7.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 254/1

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (4), ar šo direktīvu izstrādā vienotu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

(2)

Pašlaik šai direktīvai būtu jāattiecas uz pesticīdiem, kas ir augu aizsardzības līdzekļi. Nākotnē tomēr ir paredzēts šīs direktīvas darbības jomu paplašināt, ietverot arī biocīdos produktus.

(3)

Šajā direktīvā paredzētiem mērķiem būtu citam citu jāpapildina un tie nedrīkstētu ietekmēt pasākumus, kas paredzēti citos saistītos Kopienas aktos, jo īpaši Padomes Direktīvā 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (5), Padomes Direktīvā 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā (8) un Padomes Regulā (EK) Nr. …/… par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (9). Šiem pasākumiem arī nebūtu jāietekmē brīvprātīgi pasākumi saistībā ar struktūrfondu regulām vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (10).

(4)

Lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpiemēro attiecīgu valstu rīcības plāni, kuros paredzēti mērķi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai metodiku izstrādi un ieviešanu. Attiecīgu valstu rīcības plānus var saskaņot ar citos saistītos Kopienas tiesību aktos paredzētiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai apkopotu mērķus, kas jāsasniedz saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri saistīti ar pesticīdiem.

(5)

Informācijas apmaiņa par mērķiem un rīcībām, ko dalībvalstis izvirza savos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Tādēļ ir atbilstīgi prasīt, lai dalībvalstis regulāri ziņotu Komisijai un citām dalībvalstīm, jo īpaši par sava valsts rīcības plāna īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī par gūto pieredzi.

(6)

Lai sagatavotu vai grozītu attiecīgu valstu rīcības plānus, ir atbilstīgi izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (11).

(7)

Ir būtiski, lai dalībvalstis radītu sākotnējas un papildu apmācības sistēmas, kā arī sertifikācijas sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un profesionālajiem pesticīdu lietotājiem, lai personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi apzinātos iespējamo šo vielu radīto risku cilvēku veselībai un videi un pasākumus, kas jāveic, lai pēc iespējas vairāk mazinātu tādu risku. Profesionālu lietotāju apmācību var koordinēt ar pasākumiem, ko organizē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005.

(8)

Pesticīdu tirdzniecība, tostarp to tirdzniecība internetā, ir svarīgs izplatīšanas ķēdes elements, un pārdošanas laikā tiešajiem lietotājiem, jo īpaši profesionālajiem lietotājiem, būtu jāsniedz konkrēti padomi par drošības instrukcijām attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Neprofesionālajiem lietotājiem, kam parasti nav attiecīgās izglītības un kas nav izgājuši apmācību, būtu jāsaņem ieteikumi, jo īpaši par pesticīdu drošu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī par iepakojuma apglabāšanu.

(9)

Ņemot vērā iespējamo risku, kas var rasties, lietojot pesticīdus, sabiedrība būtu labāk jāinformē par pesticīdu lietošanas vispārējo ietekmi, šādā nolūkā organizējot izpratnes veicināšanas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot mazumtirgotājus, kā arī īstenojot citus attiecīgus pasākumus.

(10)

Ciktāl rīcībai ar pesticīdiem un pesticīdu lietošanai nepieciešama tādu minimālo veselības aizsardzības un drošības prasību noteikšana darba vietā, kuras attiecas uz risku, ko darba ņēmējam rada saskarsme ar tādiem produktiem, kā arī vispārēji un īpaši profilakses pasākumi, lai mazinātu šo risku, uz tādiem pasākumiem attiecas Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret apdraudējumu, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (12), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret apdraudējumu, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (13).

(11)

Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām (14) būs paredzēti noteikumi par pesticīdu lietošanas iekārtu laišanu tirgū, nodrošinot ar vidi saistītu prasību ievērošanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu tādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, būtu jāizstrādā sistēmas regulārai tādu pesticīdu lietošanas iekārtu pārbaudei, kuras jau ir ekspluatācijā. Dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā tās savos valsts rīcības plānos nodrošinās šādu prasību īstenošanu.

(12)

Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var radīt nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tādēļ pesticīdu izsmidzināšana no gaisa būtu vispārēji jāaizliedz, pieļaujot atkāpi, ja salīdzinājumā ar citiem izsmidzināšanas paņēmieniem tai ir skaidras priekšrocības — mazāka ietekme uz cilvēku veselību un vidi — vai arī ja nav citu derīgu alternatīvu risinājumu.

(13)

Ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem. Tādēļ ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai novērstu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, piemēram, radot buferjoslas un drošības zonas, vai arī stādot dzīvžogus gar virszemes ūdeņiem, lai mazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni, pesticīdiem piesārņoto notekūdeņu iekļūšanu tajās un pesticīdu noplūdes tajās. Buferjoslu izmērus būtu jānosaka jo īpaši atkarībā no augsnes īpašībām, pesticīdu īpatnībām, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietojums pie dzeramā ūdens ņemšanas vietām vai gar transporta ceļiem, piemēram, gar dzelzceļu, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var vieglāk izraisīt ūdens vides piesārņošanu. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana būtu pēc iespējas jāmazina, vai attiecīgā gadījumā no tās būtu vispār jāatsakās.

