši jāgroza, vai arī iestrādājot noteikumus 89. pantā minētajā īstenošanas regulā, nevis ar līdzīgiem vairāku dalībvalstu XI pielikuma noteikumiem.

    (8)

    Lai nodrošinātu, ka ║Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumi ir gan iekšēji, gan savā starpā atbilstīgi, ir atbilstoši aplūkot konkrētus specifiskus jautājumus citos pielikumos saskaņā ar to mērķi un saturu, nevis XI pielikumā.

    (9)

    Lai pilsoņi varētu vienkāršāk izmantot Regulu (EK) Nr. 883/2004, meklējot informāciju vai iesniedzot pieprasījumus dalībvalstu iestādēm un lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem pārpratumiem, arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu atsaucēm ir jābūt oriģinālvalodā.

    (10)

    Tāpēc ir atbilstoši jāgroza Regula (EK) Nr. 883/2004.

    (11)

    Regula (EK) Nr. 883/2004 ir noteikts, ka tā jāpiemēro no dienas, kad spēkā stājusies īstenošanas regula. Tāpēc šo regulu piemēro no tās pašas dienas,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants

    Ar šo Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:

    1.

    Pēc 5. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:

    (5a)

    Uz dažu dalībvalstu ierakstiem Regulas (EEK) Nr. 1408/71 VI pielikumā tagad attiecas atsevišķi Regulas (EK) Nr. 883/2004 vispārējie noteikumi. Piemēram, Regulas (EK) Nr. 883/2004 5. pants “Vienlīdzīga attieksme pret pabalstiem, ienākumiem, faktiem vai notikumiem” paredz, ka, ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem tiesiskas sekas rada noteikti fakti vai notikumi, šīs tiesiskās sekas iestājas arī tad, ja līdzvērtīgi fakti vai notikumi ir spēkā vai notiek citā dalībvalstī. Tādējādi virkne Regulas (EEK) 1408/71 VI pielikuma ierakstu ir kļuvuši lieki.

    2.

    Pēc 8. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:

    (8a)

    Bijušā pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem vajadzētu būt iespējai turpināt ārstēšanos apdrošinātās personas iepriekšējā darba vietas valstī pēc tās aiziešanas pensijā.

    3.

    Pēc 17. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:

    (17a)

    Ja saskaņā ar šīs regulas II sadaļu tiesību akti kļūst piemērojami personai, nosacījumus par piederību kādai pabalstu sistēmai un tiesībām uz pabalstiem nosaka saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot Kopienas tiesību aktus.

    4.

    Pēc 18. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:

    (18a)

    Princips par piemērojamo tiesību aktu vienotību ir ārkārtīgi svarīgs un būtu jāstiprina. Tomēr tas nenozīmē, ka pabalsta piešķiršana saskaņā ar šo regulu un apdrošināšanas iemaksu izmaksa vai pabalsta saņēmēja apdrošināšana pati par sevi nozīmē, ka turpmāk šai personai piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti, kuras iestāde ir piešķīrusi šo pabalstu  (5).

    5.

    Regulas 1. pantam pievieno šādu punktu :

    1.

    “Pabalsti natūrā” ir pabalsti natūrā, tostarp ilgtermiņa aprūpes pabalsti natūrā, kas noteikti dalībvalsts tiesību aktos un paredzēti, lai sniegtu, darītu pieejamus, apmaksātu tieši medicīnisko aprūpi un ar to saistītos produktus un pakalpojumus vai atmaksātu ar tiem tiem saistītās izmaksas .”

    6.

    Regulas 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    5.     Šo regulu nepiemēro:

    a)

    sociālajai un medicīniskajai palīdzībai, vai

    b)

    pabalstiem, ar kuriem valsts uzņemas atbildību par personām nodarītajiem zaudējumu un nodrošina kompensāciju, piemēram, kara un militāru darbību vai to seku upuriem; noziegumu, politisku slepkavību, terora aktu upuriem; tādu kaitējumu upuriem, ko radījuši valsts iestāžu darbinieki, veicot savus pienākumus; vai upuriem, kas cietuši zaudējumus politisku vai reliģisku iemeslu dēļ vai izcelsmes dēļ.

    7.

    14. panta 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

    “4.   Ja kādas dalībvalsts tiesību akti atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu vai fakultatīvi turpināmo apdrošināšanu atkarībā no tā, vai dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī vai kas iepriekš tajā strādāja vai bija pašnodarbinātas personas, tad 5. panta b) punkts attiecas tikai uz tām personām, uz kurām iepriekš attiecās tās dalībvalsts tiesību akti, pamatojoties uz to, ka tur strādāja vai bija pašnodarbināta persona.

    5.   Ja kādas dalībvalsts tiesību akti atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu vai fakultatīvi turpināmo apdrošināšanu atkarībā no tā, vai, kas ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus, tad tajā var iesaistīties tikai tās personas, kas iepriekš tajās dalībvalstīs ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar to pašu shēmu.”

    8.

    Regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    2.     Pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, kamēr viņi uzturas kompetentajā dalībvalstī. Taču, kamēr ir spēkā III pielikums, ja kompetentā dalībvalsts ir iekļauta sarakstā III pielikumā [ …], pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kurā dzīvo pārrobežu darba ņēmējs, ir tiesības uz pabalstiem natūrā kompetentajā dalībvalstī vienīgi saskaņā ar 19. panta 1. punkta noteikumiem.

    9.

    Regulas 28. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    1.     Pārrobežu darba ņēmējs, kurš devies pensijā vecuma vai invaliditātes dēļ, slimības gadījumā ir tiesīgs turpināt saņemt pabalstus natūrā dalībvalstī, kurā viņš pēdējo reizi veicis darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā tiktāl, ciktāl tas saistīts ar tādas ārstēšanas turpinājumu, kas uzsākta minētajā dalībvalstī. Vārdi “ārstēšanas turpināšana” nozīmē izmeklēšanas, diagnosticēšanas un slimības ārstēšanas turpināšanu visā tās garumā.

    Pirmo apakšpunktu mutatis mutandis piemēro pensijā esoša bijušā pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem.

    10.

    Regulas 51. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    3.     Ja kādas dalībvalsts tiesību akti vai īpaša shēma paredz, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, paturēšana vai atgūšana ir atkarīga no tā, vai attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šī persona iepriekš ir bijusi apdrošināta saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem vai īpašu shēmu un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī tā attiecībā uz to pašu risku ir apdrošināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai, ja tā nav — attiecībā uz to pašu risku saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem pienākas pabalsts. Šo pēdējo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 57. pantā minētajos gadījumos.

    11.

    52. panta 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

    “4.    Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu vienā dalībvalstī tiek nemainīgi aprēķināts neatkarīgs pabalsts, kas ir vienāds ar vai lielāks par proporcionālo pabalstu, kas ir aprēķināts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde neizmanto proporcionālo aprēķinu, ar nosacījumu, ka:

    a)

    šāda situācija ir paredzēta VIII pielikuma 1. daļā;

    b)

    nav piemērojams neviens tiesību akts, kuros iekļauti noteikumi pret 54. un 55. pantā minēto pārklāšanos, izņemot gadījumus, ja ir izpildīti 55. panta 2. punktā minētie nosacījumi; un

    c)

    attiecībā uz periodiem, kas uzkrāti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem apstākļos, kas raksturīgi šim specifiskajam gadījumam, 57. pants nav piemērojams .”

    12.

    Regulas 52. pantam pievieno šādu punktu:

    4.a     Neskarot 1., 2. un 3. apakšpunkta noteikumus, proporcionālo aprēķinu nepiemēro shēmām, saskaņā ar kurām piešķir pabalstus, kurus aprēķinot laika periodiem nav nekādas nozīmes, ja šādas shēmas ir uzskaitītas VIII pielikuma 2. daļā. Šādos gadījumos personai ir tiesības uz pabalstu, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

    13.

    56. panta 1. punkta c) apakšpunktā pirms teksta “atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas XI pielikumā” iekļauj vārdus “vajadzības gadījumā.”.

    14.

    Regulas 56. pantam pievieno šādu punktu:

    1.a     Ja 1.c apakšpunktu nepiemēro tādēļ, ka dalībvalsts tiesību akti paredz, ka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz citiem elementiem, kas nav saistīti ar apdrošināšanas periodu vai dzīvesvietas periodu ilgumu, kompetentā iestāde attiecībā uz jebkuru apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodu, kas izpildīts saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā uzkrātā kapitāla apjomu, kapitālu, ko uzskata par uzkrātu, vai jebkādu citu aprēķinu elementu, to dalot ar attiecīgās pensiju shēmas atbilstīgām periodu vienībām.

    15.

    Regulas 57. pantam pievieno šādu punktu:

    3.a     Šo pantu nepiemēro VIII pielikuma 2. daļā uzskatītajām shēmām.

    16.

    Regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    3.     Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ciktāl 65. panta 5. punkta a) apakšpunkts attiecas uz bezdarbniekiem, dzīvesvietas iestāde saskaņā ar īstenošanas regulu ņem vērā to algu vai ienākumus no profesionālās darbības, ko attiecīgā persona saņēmusi dalībvalstī, kuras tiesību aktiem viņa bijusi pakļauta savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātās personas statusā.

    17.

    Pēc regulas 68. panta pievieno šādu pantu:

    68.a pants

    Pabalstu nodrošināšana

    Ja persona, kurai būtu nodrošināmi ģimenes pabalsti, neizmanto tos ģimenes locekļu uzturēšanai, kompetentā iestāde atbilstīgi saviem pienākumiem nodrošina minētos pabalstus tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura faktiski uztur ģimenes locekļus, kā to pieprasījusi un pārstāv viņu dzīvesvietas iestāde vai iestāde vai organizācija, ko šim nolūkam noteikusi viņu dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde.

    18.

    Regulas 87. pantam pēc 10. punkta pievieno šādu punktu :

    10.a     III pielikumu atceļ 5 gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma.

    19.

    Pielikumi ir grozīti saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

    2.pants

    Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no dienas, kad spēkā stājusies Regulas (EK) Nr. 883/2004 89. pantā minētā īstenošanas regula.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    …, …

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs


    (1)  OV C 161, 13.7.2007., 61. lpp.

    (2)  OV C …

    (3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija Nostāja.

    (4)   OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.

    (5)   Sk. apvienotās lietas C-502/01 un C-31/02, Gaumain-Cerri un Barth, ECR [2004] I-6483.

    Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
    PIELIKUMS

    Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus groza šādi:

    1.

    I pielikuma I daļu groza šādi:

    a)

    pēc ieraksta zem virsraksta “A. BEĻĢIJA” iekļauj šādu ierakstu:

    Aa.     BULGĀRIJA

    Saskaņā ar Ģimenes kodeksa 92. pantu valsts izmaksāti uztura maksājumi .”

    b)

    pēc ieraksta “C. VĀCIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    Ca.     IGAUNIJA

    Saskaņā ar 2007. gada 21. februāra Uzturlīdzekļu pabalstu aktu izmaksājami uzturlīdzekļu pabalsti.

    Cb.     SPĀNIJA

    Saskaņā ar 2007. gada 7. decembra Karalisko dekrētu Nr. 1618/2007 izmaksājamo uzturlīdzekļu maksājumu avansi .”

    c)

    pēc ieraksta zem virsraksta “D. FRANCIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    Da.     LIETUVA

    Maksājumi no Bērnu uzturlīdzekļu fonda saskaņā ar Likumu par Bērnu uzturlīdzekļu fondu .

    Db.     LUKSEMBURGA

    Uzturlīdzekļu maksājumu avansi un uzturlīdzekļu maksājumu atgūšana 1980. gada 26. jūlija likuma nozīmē .”

    d)

    pēc ieraksta zem virsraksta “E. AUSTRIJA” iekļauj šādu ierakstu:

    E bis. Ea.     POLIJA

    Pabalsti no Uzturlīdzekļu fonda saskaņā ar Aktu par palīdzību personām, kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus .”

    e)

    pēc ieraksta zem virsraksta “F. PORTUGĀLE” iekļauj šādus ierakstus:

    Fa.     SLOVĒNIJA

    Uzturlīdzekļu maksājuma aizstāšana saskaņā ar Slovēnijas Republikas 2006. gada 25. jūlija likumu par valsts garantiju un uzturlīdzekļu fondu .

