52007PC0658

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2007

COM(2007) 658 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Horvātiju, un par Lēmuma 2006/145/EK atcelšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropadome Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā apstiprināja „Saloniku darba kārtību Rietumbalkāniem”, ar ko ieviesa Eiropas partnerības principu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma pārskatīto Pievienošanās partnerību ar Horvātiju, kas balstīta uz Komisijas priekšlikumu, ko iesniedza 2005. gada 9. novembrī. Partnerībā ir ietvertas īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes. Sagaida, ka šīs valstis izpildīs īstermiņa prioritātes viena līdz divu gadu laikā.

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi sniegt priekšlikumu atjauninātai partnerībai ar Horvātiju. Šī atjauninātā partnerība ir balstīta uz Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 533/2004 noteikumiem un ņem vērā jaunākās norises, kā aprakstīts 2007. gada progresa ziņojumā. Partnerībā minētās prioritātes ir izraudzītas, pamatojoties uz to, ka ir pamatoti uzskatīt, ka dažos turpmākajos gados Horvātija spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē.

Lai īstenotu Pievienošanās partnerību, Horvātijas kompetentajām iestādēm ir jāizstrādā plāns, kurā ietverts grafiks un konkrēti pasākumi, kurus šajā nolūkā Horvātija iecerējusi veikt. Komisija pastāvīgi uzraudzīs šo prioritāšu īstenošanas gaitu.

Pievienošanās partnerības prioritātes veido programmas izstrādes pamatu Kopienas finansiālajam atbalstam, kuru turpinās sniegt, izmantojot attiecīgos finanšu instrumentus, īpaši Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido pirmspievienošanās atbalsta instrumentu ( IPA ).

Ierosinātajam Padomes lēmumam nav finansiālas ietekmes. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija aicina Padomi pieņemt pievienoto Padomes lēmuma priekšlikumu.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Horvātiju, un par Lēmuma 2006/145/EK atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam[1] ar grozījumiem, un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2) Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padomei jālemj par partnerībās ietveramajiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem pielāgojumiem. Tajā arī ir noteikts, ka Pievienošanās partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas ieviesti stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3) Pēc 2004. gada Eiropas partnerības Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma pirmo Pievienošanās partnerību ar Horvātiju[2].

(4) Dalībvalstis 2005. gada 3. oktobrī sāka sarunas ar Horvātiju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Sarunu virzība būs atkarīga no Horvātijas panākumiem, kas gūti, gatavojoties pievienoties ES, inter alia vērtējot to, kā tiek īstenota Pievienošanās partnerība, ko regulāri pārskatīs.

(5) Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam norādīts, ka partnerības tiks atjauninātas 2007. gada beigās.

(6) Padome 2006. gada 12. jūnijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA )[3], kas atjaunina finansiālā atbalsta sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(7) Tādēļ ir ieteicams pieņemt pārskatītu Pievienošanās partnerību, kas atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā, Horvātijai gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(8) Lai sagatavotos dalībai ES, Horvātijai jāizstrādā plāns ar grafiku un īpašiem pasākumiem Pievienošanās partnerības prioritāro jautājumu risināšanai.

(9) Lēmums 2006/145/EK ir jāatceļ,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi Pievienošanās partnerībai ar Horvātiju ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs un pārraudzīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, un Padome, pamatojoties uz Komisijas gada progresa ziņojumiem.

3. pants

Lēmumu 2006/145/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

PIELIKUMS. HORVĀTIJA – PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA 2007

1. IEVADS

Ierosinātā pārskatītā partnerība atjaunina pirmo partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Horvātiju. Tajā apzinātas rīcības atjaunotās, kā arī atlikušās prioritātes. Šīs prioritātes ir piemērotas valsts īpašajām vajadzībām un sagatavotības pakāpei un vajadzības gadījumā tiks atjauninātas. Horvātijai jāizstrādā plāns, kurā būs iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu pievienošanās partnerības prioritāros jautājumus. Pievienošanās partnerībā iekļautas arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2. PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat pievienošanās brīdim. Galvenās Horvātijai norādītās prioritātes ir saistītas ar tās spēju izpildīt Eiropadomes 1993. gada Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus, īpaši tos, kas noteikti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma deklarācijā, un sarunu prasības, kuras 2005. gada 3. oktobrī pieņēma Padome.