(14)

Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos vai bērnu rotaļu laukumos pesticīdu lietošana rada ļoti lielu iespējamību sabiedrībai nonākt saskarsmē ar pesticīdiem. Tādēļ tādās vietās pesticīdu lietošana būtu jāaizliedz, jāierobežo vai pēc iespējas vairāk būtu jāsamazina risks, ko rada to lietošana.

(15)

Darbības ar pesticīdiem, tostarp pesticīdu uzglabāšana, atšķaidīšana un maisījumu gatavošana, kā arī pesticīdu lietošanas iekārtu tīrīšana pēc darba, tvertnes maisījumu, tukšu iepakojumu un pesticīdu atlieku reģenerācija un apglabāšana bieži rada nevēlamas saskarsmes iespējas cilvēkiem un videi. Tādēļ ir atbilstīgi noteikt īpašus pasākumus attiecībā uz šādām darbībām, lai papildinātu pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (15), kā arī Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (16). Pasākumi būtu jāattiecina arī uz neprofesionālajiem lietotājiem, jo ir ļoti iespējams, ka šīs lietotāju grupas pārstāvji zināšanu trūkuma dēļ varētu ar pesticīdiem rīkoties nepareizi.

(16)

Ja visi lauksaimnieki izmantotu integrētās augu aizsardzības pamatprincipus, kā arī kultūraugiem un nozarei īpaši piemērotās pamatnostādnes, visu pieejamo augu aizsardzības pasākumu, tostarp pesticīdu, izmantošana, būtu labāka un mērķtiecīgāka. Tādējādi vēl jo vairāk mazinātos risks cilvēku veselībai un videi, kā arī atkarība no pesticīdu lietošanas. Dalībvalstīm būtu jāveicina tāda augu aizsardzība, kurā pesticīdus izmanto maz, piemēram, integrēta augu aizsardzība, kā arī jārada tās īstenošanai vajadzīgie apstākļi.

(17)

Tā kā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. …/… un šo direktīvu, integrētās augu aizsardzības principu īstenošana ir obligāta un tā kā, īstenojot integrētās augu aizsardzības principus, ievēro subsidiaritātes principu, dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā tās nodrošina integrētās augu aizsardzības principu īstenošanu savā valsts rīcības plānā.

(18)

Jāizvērtē panākumi, kas gūti, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tam piemērotākais līdzeklis ir saskaņoti riska indikatori, kurus paredz Kopienas mērogā. Dalībvalstīm šie indikatori būtu jāizmanto riska pārvaldības pasākumiem valsts mērogā, kā arī ziņojumu sniegšanai, savukārt Komisijai rādītāji būtu jāizmanto aprēķinos par sasniegto Kopienas mērogā. Būtu jāizmanto statistikas datus, kas iegūti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/… par augu aizsardzības līdzekļu statistiku (9). Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildus saskaņotiem vienotiem indikatoriem izmantot arī savus valsts rādītājus.

(19)

Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un jānodrošina šo noteikumu izpilde. Sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt cilvēku veselību un vidi no iespējamā riska, kas saistīts ar pesticīdu lietošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā paredzēto ilgtspējīgas attīstības principu ar šo dokumentu tiecas atbalstīt augsta vides aizsardzības līmeņa integrēšanu Kopienas politikā.

(22)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17).

(23)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt un atjaunināt šīs direktīvas pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(24)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

1)

“profesionālais lietotājs” ir jebkura persona, kas profesionālajā darbībā lieto pesticīdus, tostarp operatori, tehniķi, darba devēji un pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā un citās nozarēs;

2)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas dara pesticīdus pieejamus tirgū, to skaitā vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, pārdevēji un piegādātāji;

3)

“konsultants” ir jebkura persona, kas saskaņā ar profesionālo darbību vai kā komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par augu aizsardzību un pesticīdu drošu lietošanu, attiecīgā gadījumā ietverot privātus un valsts konsultantu dienestus, tirdzniecības pārstāvjus, pārtikas ražotājus un mazumtirgotājus;

4)

“pesticīdu lietošanas iekārtas” ir jebkādas iekārtas, kas ir īpaši paredzētas pesticīdu lietošanai, to skaitā tādu iekārtu efektīvai darbībai vajadzīgie piederumi, piemēram, sprauslas, manometri, filtri, sieti un tvertņu tīrīšanas ierīces;

5)

“izsmidzināšana no gaisa” ir pesticīdu lietošana, izmantojot gaisa kuģus (lidmašīnas vai helikopterus);

6)

“integrētā augu aizsardzība” ir visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tai sekojoša tādu atbilstīgu paņēmienu integrēšana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu iedarbības formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimalizējot risku cilvēku veselībai un videi. Integrētā augu aizsardzība uzsver veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām un veicina dabisku kaitēkļu apkarošanas mehānismu izmantošanu;

7)

“riska indikators” ir aprēķina metodes rezultāts, ko izmanto, lai novērtētu pesticīdu radītu risku cilvēku veselībai un/vai videi;