    Fb.     SLOVĀKIJA

    Uzturlīdzekļu pabalsta aizvietojums (uzturlīdzekļu maksājuma aizvietojums) saskaņā ar Likumu Nr. 452/2004 Coll. par uzturlīdzekļu pabalsta aizvietojumu, kurā grozījumi izdarīti ar jaunākajiem noteikumiem.

    2.

    I pielikuma II daļu groza šādi:

    a)

    pēc ieraksta zem virsraksta “A. BEĻĢIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    Aa.     BULGĀRIJA

    Vienreizējais maternitātes pabalsts Likumā par ģimenes pabalstiem bērniem .

    Ab.     ČEHIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts

    Ac.     IGAUNIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts .

    Adopcijas pabalsts .”

    b)

    ierakstu “B. SPĀNIJA” aizstāj ar šādu :

    B.     SPĀNIJA

    Bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti vienreizēja maksājuma veidā .”

    c)

    zem virsraksta “C. FRANCIJA” pievieno šādu frāzi pēc teksta :

    “, izņemot, kad tos izmaksā personai, uz kuru joprojām attiecas Francijas tiesību akti atbilstoši 12. vai 16. pantam.”

    d)

    pēc ieraksta zem virsraksta “C. FRANCIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    Ca.     LATVIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts .

    Bērna adopcijas pabalsts .

    Cb.     LIETUVA

    Vienreizējais bērna pabalsts .”

    e)

    pēc ieraksta zem virsraksta “D. LUKSEMBURGA” iekļauj šādus ierakstus:

    Da.     UNGĀRIJA

    Maternitātes pabalsts.

    Db.     POLIJA

    Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts Likumā par ģimenes pabalstiem.

    Dc.     RUMĀNIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts .

    Zīdaiņu pūriņi .

    Dd.     SLOVĒNIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts .

    De.     SLOVĀKIJA

    Bērna piedzimšanas pabalsts .

    Piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta .”

    3.

    Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

    “II PIELIKUMS

    TO KONVENCIJU NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ UN KO VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ PIEMĒRO TIKAI PERSONĀM, UZ KURĀM TĀS ATTIECAS

    [8. panta 1. punkts]

    Vispārīgi apsvērumi

    Jāņem vērā, ka to divpusējo konvenciju noteikumi, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā vai paliek spēkā dalībvalstīs, šajā pielikumā nav minēti. Šādi noteikumi ietver dalībvalstu saistības, kas izriet no konvencijām, kuras paredz noteikumus, piemēram, trešā valstī izpildītu apdrošināšanas periodu summēšanu.

    Sociālās drošības konvenciju noteikumi, ko turpina piemērot

    a)     BEĻĢIJA — VĀCIJA

    1957. gada 7. decembra Vispārējās konvencijas tajā pašā dienā parakstītā Nobeiguma protokola 3. un 4. pants 1960. gada 10. novembra Papildu protokola redakcijā (Apdrošināšanas periodu aprēķināšana dažos pierobežas reģionos Otrā Pasaules kara laikā, pirms un pēc tā).

    b)     BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA

    1994. gada 24. marta Konvencija par pārrobežu darba ņēmēju sociālo drošību (attiecas uz vienotas likmes papildu kompensāciju).

    c)     BULGĀRIJA — VĀCIJA

    1997. gada 17. decembra Konvencijas par sociālo drošību 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp Bulgāriju un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada).

    d)     BULGĀRIJA — AUSTRIJA

    2005. gada 14. aprīļa Konvencijas par sociālo drošību 38. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    e)     BULGĀRIJA — SLOVĒNIJA

    1957. gada 18. decembra Konvencijas 32. panta 2. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1957. gada 31. decembrim).

    f)     ČEHIJA — VĀCIJA

    2001. gada 27. jūlija Nolīguma par sociālo drošību 39. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (patur spēkā konvenciju, kas noslēgta starp bijušo Čehoslovākijas Republiku un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada; tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas personām, kuras par šiem periodiem līdz 2002. gada 1. septembrim saņēmušas pensiju no otras konvencijas puses, dzīvojot šīs valsts teritorijā, izpildīti vienā no konvencijas pusēm).

    g)     ČEHIJA — KIPRA

    1999. gada 19. janvāra Konvencijas par sociālo drošību 32. panta 4. punkts (nosaka, kas ir kompetents aprēķināt nodarbinātības periodus, kuri izpildīti saskaņā ar 1976. gada konvenciju); šo noteikumu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    h)     ČEHIJA — LUKSEMBURGA

    2000. gada 17. novembra Konvencijas 52. panta 8. punkts (pensiju apdrošināšanas periodu aprēķināšana politiskajiem bēgļiem).

    i)     ČEHIJA — AUSTRIJA

    1999. gada 20. jūlija Konvencijas 32. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    j)     ČEHIJA — SLOVĀKIJA

    1992. gada 29. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 12., 20. un 33. pants (12. pants nosaka, kas ir kompetents piešķirt apgādnieka zaudējuma pabalstus; 20. pants nosaka, kas ir kompetents aprēķināt apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti līdz Čehoslovākijas Federatīvās Republikas sadalīšanās brīdim; 33. pants nosaka, kas ir kompetents izmaksāt pensijas, kas piešķirtas pirms Čehoslovākijas Federatīvās Republikas sadalīšanās).

    k)     DĀNIJA — SOMIJA

    7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

    l)     DĀNIJA — ZVIEDRIJA

    7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

    m)     VĀCIJA — SPĀNIJA

    1973. gada 4. decembra Konvencijas par sociālo drošību 45. panta 2. punkts (diplomātisko un konsulāro iestāžu pārstāvniecība).

    n)     VĀCIJA — FRANCIJA

    i)

    1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas tā paša datuma Papildu nolīgums Nr. 4 1955. gada 18. jūnija Papildnolīguma Nr. 2 redakcijā (laikposmā no 1940. gada 1. jūlija līdz 1950. gada 30. jūnijam uzkrātu apdrošināšanas periodu aprēķināšana);

    ii)

    minētā Papildnolīguma Nr. 2 I sadaļa (apdrošināšanas laikposmu, kas uzkrāti līdz 1945. gada 8. maijam, aprēķināšana);

    iii)

    1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas Vispārējā protokola 6., 7. un 8. punkts (administratīvā kārtība);

    iv)

    1963. gada 20. decembra Nolīguma II, III un IV sadaļa (sociālais nodrošinājums Zāras federālajā zemē).

    o)     VĀCIJA — LUKSEMBURGA

    1959. gada 11. jūlija Konvencijas 4. līdz 7. pants (laikposmā no 1940. gada septembra līdz 1946. gada jūnijam izpildītu apdrošināšanas periodu aprēķināšana).

    p)     VĀCIJA — UNGĀRIJA

    1998. gada 2. maija Konvencijas par sociālo drošību 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un Ungāriju un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada).

    q)     VĀCIJA — NĪDERLANDE

    1951. gada 29. marta Konvencijas 1956. gada 21. decembra Papildu nolīguma Nr. 4 2. un 3. pants (tādu tiesību atzīšana, ko laikposmā no 1940. gada 13. maija līdz 1945. gada 1. septembrim saskaņā ar Vācijas sociālās nodrošināšanas sistēmu ieguva Nīderlandes strādājošie).

    r)     VĀCIJA — AUSTRIJA

    i)

    1978. gada 19. jūlija Konvencijas par apdrošināšanu bezdarba gadījumam 1. panta 5. punktu un 8. pantu un šīs konvencijas Nobeiguma protokola 10. pantu (bezdarbnieka pabalsti, ko pārrobežu darbiniekiem piešķir valsts, kurā personas iepriekš bija nodarbinātas) turpinās piemērot attiecībā uz personām, kas 2005. gada 1. janvārī vai pirms šā datuma ir bijušas pārrobežu darbinieki un līdz 2011. gada 1. janvārim ir kļuvušas par bezdarbniekiem.

    ii)

    1995. gada 4. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 14. panta 2. punkta g), h), i) un j) apakšpunkti, kas reglamentē kompetenču sadalījumu starp abām dalībvalstīm par agrākiem apdrošināšanas gadījumiem un uzkrātiem apdrošināšanas periodiem (kompetenču sadalījums starp abām valstīm attiecībā uz apdrošināšanas gadījumiem un uzkrātajiem apdrošināšanas periodiem); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    s)     VĀCIJA — POLIJA

    i)

    1975. gada 9. oktobra Konvencija par vecuma un darbā gūto traumu noteikumiem atbilstīgi 1990. gada 8. decembra Konvencijas par sociālo drošību 27. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem darbības jomai (saglabā 1975. gada konvencijā paredzēto juridisko statusu personām, kas kļuvušas par Vācijas vai Polijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem līdz 1991. gada 1. janvārim un turpina dzīvot vienā no šīm valstīm):

    ii)

    1990. gada 8. decembra Konvencijas par sociālo drošību 27. panta 5. punkts un 28. panta 2. punkts (saglabā tiesības uz pensiju, ko maksā saskaņā ar 1957. gada konvenciju, kura noslēgta starp Vācijas Demokrātisko Republiku un Poliju; izpildīto apdrošināšanas periodu aprēķināšana darba ņēmējiem no Polijas saskaņā ar 1988. gadā starp Vācijas Demokrātisko Republiku un Poliju noslēgto konvenciju).

    t)     VĀCIJA — RUMĀNIJA

    2005. gada 8. aprīļa Konvencijas par sociālo drošību 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un Rumāniju un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada).

    u)     VĀCIJA — SLOVĒNIJA

    1997. gada 24. septembra Konvencijas par sociālo drošību 42. pants (tādu tiesību atzīšana, kas iegūtas līdz 1956. gada 1. janvārim saskaņā ar otras līgumslēdzējas puses sociālās drošības shēmu); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    v)     VĀCIJA — SLOVĀKIJA

    2002. gada 12. septembra Nolīguma par sociālo drošību 29. panta 1. punkta pirmais un otrais apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Čehoslovākijas Republiku un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada; tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas personām, kuras par šiem periodiem līdz 2003. gada 1. decembrim saņēmušas pensiju no otras konvencijas puses, dzīvojot šīs valsts teritorijā, izpildīti vienā no konvencijas pusēm).

    w)     VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

    i)

    1960. gada 20. aprīļa Konvencijas par sociālo drošību 7. panta 5. un 6. punkts (tiesību akti, ko piemēro attiecībā uz civilpersonām, kas dien bruņotajos spēkos);

    ii)

    1960. gada 20. aprīļa Konvencijas par bezdarba apdrošināšanu 5. panta 5. un 6. punkts (tiesību akti, ko piemēro attiecībā uz civilpersonām, kas dien bruņotajos spēkos).

    x)     ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

    2004. gada 14. decembra Nolīguma par sociālo drošību 19. panta 2. punkts (dažu ar invaliditāti saistītu kredītu pārskaitīšana un aprēķināšana).

    y)     SPĀNIJA — PORTUGĀLE

    1969. gada 11. jūnija Vispārējās konvencijas 22. pants (bezdarbnieka pabalsta pārnešana). Šis ieraksts paliks spēkā divus gadus pēc Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanas.

    z)     ITĀLIJA — SLOVĒNIJA

    i)

    Nolīgums par savstarpējo saistību regulējumu sociālajā apdrošināšanā, atsaucoties uz Miera līguma XIV pielikuma 7. punktu (noslēgts 1959. gada 5. februārī, apmainoties ar notām); (apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1954. gada 18. decembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šis nolīgums.

    ii)

    1997. gada 7. jūlija Konvencijas par sociālo drošību 45. panta 3. punkts, kas attiecas uz bijušo Triestes brīvās teritorijas B zonu (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1956. gada 5. oktobrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    aa)     LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE

    1997. gada 10. marta Nolīgums (par tādu vienas līgumslēdzējas puses iestāžu lēmumu atzīšanu otrā līgumslēdzējā pusē, kas attiecas uz pensiju pieprasītāju invaliditātes pakāpi).

    ab)     LUKSEMBURGA — SLOVĀKIJA

    2002. gada 23. maija Konvencijas 50. panta 5. punkts (pensiju apdrošināšanas periodu aprēķināšana politiskajiem bēgļiem).

    ac)     UNGĀRIJA — AUSTRIJA

    1999. gada 31. marta Konvencijas par sociālo drošību 36. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    ad)     UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA

    1957. gada 7. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 31. pants (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1956. gada 29. maijam); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    ae)     UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA

    1959. gada 30. janvāra Konvencijas par sociālo drošību 34. panta 1. punkts (konvencijas 34. panta 1. punkts paredz, ka apdrošināšanas periodi, kas atzīti pirms konvencijas parakstīšanas datuma, ir apdrošināšanas periodi parakstītājā valstī, kuras teritorijā attiecīgā persona dzīvoja); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    af)     AUSTRIJA — POLIJA

    1998. gada 7. septembra Konvencijas par sociālo drošību 33. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    ag)     AUSTRIJA — RUMĀNIJA

    2005. gada 28. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 37. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    ah)     AUSTRIJA — SLOVĒNIJA

    1997. gada 10. marta Konvencijas par sociālo drošību 37. pants (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1956. gada 1. janvārim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    ai)     AUSTRIJA — SLOVĀKIJA

    2001. gada 21. decembra Konvencijas par sociālo drošību 34. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

    aj)     PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE

    1978. gada 15. novembra Protokola par medicīnisko aprūpi 2. panta 1. punkts.

    ak)     SOMIJA — ZVIEDRIJA

    7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

    4 .