3. PRIORITĀTES

Šajā Pievienošanās Partnerībā uzskaitītās prioritātes ir izraudzītas, balstoties uz to, ka būtu reāli paredzams, ka dažos nākamajos gados Horvātija spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Horvātijai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī Horvātijas turpmākos panākumus.

Galvenās prioritātes ir noteiktas un sagrupētas nākamās iedaļas sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

Galvenās prioritātes

- Nodrošināt visu to saistību pareizu īstenošanu, kas uzņemtas ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

- Atjaunināt un īstenot tiesu sistēmas reformas stratēģiju un rīcības plānu; paātrināt valsts pārvaldes reformu.

- Atjaunināt un īstenot korupcijas apkarošanas programmu un saistītos rīcības plānus un nodrošināt saskaņotākus un aktīvākus centienus, lai novērstu un atklātu korupciju un sauktu pie kriminālatbildības par to, īpaši attiecībā uz korupciju augstā līmenī.

- Īstenot konstitucionālo likumu par mazākumtautībām, īpašu uzmanību pievēršot tā noteikumiem, kas garantē mazākumtautību proporcionālu pārstāvību nodarbinātībā. Plašāk apkarot diskrimināciju valsts sektorā.

- Pabeigt bēgļu atgriešanās procesu; galīgi atrisināt izmitināšanas lietas agrākajiem mājokļa apdzīvošanas/īres tiesību turētājiem; pabeigt īpašumu atjaunošanu un atgūšanu un atjaunot iespēju iesniegt pilsonības atzīšanas prasījumus.

- Pielikt pūles, lai panāktu reģiona valstu pilsoņu samierināšanu, un pastiprināt centienus, lai rastu galīgus risinājumus neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem, īpaši saistībā ar robežu jautājumiem.

- Pilnībā sadarboties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un nodrošināt kara noziegumu vietējo tiesas procesu integritāti.

- Uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palielināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, īpaši samazinot subsīdijas, pārstrukturējot lielus un zaudējumus nesošus uzņēmumus un paaugstinot valsts izdevumu efektivitāti.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

- Pilnībā īstenot valsts pārvaldes reformas pasākumus un administratīvās procedūras saistībā ar darbā pieņemšanu, paaugstināšanu amatā, mācībām un depolitizēšanu; uzlabot cilvēkresursu pārvaldi valsts pārvaldes jomās.

Tiesu sistēma

- Būtiski samazināt lietu uzkrāšanos tiesās un nodrošināt pieņemamu tiesas procesa ilgumu.

- Racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp ieviest mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas sistēmas.

- Izveidot atklātu, godīgu un pārredzamu darbā pieņemšanas, vērtēšanas un amatā paaugstināšanas sistēmu tiesu iestādēs un nodrošināt profesionalitāti, izmantojot kvalificētas mācības, tostarp ES tiesībās.

- Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas politika

- Turpināt izstrādāt uzvedības/ētikas kodeksus ierēdņiem un vēlētiem pārstāvjiem, kā arī rīcības plānus korupcijas novēršanai attiecīgajās tiesību aizsardzības iestādēs (robežsardze, policija, muita, tiesu iestādes). Attiecīgajos dienestos izveidot specializētas vienības korupcijas apkarošanai, izstrādājot atbilstošu mehānismu koordinācijai starp tām, un nodrošināt tām atbilstošas mācības un līdzekļus.

- Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai tiek vienādi īstenots un piemērots. Nodrošināt starptautiskajos tiesību aktos noteikto standartu ievērošanu, ieviešot attiecīgos likumdošanas un administratīvos pasākumus.

- Veikt konkrētus pasākumus sabiedrības informētības palielināšanai par korupciju kā nopietnu kriminālnoziegumu.

Cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība

- Nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstīgus budžeta līdzekļus.

- Veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar starptautiskām tiesībām un ES dalībvalstu paraugpraksi.

- Veicināt iecietības garu vis-à-vis serbu un čigānu mazākumtautībām un veikt pasākumus, lai aizsargātu personas, kas pieder pie minoritātēm un kuras varētu tikt apdraudētas vai pret kurām varētu tikt vērsta diskriminācija, naidīgums vai vardarbība.

- Turpināt īstenot stratēģiju un rīcības plānu čigānu aizsardzībai un integrācijai un nodrošināt vajadzīgo līdzekļu pieejamību, īpaši saistībā ar nodarbinātību, izglītību un mājokļiem.

- Pieņemt un īstenot visaptverošu diskriminācijas novēršanas stratēģiju.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

- Nodrošināt tiesas procesu integritāti saistībā ar kara noziegumiem, īpaši izskaužot aizspriedumus pret serbiem, tostarp piemērojot vienādus kriminālatbildības standartus un liecinieku un informatoru uzlabotu aizsardzību.

- Nodrošināt pietiekamu koordināciju un sadarbību visu attiecīgo iestāžu starpā valdības un pašvaldību līmenī jautājumos par bēgļu atgriešanos.

- Gūt panākumus visu to jautājumu risināšanā ar kaimiņvalstīm, kuri izriet no valdījuma un īres tiesību zaudēšanas.

- Radīt sociālos un ekonomiskos apstākļus, kas uzlabotu gaisotni bēgļu reintegrācijai un atgriezušos personu pieņemšanu kopienās, kuras tos uzņem, tostarp izmantojot reģionālās attīstības programmas skartajos apvidos.

- Veicināt reģionālās sadarbības nostiprināšanu, tostarp sekmējot pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma ( CEFTA ) efektīvu īstenošanu.

- Pilnībā īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm, jo īpaši par cīņu pret organizēto noziedzību, robežu pārraudzību un atpakaļuzņemšanu, pārrobežu sadarbību un tiesu iestāžu un policijas sadarbību, tostarp kara noziegumos, un noslēgt šādus vēl nenoslēgtus nolīgumus.

- Turpināt 2004. gada jūnija trīspusējā nolīguma īstenošanu, līdz tiks panākta vienošanās par Horvātijas vienpusēji izsludināto aizsargājamo ekoloģisko un zvejas zonu.

Ekonomiskie kritēriji

- Turpināt piesardzīgas fiskālās, monetārās un finanšu nozares politikas īstenošanu, lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti, tostarp zemu inflāciju, maiņas kursa stabilitāti, un turpinātu samazināt valsts izdevumu attiecību pret IKP, kā arī tās deficīta un parāda attiecību pret IKP.

- Turpināt valsts finanšu institucionālās reformas, lai palielinātu fiskālo pārredzamību un valsts parāda pārvaldības efektivitāti un pārredzamību un pabeigtu plānoto pāreju uz ESA 95 principiem budžeta atskaitēs.

- Turpināt visaptverošu veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai izvairītos no jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšanās veselības aprūpes sistēmā un paaugstinātu veselības aprūpes izdevumu efektivitāti. Turpināt sociālā nodrošinājuma reformu. Nodrošināt pensiju sistēmas pirmā pīlāra finansiālo ilgtspējīgumu, veicot atbilstošas parametru reformas.

- Turpināt atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu, papildus samazinot laiku un vajadzīgās procedūras, un uzņēmumu dibināšanas izmaksas. Pilnveidot bankrota procedūras, lai paātrinātu iziešanu no tirgus.