8)

terminiem “virszemes ūdeņi” un “gruntsūdeņi” ir tāda pati nozīme, kā Direktīvā 2000/60/EK;

9)

“pesticīds” ir:

a)

piemērot atšķirīgus pesticīdu lietošanas iekārtu grafikus un pārbaužu intervālus, ko neizmanto pesticīdu izsmidzināšanai, rokas pesticīdu lietošanas iekārtām vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem, kā arī papildu lietošanas iekārtām, kuras reti izmanto un kuras norāda attiecīgās valsts rīcības plānā, kas paredzēts 4. pantā;

Šādu papildu lietojuma aprīkojumu nekad neuzskata par tādu, ko izmanto reti:

b)

neattiecināt inspekcijas uz pesticīdu rokas lietošanas iekārtām vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem.

a)

konkrētajā gadījumā nav piemērotu alternatīvu vai arī izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu lietošanas iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz veselību un vidi,

b)

pamatojoties uz novērtējumu par iespējamo risku, kādu var radīt izsmidzināšana no gaisa, dalībvalsts ir devusi atļauju izsmidzināt pesticīdus no gaisa,

c)

operatoram, kas veic izsmidzināšanu no gaisa, ir jābūt 5. panta 2. punktā minētai apliecībai. Pārejas periodā, kamēr zināšanu apliecināšanas sistēmas vēl nav izstrādātas, dalībvalstis var pieņemt citus kompetences apliecinājumus,

d)

uzņēmumam, kas veic izsmidzināšanu no gaisa, kompetenta iestāde ir izdevusi apliecību par atļauju izmantot iekārtas un gaisa kuģus, lai pesticīdus izsmidzinātu no gaisa.

a)

priekšroku dod pesticīdiem, kas nav klasificēti kā bīstami ūdens videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (24), kā arī tādiem, kuros nav prioritāru bīstamu vielu, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 3. punktā;

b)

priekšroku dod efektīvākajām pesticīdu lietošanas metodēm, piemēram, mazas noneses lietošanas iekārtu lietošanai, īpaši uz vertikāliem kultūraugiem, piemēram, apiņu sējumiem, augļu kokiem un vīnogulājiem;

c)

izmanto riska ierobežošanas pasākumus, ar ko būtiski mazina blakus esošu teritoriju piesārņošanas iespējamību, kuru rada pesticīdu nonese ar vēju, pesticīdiem piesārņoti notekūdeņi un pesticīdu noplūdes. Starp tiem vajadzības gadījumā ir attiecīga izmēra buferjoslu izveide, lai aizsargātu ūdens organismus, ko nav paredzēts apstrādāt, un aizsargjoslas virszemes un gruntsūdeņiem, ko izmanto dzeramā ūdens ņemšanai; šajās buferjoslās un aizsargjoslās pesticīdus nedrīkst lietot vai uzglabāt;

d)

pēc iespējas mazina vai vajadzības gadījumā izbeidz pesticīdu lietošanu ceļu malās un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citas infrastruktūras, kas ir tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liela iespējamība, ka pesticīdi varētu ietecēt virszemes ūdeņos vai noteku sistēmās.

1)

teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļlaukumos,

2)

aizsargājamās teritorijās, kā definēts Direktīvā 2000/60/EK vai citur, kur vajadzīgos aizsardzības pasākumus paredz saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK,

3)

nesen apstrādātās teritorijās, ko izmanto vai kas ir pieejamas lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

a)

pesticīdu uzglabāšana, darbības ar pesticīdiem, to atšķaidīšana un maisījuma gatavošana pirms lietošanas,

b)

apiešanās ar iepakojumu un pesticīdu atliekām,

c)

pēc lietošanas pāri palikušu tvertnes maisījumu izlietošana,

d)

iekārtu tīrīšana pēc pesticīdu lietošanas,

e)

pesticīdu atlieku un to iepakojuma reģenerācija vai apglabāšana saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem.

a)

aprēķina saskaņotus riska indikatorus, kā minēts 1. punktā, izmantojot statistikas datus, kas apkopoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/… kopā ar citiem attiecīgiem datiem;

b)

apzina konkrētu darbīgo vielu lietojuma tendences;

c)

apzina prioritātes, piemēram, darbīgās vielas, kultūraugus, reģionus vai praksi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, vai arī paraugpraksi, ko var izmantot kā piemēru, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus — mazināt pesticīdu lietošanas radītu risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un veicināt integrētas augu aizsardzības un alternatīvu pieeju un paņēmienu izstrādi un ieviešanu, lai pēc iespējas mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas.

1)

saskaņotas sistēmas izveidi, tostarp tādas attiecīgas datu bāzes izveidi, kurā apkopo un glabā visu informāciju par pesticīdu radīta riska indikatoriem, un tādas informācijas publiskošanu kompetentām iestādēm, citām ieinteresētām personām un plašai sabiedrībai;

2)

pētījumus, kas vajadzīgi tiesību aktu sagatavošanai un izstrādāšanai, tostarp šīs direktīvas pielikumu pielāgošanai tehnikas attīstībai;

3)

norādījumu un paraugprakses izstrādāšanu, kas atvieglo šīs direktīvas īstenošanu.