    III pielikumu groza šādi:

    a)

    pēc ieraksta “DĀNIJA” iekļauj ierakstu “IGAUNIJA”;

    b)

    pēc ieraksta “ĪRIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    LIETUVA

    UNGĀRIJA

    5.

    Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumu groza šādi.

    a)

    pēc ieraksta “BEĻĢIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    BULGĀRIJA

    ČEHIJA

    b)

    pēc ieraksta “FRANCIJA” iekļauj ierakstu “KIPRA”;

    c)

    pēc ieraksta “LUKSEMBURGA” iekļauj šādus ierakstus:

    UNGĀRIJA

    “NĪDERLANDE”;

    d)

    pēc ieraksta “AUSTRIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    POLIJA

    SLOVĒNIJA

    6.

    VI pielikumu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādus ierakstus:

    -A.     ČEHIJA

    Pilna apmēra invaliditātes pensija personām, kurām pilnīga darbnespēja ir radusies pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas un kuras attiecīgajā laikposmā nav bijušas apdrošinātas (Pensiju apdrošināšanas likuma Nr. 155/1995 Coll. 42. iedaļa).

    -Aa.     IGAUNIJA

    i)

    Invaliditātes pensijas, kas saskaņā ar Valsts pabalstu likumu ir piešķirtas līdz 2000. gada 1. aprīlim un kuras saglabā saskaņā ar Valsts pensiju apdrošināšanas likumu.

    ii)

    Valsts pensijas, kas, pamatojoties uz invaliditāti, piešķirtas saskaņā ar Valsts pensiju apdrošināšanas likumu.

    iii)

    Invaliditātes pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Likumu par dienestu Bruņotajos spēkos, Policijas dienesta likumu, Prokuratūras likumu, Likumu par tiesnešu statusu, Likumu par Parlamenta deputātu atalgojumu, pensijām un citām sociālajām garantijām un Likumu par Republikas prezidenta amata atalgojumu.;

    b)

    ierakstu “A. GRIEĶIJA” un “B. ĪRIJA” secību maina vietām, lai būtu “A. ĪRIJA” un “B. GRIEĶIJA”;

    c)

    ierakstu zem virsraksta “A. ĪRIJA” aizstāj ar šādu tekstu:

    2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma II daļas 17. nodaļa .”

    d)

    pēc ieraksta zem virsraksta “B. GRIEĶIJA” iekļauj šādu ierakstu:

    Ba.     LATVIJA

    (Trešās grupas) invaliditātes pensijas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. 1996. punktu. gada 1. janvāra likumā “Par valsts pensijām” .”

    e)

    ierakstus zem virsraksta “C. SOMIJA” groza šādi:

    Valsts pensijas invalīdiem kopš dzimšanas vai personām, kurām invaliditāte iestājusies bērnībā (Valsts pensiju likums, 568/2007);

    Invaliditātes pensijas, kuras nosaka saskaņā ar pārejas noteikumiem un kuras piešķirtas pirms 1994. gada 1. janvāra (Likums par Valsts pensiju likuma īstenošanu, 569/2007).

    7.

    VII pielikumu groza šādi:

    a)

    tabulās, kurām ir virsraksts “BEĻĢIJA” un “FRANCIJA”, svītro rindas attiecībā uz Luksemburgu,

    b)

    svītro tabulu, kurai ir virsraksts “LUKSEMBURGA”.

    8.

    VIII pielikumu aizstāj ar šādu tekstu :

    “VIII PIELIKUMS

    GADĪJUMI, KAD NEIZMANTO PROPORCIONĀLU APRĒĶINU VAI TAS NAV PIEMĒROJAMS

    [52. panta 4. un 5. punkts]

    1. daļa:     Gadījumi, kad saskaņā ar 52. panta 4. punktu proporcionālu datu aprēķinu neizmanto

    A.     DĀNIJA

    Visi iesniegumi, lai saņemtu pensijas, kas minētas likumā par sociālajām pensijām, izņemot IX pielikumā minētie .

    B.     ĪRIJA

    Visi iesniegumi, lai saņemtu (uz pāreju balstītas) valsts pensijas, (uz iemaksām balstītas) valsts pensijas, (uz iemaksām balstītas) atraitnes pensijas un (uz iemaksām balstītas) atraitņa pensijas.

    C.     KIPRA

    Visi iesniegumi, lai saņemtu vecuma, invaliditātes un atraitņa vai atraitnes pensiju.

    D.     LATVIJA

    a)

    Visi iesniegumi, lai saņemtu invaliditātes pensijas (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām”);

    b)

    Visi iesniegumi, lai saņemtu apgādnieka zaudējuma pensijas (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām”; 2001. gada 1. jūlija Valsts fondēto pensiju likums).

    E.     LIETUVA

    Visi iesniegumi valsts sociālās apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pensijām, kas aprēķinātas, balstoties uz apgādnieka zaudējuma pensijas pamatsummu (Likums par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām).

    F.     NĪDERLANDE

    Visi iesniegumi vecuma pensijām saskaņā ar likumu par vispārējo vecuma apdrošināšanu .

    D.     AUSTRIJA

    a)

    Visi iesniegumi pabalstu saņemšanai saskaņā ar 1955. gada 9. septembra Federālo likumu par vispārējo sociālo apdrošināšanu, 1978. gada 11. oktobra Federālo likumu par tirdzniecībā iesaistītu pašnodarbinātu personu sociālo apdrošināšanu, 1978. gada 11. oktobra Federālo likumu par pašnodarbinātu lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu un 1978. gada 30. novembra Federālo likumu par pašnodarbināto liberālo profesiju pārstāvju sociālo apdrošināšanu;

    b)

    Visi iesniegumi invaliditātes pensiju saņemšanai, balstoties uz pensijas kontiem saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Vispārējo pensiju aktu .

    c)

    Visi iesniegumi apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanai, balstoties uz pensijas kontiem saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Vispārējo pensiju likumu, ja atbilstīgi 7. panta 2. punktam Vispārējā pensiju likumā papildu apdrošināšanas mēnešiem nav jāpiemēro pabalstu palielinājums;

    d)

    Visi iesniegumi no Landesärztekammern (provinču ārstu kameras) invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanai, kas balstās uz pamatnoteikumiem (pamata un jebkādi papildu pabalsti vai pensija);

    e)

    Visi iesniegumi pabalstam par neatgriezenisku darba vietā gūtu invaliditāti un apgādnieka zaudējuma pabalstam, ko izmaksā no Österreichische Tierärztekammer (Austrijas veterinārārstu palātas pensiju fonds);

    f)

    Visi iesniegumi darba vietā gūtas invaliditātes pabalstu, atraitņu un bāreņu pensiju saņemšanai atbilstīgi Austrijas Juristu asociāciju sociālās nodrošināšanas iestāžu statūtu A daļai.

    H.     POLIJA

    Visi iesniegumi invaliditātes pensijām, vecuma pensijām saskaņā ar noteikto pensiju shēmu un apgādnieka zaudējuma pensijām.

    I.     PORTUGĀLE

    Visi iesniegumi invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasīšanai, izņemot gadījumus, kad kopējais to apdrošināšanas periodu ilgums, kas izpildīti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ir 21 kalendārais gads vai lielāks par to, kad valsts apdrošināšanas periodi ir 20 gadi vai īsāki un aprēķinu veic saskaņā ar 2002. gada 19. februāra Dekrēta Nr. 35/2002 11. pantu.

    J.     SLOVĀKIJA

    a)

    Visi iesniegumi apgādnieka zaudējuma pensijas (atraitnēm, atraitņiem, bāreņiem) saņemšanai, ko aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 2004. gada 1. janvārim un kuras apjomu nosaka pēc pensijas, ko iepriekš maksāja mirušajam,

    b)

    Visi iesniegumi tādu pensiju saņemšanai, kuras aprēķina saskaņā ar grozīto Likumu Nr. 461/2003 Coll. par sociālo drošību.

    K.     ZVIEDRIJA

    Visi iesniegumi garantijas pensijai vecuma pensijas veidā (Likums 1998:702) un vecuma pensijai papildu pensijas veidā (Likums 1998:674).

    L.     APVIENOTĀ KARALISTE

    Visi pieteikumi izdienas pensijas, atraitņu pabalstu un apbedīšanas pabalstu saņemšanai, izņemot tos, attiecībā uz kuriem:

    a)

    taksācijas gada laikā, kurš sākās 1975. gada 6. aprīlī vai vēlāk:

    i)

    attiecīgā persona izpildīja apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus saskaņā ar Apvienotās Karalistes un citas dalībvalsts tiesību aktiem; un

    ii)

    viens (vai vairāki) no taksācijas gadiem, kas minēti i) daļā, nav uzskatīti par kvalificējošu gadu Apvienotās Karalistes tiesību aktu izpratnē;

    b)

    apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar Apvienotajā Karalistē spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz periodiem pirms 1948. gada 5. jūlija, ņem vērā, piemērojot regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu par apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

    Visiem pieteikumiem papildu pensijas saņemšanai saskaņā ar 1992. gada Sociālās apdrošināšanas iemaksu un pabalstu likuma 44. iedaļu un 1992. gada Sociālās apdrošināšanas iemaksu un pabalstu (Ziemeļīrija) likuma 44. iedaļu.

    2. daļa:     Gadījumi, kad piemēro 52. panta 5. punktu

    A.     FRANCIJA

    Pamata vai papildu shēmas, kurās vecuma pabalstus aprēķina, ņemot vērā pensionēšanās punktus.

    B.     LATVIJA

    Vecuma pensijas (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām” un. 2001. gada 1. jūlija Valsts fondēto pensiju likums).

    C.     UNGĀRIJA

    Pensiju pabalsti, kas balstīti uz dalību privātos pensiju fondos.