- Uzlabot privatizācijas institucionālo sistēmu, lai ievērojami paātrinātu to uzņēmumu privatizāciju, kuri atrodas valsts privatizācijas fondā. Turpināt zaudējumus nesošu valsts uzņēmumu un dzelzceļa sistēmas pārstrukturēšanu, lai samazinātu subsīdiju apjomu uzņēmējdarbības nozarei kā daļu no IKP.

- Uzlabot stimulu struktūras un palielināt darba tirgus elastību, lai paaugstinātu dalības un nodarbinātības līmeni.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa. Preču brīva aprite

- Pieņemt un īstenot horizontālos pamata tiesību aktus, lai pabeigtu vajadzīgo infrastruktūru un nodrošinātu uzdevumu nodalīšanu starp dažādajām funkcijām (regulēšana, standartizācija, akreditācija, metroloģija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība).

- Pieņemt un īstenot visaptverošu stratēģiju ES tiesību aktu transponēšanai un īstenošanai attiecīgajām horizontālajām organizācijām (standartizācija, akreditācija, metroloģija un tirgus uzraudzība) un atsevišķām nozarēm un palielināt administratīvos resursus.

- Pieņemt un īstenot rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību EK līguma 28.-30. pantam, tostarp ieviest savstarpējās atzīšanas klauzulas.

- Turpināt pieņemt Eiropas standartus. Turpināt sagatavošanas darbu, lai izpildītu standartizācijas struktūru dalības kritērijus.

- Pabeigt pēc jaunās un pēc vecās koncepcijas veidoto direktīvu transponēšanu.

2. sadaļa. Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

- Atcelt visus pasākumus, kas diskriminē ES migrējošos darba ņēmējus un ES pilsoņus.

- Pastiprināt sociālā nodrošinājuma shēmu koordinācijas administratīvās struktūras.

3. sadaļa. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

- Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis par ES pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un grozīt spēkā esošos tiesību aktus, lai atceltu atlikušās prasības attiecībā uz tautību, valodu, uzņēmējdarbību vai uzņēmējdarbības atļaujām ES pakalpojumu sniedzējiem.

4. sadaļa. Kapitāla brīva aprite

- Pabeigt efektīva režīma izveidi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši nodrošinot to, ka izpildaģentūras ir pilnīgi darbspējīgas, pietiekami apgādātas ar resursiem un to darbība ir labi koordinēta ar atbilstīgajām vietējām un starptautiskajām iestādēm.

- Turpināt rezultatīvi darboties atlikušo kapitāla pārvietošanas ierobežojumu atcelšanā; atcelt visus ierobežojumus nekustamā īpašuma iegādei, ko veic ES valstspiederīgie saskaņā ar SAN, un nodrošināt, lai visi nekustamā īpašuma iegādes atļauju pieprasījumi, ko starplaikā iesniedz ES valstspiederīgie, tiktu izskatīti paātrināti.

5. sadaļa. Publiskais iepirkums

- Uzdot organizācijai, kas atbildīga par iepirkumu, nodrošināt saskaņotu politiku un vadīt tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu.

- Pieņemt un īstenot visaptverošu stratēģiju, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti, tiesību aktu saskaņošanai un resursu veidošanai visās publiskā iepirkuma jomās (valsts līgumi, koncesijas, valsts un privātās partnerības), kā arī attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām un struktūrām. Nostiprināt pārskatīšanas izpildes mehānismus.

6. sadaļa. Uzņēmējdarbības tiesības

- Saskaņot Uzņēmumu likumu ar acquis un pabeigt saskaņošanu ar direktīvu par pārņemšanas piedāvājumiem.

- Saskaņot grāmatvedības un revīzijas tiesību aktus ar acquis . Nostiprināt attiecīgo institucionālo sistēmu.