    D.     AUSTRIJA

    a)

    Vecuma pensijas, balstoties uz pensijas kontiem saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Vispārējo pensiju aktu;

    b)

    Obligātie pabalsti saskaņā ar 2001. gada 28. decembra Federālā likuma BGB1 I Nr. 154 par Pharmazeutische Gehaltskasse für Österreich (vispārējo Austrijas farmaceitu algu fondu) 41. pantu;

    c)

    Landesärztekammern (provinču ārstu kameras) pensija un priekšlaicīgas pensionēšanas pensijas, kas balstās uz pamatnoteikumiem (pamata un jebkāds papildu pabalsts vai pensija), un visas tās pašas iestādes pensija, kas balstītas uz papildu noteikumiem (papildu vai individuālā pensija);

    d)

    Vecuma pabalsts, ko izmaksā no Österreichische Tierärztekammer (Austrijas Veterinārārstu kameras) pensiju fonda;

    e)

    Pabalsti saskaņā ar A un B daļu Austrijas Juristu asociāciju sociālās nodrošināšanas iestāžu statūtos, izņemot pieteikumus invaliditātes, atraitņu un bāreņu pensiju saņemšanai atbilstīgi Austrijas Juristu asociāciju sociālās nodrošināšanas iestāžu statūtu A daļai;

    f)

    Pabalsti, ko saskaņā ar 1993. gada Austrijas Ziviltechnikerkammergesetz (Civilinženieru kameras likums) un sociālās nodrošināšanas iestāžu statūtiem izmaksā Federālās arhitektu un konsultējošo inženieru kameras sociālās nodrošināšanas iestādes, izņemot pabalstus par darba vietā gūtu invaliditāti un apgādnieku zaudējuma pabalstus, kas izriet no pēdējiem minētajiem pabalstiem;

    g)

    Pabalsti, ko saskaņā ar Wirtschaftstreuhandberufsgesetz (Profesionālo grāmatvežu un nodokļu konsultantu likums) izmaksā Federālās profesionālo grāmatvežu un nodokļu konsultantu kameras sociālās nodrošināšanas iestādes.

    E.     POLIJA

    Vecuma pensijas saskaņā ar fiksētu iemaksu shēmu.

    F.     SLOVĒNIJA

    Pensija no obligātās papildu pensijas apdrošināšanas.

    G.     SLOVĀKIJA

    Obligātais vecuma pensijas uzkrājums.

    H.     ZVIEDRIJA

    No ienākumiem atkarīga pensija un prēmiju pensija (Likums 1998:674) .

    I.     APVIENOTĀ KARALISTE

    Progresīva pensija, kuru maksā atbilstoši 1965. gada Valsts apdrošināšanas likuma 36. un 37. iedaļai un 1966. gada Valsts apdrošināšanas likuma (Ziemeļīrija) 35. un 36. iedaļai.

    J.     BULGĀRIJA

    Vecuma pensijas no obligātās pensiju papildapdrošināšanas saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kodeksa II daļas II sadaļu.

    K.     IGAUNIJA

    Obligātā fondēto vecuma pensiju shēma .”

    9.

    Regulas IX pielikumu groza šādi.

    a)

    Pielikuma I daļu groza šādi:

    i)

    pēc ieraksta zem virsraksta “F. ĪRIJA” iekļauj šādu ierakstu:

    Fa.     LATVIJA

    (Trešās grupas) invaliditātes pensijas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. 1996. punktu. gada 1. janvāra likumā “Par valsts pensijām”.

    ii)

    zem virsraksta “G. NĪDERLANDE” pievieno šādu tekstu:

    2005. gada 10. novembra Likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām.

    iii)

    ierakstu zem virsraksta “H. SOMIJA” aizstāj ar šādu tekstu:

    Valsts pensijas invalīdiem kopš dzimšanas vai personām, kam invaliditāte iestājusies agrā bērnībā (Valsts pensiju likums, 568/2007).

    Valsts pensijas un laulāto pensijas, kuras nosaka saskaņā ar pārejas noteikumiem un kuras piešķirtas pirms 1994. gada 1. janvāra (Likums par Valsts pensiju likuma īstenošanu, 569/2007).

    Bērnu pensijas papildu summa, aprēķinot neatkarīgu pabalstu saskaņā ar Valsts pensiju likumu 568/2007.

    iv)

    ierakstu zem virsraksta “I. ZVIEDRIJA” aizstāj ar šādu tekstu:

    No ienākumiem atkarīga Zviedrijas kompensācija slimības gadījumā un darbības kompensācija (Likums 1962:381).

    Zviedrijas garantijas pensija un garantijas kompensācija, kuras ir aizstājušas Zviedrijas pilna apmēra valsts pensijas, kas noteiktas saskaņā ar tiesību aktiem par valsts pensiju, kurus piemēroja līdz 1993. gada 1. janvārim, un pilna apmēra valsts pensija, kas piešķirta saskaņā ar to tiesību aktu pārejas noteikumiem, kurus piemēro no minētā datuma .”

    b)

    Pielikuma II daļu groza šādi:

    i)

    pēc ieraksta zem virsraksta “C. ITĀLIJA” iekļauj šādus ierakstus:

    Ca.     LATVIJA

    Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana, pamatojoties uz iespējamo apdrošināšanas stāža periodu (1996. gada 1. janvāra likuma “Par valsts pensijām” 23. panta 8. punkts).

    Cb.     LIETUVA

    a)

    Valsts sociālās apdrošināšanas darbnespējas pensijas, ko maksā saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām;

    b)

    apgādnieka zaudējuma pensijas un bāreņa pensijas, ko saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām aprēķina, pamatojoties uz mirušās personas darbnespējas pensiju, un izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta .”

    ii)

    pēc ieraksta zem virsraksta “D. LUKSEMBURGA” iekļauj šādu ierakstu:

    Da.     SLOVĀKIJA

    a)

    Slovākijas invaliditātes pensija un atbilstīgi tai aprēķināta apgādnieka zaudējuma pensija;

    b)

    invaliditātes pensija personai, kas kļuvusi par invalīdu, būdama apgādājams bērns, un attiecībā uz kuru uzskata, ka tā ir izpildījusi noteikto apdrošināšanas periodu (Likuma Nr. 461/2003 par sociālo apdrošināšanu ar grozījumiem70. panta 2. punkts, 72. pants 3. punkts un 73. panta 3. un 4. punkts) .”

    c)

    Pielikuma III daļā ierakstu “Ziemeļvalstu 1992. gada 15. jūnija Konvencija par sociālo nodrošinājumu” aizstāj ar šādu tekstu:

    Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencija par sociālo nodrošinājumu.

    10.

    X pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

    “X PIELIKUMS

    ĪPAŠI, NO IEMAKSĀM NEATKARĪGI NAUDAS PABALSTI

    [70. panta 2. punkta c) apakšpunkts]

    A.     BEĻĢIJA

    a)

    Ienākumu aizstāšanas pabalsts (1987. gada 27. februāra likums);

    b)

    garantētie ienākumi veciem cilvēkiem (2001. gada 22. marta likums).

    B.     BULGĀRIJA

    Sociālā vecuma pensija (Sociālās drošības kodeksa 89. pants) .

    C.     ČEHIJA

    Sociālais pabalsts (Valsts sociālā nodrošinājuma likums Nr. 117/1995 Sb.) .

    D.     DĀNIJA

    Pensionāru mājokļa izdevumi (Likums par individuālo mājokļa palīdzību, kas konsolidēts ar 1995. gada 29. marta Likumu Nr. 204).

    E.     VĀCIJA

    Iztikas minimums veciem cilvēkiem un personām, kurām saskaņā ar Sociālā kodeksa XII grāmatas 4. nodaļu ir samazināta pelnītspēja.

    Pabalsti iztikas izmaksu segšanai saskaņā ar pamata noteikumu attiecībā uz darba meklētājiem, ja vien attiecībā uz šiem pabalstiem ir ievērotas prasības, kas izvirzītas saistībā ar pagaidu piemaksas piešķiršanu pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas (Sociālā kodeksa II grāmatas 24. panta 1. punkts).

    F.     IGAUNIJA

    a)

    Pieaugušo invaliditātes pabalsts (1999. gada 27. janvāra Likums par sociālajiem pabalstiem invalīdiem);

    b)

    bezdarbnieka valsts pabalsts (2005. gada 29. septembra Darba tirgus dienestu un atbalsta likums).

    G.     ĪRIJA

    a)

    Darba meklētāju pabalsts (2005. gada konsolidētā Sociālās labklājības likuma 3. daļas 2. nodaļa);

    b)

    (no iemaksām neatkarīga) valsts pensija (2005. gada konsolidētā Sociālās labklājības likuma 3. daļas 4. nodaļa);

    c)

    atraitnes pensija (no iemaksām neatkarīga) un atraitņa pensija (no iemaksām neatkarīga) (2005. gada konsolidētā Sociālās labklājības likuma 3. daļas 6. nodaļa);

    d)

    invaliditātes pabalsts (2005. gada konsolidētā Sociālās labklājības likuma 3. daļas 10. nodaļa);

    e)

    pārvietošanās pabalsts (1970. gada Likuma par veselību 61. iedaļa);

    f)

    neredzīgo pensija (2005. gada konsolidētā Sociālās labklājības likuma 3. daļas 5. nodaļa).

    H.     GRIEĶIJA

    Īpašs pabalsts veciem cilvēkiem (Likums Nr. 1296/82).

    I.     SPĀNIJA

    a)

    Minimālo ienākumu garantija (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/82);

    b)

    naudas pabalsts veciem cilvēkiem un invalīdiem, kuriem ir darba nespēja (1981. gada 24. jūlija Karaliskais dekrēts Nr. 2620/81);

    c)

    šādi pensiju pabalsti:

    i)

    no iemaksām neatkarīgas invaliditātes un vecuma pensijas saskaņā ar 38. panta 1. punktu Vispārējā sociālās drošības likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar 1994. gada 20. jūnija Karalisko likumdošanas dekrētu Nr. 1/1994, un

    ii)

    pabalsti, kas papildina i) apakšpunktā minētās pensijas, kā to paredz autonomo apgabalu normatīvie akti, ja ar šādām piemaksām garantē ienākumus iztikas minimuma līmenī, ņemot vērā attiecīgo autonomo apgabalu ekonomisko un sociālo situāciju;

    d)

    pabalsti mobilitātes veicināšanai un transporta izmaksu atlīdzināšanai (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/1982).

    J.     FRANCIJA

    a)

    Papildu pabalsti no:

    i)

    īpašā invaliditātes fonda un

    ii)

    vecuma solidaritātes fonda,

    ņemot vērā iegūtās tiesības (1956. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālās drošības kodeksa VIII grāmatā);

    b)

    pieaugušo invaliditātes pabalsts (1975. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā);

    c)

    īpašais pabalsts (1952. gada 10. jūlija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā) par iegūtajām tiesībām;

    d)

    vecuma solidaritātes pabalsts (2004. gada 24. jūnija rīkojums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā) no 2006. gada 1. janvāra.

    K.     ITĀLIJA

    a)

    Sociālās pensijas personām, kurām nav iztikas līdzekļu (1969. gada 30. aprīļa Likums Nr. 153);

    b)

    pensijas un pabalsti sakropļotiem civiliedzīvotājiem vai civiliedzīvotājiem invalīdiem (1974. gada 30. marta Likums Nr. 118, 1980. gada 11. februāra Likums Nr. 18 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

    c)

    pensijas un pabalsti kurlmēmām personām (1970. gada 26. maija Likums Nr. 381 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

    d)

    pensijas un pabalsti neredzīgiem civiliedzīvotājiem (1970. gada 27. maija Likums Nr. 382 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

    e)

    pabalsti piemaksu veidā pie minimālās pensijas (1952. gada 4. aprīļa Likums Nr. 218, 1983. gada 11. novembra Likums Nr. 638 un 1990. gada 29. decembra Likums Nr. 407);

    f)

    pabalsti piemaksu veidā pie invaliditātes pabalstiem (1984. gada 12. jūnija Likums Nr. 222);

    g)

    sociālais pabalsts (1995. gada 8. augusta Likums Nr. 335);

    h)

    sociālās piemaksas (1. panta 1. un 12. 1988. punkts. gada 29. decembra Likumā Nr. 544 un turpmāki grozījumi).

    L.     KIPRA

    a)

    Sociālā pensija (1995. gada Likums par sociālajām pensijām (Likums 25(I)/95) ar grozījumiem);

    b)

    invaliditātes pabalsts personām ar smagiem kustību traucējumiem (Ministru Padomes 1992. gada 16. oktobra Lēmums Nr. 38210, 1994. gada 1. augusta Lēmums Nr. 41370, 1997. gada 11. jūnija Lēmums Nr. 46183 un 2001. gada 16. maija Lēmums Nr. 53675);

    c)

    speciālais pabalsts neredzīgām personām (1996. gada Speciālo pabalstu likums (Likums 77(I)/96).

    M.     LATVIJA

    a)

    Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (2003. gada 1. janvāra Valsts sociālo pabalstu likums);

    b)

    pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās (2003. gada 1. janvāra Valsts sociālo pabalstu likums).

    N.     LIETUVA

    a)

    Sociālās palīdzības pensija (2005. gada Likuma par valsts sociālajiem pabalstiem 5. pants);

    b)

    pabalsta kompensācija (2005. gada Likuma par valsts sociālajiem pabalstiem 15. pants);

    c)

    transporta izdevumu kompensācija invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās (2000. gada Transporta izdevumu kompensāciju likuma 7. pants).

    O.     LUKSEMBURGA

    Ienākumi personām, kurām ir smaga invaliditāte (2003. gada 12. septembra likuma 1. panta 2. punkts), izņemot personas, kas atzītas par darba ņēmējiem, kuri ir invalīdi un kuri ir nodarbināti parastā darba tirgū vai saudzīgā darba vidē.

    P.     UNGĀRIJA

    a)

    Ikgadējais invaliditātes pabalsts (Ministru padomes Dekrēts Nr. 83/1987 (XII 27) par ikgadējo invaliditātes pabalstu);

    b)

    no iemaksām neatkarīgs vecuma pabalsts (1993. gada III Likums par sociālo pārvaldību un sociālajiem pabalstiem);

    c)

    transporta pabalsts (Valdības Dekrēts Nr. 164/1995 (XII 27) par transporta pabalstiem personām ar smagu fizisko invaliditāti).

    Q.     MALTA

    a)

    Papildu pabalsts (1987. gada Sociālās drošības likuma (Cap. 318) 73. pants);

    b)

    vecuma pensija (1987. gada Sociālās drošības likums (Cap. 318)).

    R.     NĪDERLANDE

    a)

    Wet Arbeidsongeschiktheidsvoorziening jonggehandicapten (Wajong)(1997. gada 24. aprīļa Likums par invaliditātes pabalstiem gados jauniem invalīdiem);

    b)

    1986. gada 6. novembra Likums par papildu pabalstiem (TW).

    S.     AUSTRIJA

    Kompensācijas piemaksa (1955. gada 9. septembra Federālais likums par vispārējo sociālo apdrošināšanu, 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par tirdzniecībā iesaistītu personu sociālo apdrošināšanu un 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu .

    T.     POLIJA

    Sociālā pensija (2003. gada 27. jūnija Likums par sociālajām pensijām).

    U.     PORTUGĀLE

    a)

    No iemaksām neatkarīga vecuma pensija un invaliditātes pensija (1980. gada 13. oktobra Dekrēts Nr. 464/80);

    b)

    No iemaksām neatkarīga atraitnības pensija (1981. gada 11. novembra Reglamentējošs dekrēts Nr. 52/81);

    c)

    Solidaritātes piemaksa veciem cilvēkiem (2005. gada 29. decembra Dekrēts Nr. 232/2005, kas grozīts ar 2006. gada 11. decembra Dekrētu Nr. 236/2006) .

    V.     SLOVĒNIJA

    a)

    Valsts pensija (1999. gada 23. decembra Likums par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu);

    b)

    pabalsts maznodrošinātiem pensionāriem (1999. gada 23. decembra Likums par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu);

    c)

    uzturlīdzekļu pabalsts (1999. gada 23. decembra Likums par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu).

    W.     SLOVĀKIJA

    a)

    Līdz 2004. gada 1. janvārim izdarīta tādu pensiju apmēra korekcija, kuras ir personas vienīgais ienākumu avots;

    b)

    Sociālās pensijas, kas piešķirtas pirms 2004. gada 1. janvāra .

    X.     SOMIJA

    a)

    Mājokļa pabalsts pensionāriem (Likums par mājokļa pabalstu pensionāriem, 571/2007);

    b)

    Darba tirgus pabalsts (Likums par bezdarbnieka pabalstiem, 1290/2002);

    c)

    Speciālais pabalsts imigrantiem (Likums par speciālo pabalstu imigrantiem, 1192/2002).

    Y.     ZVIEDRIJA

    a)

    Mājokļa pabalsti personām, kas saņem pensiju (Likums 2001: 761);

    b)

    finansiāls atbalsts veciem cilvēkiem (Likums 2001: 853) .

    Z.     APVIENOTĀ KARALISTE

    a)

    Valsts pensijas kredīts (2002. gada Likums par valsts pensijas kredītu un (Ziemeļīrijas) 2002. gada Likums par valsts pensijas kredītu);

    b)

    Darba meklētāju pabalsti, ko aprēķina, ņemot vērā ienākumus (1995. gada Darba meklētāju likums un (Ziemeļīrijas) 1995. gada Rīkojums par darba meklētājiem);

    c)

    Ienākumu atbalsta maksājums ((Ziemeļīrijas) 1992. gada Likums par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem);

    d)

    Iztikas pabalsts invalīdiem mobilitātes nodrošināšanai ((Ziemeļīrijas) 1992. gada Likums par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem)

    11.

    XI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

    “XI PIELIKUMS

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANU

    [51. panta 3. punkts, 56. panta 1. punkts un 83. pants]

    A.   BEĻĢIJA

    Nav.

    B.     BULGĀRIJA

    Bulgārijas Veselības apdrošināšanas likuma 33. panta 1. punktu piemēro visām personām, kam Bulgārija saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu ir kompetentā dalībvalsts.

    B.   ČEHIJA

    Nav.

    D.   DĀNIJA

    1.

    a)

    Lai aprēķinātu pensiju saskaņā ar lov om social pension (Sociālo pensiju likums), tādus nodarbinātības periodus nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ko saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir izpildījusi tāda nodarbināta vai pašnodarbināta persona, kas bijusi pārrobežu darba ņēmējs vai sezonas strādnieks Dānijā, uzskata par uzturēšanās periodiem, ko Dānijā izpildījis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šajā periodā šo pārdzīvojušo laulāto ar iepriekš minēto nodarbināto vai pašnodarbināto personu saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šajā periodā šis laulātais dzīvoja kādā citā dalībvalstī. laikā šis laulātais dzīvoja kādā citā dalībvalstī.

    Šī punkta nolūkos “sezonas darbs” ir tāds darbs, kas ir atkarīgs no gadalaiku secības un automātiski atkārtojas katru gadu.

    b)

    Lai aprēķinātu pensiju saskaņā ar lov om social pension (Sociālo pensiju likums) tādus nodarbinātības periodus nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ko saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem līdz 1984. gada 1. janvārimir izpildījusi tāda persona, kurai nepiemēro 2. punkta a) apakšpunktu, uzskata par uzturēšanās periodiem, ko Dānijā izpildījis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šādā periodā šo pārdzīvojušo laulāto ar minēto personu saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šajā periodā šis laulātais dzīvoja kādā citā dalībvalstī.

    c)

    Laika posmus, kas jāņem vērā saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, neņem vērā tad, ja tie sakrīt ar tādiem laika posmiem, kas ņemti vērā, aprēķinot pensiju, kura attiecīgajai personai pienākas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu, vai sakrīt ar tādiem laika posmiem, kuru laikā attiecīgā persona saņēma pensiju saskaņā ar šādiem tiesību aktiem. Šos laika posmus tomēr ņem vērā tad, ja minētās pensijas lielums gadā nesasniedz pusi no sociālās pensijas pamatsummas.

    1.

    a)

    Neierobežojot 6. panta noteikumus, personas, kas nav strādājušas algotu darbu vienā vai vairākās dalībvalstīs, ir tiesīgas saņemt Dānijas sociālo pensiju tikai tad, ja tās ir vai iepriekš ir bijušas Dānijas pastāvīgie iedzīvotāji vismaz trīs gadus saskaņā ar Dānijas tiesību aktu noteiktajiem vecuma ierobežojumiem. Saskaņā ar 4. pantu Dānijas sociālajai pensijai nepiemēro 7. pantu, kuru var saņemt iepriekš minētās personas.

    b)

    Iepriekš minētie noteikumi neļauj Dānijas sociālo pensiju saņemt to personu ģimenes locekļiem, kas strādā vai ir strādājušas algotu darbu Dānijā, vai studentiem vai to ģimenes locekļiem.

    3.

    Uz bezdarbnieku pabalstu uz ierobežotu laika posmu, kurus atzīst ledighedsydelse (“elastīgā darba” shēma) (1997. gada 10. jūnija Likums Nr. 455), attiecas šīs regulas 6. nodaļas III sadaļa. Ja bezdarbnieki dodas uz citu dalībvalsti tiks piemērots 64. un 65. pants, ja šai dalībvalstij ir līdzīga nodarbinātības shēma tādai pašai personu kategorijai.

    4.

    Ja kāds Dānijas sociālās pensijas saņēmējs ir tiesīgs saņemt arī no citas dalībvalsts apgādnieka zaudējuma pensiju, tad, izpildot Dānijas tiesību aktus, šīs pensijas uzskata par viena un tā paša veida pabalstiem regulas 53 panta 1. punkta nozīmē, tomēr ar nosacījumu, ka persona, kuras apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi kalpo par pamatu apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, arī ir ieguvusi tiesības uz Dānijas sociālo pensiju.

    E.   VĀCIJA

    1.

    Neskarot regulas 5. panta a) punktu un Sozialgesetzbuch VI (Sociālā kodeksa / SGBVI sējums) 5. panta 4. punkta 1. apakšpunktu, persona, kura saņem pilnu vecuma pensiju saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, var lūgt, lai to obligāti apdrošina atbilstīgi Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmai .

    2.

    Neskarot šīs regulas 5. panta a) punktu un SGB VI 7. panta 1. un 3. punktu , persona, kas ir obligātā kārtā apdrošināta citā dalībvalstī vai saņem vecuma pensiju saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, var pievienoties brīvprātīgās apdrošināšanas shēmai Vācijā.

    3.

    Lai saskaņā ar SGB V 47. panta 1. punktu, SGB VII 47. panta 1. punktu un Reichsversicherungsordnung (karaliskās apdrošināšanas sistēmas) 200. panta 2. punktu piešķirtu naudas pabalstus apdrošinātām personām, kas dzīvo citā dalībvalstī, Vācijas apdrošināšanas shēmas aprēķina neto izmaksājamo summu, ko izmanto, lai novērtētu pabalstus tā, it kā apdrošinātā persona dzīvotu Vācijā, ja vien apdrošinātā persona nelūdz novērtējumu, kas balstīts uz neto samaksu, kuru tā faktiski saņem.

    4.

    Citu dalībvalstu valstspiederīgie, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta atrodas ārpus Vācijas un kuri pilda vispārējos Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmas nosacījumus, var veikt brīvprātīgas iemaksas tajā tikai tādā gadījumā, ja tie kaut kad agrāk ir bijuši brīvprātīgi vai obligāti apdrošināti Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmā; tas attiecas arī uz bezvalstniekiem un bēgļiem, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta ir citā dalībvalstī.

    5.

    Pauschale Anrechnungszeit (fiksēta kredīta periods) saskaņā ar SGV ║VI sējuma 253. pantu ir jānosaka tikai ar atsauci uz Vācijas periodiem.

    6.

    Gadījumos, kad, no jauna aprēķinot pensiju, ir piemērojami Vācijas tiesību akti par pensiju, kas bija spēkā 1991. gada 31. decembrī, Vācijas Ersatzzeiten (aizvietošanas periodi) kreditēšanai piemēro vienīgi Vācijas tiesību aktus.

    7.

    Vācijas tiesību aktus par nelaimes gadījumiem darbā un par arodslimībām, par kurām piešķir kompensācijas saskaņā ar ārvalstu pensiju likumu, un par pabalstiem attiecībā uz apdrošināšanas periodiem, ko saskaņā ar ārvalstu pensiju likumu var ieskaitīt periodos, kas izpildīti teritorijās, kuras minētas Bundesvertriebenengesetz (Likuma par pārvietotām personām un bēgļiem) 1. panta 2. punkta 3. apakšpunktā, arī turpmāk piemēro šīs regulas piemērošanas jomā, neskarot Fremdrentengesetz (Ārvalstu pensiju likuma) 2. pantu.

    8.

    Lai aprēķinātu regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto teorētisko summu pensiju shēmās brīvām profesijām, kompetentā iestāde par katru apdrošināšanas gadu, kas ir izpildīts saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, pamatojas uz vidējo gada pensiju, uz kuru tiesības iegūtas laikposmā, kad veiktas dalības iemaksas kompetentā iestādē.