7. sadaļa. Intelektuālā īpašuma tiesības

- Pabeigt saskaņošanu ar acquis attiecībā uz autortiesībām un saistītajām tiesībām un nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, pastiprinot attiecīgo iestāžu administratīvos resursus.

- Nodrošināt, lai apmierinoši tiktu veikta pirātisma un viltojumu lietu izmeklēšana, kriminālvajāšana un izskatīšana tiesās.

8. sadaļa. Konkurences politika

- Pieņemt pārstrukturēšanas valsts programmu tērauda nozarē, kas nodrošina dzīvotspēju un ES noteikumu par valsts atbalstu ievērošanu. Pieņemt atsevišķus pārstrukturēšanas plānus visām kuģu būvētavām, kas nonākušas grūtībās, un iekļaut minētos plānus pārstrukturēšanas valsts programmā atbilstoši ES noteikumiem par valsts atbalstu.

- Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES valsts atbalsta noteikumiem fiskālā atbalsta jomā un saskaņot visas pārējās atlikušās atbalsta shēmas, attiecībā uz kurām valsts atbalsta inventarizācijā konstatēts, ka tās neatbilst ES noteikumiem. Pieņemt reģionālo atbalsta plānu.

- Pieņemt tiesību aktus, kas ļauj efektīvi veikt pretmonopolu kontroli, īpaši saistībā ar naudassodu uzlikšanu un tiesisko kontroli.

9. sadaļa. Finanšu pakalpojumi

- Pabeigt acquis transponēšanu par kapitāla pietiekamības prasībām, elektroniskās naudas iestādēm, finanšu konglomerātiem, uzņēmumu darbības izbeigšanu un reorganizāciju, banku pārskatiem, filiāļu pārskatiem un noguldījumu garantiju shēmām.

- Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas normām, apdrošināšanas uzraudzību, pārapdrošināšanu un apdrošināšanas starpniecību, finanšu tirgus infrastruktūru, ieguldījumu un vērtspapīru tirgiem.

- Izveidot ieguldītāju kompensāciju shēmu atbilstoši acquis . Apliecināt piesardzīgu prasību piemērošanu, reģistrējot sasniegumus.

10. sadaļa. Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

- Pabeigt saskaņošanu ar acquis attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, elektronisko tirdzniecību, elektroniskajiem parakstiem un plašsaziņas līdzekļiem, informācijas drošību un direktīvu par televīziju bez robežām.

- Nodrošināt atbilstošus administratīvos resursus, lai ieviestu acquis , īpaši elektronisko sakaru jomā, un nodrošināt informāciju par to, kā pilda pienākumus attiecībā uz operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, un attiecībā uz elektronisko sakaru tirgus jauno dalībnieku tiesībām, tostarp, piekļuves tiesībām, kopvietošanu un iekārtu dalīšanu.

- Pabeigt plānoto audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu pārskatīšanu, pamatojoties uz sabiedriskām apspriešanām, lai nodrošinātu regulēšanas iestādes neatkarību un izsargātos no nevajadzīgas politiskas iejaukšanās.

11. sadaļa. Lauksaimniecība un lauku attīstība

- Nostiprināt administratīvās struktūras un resursus, kas ir vajadzīgi tirgus un lauku attīstības politikas īstenošanai, tostarp lauksaimniecības datu vākšanai un apstrādei.

- Izveidot ES standartiem atbilstošu vīna dārzu reģistru.

- Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

12. sadaļa. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

- Būtiski uzlabot tiesību aktu saskaņošanu pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas jomā un nostiprināt vajadzīgās izpildes struktūras, tostarp kontroles un pārbaudes dienestus.

- Nodrošināt prasībām atbilstošu režīmu izveidi pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas nozarēs, tostarp dzīvnieku identifikācijas un pārvietošanās reģistrācijas sistēmu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes sistēmu, lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu modernizāciju, dzīvnieku labturību un dzīvnieku slimību kontroles programmas, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli robežkontroles punktos, augu veselības kontroli, augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršanas un augu atlieku, kā arī sēklu un pavairošanas materiāla kvalitātes kontroli.