    F.   IGAUNIJA

    Aprēķinot vecāku pabalstu, nodarbinātības laikposmu dalībvalstīs, izņemot Igauniju, uzskata par tādu, kam pamatā tā pati vidējā sociālo nodokļu summa, kas samaksāta Igaunijas nodarbinātības laika posmos, līdz kādiem tie uzkrāti. Ja pārskata gadā persona strādāja citās dalībvalstīs, pabalsta aprēķinu uzskata par tādu, kam pamatā vidējā sociālo nodokļu summa, kas ir samaksāta Igaunijā no pārskata gada līdz dekrēta atvaļinājumam.

    G.   GRIEĶIJA

    1.

    Likumu Nr. 1469/84 attiecībā uz brīvprātīgu pievienošanos pensiju apdrošināšanas shēmām Grieķijas valstspiederīgajiem un grieķu izcelsmes ārzemju valstspiederīgajiem piemēro citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, ja attiecīgās personas neatkarīgi no to dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iepriekš ir bijušas obligāti vai brīvprātīgi apdrošinātas Grieķijas pensiju apdrošināšanas shēmā.

    2.

    Neskarot Regulas 5. panta a) punktu un Likuma Nr. 1140/81 34. pantu, persona, kas saņem pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, var lūgt, lai to obligātā kārtā apdrošina saskaņā ar OGA piemērotajiem tiesību aktiem, ciktāl viņš/viņa veic darbību, kas ietilpst tiesību akta darbības jomā.

    H.   SPĀNIJA

    1.

    Lai īstenotu regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu , gadus, kuru trūkst, lai nodarbinātā persona sasniegtu pensijas vai obligāto pensijas vecumu, noteikts Ley de clases pasivas del Estado (Likums par valsts pensionāriem) konsolidētās versijas 31. panta 4. punktā, uzskata par nostrādātiem valsts dienestā tikai tad, ja tāda apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, attiecībā uz kuru pienākas invaliditātes pensija vai pēcnāves pensija, saņēmējs bijis iekļauts Spānijas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā shēmā vai veicis darbību, uz ko attiecināma šī shēma, vai ja tāda gadījuma iestāšanās brīdī, attiecībā uz kuru pienākas pensijas, saņēmējs ir veicis darbību, saistībā ar kuru attiecīgajai personai būtu bijis jābūt iekļautai Spānijas valsts civildienesta ierēdņu, bruņoto spēku vai tiesnešu īpašajā shēmā, ja šī darbība būtu bijusi veikta Spānijā .

    2.

    a)

    Saskaņā ar regulas 56. panta 1. punkta c) apakšpunktu Spānijas teorētisko pabalstu aprēķina, balstoties uz faktiskajām iemaksām, ko persona veikusi gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālajam nodrošinājumam. Ja, aprēķinot pensijas pamatsummu, apdrošināšanas un/vai dzīves vietas laika posmi saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem ir jāņem vērā, attiecībā uz iepriekšminētajiem laika posmiem kā iemaksu pamats Spānijā izmanto pārskata periodiem tuvāko laikposmu, ņemot vērā mazumtirdzniecības cenu indeksa attīstību.

    b)

    Iegūtās pensijas summu palielina par tādu palielinājumu un pārrēķina summu, kas aprēķināta katram vēlākajam gadam attiecībā uz tā paša veida pensijām.

    3.

    Citās dalībvalstīs pabeigtos laika posmus, kas ir ieskaitāmi valsts civildienesta ierēdņu, bruņoto spēku un tiesu administrācijas īpašajā sistēmā, saskaņā ar šīs regulas 56. pantu pielīdzina laika ziņā vistuvākajiem Spānijā par valsts civildienesta ierēdni nostrādātajiem laika posmiem.

    4.

    Balstoties uz vecumu aprēķinātās papildu summas, kas minētas Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma otrajā pārejas noteikumā, saskaņā ar regulu piemēro visiem tiem saņēmējiem, kuru vārdā ir veiktas iemaksas pirms 1967. gada 1. janvāra saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem; apdrošināšanas periodus, kas ieskaitīti citā dalībvalstī pirms iepriekš minētā datuma, nevar, piemērojot regulas 5. pantu, uzskatīt par līdzvērtīgiem Spānijā veiktām iemaksām, tikai šeit minētajiem mērķiem. Attiecībā uz jūrnieku speciālo shēmu 1967. gada 1. janvārim atbilst 1970. gada 1. augusts un attiecībā uz ogļu ieguves speciālo sociālā nodrošinājuma shēmu — 1969. gada 1. aprīlis.

    I.   FRANCIJA

    1.

    Citu dalībvalstu valstspiederīgie, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta atrodas ārpus Francijas un kuri atbilst vispārējiem Francijas pensiju apdrošināšanas shēmas nosacījumiem, var veikt brīvprātīgas iemaksas tajā tikai tādā gadījumā, ja tie iepriekš ir bijuši brīvprātīgi vai obligāti apdrošināti Francijas pensiju apdrošināšanas shēmā; tas attiecas arī uz bezvalstniekiem un bēgļiem, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta ir citā dalībvalstī.

    2.

    Personām, kas saņem pabalstus natūrā Francijā saskaņā ar regulas 17., 24. vai 26. pantu un kas dzīvo Francijas departamentos Augšreinā, Lejasreinā un Mozelē, pabalsti natūrā, ko paredz citas dalībvalsts iestādes, kas ir atbildīgas par šo izmaksu segšanu, iekļauj pabalstus, kurus paredz gan Elzasas Mozeles vispārējā slimības gadījumu apdrošināšanas shēma, gan obligātā papildu vietējā slimības gadījumu apdrošināšanas shēma.

    3.

    Francijas tiesību akti, kas attiecas uz personu, kas pašlaik strādā vai iepriekš strādāja, vai pašlaik vai iepriekš bija pašnodarbināta persona regulas III sadaļas 5. nodaļas piemērošanai, iekļauj pamata vecuma apdrošināšanas shēmu(-as) un papildu pensionēšanās shēmu(-as), kurā(-s) attiecīgā persona bija iesaistījusies.

    J.   ĪRIJA

    1.

    Neskarot šīs regulas 21. panta 2. punktu un 62. pantu, aprēķinot apdrošinātās personas noteiktos uzskaitītos nedēļas ienākumus, lai piešķirtu Īrijas tiesību aktos paredzēto slimības vai bezdarbnieku pabalstu, summu, kas līdzvērtīga nodarbināto personu vidējai nedēļas algai attiecīgajā noteiktajā gadā, šai apdrošinātajai personai ieskaita par katru darba nedēļu, ko nodarbināta persona minētajā noteiktajā gadā nostrādājusi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

    2.

    Piemērojot šīs regulas 46. pantu, ja attiecīgajai persona ir iestājusies darba nespēja, kas noved pie invaliditātes, laikā, kad uz to ir attiekušies citas dalībvalsts tiesību akti, Īrija 2005 . gada Sociālās nodrošināšanas konsolidācijas akta 118. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta mērķiem ņem vērā visus periodus, kuru laikā šī persona saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem tiktu uzskatīta par darbnespējīgu invaliditātes dēļ, kas izrietēja no darba nespējas.

    K.   ITĀLIJA

    Nav ║

    L.   KIPRA

    Piemērojot 6. panta, 51. un 61. panta noteikumus, jebkuram periodam, sākoties no 1980. gada 6. oktobra vai pēc tam, saskaņā ar Kipras Republikas tiesību aktiem apdrošināšanas nedēļu nosaka, sadalot kopējos apdrošināmos noteikta laika posma ienākumus ar pamata apdrošināmo ienākumu iknedēļas summu, kas ir piemērojami noteiktā iemaksu gadā, paredzot, ka šādi noteikto nedēļu skaits nepārsniedz attiecīgā perioda kalendāro nedēļu skaitu.

    M.   LATVIJA

    Nav ║

    N.   LIETUVA

    Nav ║

    O.   LUKSEMBURGA

    Nav ║

    P.   UNGĀRIJA

    Nav ║

    Q.   MALTA

    Īpaši noteikumi ierēdņiem :

    a)

    Lai piemērotu regulas 49. un 60. pantu, personas, kas ir nodarbinātas saskaņā ar Bruņoto spēku likumu (Maltas likumu 220. nodaļa), Policijas likumu (Maltas likumu 164. nodaļa) un Cietumu likumu (Maltas likumu 260. nodaļa), uzskata par civildienesta ierēdņiem.

    b)

    Pensijas, ko maksā saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem un Pensiju rīkojumu (Maltas likumu 93. nodaļa), uzskata par “īpašām shēmām civildienesta ierēdņiem” vienīgi regulas 1. panta e) apakšpunkta mērķiem.

    R.   NĪDERLANDE

    1.   Veselības aprūpes apdrošināšana

    a)

    Īstenojot III sadaļas 1. un 2. nodaļu, attiecībā uz tiesībām uz pabalstiem natūrā saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem personas, kas ir tiesīgas uz pabalstiem natūrā, ietver:

    i)

    personas, kas saskaņā ar Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) 2. pantu, ir jāapdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja; un

    ii)

    ja tās nav apdrošinātas saskaņā ar i) punktu, dienestā esošu militārpersonu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, un personām, kas ir citas dalībvalsts iedzīvotāji un kas saskaņā ar regulu ir tiesīgas saņemt veselības apdrošināšanu savā dzīvesvietas valstī, izmaksas sedz Nīderlande.

    b)

    1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētajām personas saskaņā ar Zorgverzekeringswet (Veselības apdrošināšanas akta) noteikumiem apdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja, bet 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētās personas reģistrējas College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padomē).

    c)

    Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akta) noteikumus un Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten ( Vispārējais likums par īpašiem medicīnas izdevumiem ) noteikumus par atbildību par iemaksām piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām un to ģimenes locekļiem. Iemaksas par ģimenes locekļiem iekasē no tās personas, no kuras ir iegūtas tiesības uz veselības aprūpi, izņemot militārpersonu ģimenes locekļus, kuri dzīvo citā dalībvalstī un no kuriem iemaksas iekasē tieši .

    d)

    Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akta) noteikumi par novēloto apdrošināšanu pēc analoģijas attiecas arī uz novēlotu reģistrēšanos College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padomē) attiecībā uz personām, kas ir minētas 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā.

    e)

    Personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot Nīderlandes tiesību aktus, kas dzīvo vai uz laiku uzturas Nīderlandē, ir jābūt tiesīgām saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar Nīderlandes pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāžu piedāvāto politiku, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akta) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, kurus paredz Algemene wet bijzondere ziektekosten ( Vispārējais likums par īpašiem medicīnas izdevumiem ).

    f)

    Piemērojot 23. līdz 30. pantu, šādus pabalstus (papildus pensijām, uz ko attiecas III sadaļas 4. un 5. nodaļa) pielīdzina pensijām saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem:

    pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. janvāraAlgemene burgerlijke pensioenwet (Likumu par pensijām attiecībā uz ierēdņiem un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem) ║;

    pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. oktobraAlgemene militaire pensioenwet (Likumu par pensijām attiecībā uz militārpersonu un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem) ║;

    darbnespējas pabalsti, kas piešķirti saskaņā ar 1972. gada 7. jūnijaWet arbeidsongeschiktheidsvoorziening militairen (Likumu par militārpersonu darba nespējas pabalstiem) ║;

    pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1967. gada 15. februāra Likumu par pensijām NV Nederlandse Spoorwegen (Nīderlandes dzelzceļa uzņēmējsabiedrība) darbiniekiem un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem (Spoorwegpensioenwet) (Dzelzceļa pensiju likums);

    pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Reglement Dienstvoorwaarden Nederlandse Spoorwegen (noteikumiem, kas reglamentē nodarbināšanas kārtību Nīderlandes dzelzceļa uzņēmējsabiedrībā);

    pabalsti, kas piešķirti pensionāriem pirms pensijas vecuma — 65 gadu — sasniegšanas, atbilstīgi pensionēšanās shēmai, kas izstrādāta, lai vecumdienās nodrošinātu ienākumus iepriekš nodarbinātām personām, vai pabalsti, kas piešķirti personām, kas ir 55 gadus vecas vai vecākas, gadījumā, ja priekšlaicīgi aiziet no darba tirgus, saskaņā ar valsts izveidotu shēmu vai darba devēju un darbinieku vienošanos;

    pabalsti, kas militārpersonām un ierēdņiem piešķirti saskaņā ar shēmu, ko piemēro štata vietu samazināšanas un atlaišanas no darba vecuma dēļ, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā.

    g)

    Piemērojot šīs regulas III sadaļas 1. un 2. nodaļu, Nīderlandes sistēmā nodrošinātais neatmaksājamais pabalsts ierobežotas veselības aprūpes iestāžu izmantošanas gadījumā ir uzskatāms par slimības pabalstu naudā.

    2.   Algemene Ouderdomswet (AOW) piemērošana (║ Likums “Par vispārējo vecuma apdrošināšanu”)

    a)

    Samazinājumu, kas minēts ║ AOW║ 13. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz kalendārajiem gadiem pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā saņēmējs, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ļautu viņam šādus gadus pielīdzināt apdrošināšanas laika posmiem:

    dzīvojis Nīderlandē starp 15 un 65 gadu vecumu, vai

    viņš, dzīvodams citā dalībvalstī, strādāja Nīderlandē darba devēja labā, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta Nīderlandē, vai

    strādāja citā dalībvalstī laika posmos, kurus uzskata par apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar Nīderlandes sociālās nodrošināšanas sistēmu.

    Atkāpjoties no AOW 7. panta, arī tādas personas, kas dzīvojušas vai strādājušas Nīderlandē saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem vienīgi pirms 1957. gada 1. janvāra, uzskata par tiesīgām uz pensiju.

    b)

    AOW 13. panta 1. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendārajiem gadiem pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā precēta vai toreiz precēta persona laikā starp savu 15. un 65. dzimšanas dienu nav bijusi apdrošināta saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kaut arī dzīvojusi citā dalībvalstī nevis Nīderlandē, ja šie kalendāra gadi sakrīt ar šīs personas laulātā pabeigtiem apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar šiem tiesību aktiem vai sakrīt ar kalendārajiem gadiem, kas jāņem vērā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu ar noteikumu, ka šis pāris tajā laikā dzīvojis laulībā.

    Atkāpjoties no AOW 7. panta, šī persona ir uzskatāma par tiesīgu saņemt pensiju.

    c)

    AOW 13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendāra gadiem pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā pensionāra laulātais, kas neatbilst nosacījumiem, lai šos gadus pielīdzinātu apdrošināšanas laika posmiem:

    dzīvojis Nīderlandē starp 15 un 65 gadu vecumu, vai

    viņš, dzīvodams citā dalībvalstī, strādāja Nīderlandē darba devēja labā, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta Nīderlandē, vai

    strādāja citā dalībvalstī laika posmos, kurus uzskata par apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar Nīderlandes sociālās nodrošināšanas sistēmu.

    d)

    13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendāra gadiem pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā pensionāra laulātais laikposmā starp savu 15. un 65. dzimšanas dienu dzīvojis citā dalībvalstī, nevis Nīderlandē, un nav bijis apdrošināts saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, ja šie kalendāra gadi sakrīt ar pensionāra pabeigtiem apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar šiem tiesību aktiem vai sakrīt ar kalendārajiem gadiem, kas jāņem vērā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu noteikumiem, ka šis pāris tajā laikā dzīvojis laulībā.

    e)

    2. punkta a) apakšpunktu, 2. punkta b) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu nepiemēro laika posmiem, kas sakrīt ar:

    laika posmiem, kurus drīkst ņemt vērā, aprēķinot tiesības uz pensiju saskaņā ar tādas dalībvalsts vecuma apdrošināšanas likumiem, kas nav Nīderlande, vai

    laika posmu, kurā attiecīgā persona saņēmusi vecuma pensiju saskaņā ar šiem likumiem.

    Brīvprātīgās apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar citas dalībvalsts sistēmu neņem vērā šī noteikuma mērķiem.

    f)

    Noteikumus, kas ir minēti 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja attiecīgā persona pēc 59 gadu vecuma ir sešus gadus nodzīvojusi vienā vai vairākās dalībvalstīs, un tik ilgi, kamēr šī persona dzīvo kādā no šīm dalībvalstīm.

    g)

    Atkāpjoties no AOW IV nodaļas, saskaņā ar šādiem tiesību aktiem obligātai apdrošināšanas sistēmai pakļauta iedzīvotāja laulātajam, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav Nīderlande, atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar šādiem tiesību aktiem attiecībā uz laika posmiem, kuros laulātais ir obligāti apdrošināts.

    Atļauja nepārstāj būt spēkā, ja laulātā obligātā apdrošināšana tiek pārtraukta sakarā ar viņa nāvi, ja viņa apgādnieks saņem vienīgi pensiju saskaņā ar Algemene nabestaandenwet (vispārēju likumu (pārdzīvojušo apgādājamajiem) apgādnieku zaudētājiem).

    Atļauja attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu jebkurā gadījumā pārstāj būt spēkā dienā, kad brīvprātīgi apdrošinātā persona sasniedz 65 gadu vecumu.

    Iemaksas, kas jāveic attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā AOW. Tomēr, ja brīvprātīgā apdrošināšana turpinās no 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas laika posma, iemaksas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā AOW ar vērā ņemamajiem ienākumiem, kas būtu uzskatāmi par saņemtiem Nīderlandē.

    h)

    2. punkta g) apakšpunktā minēto atļauju nepiešķir nevienam, kas ir apdrošināts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem par pensijām vai pabalstiem apgādnieka zaudējuma gadījumā.

    i)

    Saskaņā ar 2. punkta g) apakšpunktu ikviens ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kurā dalības nosacījumi ir izpildīti, ir informējis SocialeVerzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banku) par nodomu izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu.

    j)

    Piemērojot 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tikai tie apdrošināšanas laika posmi, kas ir pabeigti saskaņā ar AOW, pēc 15 gadu vecuma ir ņemami vērā kā apdrošināšana laika posmi.

    3.   Algemene nabestaandenwet (ANW) (vispārējais likums par pārdzīvojušiem radiniekiem) piemērošana

    a)

    Ja pārdzīvojušais laulātais saskaņā arANW ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pabalstu, ievērojot šīs regulas 51. punkta 3. punktu , šo pensiju aprēķina saskaņā ar regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    Piemērojot šos noteikumus, arī tie apdrošināšanas laika posmi, kas bija pirms 1959. gada 1. oktobra, tiek uzskatīts par apdrošināšanas laika posmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, ja šajos laika posmos apdrošinātā persona pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas:

    dzīvoja Nīderlandē, vai

    viņš, dzīvodams citā dalībvalstī, strādāja Nīderlandē darba devēja labā, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta Nīderlandē, vai

    strādāja citā dalībvalstī laika posmos, kurus uzskata par apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar Nīderlandes sociālās nodrošināšanas sistēmu.

    b)

    Neieskaita tādus laika posmus, kuri jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, bet kuri sakrīt ar obligātās apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām.

    c)

    Piemērojot 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tikai tie apdrošināšanas laika posmi, kas ir pabeigti saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, pēc 15 gadu vecuma ir ņemami vērā kā apdrošināšana laika posmi.

    d)

    Atkāpjoties no ANW 63.a panta 1. punkta personai, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav Nīderlande un kura laulātais ir obligāti apdrošināts saskaņā ar ANW, atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar šādiem tiesību aktiem ar noteikumu, ka šāda apdrošināšana ir jau sākusies līdz …, bet tikai laika posmiem, kuros laulātais ir obligāti apdrošināts. Šāda atļauja vairs nav spēkā no dienas, kad tiek pārtraukta laulātā obligātā apdrošināšana saskaņā ar ANW, ja vien laulātā obligātā apdrošināšana netiek pārtraukta sakarā ar viņa nāvi un ja viņa apgādnieks nesaņem vienīgi pensiju saskaņā ar ANW.

    Atļauja attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu jebkurā gadījumā pārstāj būt spēkā dienā, kad brīvprātīgi apdrošinātā persona sasniedz 65 gadu vecumu.

    Iemaksas, kas jāveic attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā ANW. Tomēr, ja brīvprātīgā apdrošināšana turpinās no 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas laika posma, iemaksas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā ANW ar vērā ņemamajiem ienākumiem, kas būtu uzskatāmi par saņemtiem Nīderlandē.

    4.   Nīderlandes likumu piemērošana attiecībā uz darba nespēju

    a)

    Ja saskaņā ar šīs regulas 51. punkta 3. punktu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Nīderlandes invaliditātes pabalstu, 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto summu šā pabalsta aprēķināšanai nosaka šādi:

    i)

    ja pirms darba nespējas iestāšanās persona ir veikusi darbību pašnodarbinātas personas statusā 1. panta a) punkta nozīmē, pabalstu nosaka saskaņā ar:

    Wet op arbeidsongeschiktheidsverzekering (WAO) (Likums par darba nespēju) paredzētajiem noteikumiem, ja darba nespēja iestājusies pirms 2004. gada 1. janvāra, vai

    Wet Werk en inkomen naar arbeidsvermogen (WIA) (Likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām), ja darba nespēja iestājusies pēc 2004. gada 1. janvāra .

    ii)

    ja pirms darba nespējas iestāšanās attiecīgā persona ir veikusi darbību pašnodarbinātas personas statusā 1. panta a) punkta nozīmē un darba nespēja iestājusies pirms 2004. gada 1. augusta, pabalstu nosaka saskaņā ar Wet arbeidsongeschiktheidsverzekering zelfstandigen (WAZ) (Likums par pašnodarbināto personu darba nespēju) paredzētajiem noteikumiem.

    b)

    Aprēķinot pabalstus saskaņā ar WAO, WIA vai WAZ, Nīderlandes iestādes ņem vērā:

    algota darba laika periodus un tiem pielīdzinātos periodus, kas izpildīti Nīderlandē pirms 1967. gada 1. jūlija;

    apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar WAO;

    apdrošināšanas periodus, ko attiecīgā persona ir izpildījusi pēc 15 gadu vecuma saskaņā Algemene Arbeidsongeschiktheidswet (AAW) (Vispārējais likums par darba nespēju), ciktāl tie nesakrīt ar tādiem apdrošināšanas periodiem, kas ir izpildīti saskaņā ar WAO;

    apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar WAZ;

    apdrošināšanas periodus, kas ir izpildīti saskaņā ar WIA.

    S.   AUSTRIJA

    1.

    Attiecībā uz pensiju periodu iegūšanu skolu vai līdzīgu mācību iestāžu apmeklēšana citā dalībvalstī tiek uzskatīta par līdzvērtīgu skolas vai mācību iestādes apmeklēšanai saskaņā ar Allgemeines Sozialversicherungsgesetz (ASVG) (Vispārējais likums par sociālo nodrošināšanu) 227. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 228. panta 1. punkta 3. apakšpunktu, Gewerbliches Sozialversicherungsgesetz (GSVG) (Federālais likums par to personu sociālo apdrošināšanu, kas nodarbinātas tirdzniecībā un komercijā) 116. panta 7. punktu un Bauern-Sozialversicherungsgesetz (BSVG) (Likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu) 107. panta 7. punktu, ja uz attiecīgo personu kādu laiku ir attiekušies Austrijas tiesību akti, jo tā veikusi darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, un ja ir veiktas īpašās iemaksas, kas saskaņā ar ASVG 227. panta 3. punktu, GSVG 116. panta 9. punktu un BSVG 107. panta 9. punktu ir vajadzīgas, lai iegūtu šādus mācību periodus .

    2.

    Aprēķinot proporcionālo pabalstu, kas ir minēts 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā, neņem vērā īpašus iemaksu papildinājumus papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstu saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. Šādos gadījumos proporcionālo pabalstu, ko aprēķina bez šīm iemaksām, nepieciešamības gadījumā palielina par iemaksu nesamazinātiem īpašiem papildinājumiem papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstu.

    3.