13. sadaļa. Zivsaimniecība

- Nostiprināt zivsaimniecības politikas administratīvās un jo īpaši pārbaudes struktūras un uzlabot nozvejas un izkraušanas datu vākšanu.

- Pabeigt zvejas kuģu datorizēta reģistra izveidi un izveidot kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

14. sadaļa. Transporta politika

- Pabeigt saskaņošanu ar ES acquis un palielināt administratīvos resursus autotransporta (ieskaitot digitālā tahogrāfa ieviešanu), aviācijas un jūras transporta jomā un iekšzemes ūdensceļu transporta jomā, īpaši saistībā ar kuģošanas drošību upju informācijas dienestiem.

- Pieņemt īstenošanas tiesību aktus dzelzceļa transportam, īpaši noteikumus par savietojamību un neatkarīgu jaudas piešķiršanu. Publicēt dzelzceļa tīkla galīgo pārskatu.

- Īstenot Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma pirmo pārejas posmu un ratificēt nolīgumu.

15. sadaļa. Enerģētika

- Izpildīt saistības, kuras izriet no Enerģētikas Kopienas līguma.

- Nostiprināt administratīvos resursus un pabeigt saskaņošanu ar ES acquis piegāžu drošības, energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu, iekšējā enerģijas tirgus (elektrība un gāze) un kodolenerģijas jomā.

16. sadaļa. Nodokļi

- Paātrināt nodokļu tiesību aktu saskaņošanu ar acquis , īpašu uzmanību pievēršot brīvajām zonām PVN režīma teritoriālajā piemērošanā, esošo PVN nulles likmju atcelšanai, diskriminējošu nodokļu atcelšanai cigaretēm un akcīzes nodokļu sistēmas turpmākai saskaņošanai.

- Ievērojami palielināt nodokļu un muitas pārvaldes izpildes resursus, īpaši attiecībā uz iekasēšanas un kontroles funkcijām un vajadzīgo IT sistēmu izstrādi; turpināt darbu, lai izveidotu funkcionējošu un ar pietiekamu personālu apgādātu akcīzes nodokļa dienestu; vienkāršot procedūras un pastiprināt kontroli, lai reāli sauktu pie atbildības par krāpšanos ar nodokļiem.

- Pieņemt par saistošiem Rīcības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

17. sadaļa. Ekonomikas un monetārā savienība

- Saskaņot tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu centrālās bankas neatkarību un ļautu tās centrālo banku pilnībā integrēt Eiropas Centrālo banku sistēmā.

18. sadaļa. Statistika

- Nostiprināt Statistikas biroja administratīvos resursus, veikt tās reģionālo biroju reformu un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas veidotājiem.

- Turpināt veidot lauksaimniecības, makroekonomikas un uzņēmējdarbības statistiku.

19. sadaļa. Sociālā politika un nodarbinātība

- Sadarbībā ar sociālajiem partneriem turpināt saskaņošanu ar acquis un nostiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp darba inspekcijas.

- Efektīvi īstenot kopīgo iekļaušanas memorandu un – tiklīdz tas būs pieņemts – kopīgā vērtējuma dokumentu par nodarbinātības politikas prioritātēm.

20. sadaļa. Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika

- Īstenot rūpniecības politikas visaptverošu stratēģiju ar īpašu uzsvaru uz galveno zaudējumus nesošo nozaru un atsevišķu uzņēmumu, tostarp tērauda un kuģubūves, pārstrukturēšanu.

21. sadaļa. Eiropas transporta tīkli

- Palielināt gāzes un elektrības starpsavienojumu skaitu ar kaimiņvalstīm.