    Ja saskaņā ar 6. pantu aizstāšanas laika posmus, kas saskaņā ar Austrijas pensijas apdrošināšanas shēmu ir pabeigti, bet tie nevar būt pamatā aprēķinam atbilstoši ║ ASVG ║ 238. un 239. pantam, 122. un 123. pantam, ║ GSVG ║ 113. un 114. pantam un ║ BSVG ║ 239. pantam, izmanto bērna kopšanas laika posmu aprēķināšanas pamatu saskaņā ar ASVG 239. pantu, GSVG 123. pantu un BSVG 114. pantu.

    T.   POLIJA

    Nav ║

    U.   PORTUGĀLE

    Nav ║

    V.     RUMĀNIJA

    Nav ║

    W.   SLOVĒNIJA

    Nav ║

    X.   SLOVĀKIJA

    Nav ║

    Y.   SOMIJA

    1.

    Nosakot pabalsta saņemšanas tiesības un aprēķinot Somijas valsts pensijas summu saskaņā ar 52. līdz 54. pantu, pensijas, kas ir saņemtas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek uzskatītas par tādā pašā veidā saņemtām pensijām kā atbilstoši Somijas tiesību aktiem.

    2.

    Piemērojot 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, lai aprēķinātu kreditētā laika posma ienākumus saskaņā ar Somijas tiesību aktiem par uz ienākumiem balstītām pensijām, ja privātpersonai ir pensijas apdrošināšanas laika posmi kā darbiniekam vai pašnodarbinātai personai citā dalībvalstī pārskata perioda daļai saskaņā ar Somijas tiesību aktiem, kreditētā laika posma ienākumi ir līdzvērtīgi to ienākumu summai, kas ir saņemti pārskata perioda daļā Somijā, sadalot ar mēnešu skaitu, kuriem pārskata periodā Somijā bija apdrošināšanas laika posmi.

    Z.   ZVIEDRIJA

    1.

    Ja saskaņā ar 67. panta noteikumiem bērna kopšanas pabalsts tiek maksāts ģimenes loceklim, kas nestrādā, bērna kopšanas pabalsts tiek maksāts tādā apmērā, kas atbilst pamata vai zemākajam apmēram.

    2.

    Lai aprēķinātu bērna kopšanas pabalstu saskaņā ar Lag (1962:381) om allmän försäkrings (Valsts apdrošināšanas likums) 4. nodaļas 6. punktu, personām, kas ir tiesīgas saņemt ar darbu saistītu bērna kopšanas pabalstu, piemēro šādus noteikumus.

    Uzskata, ka vecāks, kuram uz ienākumiem balstītu slimības pabalstu aprēķina, pamatojoties uz algotu darbu Zviedrijā, atbilst prasībai būt apdrošinātam, lai vismaz 240 dienas pēc kārtas pirms bērna dzimšanas saņemtu slimības pabalstu, kas ir lielāks par minimālo apmēru, ja minētajā laikposmā vecākam bijuši ienākumi no algota darba citā dalībvalstī, kas atbilst apdrošināšanai virs minimālā apmēra.

    3.

    Šīs regulas noteikumi par apdrošināšanas periodu vai uzturēšanās periodu summēšanu neattiecas uz pārejas noteikumiem Zviedrijas tiesību aktos par tiesībām uz garantijas pensiju personām, kas dzimušas 1937. gadā vai agrāk un kas pirms pensijas pieprasīšanas noteiktu periodu ir bijušas Zviedrijas iedzīvotāji (Likums 2000:798).

    4.

    Lai aprēķinātu nosacītos ienākumus no ienākumiem atkarīgai kompensācijai slimības gadījumā un no ienākumiem atkarīgai darbības kompensācijai saskaņā ar Lag (1962:381) om allmän försäkring (Valsts apdrošināšanas likums) 8. nodaļu, piemēro šādus noteikumus:

    a)

    ja apdrošinātā persona pārskata laika posmā ir arī pakļauta vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem kā darbinieks vai pašnodarbināta persona, ienākumi attiecīgajā (-s) dalībvalstī (-s) ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem apdrošinātās personas vidējiem bruto ienākumiem Zviedrijā pārskata laika posma daļā Zviedrijā, kurus aprēķina, dalot ienākumus Zviedrijā ar gadu skaitu, kuros šie ienākumi ir saņemti;

    b)

    ja pabalsti tiek aprēķināti saskaņā ar 46. pantu un personas nav apdrošinātas Zviedrijā, pārskata laika posmu nosaka saskaņā ar iepriekšminētā likuma 8. nodaļas 2. un 8. punktu tā, it kā attiecīgā persona būtu apdrošināta Zviedrijā. Ja attiecīgajai personai saskaņā ar Likumu par vecuma pensiju, kas balstīta uz ienākumiem, (1998:674) šajā periodā nav ienākumu, kas veido pensiju, atskaites periodu sāk skaitīt no senāka laika, kad apdrošinātajai personai bija ienākumi no algota darba Zviedrijā.

    5.

    a)

    Aprēķinot teorētiskos pensijas līdzekļus ar ienākumu saistītai apgādnieka zaudējuma pensijai (Likums 2000:461), ja prasības pensijas piešķiršanai Zviedrijas tiesību aktos attiecībā uz pēdējiem trim no pieciem kalendārajiem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (pārskata periods) nav ievērotas, tiek ņemti vērā apdrošināšanas periodi, kas ir izpildīti citās dalībvalstīs tā, it kā tie būtu bijuši izpildīti Zviedrijā. Apdrošināšanas periodi citās dalībvalstīs ir uzskatāmi par balstāmiem uz vidējo Zviedrijas pensijas bāzi. Ja attiecīgajai personai ir tikai viens gads Zviedrijā ar pensijas bāzi, ikviens apdrošināšanas periods citā dalībvalstī veido to pašu summu, ko Zviedrijā;

    b)

    Aprēķinot teorētiskos pensijas kredītus atraitnes pensijām nāves gadījumiem, sākot no 2003. gada 1. janvāra, ja prasības Zviedrijas tiesību aktos par pensiju kredītiem attiecībā uz pēdējiem diviem no četriem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (pārskata periods) nav ievērotas un apdrošināšanas laika posmi ir pabeigti citā dalībvalstī pārskata periodā, šie gadi tiek balstīti uz tiem pašiem pensiju kredītiem kā Zviedrijas gadā.

    ZA.   APVIENOTĀ KARALISTE

    1.

    Gadījumā, kad personai saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem var būt tiesības uz ikdienas pensiju, ja:

    a)

    bijušā laulātā iemaksas tiek ņemtas vērā it kā tās būtu pašas personas iemaksas, vai

    b)

    attiecīgās personas laulātais vai bijušais laulātais ir izpildījis attiecīgos iemaksu nosacījumus,

    tad katrā gadījumā ar noteikumu, ka laulātais vai bijušais laulātais ir vai bija tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz kuru attiecās divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, ir spēkā regulas III sadaļas 5. nodaļa, lai noskaidrotu tiesības atbilstīgi Apvienotās Karalistes tiesību aktiem. Šajā gadījumā minētās 5. nodaļas atsauces uz “apdrošināšanas laika posmiem” ir jāsaprot kā atsauces uz tādiem apdrošināšanas laika posmiem, ko pabeidzis:

    i)

    laulātais vai bijušais laulātais, ja prasījumu iesniedz:

    precēta sieviete, vai

    persona, kuras laulība ir izbeigusies nevis ar laulātā nāvi, bet citā veidā.

    ii)

    bijušais laulātais, ja prasījumu iesniedz:

    atraitnis, kuram tieši pirms pensionēšanās vecuma nav tiesību saņemt par atraitni kļuvuša vecāka pabalstu, vai

    atraitne, kurai tieši pirms pensionēšanās vecuma nav tiesību saņemt par atraitni kļuvušas mātes pabalstu, par atraitni kļuvuša vecāka pabalstu vai atraitņu pensiju vai kurai ir tiesības saņemt tikai ar vecumu saistītu atraitņu pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un šajā nozīmē “ar vecumu saistīta atraitņu pensija” nozīmē atraitņu pensiju, kas izmaksājama pēc samazinātas likmes saskaņā ar 39. iedaļas 4. 1992. punktu. gada Likumā “Par sociālās nodrošināšanas iemaksām un pabalstiem.”

    2.

    Piemērojot regulas 6. pantu tādiem noteikumiem, kas reglamentē tiesības uz kopšanas pabalstu, aprūpētāja pabalstu un invalīda uztura pabalstu, tādu darba, pašnodarbinātības vai pastāvīgās dzīvesvietas periodu, kas izpildīts citā dalībvalstī, nevis Apvienotajā Karalistē, ņem vērā tiktāl, ciktāl nepieciešams, lai atbilstu nosacījumiem par uzturēšanos Apvienotajā Karalistē, pirms dienas, kad pirmo reizi rodas tiesības uz minēto pabalstu.

    3.

    Piemērojot Regulas 7. pantu attiecībā uz invaliditāti , vecuma vai skaidrās naudas pabalstiem apgādnieka zaudējuma gadījumā, pensijām par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstiem , katru tādu saņēmēju saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kas uzturas citas dalībvalsts teritorijā, uzturēšanās laikā uzskata par personu, kas dzīvo minētajā citā dalībvalstī .

    4.

    Piemērojot 46. pantu, ja attiecīgā persona, kam iestājusies darba nespēja, kura noved pie invaliditātes, kamēr uz to ir attiekušies citas dalībvalsts tiesību akti, Apvienotā Karaliste 1992. gada Likuma “Par sociālās nodrošināšanas iemaksām un pabalstiem” 30.A. iedaļas 5. punkta mērķiem ņem vērā visus periodus, kuru laikā viņš ir saņēmis attiecībā uz šo darba nespēju:

    a)

    slimības pabalstus naudā vai tā vietā turpināja saņemt algu;

    b)

    pabalstus III sadaļas 4. un 5. nodaļas nozīmē, kas ir piešķirti attiecībā uz invaliditāti, kas iestājusies pēc šīs darba nespējas;

    saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem tā, it kā tas būtu īstermiņa darba nespējas laika posmu pabalsts, kas ir samaksāts saskaņā ar 1992. gada Likuma “Par sociālās nodrošināšanas iemaksām un pabalstiem” 30A. iedaļas 1. līdz 4. punktu.

    5.

    Piemērojot 46. pantu, ņem vērā tikai tos laika posmus, kuros persona bija darbnespējīga Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē.

    6.

    a)

    Aprēķinot ienākumu koeficientu, kas ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, katru nedēļu, kad darbinieks bija pakļauts citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas sākās attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē, attiecīgā persona ir veikusi iemaksas kā nodarbināts pelnītājs vai kurai ir ienākumi, par kuriem ir veiktas iemaksas, ņemot par pamatu ienākumus, kas atbilst divām trešdaļām attiecīgās nedēļas maksimālo ienākumu līmeņa.

    b)

    Piemērojot 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, ja:

    i)

    darbinieks kādā ienākumu nodokļu gadā, kas sākas 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šī datuma, ir pabeidzis apdrošināšanas darba vai dzīvesvietas laika posmus vienīgi dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste, un, piemērojot 6. punkta a) apakšpunktu, šis gads skaitās kvalificējošs gads Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē šīs regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļas nolūkos, viņš šajā gadā ir uzskatāms par apdrošinātu 52 nedēļas šajā otrā dalībvalstī;

    ii)

    ienākuma nodokļa gads, kas sākas 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šī datuma, neskaitās kvalificējošs gads Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē šīs regulas 52 panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļas nolūkiem, apdrošināšanas, darba vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti šajā gadā, neņem vērā.

    c)

    Lai ienākumu koeficientu pārrēķinātu apdrošināšanas laika posmos, ienākumu koeficientu, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem ir sasniegts konkrētajā ienākumu nodokļa gadā, dala ar gada zemāko ienākumu līmeni. Rezultātu izsaka ar veselu skaitli, neņemot vērā atlikumu decimāldaļās. Iegūto skaitli uzskata par tādu, kas norāda, cik apdrošināšanas nedēļu ir pabeigts attiecīgajā gadā saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šis skaitlis nepārsniedz to nedēļu skaitu, kurās persona bija pakļauta minētajiem tiesību aktiem.”


    Top