22. sadaļa. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija

- Pieņemt un sākt īstenot rīcības plānu, kurā izklāstīti skaidri mērķi, un saistītu grafiku, lai izpildītu regulatīvās un ekspluatācijas prasības, kuras izriet no Kopienas kohēzijas politikas, tostarp nostiprināt resursus centrālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

- Nodrošināt pienākumu skaidru nodalījumu un nostiprināt izraudzīto īstenošanas iestāžu/struktūru, tostarp vietējo pašvaldību, resursus un uzlabot koordināciju starp tām.

- Pieņemt Reģionālās attīstības likumu.

- Pastiprināt programmu veidošanas, projektu sagatavošanas, uzraudzības, vērtēšanas un finanšu pārvaldības un kontroles resursus, īpaši nozaru ministrijās, lai īstenotu ES pirmspievienošanās programmas, gatavojoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai.

23. sadaļa. Tiesu iestādes un pamattiesības

- Turpināt īstenot valsts tiesību aktu par personas datu aizsardzību atbilstoši acquis un nodrošināt tā efektīvu uzraudzību un izpildi.

- Citas prioritātes skatīt iedaļā par politiskajiem kritērijiem.

24. sadaļa. Tiesiskums, brīvība un drošība

- Pabeigt galveno tiesību aktu pārskatīšanu, lai tos saskaņotu ar Šengenas acquis , un ārējo ieguldījumu pārskatīšanu vietējā mērogā saistībā ar IT iekārtām, un policistu turpmāku apmācību.

- Turpināt sagatavošanas darbu, lai īstenotu Šengenas acquis , palielinot robežsargu skaitu un paaugstinot to izglītību, veikt turpmākus ieguldījumus iekārtās, tostarp izvērst robežpārvaldības informācijas valsts sistēmu un nodrošināt tās atbilstību otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II). Palielināt policijas administratīvos un izpildes resursus, pastiprinot sadarbību starp iestādēm.

- Turpināt saskaņošanu ar ES vīzu politiku, tostarp ieviešot biometriskos identifikatorus ceļošanas dokumentos un veicot sagatavošanas darbu Vīzu informācijas sistēmas ieviešanai.

- Ieviest sekundāros tiesību aktus, lai īstenotu Likumu par patvērumu un Likumu par ārvalstniekiem.

- Nodrošināt tiesību aktu atbilstību acquis par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un nostiprināt tiesu iestāžu resursus, lai piemērotu acquis .

25. sadaļa. Zinātne un pētniecība

- Nodrošināt atbilstošus resursus, lai uzsāktu ES finansētus pētniecības projektus.

- Turpināt veikt un īstenot pasākumus, lai atvieglotu iekļaušanos Eiropas pētniecības telpā.

26. sadaļa. Izglītība un kultūra

- Nodrošināt atbilstošus resursus, lai pārvaldītu Mūžizglītības programmu un programmu „Jaunatne rīcībā”.

- Saskaņot ar acquis tiesību aktus par diskriminācijas novēršanu starp ES un Horvātijas valstspiederīgajiem saistībā ar piekļuvi izglītībai, kā arī ar direktīvu par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību.

27. sadaļa. Vide

- Turpināt ES acquis transponēšanu un īstenošanu ar īpašu uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli.

- Pieņemt un īstenot visaptverošu plānu, lai izveidotu vajadzīgos administratīvos resursus un finanšu līdzekļus acquis īstenošanai vides jomā.

- Palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši izsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

- Sākt Kioto protokola īstenošanu.

- Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politikas virzienu definēšanā un īstenošanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

28. sadaļa. Patērētāju un veselības aizsardzība

- Turpināt saskaņošanu ar patērētāju un veselības aizsardzības acquis , tostarp tādās jomās kā audi un šūnas un tabaka, un nodrošināt atbilstošas administratīvās struktūras un īstenošanas resursus.

- Garīgās veselības jomā kā alternatīvu ievietošanai ārstniecības iestādēs izstrādāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un nodrošināt, ka garīgās veselības aprūpei tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

29. sadaļa. Muitas savienība

- Turpināt pieņemt tiesību aktus dažās atlikušajās jomās, kurās ir vajadzīga turpmāka saskaņošana, īpaši attiecībā uz nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem un maksas piemērošanu.

- Konsekventi un viendabīgi piemērot muitas noteikumus, īpaši deklarāciju apstrādes, izcelsmes, vienkāršotu procedūru, viltojumu un kontroļu selektivitātes jomās; nodrošināt modernu un konsekventu riska analīzes procedūru piemērošanu visos birojos.

- Balstoties uz visaptverošu un saskaņotu stratēģiju, gūt pietiekamus panākumus visu IT starpsavienojumu sistēmu izstrādē.

30. sadaļa. Ārējās attiecības

- Sagatavoties visu attiecīgo starptautisko nolīgumu ar trešām valstīm saskaņošanai un nostiprināt kopējās tirdzniecības politikas administratīvos un kontroles resursus.

31. sadaļa. Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

- Pastiprināt bruņošanās kontroles ieviešanu un izpildi un turpināt palielināt resursus, lai pilnībā īstenotu kopējo ārpolitikas un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

32. sadaļa. Finanšu kontrole

- Pieņemt un īstenot valsts tiesību aktus par iekšējo finanšu kontroli un ar tiem saistītos politikas virzienus, nodrošinot atbilstošus īstenošanas resursus.

- Nodrošināt valsts revīzijas iestāžu funkcionālo un finansiālo neatkarību, izdarot grozījumus konstitucionālos noteikumos vai līdzvērtīgos valsts tiesību aktos, pieņemot un īstenojot vajadzīgos papildu tiesību aktus;.

- Saskaņot Kriminālprocesa kodeksu ar acquis par ES finanšu interešu aizsardzību, kā arī ar konvenciju par finanšu interešu aizsardzību un tās protokoliem.

- Izveidot efektīvu un rezultatīvu koordinācijas dienestu, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kuras izriet no EK līguma (280. panta 3. punkts) un acquis piemērošanas saistībā ar pārbaudēm uz vietas un pārbaudēm, ko veic Komisija, īpaši ar pienākumu palīdzēt Komisijas izmeklētājiem.

- Veikt juridiskus un administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību acquis par euro aizsardzība pret viltošanu.

33. sadaļa. Finanšu un budžeta noteikumi

- Palielināt administratīvos resursus un sagatavot procedūras noteikumus, lai no iestāšanās brīža nodrošinātu pašu resursu pareizu aprēķināšanu, prognozēšanu, samaksu, kontroli un ziņošanu par tiem ES.

4. PROGRAMMU IZSTRĀDE

Kopienas palīdzību sniegs, izmantojot pirmspievienošanās instrumentu ( IPA ) un attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam - Padomes 2000. gada 5. decembra Regulu Nr. 2666/2000 ( CARDS regula)[4]. Attiecīgi šim lēmumam nebūs finansiālas ietekmes. Finansēšanas nolīgumi kalpo par juridisko pamatu konkrēto programmu īstenošanai.

Horvātijai ir pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5. NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumus, ka turpinās progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasību un šīs Pievienošanās partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1085/2006, vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas ekonomiskās un institucionālās reformas. Īpaši nosacījumi ir arī iekļauti individuālajās gada programmās. Lēmumam par finansējumu sekos ar Horvātiju parakstīts finansējuma nolīgums.

6. UZRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, tostarp gada ziņojumiem, ko sniedz Komisija, saistībā ar politiskajiem un ekonomiskajiem dialogiem, kā arī pamatojoties uz informāciju, ko sniegs pievienošanās konferencē.

[1] OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

[2] Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmums 2004/145/EK par Horvātijas pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem (OV L 55, 25.2.2006., 30. lpp.).

[3] OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

[4] OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.5.2005).